Briselē, 14.07.2004

COM(2004) 477 galīgā redakcija

2004/0156 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas satelīta radionavigācijas programmas attīstīšanas un darbības fāžu īstenošanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) GALILEO: Eiropas Savienības stratēģiska programma

Programmas GALILEO mērķis ir izveidot pirmo pasaules radionavigācijas un satelītnoteikšanas infrastruktūru, kas īpaši radīta civiliem mērķiem. Vienlaikus tā pārstāv tehnoloģijas, politikas un ekonomikas jomu. Satelīta radionavigācijas attīstība skar visas ekonomikas jomas un sabiedrības daļas, un visas aplēses liecina par izaugsmes iespējām šajā jomā. Ar šo tehnoloģiju saistītie pasūtījumi katru gadu palielinās par 25 %, un 2020. gadā būtu jādarbojas aptuveni trim miljardiem uztvērēju. Tikai programmai GALILEO vien vajadzētu radīt aptuveni 100 000 darbavietu.

Eiropas ieguldījums GALILEO programmā un tās darbībā ievērojami atbalsta arī Eiropas gaisa telpas politikas un programmas īstenošanu, kas aprakstīta Eiropas gaisa telpas nākotnes politikas[1] Baltajā Grāmatā un paredzēta Eiropas Konstitucionālajā Līgumā[2].

Radionavigācija ar satelītu lieliski iekļaujas transporta politikā, kādu to piedāvā Komisijas Baltā Grāmata[3], īpaši tajā, kas attiecas uz izmaksām, infrastruktūras tarifu sistēmu un satiksmes drošību. Kopš šī brīža tā ir Eiropas pilsoņa ikdienas dzīves daļa gan viņa automašīnā un mobilajā tālrunī, gan viņa bankā un civilās aizsardzības sistēmās, kas rūpējas par drošību; tas sniedz GALILEO programmai papildu gaisa telpu, pieejamu visiem pilsoņiem. Jāpiemin arī GALILEO Eiropas gaisa telpa un Kopienas pievienotā vērtība, jo neviena no dalībvalstīm nevēlējās sākt šādu projektu vienatnē.

Eiropas Parlaments pastāvīgi ir sniedzis atbalstu šai programmai. Rezolūcijā, ko tas pieņēmis 2004. gada 29. janvārī, ir uzsvērta "GALILEO ievērojamā nozīme Eiropas Savienības industrijas, transporta, tehnoloģiju un vides politikas attīstībā, kā arī Lisabonā pieņemtā stratēģiskā mērķa īstenošanā, ar kura palīdzību Eiropas Savienībā var ieviest pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku".

Savukārt 1999. gada jūlijā Padome ir izteikusi uzskatu, ka "satelītnavigācijas sistēmas izveidošana civiliem mērķiem ļautu sasniegt lielāku neatkarību vienā no svarīgākajām tehnoloģijām" un ka "satelītnavigācijas sistēmas izstrādāšana civiliem mērķiem sniedz Eiropas industrijai iespējas palielināt savu lietpratību un gūt liela mēroga labumu no iespējām, ko paver šī nākotnes tehnoloģija". Kopš šī laika Padome un Eiropadome vairākkārt ir uzsvērusi šīs programmas stratēģisko nozīmi un ir lūgusi Komisijai veikt visus nepieciešamos pasākumus tās īstenošanai.

Atbalstu programmai ir sniegusi arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. 2004. gada [ ] jūnija ziņojuma secinājumos par GALILEO programmas attīstības stāvokli tā ir "vēlreiz apstiprinājusi GALILEO projekta milzīgo stratēģisko nozīmi Eiropas Savienības gaisa telpas nākotnē".

Tas ir viens no lielajiem infrastruktūras projektiem, kas minēti Komisijas 2004. gada 10. februāra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei[4] ar nosaukumu "Mūsu kopīgās nākotnes izveide. Paplašinātās Eiropas Savienības politiskie mērķi un budžeta līdzekļi no 2007. līdz 2013. gadam". Tas arī minēts kā prioritārs projekts Komisijas piedāvātajā un Eiropadomes apstiprinātajā izaugsmes plānā.

2) Dažādu programmas fāžu finansēšana

Programmā ir četras secīgas fāzes:

- definēšanas fāze no 1999. līdz 2001. gadam, kuras laikā tika izstrādāta sistēmas uzbūve[5] un noteikti piedāvātie pakalpojumi;

- izstrādes un apstiprināšanas fāze no 2002. līdz 2005. gadam, tajā ietilpst satelītu un sistēmas uz zemes esošo daļu izstrāde, kā arī apstiprināšana orbītā;

- attīstības fāze 2006. un 2007. gadā, tās laikā tiek konstruēti un palaisti satelīti, kā arī pilnībā īstenota infrastruktūras daļa, kas atrodas uz zemes;

- darbības fāze, kas sāksies 2008. gadā, un tajā ietilpst sistēmas administrēšana, tās apkope un pastāvīga uzlabošanu.

