1.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/2

1.

Komisija savas sākotnējās Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (1) pieņēma 1994. gadā. Tā 1997. gadā pievienoja īpašus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecību (2). Jaunā pamatnostādņu versija tika pieņemta 1999. gadā (3), un tās termiņš beigsies 2004. gada 9. oktobrī.

2.

Ar šīm pamatnostādnēm, kuras saturiski turpina iepriekšējās versijas, Komisija vairāku iemeslu dēļ vēlas veikt dažas izmaiņas un sniegt skaidrojumus.

3.

Pirmkārt, ņemot vērā 2001. gada 23. un 24. marta Stokholmas Eiropadomes un 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadomes sanāksmes secinājumus, kuros dalībvalstis tika aicinātas turpināt samazināt valsts atbalstu procentos no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus novirzot to lielākā mērā horizontāliem kopējas intereses mērķiem, tostarp kohēzijas mērķiem, pamatoti šķiet veikt rūpīgāku izvērtējumu attiecībā uz izkropļojumiem, ko rada tas, ka tiek pieļauts atbalsts uzņēmumu glābšanas un pārstrukturēšanas darbībām. Tas arī ir saskaņā ar 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes secinājumiem, kas vērsti uz Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu.

4.

Neefektīvu uzņēmumu slēgšana ir normāla tirgus darbības sastāvdaļa. Nevar pieņemt par normu to, ka grūtībās nonākušu uzņēmumu glābj valsts. Atbalsts uzņēmumu glābšanas un pārstrukturēšanas darbībām pagātnē ir bijis par pamatu dažām no vispretrunīgākajām valsts atbalsta lietām un ir pieskaitāms tādam valsts atbalstam, kas ir viskropļojošākais. Tādēļ kā pamatnoteikums jāsaglabā vispārējais princips par valsts atbalsta aizliegumu, kā noteikts Līgumā, un jāierobežo atkāpes no šā pamatnoteikuma.

5.

Princips “vienreiz un pēdējoreiz” vēl vairāk tiek nostiprināts, lai izvairītos no situācijām, kad uzņēmumu mākslīgai uzturēšanai tiek izmantots atkārtots glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts.

6.

1999. gada pamatnostādnēs tika nodalīts glābšanas atbalsts un pārstrukturēšanas atbalsts, un glābšanas atbalsts tajās tika definēts kā īslaicīgs atbalsts, lai noturētu grūtībās nonākušu uzņēmumu pie dzīvības laikā, kamēr tiek izstrādāts pārstrukturēšanas un/vai likvidācijas plāns. Šajā laika posmā principā nevarēja veikt nekādus pārstrukturēšanas pasākumus, ko finansē ar valsts atbalstu. Tomēr šāds stingrs glābšanas un pārstrukturēšanas nodalījums ir radījis sarežģījumus. Iespējams, ka grūtībās nonākušiem uzņēmumiem jau jāveic daži steidzami strukturāli pasākumi, lai pārtrauktu vai samazinātu finansiālās situācijas pasliktināšanos glābšanas posmā. Tādēļ šīs pamatnostādnes paplašina “glābšanas atbalsta” jēdzienu, lai saņēmējam ļautu veikt steidzamus, pat strukturālus pasākumus, piemēram, tūlītēju kādas filiāles slēgšanu vai zaudējumus nesošu darbību pārtraukšanu citādi. Ņemot vērā šāda atbalsta steidzamo raksturu, dalībvalstīm jādod iespēja izvēlēties vienkāršotu procedūru, lai saņemtu tā apstiprinājumu.

7.

Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, pamatojoties uz 1994. gada pamatnostādnēm, 1999. gada pamatnostādnēs turpināts pieprasīt ievērojamu saņēmēja ieguldījumu pārstrukturēšanā. Šajās jaunajās pamatnostādnēs no jauna un vēl skaidrāk jāapstiprina princips, ka šim ieguldījumam jābūt reālam un ārpus atbalsta. Saņēmēja ieguldījumam ir divi mērķi: no vienas puses, tas parāda, ka tirgus (īpašnieki, kreditori) tic tam, ka pieņemamā laika posmā iespējams atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju. No otras puses, tas nodrošina, ka pārstrukturēšanas atbalsts nepārsniedz to minimumu, kas vajadzīgs uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai, vienlaikus ierobežojot konkurences kropļošanu. Šajā sakarā Komisija arī pieprasa kompensācijas pasākumus, lai samazinātu atbalsta ietekmi uz konkurentiem.

8.

Glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta sniegšana grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var būt uzskatāma par likumīgu tikai ar zināmiem nosacījumiem. To var pamatot, piemēram, sociālās vai reģionālās politikas apsvērumi, vajadzība ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labvēlīgo lomu ekonomikā vai, izņēmuma gadījumos, tas, ka vēlams saglabāt konkurētspējīgu tirgus struktūru, ja uzņēmumu izzušana varētu novest pie monopolstāvokļa vai saspīlēta oligopola stāvokļa. No otras puses, nav pamatoti mākslīgi uzturēt uzņēmumu kādā jomā ar ilgtermiņa strukturālo jaudas pārpalikumu vai ja uzņēmums var izdzīvot tikai ar atkārtotu valsts iejaukšanos.

9.

Jēdzienam “grūtībās nonācis uzņēmums” nav Kopienas definīcijas. Tomēr šajās pamatnostādnēs Komisija uzskata uzņēmumu par nonākušu grūtībās, ja tas no saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs to līdz nespējai turpināt darbību.

10.

Jo īpaši šo pamatnostādņu nolūkiem uzņēmums principā un neatkarīgi no tā lieluma tiek uzskatīts par nonākušu grūtībās šādos gadījumos:

11.

Pat tad, ja neviens no gadījumiem, kas norādīti 10. punktā, nepastāv, uzņēmumu tomēr var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, jo īpaši, ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugšana, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums, procentu likmju celšanās un krītoša vai nulles neto aktīvu vērtība. Smagākos gadījumos, iespējams, uzņēmums jau ir maksātnespējīgs vai tam piemērojamas kolektīvās maksātnespējas procedūras atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem. Pēdējā gadījumā šīs pamatnostādnes attiecas uz jebkādu atbalstu, ko piešķir sakarā ar šādām procedūrām un kas ļauj uzņēmumam turpināt darbu. Jebkurā gadījumā grūtībās nonācis uzņēmums atbilst minētajam jēdzienam tikai tad, ja skaidri redzams, ka tas nespēj atgūties ar saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas iegūst no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai no tirgus avotiem.

12.

