5.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/78

1)

Lisabonas Eiropas Padome 2000. gada martā izvirzīja stratēģisko mērķi — padarīt Savienību par konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomisko telpu pasaulē;

2)

tagad, kad ir pagājuši pirmie četri gadi, kļūst skaidrs, ka šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešami ievērojami papildus centieni. Tādēļ visiem ES politikas ierosinājumiem nepieciešama īpaša pārbaude, ņemot vērā to ietekmi uz starptautisko konkurētspēju;

3)

saskaņā ar Amsterdamas Līgumam pievienotā Protokola 6. punktu “Kopienas likumdošanas darbība […] nedrīkst pārsniegt nepieciešamās robežas.” Bez tam 9. punktā noteikts, ka vietējo iestāžu un ekonomikas finansiālajam un administratīvajam noslogojumam jābūt “tik mazam, cik vien iespējams, un samērojamam ar izvirzītajiem mērķiem”;

4)

saskaņā ar EK Līguma 2. pantu viens no Kopienas uzdevumiem ir ilgtspējīgas saimnieciskās dzīves attīstības, augsta nodarbinātības un konkurētspējas līmeņa, kā arī augstu vides aizsardzības standartu un vides kvalitātes uzlabošanas veicināšana;

5)

saskaņā ar EK Līguma 3. pantu Kopiena, veicot EK Līguma 2. pantā paredzētās darbības, īpašu nozīmi piešķir arī Kopienas rūpniecības konkurētspējas stiprināšanai,

1.1.

principā apstiprina Eiropas Komisijas mēģinājumu, ieviešot REACH sistēmu, izveidot vienotu regulēšanas mehānismu rīcībai ar ķīmiskām vielām;

1.2.

uzskata, ka vienlaicīgi jāņem vērā gan vides un patērētāju tiesību aizsardzības prasības, gan Eiropas rūpniecības konkurētspējas saglabāšana un stiprināšana;

1.3

konstatē, ka ierosinājums uzliek lielu papildus slogu ne tikai ķīmiskajai rūpniecībai, bet visai ražošanas ķēdei kopumā, un tomēr vienlaicīgi norāda, ka vides, veselības un darba ņēmēju drošības aizsardzībai no vienas puses, kā arī attiecīgās rūpniecības nozares novatorisko iespēju un konkurētspējas veicināšanai no otras puses jābūt līdzsvarā;

1.4

uzskata, ka tiesiskie normatīvi ir pārāk sarežģīti, un iesaistītās personas bez ārēju ekspertu palīdzības tos nevar īstenot;

1.5

atbalsta jebkurus Regulas grozījumus, kas vienkāršo procedūru un samazina izmaksas. Šajā nolūkā nepieciešami konkrētāki pasākumi īpaši MVU, kuriem REACH sistēmas ieviešana var radīt nesamērīgi augstas izmaksas;

1.6

uzskata, ka datu savākšanu nedrīkst saistīt tikai ar gadā saražotās produkcijas apjomu, bet jāņem vērā citi principi, kuri reģistrācijas vienkāršošanas nolūkā tiek apspriesti kā jēdzieni “ekspozīcijas kategorijas”, “viena viela — viena reģistrācija” vai “prioritāšu saraksti”. Tādā veidā kopumā būtu iespējams labāk organizēt REACH sistēmas darbu;

1.7

uzskata par nepieciešamu iegūt tikai tos datus, kas ir nozīmīgi drošai lietošanai, lai izveidotu pielietojamu sistēmu, ko iespējams apmaksāt arī MVU. Datu ieguves rezultātā nedrīkstētu rasties vielu ražošanas, pārdošanas vai izmantošanas kavēšanās (time to market);

1.8

saskata visu pieejamo, jau ražotāju, lietotāju un iestāžu rīcībā esošo datu izmantošanā vēl vienu iespēju pielietot Regulu elastīgāk, turklāt dibinot konsorcijus (sevišķi starp tālākajiem lietotājiem un starp MVU), jāgarantē intelektuālo un rūpniecisko autortiesību aizsardzība vai jāizmaksā kompensācija. Regulā jānosaka izmaksu sadalījuma galvenie elementi;

