22.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/11

1)

RK uzskata, ka spēcīgas vietējās un reģionālās varas iestādes balstās uz demokrātisko leģitimitāti un to darba orgānu atskaiti. Tādēļ RK aicina visu Eiropas valstu valdības sekot vietējās pašpārvaldes principam 1985. gada 15. oktobra Eiropas Vietējās pašpārvaldes hartas nozīmē un attīstīt to tālāk kā arī izvairīties no visiem ierobežojumiem pilsoņu tiešajai līdzdalībai vietējā un reģionālajā līmenī;

2)

ES paplašināšanās ir uzskatāmi paplašinājusi Savienības kopējo robežu ar Krieviju. ES vajadzētu nodrošināt labas attiecības ar Krieviju, tās lielāko kaimiņu. Šā iemesla dēļ tai vajadzētu atbalstīt labas pašpārvaldes attīstību Krievijā ne tikai nacionālā līmenī, bet arī reģionālajā un vietējā līmenī. Pašas ES interesēs ir strādāt atvērtas, stabilas un demokrātiskas Krievijas atbalstam, kas var rīkoties kā stratēģiskais partneris, aizsargāt kopējas vērtības, izvērst reformas, uzņemties saistības un kopā ar ES spēlēt konstruktīvu lomu attiecībās ar Jaunajām neatkarīgajām valstīm;

3)

patiesām partnerattiecībām vajadzētu būt praktisku stratēģiju un dienaskārtības atbalstītām, lai politiskiem paziņojumiem piešķirtu formu un saturu. Ir vajadzīga praktiska un konkrēta rīcība, lai strādātu pie jaunās, paplašinātās Eiropas Savienības izmaiņām, izaicinājumiem un tās attiecībām ar Krieviju;

Vietējā un reģionālajā līmenī ir vitāli svarīgi nodrošināt attīstību kā galveno atbalstu nākotnes labklājībai un pielāgot esošo attīstību pārvaldes atšķirīgajiem apstākļiem. Izglītība, vide, transports, uzņēmumu darbības veicināšana privātuzņēmēju un valsts partnerattiecību ceļā, sabiedrības drošība un veselība: tie ir reģionālās attīstības pamatelementi, kuriem jāveicina izaugsme Krievijā un ES un jāstiprina sadarbība starp vietējām un reģionālajām varasiestādēm;

4)

ES vajadzētu arī veltīt īpašu uzmanību tām Ziemeļu dimensijas reģionu zonām, kurām ir īpašas vajadzības pēc izaugsmes un attīstības, tādām kā ziemeļrietumu Krievija, ietverot Kaļiņingradas reģionu un Krievijas arktiskās zonas. Ļoti svarīgi ņemt vērā sarežģītos laika apstākļus, kas iespaido biznesa attīstību, izglītību, veselību un vidi;

5)

Reģionu komiteja galveno uzmanību plāno pievērst tām darbības sfērām, kas ir reģionālās un vietējās varas pakļautībā. Valsts varasiestādēm ir jārisina problēmjautājumi, kas skar sabiedrību kopumā, bet reģionālajām un vietējām varasiestādēm uzmanību jākoncentrē uz jomām, kas svarīgas tiem sabiedrības sektoriem, kuri skar cilvēku ikdienas intereses;

6)

Reģionu komitejai jākoncentrē uzmanība uz tās pašreizējām grūtībām praktiskos jautājumos, ko iespējams realizēt ar konkrētu sadarbību starp ES un Krievijas vietējiem un reģionālajiem partneriem. Attīstot sadarbību vietējā un reģionālā līmenī, ES varētu palīdzēt attīstīties Krievijas ekonomikai tās daudzveidībā, kas ir nepieciešama, lai vairāk varētu piesaistīt ārzemju investīcijas ar mērķi radīt jaunu kapitālu un atjaunot infrastruktūru. Reģionu komiteja piezīmē, ka Komisija savās analīzēs šajā jautājumā (COM(2004) 106 galīgā red., 2004. gada 10. februāris) uzsver – atlicis daudz neizdarītā, lai varētu reformēt birokrātiju, finanses, dzīves apstākļus, komunālos pakalpojumus, veselības aprūpi un izglītības sektorus. Lai veicinātu struktūras, sociālās un institucionālās reformas, kas nepieciešamas Krievijā, uzlabojumi varētu būt veikti investīciju un biznesa klimatam un ražošanas sektorā varētu būt palielināta produktivitāte;

