20.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 121/14

ATZINUMS Nr. 2/2005

par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004) 492 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs)

(saskaņā ar EK Līguma 248. panta 4. punkta otro daļu)

(2005/K 121/02)

SATURS

1-29	VISPĀRĒJI APSVĒRUMI

30	KONKRĒTI APSVĒRUMI

EIROPAS KOPIENU REVĪZIJAS PALĀTA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 5., 10., 158.–162. pantu, 248. panta 4. punkta otro daļu, kā arī 274. un 279. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un minētās regulas īstenošanas kārtību (2),

ņemot vērā Revīzija palātā 2005. gada 3. janvārī saņemto Padomes lūgumu sniegt atzinumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par vispārējo regulu (3),

ņemot vērā izvērsto izvērtējumu par ietekmi, kāda būtu likumdošanas paketei, ar ko ierosināts pārskatīt struktūrfondu un Kohēzijas fonda pārvaldībai piemērojamās regulas (4),

ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu un Komisijas atbildības jomām, dalīti pārvaldot struktūrfondus un Kohēzijas fondu (5),

ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi” (6),

ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Finanšu plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (7),

ņemot vērā Palātas atzinumu Nr. 2/2004 (8) par “vienotas revīzijas” modeli,

tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu Kopiena jomās, kas nav tās ekskluzīvā kompetencē, rīkojas vienīgi tad, ja paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tās mērķus var labāk sasniegt Kopiena;

tā kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 274. pantā noteikts, ka par budžeta izpildi atbild Komisija, ievērojot racionālas finanšu pārvaldības principus, kā arī ir uzdots dalībvalstīm sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu apropriāciju izmantošanā;

tā kā struktūrfondiem un Kohēzijas fondam atvēlētā budžeta izpilde tiek pārvaldīta kopīgi ar dalībvalstīm, kā to paredz 53. panta 3. punkts Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam; un tā kā Finanšu regulas 54. pantā ir noteikts, ka deleģētiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem un jāveic pilnīga to izmantošanas uzraudzība;

tā kā tādēļ, lai Eiropas Savienības budžeta iekšējā kontrole būtu produktīva un efektīva, jāizvirza skaidri un konsekventi mērķi, jānodrošina efektīva koordinēšana, jāsagatavo informācija par izmaksām un ieguvumiem, kā arī jāgarantē prasību konsekventa piemērošana;

tā kā iekšējās kontroles sistēmām, kuras attiecina uz Eiropas Savienības ieņēmumiem un izdevumiem, būtu jāsniedz pienācīga pārliecība par to, ka ieņēmumi ir gūti un izdevumi ir veikti saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un ka tie ir pārvaldīti lietderīgi,

IR PIEŅĒMUSI &352;ŠO ATZINUMU.

VISPĀRĒJI APSVĒRUMI

Ievads

Regulas priekšlikumā pamatā ir saglabāta tāda pati struktūru, kāda bija iedibināta iepriekšējos plānošanas posmos. Papildus tam Regula uzsvērti paredz vienkāršot, konkrēti, finanšu instrumentus un tēmu izvēli, kā arī, vispārīgi, īstenošanas, pārvaldības un kontroles sistēmas. Palāta īpašu uzmanību pievērsa rezultātiem, kādi būtu ierosinātajiem finanšu pārvaldības un kontroles pasākumiem.

Atbildība par Kopienas budžeta izpildi

2.	Kopienas budžeta izpildes tiesiskais regulējums ir paredzēts EK Līguma 274. pantā, saskaņā ar kuru Komisija atbild par budžeta izpildi, sadarbojoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā racionālas finanšu pārvaldības principu.

Aplūkojot Kopienas budžeta izpildes dažādās metodes, strukturālie pasākumi ietilpst tajās jomās, kurās piemēro “dalīto pārvaldību”, t.i., “izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm” (9). Strukturālo pasākumu pārvaldībā un kontrolē ir iesaistīti ne tikai dažādi Komisijas dienesti, bet arī simtiem valstu un pašvaldību iestāžu un struktūrvienību dalībvalstīs. Nākotnē šiem pasākumiem varētu atvēlēt gandrīz pusi no Kopienas budžeta apropriācijām.

Noteikumos, ar kuriem pašlaik tiek reglamentēti strukturālie pasākumi (Regula Nr. 1260/1999), jau ir teikts, ka

a)	“piemērojot subsidiaritātes principu, dalībvalstis ir atbildīgas par palīdzības īstenošanu.. neierobežojot Komisijai piešķirtās pilnvaras, proti, Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildi” (8. panta 3. punkts);

b)	“neskarot 8. panta 3. punktu, vadošā iestāde.. ir atbildīga par vadības un palīdzības īstenošanas efektivitāti un pareizumu..” (34. panta 1. punkts);

c)	“neierobežojot Komisijas pienākumu izpildīt Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, dalībvalstis pirmām kārtām uzņemas atbildību veikt palīdzības finanšu kontroli..” (38. panta 1. punkts).

Regulas priekšlikuma 12. pantā ir atsauce uz dalītu pārvaldību Finanšu regulas 53. panta 3. punkta nozīmē. Tomēr Priekšlikuma formulējumā nav minēts tas, ka galīgā atbildība ir Komisijai. Piemēram, 12. panta 1. punkta pēdējā teikumā ir norādīts, ka “dalībvalstis un Komisija nodrošina saprātīgu finanšu vadības principu ievērošanu”, bet 12. panta 2. punkts būtiski ierobežo Komisijas atbildību par budžeta izpildi, paredzot, ka Komisija tikai pārbauda “dalībvalsts vadības un kontroles sistēmu darbību..”. Arī 69. panta 1. punktā par atbildīgām padarītas vienīgi dalībvalstis: “Dalībvalstis atbild un tām ir jānodrošina rīcības programmu droša finanšu vadība, kā arī pamatā esošo darījumu likumība un regularitāte”. Turklāt tieši dalībvalstīm tiek uzticēts vispārējs pienākums garantēt to, ka palīdzības pasākumi atbilst Kopienas tiesību aktiem (39. panta f) apakšpunkts, 59. panta a) apakšpunkts, 60. panta b) apakšpunkta ii) ievilkums un 66. panta 2. punkta g) apakšpunkts). Taču fakts, ka izpildes uzdevumi tiek uzticēti dalībvalstīm, nevar ierobežot Komisijas galīgo atbildību. Apstākļos, kad dalībvalstis ir gan Kopienas līdzekļu saņēmējas, gan atbild par pasākumu īstenošanu, vienīgi Komisija spēj nodrošināt Kopienas mērķu loģisku un konsekventu piemērošanu. Tādēļ ir būtiski svarīgi pantos, kuri attiecas uz dalībvalstu atbildību, nepārprotami apstiprināt Komisijas galīgās atbildības jēdzienu, kas paredzēts Līguma 274. pantā.

Ir vērts atzīmēt, ka gadījumā, ja Komisijai vairs nebūtu galīgās atbildības par budžeta izpildi, tad Kopienas finanšu process, jo īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, zaudētu lielu daļu tās nozīmīguma. Budžeta lēmējinstitūciju ieteikumi (EK Līguma 276. panta 3. punkts) zaudētu jebkādu praktisko ietekmi.

Ierosinātais tiesiskais regulējums

Nosacījumi adekvātam kontroles pamatam

7.	Lai Komisija varētu uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi, Regulas priekšlikumā būtu jāņem vērā šādi svarīgi aspekti, kas ir pamatā Palātas Atzinumam Nr. 2/2004 par “vienotas revīzijas” modeli.

i) Pārbaužu biežums

Pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos nav norādīts, cik bieži veicamas pārbaudes galīgo saņēmēju līmenī; pārbaužu biežums būtu nosakāms, salīdzinot izmaksas, kas dalībvalstīm un Komisijai jāsedz saistībā ar kontroles mehānismiem un ieguvumiem no tiem. Priekšlikumā tikai netieši pieminēta vajadzība noteikt pieņemamus ticamības un būtiskuma sliekšņus (61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkums un 61. panta 1. punkta g) apakšpunkts). Būtu vēlams skaidri definēt atbilstošus kritērijus detalizētajos nosacījumos, kas minēti 58. panta 6. punktā. Tāpat būtu jādefinē termini “saprātīgas garantijas” un “pieteikuma pamatotība”.

ii) Atbilstošu standartu definēšana

Atsauce uz “starptautiskajiem revīzijas standartiem” (61. panta 1. punkta a) apakšpunkts) nav pietiekami precīza, lai kontroles procedūras ļautu balstīt uz kopējām normām un principiem. Iepriekš minētajos detalizētajos nosacījumos jāparedz sākotnēja apstiprināšanas procedūra, kas attiektos gan uz sistēmu revīziju, gan pašu darbību revīziju.

iii) Pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipi

10.