1.9

konstatē, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm reģistrācijas procedūras veikšanas ietvaros būs jāveic papildu uzdevumi. Sevišķi liels ieguldījums būs nepieciešams tur, kur plaši interpretējams kritēriju formulējums rada neskaidrības noteiktu saistību pielietošanā. Tādēļ reģistrācijas procedūru pēc iespējas mazāk vajadzētu balstīt uz uzraudzības darbībām. Norobežojošos un izņēmuma nosacījumus jāvienkāršo un jāformulē precīzāk. Vajadzības gadījumā ar sekundāro tiesību palīdzību jāizveido skaidri interpretācijas palīglīdzekļi. Uzraudzības iestādēm nepieciešama nebirokrātiska un vienkārša pieeja informācijai par Aģentūrā veiktajām procedūrām;

1.10

principā atbalsta Aģentūras iesaistīšanu, lai nodrošinātu vienotu rīcību visā ES. Tomēr tā uzsver, ka Aģentūras kompetences jomas un pilnvaras, īpaši, ņemot vērā attiecības ar citām Kopienas, valsts, reģionālajām vai vietējām institūcijām, kuru kompetencē ir reģistrēt ķīmiskās vielas, ir redzami jānodala;

1.11

uzskata par vēlamu, lai dalībvalstu iestādes ciešā sadarbībā ar Aģentūru varētu atbalstīt reģistrācijai pakļautos uzņēmumus uz vietas, iesniedzot pieteikumu un rezultātā administratīvi ieviest REACH programmu dalībvalstīs;

1.12

uzskata, ka Aģentūra ir neatkarīga iestāde, kas kā pret uzņēmumiem neitrāla pakalpojumu iestāde, saglabājot konfidencialitāti, organizē vielu reģistrāciju un novērtēšanu, turklāt jātiecas uz lielu atvērtību pret zinātni un ekonomikas speciālistiem;

1.13

uzskata, ka Aģentūrai jārūpējas, lai novērtēšanas procedūras nosacījumi un vadlīnijas nodrošinātu ātru un saskaņotu rīcību no atsevišķu dalībvalstu iestāžu puses. Tādēļ uzdevumiem Aģentūras un dalībvalstu starpā ir jābūt skaidri sadalītiem; nedrīkst rasties jauktā pārvalde; ņemot vērā sagaidāmo lielo dažādo gadījumu skaitu, sarežģītā saskaņošanas tehnika ir ievērojami jāvienkāršo un jāpadara kompaktāka, jāatsakās no birokrātiski detalizētās dalībvalstu un Aģentūras savstarpējās komunikācijas kārtības un vielu novērtēšana jāuztic dalībvalstīm pēc vienkāršākiem noteikumiem, nepadarot tās šķietami pakārtotas Aģentūrai;

1.14

saskata nopietnus trūkumus noteikumos par dzīvnieku aizsardzību. Saskaņā ar Regulas ierosinājumu ražotāju pienākums, piem., paralēli reģistrējot kādu vielu, izmantot jau esošus datus par eksperimentiem ar dzīvniekiem, lai izvairītos no nevajadzīgiem testu atkārtojumiem, tomēr Regulas ierosinājuma 23.pantā izvairīšanās no nevajadzīgiem eksperimentiem ar dzīvniekiem norādīta tikai kā abstrakts mērķis, un ar to nevar aizvietot konkrētus noteikumus;

1.15

atbalsta to, lai eksperimenti ar dzīvniekiem, kas nepieciešami Regulas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā cilvēku veselības un vides augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, tiktu samazināti līdz absolūti pieļaujamajam minimumam un lai būtu pieejami visi jau esošie dati. Eksperimentus ar dzīvniekiem vajadzētu aizliegt, ja pastāv alternatīvas, iestāžu atzītas testēšanas iespējas;

1.16

atbalsta pasākumu, ar kuru tālākajiem lietotājiem uzliek par pienākumu reģistrēt vielu tālāku izmantošanu, lai kļūtu zināmas arī tās pielietošanas nozares, kuras ražotājs vai importētājs nav reģistrējis, lai tādā veidā varētu veikt atbilstošus pasākumus iespējamā riska novēršanai;

1.17

tomēr redz arī neizdevīgumu, kas rodas īpaši MVU, kad tie paziņo vielu pielietojumu un līdz ar to arī speciālo profesionālo informāciju (know-how) vielas piegādātājam vai, ieguldot lielas izmaksas, veic savus eksperimentus;

1.18

uzskata, ka ir nepieciešams precīzi noteikt datu vairākkārtējas izmantošanas kārtību, lai izmaksu sadalījumu — ne tikai attiecībā uz eksperimentiem ar dzīvniekiem — un “know-how” aizsardzību varētu regulēt, nenostādot MVU neizdevīgā situācijā.