7)

ar ciešu sadarbību specifiskos projektos ES varētu veikt ieguldījumus sabalansētā publisko servisu administrēšanas reformu īstenošanā gan federālā, gan arī reģionālā līmenī. Strādājot kopā šādos projektos, ES varētu arī palīdzēt stiprināt cilvēkresursus, veicot uzlabojumus specifiskos sektoros. ES jāturpina atbalstīt starptautiski kontakti apakšējā līmenī, iekļaujot partnerattiecības izglītībā,

1.1

atzīmē, 2004.gada aprīļa Pastāvīgo partnerattiecību padomes sēdes slēdzienu kontekstā, partnerattiecību un sadarbības vienošanās paliek kā galvenais un stabilais pamats sadarbības attīstībai starp ES un Krieviju. Vienošanās izveido ietvaru abpusējai sadarbībai un nodrošina visvairāk nepieciešamo institūciju izveidošanu, lai izskatītu un lemtu par kopīgo interešu jautājumiem visos līmeņos, lai apmainītos ar informāciju un atrisinātu konfliktus;

1.2

tiecas spēlēt konstruktīvo lomu, palīdzot nodibināt un attīstīt četras “kopīgās telpas”, kas pieņemtas Sanktpēterburgas samitā 2003.gada maijā, t.i., kopīgu ekonomisko telpu, vienotu brīvības, drošības un taisnīguma telpu, vienotu sadarbības telpu ārējās drošības jomā un vienotu telpu pētniecības, izglītības un kultūras sfērā;

1.3

ņem vērā, ka daudzos šo četru kopīgo telpu aspektos labprāt iesaistās vietējās un reģionālās pašpārvaldes un lūdz Reģionu komiteju iesaistīties, palīdzot attīstīt kopīgās telpas un zonas, kas sakrīt ar Komitejas tiesībām risināt jautājumus ar atvērtās koordinācijas metodi;

1.4

apsveic faktu, ka nodomu protokols starp Reģionu Komiteju un Krieviju ir izveidojis noteiktus sektorus vietējā un reģionālā līmeņa sadarbībai;

1.5

gaida 2006.gada federālās likumdošanas spēkā stāšanos par Krievijas vietējās un reģionālās varas orgāniem un uzskata to kā soli pretī potenciālai sadarbībai starp decentrālajiem varas orgāniem ES un Krievijā, īpaši notiekot kompetences konkretizācijai saistībā ar pārrobežu sadarbību; saistībā ar tekošajām sarunām starp Eiropas Padomi un Krieviju, RK ir parliecināta, ka Vietējās pašpārvaldes hartas principi tiks ievēroti arī saistībā ar pēdējiem likumdošanas priekšlikumiem Krievijā;

1.6

atzīst Krievijas un ES vietējo un reģionālo varasiestāžu sadarbības nozīmīgumu, kuru uzmanības lokā ir visiem interesējošu problēmjautājumu iespējamie risināšanas veidi citā, zemākā varas līmenī;

1.7

uzskata, ka informācijas apmaiņa vietējā un reģionālajā līmenī sekmē demokrātijas un sociālo un ekonomikas attīstību;

1.8

ar prieku atzīmē, ka ES un Krievijas vietējo un reģionālo varasiestāžu sadarbības projektu pozitīvais rezultāts ES un Krievijā pastiprina tiekšanos uz efektīvu sadarbību;

1.9

uzsvērtu, ka projektu ietvaros kopīgu īpašumtiesību jēdziens ir galvenais priekšnoteikums noturīgai sadarbībai starp nodotajām pilnvarām.

