Briselē, 14.7.2004

COM(2004) 493 galīgā redakcija

2004/0165 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Sociālo fondu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Jauni ESF nākotnes pārbaudījumi

Eiropas Sociālais fonds (SCF) sekmē ekonomisko un sociālo vienotību, kā noteikts EK Līguma 158. pantā, atbalstot politiku un prioritātes, kas vērstas uz attīstības sasniegšanu pilnīgas nodarbinātības radīšanā, darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošanā, kā arī, lai veicinātu sociālo integrāciju un vienotību saskaņā ar Eiropas Parlamenta stratēģijas (EPS) ieteikumiem un vadlīnijām.

Lai sasniegtu šo mērķi, ESF jāveic trīs galvenie uzdevumi: jārisina būtiskās atšķirības nodarbinātības jomā, sociālajā nevienlīdzībā, kvalifikācijas un darba nepilnības paplašinātajā Eiropas Savienībā; jāaptver pieaugošais ekonomiskās un sociālās pārstrukturizācijas ātrums saistībā ar globalizāciju un zinātnes virzītu ekonomikas attīstību un demogrāfiskās izmaiņas, kuru rezultātā ir sarucis darbaspēks un palielinājies tā vecums.

Saikņu palielināšana starp ESF, Eiropas nodarbinātības stratēģiju un Eiropas Savienībā noteiktajiem mērķiem attiecībā uz sociālo integrāciju, izglītību un apmācību

Lai sniegtu lielāku ieguldījumu Lisabonas stratēģijā minēto nodarbinātības mērķu un plānu sasniegšanā, nākotnes programmās jāpastiprina saiknes starp Kopienas finanšu līdzekļiem un Kopienas politikas struktūru. ESF jāatbalsta dalībvalstu politika, kas stingri atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas vadlīnijām un ieteikumiem un Eiropas Savienības noteiktajiem mērķiem saistībā ar sociālo integrāciju, izglītību un apmācību.

Regulas projekts 2007. līdz 2013. gadam nodrošina koncentrētu struktūru ESF ieviešanai visā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar „konverģences” un „reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķiem ESF nodrošinās atbalstu ar nolūku paredzēt un administrēt ekonomiskās un sociālās izmaiņas. ESF ieviešana balstīsies uz četrām pamata jomām, kuras apstiprinājusi Eiropas Padome: darbaspēka un uzņēmumu piemērošanās spēju palielināšana; nodarbinātības, kas aizkavē bezdarbu, paildzina darba dzīvi un palielina dalību darba tirgū, pieejas palielināšana; sociālās integrācijas pastiprināšana, veicinot maznodrošinātu cilvēku iesaistīšanu darbā un cīnoties ar diskrimināciju; partnerattiecības reformu veicināšana nodarbinātības un integrācijas jomās.

Visnabadzīgākajos dalībvalstu reģionos fondi koncentrēs uzmanību uz strukturālu izlīdzināšanu, pieaugumu un jaunu darbavietu radīšanu. Šajā nolūkā saskaņā ar konverģences mērķi papildus iepriekš minētajām prioritātēm ESF atbalstīs arī darbības, lai paplašinātu un uzlabotu investīcijas izglītības un apmācību sistēmā, un darbības, kas vērstas uz institucionālu jaudu palielināšanu un sabiedriskās administrēšanas efektivitātes paaugstināšanu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

Bez tam piedāvājumā uzsvērta Eiropas Savienības apņemšanās izskaust nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm: lai paaugstinātu sieviešu nodarbinātību, speciāli uzdevumi sieviešu jautājumu risināšanā apvienoti ar kopējo vispārējo dzimumu līdztiesības jautājumu kopumu.

Līdzīgi ESF jauno pasākumu veicināšana un starpnacionāla sadarbība pilnībā tiks ieviesta un virzīta nacionālās un reģionālās darbības programmās. Saskaņā ar konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi ESF noteiks prioritāti investēt starpnacionālā sadarbībā, iekļaujot pieredzes un labākās prakses apmaiņu Eiropas Savienībā, un kopējus pasākumus, pēc vajadzības nodrošinot saskaņotību un sabalansētību ar citām starpnacionālām Kopienas programmām.

