8.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/71


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par Priekšlikumu Padomes Regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu

(COM(2004)699 final)

(2005/C 221/15)

2004. gada 10. novembrī Padome, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262.pantu, nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju jautājumā par Priekšlikumu Padomes Regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu.

Ārējo attiecību specializētā nodaļa, kas bija atbildīga par Komitejas darbu šai jautājumā, pieņēma savu atzinumu 2005. gada 12. janvārī. Ziņotājs bija Pezzini kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 414. plenārajā sesijā, kas notika 2005. gada 9. un 10. februārī (2005. gada 9. februāra sēdē) ar 132 balsīm “par”, 1 balsi “pret” un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ievads

1.1

Termiņš Padomes 2001.gada 10.decembra Regulai (EK) Nr. 2501/2001 (1) par ilggadīgas vispārējo tarifa preferenču sistēmas (VTP) piemērošanu beigsies 2005.gada 31. decembrī. 2004.gada jūlijā Komisija pieņēma vadlīnijas (2) par VTP nozīmi nākamo desmit gadu laika periodā, sākot no 2006.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim. Šobrīd tā ir publicējusi savus priekšlikumus (3) īstenošanas regulai.

1.1.1

1994.gadā, pieņemot iepriekšējās vadlīnijas (4) desmit gadu laikposmam no 1994. līdz 2005.gadam un to īstenošanas regulas, tika ieviestas vairākas nozīmīgas izmaiņas: tarifu modulēšana atkarībā no ražojumu riska pakāpes, diferencēšana un īpašie veicināšanas režīmi. 2001.gadā uz nenoteiktu laiku tika ieviests īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), ar nosaukumu “Visu, izņemot ieročus” [“Everything but Arms” (EBA)]. Pieredze liecina, ka daži no šiem pasākumiem praksē darbojas labi un to piemērošana jāturpina, turpretim citus derētu koriģēt, ņemot vērā gūto pieredzi.

1.1.2

VTP ietvaros Kopiena piešķir tirdzniecības preferences jaunattīstības valstīm jau kopš 1971.gada. Tirdzniecības politikai ir galvenā nozīme, veidojot ES attiecības ar pārējo pasauli. VTP sistēma ir šīs politikas daļa, tai jāatbilst attīstības politikas mērķiem un jānostiprina šie mērķi. Šajā nolūkā tai jāpilda PTO [Pasaules Tirdzniecības organizācijas] prasības un, jo īpaši, 1979.gada VVTT [Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību] iespēju klauzula. Tāpat tai jābūt saderīgai ar Dohas Attīstības darba kārtību [Doha Development Agenda]. Galvenā prioritāte — palīdzēt jaunattīstības valstīm gūt labumu no globalizācijas procesa, jo īpaši, sasaistot tirdzniecību ar noturīgu attīstību. Šajā kontekstā ir saprotams, ka noturīga attīstība ietver daudzveidīgus aspektus: pamatcilvēktiesību un darbinieku tiesību ievērošana, labas pārvaldības prakse un vides aizsardzība. Turklāt cīņa pret narkotikām ir visu valstu kopīgs pienākums.

1.2

Kopš pirmo reizi tika publicētas vadlīnijas nākamo desmit gadu laikposmam, Komisija saistībā ar tām ir veikusi plaša mēroga konsultācijas. Tomēr, ņemot vērā to, ka bija nepieciešama specializēta statistika, ietekmes novērtējums ir veikts iekšēji. Komisija novērtēs iespējamo ietekmi uz tālākajiem ES reģioniem, tiklīdz būs stājusies spēkā attiecīgā regula.

1.3

Nav paredzams, ka atzinuma projektā piedāvāto izmaiņu rezultātā varētu būtiski mainīties situācija muitas ieņēmumu ikgadējo zaudējumu jomā, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.

2.   Komisijas priekšlikumi

2.1

Priekšlikumu būtība — vienkāršot pašreizējo sistēmu, samazinot režīmu skaitu no pieciem līdz trim; to nodrošina, ieviešot vienotu veicināšanas režīmu, lai nomainītu trīs šobrīd spēkā esošus īpašos veicināšanas režīmus, kas attiecas uz darbinieku tiesību aizsardzību, vides aizsardzību un cīņu pret narkotiku ražošanu un tirdzniecību. Tādējādi piedāvāto sistēmu veido:

vispārējais režīms,

īpašais veicināšanas režīms (SIA) noturīgai attīstībai un

īpašais režīms (EBA) vismazāk attīstītajām valstīm.