Finanšu regulas 54. pantā noteikts, ka deleģētiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem un jāveic pilnīga to izmantošanas uzraudzība. Īstenošanas kārtības 35. panta 1. punktā noteikts, ka, īstenojot dalītu pārvaldību, Komisija vispirms izdara dokumentu pārbaudi un pārbaudes uz vietām struktūrās, kurām tā uzticējusi izpildi, pārliecinoties, vai šajās struktūrās pastāv un darbojas attiecīgas procedūras un sistēmas. Regulas priekšlikums no minētā noteikuma atkāpjas, nosakot, ka pirms darbības programmas apstiprināšanas Komisijā tikai dalībvalstīm jāpārliecinās par to, vai ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas (70. pants). Šādos apstākļos būtu vēlams vai nu ieviest apstiprināšanas procedūru, vai vismaz paredzēt, ka Komisija pārrauga procedūras, saskaņā ar kurām valstu līmenī tiek izraudzītas pārvaldības un kontroles struktūras. Tāpat arī būtu ieteicams valstu līmenī veidot starpniecības struktūras, kuras nodrošinātu saikni ar Kopienas dienestiem.

11.

Kopienas kontroles mehānismu nostiprināšana ir būtiski svarīga sistēmā, kurā projektu pārvaldība uzticēta valstu pārvaldēm vai pašvaldībām (10). Ņemot vērā to, ka kritērijus izdevumiem, par kuriem būs tiesības saņemt atlīdzinājumu, turpmāk pārsvarā noteiks valstu līmenī, iepriekš aprakstītie nosacījumi kļūs vēl svarīgāki.

Atbildība likumības un pareizības jomā

12.

Saskaņā ar Finanšu regulas 60. panta 1. punktu par izdevumu likumību un pareizību atbild kredītrīkotājs. Arī 53. panta 6. punktā ir teikts, ka, budžeta izpildi pārvaldot dalīti, dalībvalstis veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras finansē no Kopienas budžeta, ir izpildītas pareizi. Dalībvalstis arī veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, nepieciešamības gadījumā saucot pie atbildības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus.

13.

Saistībā ar šiem noteikumiem Regulas priekšlikuma 69. panta 1. punktā atbildība par pakārtoto darījumu likumību un pareizību tiek uzdota dalībvalstīm (sk. 5. punktu). No tā izrietošā kompetences nodošana dalībvalstīm ir arī loģisks risinājums atbilstīgi 70. pantam, kurā noteikts, ka dalībvalstīm jāapstiprina pārvaldības un kontroles sistēmas.

14.

Protams, ja pastāv šaubas par minēto sistēmu darbību vai ja ir aizdomas par pārkāpumiem, vai tie apstiprinās, tad Komisija varētu apturēt maksājumus uz laiku no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem (89. pants). Tāpat ir paredzēts, ka dalībvalstis un Komisija varētu izdarīt finansiālas korekcijas (99. un 100. pants). Tomēr šādi pasākumi ikdienas pārvaldībai, kurai jābūt stingrai, sniegtu vien nelielu papildu garantiju. Efektīvas garantijas sniegtu pietiekami bieži veiktas pārbaudes. Turklāt, tā kā finansiālas korekcijas iespējamas tikai pēc pārkāpumu konstatēšanas, tad ar tām vien nepietiktu, lai labotu visas to darījumu sekas, kuri būtu veikti par spīti neatbilstībai noteikumiem.

Atbildība racionālas finanšu pārvaldības jomā

15.

Finanšu regulas 60. panta 1. punktā minēts, ka kredītrīkotājs izdevumus izpilda, ievērojot racionālas finanšu pārvaldības principus. Regulas 27. pantā ir izklāstīti nosacījumi Kopienas apropriāciju izmantošanai saskaņā ar ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Tajā pašā pantā ir noteikts, ka visām budžeta darbībām ir izvirzāmi konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem. Komisijai jāveic ex-ante un ex-post novērtēšana, kuras rezultāti jāiesniedz tērētājām iestādēm, likumdevējām iestādēm un budžeta lēmējinstitūcijām.

16.

Regulas priekšlikumā atbildība par racionālu finanšu pārvaldību ir uzticēta dalībvalstīm (69. pants). Tomēr ar šo noteikumu tiek reglamentēts vienīgi tas, ka jāpastāv “atbilstošām norādēm”, kā ieviest pārvaldības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu to, ka Kopienas finansējums tiek izmantots “produktīvi un pareizi”. Saistībā ar “efektivitāti” (11) priekšlikumā ir minētas vienīgi pārvaldības un kontroles sistēmas, un, kā var saprast, tikai tās, kas attiecas uz likumību un pareizību. Ar Priekšlikuma 59. pantu pārvaldītājai iestādei tiek uzdota atbildība vienīgi par to, lai programmas tiktu pārvaldītas un īstenotas “produktīvi, efektīvi un pareizi”, un tikai e) ievilkumā ir atsauce uz kvalitātes standartiem, par kuriem attiecībā uz ex-ante novērtējumiem Komisija ir vienojusies ar dalībvalstīm.

17.

Runājot konkrētāk par novērtējumiem, Regulas priekšlikumā ir noteikts, ka par piemērojamām vērtēšanas metodēm un standartiem (45. panta 5. punkts) Komisijai jāvienojas ar dalībvalstīm (59. panta e) apakšpunkts). Šo standartu kvalitāte būs īpaši svarīga ex-ante novērtējumiem, kas uzticēti dalībvalstīm (46. panta 2. punkts un 46. panta 3. punkts) un kam, cita starpā, jānosaka pievienotā vērtība, ko darbības programmas sniedz Kopienai.

18.	Tādēļ ir jo īpaši svarīgi, lai detalizētie nosacījumi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas priekšlikuma 58. panta 6. punktu, šos aspektus pietiekamā mērā precizētu.

Apliecinošo dokumentu saglabāšana

19.

Regulas priekšlikuma 88. pantā teikts, ka izdevumus apliecinoši dokumenti jāglabā pieejami Komisijai un Revīzijas palātai vismaz trīs gadus pēc attiecīgās programmas noslēgšanas. Palīdzību līdzfinansējot, izdevumu atbilstīgums lielā mēra ir atkarīgs no valstu likumdošanas, un tādiem gadījumiem būtu vēlams skaidri noteikt, ka minētais trīs gadu termiņš neierobežo valstu noteikumus, kuri paredz ilgākus termiņus.

20.

Šīs piezīmes attiecas arī uz darbības programmu daļēju noslēgšanu (97. pants). Šajā īpašajā gadījumā, atkāpjoties no 88. pantā paredzētā vispārējā noteikuma, apliecinošo dokumentu saglabāšanas termiņš sāktos daļējas noslēgšanas dienā (98. panta 2. punkts). Tā iznākumā vērā ņemami tiktu ierobežotas darbības programmu visaptverošas pārbaudes plānošanas posma beigās, tā kā apliecinošie dokumenti agrāk noslēgtām darbībām dažos gadījumos vairs nebūtu pieejami. Palāta uzskata, ka šāda varbūtība kavētu revīzijas prerogatīvas, kas Palātai piešķirtas ar EK Līguma 248. pantu.

Efektīvākas programmas

Plānošana un mērķu izvirzīšana

21.

Priekšlikumā ir noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizstrādā “nacionālais stratēģiskais plāns”, kas saskanētu ar Padomes izstrādātām “Kopienas stratēģijas vadlīnijām ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai izlīdzināšanai” (23. pants). Tomēr saistībā ar “nacionālo stratēģisko plānu” nav minēts “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķis.

22.

“Nacionālā stratēģiskā plāna” saturs (25. pants) nav pietiekami izvērsts (attiecībā uz pasākumiem, resursu piešķiršanu un sagaidāmiem rezultātiem), lai sniegtu precīzu informāciju par valsts un reģionu attīstības stratēģiju. Tāpat pietiekami sīki nav izskaidrotas arī “tematiskās un teritoriālās prioritātes”, saskaņā ar kurām tiktu izvēlēti finansējamie pasākumi. Turklāt minētais stratēģiskais plāns, visticamāk, tiktu piemērots tikai tajās jomās, kur palīdzība tiek līdzfinansēta. Tādējādi Komisija, no kuras tiek prasīta stratēģisko plānu apstiprināšana, darbības programmās nevarēs izcelt kādu atsevišķu aspektu.