Definēšanas un izstrādes fāzes veido to programmas daļu, kas veltīta izpētei. Programmas izstrādes fāzes īstenošanai saskaņā ar Padomes 2002. gada 21. maija regulu[6] ir izveidots vienots uzņēmums GALILEO. GALILEO programma ievērojami tiek finansēta arī no Kopienas budžeta. Definēšanas fāze galvenokārt finansēta piektās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas laikā. Kopienas finanšu dalība ir palielinājusies izstrādes un apstiprināšanas fāzē, kurā tā ir 550 miljoni eiro, kas ieturēti no Eiropu šķērsojošo tīklu budžeta. Tam jāpieskaita līdzīga apjoma ieguldījums no Eiropas Gaisa telpas aģentūras dalībvalstīm, kuru lielākā daļa ir arī Eiropas Kopienas dalībvalstis. Ar 100 miljoniem eiro šī fāze finansēta arī sestās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas laikā.

Lai nodrošinātu programmas turpinājumu, Komisijai ir jāuzrauga attīstības un darbības fāžu finansēšana, tajā ietilps tieši Kopienas ieguldījums.

Attīstības fāzes izmaksas tiek lēstas 2,1 miljardu eiro apmērā. Lielā mērā tās būtu jāsedz privātuzņēmējiem. Kopš 2001. gada Padome vairākkārt ir uzsvērusi, ka privātuzņēmējiem vairāk vajadzētu piedalīties projekta finansēšanā[7]. 2002. gada 25. un 26. marta sapulcē Padome attīstības fāzes finansēšanai ir apņēmusies "censties nodrošināt sadali saskaņā ar kuru, lielākais viena trešdaļa finansējuma ir no Kopienas budžeta un, vismaz divas trešdaļas no privātuzņēmējiem". Pamatojoties uz šo, privātuzņēmējiem vajadzētu ieguldīt vismaz 1,4 miljardus eiro un pārējo, aptuveni 700 miljonus eiro, finansētu valsts. Ņemot vērā finansējumus, ko jau paredz pašreizējās finanšu iespējas, attīstības fāzes finansējuma summai, ko sedz Kopiena saskaņā ar budžeta jaunajām finanšu iespējām, jābūt [500] miljonu eiro.

Darbības fāzes finansēšanu, kas sāksies 2008. gadā, nodrošinās privātuzņēmēji. Tomēr, ņemot vērā satelīta radionavigācijas tirgus īpašo raksturu un tā pakalpojumu tirdzniecību, kā arī garantiju to nodot publiskai lietošanai, darbības fāzes pirmajos gados būs jāsniedz daļu īpaša, publiska finansējuma. Turklāt Padomes 2002. gada 25. un 26. marta un 2004. gada 8. un 9. marta sapulcē pieņemtajos secinājumos darbības fāzes finansēšanā īpaši paredzēta Kopienas fondu intervence. Kopienas ieguldījuma precīza summa būs zināma tikai pēc koncesijas līgumu[8] sarunu beigām, šīs sarunas turpināsies 2005. gadā. Taču, zinot PricewaterhouseCoopers 2001. gadā veiktā pētījuma rezultātus, kas īpaši attiecas uz projekta izmaksu un ieņēmumu attiecību, saskaņā ar jaunajām finanšu iespējām tam ir jāparedz summa [500] miljonu eiro apmērā.

3) Attīstības un darbības fāžu institucionālā shēma

Attīstības un darbības fāzēm izmantotā institucionālā shēma jūtami atšķiras no izstrādes fāzes shēmas. Šo divu fāžu laikā sistēmas konstrukcija un vēlāk arī administrēšana tiks uzticēta privātam koncesionāram, ko kontrolēs uzraudzības iestāde - Kopienas aģentūra kā līgumslēdzēja iestāde. Koncesijas risinājums, šķiet, ir piemērotākais, lai nodrošinātu programmas panākumus privātā publiskajā partnerībā.

Uzraudzības iestāde izveidota ar Padomes 2004. gada ____ Regulu Nr. ___ /2004 par Eiropas satelīta radionavigācijas programmas administrēšanas struktūrām. Tā tiks izveidota 2005. gada pirmajā pusē. Tās mērķis ir nodrošināt to sabiedrisko interešu administrēšanu, kas saistītas ar Eiropas satelīta radionavigācijas programmām, un būt par līgumslēdzēju iestādi attiecībā pret topošajiem koncesionāriem. Tās uzdevumu vidū ir arī Eiropas satelīta radionavigācijas programmām piešķirto publisko fondu administrēšana, kā arī šo programmu finanšu vadības uzraudzīšana, lai uzlabotu publisko fondu izmantošanu. Turklāt uzraudzības iestāde veiks budžeta uzdevumus, ko tai uzticēs Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas budžetam piemērojamās finanšu regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem. Uzraudzības iestādes izveide un tas, ka šī iestāde administrē Eiropas satelīta radionavigācijas programmai piešķirtos līdzekļus, ir eksternalizācijas veids, kas ietilpst Komisijas noteikto administrācijas veidu vienkāršošanas politikā.