2.2

Turpmāku vienkāršošanu varētu nodrošināt, no saņēmēju saraksta svītrojot valstis, kurām šobrīd ir preferenciāla piekļuve Kopienas tirgum saskaņā ar divpusējiem, reģionāliem vai citiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Kopiena nodrošinātu to, ka šī pasākuma īstenošanas rezultātā neviena valsts nebūtu zaudētāja, attiecīgajos BTL nostiprinot priekšrocības ikvienam konkrētam ražojumam, uz kuru iepriekš attiecās VTP režīms.

2.3

Preferences arī turpmāk varētu diferencēt atkarībā no ražojumu riska pakāpes. Zema riska ražojumiem, izņemot lauksaimniecības komponentus, arī turpmāk varētu nepiemērot Kopējā muitas tarifa (KMT) nodokļus. Saglabātos pašreizējais 3,5 procentu punktu vienotas likmes samazinājums paaugstināta riska ražojumiem.

2.4

Vispārējais režīms būtu pieejams visām valstīm, izņemot tās, kuras Pasaules Banka trīs secīgu gadu laikposmā būtu klasificējusi kā valstis ar augstu ienākumu līmeni, un kuru piecas lielākās VTP segto izvedumu sadaļas, kuru saņēmējs ir Kopiena, veidotu mazāk par 75 % no kopējā attiecīgās valsts izvedumu apjoma, ko sedz VTP un kuru saņēmējs ir Kopiena. Ikviena šāda valsts, kas šobrīd ir saņēmēja VTP sistēmas ietvaros, tiktu izslēgta no sistēmas, tiklīdz stātos spēkā piedāvātā regula. Saņēmējas valstis, kas bauda arī tās priekšrocības, ko sniedz tirdzniecības līgums ar Kopienu, aptverot vismaz visas tās preferences, kuras attiecīgajai valstij nodrošina pašreizējā sistēma, tāpat tiktu svītrotas no kvalificēto pretendentu saraksta.

2.5

Īpašais veicināšanas režīms (SIA) noturīgai attīstībai paredzēts tām jaunattīstības valstīm, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Papildu preferences nekavējoties (atkarībā no pieteikuma iesniegšanas) tiktu piešķirtas jaunattīstības valstīm, kas ratificējušas un efektīvi īstenojušas visas sešpadsmit I pielikumā uzskaitītās cilvēktiesību un darbinieku tiesību pamatkonvencijas un vismaz septiņas no konvencijām, kas attiecas uz labas pārvaldības praksi un vides aizsardzību, un ir uzskaitītas II pielikumā. Vienlaikus saņēmējām valstīm nāktos uzņemties saistības ratificēt un efektīvi īstenot starptautiskās konvencijas, ko tās vēl nav ratificējušas. Par šī procesa izpildes termiņu tiks noteikts 2008.gada 31.decembris.

2.5.1

Izvēloties konvencijas, priekšroka dota tām, kuru mehānismu varētu izmantot attiecīgās starptautiskās organizācijas, lai regulāri novērtētu to, cik efektīvi tās tiek īstenotas. Komisija šo novērtējumu ņemtu vērā, pirms lemtu par to, kurām pretendentēm tiks piešķirts SIA. Pamatojoties uz jaunattīstības valstu pieteikumiem, Komisija vēlāk sastādītu šī režīma saņēmēju sarakstu.

2.5.2

Valstīm, kuras vēlēsies saņemt SIA, būs jāiesniedz pieteikums trīs mēnešu laikā, skaitot no regulas publicēšanas datuma.

2.5.3

Vēl viena prasība — pretendentēm jābūt neaizsargātām valstīm. Šim nolūkam neaizsargāta valsts definēta kā valsts, ko Pasaules Banka nav klasificējusi kā valsti ar augstu ienākumu līmeni vai kuras VTP segto izvedumu apjoms, kuru saņēmējs ir Kopiena, nepārsniedz 1 % no VTP segto Kopienas ievedumu kopējā apjoma.

