Priekslikums PADOMES REGULAI ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts noteiktu grafīta elektrodu sistēmu importam no Indijas

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Komisija 2003. gada 21. augustā uzsāka antisubsidēsanas izmeklēsanu attiecībā uz noteiktu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu Kopienā.

Komisija 2004. gada 19. maijā uzlika pagaidu kompensācijas maksājumu noteiktu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā.

Šeit pievienotā Padomes Regulas priekslikuma pamatā ir galīgie secinājumi, kas apstiprināja to, ka pastāv subsīdijas un kaitējums, kā arī cēloņsakarību starp subsīdijām un kaitējumu. Visu attiecīgo interesu, īpasi Kopienas razosanas nozares, nesaistītu importētāju un lietotāju interesu izpēte apstiprināja secinājumu, ka galīgu pasākumu veiksana nav pret Kopienas interesēm.

Tādēļ tiek ierosināts, lai Padomei pieņem seit pievienoto priekslikumu Regulai, kas būtu jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā 2004. gada 20. septembrī

Priekslikums PADOMES REGULAI ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts noteiktu grafīta elektrodu sistēmu importam no Indijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] (,pamatregula"), un jo īpasi tās 15. pantu,

[1] OJ L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OJ L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

ņemot vērā priekslikumu, kuru Komisija iesniegusi pēc apspriesanās ar Padomdevēju komiteju, [2]

[2] OJ C [...] [...]

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Komisija 2004. gada 19. maijā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2004 [3] (,pagaidu regula") uzlika pagaidu kompensācijas maksājumu noteiktu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā.

[3] OJ L 183, 20.5.2004., 35. lpp.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie faktu un apsvērumi, uz kuru pamata tika izlemts piemērot galīgos kompensācijas pasākumus, vairākas ieinteresētās personas ir iesūtījusas rakstveida iesniegumus, darot zināmas savas domas par pagaidu secinājumiem. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(3) Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciesamu galīgajiem secinājumiem.

(4) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt uzlikt galīgo kompensācijas maksājumu noteiktu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam un ar to summu, kuras nodrosina pagaidu maksājums, galīgu iekasēsanu. Tām arī tika dots laiks iebildumu iesniegsanai pēc būtisko faktu un apsvērumu atklāsanas.

(5) Tika izvērtētas ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi koriģēti.

C. ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS

(6) Tā kā nekādas jaunas piezīmes par attiecīgo produktu un līdzīgo produktu netika saņemtas, līdz ar so tiek apstiprināts pagaidu regulas 12. līdz 16. apsvērums.

D. SUBSIDĒŠANA

1. Piesķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPB)

(7) Pēc informācijas atklāsanas par pagaidu pasākumu veiksanu un pēc noslēguma informācijas atklāsanas tika saņemtas vairākas piezīmes no Indijas valdības un razotājiem eksportētājiem. Vispirms tika apgalvots, ka DEPB pēc eksporta ir nodokļu atmaksas shēma un līdz ar to jebkurs ieguvums no sīs shēmas ir jāierobezo līdz jebkādai ievedmuitas pārsnieguma atmaksai, kāda, iespējams, ir notikusi. Tālāk tika apgalvots, ka jebkura ieguvuma kvantitatīvās aprēķināsanas pamatā ir jābūt DEPB licenču saņemsanas datumam, nevis to izmantosanas vai pārdosanas datumam, kā bija pieņēmusi Komisija. Visbeidzot tika apgalvots, ka ieguvuma apjoms būtu jāsamazina, jo tika apgalvots, ka DEPB likme attiecīgajam produktam 2004. gada februārī, proti, pēc IP, tika samazināta no 19% līdz 11%.

(8) Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, pagaidu regulas 33. apsvērumā ir atzīmēts, ka ,pamatregulā ir paredzēts izņēmums, cita starpā, attiecībā uz nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri paredzēti I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi)".

