Priekšlikums PADOMES REGULAI ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu noteiktu cauruļu savienotājelementu importam ar izcelsmi, cita starpā, Taizemē

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padome ar Regulu (EK) Nr. 584/96, kas pēdējoreiz apstiprināta ar Regulu (EK) Nr. 964/2003, uzlika galīgo antidempinga maksājumu noteiktu cauruļu savienotājelementu importam ar izcelsmi, cita starpā, Taizemē. Šie pasākumi ietver procentuālo nodokli, no kura atbrīvoti divi Taizemes razotāji eksportētājiem, kuri uzņēmusies saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 96/252/EK, kurs grozīts ar Komisijas Lēmumu 2000/453/EK.

Komisija 2001. gada aprīlī oficiāli uzsāka starpposma pārskatu, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (,pamatregula") 11. panta 3. punktu, lai pārbaudītu pasākumu veida lietderību attiecībā uz abiem eksportētājiem, no kuriem tika pieņemtas saistības. Tika secināts, ka ir lietderīgi mainīt pasākumu veidu, ieviesot procentuālu nodokli.

Vēlāk, 2003. gada janvārī, Komisija pēc Taizemes razotāja eksportētāja ,Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd." pieprasījuma uzsāka daļēju starpposma pārskatu, kuru attiecināja tikai uz dempinga aspektiem, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu. Šajā izmeklēsanā atklājās mazāks dempinga līmenis, nekā sākotnēja izmeklēsanā. Turklāt tika rasti pierādījumi tam, ka dempinga atkārtosanās iespēja ieprieksējā līmenī tuvākajā laikā nav gaidāma. Rezultātā tika secināts, ka apstākļu maiņa ir ilgstosa. Šajos apstākļos tālab uzskata par lietderīgu grozīt pasākumus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz so sabiedrību.

Ir notikusi apspriesanās ar dalībvalstīm, un tās atbalsta pasākuma grozījumus.

Ņemot vērā ieprieks minēto, Komisija ierosina Padomei pieņemt pievienoto priekslikumu regulai par grozījumiem galīgajā antidempinga maksājumā, kas ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 piemērots noteiktu cauruļu savienotājelementu importam ar izcelsmi, cita starpā, Taizemē.

Priekslikums PADOMES REGULAI ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu noteiktu cauruļu savienotājelementu importam ar izcelsmi, cita starpā, Taizemē

EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 [1] par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (,pamatregula") un jo īpasi tās 11. un 3. pantu,

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.)

ņemot vērā priekslikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriesanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā

A. PROCEDŪRA

1. Ieprieksēja izmeklēsana un esosie pasākumi

(1) Pasākumi, kas pasreiz ir spēkā attiecībā uz noteiktu dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importu ar izcelsmi Taizemē, ir galīgais antidempinga maksājums, kas sākotnēji tika uzlikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 584/96 [2], kura grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2000 [3], un pēc pārbaudes saistībā ar pasākumu termiņa izbeigsanos apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003 [4].

[2] OV L 84, 3.4.1996., 1. lpp.

[3] OV L 182, 21.7.2000., 1. lpp.

[4] OV L 139, 6.6.2003., 1. lpp.

(2) Šim importam piemērojamie pasākumi ietver procentuālo nodokli, no kura atbrīvoti divi Taizemes razotāji eksportētāji, kuri uzņēmusies saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 96/252/EK [5], kurs grozīts ar Komisijas Lēmumu 2000/453/EK [6].

[5] OV L 84, 3.4.1996., 46. lpp.

[6] OV L 182, 21.7.2000., 25. lpp.

(3) Komisija 2001. gada aprīlī vienlaicīgi uzsāka pārbaudi saistībā ar pasākumu termiņa izbeigsanos [7] saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, un oficiālu starpposma pārskatu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veikto pārbaudi noslēdza ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003, saglabājot esosos pasākumus. Tomēr starpposma pārskats, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, palika atklāts, pabeidzot pārbaudi saistībā ar pasākumu termiņa izbeigsanos.

[7] OV C 103, 3.4.2001., 5. lpp.

2. Pārskatīsanas pamatojums

(4) Komisija 2001. gada aprīlī pēc savas iniciatīvas oficiāli uzsāka starpposma pārskatu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, lai pārbaudītu pasākumu veida lietderību attiecībā uz Taizemes izcelsmes importu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka ir radusās izpildes problēmas, uzraugot no diviem Taizemes eksportētājiem, proti, ,Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd." un ,TTU Industrial Corp. Ltd." (,razotāji eksportētāji") pieņemtās saistības, kas ietekmēja pasākumu koriģējoso ietekmi. Pēc apspriesanās ar Padomdevēju komiteju Komisija uzsāka izmeklēsanu, kas attiecās tikai uz pasākumu veidu. Pārskata uzsāksana tika izsludināta vienlaicīgi ar pārbaudes saistībā ar pasākumu termiņa izbeigsanos uzsāksanu, ar ko apstiprināja esosos pasākumus.