23.

Arī darbības programmās trūkst precizitātes; netiek prasīta informācija par dažādajiem pasākumiem, ar kuriem paredzēts sasniegt prioritāros mērķus. Tas no pasākumu klāsta neļauj izvēlēties piemērotākos. Tiks izvēlēts ierobežots skaits konkrētu mērķu, ņemot vērā to īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājus. Salīdzinot ar spēkā esošiem tiesību aktiem, vairs netiek prasīts aprakstīt kārtību, kādā tiks pārvaldīta katra darbības programma (36. pants). Tādējādi ne “nacionālie stratēģiskie plāni”, ne darbības programmas nevarēs kalpot Komisijai par patiesiem pārvaldības un uzraudzības instrumentiem. Tātad nav skaidrs, kā Komisija spēs nodrošināt darbības programmu saskaņotību valstu līmenī.

Palīdzības pasākumu lielāka integrācija

24.

Izvērstais ietekmes izvērtējums neizskaidro iemeslus, kādēļ saglabājami vairāki fondi (tā vietā, lai fondus apvienotu saskaņā ar EK Līguma 161. pantu). Tomēr to būtu vajadzējis rūpīgi analizēt, apsverot visu iespēju priekšrocības un trūkumus un ņemot vērā to, ka izvērstajā ietekmes izvērtējumā ir doti argumenti par labu vienota fonda izveidei. Attiecībā uz pašreizējo 2. mērķi faktiski ir teikts, ka finansēto projektu tēmu relatīvā dažādība un zonēšanas radītā fragmentācija ir bloķējusi piemērotas politikas īstenošanu. Turklāt, realizējot 3. mērķi, nav bijis iespējams efektīvi izmantot ERAF/ ESF sinerģismu. Tādēļ jāsecina, ka vajag:

—	vairāk koncentrēt tēmas, lai veicinātu konkurētspēju,

—	panākt, lai ERAF un ESF viens otru papildinātu vairāk, nekā tas paredzēts saistībā ar “konverģences” mērķi.

25.	Maz ticams, ka, vienkāršošanas nolūkos ieviešot principu “viens fonds/viena darbības programma”, vēlamais sinerģisms tiks veicināts.

26.

Jo īpaši grūti ir pamatot ERAF nošķirtību no Kohēzijas fonda saistībā ar “konverģences” mērķi. Šos abus fondus bieži izmanto vienām un tām pašām darbības programmām, un tie attiecas uz vienām un tām pašām tēmām (transporta infrastruktūra un vides projekti/pasākumi). Attiecīgie pasākumi/projekti bieži cits citu papildina (piemēram, ja automaģistrāles vienu daļu finansē no Kohēzijas fonda, bet otru – no ERAF). Vienīgās atšķirības starp fondiem ir šādas: reģionu/valsts tiesības pretendēt uz finansējumu (mazāk nekā 75 % no IKP uz iedzīvotāju no Kopienas vidējā rādītāja, ja izmanto struktūrfondus, savukārt mazāk nekā 90 % no NKI uz iedzīvotāju no Kopienas vidējā rādītāja, ja izmanto Kohēzijas fondu); maksimālais ieguldījums (51. pantā ir paredzēti 85 % Kohēzijas fondam, savukārt 75 % – ERAF, lai gan ERAF maksimālo ieguldījumu dažos gadījumos var palielināt līdz 85 %, kā tas paredzēts 51. panta 4. punktā un 52. panta 1. punktā); kā arī iepriekšējā finansēšana, kas aplūkota 81. pantā (7 % struktūrfondiem, savukārt 10,5 % Kohēzijas fondam). ERAF darbības un Kohēzijas fonda projektus bieži vien pārvalda vienas un tās pašas valsts vai pašvaldības iestādes. Saistībā ar abiem fondiem izmanto jēdzienus “liels projekts” un “finansiāli ienesīgs projekts”. Konsekvences labad būtu lietderīgāk veidot vienu fondu, vismaz attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, tā kā iepriekš minētās atšķirības tam nerada būtiskus šķēršļus.

27.	Lasot Priekšlikuma 3. panta 2. punktu, nerodas skaidrs priekšstats par to, uz kurām darbībām attiecas a) apakšpunkts, savukārt uz kurām – b) apakšpunkts. Šķiet, ka dalījums ir vai nu “teritoriāls” (atbilstīgi apgabali), vai “finansiāls” (ieguldījuma līmeņi).

28.	Praktiskā skatījumā 33. pants (finansēšana no viena fonda, pieļaujot ne vairāk kā 5 % finansējumu no citiem fondiem) vēl vairāk sarežģī vairāku fondu pastāvēšanu.

Komisijas administratīvo spēju atbilstība

29.

Jau iepriekš (12) Palāta ir novērojusi, ka Komisijas dienesti vairākkārt iekavējuši kādus plānošanas posmus vai pārbaudes. Tādēļ ir ļoti svarīgi izveidot adekvātas administratīvās struktūras un procedūras. Tāpat arī vairākos ierosinātajos noteikumos jānosaka precīzi termiņi (31. panta 5. punkts, 32. panta 2. punkts, 40. panta 3. punkts, 85. panta 2. punkts un 96. panta 1. punkts). Turklāt dienestiem, kas atbild par dažādajiem fondiem, būtu jāpanāk vienošanās par revīzijas stratēģiju, resursu piešķiršanu un pienācīgu ticamības līmeni.

KONKRĒTI APSVĒRUMI

30.	Turpmāk dotajā tabulā Palāta ir formulējusi konkrētus apsvērumus. Šajā iedaļā vairākkārt norādītas termiņu un formulējumu neprecizitātes. Tas varētu radīt pamatu dažādiem interpretējumiem un vājināt attiecīgo noteikumu juridisko spēku.

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

PALĀTAS APSVĒRUMI

3. panta 1. punkts

Lai veicinātu harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Kopienas attīstību, Kopienas Līguma 158. pantā formulētie pasākumi nostiprina paplašinātās Kopienas ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos. Šie pasākumi tiek īstenoti ar fondu, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citu pašreizējo finansiālo ieguldītāju palīdzību. Lai paātrinātu ekonomisko un sociālo pārstrukturizēšanos un risinātu iedzīvotāju novecošanas jautājumus, to mērķis ir pārvarēt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, īpaši valstīs un reģionos, kuru attīstība atpaliek. Fondu atbalstītajos pasākumos ietilpst Kopienas ilgtspējīgas attīstības prioritātes nacionālā un reģionālā līmenī, veicinot izaugsmes nostiprināšanu, konkurētspēju un nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, kā arī vides aizsardzību un kvalitāti.

Atsauce uz EK Līguma 158. pantā formulētajiem pasākumiem ir nepilnīga, jo nav iekļauta lauku attīstība. Taču 3. panta 3. punktā minēts, ka saskaņā ar fondiem sniegtā palīdzība atbilstoši apstākļiem jāparedz lauku rajonu un zvejniecības teritoriju atjaunošanai ar ekonomikas diversifikācijas palīdzību, kā arī kalnu apvidiem.

3. panta 2. punkts

Tādā nolūkā ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, Eiropas Investīciju banka (EIB) un citi pastāvošie Kopienas finanšu ieguldītāji sniedz attiecīgu ieguldījumu šādu trīs mērķu sasniegšanai:

“Konverģences” mērķa nolūks ir paātrināt konverģences procesus vismazāk attīstītajās dalībvalstīs un reģionos, uzlabojot izaugsmes un nodarbinātības nosacījumus, ieguldījumu kvalitāti fiziskajā kapitālā un cilvēku resursos, veicinot inovāciju un informētas sabiedrības attīstību, paaugstinot pielāgošanās spēju ekonomiskām un sociālām pārmaiņām un uzlabojot vidi un administratīvo efektivitāti. Šis mērķis ir fondu prioritāte.

(...)

Priekšlikums “administratīvo efektivitāti” ierindo starp darbībām, kas finansējamas saskaņā ar “konverģences” mērķi. Jēdziens “administratīvā efektivitāte”, kas atkārtojas arī 25. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 26. panta 3. punkta c) apakšpunktā, jāprecizē, jo īpaši tāpēc, ka Priekšlikumā ir izmantots arī termins “administratīvā kapacitāte” (44. panta 1. punkts).