Ir jāuzsver, ka, lai ļautu uzraudzības iestādei labi veikt tās uzdevumus, tās administratīvā padome, ko veido dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, ir saņēmusi plašas pilnvaras, nosakot budžetu, kontrolējot tā izpildi, apstiprinot darba programmu, pieņemot piemērotus finanšu pasākumus un izveidojot pārredzamas lēmumu pieņemšanas procedūras. Turklāt uzraudzības iestādes darbības ir pakļautas Revīzijas palātas kontrolei.

Privātais koncesionārs tiek noteikts saskaņā ar konkursu, ko izsludina kopuzņēmums GALILEO. Koncesijas līgums tiks parakstīts 2005. gadā. Saskaņā ar Regulas Nr. ___/2004 3. panta nosacījumiem sistēma piederēs uzraudzības iestādei, un tās īpašums paliks pilnībā publisks, ierobežotā laika posmā koncesionāram tiks uzdota tikai tās konstrukcija un administrēšana.

4) Attīstības un darbības fāžu publiskā finansēšana

No iepriekš minētā izriet, ka Kopienas budžetā ir jāparedz summa [viena miljarda] eiro apmērā GALILEO attīstības un darbības fāžu finansēšanai no 2007. līdz 2013. gadam. Šī summa tiks pārskaitīta uzraudzības iestādei, kas to izlietos, atbilstoši iepriekš minētajiem Regulas Nr.___/2004 nosacījumiem. Budžets, no kura tiks ņemta šī summa, nebūs pētījumu vai Eiropas transporta tīklu budžets, bet īpašs budžets, kas izveidots GALILEO programmas attīstības un darbības fāzēm, jo:

- programma šobrīd ir attīstījusies tiktāl, ka krietni pārsniedz Komisijas nozaru politiku, īpaši pētījumu un inovācijas, transporta, telekomunikāciju un daudzās citas nozares. Tā ir arī viena no galvenajām daļām topošajā Eiropas gaisa telpas programmā, kas minēta Eiropas gaisa telpas politikas Baltajā Grāmatā;

- nepieciešama paveikto darbību budžeta pārredzamība un precizitāte, kā arī programmas rūpīga kontrole;

- ir svarīgi, lai institucionālā shēma un budžets būtu saprotams, atbilstošs un nepārprotams attiecībā uz sistēmas koncesionāru, kam Komisija izvirza līdzīgas pārredzamības un stabilitātes prasības.

Ir jāuzsver fakts, ka GALILEO programmas finansējums no Kopienas budžeta būs ierobežots laikā, un ienākumiem no sistēmas darbības uz laiku būs jānodrošina tās finanšu līdzsvars. Tiem pat vajadzētu būt pietiekamiem, lai nodrošinātu sistēmas uzlabošanu un atjaunošanu. Šajā ziņā bez Kopienas budžeta līdzekļiem attīstības un darbības fāžu finansēšanas plānā ietilpst trīs citi resursi, ko minējuši un aprakstījuši koncesijas kandidātu konsorciji.

Pirmkārt, sistēmas koncesionārs gūs ienākumus, piegādājot dažādus pakalpojumus, ko ražo GALILEO sistēma.

Otrkārt, koncesionārs gūs ienākumus arī no sistēmas daļu licencēm un intelektuālā īpašuma tiesībām, kuru izmantošanu tam saskaņā ar koncesijas līgumu būs piešķīrusi uzraudzības iestāde.

Treškārt, Eiropas Investīciju banka ir labvēlīgi izteikusies par aizdevumu piešķiršanu. Saistībā ar šo vairs nav jānorāda uz nepieciešamību iegūt ilgtermiņa aizdevumus ar labvēlības periodu, kas ļautu veikt atmaksu, sākot ar brīdi, kad sistēma sāks veidot tirdzniecības plūsmu.

Turklāt, kas attiecas uz publiskas izcelsmes fondiem, ir jāmin, ka vairākas trešās valstis, galvenokārt Ķīna, Izraēla un Indija, ir paredzējušas finansiāli piedalīties programmā saistībā ar sadarbības nolīgumu.

5) Secinājumi

GALILEO programma ir attīstījusies un šobrīd ir krietni pārāka par vienkāršu izpētes projektu. Tai ir jāpiesaista īpašs juridisks instruments, kas apmierina programmas vajadzības un vislabāk veic labu finanšu administrēšanu. Tāpēc ir nepieciešama Kopienas regula, lai ļautu īstenot programmas attīstības un darbības fāzes saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

2004/0156 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas satelīta radionavigācijas programmas attīstīšanas un darbības fāžu īstenošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[9],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [10],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[11],

saskaņā ar procedūru, kas paredzēta līguma 251. pantā[12],

tā kā

(1) GALILEO programmas mērķis ir izveidot pasaules pirmo radionavigācijas un satelītnoteikšanas infrastruktūru, kas īpaši paredzēta civiliem mērķiem.