2.1

Regulas projekta īstenošana, pirmkārt, skars visus vielu un to maisījumu ražotājus un importētājus, kas ir pakļauti reģistrācijas un ar to saistītās informācijas iesniegšanas pienākumam. Lielākā nasta būs jāuzņemas ķīmiskajai rūpniecībai. Taču kā “turpmākos lietotājus” tas skar arī visas nozares, kas izmanto ķimikālijas, respektīvi, praktiski visu pārstrādes rūpniecības un pakalpojumu ekonomiku. Jauno normatīvu ieviešana rada risku, ka no Eiropas tirgus pazudīs ķimikālijas un paaugstināsies ķimikāliju cenu līmenis. Tas savukārt pasliktinās Eiropas pārstrādes rūpniecības konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentiem ārpus Eiropas. Bez tam ir jārēķinās ar pielāgošanās izdevumiem. Tādēļ pastāv risks, ka REACH sistēmas ieviešanas rezultātā samazināsies ražošana un nodarbinātība ne tikai ķīmiskajā rūpniecībā, bet arī daudzās citās nozarēs.

2.2

Īpaši lielā mērā tas skar mazos un vidējos uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi jau, reģistrējot vielas, varētu tikt pakļauti profesionālai un finansiālai pārslodzei, ko izraisītu REACH patlaban pieprasītā padziļinātās informācijas nodrošināšana. Izmaksu novirzīšana uz produkta cenu daudzos gadījumos nebūs iespējama, tas nozīmē, ka attiecīgo vielu ražošana tiks pārtraukta un, iespējams, apdraudēta uzņēmumu pastāvēšana visā ražošanas ķēdes garumā. Taču šie uzņēmumi ir daudzu Eiropas rūpniecības reģionu mugurkauls.

2.3

Komisijas aplēses par tiešajām un netiešajām sistēmas piemērošanas izmaksām tuvākajos gados no vairākām pusēm ir saņēmušas kritiku par to, ka šis vērtējums ir pārāk zems. Tādēļ Komiteja apsveic Komisijas jauno seku novērtējumu, kurā aplūkotas netiešās izmaksas, turpmāko lietotāju situācija un ietekme uz jaunajām dalībvalstīm. Pirms pieņemt tālākos lēmumus Parlamentā un Padomē, būtu jāsagaida šī seku novērtējuma rezultāti.

2.4

Inovācija tiek uzlūkota kā pozitīvs jaunās sistēmas efekts, un daži pasākumi neapšaubāmi veicina jaunu substanču atklāšanu un pārdošanu vairāk nekā līdz šim. Tomēr uzņēmumu inovāciju potenciāls galvenokārt īstenošanas pirmajā fāzē tiek ietekmēts arī negatīvi. Saistībā ar REACH piemērošanu jauni produkti nonāk tirgū ar aizkavēšanos. Uzņēmumu risks palielinās, jo pētniecības budžetu noslogo papildu izmaksas. Pētnieki patērē daudz laika, pārbaudot vecas ķimikālijas, nevis izstrādājot jaunus produktus. Tomēr inovācijas ir Eiropas turpmāko ekonomisko panākumu atslēga. Ķīmiskā rūpniecība ir vislielākais jaunu un progresīvu produktu piegādātājs. Tāpēc ķīmisko inovāciju trūkumam būs ļoti spēcīga negatīvā ietekme arī uz citu nozaru inovācijas potenciālu. Kopumā Komiteja uzskata, ka lielākoties automātiskie mehānismi, kam būtu jādod stimuls inovācijai, vēl ir pārāk vispārīgi un nepietiekami, ņemot vērā sagaidāmā efekta apmērus.

2.5

Kamēr no vienas puses varētu rasties izmaksas ekonomikas dalībniekiem, reģioniem, kuros ir apdraudētas darbavietas, un galapatērētājiem sadārdzinātu galaproduktu dēļ, izdevīgums tiek saskatīts veselības aprūpes, vides un patērētāju tiesību aizsardzības, drošības darba vietā, tiesisko normu vienkāršošanas un spiediena uz uzņēmumu konkurences un inovācijas spēju jomā. Tomēr nav ņemts vērā tas, ka labums roda ar nobīdi ilgākā laika posmā, nekā tiek ieguldītas izmaksas, tādējādi dodot labumu citām nozarēm vai sabiedrībai kopumā.