5. panta 1. un 2. punkts

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 reģioni, kas atbilst “konverģences” mērķim un kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no struktūrfondiem, atbilst teritoriālo statistikas vienību nomenklatūras II līmenim (turpmāk tekstā “NUTS II līmenis”), kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju (per capita), vērtējot pēc pirktspējas paritātes un rēķinot pēc Kopienas pēdējo trīs gadu datiem, kas pieejami […], ir mazāks nekā 75 % no Kopienas vidējā iekšzemes kopprodukta rādītāja.

NUTS II līmeņa reģioni, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju (per capita), vērtējot pēc pirktspējas paritātes un rēķinot pēc Kopienas pēdējo trīs gadu datiem, kas pieejami […], ir starp 75 % un […] % no Kopienas vidējā rādītāja, būs tiesīgi saņemt īslaicīgu un speciālu finansējumu no struktūrfondiem.

Atbilstīgu reģionu noteikšanā nepietiek izmantot tikai IKP, jo attīstības atšķirībām ir daudz dimensiju. Nevajadzētu aizmirst par citiem aspektiem, piemēram, pamata infrastruktūras pieejamību, bezdarba līmeni, darba ražīgumu, tautsaimniecības struktūru, izglītību un mācībām, vides kvalitāti, emigrāciju un pētniecību un attīstību.

5. panta 2. punkts

Jāievieto otrais skaitlis procentiem, kas attiecas uz Kopienas vidējo rādītāju.

6. panta 1. punkts

Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim atbilst un ir tiesīgas pretendēt uz struktūrfondu finansējumu tās teritorijas, kas nav norādītas 5. panta 1. punktā un 2. punktā. Izstrādājot 25. pantā minēto vispārējo nacionālo stratēģisko plānu, katra dalībvalsts norāda NUTS I vai NUTS II reģionus, par kuriem tā iesniegs programmas finansēšanai no ERAF.

Būtu jāmin, ka “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķa ģeogrāfiskais aptvērums potenciāli ir ļoti plašs, tātad – visaptverošs. Šim mērķim jādefinē atbilstības kritēriji.

7. panta 1. un 2. punkts

Pārrobežu sadarbības nolūkā finansējums paredzēts Kopienas NUTS III līmeņa reģioniem gar iekšējo un ārējo sauszemes zemes robežu un Kopienas NUTS III līmeņa reģioniem gar atdalītu jūras robežu, lielākais 150 km, ņemot vērā nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbības aktivitāšu secību un ilglaicīgumu. Saskaņā ar 104. panta 2. punktā noteikto procedūru, stājoties spēkā nolikumam, Komisija apstiprina šī panta 2. punktā formulētiem kritērijiem atbilstošu reģionu sarakstu.

2.	Saskaņā ar 104. panta 2. punktā noteikto procedūru starpvalstu sadarbības nolūkā, pamatojoties uz 23. un 24. pantā norādītām Kopienas stratēģiskām vadlīnijām, Komisija apstiprina starpvalstu teritoriju sarakstu. Šis saraksts ir spēkā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Pirms “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa apraksta būtu jāiekļauj analīze par stāvokli minētajos apgabalos un skaidri jādefinē to vajadzības, ņemot vērā darbību koncentrēšanu. Atbilstīgo apgabalu atlases noteikumi jāpaplašina, iekļaujot kritērijus, kas būtu precīzi definēti un – kas ir vēl svarīgāk – izsvērti.

10. panta 3. punkts

3.	Katru gadu Komisija sniedz konsultācijas par fondu palīdzību organizācijām, kas pārstāv sociālos partnerus Eiropas līmenī.

10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēti ekonomiskie un sociālie partneri. Arī 3. punktā vēlams izmantot to pašu formulējumu.

13. pants

1.	Struktūrfondu asignējumi nedrīkst aizstāt valsts vai citus līdzvērtīgus struktūras izdevumus, ko veic dalībvalsts.

“Konverģences” mērķa reģioniem Komisija un attiecīgā dalībvalsts nosaka valsts vai līdzvērtīgu struktūras izdevumu apjomu, ko dalībvalsts nodrošina savos reģionos plānošanas periodā. Šos izdevumus nosaka dalībvalsts un Komisija saskaņā ar 25. pantā noteiktajiem nacionālajiem stratēģiskajiem dokumentiem.

Šī panta 2. punktā minētais izdevumu apjoms ir vismaz vienāds ar vidējiem gada izdevumiem, kas sasniegti iepriekšējā plānošanas periodā. Izdevumu apjomu nosaka, ņemot vērā vispārējos makroekonomikas apstākļus, kādos noris finansēšana, un ņemot vērā konkrēto ekonomisko situāciju, proti, privatizāciju, kā arī vērienīga apjoma sabiedriskos vai ekvivalentus strukturālos izdevumus dalībvalstī iepriekšējā plānošanas periodā.

Komisija un dalībvalsts 2016. gada 30. jūnijā veic “konverģences” mērķa papildināmības starpposma pārbaudi 2011. gadā un nobeiguma pārbaudi. Ja 2016. gada 30. jūnijā dalībvalsts nevar pierādīt, ka nacionālajos stratēģiskajos dokumentos noteiktā papildināmība ir ievērota, saskaņā ar 101. pantā aprakstīto procedūru Komisija veic finanšu korekcijas.

Procedūra, ar kuru pārbauda papildināmības principa piemērošanu, ir paredzēta vienīgi “konverģences” mērķim. Tā nav paredzēta abiem pārējiem mērķiem, kuri veido aptuveni 20 % no apropriācijām. Tikai paskaidrojuma raksta 5.3. punktā ir minēts, ka dalībvalstīm šī kontrole jāveic saskaņā ar proporcionalitātes principu. Bet dalībvalstīm netiek prasīts kontroles rezultātus darīt zināmus Komisijai. Tādējādi situācija tiek mainīta, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (Regulas Nr. 1260/99 11. panta 3. punkts).

13. panta 3. punkts

Šī panta 2. punktā minētais izdevumu apjoms ir vismaz vienāds ar vidējiem gada izdevumiem, kas sasniegti iepriekšējā plānošanas periodā.

Izdevumu apjomu nosaka, ņemot vērā vispārējos makroekonomikas apstākļus, kādos noris finansēšana, un ņemot vērā konkrēto ekonomisko situāciju, proti, privatizāciju, kā arī vērienīga apjoma sabiedriskos vai ekvivalentus strukturālos izdevumus dalībvalstī iepriekšējā plānošanas periodā.

Iespēja ņemt vērā vispārējos makroekonomikas apstākļus, kā arī konkrēto ekonomisko situāciju, to sīkāk nepaskaidrojot, rada pamatu plašai interpretācijai.

16. panta 1. punkts

“Konverģences” mērķim paredzētie līdzekļi kopumā veido līdz 78,54 % no 15. panta pirmajā punktā noteiktajiem līdzekļiem (t.i., 264,0 biljonus euro), un to sadalījums ir šāds:

a)	67,34 % – 5. panta 1. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni;

b)	8,38 % – 5. panta 2. punktā noteiktajam īslaicīgam un speciālam atbalstam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni;

c)	23,86 % – 5. panta 3. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot iedzīvotāju skaitu, IKP uz vienu iedzīvotāju (per capita), nacionālās labklājības uzlabošanos iepriekšējā periodā, un sauszemes teritoriju;

d)	0,42 % – 5. panta 4. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritēriju dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu.

Būtu noderīgi norādīt, kā kritēriji tika izsvērti, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu dažādajiem komponentiem.

16. panta 2. punkts

Šī panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto ikgadējo asignējumu sadalījums samazināsies no 2007. gada janvāra. Asignējumi 2007. gadā būs mazāki nekā 2006. gadā, izņemot reģionus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/1999 2000. gada janvārī neatbilst 1. mērķim; 2007. gada asignējumi būs reāli un taisnīgi.

Nav definēts, kas tiek domāts ar “reāli un taisnīgi”.

17. panta 1. punkts

“Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim paredzētie līdzekļi kopumā veido līdz 17,22 % no 15. panta noteiktajiem līdzekļiem (t.i., 57,9 biljonus euro), un to sadalījums ir šāds:

a)	83,44 % – 6. panta 1. punktā noteiktajam finansējumam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot reģionālo labklājību, bezdarba līmeni, nodarbinātības rādītājus un iedzīvotāju blīvumu;

b)	16,56 % – 6. panta 2. punktā norādītajam īslaicīgajam un īpašajam atbalstam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni.