(2) Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir pastāvīgi sniegušas atbalstu GALILEO programmai.

(3) GALILEO programma attiecas uz tehnoloģijām, kuru mērķis ir uzlabot eiropiešu dzīvi daudzās jomās. Tā pilnībā ietilpst transporta politikā, kāda tā izklāstīta Komisijas Baltajā Grāmatā[13], īpaši tajā, kas attiecas uz izmaksām, infrastruktūras tarifikāciju un satiksmes drošību.

(4) Šī programma ir viens no prioritārajiem projektiem, kas sākti Komisijas piedāvātajā un Eiropadomes apstiprinātajā izaugsmes iniciatīvā. Tā arī ir viena no galvenajām daļām topošajā Eiropas gaisa telpas programmā, kā arī ir minēta Eiropas gaisa telpas politikas[14] Baltajā grāmatā.

(5) GALILEO programmā ietilpst definēšanas, izstrādes, attīstības un darbības fāze.

(6) Definēšanas un izstrādes fāze, kas veido izpētei veltīto programmas daļu, lielā mērā ir finansētas no Kopienas budžeta Eiropas tīkliem.

(7) Padomes 1995. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējos noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā[15], ir izveidojusi noteikumus, kas piemērojami Kopienas finansiālam atbalstam Kopienas projektu gadījumā, kas attiecas uz satelītnoteikšanas un navigācijas sistēmām.

(8) GALILEO programmas izstrādes fāzes īstenošanai Padomes Regula (EK) Nr. 876/2002[16] ir noteikta kopuzņēmuma GALILEO izveide.

(9) Lai nodrošinātu programmas turpinājumu, ir jānodrošina attīstības un darbības fāžu finansēšana.

(10) Ņemot vērā Padomes izteikto vēlmi līdz vienai trešdaļai ierobežot attīstības fāzes publiskā finansējuma daļu un finansējumu, ko jau paredz pašreizējās finanšu iespējas, attīstības fāzes finansējuma summai, ko saskaņā ar jaunajām finanšu iespējām sedz Kopienas budžets, vajadzētu būt [500] miljoniem eiro.

(11) Saistībā ar satelīta radionavigācijas tirgus un tā pakalpojumu pārdošanas īpašo raksturu, kā arī garantiju nodot to publiskai lietošanai, darbības fāzes pirmo gadu laikā būs jāsniedz daļu īpaša publiska finansējuma. Padome jau ir īpaši paredzējusi Kopienas līdzekļu intervenci šīs fāzes finansēšanā secinājumos, ko tā pieņēmusi 2002. gada 25. un 26. martā un 2004. gada 8. un 9. martā. Paredzamā Kopienas finansējuma pieprasītā summa ir [500] miljoni eiro;

(12) Lai no 2007. līdz 2013. gadam finansētu GALILEO attīstības un darbības fāzi, ir jāparedz [vienu miljardu] eiro no Kopienas budžeta.

(13) Attīstības un darbības fāzes laikā sistēmas konstrukcija un vēlāk arī administrēšana tiks uzdota privātam koncesionāram, ko kontrolēs ar Padomes 2004. gada ______ (EK) Regulu Nr. ___/2004 izveidotā uzraudzības iestāde.

(14) Lai uzlabotu publisko līdzekļu izmantošanu, uzraudzības iestādes uzdevumos ietilpst arī Eiropas satelīta radionavigācijas sistēmai piešķirto publisko līdzekļu administrēšana, kā arī šo programmu finanšu administrēšanas kontrole. Turklāt uzraudzības iestāde veic budžeta uzdevumus, ko tai uzticējusi Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam[17].

(15) GALILEO programma ir attīstījusies un šobrīd ir krietni pārāka par vienkāršu izpētes projektu, ir svarīgi tai piesaistīt īpašu juridisku instrumentu, kas apmierinās programmas vajadzības un vislabāk veiks labu finanšu administrēšanu.

(16) Šī regula programmas attīstības un darbības fāzēm nosaka finansējumu, kas budžeta iestādei kalpo kā galvenais atskaites punkts tajā nozīmē, kas paredzēta 33. punktā 1999. gada 6. maija budžeta disciplīnas un budžeta disciplīnas uzlabošanas starpinstitūciju nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu izveido Kopienas finanšu ieguldījuma kārtību Eiropas satelīta radionavigācijas programmas GALILEO, turpmāk saukta "programma", attīstības un darbības fāžu īstenošanai.

2. pants

Ar šo regulu programmai piešķirtais Kopienas ieguldījums ir paredzēts, lai līdzfinansētu:

a) ar attīstības fāzi saistītās darbības, kurās ietilpst satelītu būvniecība un to palaišana, kā arī zemes infrastruktūras pilnīga izveide;

b) ar darbības fāzes sākšanu saistīto darbību pirmo daļu, kurā ietilpst no satelītiem un ar to darbību saistīto zemes staciju veidotās infrastruktūras administrēšana, kā arī šīs sistēmas pastāvīga apkope un uzlabošana.