2.6

Priekšlikumi paredz pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz saņēmēju valsti brīdī, kad Apvienoto Nāciju Organizācija to būs svītrojusi no VAV saraksta. To varētu nodrošināt ar pārejas perioda palīdzību, pakāpeniski attālinot konkrēto valsti no EBA režīma. Šobrīd attiecīgā valsts automātiski un nekavējoties zaudē visas VTP priekšrocības, ko tā bauda kā VAV. Jaunais mehānisms ļauj šo procesu īstenot pārejas periodā.

2.7

Diferencēšanas mehānisms ir saglabāts, tomēr pārveidots, lai vienkāršotu tā darbību. Šobrīd tas būtu piemērojams to valstu ražojumu grupām, kas ir konkurētspējīgas Kopienas tirgū un kurām vairs nav vajadzīga VTP sistēma, lai veicinātu izvedumus, bet pašreizējos kritērijus (preferenciālo ievedumu daļa, attīstības indekss un izvedumu specializācijas indekss) varētu nomainīt ar vienu vienkāršu kritēriju: Kopienas tirgus daļu, kas izteikta kā preferenciālo ievedumu daļa. Ražojumu grupas ir definētas, atsaucoties uz Kombinētās nomenklatūras “nodaļām”. Tā kā diferencētas tiks vienīgi tās valstis, kas ir konkurētspējīgas visu attiecīgās nodaļas ražojumu jomā, mazās saņēmējas valstis netiks diferencētas, balstoties tikai uz dažiem vienas nodaļas konkurētspējīgiem ražojumiem.

2.7.1

Diferencēšanu varētu piemērot ikvienai saņēmējai valstij saistībā ar viena segmenta ražojumiem, ja Kopienas ievedums attiecīgā segmenta ražojumiem no konkrētās valsts pārsniedz 15 % no šo pašu ražojumu Kopienas ievedumiem no visām valstīm trīs secīgu gadu laika periodā. Noteiktiem tekstilizstrādājumiem šis slieksnis ir samazināts līdz 12,5 %.

2.8

Gadījumā, ja atbilstoši regulai proporcionālā nodokļa likme būtu pazemināta līdz 1 % vai vēl zemāk, pilnībā tiktu atcelta attiecīgā nodokļa piemērošana. Līdzīgi varētu pilnībā atcelt nodokļa piemērošanu gadījumā, ja īpašais nodoklis katrai atsevišķai summai sastādītu 2 vai mazāk eiro.

2.9

Priekšlikumi paredz nosacījumus preferenciālo režīmu pagaidu atcelšanai konkrētos norādītajos apstākļos attiecībā vai nu uz visiem, vai konkrētiem vienas valsts ražojumiem. Tā nav būtiska atkāpe no status quo. Komisija ir norādījusi, ka šos nosacījumus joprojām paredzēts piemērot tikai ārkārtas gadījumos.

2.9.1

Ja ražojumu, kura izcelsme ir saņēmējā valstī, ieved ar noteikumiem, kas izraisa vai draud izraisīt Kopienas ražotājam nopietnas grūtības līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ziņā, pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas jebkurā brīdī var atkārtoti ieviest KMT nodokļus.

2.10

Regulu īstenot Komisijai palīdzētu Vispārējo preferenču komiteja, ko veidotu dalībvalstu pārstāvji un kuras darbu vadītu Komisijas pārstāvis. Komiteja saņemtu Komisijas sagatavotus pārskatus par sistēmas darbību un varētu pārbaudīt jebkuru ar to saistītu jautājumu, tomēr tā jo īpaši iesaistītos tādu jautājumu risināšanā kā pretendentes valsts tiesības saņemt SIA noturīgai attīstībai, priekšrocību pagaidu atcelšana, atkārtota KMT nodokļu ieviešana gadījumos, kad rodas grūtības Kopienas ražotājam, un pārejas periodu noteikšana valstīm, kuras zaudē EBA sniegtās priekšrocības, jo tiek svītrotas no Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu saraksta.