(5) Komisija par pārskata uzsāksanu oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējiem Kopienas razotājiem, razotājiem eksportētājiem Taizemē, importētājiem/tirgotājiem, patērētāju nozarēm un visām zināmajām patērētāju apvienībām, kā arī Taizemes valdības pārstāvjiem. Komisija arī deva tiesi iesaistītajām pusēm iespēju rakstiski paust savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa.

(6) Pēc tam, kad tika darīti zināmi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veiktās izmaklēsanas rezultāti, viens no Taizemes razotājiem eksportētājiem, ,Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd." ("pieteikuma iesniedzējs") 2002. gada aprīlī iesniedza pieprasījumu veikt starpposma pārskatu tam piemērotajiem antidempinga pasākumiem, attiecinot to tikai uz tā dempinga stāvokli, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījumā tika apgalvots, ka ilgstosu apstākļu izmaiņu rezultātā ir ievērojami samazinājusies normālvērtība, kas savukārt ir samazinājusi vai likvidējusi dempingu, līdz ar to pasākumu piemērosana tā importam pasreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciesama.

(7) Pēc apspriesanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi starpposma pārskata uzsāksanai, Komisija publicēja paziņojumu par izmeklēsanas uzsāksanu [8] un uzsāka to.

[8] OV C 17, 24.1.2003., 2. lpp.

(8) Komisija oficiāli paziņoja eksportētājas valsts pārstāvjiem un pieteikuma iesniedzējam par starpposma pārskatu, kas attiecas tikai uz dempingu, un deva visām tiesi iesaistītajām pusēm iespēju rakstiski paust savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa. Komisija arī nosūtīja anketu pieteikuma iesniedzējam.

(9) Komisija savāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatēsanai, un veica pārbaudes apmeklējumu pieteikuma iesniedzēja telpās.

(10) Izmeklēsana attiecībā uz dempingu aptvēra periodu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim (se turpmāk ,izmeklēsanas periods" jeb ,IP").

B. ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGI PRODUKTI

Attiecīgais produkts

(11) Attiecīgais produkts, kam piemēroja starpposma pārskatu, ir tāds pats, kā ieprieksējās izmeklēsanās aplūkotais produkts, proti, noteikti cauruļu savienotājelementi (izņemot lietos cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar vītnēm), no dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējoso tēraudu), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kuri paredzēti sadurmetināsanai vai izmantosanai citiem mērķiem (,attiecīgais produkts" vai ,cauruļu savienotājelementi"), ar izcelsmi Taizemē. Tos pasreiz klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307 93 11 99), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307 93 19 99) ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307 99 30 98) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307 99 90 98).

Līdzīgs produkts

(12) Līdzīgi kā ieprieksējās izmeklēsanās, arī sajās izmeklēsanās ir atklājies, ka Taizemē razotiem un vietēja tirgū pārdotiem un/vai uz Kopienu eksportētiem dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementiem ir tādas pasas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpasības, kā tiem cauruļu savienotājelementiem, ko Kopienā pārdod Kopienas razotāji, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGS ATTIECĪBĀ UZ PIETEIKUMA IESNIEDZĒJU

1.1 Normālvērtība

(13) Ciktāl tas attiecas uz normālvērtības noteiksanu, vispirms tika konstatēts, vai pieteikuma iesniedzēja kopējie pārdosanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, salīdzinot ar kopējo eksporta pārdosanas apjomu uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika konstatēts, ka tā tas ir, jo pieteikuma iesniedzēja pārdosanas apjoms vietējā tirgū veidoja vismaz 5 % no tā kopējā eksporta pārdosanas apjoma Kopienai.

(14) Pēc tam pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzēja pārdosanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi katram produktu veidam, ko eksportēja uz Kopienu. Uzskatīja, ka tā tas ir, ja IP laikā viena produkta veida kopējie pārdosanas apjomi vietējā tirgū veidoja 5 % vai vairāk no tā pasa produkta veida apjomiem, kas eksportēti uz Kopienu. Pamatojoties uz so, konstatēja, ka pārdosanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi visiem uz Kopienu eksportētajiem produktu veidiem, izņemot vienu.

(15) Tika arī pārbaudīts, vai katra produkta veida pārdosanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas īstenoti parastā tirdzniecības apritē, nosakot attiecīgā veida rentablās pārdosanas īpatsvaru neatkarīgiem klientiem. Ja tā produkta veida pārdosanas apjomi, ko pārdod par neto realizācijas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām razosanas izmaksām, sastādīja 80% vai vairāk no minētā veida kopējā pārdosanas apjoma, un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar razosanas izmaksām, vai lielāka par tām, normālvērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā produkta veida pārdosanas apjoma cenām vietējā tirgū IP laikā - neatkarīgi no tā, vai minētā pārdosana bijusi rentabla, vai nē. Ja produkta veida rentablās pārdosanas apjoms bijis 80 % vai mazāk, bet vismaz 10 % no kopējā pārdosanas apjoma, normālvērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, ko aprēķina kā tikai minētā veida vidējo svērto rentablajam pārdosanas apjomam vietējā tirgū.