Šo pamatnostādņu nolūkiem jaunizveidots uzņēmums nav atbilstīgs glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai pat tad, ja tā sākotnējais finansiālais stāvoklis ir nedrošs. Tas attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, iepriekšēja uzņēmuma likvidācijas rezultātā rodas jauns uzņēmums vai kad tas vienkārši pārņem šāda iepriekšēja uzņēmuma aktīvus. Uzņēmumu principā uzskata par jaunizveidotu pirmos trīs gadus pēc tā darbības sākšanas attiecīgajā jomā. Tikai pēc šā laika posma tas kļūst atbilstīgs glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai, ja

13.

Uzņēmums, kas pieder lielākai uzņēmumu grupai vai ko pārņem lielāka uzņēmumu grupa, parasti nav atbilstīgs glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai, ja vien nevar pierādīt, ka uzņēmuma grūtības ir saistītas tikai ar šo uzņēmumu vien un tās nav sakarā ar patvaļīgu izmaksu sadalījumu grupas iekšienē un ka grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa. Ja grūtībās nonākušais uzņēmums izveido meitasuzņēmumu, to kopā ar grūtībās nonākušo uzņēmumu, kurš to kontrolē, uzskata par grupu, un tā var saņemt atbalstu saskaņā ar šajā punktā paredzētajiem nosacījumiem.

14.

Uz glābšanas atbalstu un pārstrukturēšanas atbalstu attiecas vienas un tās pašas pamatnostādnes, jo abos gadījumos valsts iestādēm ir darīšana ar grūtībās nonākušu uzņēmumu un glābšana un pārstrukturēšana bieži ir vienas darbības divas daļas pat tad, ja attiecīgie procesi ir dažādi.

15.

Glābšanas atbalsts ir pagaidu un reversīvs atbalsts. Tā galvenais mērķis ir noturēt grūtībās nonākuša uzņēmuma darbību tik ilgi, cik vajadzīgs, lai izstrādātu pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu. Vispārējais princips ir tāds, ka glābšanas atbalsts ļauj īslaicīgi atbalstīt uzņēmumu, ko skārusi ievērojama finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, par ko liecina pēkšņa likviditātes krīze vai tehniska maksātnespēja. Šāds pagaidu atbalsts dod laiku, lai izanalizētu problēmu pamatā esošos apstākļus un izstrādātu piemērotu plānu minēto grūtību novēršanai. Turklāt glābšanas atbalsts nedrīkst būt lielāks par vajadzīgo minimālo apjomu. Citiem vārdiem sakot, glābšanas atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam sniedz īsu atelpu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Atbalstam jāsastāv no reversīva likviditātes atbalsta aizdevuma garantiju vai aizdevumu veidā ar procentu likmi, kas ir vismaz salīdzināma ar procentu likmēm dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un, jo īpaši, Komisijas pieņemtajām atsauces likmēm. Strukturālus pasākumus, kam nav nepieciešama tūlītēja rīcība, tāda kā neatgriezeniska un automātiska valsts līdzdalība uzņēmuma paša resursos, ar glābšanas atbalstu finansēt nevar.

16.

Kad ir izstrādāts un tiek īstenots pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāns, kam atbalsts pieprasīts, visu turpmāko atbalstu uzskata par pārstrukturēšanas atbalstu. Pasākumus, kas jāveic nekavējoties, lai apturētu zaudējumus, tostarp strukturālus pasākumus (piemēram, tūlītēja darbības pārtraukšana jomā, kas nes zaudējumus), var veikt ar glābšanas atbalstu, ievērojot nosacījumus, kas minēti 3.1. iedaļā attiecībā uz individuālo atbalstu un 4.3. iedaļā attiecībā uz atbalsta shēmām. Ja vien netiek izmantota 3.1.2. iedaļā norādītā vienkāršotā procedūra, dalībvalstij jāpierāda, ka šie strukturālie pasākumi jāveic nekavējoties. Glābšanas atbalstu parasti nedrīkst piešķirt finanšu pārstrukturēšanai.

17.

No otras puses, pārstrukturēšana balstās uz reālu, saskaņotu un tālejošu plānu, lai atjaunotu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Pārstrukturēšana parasti saistās ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem: uzņēmuma darbības reorganizācija un racionalizācija, lai padarītu to efektīvāku, parasti zaudējumus nesošu darbību pārtraukšana, to esošo darbību pārstrukturēšana, kuras var atkal padarīt konkurētspējīgas un, iespējams, profila paplašināšana jaunu un dzīvotspējīgu darbību virzienā. Fizisko pārstrukturēšanu parasti pavada finanšu pārstrukturēšana (kapitāla ieguldīšana, parādu samazināšana). Tomēr pārstrukturēšanas darbības, kas ietilpst šo pamatnostādņu darbības jomā, nevar aprobežoties ar finansiālo atbalstu, kura mērķis ir atgūt iepriekšējos zaudējumus, nepievēršoties šo zaudējumu iemesliem.

18.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz uzņēmumiem visās nozarēs, izņemot uzņēmumus ogļrūpniecībā (8) vai tērauda nozarē (9), neskarot kādus īpašus noteikumus attiecībā uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem attiecīgajā nozarē (10). Izņemot 79. punktu (11), tās attiecas uz zivsaimniecības un akvakultūras nozari, ja tiek ievēroti īpašie noteikumi, kas paredzēti Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (12). Šo pamatnostādņu 5. nodaļā ir daži papildu noteikumi attiecībā uz lauksaimniecību.

19.

Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzēta iespēja atbalstu, kas ietilpst Līguma 87. panta 1. punktā, uzskatīt par tādu atbalstu, kas saderīgs ar kopējo tirgu. Papildus atbalstam, kas paredzēts 87. panta 2. punktā, jo īpaši atbalstam, lai novērstu postījumus, kurus izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtas apstākļi, kas šeit nav aptverti, vienīgais pamatojums, kas ļauj atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem uzskatīt par saderīgu, ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Komisija ir pilnvarota atļaut “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību (…), ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.” Tas jo īpaši varētu būt tajos gadījumos, kad atbalsts ir vajadzīgs, lai labotu nevienādību, ko izraisa tirgus nepilnības, vai lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo kohēziju.

20.

Ņemot vērā to, ka ir apdraudēta pati grūtībās nonākuša uzņēmuma pastāvēšana, šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu veicināšanai, kamēr netiek nodrošināta tā dzīvotspēja. Rezultātā Komisija uzskata, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var sekmēt saimnieciskās darbības attīstību, negatīvi neietekmējot tirdzniecību, kas būtu pretrunā ar Kopienas interesēm, tikai tad, ja tiek izpildīti šajās pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi. Ja uzņēmumi, kas gatavojas saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, atrodas atbalstāmos reģionos, Komisija ņem vērā Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētos reģionālus apsvērumus kā aprakstīts 55. un 56. punktā.