3. pants

2. pantā paredzēto darbību īstenošanai nepieciešamā finanšu summa laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir [1 miljards eiro].

Ikgadējos kredītus budžeta iestāde piešķir finanšu iespēju robežās.

4. pants

GALILEO uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. .../2004 nosacījumiem nodrošina Eiropas satelīta radionavigācijas programmai piešķirto Kopienas ieguldījuma līdzekļu administrēšanu un izmantošanas kontroli.

Apgrozāmo līdzekļu aizņēmumus, kas nepieciešami šīs Kopienas ieguldījuma finansēšanai, nodod GALILEO uzraudzības iestādes rīcībā, ņemot vērā vienošanos, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. ___/2004 2. panta e) punkta noteikumiem.

Katras apgrozībā laišanas ikgadējās vienošanās summa ir noteikta saskaņā ar uzraudzības iestādes darba programmu, ko apstiprinājusi tās administratīvā padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. ___/2004 6. pantā paredzēto procedūru.

Vienošanās īpaši nosaka vispārējos nosacījumus uzraudzības iestādei uzticēto fondu administrēšanai.

5. pants

Komisija uzrauga, lai tai laikā, kad uzraudzības iestāde īsteno šīs regulas finansētās darbības, Kopienas finanšu intereses tiktu aizsargātas, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, īstenojot efektīvas kontroles un atmaksājot nepareizi maksātās summas, kā arī, ja tiek konstatēti pārkāpumi, efektīvas, proporcionālas un iebiedējošas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95[18], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[19] un Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[20].

Šīs regulas finansētajās Kopienas darbībās Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpumu jēdziens tiek saprasts kā Kopienas tiesību panta pārkāpums vai tāda pienākuma neievērošana, kas izriet no juridiskas personas darbības vai bezdarbības, kas var vai varētu kaitēt Eiropas Kopienas vispārējam budžetam vai tās vadītajiem budžetiem ar nepamatotiem izdevumiem.

Līgumi un konvencijas [kā arī nolīgumi ar trešām dalībvalstīm], kas izriet no šīs regulas, paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic uzraudzības un Komisijas iestāde vai arī to pilnvarots pārstāvis, un Revīzijas palātas veiktu revīziju, kas nepieciešamības gadījumā veikta uz vietas.

6. pants

Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu un regulāri par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

7. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā -

Priekšsēdētājs

FICHE FINANCIRE LÉGISLATIVE

+++++ TABLE +++++

1. LIGNE(S) BUDGÉTAIRE(S) + INTITULÉ(S)

Ligne Budgétaire spécifique au programme Galileo

2. DONNÉES CHIFFRÉES GLOBALES

2.1 Enveloppe totale de l'action (partie B): 1.000 millions d'euros en CE

La décision de l'autorité législative est sans préjudice aux décisions budgétaires prises dans le contexte de la procédure annuelle.

2.2 Période d'application:

2007-2013

2.3 Estimation globale pluriannuelle des dépenses:

a) Échéancier crédits d'engagement/crédits de paiement (intervention financire) (cf. point 6.1.1)

Millions d'euros ( la 3e décimale)

+++++ TABLE +++++

b) Assistance technique et administrative (ATA) et dépenses d'appui (DDA) (cf. point 6.1.2)

Non applicable

c) Incidence financire globale des ressources humaines et autres dépenses de fonctionnement(cf. points 7.2 et 7.3)

Non applicable

2.4 Compatibilité avec la programmation financire et les perspectives financires

[x] Proposition compatible avec la Communication de la Commission concernant 2007-2013 du 10 février 2004 (COM (2004) 101).

2.5 Incidence financire sur les recettes

[x] Aucune implication financire (concerne des aspects techniques relatifs la mise en uvre d'une mesure).

3. CARACTÉRISTIQUES BUDGÉTAIRES

+++++ TABLE +++++

4. BASE JURIDIQUE

Article 156 du traité instituant la Communauté européenne.

5. DESCRIPTION ET JUSTIFICATION

5.1 Nécessité d'une intervention communautaire[23]

5.1.1 Objectifs poursuivis

Le programme GALILEO vise mettre en place la premire infrastructure mondiale de radionavigation et de positionnement par satellite spécifiquement conue des fins civiles. Il présente une dimension la fois technologique, politique et économique. Ds aujourd'hui, la radionavigation par satellite est entrée dans la vie quotidienne du citoyen européen ce qui confre au programme GALILEO une dimension citoyenne supplémentaire.

Il importe aussi de souligner la dimension européenne et la valeur ajoutée communautaire de GALILEO, aucun Etat membre n'ayant souhaité développer seul un tel projet.