(16) Ja kāda savienotājelementu veida rentablās pārdosanas apjoms veidoja mazāk kā 10% no minētā veida kopējā pārdosanas apjoma vietējā tirgū, tika uzskatīts, ka so konkrēto veidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena vietējā tirgū nodrosinātu pietiekamu pamatu normālvērtības noteiksanai.

(17) Ikreiz, kad konkrētam produkta veidam, kuru pārdod pieteikuma iesniedzējs, normālvērtības noteiksanai nevarēja izmantot vietējā tirgus cenu, bija jāizmanto cita metode. Šajā sakarā, ja nebija citu razotāju eksportētāju un nevienas citas pienācīgas metodes, izmantoja salikto normālvērtību.

(18) Visos gadījumos, kad tika izmantota saliktā normālvērtība, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālvērtība tika veidota, eksportēto veidu razosanas izmaksām, kuras vajadzības gadījumā tika koriģētas, pieskaitot pienācīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (TV un A izmaksu) summu un pienācīgu peļņas normu. Šajā nolūkā Komisija pārbaudīja, vai razotāja eksportētāja TV un A izmaksas un peļņu vietējā tirgū veido ticami dati. Faktiskās TV un A izmaksas vietējā tirgū uzskatīja par ticamām, jo attiecīgās sabiedrības pārdosanas apjomu vietējā tirgū varēja uzskatīt par reprezentatīvu. Peļņas normu vietējā tirgū noteica, pamatojoties uz pārdosanas apjomu vietējā tirgū, kas panākts parastā tirdzniecības apritē.

1.2 Eksporta cena

(19) Tā kā viss attiecīgā produkta eksporta apjoms tika tiesi pārdots vienam neatkarīgam klientam Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, kas tika faktiski samaksātas vai bija jāmaksā, veicot eksporta pārdosanu Kopienai.

1.3 Salīdzinājums

(20) Lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu katram veidam pēc razotāja cenas un tajā pasā tirdzniecības līmenī, pienācīgi tika ņemtas vērā atsķirības, kuras, kā tika apgalvots un pierādīts, ietekmēja cenu salīdzināmību eksporta cenas un normālvērtības starpā. Šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz ievedmuitu, atlaidēm, transporta, apdrosināsanas, pārkrausanas izmaksām, iepakosanu, kredītiem un komisijas naudu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

1.4 Dempinga starpība

(21) Lai aprēķinātu dempinga starpību, Komisija salīdzināja vidējo svērto normālvērtību un vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu.

(22) Salīdzinājuma gaitā, kā aprakstīts ieprieks, pieteikuma iesniedzējam tika atklāts dempings. Konstatētā dempinga starpība, izteikta procentos no Kopienas robezas līmeņa CIF vērtības pirms nodokļa nomaksas, bija 7,4 %.

1.5. Apstākļu izmaiņu ilglaicīgums un dempinga atkārtosanās iespējamība

(23) Saskaņā ar Komisijas parasto praksi tika pārbaudīts, vai var pamatoti uzskatīt, ka apstākļu izmaiņas ir ilglaicīgas.

(24) Tika konstatēts, ka nav iemesla uzskatīt, ka pārdosanas cenas vietējā tirgū un normālvērtība tuvākajā laikā saglabāsies stabila.

(25) Komisija pārbaudīja eksporta cenu iespējamo attīstību zemākas maksājuma likmes piemērosanas rezultātā. Šajā sakarā tika uzskatīts, ka saistības, kuras tika pieņemtas saskaņā ar sākotnējo procedūru, ierobezo pieteikuma iesniedzēja pārdosanas iespējas, liekot veikt pārdosanu tikai Kopienas tirgum. Kā minēts tālāk 35. apsvērumā, tika konstatēts, ka sis saistību veids vairs nav piemērots. Vēlāk tika pārbaudīts, vai eksporta pārdosanas apjomi, kuriem piemēro zemāku maksājumu, varētu ievērojami palielināt pieteikuma iesniedzēja razotā attiecīgā produkta importu Kopienā.

(26) Izmeklēsanā atklājās, ka pieteikuma iesniedzēja razosanas jauda kops sākotnējā izmeklēsanas perioda ir palielinājusies ievērojami un pēdējos trijos gados - mazākā apmērā, savukārt tā razosanas jaudas izmantojums ir saglabājies tuvu 100 % līmenim.