21.

Komisija pievērsīs īpašu uzmanību vajadzībai novērst šo pamatnostādņu piemērošanu, lai apietu esošajos režīmos un pamatnostādnēs izstrādātos principus.

22.

Atbalstu saņēmušā uzņēmuma īpašnieku maiņas glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta novērtējumu neietekmē.

23.

Ja grūtībās nonākušam uzņēmumam iepriekš sniegts nelikumīgs atbalsts, par ko Komisija ir pieņēmusi negatīvu lēmumu ar rīkojumu par atbalsta atmaksāšanu, un ja šāda atmaksāšana nav notikusi atbilstīgi 14. pantam Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13), novērtējot jebkādu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, ko gatavojas piešķirt šim pašam uzņēmumam, ņem vērā gan vecā un jaunā atbalsta kumulatīvo iedarbību, gan arī to, ka vecais atbalsts nav atmaksāts (14).

24.

Šajā nodaļā aprakstīti tikai tie atbalsta pasākumi, kas individuāli paziņoti Komisijai. Pie noteiktiem nosacījumiem Komisija var atļaut glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta shēmas, un šie nosacījumi ir izklāstīti 4. nodaļā.

25.

Lai Komisija apstiprinātu glābšanas atbalstu, kā tas definēts 15. punktā, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

26.

Ja sešu mēnešu laikā pēc glābšanas atbalsta pasākuma atļaušanas dienas vai, attiecībā uz nepaziņotu atbalstu, pēc šāda pasākuma īstenošanas dalībvalsts ir iesniegusi pārstrukturēšanas plānu, aizdevuma atmaksāšanas vai garantijas atcelšanas termiņu pagarina līdz brīdim, kamēr Komisija pieņem lēmumu par plānu, ja vien Komisija nelemj, ka šāds pagarinājums nav pamatots.

27.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 659/1999 23. pantu un iespēju celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punkta otro daļu, Komisija ierosina lietas izskatīšanu atbilstīgi Līguma 88. panta 2. punktam, ja dalībvalsts nepaziņo

28.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 659/1999 23. pantu un iespēju celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar 88. panta 2. punkta otro daļu, Komisija jebkurā gadījumā var lemt ierosināt lietas izskatīšanu, ja tā uzskata, ka aizdevums vai garantija ir izmantota ļaunprātīgi vai ka pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās atbalsta neatmaksāšana vairs nav attaisnojama.

29.

Glābšanas atbalsta apstiprināšana obligāti nenozīmē to, ka pēc tam tiks apstiprināts atbalsts pārstrukturēšanas plānam; tādu atbalstu izvērtēs pilnīgi atsevišķi.

30.

Ciktāl iespējams, Komisija cenšas pieņemt lēmumu viena mēneša laikā attiecībā uz glābšanas atbalstu, kas atbilst 3.1.1. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un šādām kumulatīvām prasībām:

31.

Pārstrukturēšanas atbalsts saistībā ar konkurenci jāskata īpaši uzmanīgi, jo tas var uzkraut pārējiem ražotājiem, kas iztiek bez atbalsta, un citām dalībvalstīm nevienlīdzīgu strukturālu pielāgojumu un ar tiem saistītu sociālu un ekonomisku problēmu nastas daļu. Tādēļ vispārējam principam jābūt tādam, ka pārstrukturēšanas atbalstu atļauj piešķirt tikai tādos apstākļos, attiecībā uz ko var pierādīt, ka tas nav pretrunā ar Kopienas interesēm. Tas iespējams tikai tad, ja tiek izpildīti stingri kritēriji un ja ir skaidrs, ka jebkādus konkurences kropļojumus kompensēs ieguvumi no uzņēmuma izdzīvošanas (piemēram, ja skaidrs, ka darbinieku atlaišana sakarā ar uzņēmuma nespēju turpināt darbību līdz ar attiecībā uz piegādātājiem atstātajām sekām saasinātu nodarbinātības problēmas vai, izņēmuma gadījumā, ja uzņēmuma izzušana izraisītu monopolstāvokli vai saspīlētu oligopolu stāvokli), un ja par labu konkurentiem principā pastāv pienācīgi kompensācijas pasākumi.

32.

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz atbalstāmiem reģioniem, MVU un lauksaimniecības nozarē (skat. 55., 56., 57., 59. punktu un 5. nodaļu), Komisija apstiprina atbalstu tikai ar šādiem nosacījumiem.

33.

Uzņēmumam jābūt grūtībās nonākušam uzņēmumam šo pamatnostādņu nozīmē (skat. 9. līdz 13. punktu).

34.

Atbalsta piešķiršanai jābūt ar nosacījumu, ka tiks īstenots Komisijas vīzēts pārstrukturēšanas plāns attiecībā uz visiem individuālā atbalsta gadījumiem, izņemot MVU, kā noteikts 3.2.5. iedaļā.

35.

Pārstrukturēšanas plānam, kurš īstenojams pēc iespējas īsā laika posmā, pieņemamā termiņā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz turpmākiem darbības apstākļiem. Tādēļ pārstrukturēšanas atbalstam jābūt saistītam ar stabilu pārstrukturēšanas plānu, par ko uzņemas saistības attiecīgā dalībvalsts. Sīki izstrādāts plāns jāiesniedz Komisijai un tajā jo īpaši jāietver tirgus pētījumi. Dzīvotspējas uzlabošanai jābūt galvenokārt sakarā ar iekšējiem pasākumiem, kas ietverti pārstrukturēšanas plānā; tā var balstīties uz ārējiem faktoriem, piemēram, cenu un pieprasījuma svārstībām, pār ko uzņēmumam nav lielas ietekmes, bet tikai tad, ja izdarītās tirgus prognozes ir vispārpieņemtas. Pārstrukturēšanai jāietver tādu darbību pārtraukšana, kas pat pēc pārstrukturēšanas joprojām turpinātu strukturāli radīt zaudējumus.

36.

Pārstrukturēšanas plānā jāapraksta apstākļi, kas izraisījuši uzņēmuma problēmas, tādējādi ļaujot novērtēt, vai ieteiktie pasākumi ir piemēroti. Tajā inter alia jāņem vērā pašreizējais stāvoklis un nākotnes prognozes attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu attiecīgā produkta tirgū, norādot labāko notikumu attīstību, sliktāko notikumu attīstību un vidēja termiņa prognozes, kā arī uzņēmumam specifiskās stiprās un vājās puses. Plānam jāļauj uzņēmumam pāriet uz jaunu struktūru, kas nodrošina tam iespējamu ilgtermiņa dzīvotspēju un ļauj tam nostāties pašam uz savām kājām.