Visbeidzot piedāvājums piešķir īpašu nozīmi labas pārvaldības veicināšanai. Sabiedrisko partneru iesaistīšanai fonda prioritāšu un darbību programmu izveidē un ieviešanā ir īpaša nozīme. Šim nolūkam saskaņā ar jauno konverģences mērķi jāveicina sabiedrisko partneru aktīva dalība kapacitātes veidošanas procesos un jāsekmē, lai tie veiktu kopīgus pasākumus politiskajos reģionos, kur tiem varētu būt izšķiroša loma.

2004/0165 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Sociālo fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 148. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionālo Lietu komitejas atzinumu[3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma[4] 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā

Regula (EK) Nr. […], kas nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fondu[5] vispārējos noteikumus, nosaka arī struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbības struktūru un īpaši izklāsta mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz sadarbību, programmu veidošanu, izvērtēšanu un administrēšanu. Tāpēc jānosaka Eiropas Sociālā fonda (turpmāk ESF) misija saistībā ar uzdevumiem, kas aprakstīti Līguma 146. pantā par dalībvalstu un Kopienas darbu virzībā uz koordinētas nodarbinātības stratēģijas attīstību, kā noteikts Līguma 125. pantā. Skaidrības labad Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu[6] jānomaina.

Jāizklāsta īpašie noteikumi, kas attiecas uz tāda pasākuma veidu, kuru var finansēt ESF saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fondu vispārējos noteikumus].

ESF jāatbalsta dalībvalstu politika, kas stingri atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas vadlīnijām un ieteikumiem un Kopienas mērķiem attiecībā uz sociālo integrāciju, izglītību un apmācību, lai labāk veicinātu to mērķu sasniegšanu, ko Eiropas Padome pieņēma Lisabonā un Gēteborgā.

Lai labāk paredzētu un administrētu izmaiņas saistībā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa īstenošanu, ESF īpaši jākoncentrē uzmanība uz darbaspēka un uzņēmumu piemērošanās spēju paaugstināšanu, palielinot pieeju nodarbinātībai un dalībai darba tirgū, pastiprinot mazturīgo cilvēku sociālo integrāciju un cīņu ar diskrimināciju, kā arī veicinot reformas partnerattiecības.

Papildus šīm prioritātēm vismazāk attīstītākajos dalībvalstu reģionos saskaņā ar konverģences mērķi un, ievērojot virzību uz ekonomikas izaugsmi, darba iespējas sievietēm un vīriešiem, darba kvalitāti un produktivitāti, ir jāpaplašina un jāuzlabo institucionālā, administratīvā un juridiskā kapacitāte, īpaši, lai sagatavotu un ieviestu reformas un likumdošanu.

Nozīmīgs aspekts, kas jāievieš ESF, ir novatorisko pasākumu un starpnacionālās sadarbības sekmēšana.

Jānodrošina vienotība ESF darbā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas politiku un jākoncentrē ESF atbalsts nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu ieviešanā.

Prasmīga un konstruktīva ESF atbalstīto darbību ieviešana balstās uz labu pārvaldību un partnerattiecībām starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem partneriem, īpaši starp sabiedriskajiem partneriem un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, kas iesaistīti reģionālā un vietējā līmenī.

Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka ESF finansētās prioritātes saskaņā ar konverģences un reģionālās konkurētspējas, kā arī nodarbinātības mērķiem sekmē līdztiesību un nevienlīdzības izskaušanu starp sievietēm un vīriešiem, dzimumu līdztiesības jautājums jāapvieno ar speciāliem pasākumiem, kas sniegtu pietiekamu atbalstu un attīstību sieviešu nodarbinātībā.

ESF jāatbalsta arī tehniskā palīdzība, īpaši koncentrējot uzmanību uz savstarpējas izglītošanas veicināšanu pieredzes un labas prakses apmaiņas ceļā, kā arī, izgaismojot ESF devumu Kopienas mērķu un prioritāšu politikā saistībā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju.