2.1.1

aicina ES un Krieviju strādāt kopā zemākā varas līmenī pie jautājumiem par kopējām interesēm. Nodomu protokolu starp Reģionu Komiteju un Krieviju ņemot vērā kā sākumpunktu, sadarbība ir iespējama daudzos veidos. Specifiskas iniciatīvas varētu būt ierosinātas tādās nozarēs kā kultūra, sociālie jautājumi, reģionālā saimniecība, vide, transports, lauksaimniecība, pētniecība un uzņēmumu darbības veicināšana. Plašāk runājot, šīs nozares aptver būtisku varas daļas nodošanu vietējai un reģionālai attīstībai;

2.1.2

uzskata, ka veselība un it īpaši sabiedrības veselība ir pamatfaktors sabiedrības izaugsmes potenciāla stiprināšanai un tādējādi ir svarīga vietējo un reģionālo varasiestāžu atbildības daļa. Nodomu protokolā veselība nav īpaši minēta, bet tai ir nozīme sociālajā politikā un tiešā vai netiešā veidā ietekmē citus sektorus, tāpēc veselība ir nozīmīgs citu sektoru elements un palīdz nodrošināt un saglabāt stabilitāti sabiedrībā;

2.1.3

vēlētos redzēt Eiropas Komisijas praktisku atbalstu Reģionu komitejai, ievērojot Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PCA) starp ES un Krieviju, sadarbībā ar Krievijas vietējo un reģionālo varasiestāžu pārstāvjiem izstrādājot jaunu instrumentu - standarta nolīgumu Saprašanās memoranda formā, pilnveidojot to ar atbilstošiem norādījumiem – to varētu izmantot, lai apstiprinātu noteiktus sadarbības nolīgumus starp vietējām un reģionālajām varasiestādēm ES dalībvalstīs un līdzīgām iestādēm Krievijā. Tas piedāvā vietējām un reģionālām varasiestādēm ES un Krievijā vērtīgas un rosinošas izredzes “apgriezta” procesa nostiprināšanai un birokrātisku ierobežojumu likvidēšanai;

2.1.4

mudina zemākā līmeņa varasiestādes ES un Krievijā uzdrīkstēties apvienot spēkus praktiskā sadarbībā pasākumos, projektos un partnerattiecību jomās, kas izveidoti no tām sadarbības jomām, kuras izklāstītas Reģionu Komitejas un Krievijas nodomu protokolā. Sadarbības jomu saraksts nav pilnīgs, bet var tikt paplašināts, lai atainotu Krievijas vai ES vietējo varasiestāžu un reģionu būtiskos un individuālos apstākļus;

2.1.5

ierosina, ka visām vienošanām vajadzētu saturēt skaidrus mērķus un norādījumus, lai veidotu darbības plānus un grafikus. Vajadzētu būt iekļautiem arī finansējuma principiem, kā arī noteikumiem un gala termiņiem, lai varētu izvērtēt vienošanos;

2.1.6

atbalsta darbības, kas sekmē informācijas apmaiņu un labāko pieredzi darbības jomās, kas dod labumu visai sabiedrībai. Reģionu komitejas Ārējo sakaru komisija labprāt saņemtu regulāras konsultācijas par Krieviju, lai izvērtētu sadarbības un attiecību progresu starp ES un šo valsti, īpaši pievēršot uzmanību vietējās un reģionālās varas atbildībai;

2.1.7

apsveiktu pastāvīga foruma vietējiem un reģionālajiem politiķiem no ES un Krievijas izveidošanu, lai tajā varētu apspriesties par kopējām interesēm kā par jaunās ES kaimiņpolitikas perspektīvām vietējā un reģionālajā līmenī un konkrētām iniciatīvām vietējam un reģionālajam līmenim, un varētu sniegt priekšlikumus Eiropas Komisijai un Krievijas valdībai par nākotnes intensīvāku sadarbību starp ES un Krieviju. Komiteja šajā sakarā norāda uz labo pieredzi ar 1997. gadā iedibināto industriālistu apaļo galu.

2.1.8

uzskata, ka pieredzes un informācijas apmaiņa starp Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteju, varētu palīdzēt veidot labāku saprašanos starp ES un Krieviju jautājumos par kopīgām interesēm un paplašināt mērķi praktiskām iniciatīvām, kas attiecas uz Krieviju, iespējams iekļaujot seminārus, tikšanās un konferences, kamēr abas puses aktīvi palīdzēs atbalstīt abpusējo sadarbību;