(9) Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Indijas valdība nepiemēroja efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu vai un kādā apjomā eksportējamā produkta razosanā tika izmantoti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un, nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu shēmu gadījumā - pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts ). Turklāt Indijas valdība neveica pārbaudi pēc eksporta, pamatojoties uz faktiski lietotajiem izejmateriāliem, lai noteiktu, vai ir notikusi pārmaksa, kaut arī tas parasti tiktu prasīts, ja nebūtu efektīvi pielietotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt pagaidu regulas 37. apsvērumā tika uzskatīts, ka ,pēceksporta DEBP nav uzskatāma par atļautu nodokļu atmaksas shēmu vai nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu (III pielikums) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakspunkta ii) daļu". Šo iemeslu dēļ tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 38. apsvēruma secinājums, ka ,kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no kopējās ievedmuitas, kas parasti jāmaksā par visu importu.

(10) Lai varētu gūt labumu no sīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē preces. Eksporta darījuma laikā eksportētājam ir jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, kurā norādīts, ka eksports notiek saskaņā ar DEPB shēmu. Lai preces varētu eksportēt, Indijas muitas iestādes pirms preču eksportēsanas izdod eksporta nosūtīsanas rēķinu, kas, cita starpā, parāda DEPB kredīta summu, kas ir piesķirams par attiecīgo eksporta darījumu. Šajā eksporta darbības brīdī uzņēmums zina, kādu labumu tas saņems. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīsanas rēķinu, Indijas valdībai vairs nav izvēles iespēju attiecībā uz DEPB kredīta piesķirsanu. Tika arī pārbaudīts, ka jebkāda DEPB likmju izmaiņa laikā starp faktisko eksportu un DEPB licences izsniegsanu neietekmēs piesķirtā labuma apjomu. Izmantojamā DEPB likme ir tā, kas tika pielietota eksporta deklarācijas iesniegsanas laikā. Tādēļ nav iespējams at atpakaļejosu datumu grozīt ieguvuma līmeni. Līdz ar to brīdī, kad tiek veikts eksporta darījums, Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, kas veido finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakspunkta i) daļas nozīmē.

(11) Pamatregulas 1. panta 1. punkts nosaka, ka ,var tikt uzlikts galīgais kompensācijas maksājums, lai kompensētu jebkādu piesķirtu subsīdiju [...], kuras laisana brīvai apritei Kopienā izraisa kaitējumu". Šāda maksājuma uzliksanas iemesls ir tāds, ka importēto preču cenas sādu subsīdiju saņemsanas rezultātā ir zemākas un ka sādas zemākas cenas izraisa kaitējumu. Šajā gadījumā, kad grafīta elektrodu sistēmu eksportētāji risina sarunas par eksporta pārdosanas cenām, viņi zina, ka pārdosanas rezultātā saskaņā ar DEPB shēmu tiek saņemta subsīdija. Ņemot vērā to, ka sie uzņēmumi apzinās, ka saņems sādu subsīdiju un, protams, arī labumu no citām shēmām, tie ir no konkurences viedokļa labvēlīgākā situācijā jau brīdī, kad tie risina sarunas par cenām, proti, tie var atspoguļot subsīdijas savās cenās, piedāvājot zemākas cenas.

(12) Indijas grāmatvedības standarti paredz uz uzkrājumu pamata kā ienākumus iegrāmatot tādus kredītus kā tie, kas saņemti saskaņā ar DEPB shēmu, ja i) sādi ieguvumi ir nopelnīti un ii) ir pamatoti uzskatāms, ka tiks iekasēti ieņēmumi no eksporta darījuma. Šeit būtisks ir brīdis, kad ,ieguvumi ir tikusi nopelnīti". Kā ieprieks minēts 9. apsvērumā, tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīsanas rēķinu, kas, cita starpā, parāda DEPB kredīta summu, kas ir piesķirams par attiecīgo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piesķirt subsīdiju, un tā nevar lemt par subsīdijas apjomu. Kā ieprieks minēts tajā pasā apsvērumā, jebkāda DEPB likmju izmaiņa laikā starp faktisko eksportu un DEPB licences izsniegsanu ar atpakaļejosu spēku neietekmē piesķirtā labuma apjomu. Visbeidzot, kā ieprieks teikts 11. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka eksporta darījumu cenas atspoguļo subsīdijas (proti, ar zemāku cenu starpniecību), no kurām var gūt labumu. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka ieguvumi tiek nopelnīti, kad tiek veikts eksporta darījums. Pamatojoties uz so, uzņēmumi saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem var iegrāmatot DEPB kredītu eksporta darījuma posmā.