Būtu noderīgi norādīt, kā kritēriji tika izsvērti, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu dažādajiem komponentiem.

17. panta 2. punkts

2.	Šī panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie asignējumi vienlīdzīgi tiek sadalīti ERAF finansētām programmām un ESF finansētām programmām.

Te būtu jāprecizē, kā notiks sadalīšana starp ERAF un ESF.

17. panta 4. punkts

Šī panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais ikgadējais asignējumu sadalījums samazināsies no 2007. gada janvāra. Asignējumi 2007. gadā būs mazāki nekā 2006. gadā, izņemot reģionus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/1999 atbilst 1. mērķim ar 2004. gadu; 2007. gada asignējumi būs reāli un taisnīgi.

Nav definēts, kas tiek domāts ar “reāli un taisnīgi”.

22. pants

Saskaņā ar šo regulu Komisija nodrošina, lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] no fondiem dalībvalstīm piešķirto ikgadējo asignējumu kopsumma, ieskaitot ERAF ieguldījumus Eiropas kaimiņattiecību un sadarbības pārrobežu līnijas (angl. strand) finansēšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] no pirmsiestāšanās finanšu līdzekļiem, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], kas ietilpst ELVGF vadlīniju nodaļā, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], kas paredz līdzekļus “konverģences” mērķim no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), nepārsniedz 4 % no dalībvalstu IKP, kas aprēķināts starpinstitucionālā līguma apstiprināšanas laikā.

Iepriekšējā punktā minēto un fondos neiekļauto finansējumu noteikumi paredz līdzīgu nodrošinājumu.

Saistībā ar ikgadējo asignējumu kopumu, ko no fondiem piešķir kādai dalībvalstij, nav atkārtota preambulas 30. punktā paustā doma par to, ka gada apropriācijas piešķiramas, ņemot vērā dalībvalstu absorbcijas spējas.

24. pants

Vēlākais trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu pieņemšanas saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma (Treaty) 161. pantā, jāpieņem Kopienas stratēģijas vadlīnijas, kas minētas 23. pantā. Lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Nepieciešamības gadījumā tiek veikta Kopienas stratēģijas vadlīniju vidēja termiņa pārskatīšana saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma 161. pantā, kam par iemeslu varētu būt izmaiņas Kopienas prioritātēs.

Ir jāapsver ietekme, kāda Kopienas stratēģisko vadlīniju grozījumiem būs uz valstu stratēģiskajiem plāniem. Nevienā pantā nav paredzēts pārskatīt stratēģiskos plānus.

25. panta 3. punkts

Nacionālās stratēģijas raksturojuma stratēģijas nodaļā aprakstāma izvēlētā stratēģija “izlīdzināšanas”, kā arī “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķu īstenošanai, ilustrējot to, kā izdarītā izvēle saskan ar Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām, kas attiecas uz sagaidāmajām pārmaiņām Eiropas un pasaules ekonomikā un, pamatojoties uz attīstības atšķirību analīzi, vājajām vietām un iespējām. Aprakstā jāiekļauj:

(...)

b)	tikai “izlīdzināšanas” mērķim – pasākumi, kuru nolūks ir uzlabot dalībvalsts administratīvo efektivitāti, ieskaitot fondu izlietojumu, kā arī novērtēšanas plānu, kas noteikts 46. panta 1. punktā;

(...)

Šajā punktā noteikts, ka izvēlētajā stratēģijā aprakstāmi “pasākumi, kuru nolūks ir uzlabot dalībvalsts administratīvo efektivitāti, ieskaitot fondu pārvaldību”. No tā var izdarīt secinājumu, ka “dalībvalsts administratīvo efektivitāti” varētu uzlabot arī ārpus fondu pārvaldības, tādējādi rodas risks, ka tiks finansēts ļoti plašs darbību klāsts.

25. panta 3. punkts

(...)

Monitoringa nolūkiem galvenie prioritāšu mērķi, kas aprakstīti a) apakšpunktā, jāsniedz no kvantitatīvā viedokļa, raksturojot arī pasākumus un rezultātus.

“Pasākumi un rezultāti” jāprecizē. Vissvarīgākais ir tas, lai izvēlētie rādītāji ļautu adekvāti raksturot sasniegtos rezultātus un to ietekmi.

25. panta 4. punkts

“Izlīdzināšanas” mērķim un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķu apraksta pasākumu sadaļā jāiekļauj:

a)	darbības programmu saraksts un indikatīvs katra fonda iedalījums programmām, nodrošinot līdzsvaru starp reģionālajiem un tematiskajiem (vispārējiem) pasākumiem. Sarakstā jāiekļauj nacionālās rezerves fonds, kas aprakstīts 49. pantā.

(...)

Nav definēts, kas tiek domāts ar “līdzsvaru”.

26. panta 2. punkts

Katra dalībvalsts nosūta Komisijai nacionālās stratēģijas raksturojuma priekšlikumu iespējami ātrākā laikā pēc Kopienas stratēģisko vadlīniju pieņemšanas. Dalībvalstis vienlaicīgi var iesniegt arī darbības programmas, kas aprakstītas 31. pantā. Komisija apspriež šo priekšlikumu partnerattiecību līmenī.

“Iespējami ātrākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

30. pants

Komisijas ziņojumā, kas aprakstīts Līguma (Treaty) 159. panta otrajā punktā, iekļaujami šādi apraksti (raksturojumi):

a)	sasniegtā attīstība ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā, ieskaitot sociāli ekonomisko situāciju un reģionu attīstību, kā arī Kopienas prioritāšu ievērošanas raksturojums;

fondu, EIB un citu finanšu līdzekļu, kā arī Kopienas un nacionālās politikas loma sasniegtajā attīstībā. Nepieciešamības gadījumā ziņojumā jāiekļauj priekšlikumi par Komisijas pasākumiem un politiku, kas būtu jāpieņem, lai stiprinātu un veicinātu ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu, kā arī vajadzības gadījumā priekšlikumi attiecībā uz jaunajām Kopienas politikas iniciatīvām stratēģiskajās vadlīnijās, kas attiecas uz izlīdzināšanu. Gadā, kad tiek iesniegts šis ziņojums, tas aizvieto 28. pantā aprakstīto Komisijas ikgadējo ziņojumu. Ziņojums apspriežams gadskārtējās debatēs saskaņā ar 29. panta kārtību.

Būtu ieteicams paredzēt, ka kohēzijas ziņojumā tiek aplūkota arī kohēzijas teritoriālā dimensija.

31. panta 3. punkts

3.	Dalībvalsts iespējami īsākā laikā pēc Komisijas lēmuma, kas aprakstīts 26. pantā, pieņemšanas, iesniedz Komisijai darbības programmas 36. pantā uzskaitītās informācijas priekšlikumu. Priekšlikumu var iesniegt arī kopā ar nacionālās stratēģijas raksturojumu, kas aprakstīts tajā pašā - 26. pantā.

“Iespējami īsākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

31. panta 5. punkts

5.	Dalībvalsts iesniegtā darbības programma Komisijai jāpieņem iespējami īsākā laikā.

“Iespējami īsākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu (pašreizējais termiņš ir pieci mēneši).

32. panta 2. punkts

Lēmums par darbības programmu pārskatīšanu un rediģēšanu Komisijai jāpieņem iespējami īsākā laikā, kad dalībvalsts iesniegusi formālu pieprasījumu.

“Iespējami īsākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

35. panta 4. punkts

4.	Ja pirms galveno projektu atbalsta apstiprināšanas Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var lūgt EIB pārbaudīt šo projektu tehnisko kvalitāti, kā arī ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus plānots izmantot vai attīstīt.

Šis 4. punkts pēc satura ievērojami atšķiras no šā panta pārējiem trīs punktiem, un tas noteikti labāk iederētos 40. pantā.

36. panta 1. punkts

Darbības programmās, kas attiecas uz “izlīdzināšanas” un “reģionālās konkurētspējas” mērķiem, jāiekļauj:

(...)

c)	informācija par prioritātēm un to mērķiem. Jāuzrāda mērķu skaits un apjoms ar norādēm to realizācijai, rezultāti un ietekme, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Norādes dos iespēju novērtēt sasniegto salīdzinājumā ar esošo situāciju, kā arī prioritāšu realizācijas mērķu efektivitāti;

(...)