3.   Vispārējie komentāri

3.1

VTP ir nozīmīgs ES ārējās tirdzniecības politikas elements, kam ir tālejoša ietekme: tas būtiski ietekmē notikumu gaitu jaunattīstības valstīs, tas iespaido ES budžetu, skar attiecības ar ES tirdzniecības partneriem no tādām organizācijām kā PTO, un tam ir vērā ņemamas sekas attiecībā uz Eiropas rūpniecību, jo īpaši apstrādes rūpniecību. Tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kas Eiropas līmenī drīzāk tiek pārvaldīts federālā, nevis pretējā veidā: Komisijai šajā jomā ir ekskluzīva kompetence. Globalizācijas process ir vairojis VTP nozīmību: ES ir pielietojusi šo režīmu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm gūt labumu no globalizācijas procesa. Vienlaikus tas ir ļāvis ES popularizēt ilgtspējīgas attīstības praksi, piešķirot preferenciālus noteikumus piekļuvei Eiropas tirgum tām valstīm, kuras ievēro cilvēktiesību pamatprincipus.

3.2

Kad Komisija publicēja vadlīnijas (5), uz kurām balstīti šie priekšlikumi, EESK izdeva Atzinumu (6), sīki komentējot tajās izvirzītos jautājumus. Šajā Atzinumā tā apgalvoja, ka sistēmas vienkāršošanai jākļūst par prioritāru mērķi. Tādējādi Komiteja atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumos ietvertos pasākumus, kas vērsti uz struktūras vienkāršošanu. Tā jo īpaši uzskata, ka režīmu skaita samazināšana no pieciem līdz trim ievērojami veicinās attiecīgā mērķa sasniegšanu.

3.3

EESK tāpat aicināja samazināt dalībnieču valstu skaitu (7) un piedāvāja tostarp svītrot valstis, kurām šobrīd ir preferenciāla piekļuve Kopienai saskaņā ar BTL, nodrošinot, ka visas preferences, kas tām bija piešķirtas pašreizējās VTP sistēmas ietvaros, tiek ietilpinātas attiecīgā divpusējā līgumā. Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka šis ieteikums ir pieņemts.

3.4

EESK izteica bažas (7) par to, ka Kopienas palīdzības lielākā daļa tiek piešķirta tām saņēmējam valstīm, kas ir visvairāk pārtikušas, nevis tām, kurām tā visvairāk nepieciešama. Komiteja ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ķērusies pie šī jautājuma risināšanās, tomēr vēlas uzzināt, vai priekšlikumi šajā virzienā ir pietiekami izsmeļoši.

3.5

EESK ieteica (7) saglabāt diferencēšanas mehānismu, tomēr norādot, ka tas jāpadara vienkāršāks un caurskatāmāks. Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumus šajā jomā un uzskata, ka ar to palīdzību šo mehānismu varēs ievērojami uzlabot abos aspektos. Jo īpaši pašreizējo daudzo kritēriju aizstāšana ar vienu skaidru kritēriju ir tā, kam vajadzētu padarīt procesu gan vienkāršāku, gan caurskatāmāku.

3.6

EESK mudināja (7) izmantot izdevību, lai saskaņotu, vienādotu un racionalizētu visus VTP sistēmas noteikumus un procedūras. Tā pauž viedokli, ka ar pašreizējiem priekšlikumiem ir sperts liels solis šī ideāla īstenošanas virzienā.

3.7

EESK aicināja (7) publicēt sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu līdz ar Komisijas priekšlikumiem. Komiteja ir vīlusies, ka tas nav izdarīts, un vēlētos vērst uzmanību uz to, ka ir bezjēdzīgi vērtēt ietekmi uz tālākajiem ES reģioniem pēc tam, kad tā jau ir notikusi, ja vien šāda pasākuma mērķis nav sistēmas pārveide vērtējuma kontekstā, kas būtu pretrunā prasībai, lai noteikumi laika gaitā saglabātos nemainīgi. Nenoteiktība kaitē apmierinošai VTP sistēmas darbībai.

3.8

EESK atbalsta tāda jēdziena iekļaušanu “noturīgas attīstības” definīcijā, kas paredz cilvēktiesību ievērošanu, darbinieku tiesību aizsardzību, vides aizsardzību, labas pārvaldības praksi un narkotiku ražošanas un tirdzniecības ierobežošanu.

3.9

EESK vērsa uzmanību uz to (7), ka pašreizējie īpašie veicināšanas režīmi ir bijuši pilnīgi neefektīvi, lai sasniegtu noderīgus mērķus. Tikai divas valstis ir kvalificējušās īpašajam veicināšanas režīmam darbinieku tiesību aizsardzības jomā, bet neviena nav kvalificējusies īpašajam veicināšanas režīmam vides aizsardzības jomā; vienlaikus divpadsmit valstīm ir piešķirts īpašais veicināšanas režīms, lai apkarotu narkotiku ražošanu un tirdzniecību, kas tomēr nav manāmi ietekmējis šo darbību norisi.