(13) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu ir aprēķina kā saņēmējam piesķirto labumu, kura esamība ir konstatēta izmeklēsanas periodā. Ievērojot ieprieks minēto, uzskata par lietderīgu novērtēt ieguvumus no sīs shēmas kā kredītu summu, kas nopelnīta visos eksporta darījumos, kuri veikti izmeklēsanas periodā saskaņā ar so shēmu. Tas atsķiras no pieejas, kas izmantota pagaidu regulā, kur tika novērtēta izmantoto kredītu summa. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakspunktu tika atskaitīti maksājumi, kas jāveic, lai iegūtu subsīdiju.

(14) Attiecībā uz galīgo argumentu, kas attiecas uz it kā notikuso DEPB likmes samazinājumu, tiek pieņemts, ka ir iesniegti sākotnēji sķietami pamatoti pierādījumi, kuri liecina, ka DEPB likme attiecīgajam produktam bijusi samazināta līdz 11% no 2004. gada 9. februāra. Tomēr, tā kā ieguvuma apjoms ir novērtēts, pamatojoties uz to ieguvuma summu, kas nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kuri veikti IP laikā, DEPB likmes samazinājums pēc sā perioda neietekmēs noteiktās subsīdijas apjomu

(15) Pamatojoties uz sīm izmaiņām, ieguvums saskaņā ar so shēmu abiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika pārskatīts attiecīgi līdz 16,6% un 14,4%.

2. Razosanas līdzekļu eksporta veicināsanai shēma (EPCG)

(16) Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 56. - 58. apsvērumā, tiek apstiprināti.

3. Ieprieksējas atļaujas shēma (ALS)

(17) Tika uzskatīts, ka pagaidu posmā viens Indijas razotājs eksportētājs saskaņā ar so shēmu ir ieguvis kompensējamu labumu. Šā eksportētāja pārstāvji apgalvoja, ka i) shēma nebija kompensējama un ii) jebkurā gadījumā, jebkāds saņemtais labums tika piesķirts tikai uzņēmuma struktūrvienībai, kas nerazoja attiecīgo produktu, un kuru uzņēmums bija pārdevis pēc IP. Līdz ar to tika apgalvots, ka saskaņā ar ALS uz eksportētāju nekāds ieguvums nebūtu jāattiecina.

(18) Attiecībā uz pirmo apgalvojumu nav sniegti jauni pierādījumi, kas parādītu, ka ALS nav kompensējama eksporta subsīdija. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Indijas valdība nepiemēroja efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu vai un kādā apjomā eksportējamā produkta razosanā tika izmantoti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un, nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu shēmu gadījumā - pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts ). Turklāt Indijas valdība neveica pārbaudi pēc eksporta, pamatojoties uz faktiski lietotajiem izejmateriāliem, lai noteiktu, vai ir notikusi pārmaksa, kaut arī tas parasti tiktu prasīts, ja nebūtu efektīvi pielietotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Šo iemeslu dēļ secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 64. - 70. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(19) Attiecībā uz otro apgalvojumu tika konstatēts, ka IP laikā attiecīgais eksportētājs bija izmantojis shēmu un saņēmis kompensējamu labumu. Turklāt tas, ka uzņēmuma struktūrvienība, kura so produktu razoja, pēc tam IP pārdota, netiek uzskatīts par būtisku, nosakot, vai uzņēmums guvis labumu no subsīdijas IP laikā. Turklāt, novērtējot uzņēmuma subsidēsanas apjomu kopumā, neņem vērā to, vai subsīdiju shēma bija vērsta uz kādu uzņēmuma struktūrvienību, kas pati nerazoja attiecīgo produktu. Protams, pārbaudīts tiek uzņēmums kopumā, tādējādi jebkuru labumu, ko gūst viena no struktūrvienībām, uzskata par tādu, ko gūst uzņēmums kopumā. Tālab tiek apstiprināts, ka IP laikā struktūrvienība, kura guva labumu no ALS shēmas, un struktūrvienības, kuras razoja attiecīgo produktu, veidoja vienu juridisku ekonomisko vienību. Līdz ar to tiek apstiprināts pagaidu regulas 71. apsvērumā izklāstītais secinājums.

4. Eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas (EPZ)/uz eksportu orientētas struktūras (EOU)

(20) Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. apsvērumā izklāstītais secinājums.

5. Atbrīvojums no ienākumu nodokļa

(21) Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 74. apsvērumā izklāstītais secinājums.

6. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(22) Ievērojot ieprieks izklāstītos secinājumus, kompensējamo subsīdiju apjoms ir galīgi apstiprināts sādi.

>TABELPOSITION>

E. KOPIENAS RAOŠANAS NOZARE

(23) Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti sajā sakarā, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 76. - 79. apsvērumā, tiek apstiprināti.

F. KAITĒJUMS

(24) Pēc pagaidu informācijas sniegsanas Indijas eksportētāji norādīja uz cenu samazinājuma starpības novirzi vienam noteiktam attiecīgā produkta veidam, salīdzinājumā ar cenu samazinājuma starpībām līdzīgiem veidiem. Šis apgalvojums tika pienācīgi pārbaudīts, un tika konstatēts, ka neatbilstību izraisīja kļūda ziņojumā par viena konkrēta Kopienas razotāja kredītzīmju un atlaizu skaitu. Šis iebildums tādēļ tika pieņemts un sī konkrētā veida un, vajadzības gadījumā, cenu samazinājuma starpības citiem veidiem tika attiecīgi labotas.

(25) Tālāk tika konstatēts, ka Kopienas razosanas nozares pārdosanas darījumu skaits, ko izmantoja samazinājuma aprēķinos, bija uzskaitīts divreiz. Paturot to prātā, divreiz uzskaitītie darījumi bija jāizslēdz un attiecīgi jākoriģē samazinājuma aprēķini. Tomēr sī dubultā skaitīsana nebija notikusi, nosakot skaitļus, kurus izmantoja kaitējuma rādītāju novērtēsanai. Tālab kaitējuma rādītāji nav jālabo.

(26) Visbeidzot salīdzinājumā atklājās, ka IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā Indijas izcelsmes produkta cenas bija no 3% līdz 11% zemākas par Kopienas razosanas nozares cenām.

(27) Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti sajā konkrētajā sakarā, pagaidu regulas 80. - 116. apsvērums, izņemot 86. apsvērumu, tiek apstiprināts (skatīt ieprieks 0. - 26. apsvērumu).

G. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Konkurences noteikumu normalizēsana pēc karteļu izjauksanas

(28) Indijas eksportētāji atkārtoja savu argumentu, ka cēloņsakarības noteiksana starp subsidēto importu un kaitējumu, no kura cies Kopienas razosanas nozare, ir balstīta uz datiem, kuri nebūtu ticami sakarā ar karteļa pastāvēsanu līdz 1998. gada sākumam. Tomēr Indijas eksportētāji nesniedza nekādu jaunu informāciju termiņā, kas bija noteikts piezīmju iesniegsanai sajā sakarā.

(29) Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 117. - 137. apsvērumā, tiek apstiprināti.

H. KOPIENAS INTERESES

(30) Apvienība, kas pārstāv lietotājus un lietotāju uzņēmumu, atkārtoja savas galvenās bazas, ka, izslēdzot Indijas piegādātājus no Kopienas tirgus, jebkādu pasākumu veiksana samazinātu sā konkrētā produkta kopējo patēriņu Kopienas tirgū un neizbēgami izraisītu cenu pieaugumu. Tomēr, kā novērtēts pagaidu regulas 147. apsvērumā, jebkāda līdzīga produkta cenas pieauguma ietekme uz gala patērētājiem visdrīzāk būs minimāla. Papildus tiek atgādināts, ka jebkādu kompensācijas pasākumu mērķis nekādā ziņā nav apturēt Indijas produktu piekļuvi Kopienas tirgum, bet drīzāk atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kurus izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka pasākumu apmērs nav tāds, kas izslēgtu Indijas razotājus no Kopienas tirgus.