Jāprecizē, kas tiek domāts ar “skaits un apjoms, ņemot vērā proporcionalitātes principu”.

36. panta 4. punkts

Darbības programmām, kuras finansē ERDF, līdztekus “izlīdzināšanas” un “reģionālās konkurences un nodarbinātības” mērķos jāiekļauj arī:

a)	pasākumi starpreģionālajai sadarbībai ar vismaz vienu reģionu no citas dalībvalsts katrā reģionālajā programmā;

(...)

Attiecīgie pasākumi vairāk atbilst “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķim.

40. panta 3. punkts

3.	Kad dalībvalsts vai vadošā amatpersona iesniegusi visu informāciju, kas aprakstīta 39. pantā, Komisija iespējami īsā laikā pieņem lēmumu. Šis lēmums nosaka fizisku objektu, uz kuru attieksies prioritātes līdzfinansējums, kā arī finansēšanas apjomu un gada plānojumu.

“Iespējami īsā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

45. panta 3. punkts

Par to novērtēšanas darbību, kas minētas 1. punktā, organizēšanu ir atbildīga dalībvalsts vai arī Komisija saskaņā ar proporcionalitātes principu un balstoties uz partnerattiecībām starp dalībvalsti un Komisiju. Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti. Iegūtie rezultāti ir publiski pieejami, izņemot tos, pret kuru publicēšanu ir skaidri iebildusi par novērtēšanu atbildīgā iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulu Nr. 1049/2001 par pieeju dokumentiem.

Nav definēts “proporcionalitātes princips”.

46. panta 5. punkts

Programmas norises laikā dalībvalsts veic īpašu (ad hoc) novērtēšanu saistībā ar rīcības programmu uzraudzību, kur uzraudzības programmas atklāj nozīmīgas novirzes no sākumā izvirzītajiem mērķiem un kur ir izteikti priekšlikumi rīcības programmas pārskatīšanai. Rezultātus nosūta rīcības programmu uzraudzības komitejai un Komisijai.

Te nav definēts, kas tiek domāts ar “nozīmīgas novirzes no sākumā izvirzītajiem mērķiem” un “rīcības programmas pārskatīšana”.

Šis apsvērums attiecas vienīgi uz franču valodas versiju. Īpašības vārds “substantiel” visās valodās nav izmantots.

48. pants

Saskaņā ar 29. pantā noteiktajām ikgadējām pārrunām 2011. gadā saskaņā ar Līguma 161. pantā pieņemto procedūru Padome sadala rezerves, kas noteiktas 20. pantā, starp dalībvalstīm, lai atalgotu to sasniegto attīstību attiecībā pret sākotnējo situāciju, šādiem mērķiem:

“konverģences” mērķim, balsoties uz šādiem kritērijiem:

i)	iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu uz vienu cilvēku, kas novērtēts ar NUTS II līmeni, salīdzinājumā ar Kopienas vidējo iekšzemes kopproduktu, balstoties uz pieejamo informāciju par periodu no 2004. līdz 2010. gadam;

ii)	izaugsmi nodarbinātības ziņā, kas novērtēta ar NUTS II līmeni, balstoties uz pieejamo informāciju par periodu no 2004. līdz 2010. gadam;

“reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim, balstoties uz šādiem kritērijiem:

i)	proporcionāli tiem reģioniem, kas laikā no 2007. līdz 2010. gadam vismaz 50 % apjomā veikušas ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERDF) inovācijām saistītos pasākumus, kā tas precizēts Eiropas Komisijas Regulas Nr. […] 5. panta 1. punktā;

ii)	izaugsmi nodarbinātības ziņā, kas novērtēta ar NUTS II līmeni, balstoties uz pieejamo informāciju par periodu no 2004. līdz 2010. gadam.

2.	Katra dalībvalsts izvieto attiecīgos līdzekļus starp rīcības programmām, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti iepriekšējā punktā.

Pasākumu izpildes rezerves izmantošana galvenokārt būs atkarīga no kritērijiem, kam ir ārkārtīgi grūti noteikt tiešu saikni ar pasākumiem, kuriem piešķir Kopienas palīdzību. IKP un nodarbinātības izmaiņas ir atkarīgas no faktoriem, kas ir daudz sarežģītāki par pašām darbības programmām, kuru finansiālā ietekme turklāt parasti ir ierobežotāka nekā valsts ieguldījumiem kopumā. Turklāt nebūtu ieteicams minēt tikai rādītāju pieaugumu, jo struktūrpasākumus var arī izmantot eventuāla krituma kompensēšanai.

50. pants

Fondu ieguldījums tiek modulēts šādi:

a)	konkrēto problēmu, sevišķi ekonomisko, sociālo vai teritoriālo problēmu svarīgums;

b)	katras prioritātes nozīmība uz to Kopienas prioritāšu fona, kas izklāstītas Kopienas stratēģiskajās vadlīnijās;

c)	vides aizsardzība un uzlabojumi tajā, galvenokārt piemērojot piesardzības principus, profilaktisku darbību principu un principu, saskaņā ar kuru maksā piesārņotājs;

d)	privātā finansējuma mobilizācijas līmenis, it sevišķi publisks un privāts mobilizācijas līmenis sabiedrībās attiecīgajās nozarēs.

Te būtu jānorāda, kā izsvērt kritērijus, ko piemēros ieguldījuma apjomu modelēšanai.

54. panta 2. punkts

Valsts izdevumi finansiāli ienesīgiem projektiem tiek aprēķināti, balstoties uz investīciju vērtību, kas ir mazāka par esošo tagadnes vērtību no neto ieņēmumiem no ieguldījumiem noteiktā periodā. Aprēķinos tiek ņemts vērā ienesīgums, kas parasti ir sagaidāms no attiecīgā ieguldījuma un principa, saskaņā ar kuru maksā piesārņotājs, piemērošanas un, ja tas ir nepieciešams, taisnīguma principa, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts labklājību.

Nav definēti kritēriji, saskaņā ar kuriem piemēros principu “maksā piesārņotājs” un taisnīguma principu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts labklājību. Komisijai būtu jāsniedz metodoloģisks atbalsts palīdzības līmeņu noteikšanai šiem projektiem (sk. 40. panta 2. punktu).

55. panta 1. punkts

Izdevumus iekļauj attaisnotajos izdevumos no fondu līdzekļiem, ja tos tiešām ir sedzis atbalsta saņēmējs, veicot darbības no 2007. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Līdzfinansētie pasākumi nedrīkst būt pabeigti pirms minētā tiesību piešķiršanas sākuma datuma. Izdevumus par nozīmīgākajiem projektiem attaisno, sākot ar datumu, kad Komisijā iesniegts projekta pieteikums.

Šos nosacījumus varētu atvieglot, lai ņemtu vērā sagatavošanas darbu, kas vajadzīgs finansējamiem pasākumiem. Tādā gadījumā laika posms, kad stātos spēkā tiesības pretendēt uz izdevumu atlīdzināšanu, sāktos 2006. gada 1. jūlijā.

55. panta 3. punkts

3.	Izdevumu attaisnošanas kritēriju nosacījumus pieņem valsts līmenī, izņemot tos gadījumus, kas definēti katra fonda īpašajos noteikumos. Tie pilnībā sedz deklarētos valsts izdevumus, kas radušies saistībā ar rīcības programmu.

Valstu līmenī pieņemtus izdevumu atbilstības noteikumus būs grūti piemērot saistībā ar “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi, jo darbības tiek finansētas vairākās dalībvalstīs. Šis aspekts nav ņemts vērā.

57. panta 1. punkts

Dalībvalstu noteiktajām rīcības programmu vadīšanas un kontroles sistēmām jānodrošina:

a)	skaidras iesaistīto organizāciju vadības un kontroles funkciju definīcijas un skaidra funkciju sadale katrā organizācijā;

b)	skaidra funkciju nošķiršana starp iesaistītajām organizācijām, kas attiecas uz vadību, izdevumu apstiprināšanu un kontroli, kā arī starp šīm funkcijām katrā organizācijā;

c)	atbilstošs finansējums katrai organizācijai, lai tā varētu veikt tai noteiktos uzdevumus;

d)	efektīvi iekšējās revīzijas pasākumi;

e)	uzticama grāmatvedība, uzraudzība un finanšu atskaišu sistēmas elektroniskā formā;

f)	efektīva atskaišu un uzraudzības sistēma, kurā notiek uzdevumu izpilde;

g)	veicamo uzdevumu procedūru rokasgrāmatu esamība un pieejamība;

h)	efektīvi pasākumi, lai pārbaudītu sistēmu atbilstošu darbību;

i)	sistēmas un procedūras, kas garantē pienācīgu revīzijas gaitu;

j)	noteikumu pārkāpumu atskaišu un uzraudzības procedūras un pārmērīgi samaksāto summu atgūšana.