3.9.1

EESK uzskata, ka jauno priekšlikumu iedarbība visticamāk aprobežosies ar procesa vienkāršošanu — protams, apsveicamu pasākumu. Stimulēšanas apjoms nav palielināts, un nav pamata uzskatīt, ka jaunie režīmi sniegs saņēmējām valstīm lielāku ierosmi īstenot noturīgas attīstības principus un praksi. Saskaroties ar prasību pieņemt divdesmit septiņas starptautiskas konvencijas, tās tikpat labi varētu dot priekšroku pašu diktētajiem noteikumiem un atteikties no piedāvātajām priekšrocībām.

3.9.2

Ņemot vērā to, cik grūti ir sniegt vērtīgu stimulu tādas tarifu barjeras ietvaros, kas nemitīgi pazeminās, varētu padomāt arī par šo konvenciju ievērošanas piesaisti attīstības atbalsta piešķiršanai.

3.10

EESK novērojumi liecina, ka visas konvencijas, atbilstība kurām ir jānodrošina pretendentēm valstīm, ietver mehānismus, ko “attiecīgās starptautiskās organizācijas” var izmantot, lai regulāri novērtētu to, cik efektīva ir šo konvenciju īstenošana. EESK atbalsta viedokli, ka šajā novērtēšanas procesā vajadzētu piedalīties sociālajiem partneriem.

3.11

EESK norāda, ka nosacījumi priekšrocību pagaidu atcelšanai ir maz mainījušies, salīdzinot ar tiem, kas ir spēkā pašreizējā režīmā. Ņemot vērā to, ka tie ir likti lietā tikai vienas valsts (Mjanmas) gadījumā, kas ir starptautisko konvenciju neievērošanas radikāls piemērs, ir pamats šaubīties par to, cik šie nosacījumi ir noderīgi, lai veicinātu noturīgu attīstību. Sankcija, kas tiek piemērota tikai šādos retos gadījumos, ir niecīgs iebiedēšanas līdzeklis. EESK labprātāk vēlētos redzēt šī mehānisma kā SIA stiprināšanas plašāku pielietošanu noturīgas attīstības veicināšanai, jo Komiteja baidās, ka šis mehānisms visticamāk netiks lietots.

3.12

EESK šaubās par to, vai jaunā sistēma būs efektīvāks iebiedēšanas līdzeklis pret krāpšanu nekā sistēma, ko tā nomainīs. Komiteja labprātāk vēlētos redzēt krietni aktīvāku pieeju šī jautājuma risināšanai. Tai jo īpaši patīkami būtu vērot, kā tiek veidoti mehānismi ciešākai sadarbībai starp ES iestādēm un to kolēģiem saņēmējās valstīs. Ir grūti izvairīties no secinājuma, ka šajā jomā Komisija ir pieņēmusi festina lente jeb “steidzies lēnām” politiku.

3.13

EESK atzinīgi vērtē to, ka pirms šo priekšlikumu izstrādes Komisija ir veikusi plaša mēroga konsultācijas gan ES, gan saņēmējās valstīs.

3.14

EESK norāda, ka Vispārējo preferenču komiteja, darbojoties “Regulēšanas komitejas” procedūras ietvaros, arī turpmāk palīdzēs Komisijai nodrošināt VTP sistēmas pārvaldību.

4.   Īpašie komentāri

4.1

EESK norāda, ka no vispārējā režīma piemērošanas jomas tiks svītrotas tikai tās valstis, kuras Pasaules Banka būs klasificējusi kā valstis ar augstu ienākumu līmeni, un tad, ja to izvedumi nebūs pietiekami dažādoti. Komiteja pauž viedokli, ka to valstu skaits, kas atbildīs šiem kritērijiem, būs ierobežots. Tā piedāvāja (7) no jaunajām vadlīnijām tostarp izslēgt valstis, kurām ir kodolieroču programmas, un valstis, kuras darbojas kā nodokļu paradīze. Komiteja ar nožēlu konstatē, ka daudzas no tām, šķiet, turpinās kvalificēties iekļaušanai saņēmēju sarakstā.