Regula (EK) Nr. […] [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] nodrošina, ka izmaksu tiesiskā bāze jāveido nacionālā līmenī ar īpašiem izņēmumiem, kas jāmin īpašos noteikumos. Tādējādi jānosaka izņēmumi, kas attiecas uz ESF,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) uzdevumus un kompetenci saistībā ar tā atbalstu konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. (...) 3. pantā, un atļauto izdevumu veidus palīdzības sniegšanai.

2. pants

Misija

1. ESF stiprina ekonomisko un sociālo saliedētību, atbalstot dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība, darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana, sociālās integrācijas palielināšana un reģionālās nodarbinātības atšķirību mazināšana.

Īpaši ESF atbalstīs pasākumus, kas atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas vadlīnijām un ieteikumiem.

2. Veicot 1. pantā noteiktos uzdevumus, ESF atbalstīs Kopienas prioritātes attiecībā uz sociālās saliedētības pastiprināšanas nepieciešamību, konkurētspējas stiprināšanu un videi draudzīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Īpaši tiks ņemti vērā Kopienas mērķi sociālās integrācijas, izglītības un apmācību, kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā.

3. pants

Atbalsta kompetence

1. Saskaņā ar konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem ESF atbalstīs šādus pasākumus un prioritātes:

a) darbaspēka un uzņēmumu pielāgošanās palielināšana, īpaši veicinot:

i) palielinātas uzņēmumu investīcijas cilvēkiem, īpaši MVU un strādniekiem, attīstot un ieviešot ilgtermiņa apmācību sistēmas un stratēģijas, kas nodrošinātu uzlabotu pieeju mazāk kvalificētam darbaspēkam un vecākiem darbiniekiem, kompetenču un kvalifikācijas pārskatāmību, paplašinātu ICT un menedžmenta prasmes, kā arī veicinātu uzņēmējdarbību un novatorismu;

ii) ekonomisko izmaiņu paredzēšanu un pozitīvu menedžmentu, sevišķi ar novatorisku un produktīvāku darba organizācijas metožu ieviešanu un paplašināšanu, ieskaitot labāku veselību un drošību, nākotnes profesionālo un prasmju prasību identificēšanu un īpašu nodarbinātības, apmācību un atbalsta dienestu attīstību saistībā ar uzņēmumu vai nozares pārveidošanu.

b) darba meklētāju un neaktīvo cilvēku nodarbinātības palielināšana, aizkavējot bezdarbu, paildzinot darba dzīvi un palielinot sieviešu un iebraucēju dalību darba tirgū, īpaši sekmējot:

(i) darba tirgus organizāciju modernizāciju un stiprināšanu, īpaši nodarbinātības dienestos;

(ii) aktīvu un profilaktisku pasākumu ieviešanu, nodrošinot savlaicīgu identificēšanas vajadzību un personāla atbalsta nepieciešamībai, darba meklēšanai un pārvietojamībai, pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbības radīšanai;

(iii) īpašus pasākumus, lai palielinātu pietiekamu sieviešu dalību un progresu nodarbinātībā, samazinātu uz dzimumu balstītu nošķiršanu darba tirgū, meklējot cēloņus samaksu atšķirībās atkarībā no dzimuma, kā arī saskaņotu darba un privāto dzīvi, iekļaujot atvieglotu pieeju bērnu aprūpei un apgādājamo aprūpei;

(iv) speciālus pasākumus, kas stiprinātu iebraucēju sociālo integrāciju un palielinātu to dalību nodarbinātībā, iekļaujot valodu apmācību, kā arī ārzemēs nepieciešamo zināšanu apstiprināšanu.