37.

Plānā jāparedz tāds pavērsiens, kas pēc pārstrukturēšanas ļaus uzņēmumam segt visas tā izmaksas, ietverot nolietojuma un finansiālās izmaksas. Paredzamajai kapitāla peļņai jābūt pietiekamai, lai ļautu pārstrukturētajam uzņēmumam konkurēt tirgū pašam saviem spēkiem. Ja uzņēmuma grūtības saistās ar trūkumiem tās vadības sistēmā, jāievieš pienācīgi pielāgojumi.

38.

Lai nodrošinātu, ka pēc iespējas tiek samazināta negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem un labvēlīgās sekas pārspēj negatīvās sekas, jāveic attiecīgi kompensācijas pasākumi. Citādi atbalsts tiks uzskatīts par tādu, kas ir “pretrunā kopīgām interesēm” un tādēļ nav saderīgs ar kopējo tirgu. Nosakot kompensācijas pasākumu piemērotību, Komisija ņem vērā mērķi atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju.

39.

Šie pasākumi var aptvert līdzekļu nodalīšanu, jaudu vai tirgus daļas samazināšanu un piekļuves šķēršļu samazināšanu attiecīgajos tirgos. Novērtējot to, vai kompensācijas pasākumi ir piemēroti, Komisija ņem vērā tirgus struktūru un konkurences apstākļus, lai pārliecinātos, ka šādi pasākumi neizraisa tirgus struktūras pasliktināšanos, piemēram, netieši radot monopolu vai saspīlētu oligopolu situāciju. Ja dalībvalsts spēj pierādīt, ka šāda situācija rastos, kompensācijas pasākumi būtu jāveido tā, lai no šādas situācijas izvairītos.

40.

Pasākumiem jābūt proporcionāliem atbalsta kropļojošajai ietekmei un, jo īpaši, uzņēmuma lielumam (16) un relatīvajai ietekmei attiecīgajā tirgū vai tirgos. Tie jo īpaši būtu jāveic tajā tirgū (vai tirgos), kur uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas būs nozīmīgs stāvoklis. Samazinājuma daudzums jānosaka katrā gadījumā atsevišķi. Komisija noteiks vajadzīgo pasākumu apjomu, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānam pievienoto tirgus pētījumu un, ja vajadzīgs, citu informāciju, kas ir Komisijas rīcībā, ietverot interesentu iesniegto informāciju. Samazinājumam jābūt pārstrukturēšanas neatņemamai sastāvdaļai, kā noteikts pārstrukturēšanas plānā. Šo principu piemēro neatkarīgi no tā, vai šie līdzekļu nodalīšanas pasākumi notiek pirms vai pēc valsts atbalsta piešķiršanas, ciktāl tie ir daļa no vienas pārstrukturēšanas. Norakstīšana un zaudējumus nesošo darbību pārtraukšana, kas jebkurā gadījumā būtu vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai, kompensācijas pasākumu novērtēšanas nolūkos netiek uzskatīta par jaudas vai tirgus daļas samazinājumu. Šajā novērtējumā ņem vērā iepriekš piešķirtu glābšanas atbalstu.

41.

Tomēr šo nosacījumu parasti nepiemēro maziem uzņēmumiem, jo var pieņemt, ka ad hoc atbalsts maziem uzņēmumiem parasti nekropļo konkurenci tādā mērā, ka tas būtu pretrunā ar kopīgām interesēm, izņemot gadījumus, kad noteikumos par valsts atbalstu konkrētā nozarē ir noteikts citādi vai kad saņēmējs darbojas tirgū, kur vērojams ilgtermiņa jaudas pārpalikums.

42.

Ja saņēmējs darbojas tirgū, kur vērojams ilgtermiņa strukturāls jaudas pārpalikums, kā tas definēts Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipu (17) kontekstā, var būt nepieciešams uzņēmuma jaudas vai tirgus daļas samazinājums līdz pat 100 % (18).

43.

Atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, kas vajadzīgas, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus. Šajā novērtējumā ņem vērā katru iepriekš piešķirtu glābšanas atbalstu. Atbalsta saņēmējiem jādod ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu resursiem, tostarp, to aktīvu pārdošanas, kas nav būtiski uzņēmuma izdzīvošanai, vai no ārējā finansējuma tirgus apstākļos. Šis ieguldījums apliecina ticību uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai. Šim ieguldījumam jābūt reālam, t.i., faktiskam, neņemot vērā visus nākotnē sagaidāmus ienākumus, piemēram, naudas plūsmas, un tam jābūt iespējami augstam.

44.

Komisija parasti uzskata par pienācīgiem šādus ieguldījumus (19) pārstrukturēšanā: vismaz 25 % attiecībā uz maziem uzņēmumiem, vismaz 40 % attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem un vismaz 50 % attiecībā uz lieliem uzņēmumiem. Ārkārtas apstākļos un īpašās grūtībās, kas dalībvalstij jāpierāda, Komisija var piekrist mazākam ieguldījumam.

45.

Lai ierobežotu kropļojošo ietekmi, atbalsta apjomam vai veidam, kādā to piešķir, jābūt tādam, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumam tiek piešķirta skaidra nauda virsnormas, ko varētu izmantot agresīvām, tirgu kropļojošām darbībām, kas nav saistītas ar pārstrukturēšanas procesu. Komisija attiecīgi izskata uzņēmuma saistības pēc pārstrukturēšanas, tostarp situāciju pēc tās parādu atlikšanas vai samazināšanas, jo īpaši saistībā ar tā darbības turpināšanu pēc kolektīvām maksātnespējas procedūrām, kas pret to uzsāktas atbilstīgi valsts tiesību aktiem (20). Ar atbalstu nedrīkst finansēt jaunus ieguldījumus, kas nav būtiski svarīgi uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

46.

Papildus kompensācijas pasākumiem, kas aprakstīti 38. līdz 42. punktā, Komisija var noteikt jebkādus nosacījumus un pienākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbalsts nekropļo konkurenci tā, ka tas būtu pretrunā ar kopīgām interesēm, ja attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi par apņemšanos pieņemt šādus noteikumus. Piemēram, tā var prasīt no dalībvalsts, lai tā

47.