Šā punkta j) apakšpunktā minēti “pārkāpumi”. Noderētu precīza definīcija, jo īpaši tādēļ, ka šis jēdziens atkārtojas citviet tekstā (piemēram, 69. panta 3. punktā, 73. panta 3. punktā, 89. panta 1. punktā un 99. pantā). Šā noteikuma noderīgums pašlaik ir ierobežots, jo trūkst skaidrības par to, kādi dati iesniedzami.

57. panta 2. punkts

2.	Šī panta 1. punkta b), c), d), f) un h) apakšpunktā pieņemtie pasākumi ir saskaņoti ar iesaistītās rīcības programmas valsts izdevumiem.

Ir paredzēts, ka vairāki šajā pantā minētie pasākumi tiks piemēroti proporcionāli valsts izdevumiem konkrētajai rīcības programmai. Taču šis jēdziens nav pietiekami skaidrs, lai pasākumus varētu piemērot konsekventi. Grūti iedomāties, kā minētos pasākumus (funkciju nošķiršana, atbilstošs finansējums un iekšējās revīzijas pasākumi, atskaišu sagatavošana un sistēmu revīzija) varēs piemērot proporcionāli. Turklāt šī atkāpe neattiecas uz procedūru rokasgrāmatām, kā arī nav dota definīcija. Tāpat būtu jāprecizē, vai proporcionalitātes princips attiecas arī uz 13. pantu (papildināmības principa pārbaudīšana saistībā tikai ar “konverģences” mērķi), 46. panta 3. punktu (vispārējs vai konkrēts ex-ante novērtējums), 66. panta 2. punktu (ikgadējo atskaišu un ieviešanas gala atskaišu saturs) un 73. pantu (kontroles procedūras).

61. panta 1. punkts

Rīcības programmas revīzijas iestāde atbild par noteiktām funkcijām, tas ir, tā:

(...)

b)	nodrošina, ka par darījumu revīzijas tiek veiktas, balstoties uz atbilstošu paraugu, lai varētu apliecināt deklarētos izdevumus;

(...)

Īstenošanas kārtībā būtu jādefinē jēdziens “atbilstošs paraugs”. Jebkurā gadījumā prasībām nevajadzētu būt mazāk stingrām kā laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.

61. panta 1. punkts

Rīcības programmas revīzijas iestāde atbild par noteiktām funkcijām, tas ir, tā:

(...)

sešu mēnešu laikā pēc rīcības programmas apstiprināšanas iesniedz Komisijai revīzijas stratēģiju, kurā norādītas organizācijas, kas veiks revīziju saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, izmantojamo metodi, parauga metodi operāciju revīzijām un reālu revīzijas plānošanu, kas nodrošinātu, ka galvenās organizācijas ir pārbaudītas un ka revīzijas vienmērīgi tiek veiktas visā programmas darbības periodā;

(...)

Šajā apakšpunktā ir teikts, ka jānodrošina “galveno organizāciju” pārbaudīšana, bet šīs organizācijas nav definētas.

61. panta 1. punkts

Rīcības programmas revīzijas iestāde atbild par noteiktām funkcijām, tas ir, tā:

(...)

līdz katra gada 30. jūnijam laikā no 2008. līdz 2016. gadam):

ievieš ikgadēju kontroles atskaiti, kurā izklāsta revīzijas laikā iegūto informāciju. Revīzija tiek veikta saskaņā ar tās stratēģiju, neskatoties uz iepriekšējā gada rīcības programmu, un ziņo par jebkādām atklātajām nepilnībām programmas vadības un kontroles sistēmās.

Informāciju, kas attiecas uz 2014. un 2015. gadu var iekļaut gala atskaitē kopā ar derīguma deklarāciju;

ii)	sniedz vērtējumu, vai vadības un kontroles sistēma ir darbojusies pietiekami efektīvi, lai dotu pamatotas garantijas attiecībā uz izdevumu deklarāciju pareizību, kas gada laikā tiek iesniegtas Komisijai, kā arī izvērtē to pamatā esošo operāciju likumību un kārtīgumu.

(...)

Savu pārliecību par rīcības programmu revīziju Komisija lielā mērā balsta uz revīzijas iestādes iesniegto ikgadējo kontroles atskaiti, kurai pievienots atzinums. Taču, ņemot vērā minēto dokumentu iesniegšanai noteikto termiņu (30. jūnijs), tos nevarēs ņemt vērā ne ģenerāldirektori, sagatavojot savas ikgadējās deklarācijas, ne Revīzijas palāta, sagatavojot ticamības deklarāciju. Tas pats pēc analoģijas attiecas uz 66. pantā minēto ikgadējo atskaiti.

63. panta 2. punkts

2.	Pēc paša vēlēšanās Komisijas pārstāvis var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomnieks. Pārstāvis no EIB un EIF var darboties kā padomnieks tajās rīcības programmās, kurās tas veic ieguldījumus.

Pretstatā pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem (sk. Regulas Nr. 1260/1999 35. panta 2. punktu) Komisija uzraudzības komiteju darbā piedalītos pēc pašas vēlēšanās. Taču Komisijas piedalīšanās būtu vēlama, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un atbilstošu pasākumu savlaicīgu pieņemšanu.

65. pants

1.	Vadošā institūcija un Uzraudzības komiteja nodrošina rīcības programmas ieviešanas kvalitāti.

2.	Vadošā institūcija un Uzraudzības komiteja veic uzraudzību, balstoties uz finanšu rādītājiem un ieviešanas rādītājiem, rezultātiem un rīcības programmu īpašo ietekmi. Kur atbalsta sniegšanas būtība pieļauj šādu rīcību, statistiku veic saskaņā ar atbalsta saņēmēja uzņēmuma veidu un izmēru.

3.	Sadarbojoties ar dalībvalstīm, Komisija pēta uzraudzīšanai un rīcības programmas novērtēšanai nepieciešamos rādītājus.

Vajadzētu principiāli noteikt, ka visiem līdzfinansētiem projektiem būs īstenošanas mērķi un to rezultātus vērtēs saskaņā ar 65. pantu. Uz prioritātēm balstīta pārvaldība, visticamāk, sniegs tikai vispārēja rakstura informāciju.

66. panta 2. punkts

Atskaitēs, kas noteiktas 1. punktā, jāiekļauj šāda informācija, kas sniedz skaidru priekšstatu par rīcības programmas ieviešanu:

(...)

j)	atmaksātā atbalsta, ko saņēmusi vadošā institūcija vai cita valsts iestāde, izmantošana rīcības programmas ieviešanas laikā. Komisijai nodotās informācijas apjoms ir proporcionāls valsts izdevumu, kas izmantoti attiecīgā rīcības programmā, kopējam apjomam.

(...)

Būtu jāprecizē konkrēta attiecība starp nodotās informācijas apjomu un valsts izdevumu apjomu.

73. pants

1.	Programmās, kurās līdzfinansēšanas apjoms no Kopienas fondiem nepārsniedz 33 % no valsts rīcības programmas izdevumiem un kur fondu ieguldījuma summa nepārsniedz 250 miljonus euro, nav piemērojami nosacījumi, kas minēti 61. panta c), d), e) un i) punktos.

Programmām, kas minētas 1. punktā, balstoties uz nacionālajiem likumiem un noteikumiem, dalībvalstis var izmantot iespēju izveidot organizācijas un iestādes to darbību veikšanai, kas noteiktas 59. panta b) punktā un 60. un 61. pantā. Ja dalībvalsts izmanto šo iespēju, 58. panta b) un c) apakšpunktā un 60. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie noteikumi netiek piemēroti. Kad Komisija pieņem 59., 60. un 61. panta ieviešanas noteikumus, tā precizē nosacījumus, kas nav piemērojami dalībvalstīm, kuras izmantojušas pirmajā apakšpunktā minēto iespēju.