(31) Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti sajā sakarā, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 138. - 151. apsvērumā, tiek apstiprināti.

I. KAITĒJUMA NOVĒRŠANAS APJOMS

(32) Pēc pagaidu secinājumu izpausanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka peļņas līmenis 9,4% apmērā, kas uzskatīts par tādu, kurs atspoguļo Kopienas razosanas nozares finansiālo situāciju, kāda tā būtu, nepastāvot kaitējumu izraisosai subsidēsanai no Indijas puses, bija pārāk augsts. Tika apgalvots, ka saskaņā ar normālu praksi būtu jānosaka 5% peļņas koeficients tādām standarta preču nozarēm kā tērauds, tekstilijas un pamata ķīmiskās vielas. Tās pasas personas turklāt apgalvoja, ka ir pilnībā jāatklāj metodoloģija, kas izmantota sā skaitļa iegūsanai.

(33) Kā izskaidrots pagaidu regulas 154. apsvērumā, peļņa 9,4% līmenī tika noteikta saprātīga novērtējuma rezultātā, kura pamatā bija virkne elementu, starp kuriem ir i) peļņas līmenis, kādu Kopienas rūpniecība sasniedza 1999. gadā, kad importa par dempinga cenām tirgus daļa bija viszemākajā līmenī, ii) tirgus situācija tajā laikā un iii) produkcijas izlaide, kas iegūta no uzņēmumu pārskatu datu bāzes. Šī datu bāze sastāv no uzņēmumu pārskatu datiem, kurus vispirms ievāc lielāko industrializēto valstu, proti, lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV un Japānas, centrālās bankas un kurus pēc tam pa sektoriem apkopo Eiropas Centrālo bilanču datu biroju komiteja un Eiropas Komisija. Datu bāze laikā starp pagaidu un galīgo novērtējumu tiek atjaunināta. Atjaunināto datu analīze, kas attiecas uz ES dalībvalstīm, kā arī ASV un Japānu, liecina, ka vidējā peļņa pirms ārkārtas posteņiem uzņēmumiem, kas pieder tuvākajam iespējamajam uzņēmējdarbības sektoram, 2002. gadā bija 7,5%, kas ir pēdējais datu bāzē pieejamais gads.

(34) Tomēr turpmāk uzskata, ka, nosakot peļņu, ko, iespējams, varētu iegūt, nepastāvot subsidēsanai, ir pienācīgi jāņem vērā visi kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi, kas ir būtiski sajā nolūkā. Jo īpasi, tā kā tas ir izdarīts saskaņā ar pagaidu regulas 154. apsvērumu, tika rūpīgi pārbaudīts Kopienas razosanas nozares peļņas līmenis, kad subsidētā importa daļa bija viszemākā (proti, 1999. gadā), un jebkādi citi iemesli un apstākļi, kas varētu ietekmēt sā perioda reprezentativitāti. Visbeidzot ir atzīmēts, ka attiecīgā produkta pielietojums pret to izvirza augstas prasības un tam ir precīzi jāatbilst noteiktiem parametriem, īpasi elektropretestības ziņā. Tas ietver gan ievērojami kapitāla ietilpīgu razosanas procesu, gan nebūt ne niecīgu pētniecības un attīstības izmaksu apjomu. Tas, ka tikai ierobezots razotāju skaits pasaulē pārvalda so tehnoloģiju, papildus norāda to, ka so produktu noteikti nevar uzskatīt par pamata preci.

(35) Ņemot vērā visus sos apstākļus un elementus, tiek galīgi secināts, ka peļņas norma, kuru pamatoti var uzskatīt par tādu, kas atspoguļo Kopienas razosanas nozares finansiālo situāciju, nepastāvot kaitējumu radosai subsidēsanai no Indijas puses, būtu jānosaka 8% līmenī kaitējuma apjoma aprēķināsanas nolūkā.

(36) Kā izriet no augstāk minētā un konstatētā cenas samazinājuma (skatīt ieprieks 24. un 26. apsvērumu), kaitējuma apjomi tika pārskatīti sādi.