3.1

aicina Eiropas Komisiju pārbaudīt, kā ar REACH saistītie ierosinājumi ir savienojami ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

3.2

aicina Komisiju ņemt vērā pilsoņu un patērētāju intereses, nodrošinot ķīmiskajām vielām vienotu apzīmējumu nozarē, kurā pašlaik ir raksturīgas lielas atšķirības, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru ir jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz ķīmiskiem izstrādājumiem, kas reģistrēti attiecīgi pirms vai pēc 1981. gada;

3.3

īpaši pieprasa pārbaudīt ierosinājumus, lai noskaidrotu, vai uzņēmumiem uzliktais administratīvais slogs un ar to saistītās izmaksas patiešām ir nepieciešamas ar šo likumdošanas aktu izvirzīto mērķu sasniegšanai;

3.4

uzskata, ka ierosinājumos izvirzītos mērķus ir iespējams sasniegt arī ar mazāk kompleksu tiesisko matēriju palīdzību;

3.5

aicina Eiropas Komisiju apsvērt alternatīvos priekšlikums par REACH sistēmas vienkāršošanu, kas pašlaik jau tiek iztirzāti;

3.6

pieprasa reģistrācijas procesā nodrošināt atvieglojumus un atbalstu MVU, lai saglabātu, resp., stiprinātu ekonomisko spēku un nodarbinātību no rūpniecības atkarīgajos Eiropas reģionos;

3.7

iesaka saražotajam un importētajam daudzumam piesaistītā principa vietā pielietot koncepciju, kas ir vairāk orientēta uz risku, ekspozīciju un prioritātēm;

3.8

iesaka paralēli pielietot arī citus risinājuma principus, kuru mērķis ir būtiski vienkāršot tiesiskos normatīvus, kā arī padarīt tos pārskatāmāku reģistrācijas, novērtēšanas un sertifikācijas procedūras lietotājiem;

3.9

aicina Eiropas Komisiju pārbaudīt, cik lielā mērā vielu novērtēšanā var izmantot dalībvalstīs jau pastāvošās informācijas sistēmas un informatīvos materiālus;

3.10

aicina Eiropas Komisiju veidot ķimikāliju politikas normatīvus tā, lai tie būtu savietojami ar normatīviem citās politikas jomās;

3.11

īpaši mudina ieviest uz informācijas mērķi (bīstamību) orientētu informācijas sistēmu, lai izslēgtu informācijas ieguves atkārtošanos dažādu pievienotās vērtības pakāpju līmenī;

3.12

iesaka Eiropas uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanas nolūkā uzsākt sarunas ar PTO par šo normatīvu vienotību starptautiskā līmenī;

3.13

īpaši aicina Eiropas Komisiju kritiski izvērtēt savus ierosinājumus, ņemot vērā to atbilstību citām pašas Komisijas iniciatīvām par tiesisko normatīvu vienkāršošanu Vienotajā tirgū (SLIM) un likumdošanas uzlabošanu;

3.14

aicina Komisiju pievērst uzmanību tam, ka ķīmiskas vielas ražotāja vai tirgotāja atbildības pamatprincips (princips, ka maksā piesārņotājs, pierādīšanas pienākuma apgriešanas princips) saglabājas visos laišanas tirgū posmos. Tam jāveicina darba ņēmēju, patērētāju un vides aizsardzības nodrošināšana;

3.15

aicina Eiropas Komisiju, kopumā izvērtējot Kopienas politiskos mērķus, pārbaudīt tās ierosinājumu ietekmi uz reģionālām un ekonomiskām saimnieciskajām struktūrām, tādējādi — to savienojamību ar Kopienas izvirzīto ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi; šajā saistībā dažādos Eiropas ķīmiskās rūpniecības reģionos varētu uzsākt uz sektoriem attiecinātus eksperimentālus pētījumus, lai varētu precīzi spriest par nākamo tiesisko normu sekām katrā atsevišķā gadījumā;

3.16

aicina Eiropas Komisiju no 2005. gada marta beigās gaidāmā paplašinātā seku novērtējuma izdarīt vajadzīgos secinājumus;

3.17

aicina Eiropas Komisiju skaidri norobežot Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras kompetenci un nodrošināt, lai, cieši iesaistot vietējās ieinteresētās personas, garantēt, lai ķimikāliju politikas īstenošana būtu praktiska un uzņēmumiem labvēlīga.