Uzņēmumam pilnībā jāīsteno pārstrukturēšanas plāns un jāizpilda citas saistības, kas paredzētas Komisijas lēmumā, ar kuru atļauj atbalsta piešķiršanu. Plāna neīstenošanu kādā aspektā vai pārējo saistību nepildīšanu Komisija uzskata par atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, neskarot Regulas (EK) Nr. 659/1999 23. pantu un iespēju celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar 88. panta 2. punkta otro daļu.

48.

Ja pārstrukturēšanas darbības aptver vairākus gadus un ir saistītas ar ievērojamu atbalsta apjomu, Komisija var prasīt, lai pārstrukturēšanas atbalsta maksājums tiktu sadalīts vairākos maksājumos un katrs maksājums tiktu izdarīts tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

49.

Komisijai ar regulāriem sīki izstrādātiem ziņojumiem, ko nosūta attiecīgā dalībvalsts, jāspēj pārliecināties, ka pārstrukturēšanas plāns tiek pienācīgi īstenots.

50.

Ja atbalsts tiek sniegts lieliem uzņēmumiem, pirmo šādu ziņojumu parasti iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc atbalsta apstiprināšanas. Pēc tam ziņojumus Komisijai nosūta vismaz reizi gadā noteiktā datumā, līdz var tikt uzskatīts, ka pārstrukturēšanas plāna mērķi ir sasniegti. Ziņojumos jāietver visa informācija, kas Komisijai vajadzīga, lai tā varētu uzraudzīt pārstrukturēšanas programmas īstenošanu, maksājumu grafiku uzņēmumam, tā finansiālo stāvokli un lēmumā par atbalsta apstiprināšanu noteikto nosacījumu vai pienākumu ievērošanu. Tajos jo īpaši jāietver visa vajadzīgā informācija par atbalstu jebkādam mērķim, ko uzņēmums pārstrukturēšanas perioda laikā saņēmis vai nu individuāli, vai saskaņā ar vispārējo shēmu (skat. 68. līdz 71. punktu). Ja Komisijai vajadzīgs informācijas par atsevišķiem svarīgiem jautājumiem nekavējošs apstiprinājums, piemēram, par slēgšanu vai jaudas samazinājumu, tā var pieprasīt biežākus ziņojumus.

51.

Ja atbalsts tiek sniegts MVU, parasti pietiek ar saņēmējuzņēmuma bilances un peļņas un zaudējumu pārskata ikgadēju nosūtīšanu, izņemot gadījumus, kad lēmumā par atbalsta apstiprināšanu paredzēti stingrāki nosacījumi.

52.

Ja pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana ir apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts pārstrukturēšanas perioda laikā var lūgt Komisijai piekrist izmaiņām pārstrukturēšanas plānā un atbalsta apjomā. Komisija var atļaut šādas izmaiņas, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

53.

Ja Komisijas uzliktie nosacījumi vai dalībvalsts apņemšanās tiek sašaurināta, attiecīgi jāsamazina atbalsta apjoms vai jāuzliek citi nosacījumi.

54.

Ja dalībvalsts ievieš izmaiņas apstiprinātā pārstrukturēšanas plānā, par to pienācīgi neinformējot Komisiju, Komisija ierosina lietas izskatīšanu atbilstīgi Līguma 88. panta 2. punktam, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 16. pantā (atbalsta ļaunprātīga izmantošana), neskarot Regulas (EK) Nr. 659/1999 23. pantu un iespēju celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punkta otro daļu.

55.

Tā kā ekonomiskā un sociālā kohēzija ir Kopienas prioritārais mērķis saskaņā ar Līguma 158. pantu un citām politikām jāveicina šis mērķis saskaņā ar 159. pantu (21), novērtējot pārstrukturēšanas atbalstu atbalstāmos reģionos, Komisijai jāņem vērā reģionālās attīstības vajadzības. Tomēr tas, ka grūtībās nonācis uzņēmums atrodas atbalstāmā reģionā, nepamato pārlieku piekāpību, pārstrukturēšanas atbalsta jautājuma risināšanā: vidējā termiņā un ilgtermiņā reģionam nepalīdz uzņēmumu mākslīga atbalstīšana. Turklāt, lai veicinātu reģionālo attīstību, pašu reģionu vislabākajās interesēs ir izmantot savus resursus, lai iespējami ātri attīstītu darbības, kas ir dzīvotspējīgas un noturīgas. Visbeidzot, konkurences kropļojumi jāsamazina pat attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem atbalstāmos reģionos. Šajā kontekstā jāņem vērā arī varbūtējas negatīvas sekas attiecīgajā reģionā un citos atbalstāmajos reģionos.

56.

Tādējādi 32. līdz 54. punktā uzskaitītie kritēriji ir vienlīdz piemērojami arī atbalstāmajiem reģioniem, arī ņemot vērā reģionālās attīstības prasības. Ja vien noteikumos par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nav noteikts citādi, atbalstāmajos reģionos tomēr atbalsta piešķiršanas atļaujas nosacījumi var būt mazāk stingri attiecībā uz kompensācijas pasākumu īstenošanu un saņēmēja ieguldījuma apjomu. Ja to pamato reģionālās attīstības vajadzības, tajos gadījumos, kur jaudas vai tirgus daļas samazinājums šķiet vispiemērotākais pasākums, lai novērstu pārmērīgu konkurences kropļošanu, vajadzīgais samazinājums atbalstāmajos reģionos ir mazāks nekā citos reģionos. Šādos gadījumos, kas attiecīgajai dalībvalstij jānorāda, atsevišķi nodala reģionus, kas var saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un tos reģionus, kas to var saņemt saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, lai ņemtu vērā smagāku reģionālo problēmu esamību pirmajos no šiem minētajiem reģioniem.

57.

Atbalsts maziem uzņēmumiem (22) tirdzniecības apstākļus parasti ietekmē mazāk nekā atbalsts vidējiem vai lieliem uzņēmumiem. Tas attiecas arī uz pārstrukturēšanas atbalstu, lai 32. līdz 54. punktā paredzētos nosacījumus piemērotu mazāk stingri šādā sakarā:

58.

Tomēr MVU pilnā mērā piemēro “vienreiz un pēdējoreiz” principu (3.3. iedaļa).

59.

MVU pārstrukturēšanas plāns Komisijai nav jāvīzē. Tomēr plānam jāatbilst prasībām, kas noteiktas 35. līdz 37. punktā, un attiecīgajai dalībvalstij jāapstiprina tas, un Komisijai jāsaņem informācija par to. Atbalsta piešķiršanai jābūt atkarīgai no pārstrukturēšanas plāna pilnīgas īstenošanas. Dalībvalsts pienākums ir pārbaudīt šo nosacījumu izpildi.

60.