Graphite India Limited (GIL) // 15,7%

Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited // 7,0%

J. GALĪGIE PASĀKUMI

(37) Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēsanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāievies galīgais kompensācijas maksājums, lai nepieļautu to, ka subsidētais imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas razosanas nozarei. Galīgie pasākumi ir jāievies konstatētās subsīdijas starpības apjomā, bet tam nav jāpārsniedz kaitējuma apmērs, kas ieprieks aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu. Ņemot vērā to, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts, atlikuso subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija visaugstākais individuālais apjoms, proti, 16,7%.

K. PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

(38) Ievērojot subsīdijas starpību apjomu, kas konstatēts Indijas razotājiem eksportētājiem, un ņemot vērā Kopienas razosanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka ir nepieciesams galīgi iekasēt summas, kas nodrosinātas kā pagaidu regulā noteiktais kompensācijas maksājums, galīgo kompensācijas maksājumu apjomā. Tā kā galīgais kompensācijas maksājums Graphite India Limited (GIL) ir augstāks nekā pagaidu kompensācijas maksājums, summas, kas nodrosinātas kā pagaidu regulā noteiktais pagaidu kompensācijas maksājums, iekasē galīgi. Pretēji tam, tā kā galīgais kompensācijas maksājums Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited ir zemāks nekā pagaidu kompensācijas maksājums, summas, kas pagaidām ir nodrosinātas, pārsniedzot kompensācijas maksājuma galīgo likmi, atbrīvo.

(39) Šajā regulā minētās atsevisķās kompensācijas maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pasreizējās pārbaudes atzinumu. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz siem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi sīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami ,visiem pārējiem") ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus sarazojusi uzņēmumi un līdz ar to konkrēti minētas juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, kurus sarazojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta sīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama ,visiem pārējiem".

(40) Jebkura prasība piemērot sīs atsevisķās kompensācijas maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu razosanas vai tirdzniecības vienību izveidosanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpasi informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar razosanu, pārdosanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdosanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām razosanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevisķiem maksājumiem.

L. SAISTĪBAS

(41) Izmeklēsanas gaitā divi Indijas razotāji eksportētāji, Graphite India Limited un Hindustan Electro Graphite Limited, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu. Tomēr tika konstatētas būtiskas atsķirības starp izejvielu izmaksām pārbaudes periodā un paslaik, ko ir izraisījis vispārīgs svārstīgums sajā tirgus segmentā. No tā izriet, ka, ja sajā gadījumā saistības tiktu pieņemtas, par pamatu ņemot minimālās importa cenas, kas noteiktas vienīgi, balstoties uz datiem, kas tika iegūti pārbaudes periodā, kā paslaik tiek piedāvāts, tam būtu negatīvas sekas attiecībā uz seit minēto saistību efektivitāti zaudējumus radosās subsidēsanas novērsanā. Turklāt viens no attiecīgajiem eksportējosiem razotājiem pēc saistību priekslikuma iesniegsanas ieguva īpasumā grafītu elektrodu razosanas kompāniju, kas atrodas Kopienā, kas palielina saistību piedāvājuma apiesanas risku. Ņemot vērā so attīstību, sīs izmeklēsanas laika ietvaros nav bijis iespējams pabeigt darboties spējīgas, tāpēc pieņemamas saistības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar so nosaka galīgo kompensācijas maksājumu importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cmŗ vai vairāk un elektropretestība ir 6.0 ??.m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545 11 00 10), un sajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545 90 90 10), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevisķi.

2. Produktiem, ko Indijā razojusi tālāk minētie uzņēmumi, ir noteikta sāda galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robezpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksāsanas:

>TABELPOSITION>

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esosos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, ko paredz pagaidu kompensācijas maksājumi importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cmŗ vai vairāk un elektropretestība ir 6.0 ??.m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545 11 00 10), un sajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545 90 90 10), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevisķi, galīgi iekasē sādi.

Paredzētās summas, kuras pārsniedz kompensācijas maksājumu galīgo likmi, atbrīvo. Ja galīgie maksājumi ir augstāki nekā pagaidu maksājumi, iekasē tikai summas, kas paredzētas pagaidu maksājuma līmenī.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēsanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tiesi piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā --

priekssēdētājs