(c) mazturīgo slāņu sociālās integrācijas stiprināšanu un diskriminācijas izskaušanu, īpaši sekmējot:

(i) veidus, kā integrēt darbā mazturīgus cilvēkus vai cilvēkus, kas pieredzējuši sociālu nošķirtību, agri skolu pametušos, minoritātes un invalīdus, ieviešot nodarbinātības pasākumus, kuros ietilpst sociālās ekonomijas jautājumi un kas ir sabalansēti ar attiecīgām sociālā atbalsta un aprūpes darbībām;

(ii) daudzveidību darbavietās un cīņu pret diskrimināciju, palielinot pieeju darba tirgum, veicinot apziņas celšanu un vietējo organizāciju un uzņēmumu iesaistīšanu darba tirgū.

(d) reformu ieviešanu nodarbinātības un integrācijas jomās, sevišķi veicinot partnerattiecību attīstīšanu un ieinteresēto pušu līgumpartneru tīkla veidošanu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

2. Saskaņā ar konverģences mērķi ESF atbalstīs arī darbības, ievērojot šādas prioritātes:

(a) Investīciju paplašināšana cilvēkiem, sevišķi veicinot:

(i) izglītības un apmācību sistēmu reformu ieviešanu, īpaši atbalstot to atbilstību uz zināšanām balstītas sabiedrības vajadzībām, uzlabojot darba tirgus saistību ar sākotnējo izglītību un apmācību un pastāvīgi modernizējot un papildinot prasmes un zināšanas mācību un citam personālam;

(ii) pieaugošu dalību izglītībā un apmācībā dzīves laikā, iekļaujot visaptverošos pasākumus, lai sasniegtu būtisku agro skolas atstājēju skaita samazināšanos un palielinātu pieeju sākotnējai profesionālai un augstākajai izglītībai;

(iii) cilvēkresursu iespēju attīstību, iesaistot pētījumos un novatorismā, sevišķi pēcizglītības studiju un apmācību palīdzību, un attiecīgiem sadarbības atbalsta pasākumiem starp universitātēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem.

(b) Stiprinot institucionālo kapacitāti un sabiedriskās administrēšanas efektivitāti un sabiedriskos pakalpojumus nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, lai aptvertu reformas un veiktu labu pārvaldību, īpaši ekonomikas, nodarbinātības un tiesību sfērā, sevišķi veicinot:

(i) labu programmu un rīcības plānu veidošanu, uzraudzību un izvērtēšanas apmācības statistikas un ekspertīzes veidā, atbalstot sadarbību starp departamentiem un attiecīgām sabiedriskām un privātām organizācijām;

(ii) kompetences palielināšanu programmu un rīcības plānu ieviešanā, ieskaitot likumdošanas ieviešanu, īpaši personāla un vadības apmācībai, un īpašu atbalstu būtiskākajiem pakalpojumiem, inspekcijām un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, ieskaitot sociālos partnerus un attiecīgas nevalstiskās organizācijas.

3. Ieviešot 1. un 2. pantā minētos mērķus un prioritātes, ESF veicinās novatorisku pasākumu attīstību un virzību, kā arī starpnacionālu un starpreģionālu sadarbību, sevišķi ar informācijas, pieredzes, rezultātu un labas prakses apmaiņu, kā arī, attīstot papildus metodes un koordināciju vai vienotu darbību.

4. Ieviešot sociālās integrācijas prioritāti, kā minēts 2. panta c) un i) punktā, ESF finansējums jāvirza uz pasākumiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. […] [ERDF], un tas var būt lielākais 10 % apjomā no attiecīgo prioritāšu finansējuma.

4. pants

Saskaņotība un koncentrēšana

1. Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, ka ESF atbalstītie pasākumi paredzēti sistemātiskas un atbilstošas Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai. Sevišķi tām jānodrošina, lai attiecīgo stratēģisko darbību kopums un darbību programmas veicinātu katras dalībvalsts stratēģijas mērķu, prioritāšu un uzdevumu izpildi un koncentrētu īpašu atbalstu nodarbinātības ieteikumiem, kā noteikts Līguma 128. panta 4. punktā, tāpat jāatbalsta attiecīgie Kopienas mērķi sociālās integrācijas jomā.