(27) Tomēr izmeklēsanā arī atklājās, ka sabiedrība lielāko daļu produkcijas eksportē uz vispāratzītiem citu treso valstu tirgiem. Pieteikuma iesniedzējs tiesām IP laikā eksportēja vairāk nekā 90 % no sarazotā attiecīgā produkta apjoma, gandrīz pilnībā uz citām tresām valstīm. Kops sākotnējā izmeklēsanas perioda eksports uz citām tresām valstīm trīskārsojās un pēdējos trijos gados turpināja pieaugt. Tika arī konstatēts, ka cenas eksportam uz tresām valstīm bija apmēram par 25 % augstākas nekā eksportam uz EK.

(28) Tā kā pieteikuma iesniedzējam nav daudz liekas jaudas, kuru varētu izmantot, lai palielinātu pārdosanas apjomus Kopienai, ja tiktu samazināts antidempinga pasākumu līmenis, ieprieks minētos secinājumus, tostarp tos, kuri attiecas uz eksportu uz tresām valstīm un jo īpasi uz eksporta cenām sīm valstīm, uzskata par pierādījumiem tam, ka tuvākajā laikā nav iespējama importa par dempinga cenām atkārtosanās līmenī, kas līdzīgs ieprieksējā izmeklēsanā konstatētajam.

(29) Rezultātā tiek secināts, ka apstākļu maiņa, jo īpasi ievērojami samazinātā normālvērtība, ir ilglaicīga. Tālab, ņemot vērā samazināto dempinga līmeni, uzskata par lietderīgu grozīt pasākumus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pieteikuma iesniedzēju.

1.6. Secinājumi

(30) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājuma apjoms nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam nekā sī starpība, ja sāds mazāks maksājuma līmenis būtu pietiekams, lai likvidētu Kopienas razosanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā kā maksājuma apjoms pieteikuma iesniedzējam bija aprēķināts, pamatojoties uz dempinga starpību, maksājums jākoriģē atbilstosi sajā izmeklēsanā atklātajai zemākajai dempinga starpībai, proti, 7,4 %.

(31) No ieprieks minētā izriet, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju jāgroza antidempinga maksājums, kas sākotnēji tika uzlikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 584/96 un apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003.

(32) Ieinteresētās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā nodomam ieteikt grozīt ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003 uzlikto antidempinga maksājumu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

D. STARPPOSMA PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ PASĀKUMU VEIDU

(33) Saistības, kuras sākotnēji uzņēmās abi attiecīgie eksportētāji, pēc būtības bija kvantitatīvas saistības, saskaņā ar kurām sabiedrības apņēmās nodrosināt to, ka to veiktais eksports uz Kopienu notiek, ievērojot maksimālo kopapjomu.

(34) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu saistību mērķis ir novērst dempinga par importa cenām kaitējumu izraisoso ietekmi, ko var panākt, ja eksportētājs paceļ cenas vai izbeidz veikt eksportu par dempinga cenām. Izmeklēsanā ir atklājies, ka tāda veida saistības, kas sākotnēji tika pieņemtas sajā gadījumā 1996. gadā un kuras vienkārsi ierobezoja importa daudzumu Kopienā, nepacēla cenas līdz līmenim, kas nenodara kaitējumu, līdz ar to atjaunojot godīgu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tālab sajā gadījumā saistības pasreizējā veidā neuzskata par atbilstosu un efektīvu līdzekli, lai likvidētu dempinga kaitējumu izraisoso ietekmi. Turklāt Komisija nevar efektīvi kontrolēt to, vai eksportētie attiecīgā produkta daudzumi nepārsniedz saistībās noteiktās robezas.

(35) Tālab tika secināts, ka spēkā esosās saistības vairs nav piemērotas.

(36) Ieinteresētās puses tika informētas par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija sā secinājuma pamatā.

E. IEROSINĀTIE PASĀKUMI

(37) Antidempinga pasākumi, kas piemērojami noteiktu dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu importam ar izcelsmi, cita starpā, Taizemē, kā apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003, jāgroza attiecībā uz i) pieteikuma iesniedzēju, ņemot vērā izmeklēsanā atklāto zemāko dempinga starpību, un ii) attiecīgajiem eksportētājiem, ņemot vērā starpposma pārskata, kas attiecās tikai uz pasākumu veidu, rezultātus.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Padomes Regulas (EK) Nr. 964/2003 1. panta 2. punktu aizstāj ar sādu punktu:

"2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama tīrajai Kopienas brīvas robezpiegādes cenai pirms nodokļa nomaksas, tālāk minēto sabiedrību razotajiem produktiem ir sāda:"

>TABELPOSITION>

2. Padomes Regulas (EK) Nr. 964/2003 1. panta 3. punktu un 2. pantu atceļ.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēsanas ,Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tiesi piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā --

priekssēdētājs