Pārstrukturēšanas plāni parasti ietver skarto darbību apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu. Šādi samazinājumi bieži vajadzīgi racionalizācijas un efektivitātes interesēs, un tie ir pilnīgi atšķirīgi no jaudas samazinājumiem, kurus var pieprasīt kā nosacījumu atbalsta piešķiršanai. Neatkarīgi no to iemesla šie pasākumi parasti izraisa uzņēmuma darbaspēka samazināšanu.

61.

Dalībvalstu darba tiesību akti var aptvert vispārējas sociālās nodrošināšanas shēmas, saskaņā ar ko atlaišanas pabalstus un pirmstermiņa pensijas izmaksā tieši atlaistajiem darbiniekiem. Šādas shēmas neuzskata par valsts atbalstu, kas ietilpst Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā.

62.

Papildu tiešajiem atlaišanas pabalstiem un pirmstermiņa pensiju noteikumiem attiecībā uz darbiniekiem vispārējas sociālā atbalsta shēmas bieži paredz, ka valdībai jāsedz izmaksas saistībā ar maksājumiem, ko uzņēmums piešķir štatu samazināšanas dēļ atlaistiem darbiniekiem un kas ir ārpus tam likumā noteiktajām saistībām vai līgumsaistībām. Ja šādas shēmas var izmantot vispārēji bez nozaru ierobežojumiem jebkurš darbinieks, kas atbilst iepriekš noteiktiem un automātiskiem atbilstības nosacījumiem, uzskata, ka tās neietver atbalstu saskaņā ar 87. panta 1. punktu uzņēmumos, kuri veic pārstrukturēšanu. No otras puses, ja shēmas izmanto, lai atbalstītu pārstrukturēšanu konkrētās nozarēs, tās tomēr var ietvert atbalstu sakarā ar selektīvo veidu, kādā tās izmanto (23).

63.

Saistības, kas uzņēmumam ir saskaņā ar nodarbinātības tiesību aktiem vai koplīgumiem ar arodbiedrībām, nodrošināt atlaišanas pabalstus un/vai pirmstermiņa pensijas, ir daļa no parastajām uzņēmējdarbības izmaksām, kuras uzņēmumam jāsedz no paša resursiem. Tādējādi valsts ieguldījums šo izmaksu segšanā uzskatāms par atbalstu. Tas ir neatkarīgi no tā, vai maksājumus veic tieši uzņēmumam vai darbiniekiem izmaksā ar valsts iestādes starpniecību.

64.

Komisijai nav a priori iebildumu pret šādu atbalstu, ja to piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, jo tas sniedz saimniecisku labumu, kas pārsniedz attiecīgā uzņēmuma intereses, atvieglojot strukturālās pārmaiņas un samazinot grūtības.

65.

Papildus atlaišanas pabalstu un pirmstermiņa pensiju izmaksu segšanai atbalstu bieži sniedz saistībā ar konkrētu pārstrukturēšanas shēmu apmācībai, konsultēšanai un praktiskai palīdzībai atrast citu nodarbošanos, pārvietošanas palīdzības nolūkam un profesionālai apmācībai un palīdzībai darbiniekiem, kas vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Komisija konsekventi labvēlīgi izskata šādu atbalstu, ja to piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

66.

Atbalsts, kas aprakstīts 62. līdz 65. punktā, skaidri jānorāda pārstrukturēšanas plānā, jo 38. līdz 42. punktā minēto kompensācijas pasākumu apjoma noteikšanā atbalstu sociāliem pasākumiem, kas ir tikai štatu samazināšanas dēļ atlaistu darbinieku labā, vērā neņem.

67.

Kopīgās interesēs Komisija pārstrukturēšanas plāna kontekstā nodrošina, lai pārstrukturēšanas sociālā ietekme citās dalībvalstīs, izņemot to, kas atbalstu piešķir, būtu minimāla.

68.

Ja liela vai vidēja uzņēmuma saņemto pārstrukturēšanas atbalstu izskata saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, cita atbalsta piešķiršana pārstrukturēšanas perioda laikā, pat tad, ja tas notiek saskaņā ar shēmu, kas jau ir atļauta, var ietekmēt Komisijas novērtējumu attiecībā uz vajadzīgo kompensācijas pasākumu apjomu.

69.

Paziņojumos par atbalstu lielu vai vidēju uzņēmumu pārstrukturēšanai jānorāda viss pārējais jebkāda veida atbalsts, ko pārstrukturēšanas perioda laikā plāno piešķirt saņēmējuzņēmumam, ja vien uz to neattiecas de minimis noteikums vai atbrīvošanas noteikumi. Komisija šo atbalstu ņem vērā, novērtējot pārstrukturēšanas atbalstu.

70.

Atbalsts, kas pārstrukturēšanas perioda laikā faktiski piešķirts lielam vai vidējam uzņēmumam, ietverot atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar apstiprinātu shēmu, individuāli jāpaziņo Komisijai, ja tā nav par to bijusi informēta, pieņemot lēmumu par pārstrukturēšanas atbalstu.

71.

Komisija nodrošina to, ka atbalsta piešķiršanā saskaņā ar apstiprinātām shēmām netiek apietas šo pamatnostādņu prasības.

72.

Glābšanas atbalsts ir vienreizēja darbība, kuras galvenais mērķis ir saglabāt uzņēmuma darbību uz ierobežotu laika periodu, kura laikā var novērtēt tā nākotni. Nedrīkstētu atļaut atkārtota glābšanas atbalsta piešķiršanu, kas tikai saglabātu status quo, atliktu nenovēršamo un vienlaikus pārvirzītu ekonomiskas un sociālas problēmas uz citiem, efektīvākiem ražotājiem vai citām dalībvalstīm. Tādēļ glābšanas atbalstu jāpiešķir tikai vienu reizi (“vienreiz un pēdējoreiz” nosacījums). Saskaņā ar šādu pašu principu, lai nesniegtu uzņēmumiem negodīgu atbalstu gadījumos, kad tās var izdzīvot tikai ar atkārtotu valsts atbalstu, arī pārstrukturēšanas atbalstu jāpiešķir tikai vienu reizi. Visbeidzot, ja glābšanas atbalsts tiek piešķirts uzņēmumam, kas jau saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, uzskatāms, ka saņēmēja grūtībām ir tendence atkārtoties un ka atkārtota valsts iejaukšanās izkropļo konkurenci, kas ir pretrunā ar kopīgām interesēm. Šādu atkārtotu valsts iejaukšanās nevajadzētu pieļaut.

73.