Dans ce contexte, le Conseil a considéré ds juillet 1999 que la mise en place d'un systme de navigation par satellite usage civil permettra de parvenir une indépendance accrue dans une des technologies clés les plus importantes et que la mise au point d'un systme de navigation par satellite usage civil offre l'industrie européenne des possibilités d'accroître sa compétence et de tirer profit sur une grande échelle des possibilités qu'ouvre cette technologie d'avenir . Depuis lors, le Conseil et le Conseil européen ont souligné maintes reprises l'importance stratégique de ce programme et ont demandé la Commission de prendre toutes les mesures nécessaires afin de le mettre en uvre.

Les phases de définition et de développement constituent la partie du programme consacrée la recherche. Aussi, depuis son origine, le programme GALILEO a-t-il été financé de faon significative par le budget communautaire. La participation financire communautaire s'est accrue avec la phase de développement et de validation, pour laquelle elle s'élve 550 millions d'euros, prélevés sur le budget des réseaux transeuropéens.

Afin d'assurer la poursuite du programme, la Commission doit veiller au financement des phases de déploiement et d'exploitation, qui comprendra notamment une contribution communautaire.

La contribution communautaire allouée au programme Galileo par le présent rglement est octroyée dans le but de co-financer :

- des activités liées la phase de déploiement, qui comprend la construction et le lancement des satellites ainsi que la mise en place complte de l'infrastructure terrestre;

- la premire série des activités liées au lancement de la phase d'exploitation, qui comprend la gestion de l'infrastructure composée des satellites et des stations terrestre associées son fonctionnement, ainsi que l'entretien et le perfectionnement constant de ce systme.

5.1.2 Dispositions prises relevant de l'évaluation ex ante :

Pendant la phase de définition du programme, plusieurs études ont été menées bien. Elles portaient notamment sur le coût des différentes phases du programme, la viabilité du projet ainsi que sur la contribution financire du secteur public. En outre, faisant suite une demande du Conseil, la Commission a fait appel un consultant indépendant, le cabinet PricewaterhouseCoopers, pour effectuer une analyse du projet comportant, entre autres, le calcul du ratio bénéfice/coût et une proposition sur la structure la plus adéquate pour associer le secteur privé. En mars 2002 et en mars 2004, sur la base en particulier de ces différentes études, le Conseil a adopté des conclusions prévoyant explicitement une intervention des fonds communautaires pour financer les phases de déploiement et d'exploitation.

Le coût de la phase de déploiement est estimé 2,1 milliards d'euros. Il devrait tre en grande partie supporté par le secteur privé. En effet, diverses reprises depuis 2001, le Conseil a souligné que le secteur privé devait participer substantiellement au financement du projet. Plus précisément, dans les conclusions qu'il a adoptées lors de sa réunion des 25 et 26 mars 2002, il a convenu, pour le financement de la phase de déploiement, de s'efforcer de garantir une répartition selon laquelle un tiers au maximum provienne du budget communautaire et deux tiers au minimum du secteur privé . Sur cette base, le secteur privé devrait prendre en charge au moins 1,4 milliards d'euros et le reste, soit quelque 700 millions d'euros, serait financé par le secteur public. En conséquence, compte tenu des financements déj prévus par les actuelles perspectives financires, le montant du financement de la phase de déploiement supporté par le budget communautaire dans le cadre des nouvelles perspectives financires devrait s'élever [500] millions d'euros.

Le financement de la phase d'exploitation, qui débutera en 2008, sera assuré par le secteur privé. Néanmoins, compte tenu de la nature particulire du marché de la radionavigation par satellite et de la commercialisation de ses services ainsi que de la garantie de mise disposition de ceux-ci dans l'intért du secteur public, il sera nécessaire d'apporter une part de financements publics exceptionnels pendant les premires années de la phase d'exploitation. Dans les conclusions qu'il a adoptées lors de sa réunion des 25 et 26 mars 2002 ainsi que lors de sa réunion des 8 et 9 mars 2004, le Conseil a d'ailleurs explicitement prévu l'intervention de fonds communautaires pour le financement de la phase d'exploitation. Le montant exact de la contribution communautaire ne sera connu qu' l'issue des négociations sur le contrat de concession, qui se poursuivront en 2005. Toutefois, la lumire des résultats de l'étude PricewaterhouseCoopers(http://europa.eu.int/comm/dgs/energy_transport/galileo/documents/technical_en.htm) effectuée en 2001 et portant en particulier sur le ratio coûts/bénéfices du projet, il est raisonnable de prévoir ce titre une somme d'un montant de [500] millions d'euros dans les nouvelles perspectives financires.

Sur le schéma institutionnel il convient signaler que pendant ces deux phases la construction, puis la gestion du systme seront confiées un concessionnaire privé placé sous le contrôle de l'Autorité de Surveillance, agence communautaire qui jouera le rôle d'autorité concédante. La solution de la concession est, en effet, apparue comme la plus appropriée pour assurer le succs du programme dans le cadre d'un partenariat public privé.