2. Darbības programmās resursi jānovirza uz vissvarīgākajām vajadzībām, un tie jākoncentrē uz tiem politiskajiem reģioniem, kur ESF atbalsts var sniegt visievērojamāko efektivitāti no programmas mērķu sasniegšanas viedokļa. Lai palielinātu ESF atbalsta efektivitāti, darbības programmām jāuzņemas īpaša atbildība par reģioniem un vietām, kur ir vislielākās problēmas, ieskaitot nabadzīgos pilsētu un atpalikušos lauku vai zvejniecības rajonus.

3. Saistošie dalībvalstu gada pārskata elementi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. […][nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fondu vispārējos noteikumus] 19. pantā, ir integrēti attiecīgajos nacionālajos nodarbinātības un sociālās integrācijas darbības plānos.

4. Noteiktais to mērķu un rādītāju daudzums, kas izvēlēti nacionālās stratēģijas ieviešanai, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. […][nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fondu vispārējos noteikumus] 18. pantu ir tāds, kas atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai un ir kontekstā ar Kopienas saskaņotajiem mērķiem sociālās integrācijas, izglītības un apmācību jomā. Darbības programmu uzraudzības rādītāji jāsaskaņo ar visiem mērķiem.

5. Vērtējumi, kas tiks veikti saistībā ar ESF darbu, sniegs novērtējumu arī par ESF ieguldījumu ESF atbalstītajiem pasākumiem Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanā un Kopienas mērķu realizācijā saistībā ar sociālo integrāciju, izglītību un apmācību attiecīgajās dalībvalstīs.

5. pants

Laba pārvaldība un partnerattiecības

1. ESF veicina labu pārvaldību un partnerattiecības. Tā atbalsts tiek veidots un īstenots atbilstošā teritoriālā līmenī, īpašu uzmanību veltot reģionālajam un vietējam līmenim.

2. Dalībvalstis un attiecīgās katras darbības programmas vadības organizācijas nodrošina sabiedrisko partneru un atbilstošu būtisko nevalstisko organizāciju konsultāciju piesaistīšanu attiecīgajā teritoriālajā līmenī ESF atbalstīto programmu veidošanā, ieviešanā un uzraudzībā.

3. Katras darbības programmas vadošās organizācijas atbalsta ar nepieciešamo sabiedrisko partneru dalību un to piekļuvi pasākumu īstenošanai Saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

Saskaņā ar konverģences mērķi vismaz 2 % no ESF resursiem jāpiešķir kapacitātes palielināšanai un sabiedrisko partneru kopīgu pasākumu īstenošanai, sevišķi saistībā ar darbaspēka un uzņēmumu piemērošanās spēju veicināšanu, kā norādīts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4. Katras darbības programmas vadošā organizācija veicina sabalansētu nevalstisko organizāciju iesaistīšanos un to pieejamību fonta darbībām, īpaši sociālās integrācijas un dzimumu līdztiesības jomās.

5. Ja atbildība par realizāciju tiek deleģēta, programmā paredzēto atbalstu var nodrošināt ar globālajām subsīdijām.

6. pants

Dzimumu līdztiesība

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu apraksts par to, kā tiek veicināta dzimumu līdztiesība, ieskaitot jebkurus specifiskos rādītājus un izvērtējumus.

7. pants

Novatorisms

Katras darbības programmā dalībvalstīm un vadošajām organizācijām jāpievērš īpaša uzmanība novatorisko darbību veicināšanai un virzīšanai. Saskaņā ar Regulas 47. pantā (EK) Nr. […] [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] pēc konsultēšanās ar Uzraudzības komiteju, vadošās organizācijas izvēlas fonda novatorisma tēmas un nosaka atbilstošus īstenošanas modeļus.

8. pants

Starpnacionālā sadarbība

1. Dalībvalstīm un vadošajām organizācijām jānodrošina, ka starpnacionālās un starpreģionālās sadarbības pasākumu programmas veido īpašo prioritāšu asi darbības programmām vai speciālām darbības programmām.