4.2

Viens no kritērijiem, lai valsti iekļautu SIA ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ir — tai ir jābūt “neaizsargātai valstij”. Saskaņā ar [EKD] 9.panta 2.punktā ietverto definīciju tā ir valsts, kas nav izslēgta no vispārējā režīma piemērošanas atbilstoši iepriekš 4.1 apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem vai kuras VTP segtie izvedumi, kuru saņēmējs ir Kopiena, veido mazāk par 1 % no kopējiem VTP segtajiem Kopienas ievedumiem. EESK pauž viedokli, ka ir jāpārstrādā šī panta formulējums, vārdu “vai” nomainot ar vārdu “un”, citādi tam būs ietekme, kas neapšaubāmi nebija paredzēta.

4.3

EESK vērsa uzmanību uz to (7), ka pašreizējās sistēmas ietvaros diferencēšanas punkts ir stipri attālināts no atjaunošanas punkta. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē to, ka nākotnē diferencēšana tiks veikta nākamajā gadā pēc trīs secīgu gadu laikposma, kas ir atskaites periods jebkurai attiecīgajai valstij un nozarei.

4.4

EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu uzturēt reģionālo ieguldījumu Regulas (EEK) Nr.2454/93 ietvaros tad, ja tāda ražojuma izcelsme, ko izmanto turpmākajai ražošanai valstī, kura pieder reģionālajai grupai, ir kādā citā šās grupas valstī, kura neizmanto režīmu, ko piemēro gala produktam, ar noteikumu, ka abas valstis gūst labumu no šās grupas reģionālās uzkrāšanās. Komiteja vēlas vērst uzmanību uz to, ka iepriekš ar šiem nosacījumiem tika ievērojami manipulēts krāpnieciskos nolūkos.

4.5

EESK atkārtoti pauž pārliecību (7), ka jāvienkāršo ražojumu izcelsmes noteikumi un attiecīgi jāsamazina atbilstības slogs, kas gulstas uz ES ievedējiem, nodrošinot to atbilstību pašreizējiem nepreferenciālu ievedumu izcelsmes noteikumiem.

4.6

EESK atkārtoti pauž aicinājumu (8) veidot dialogu starp ES un VAV (vismazāk attīstītajām valstīm), lai uzlabotu īstenošanas noteikumus īpašiem pasākumiem, kas šais valstīs tiktu veikti atsevišķos gadījumos, jo sevišķi, pielāgojoties pārejas periodam.

4.7

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu pilnībā nodokļu piemērošanu gadījumā, ja preferenču režīma rezultātā proporcionālā nodokļa likme ir 1,0 % vai mazāka, vai īpašais nodoklis ir 2 jeb mazāk eiro. Komiteja uzskata, kas tas būtu jūtams vienkāršošanas līdzeklis.

4.8

EESK norāda, ka priekšrocību pagaidu atcelšanai ir limitēts trīs mēnešu periods, ko var atjaunot vienu reizi. Komisija varētu pagarināt šo periodu atbilstoši Lēmuma 1999/468/EK 3.un 7.pantam, kā tas jau tika darīts Mjanmas gadījumā. EESK dotu priekšroku nosacījumam, saskaņā ar kuru, tiklīdz ir piemērota priekšrocību pagaidu atcelšana, tā paliek spēkā līdz brīdim, kad vainīgā valsts ir likvidējusi priekšrocību atcelšanas cēloni, novēršot starptautisko konvenciju pārkāpumus, kas ir bijis galvenais atcelšanas iemesls.

4.9

EESK rodas iespaids, ka prasība valstīm vai teritorijām, kuras vēlas gūt labumu no SIA noturīgai attīstībai, iesniegt attiecīgu lūgumu trīs mēnešu laikā, skaitot no regulas spēkā stāšanās dienas, ir mazliet apgrūtinoša un, iespējams, pašiznīcinoša, ierobežojot [režīma] piemērošanas jomu. Attiecīgajā brīdī varētu būt vairākas valstis, kas neatbildīs kritērijiem un tādējādi uzskatīs, ka nav vērts iesniegt pieteikumu. Pēc tam, kad būs beidzies trīs mēnešu termiņš, attiecīgajām valstīm vairs nebūs stimula ratificēt un efektīvi īstenot I un II pielikumā minētās starptautiskās konvencijas. Pēc EESK domām, būtu vēlams šīm valstīm neaizvērt durvis uz vēlāku uzņemšanu brīdī, kad tās atbildīs kvalificēšanās kritērijiem.