Pendant les phases de déploiement et d'exploitation, l'Autorité de Surveillance surveillera en particulier les activités du concessionnaire et vérifiera qu'elles correspondent aux spécifications du contrat et du cahier des charges.

GALILEO étant un service public mondial, le nombre de récepteurs en service dans le monde constituera, moyen et long terme, l'un des principaux indicateurs de la réussite du programme et du bon emploi des fonds communautaires.

5.2 Actions envisagées et modalités de l'intervention budgétaire

La contribution communautaire allouée au programme Galileo par le présent rglement est octroyée dans le but de co-financer :

- des activités liées la phase de déploiement, qui comprend la construction et le lancement des satellites ainsi que la mise en place complte de l'infrastructure terrestre;

- la premire série des activités liées au lancement de la phase d'exploitation, qui comprend la gestion de l'infrastructure composée des satellites et des stations terrestre associées son fonctionnement, ainsi que l'entretien et le perfectionnement constant de ce systme.

Il résulte de ce qui précde qu'il convient de prévoir la charge du budget communautaire une somme d'[un milliard] d'euros pour le financement des phases de déploiement et d'exploitation de GALILEO pendant la période s'étendant de 2007 2013. Cette somme sera versée l'Autorité de Surveillance qui en fera usage conformément aux dispositions précitées du rglement n° ___/2004.

La ligne budgétaire sur laquelle sera imputée cette somme ne saurait tre celle du budget de la recherche ou celle des réseaux transeuropéens des transports, mais une ligne particulire créée pour les phases de déploiement et d'exploitation du programme GALILEO, ds lors que :

- le programme est maintenant parvenu maturité et a pris une dimension qui s'étend bien au-del des politiques sectorielles poursuivies par la Commission, notamment en matire de recherche et d'innovation, de transports, de télécommunications, etc ;

- la taille des actions couvertes impose des obligations de transparence et de rigueur budgétaire ainsi qu'un suivi scrupuleux du programme ;

- il importe que le schéma institutionnel et le cadre budgétaire apparaissent clairs, cohérents et sans équivoques vis vis du concessionnaire du systme, qui la Communauté impose de son côté des exigences de transparence et de solidité comparables.

Il convient d'insister sur le fait que le financement du programme GALILEO par le budget communautaire sera limité dans le temps, les revenus commerciaux générés par l'exploitation du systme devant terme en assurer l'équilibre financier. Ils devraient mme tre suffisants pour assurer le perfectionnement et le renouvellement du systme. A cet égard, outre les fonds provenant du budget communautaire, le plan de financement des phases de déploiement et d'exploitation comprend trois autres ressources qui ont été identifiées et décrites par les consortia candidats la concession.

En premier lieu, le concessionnaire du systme se rétribuera par la fourniture des différents services générés par le systme GALILEO.

En second lieu, le concessionnaire tirera également partie des licences et des droits de propriété intellectuelle sur les composants du systme, dont la jouissance lui aura été gratuitement concédée par l'Autorité de Surveillance.

En troisime lieu, la Banque Européenne d'Investissement s'est déclarée favorable l'octroi de prts. A cet égard, l'importance de disposer de prts long terme assortis d'une période de grâce permettant un remboursement partir du moment o le systme commencera générer des flux commerciaux conséquents, n'est plus démontrer.

Par ailleurs, s'agissant des fonds d'origine publique, il convient de mentionner que plusieurs pays tiers, principalement la Chine, Israël et l'Inde, ont prévu de participer financirement au programme dans le cadre d'accords de coopération.

Enfin, l'Autorité de Surveillance pourra utiliser les fonds destinés au financement des actions de recherche et de développement technologique dans les domaines associés la radionavigation par satellite et ses multiples applications, notamment pour moderniser et améliorer constamment le systme.

5.3 Modalités de mise en uvre

La création de l'Autorité de Surveillance et la gestion par cette Autorité des fonds alloués au programme européen de radionavigation par satellite constituent une forme d'externalisation qui va dans le sens de la politique de simplification des modes de gestion que s'est fixée la Commission.

L'Autorité de Surveillance a été créée par le rglement du Conseil n° ___/2004 du ___ 2004 sur les structures de gestion du programme européen de radionavigation par satellite. Elle sera mise en place durant la premire moitié de l'année 2005.

Elle a pour objet d'assurer la gestion des intérts publics relatifs aux programmes européens de radionavigation par satellite et de jouer le rôle d'autorité concédante l'égard du futur concessionnaire. Parmi ses missions figurent la gestion des fonds publics alloués aux programmes européens de radionavigation par satellite ainsi que le suivi de la gestion financire de ces programmes afin d'optimiser l'utilisation des fonds publics.

En outre, l'Autorité de Surveillance exécutera les tâches budgétaires qui lui seront confiées par la Commission conformément aux dispositions de l'article 54 (2) (b) du rglement financier applicable au budget de la Communauté européenne.