Paziņojot Komisijai par plānotu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, dalībvalstij jānorāda, vai attiecīgais uzņēmums jau ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu iepriekš, tostarp jebkādu šādu atbalstu, kas piešķirts pirms šo pamatnostādņu piemērošanas dienas, kā arī jebkādu nepaziņotu atbalstu (24). Ja tā ir un ja pagājis mazāk nekā 10 gadu kopš glābšanas atbalsta piešķiršanas, pārstrukturēšanas perioda beigām vai pārstrukturēšanas plāna īstenošanas apstādināšanas (ņemot vērā visvēlāko datumu), Komisija neatļauj piešķirt turpmāku glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu. Izņēmumi šim noteikumam ir atļauti šādos gadījumos:

Gadījumos, kas norādīti b) un c) apakšpunktā, nevar izmantot 3.1.2. iedaļā minēto vienkāršoto procedūru.

74.

Šā noteikuma piemērošanu nekādā veidā neskar saņēmējuzņēmuma īpašnieku maiņas pēc atbalsta piešķiršanas, ne arī tiesas vai administratīvi procesi, kā rezultātā tiek uzlabota uzņēmuma bilance, samazinātas tā saistības vai nokārtoti iepriekšējie parādi, ja uzņēmējdarbību turpina tas pats uzņēmums.

75.

Ja glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu saņēmusi uzņēmumu grupa, Komisija parasti neatļauj turpmāku glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu pašai grupai vai kādai no grupai piederošajām vienībām, ja vien nav pagājis 10 gadu kopš glābšanas atbalsta piešķiršanas, pārstrukturēšanas perioda beigām vai pārstrukturēšanas plāna īstenošanas apstādināšanas, ņemot vērā visvēlāko datumu. Ja kāda uzņēmumu grupai piederoša vienība ir saņēmusi glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, grupa kopumā, kā arī pārējās grupai piederošās vienības joprojām var saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu (ievērojot citus šo pamatnostādņu noteikumus), izņemot agrākā atbalsta saņēmēju. Dalībvalstīm jānodrošina, lai grupa vai citas grupai piederošās vienības nenodotu agrākā atbalsta saņēmējam nekādu atbalstu.

76.

Ja uzņēmums pārņem kāda cita uzņēmuma aktīvus, un, jo īpaši, tāda uzņēmuma aktīvus, uz ko ir attiecināta kāda no 74. punktā minētajām procedūrām vai kolektīvas maksātnespējas procedūras saskaņā ar valstu tiesību aktiem un kas jau ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, uz pircēju neattiecas “vienreiz un pēdējoreiz” prasība, ja tiek ievēroti šādi kumulatīvi nosacījumi:

77.

Tomēr jāuzsver, ka saskaņā ar šīm pamatnostādnēm nevar atļaut atbalstu aktīvu iegādei, jo tas būtu atbalsts sākotnējam ieguldījumam.

78.

Komisija atļauj glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanas shēmas grūtībās nonākušiem mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem tikai tad, ja attiecīgie uzņēmumi atbilst MVU Kopienas definīcijai. Ievērojot turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus, šo shēmu saderību novērtē, ņemot vērā 2. un 3. nodaļā izklāstītos nosacījumus, izņemot 3.1.2. iedaļu, kas neattiecas uz atbalsta shēmām. Viss atbalsts, ko piešķir kādā atbalsta shēmā, bet kas neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem, jāpaziņo Komisijai individuāli un par to jāsaņem Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

79.

Ja vien noteikumos par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nav noteikts citādi, par atbalsta piešķiršanu shēmās, kas atļautas no šo pamatnostādņu piemērošanas dienas, maziem un vidējiem uzņēmumiem nav individuāli jāpaziņo tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums atbilst vismaz vienam no trīs 10. punktā minētajiem kritērijiem. Par atbalstu uzņēmumiem, kas neatbilst nevienam no šiem trīs kritērijiem, jāpaziņo Komisijai individuāli, lai tā varētu novērtēt, vai tie atbilst grūtībās nonākušu uzņēmumu jēdzienam. Par atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas tirgū, kurā vērojams ilgtermiņa strukturāls jaudas pārpalikums, neatkarīgi no saņēmēja lieluma, arī jāpaziņo Komisijai individuāli, lai tā varētu novērtēt 42. punkta piemērošanas iespēju.

80.

Lai Komisija apstiprinātu glābšanas atbalsta shēmas, tām jāatbilst nosacījumiem, kas norādīti 25. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā. Turklāt glābšanas atbalstu nedrīkst piešķirt uz ilgāk kā sešiem mēnešiem, kuru laikā jāizanalizē uzņēmuma stāvoklis. Pirms šā laika posma beigām dalībvalstij vai nu jāapstiprina pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāns, vai arī jāprasa no saņēmēja, lai tas atmaksātu aizdevumu un atbalstu atbilstoši riska prēmijai.

81.

Par glābšanas atbalstu, ko piešķir uz vairāk nekā sešiem mēnešiem vai ko neatmaksā pēc sešiem mēnešiem, individuāli jāpaziņo Komisijai.

82.

Komisija atļauj pārstrukturēšanas atbalsta shēmas tikai tad, ja atbalsta piešķiršana ir atkarīga no tā, ka saņēmējs pilnībā īsteno pārstrukturēšanas plānu, ko apstiprinājusi attiecīgā dalībvalsts un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

83.

Shēmās jānorāda maksimālais atbalsta apjoms, ko var piešķirt vienam uzņēmumam glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanas procesā, arī tad, ja plāns ir grozīts. Par visiem gadījumiem, kad atbalsts pārsniedz šo apjomu, Komisijai jāpaziņo individuāli. Maksimālais atbalsta apjoms, ko vienam uzņēmumam piešķir kopumā glābšanai un pārstrukturēšanai, nedrīkst pārsniegt 10 miljonus eiro, ietverot atbalstu, kas iegūts no citiem avotiem vai saskaņā ar citām shēmām.

84.

Turklāt jāievēro “vienreiz un pēdējoreiz” princips. Piemēro 3.3. iedaļā minēto noteikumu.

85.

Dalībvalstīm arī individuāli jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, kad uzņēmums pārņem cita uzņēmuma aktīvus, kas jau ir saņēmuši glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

86.

Uz atbalsta shēmām neattiecas 49., 50. un 51. punkts. Tomēr viens no apstiprināšanas nosacījumiem būs tāds, ka tiek iesniegti ziņojumi par shēmas norisi, parasti reizi gadā, un tajos ietver informāciju, kas norādīta Komisijas instrukcijās par standartizētajiem ziņojumiem (26). Ziņojumos jāietver arī visu saņēmējuzņēmumu saraksts, par katru no tiem norādot šādus datus:

87.