4.10

EESK vērsa uzmanību uz to (7), ka VTP sistēma ir viens no ES tirdzniecības politikas elementiem, kam tādējādi jābūt savienojamam ar citiem šīs politikas elementiem. Lai nodrošinātu saskaņotu tirdzniecības politiku, būtiska nozīme ir tam, lai procesā iesaistītos arī citi Komisijas ģenerāldirektorāti. Jo īpaši cieša, nepārtraukta un efektīva sadarbība jāveido starp Tirdzniecības un Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorātiem.

4.11

EESK arī uzskata, ka nopietnu tirgus darbības traucējumu gadījumos saistībā ar Līguma I pielikumā uzskaitītajām precēm vēlams piemērot drošības klauzulu pēc dalībvalsts lūguma Komisijai, kas tādā gadījumā apspriedīsies ar attiecīgo pārvaldības komiteju.

4.12

“Atbilstoši” Komisijas priekšlikumam VTP sistēmā jāiekļauj īpašais nosacījums attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un japārņem jāpārņem regulas 416/2001citi nosacījumi (arī attiecībā uz cukuru). VAV ir pamatotas bažas, ka pēc ES cukura noteikumu reformas ar masveida cenu pazemināšanos pēc plānotās pilnīgas ES tirgus atvēršanas šīm valstīm (tas ir paredzēts no 2009. gada 1. jūlija), tās nonāks neizdevīgākā situācijā, nevis iegūs priekšrocības. Šajā saistībā Komiteja norāda uz tās 2004. gada 15. decembra atzinumu (9) par ierosināto ĢMO/cukura regulas reformu. Tajā Komisija tiek aicināta atbilstoši VAV izteiktajai vēlmei piešķirt preferenču importa kvotas cukuram laika periodā pēc 2009. gada, ieviešot periodiskas pārbaudes, kuras ņem vērā sakarību starp Eiropas cukura tirgus sistēmas reformu un vizmazāk attīstīto valstu (VAV) attīstības mērķus. EESK izsakās par labu SWAP darījumu (“trīsstūra tirdzniecība”) aizliegšanai.

4.13

Kopumā EESK uzskata, ka apskatāmajiem produktiem attiecīgā kopējā tirgus organizāciju ietveros būtu skaidri jānosaka punkta 12(1) piemērošanas gadījumi.

5.   Secinājumi

5.1

EESK atbalsta viedokli, ka pašreizējā sistēma ir jāpadara vienkāršāka un caurskatāmāka un ka jāizmanto izdevība saskaņot, vienādot un racionalizēt visus VTP noteikumus un procedūras. Tā uzskata, ka piedāvātā sistēma šajā ziņā ir būtisks uzlabojums, un tiktāl piekrīt Komisijas priekšlikumiem.

5.2

EESK piekrīt tam, ka tiks samazināts saņēmēju valstu skaits, tomēr baidās, ka samazināšana varētu nebūt pietiekami samērīga.

5.2.1

EESK uzskata, ka vispārējā tarifa preferenču sistēma jāsaglabā un jāattiecina uz mazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurām visvairāk nepieciešams jaunā VTP režīma atbalsts, tādēļ diferenciācijas “slieksnis” tekstilprecēm un apģērbiem būtu jāsamazina līdz 10 procentiem (10).

5.3

EESK pauž viedokli, ka jaunais SIA [režīms] noturīgas attīstības veicināšanai tikai nedaudz vairāk ietekmēs saņēmēju valstu izturēšanos nekā režīms, kuru tas nomainīs.

5.4

EESK ir nobažījusies par to, ka, šķiet, pienācīgi nav risināts jautājums par krāpniecību pašreizējās sistēmas ietvaros, un uzskata, ka šajā ziņā varēja paveikt vairāk.

5.5

EESK ir vīlusies, ka nav publicēts vai, atsevišķos gadījumos, acīmredzot nav veikts pamatīgs šo priekšlikumu ietekmes novērtējums.

Briselē, 2005. gada 9. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  OV L 346, 31.12.2001.