Il importe de souligner qu'afin de permettre l'Autorité de Surveillance de mener bien ses missions, son Conseil d'Administration, composé de représentants des Etats membres et de la Commission, a reu des pouvoirs étendus pour établir le budget, en contrôler l'exécution, approuver le programme de travail, adopter les mesures financires adéquates et mettre en place des procédures transparentes de prise de décision. Par ailleurs, les activités de l'Autorité de Surveillance sont soumises au contrôle de la Cour des comptes.

6. INCIDENCE FINANCIRE

6.1 Incidence financire totale sur la partie B (pour toute la période de programmation)

La contribution communautaire affectée au programme européen de radionavigation par satellite sera octroyée l'Autorité de surveillance Galileo qui assurera la gestion et le contrôle de l'utilisation des fonds. Le financement prendra la forme d'une subvention au budget de l'Autorité de surveillance Galileo, conformément aux dispositions de l'article 2e) du rglement n° ___/2004.

6.1.1 Intervention financire

Crédits d'engagement en millions d'euros ( la 3e décimale)

+++++ TABLE +++++

6.1.2 Assistance technique et administrative (ATA), dépenses d'appui (DDA) et dépenses TI (crédits d'engagement)

6.2. Calcul des coûts par mesure envisagée en partie B (pour toute la période de programmation)[25]

Les conventions de financements seront conclues entre la Commission, agissant au nom de la Communauté, et l'Autorité de surveillance Galileo. Le montant de chaque convention annuelle sera déterminé sur la base du programme de travail de l'Autorité de surveillance approuvé par son Conseil d'administration, conformément la procédure prévue par l'article 6 du rglement XXXX. Les termes de ces conventions stipulent en particulier les conditions générales de la gestion des fonds confiés l'Autorité de surveillance.

7. INCIDENCE SUR LES EFFECTIFS ET LES DÉPENSES ADMINISTRATIVES

Non applicable

8. SUIVI ET ÉVALUATION

8.1 Systme de suivi

Le suivi sera assuré par l'Autorité de Surveillance Galileo. Elle fixera les objectives et les indicateurs au début de chaque année.

(voir point 5.3)

8.2 Modalités et périodicité de l'évaluation prévue

L'Autorité de Surveillance, selon les modalités prévues par son Rglement, assurera l'évaluation, la gestion et le contrôle de l'utilisation des fonds communautaire. (voir point 5.3)

9. MESURES ANTIFRAUDE

Selon l'article 6 du présent Rglement, les conventions de financement, ainsi que tout contrat ou instrument de mise en uvre qui en découle, prévoient expressément que la Cour des comptes et l'Office européen de lutte antifraude (OLAF) peuvent, au besoin, procéder un contrôle sur place.

[1] KOM (2003) 673, 11.11.2003.

[2] III-150. pants

[3] KOM (2001) 370 galīgais, 12.09.2001.

[4] KOM (2001) 101 galīgais

[5] Ar "GALILEO sistēmu" saprot infrastruktūru, ko veido konstelācijas satelīti un ar to funkcionēšanu saistītās zemes stacijas.

[6] Padomes 2002. gada 21. maija Regula EK 876/2002

[7] Skatīt Regulas EK 876/2002 13. apsvērumu.

[8] Kā to paredz kopuzņēmuma GALILEO statūtu 2.3 pants.

[9] OV C [...], [...], [...] lpp.

[10] OV C [...], [...], [...] lpp.

[11] OV C [...], [...], [...] lpp.

[12] OV C [...], [...], [...] lpp.

[13] KOM (2001) 370 galīgais, 12.09.2001.

[14] KOM (2003) 673 galīgais, 11.11.2003.

[15] OV L228, 23.09.1995., 1. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 807/2004 (OV L 143, 30.04.2004., 46. lpp.)

[16] OV L138, 28.05.2002., 1. lpp.

[17] OV L 248, 16.09.2002., 1. lpp.

[18] OV L 312, 23.12.1995, 1. lpp.

[19] OV L 292, 15.11.1996, 2. lpp.

[20] OV L 136, 31.05.1999, 1. lpp.

[21] Compte tenu des financements déj prévus par les actuelles perspectives financires (130 millions d'euro), le montant du financement de la phase de déploiement supporté par le budget communautaire dans le cadre des nouvelles perspectives financires devrait s'élever [500] millions d'euros

[22] La ventilation annuelle de la contribution communautaire est indicative et sera conditionnée aux résultats des négociations sur le contrat de concession, qui se poursuivront en 2005

[23] Pour plus d'informations, voir le document d'orientation déparé

[24] Compte tenu des financements déj prévus par les actuelles perspectives financires (130 million d'euro) pour la premire année de la phase de déploiement (2006), le montant du financement, pour la deuxime année de ladite phase, supporté par le budget communautaire dans le cadre des nouvelles perspectives financires devrait s'élever [500] millions d'euros

[25] Pour plus d'informations, voir le document d'orientation séparé