2.2.1

pievērš uzmanību pirmā etapa nozīmīgumam – par jauno kaimiņattiecību programmu, kura, kā ieplānots, varētu ilgt no 2004.gada līdz 2006.gadam, un kura, tiek cerēts, pierādīs sevi kā nākotnes ceļu efektīvākai un vairāk modernizētai pārrobežu sadarbībai ES un Krievijai – un uzrādīs praktiskus rezultātus. Tādēļ tas atbalstīs jauno TACIS Reģionālās sadarbības Indikatīvo programmu un Nacionālo Indikatīvo programmu paredzētu Krievijai, kura grasās atbildēt ES daudz detalizētāk par mērķu gaišajām pusēm un prioritātēm laika periodā no 2004.gada līdz 2006.gadam;

2.2.2

labprāt redzētu jaunu, kopējo kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu 2007.– 2013.gadam, lai veicinātu notiekošo starprajonu sadarbību starp ES un kaimiņu partneriem ārpus Savienības, iekļaujot kopīgo iesniegumu pēdējos termiņus un procesuālos un ziņojošos pasākumus;

2.2.3

aicina Krieviju veicināt un piedalīties kopēja finansējuma instrumenta izveidošanā, kas būtu dibināts uz kopējās iniciatīvas un īpašumtiesībām, tā lai abas puses – ES un Krievija – saredzētu priekšrocības un gūtu labumu no pastiprinātas sadarbības;

2.2.4

pasvītro vietējā un reģionālā līmeņa satuvināšanās shēmas nozīmīgumu, lai apmainītos ar pieredzi specifiskās sfērās;

2.2.5

atzīmē sevišķu priekšrocību gūt labumu, sākot un attīstot sadarbību kultūras un izglītības sfērās, kas lielā mērā apstiprināta tradīcijās un cilvēku kultūras identitātē vietējā un reģionālā līmenī;

2.3.1

uzsver, ka starptautiskās attiecības starp ES un Krieviju, pirmkārt un galvenokārt, iespaido Krievijas reģionu tiešo robežošanos ar ES. Tādējādi Ziemeļrietumu Krievija un Kaļiņingrada ir būtiska Eiropas Savienības, Ziemeļu dimensijas daļa;

2.3.2

atzīmē Ziemeļu dimensijas Otrā rīcības plāna nozīmīgumu, kurā jebkurai Ziemeļu dimensijas ieinteresētajai pusei ir iespēja iesaistīties praktiskos projektos, kopējos iniciatīvas pasākumos un apmainīties ar labāko pieredzi noteiktās, rīcības plānā iezīmētajās jomās. Ir arī svarīgi nodrošināt vieglu piekļuvi finansējumam Rīcības plāna sastāvdaļu realizēšanai, lai Ziemeļu dimensija kā ģeogrāfiskais reģions attīstītos gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā, ieguvēja būtu ES kopumā;

2.3.3

pievērstu uzmanību Kaļiņingradas reģionam kā speciālai ekonomiskai zonai un tai pat laikā uzsvērtu iespēju pārrobežu sadarbībai, ar valstīm, kas tiešā veidā robežojās ar Kaļiņingradu un kurām tādējādi ir tādas pašas kopīgās iespējas un izaicinājumi;

2.3.4

apsveiktu ka projekti starp Kaļiņingradu un ES tiktu ņemti vērā arī Ziemeļu dimensijas rīcības programmas finansu risinājumos, lai tā kalpotu kā pamats pārrobežu tehniskai sadarbībai vietējos un reģionālos līmeņos;

2.3.5

ierosina, ka ES un Krievijai jākoncentrē uzmanība uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem Ziemeļu dimensijas ietvaros, kas nav viegli sasniedzami, kur ir skarbs klimats, un tāpēc skarbo laika apstākļu, lielo attālumu, mazattīstītās infrastruktūras un nelielās apdzīvotības dēļ bieži vien tie ir maz piemēroti attīstībai, ilgtspējīgai vides, uzņēmumu darbības veicināšanai, sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei un izglītībai. Komiteja arī pievērstu uzmanību Arktiskā Loga plānam un attiecībām starp sešpadsmit valstīm un reģioniem ziemeļrietumu Arktikā un daļēji arktiskajās zonās ap Arktisko loku;

2.3.6

uzsvērtu, ka Reģionu komiteja nešaubīgi saskata savu vadošo lomu vienojošas, koordinējošas un konsultatīvas organizācijas izveidē, kas apvieno pārstāvjus no visas Ziemeļu dimensijas reģiona.