2. Lai uzlabotu Kopienas līdzekļu izlietojumu, atbalstot izglītību un apmācību mūža garumā Dalībvalstis nodrošina saskaņotību un atbilstību starp fonda darbību un citām Kopienas atbalstītajām darbībām starpnacionālajās programmās, īpaši izglītības un apmācību jomā ar attiecīgiem saskaņošanas mehānismiem.

9. pants

Tehniskā palīdzība

Lai noteiktu un paplašinātu labu praksi un sekmētu mācīšanos ar mērķi ieviest ESF politiku un sniegtu ESF ieguldījumu Kopienas mērķu sasniegšanā saistībā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju, Komisija veicina īpašas pieredzes apmaiņas, pašapziņas celšanas pasākumus, seminārus, sadarbības tīkla veidošanu un līdzīgu pieredžu apguvi.

10. pants

Ikgadējie un gala pārskati

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. […] [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 49. pantu ikgadējie un gala realizācijas pārskati apvieno šādus pasākumus:

(a) dzimumu līdztiesības virzību, kā arī jebkurus īpašus pasākumus, saistītus ar dzimumu jautājumu;

(b) pasākumus, kas stiprina iebraucēju sociālo integrāciju un nodarbinātību;

(c) darbības, kas stiprina minoritāšu sociālo integrāciju un nodarbinātību;

(d) novatoriskos pasākumus, ieskaitot izvēlēto novatorisko tēmu pamatojumu, iepazīstināšanu ar to rezultātiem un to izplatīšanu;

(e) starpnacionālās un starpreģionālās sadarbības pasākumus.

11. pants

Tiesības

1. ESF nodrošina atbalstu sabiedriskiem budžetiem, kas netiek finansēti individuālu vai globālu dotāciju veidā, atgūstamu dotāciju veidā, aizdevumu vai mikrokredītu veidā vai kas nav preču vai pakalpojumu pirkšana publisku piedāvājumu veidā.

2. Šādas izmaksas nav atgūstamas ar ESF atbalstu:

a) atgūstamais PVN;

(b) parāda procenti;

(c) infrastruktūras, amortizējamas kustamās mantas, nekustamā īpašuma un zemes pirkumi.

3. Tomēr šī panta 2. daļa, tiesiskie noteikumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. […] [ERDF] 6. pantā, tiks piemēroti ESF kopīgi finansētajiem pasākumiem, kas ir saskaņā ar Regulas 2. pantu (Regula par ERDF).

4. Neskatoties uz valsts tiesību normām, izdevumos, kas deklarēti darbības programmās, ko kopīgi finansē ESF, var iekļaut:

a) pabalstus vai algas, ko izmaksā trešā puse, lai veicinātu dalībnieku piedalīšanos darbībās un ir apliecinātas saņēmējam, ar nosacījumu, ka šādi maksājumi veido nacionālo sabiedrisko kopfinansējumu darbībām saskaņā ar spēkā esošo valsts likumdošanu.

b) netiešās ekspluatācijas izmaksas uz vienotas likmes bāzes, līdz 20 % no tiešajām deklarētajām ekspluatācijas izmaksām, saskaņā ar darbības veidu, īstenošanu un atrašanās vietu.

12. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē ne pastāvīgu realizāciju, ne grozījumus, ieskaitot pilnīgu vai daļēju atcelšanu pasākumiem, ko pieņēmusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1784/99, kas ir bijusi spēkā pirms 2007. gada 1. janvāra, .

Pieteikumi, kas veikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1784/94, paliks spēkā.

13.pants

Anulēšana

Regulu (EK) No 1784/99 atceļ no 2007.gada 1.janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1784/99 jāveido ar atsauci uz šo Regulu.

14. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Saskaņā ar Līguma 251. pantā aprakstīto procedūru Eiropas Parlamentam un Padomei jāpārskata šī regula vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

15. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [….]

Eiropas Parlamenta vārdā–- Padomes vārdā–

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

[…] […]

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L […], […], […]. lpp.

[6] OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.