Šā dokumenta 38. līdz 42. punktā, 57. punktā un 82. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka prasību pēc kompensācijas pasākumiem parasti neattiecina uz maziem uzņēmumiem, ja vien noteikumos par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nav noteikts citādi. Lauksaimniecības nozarē Komisija parasti pieprasa kompensācijas pasākumus saskaņā ar principiem 38. līdz 42. punktā, kas jāveic visiem pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējiem neatkarīgi no to lieluma.

88.

Šo pamatnostādņu nolūkos strukturālo jaudas pārpalikumu lauksaimniecības nozarē Komisija nosaka katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā, jo īpaši, attiecīgā produkta kategorijas apjomu un tendences iepriekšējos trīs gados, tirgus stabilizācijas pasākumus, īpaši eksporta kompensācijas un iziešanu no tirgus, pasaules tirgus cenu attīstību un Kopienas tiesību aktos noteiktos nozares ierobežojumus.

89.

Atkāpjoties no 79. punkta noteikumiem, Komisija var arī atbrīvot atbalstu MVU no individuālas paziņošanas, ja attiecīgie MVU neatbilst nevienam no 10. punktā norādītajiem trīs kritērijiem.

90.

Ja pastāv strukturāls ražošanas jaudas pārpalikums, piemēro prasību neatgriezeniski samazināt vai slēgt jaudas, kā norādīts 38. līdz 42. punktā. Atklātu lauksaimniecības zemi drīkst izmantot atkal 15 gadus pēc faktiskas jaudas slēgšanas. Līdz tam laikam tā jāsaglabā labā lauksaimnieciskā un vides stāvoklī kā zeme, ko vairs neizmanto ražošanas nolūkos saskaņā ar 5. pantu Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (29), un ar attiecīgiem īstenošanas noteikumiem.

91.

Ja atbalsta pasākums vērsts uz konkrētiem produktiem vai operatoriem, ražošanas jaudas samazinājumam jāsasniedz vismaz 10 % no tā, par ko faktiski piešķir pārstrukturēšanas atbalstu. Attiecībā uz pasākumiem, kas nav šādi vērsti, ražošanas jaudas samazinājumam jāsasniedz vismaz 5 %. Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts mazāk labvēlīgos apgabalos (30), jaudas samazinājuma prasība tiek samazināta par diviem procentu punktiem. Komisija atceļ šīs jaudas samazināšanas prasības, ja lēmumi par pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu, kas pieņemti saņēmēju labā kādā konkrētā nozarē secīgā 12 mēnešu laika posmā, kopumā nesaistās ar vairāk kā 1 % no šās nozares ražošanas jaudas attiecīgajā dalībvalstī. Attiecībā uz atbalsta režīmu, kas attiecas vienīgi uz konkrētu reģionu, šo noteikumu var piemērot reģionālā līmenī.

92.

Prasību par neatgriezenisku jaudas samazināšanu var izpildīt attiecīgā tirgus līmenī (nav tādas prasības, lai obligāti tiktu aptverti samazinājumi, ko veic pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēji). Ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas noteikumus, dalībvalstis var izvēlēties, kādu jaudas samazināšanas sistēmu tās vēlas īstenot.

93.

Dalībvalstij jāpierāda, ka jaudas samazināšana būtu papildus samazinājumiem, kas tiktu piemēroti bez pārstrukturēšanas atbalsta.

94.

Ja jaudas samazināšanu necenšas panākt atbalsta saņēmēja līmenī, samazināšanas pasākumi jāīsteno ne vēlāk kā vienu gadu pēc atbalsta piešķiršanas.

95.

Lai nodrošinātu efektivitāti jaudas slēgšanā attiecīgā tirgus līmenī, dalībvalstij jāapņemas nepiešķirt valsts atbalstu jaudas palielināšanai attiecīgajā nozarē. Šai apņemšanās jāpaliek spēkā piecus gadus no tā datuma, kad faktiski sasniegts vajadzīgais jaudas samazinājums.

96.

Nosakot atbilstību pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai un tā apjomu, atsevišķu uzņēmēju līmenī neņem vērā atbilstību noteikumiem par Kopienas kvotu un citiem saistītiem noteikumiem.

97.

Princips, ka glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts jāpiešķir tikai vienu reizi, attiecas arī uz lauksaimniecības nozari. Tomēr desmit gadu laika posma vietā, kas minēts 3.3. iedaļā, piemēro piecu gadu laika posmu.

98.

Noteikumi, kas izklāstīti 3. un 4. nodaļā, attiecas uz uzraudzību un gada ziņojumiem lauksaimniecības nozarē, izņemot pienākumu iesniegt sarakstu ar visiem atbalsta saņēmējiem un konkrētu informāciju par katru no tiem (skat. 86. punktu). Ja tiek izmantoti 90. līdz 96. punkta noteikumi, ziņojumā jāietver arī dati par ražošanas jaudu, uz ko faktiski attiecināts pārstrukturēšanas atbalsts, kā arī sasniegtais jaudas samazinājums.

99.

Komisija ar atsevišķu vēstuli saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu iesaka dalībvalstīm pieņemt attiecīgus pasākumus, kā noteikts 100. un 101. punktā, attiecībā uz tajās esošām atbalsta shēmām. Komisija jebkādas turpmākas shēmas atļauj tikai tad, ja ir ievēroti minētie noteikumi.

100.

Dalībvalstīm, kas ir pieņēmušas Komisijas priekšlikumu, jāpielāgo savas esošās atbalsta shēmas, kas turpina pastāvēt pēc 2004. gada 9. oktobra, sešu mēnešu laikā, lai tās būtu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

101.

Viena mēneša laikā pēc minētās vēstules saņemšanas, kurā ieteikti attiecīgi pasākumi, dalībvalstīm jānorāda, ka tās šos attiecīgos pasākumus akceptē.

102.

Komisija piemēro šīs pamatnostādnes no 2004. gada 10. oktobra un līdz 2009. gada 9. oktobrim.

103.

Paziņojumus, ko Komisija reģistrējusi pirms 2004. gada 10. oktobra, izskata saskaņā ar tiem kritērijiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

104.

Pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, ja atbalsta daļa vai viss atbalsts ir piešķirts pēc pamatnostādņu publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija izskata, vai ir saderīgs ar kopējo tirgu jebkāds glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas un tādēļ ir pretrunā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

Visos pārējos gadījumos tā veiks pārbaudi, pamatojoties uz pamatnostādnēm, ko piemēro atbalsta piešķiršanas laikā.