(2)  COM(2004) 461 final

(3)  COM(2004) 699 final

(4)  COM(1994) 212 final

(5)  Skat. atsauci iepriekš.

(6)  EESK 2004. gada 25. februāra atzinums – OV C 110, 30.04.2004

(7)  Turpat.

(8)  CESE 1646/2004 – Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par noturīga Eiropas lauksaimniecības modeļa izveides pabeigšanu saistībā ar KLP reformām - cukura sektora reforma- COM(2004)499 final

(9)  EESK 1646/2004 –Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam – par noturīgas Eiropas lauksaimniecības modeļa izveides pabeigšanu saistībā ar KLP reformām - cukura sektora reforma – COM(2004) 499 final

(10)  Priekšlikuma Padomes Regulai 13. punkts (COM(2004) 699 final).


I PIELIKUMS

ANO/SDO cilvēktiesību un darbinieku tiesību pamatkonvencijas

1.

Starptautiskais līgums par civilām un politiskām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights)

2.

Starptautiskais līgums par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām (International Covenant on Economic Social and Cultural Rights)

3.

Starptautiskais līgums par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu (International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination)

4.

Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women)

5.

Konvencija pret spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu (Convention Against Torture and other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment)

6.

Konvencija par bērna tiesībām (Convention on the Rights of the Child)

7.

Konvencija par genocīda noziegumu novēršanu un sodīšanu (Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide)

8.

Par minimālo vecumu pieņemšanai darbā (Nr. 138) (Minimum Age for Admission to Employment (No. 138))

9.

Par aizliegumu un nekavējošu rīcību, lai ierobežotu visnelabvēlīgākās bērnu darba formas (Nr. 182) (Prohibition and Immediate Action for the Elimination of the Worst Forms of Child Labour (No. 182))

10.

Konvencija par piespiedu darba atcelšanu (Nr. 105) (Abolition of Forced Labour Convention (No. 105))

11.

Konvencija par piespiedu obligātu darbu (Nr. 29) (Forced Compulsory Labour Convention (No. 29))

12.

Konvencija par vienlīdzīgu samaksu vīriešiem un sievietēm par vienlīdzīgas vērtības darbu (Nr. 100) (Equal Remuneration of Men and Women Workers for Work of Equal Value Convention (No. 100))

13.

Nodarbinātības un darba diskriminācijas konvencija ( (Nr. 111) (Discrimination in Respect of Employment and Occupation Convention (No. 111))

14.

Konvencija par biedrošanās brīvību un tiesībām veidot organizācijas (Nr. 87) (Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention (No. 87))

15.

Konvencija par tiesību veidot organizācijas un slēgt kolektīvos līgumus principu piemērošanu (Nr. 98) (Application of the Principles of the Right to Organise and to Bargain Collectively Convention (No. 98))

16.

Starptautiskā konvencija par aparteīda noziegumu aizliegšanu un sodīšanu (International Convention on the Suppression and Punishment of the Crime of Apartheid)


II PIELIKUMS

Ar vidi un pārvaldības principiem saistītas konvencijas

17.

Monreālas Protokols par ozona slāni noārdošām vielām (Montreal Protocol on Substances that deplete the Ozone Layer)

18.

Bāzeles Konvencija par bīstamo atkritumu pārrobežu kustības kontroli un to izvietošanu (Basel Convention on the Control of Transboundary Movements of Hazardous Wastes and Their Disposal)

19.

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stockholm Convention on persistent Organic Pollutants)

20.

Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām (Convention on International Trade in Endangered Species)

21.

Konvencija par bioloģisko daudzveidību (Convention on Biological Diversity)

22.

Kartahenas Protokols par biodrošību (Cartagena Protocol on Biosafety)

23.

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto Protokols (Kyoto Protocol to the UN Framework Convention on Climate Change)

24.

1961. gada ANO Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām (UN Single Convention on Narcotic Drugs (1961))

25.

1971. gada ANO Konvencija par psihotropajām vielām (UN Convention on Psychotropic Substances (1971))

26.

1988. gada ANO Konvencija pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu (UN Convention against Illicit Traffic in Narcotic Drugs and Psychotropic Substances (1988))

27.

ANO Meksikas Pretkorupcijas konvencija (Mexico UN Convention against Corruption)