3.	Kad dalībvalsts ir izmantojusi iespēju, kas minēta 2. punkta pirmajā apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas 70. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

Visās rīcības programmās, kas noteiktas 1. punktā, un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts ir vai nav izmantojusi iespēju, kas minēta 2. punktā, kur nav iebildumu pret sistēmas atbilstību vai arī kur iebildumi ir tikuši anulēti koriģējošu iemeslu dēļ, Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka tā galvenokārt uzticēsies revīzijas institūcijas vai arī dalībvalsts noteiktās organizācijas, kur izmantota minētā iespēja, un kas veic savas iekšējās revīzijas uz vietas tikai izņēmuma apstākļos, pareizības, likumības un deklarēto izdevumu regularitātes viedoklim. Ja nav norāžu par kļūdām un novirzēm, kuras savlaicīgi atklājušas nacionālās revīzijas institūcijas vai kuras nav koriģētas iemeslu trūkuma dēļ, lai iegūtu pārliecību par deklarēto izdevumu pareizību, likumību un regularitāti, Komisija dalībvalstij var pieprasīt veikt revīzijas saskaņā ar 71. panta 3. punktu vai arī pati var veikt revīziju saskaņā ar 71. panta 2. punktu.

Teorētiski šī vienkāršotā procedūra laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam attiektos uz 33 programmām 10 dalībvalstīs un ietvertu Kopienas atbalstu 3 800 miljonu euro apmērā (2 % no Kopienas budžeta daļas, kas laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam atvēlēts atbalsta pasākumiem). Šis noteikums mudina dalībvalstis izmantot iespējamos vienkāršotos pasākumus, un tādēļ tas varētu attiekties uz vairāk programmām, nekā teorētiski aprēķināts pašreizējam plānošanas posmam. Šajā kontekstā īpašu uzmanību piesaista atbrīvojums no pienākuma iesniegt revīzijas stratēģiju un ikgadēju kontroles atskaiti (61. panta 1. punkts), iespēja veidot pārvaldības un kontroles struktūras, pamatojoties uz valstu likumdošanu (59. līdz 61. pants) un atbrīvojums no pienākuma izraudzīties apstiprinātājinstitūciju un revīzijas institūciju (58. panta 1. punkts). Turklāt, tiklīdz Komisija būs apstiprinājusi tās iestādes ziņojumu, kura apliecina sistēmu ievērošanu, Komisija pārbaudes veiks tikai izņēmuma gadījumos.

73. panta 2. punkts

Būtu jāspēj novērtēt visas šā punkta pirmajā daļā minētās iespējas sekas, tādēļ nav pamata atsaukties uz vēlākiem ieviešanas noteikumiem, ar ko precizēs nosacījumus, kuri nav piemērojami.

73. panta 4. punkts

Ja nav norāžu par kļūdām un novirzēm, kuras savlaicīgi atklājušas nacionālās revīzijas institūcijas vai kuras nav koriģētas iemeslu trūkuma dēļ, lai iegūtu pārliecību par deklarēto izdevumu pareizību, likumību un regularitāti, Komisija dalībvalstij var pieprasīt veikt revīzijas saskaņā ar 71. panta 3. punktu vai arī pati var veikt revīziju saskaņā ar 71. panta 2. punktu.

Vārds “savlaicīgi” pēdējā teikumā būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

79. pants

Dalībvalstīm jānokārto, lai iestāde, kas ir atbildīga par maksājumiem, nodrošina, ka saņēmēji saņem ieguldījuma kopsummu no valsts līdzekļiem, cik ātri vien iespējams, un visā pilnībā. Nedrīkst atrēķināt vai ieturēt nekādas summas, ne arī piedzīt nekādu turpmāko specifisko maksu vai citu maksu ar līdzvērtīgu rezultātu, kas saņēmējiem varētu samazināt šīs summas.

“Cik ātri vien iespējams” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

85. panta 2. punkts

2.	Ja neviens no 1. punktā minētajiem nosacījumiem neatbilst, tad dalībvalstij un kompetentajai sertificēšanas iestādei pēc iespējas ātrāk ir jāinformē Komisija, ka maksājuma pieprasījums nav pieņemams.

“Pēc iespējas ātrāk” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu.

90. panta 1. punkts

Komisijai ir jāizlemj aizturēt starpposma maksājumus par 20 % no Komisijai kompensējamās summas, ja ir īstenoti būtiski koriģējošas aktivitātes plāna elementi, kas minēti 70. panta 3. punktā, un revīzijas kompetentās institūcijas beigu pārskatā ir minēti ievērojami iztrūkumi par programmu, kas minēta 61. panta e) apakšpunkta i) daļā, ja iztrūkumi ir izlaboti, vēl jāveic labojumi, lai sniegtu Komisijai saprātīgu garantiju attiecībā uz pārvaldīšanas un kontroles sistēmām.

Būtu jāiekļauj atsauce arī arī 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkumā minēto vērtējumu.

96. panta 1. punkts

Komisijai savlaicīgi ir jāinformē dalībvalsts un iesaistītās kompetentās institūcijas, kad vien pastāv automātiskās norakstīšanas pielietošanas risks, kas paredzēts 92. pantā. Komisijai jāinformē dalībvalsts un iesaistītās kompetentās institūcijas par automātiskās norakstīšanas summu, kas izriet no tās rīcībā esošās informācijas.

Lai saskaņotu summu vai iesniegtu savus novērošanas rezultātus, dalībvalsts rīcībā kopš informācijas saņemšanas datuma jābūt diviem mēnešiem. Komisijai jāveic norakstīšana ne vēlāk par deviņiem mēnešiem pēc tā laika, kas minēts 92. pantā.

Jāprecizē pirmajā teikumā lietotais vārds “savlaicīgi”.

97. pants

Operatīvo programmu daļēju noslēgšanu var veikt dalībvalsts izvēlētā laikā.

Daļējā noslēgšana jāattiecina uz pabeigtajām operācijām, par kurām ir veikts beigu maksājums saņēmējam ne vēlāk par n-1 gada 31. decembri. Saskaņā ar šīs regulas mērķi operācijas ir jāuzskata par pabeigtām, ja darbības saskaņā ar tām faktiski ir paveiktas, un saņēmējs ir saņēmis beigu maksājumu vai arī nodrošinājis līdzvērtīga efekta dokumentu vadošajai kompetentajai institūcijai.

Pabeigtajām operācijām atbilstošo maksājumu summas ir jāidentificē izdevumu deklarācijās.

Daļēja noslēgšana ir jāveic ar nosacījumu, ka vadošā kompetentā institūcija nosūta Komisijai līdz n gada 30. jūnijam turpmāk minēto:

a)	izdevumu deklarāciju attiecībā uz šīm operācijām;

b)	deklarāciju, kas apliecina darījumu likumību attiecībā uz izdevumu deklarāciju, ko izdevusi kompetenta revīzijas institūcija programmai, kas minēta 61. pantā.

Ir svarīgi, lai procedūras, kuras piemēros daļējas noslēgšanas gadījumā, sniegtu tādu pašu pārliecību par izdevumu likumību un pareizību kā deklarācija par darbības programmas galīgu noslēgšanu, jo īpaši saistībā ar pārbaužu biežumu un apjomu.

Šo atzinumu Revīzijas palāta ir pieņēmusi 2005. gada 18. martā Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Hubert WEBER

(1) OV L 248, 16.9.2002.

(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002.).

(3) KOM(2004) 492 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs.

(4) SEK(2004) 924, 2004. gada 14. jūlijs.

(5) KOM(2004) 580 galīgā redakcija, 2004. gada 6. septembris.

(6) KOM(2004) 101 galīgā redakcija, 2004. gada 10. februāris.

(7) KOM(2004) 487 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs.

(8) OV C 107, 30.4.2004.

(9) 53. panta 3. punkts Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

(10) Sk. Atzinumu Nr. 10/98 par dažiem priekšlikumiem regulai saistībā ar Agenda 2000 (Struktūrfondi, 6.3. punkts), OV C 401, 22.12.1998.

(11) Piemēram, 57. panta d), f) un h) apakšpunkts, 61. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 70. panta 1. punkts, 71. panta 2. punkts un 72. panta 2. punkts.

(12) Sk., piemēram, Īpašo ziņojumu Nr. 10/2001 (OV C 314, 8.11.2001.) par struktūrfondu finanšu kontroli un Īpašo ziņojumu Nr. 7/2003 (OV C 174, 23.7.2004.) par struktūrfondu palīdzības plānošanu laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam.