Briselē, 5.1.2005

COM(2004) 863 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Gada ziņojums par gāzes un elektrības iekšējā tirgus īstenošanu

{SEC(2004) 1720}

SATURA RĀDĪTĀJS

1. ZIŅOJUMA PAMATOJUMS 3

2. VISPĀRĪGS KOPSAVILKUMS 3

3. PROGRESA VĒRTĒJUMS ELEKTROENERĢIJAS NOZARĒ 5

4 PROGRESA VĒRTĒJUMS GĀZES NOZARĒ 7

5 PIEGĀDES DROŠĪBA 8

6 SABIEDRISKIE PAKALPOJUMI UN LIETOTĀJU/PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA 9

7 VIDES ASPEKTI 9

8 SECINĀJUMI 10

1. ZIŅOJUMA PAMATOJUMS

Jaunās direktīvas par elektroenerģiju un dabasgāzi [1] dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2004. gada jūlijam, un ir stājusies spēkā arī Regula par elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību [2]. Jauno noteikumu mērķis ir sasniegt konkurētspējīgu elektroenerģijas un dabasgāzes nozari visā Eiropas Savienībā, kā paredzēts Lisabonas Padomes mērķos [3].

Direktīvās ir noteikts, ka Komisijai ik gadu jāsniedz regulāri ziņojumi par tirgus darbību, un tādējādi šis ziņojums ir sagatavots, apspriežoties ar Eiropas Elektrības un gāzes regulatoru darba grupu (ERGEG), izmantojot gan tās datus, gan publicētu informāciju no vairākiem avotiem. [4] Sīkāka informācija ir ietverta papildu dokumentā, kas tiks nodots atklātībā vienlaikus ar šo ziņojumu.

2. VISPĀRĪGS KOPSAVILKUMS

Nesenais Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta apkopotais ziņojums par Eiropas produktivitātes pieaugumu [5] liecina par izciliem rezultātiem komunālo sabiedrisko pakalpojumu jomā, kas apkopoti 1. tabulā. Dati rāda to, ka tirgus atvēršana ir sekmējusi efektivitātes uzlabojumus šajās nozarēs un to, ka enerģijas nozare var sekmēt Lisabonas mērķu sasniegšanu.

1. tabula Darba ražīguma pieaugums: gāze, elektroenerģija un ūdens

% gadā. | 1979-1990 | 1990-95 | 1995-2001 |

ES-15 | 2,7 | 3,6 | 5,7 |

ASV | 1,1 | 1,8 | 0,1 |

Tomēr vairāki īstenošanas aspekti sagādā vilšanos. 2004. gada oktobrī bija jānosūta astoņpadsmit dalībvalstīm vēstule, brīdinot, ka tās vēl aizvien nav pilnībā paziņojušas Komisijai par tiesiskajiem pasākumiem, ko tās veikušas, lai transponētu jaunākās direktīvas.

Šāda kavēšanās ir neapmierinoša, jo tagad ir skaidrs, ka iepriekšējo direktīvu [6] noteikumi nav bijuši piemēroti, lai sasniegtu konkurences mērķi pat attiecībā uz lielākiem lietotājiem. Parasti būtu sagaidāms, ka šādi patērētāji regulāri vienotos ar piegādātājiem. Tomēr piecus gadus pēc konkurences ieviešanas elektroenerģijas jomā un vairāk nekā trīs gadus pēc konkurences ieviešanas gāzes jomā vairumā dalībvalstu mazāk nekā 50 % ir mainījuši piegādātāju . Turklāt daudzi ir neapmierināti ar piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Nepietiek apsvērt tikai to klientu skaitu, kas mainījuši piegādātāju, jāapsver arī jauno piegādātāju valstiskā piederība. Daudzos gadījumos patērētāji spējuši tikai nomainīt piegādātāju ar citu vietējo piegādātāju, tādēļ ārvalstu uzņēmumu iespiešanās valstu tirgos daudzos gadījumos arī ir neapmierinoša, atspoguļojot tirgu integrācijas trūkumu un trūkstošās infrastruktūras saiknes. Vairumā gadījumu ārvalstu piegādātāju tirgus daļa ir mazāka par 20 %. Vienīgie izņēmumi ir tie tirgi, kas samērā labi integrēti ar kaimiņu dalībvalstīm, vai arī tie, kuros galvenie piegādātāji faktiski tikuši privatizēti un tos iegādājušies ārvalstu uzņēmumi.

Kaut arī reālā izteiksmē elektroenerģijas cenas ir zemākas nekā 1995. gadā, pēdējo 18 mēnešu laikā tās ir pieaugušas, daļēji tādēļ, ka ir pieaugušas primāro enerģijas avotu cenas. Tajā pašā laikā gāzes cenas ir augstākas nekā 1995. gadā, jo tās ir pastāvīgi saistītas ar naftu. Kaut arī šādas cenu svārstības ir normālas, pieaugumi ir nepatīkami patērētājiem, ja izredzes mainīt piegādātāju ierobežo normatīvi šķēršļi un ja patērētāju pozīcija sarunās ir vāja nelabvēlīgas tirgus struktūras dēļ. Lielāko lietotāju vidū pastāv īpašas bažas par to, ka piegādātāji nespēj piedāvāt atbilstīgu līgumstruktūru klāstu, jo īpaši ilgtermiņa vienošanās.

Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka nav izdevies pilnībā integrēt valstu enerģijas apgādi plašākā Eiropas tirgū. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi, lai noteikumi par elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību tiktu uzlaboti arī turpmāk, lai nodrošinātu, ka maksimāli tiek izmantota esošā infrastruktūra. Tāpat ir svarīgi pieņemt un īstenot ierosināto regulu [7] par gāzi. Vajadzīgi arī jauni ieguldījumi infrastruktūrā un attīstība šajā sakarā ir lēna, kā tika norādīts arī Komisijas Paziņojumā par Enerģētikas infrastruktūru un piegādes drošību [8].

Otrkārt, dalībvalstis vēl aizvien nespēj atrisināt tirgus struktūras jautājumu. Kā ticis uzsvērts iepriekšējos ziņojumos, pārāk daudzās dalībvalstīs gāzes un elektroenerģijas tirgos dominē viens vai divi uzņēmumi, un bieži vien jauda ir nepietiekama pārrobežu konkurencei. Noteikti ir jārod risinājumi šajos jautājumos.

Treškārt, kaut arī ir īstenoti daudzi procesi attiecībā uz tīklu operatoru nodalīšanu un regulētas trešās puses piekļuves ieviešanu , vairāki aspekti vēl aizvien ir neapmierinoši. Pilnīgi neatkarīgs pārvades sistēmas operators ir ļoti būtisks labi funkcionējošam tirgum. Tāpat sadales sistēmas operatori atbilstoši jāatdala no piegādes uzņēmumiem, lai nodrošinātu izmaksas atspoguļojošus tarifus un jebkādu šķērssubsīdiju atcelšanu. Regulatoru neatkarība šajā sakarā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tīkliem attiecībā uz tarifu līmeni un struktūru. Šajā ziņā gāzes nozare ievērojami atpaliek no elektroenerģijas nozares.

Galīgais jautājumu kopums, kas varētu radīt šķēršļus iekšējam tirgum, liecina par to, ka līdztekus konkurētspējīgam tirgum un ar to saistītajiem ilgtermiņa elektrības iegādes līgumiem (PPAs) vēl aizvien pastāv regulētas elektroenerģijas un gāzes cenas gala lietotājiem . Kaut arī šāda kontrole ir vērtīgs pārejas pasākums tirgus atvēršanas sākotnējā posmā, pastāv risks, ka šāda pieeja ierobežos konkurenci un ieguldījumus, radīs neskaidrības un būs pretrunā ar tarifu nodalīšanas pasākumiem.

3. PROGRESA VĒRTĒJUMS ELEKTROENERĢIJAS NOZARĒ

3.1 Kopsavilkums

Kaut arī ir veikti vai tiek ieviesti daudzi pasākumi, kas nepieciešami konkurences īstenošanai, 2. sadaļā minētie šķēršļi ir novērojami daudzos Eiropas elektroenerģijas tirgos, kā apkopots 2. tabulā.

2. tabula Kopsavilkums par galvenajiem konkurences šķēršļiem [9]

Patērētāju pārorientēšanās: Lielie lietotāji |

a) Nav būtisku problēmu | SE, FI, DK, NO, UK, | <50% |

b) Nodalīšana \ Regulēšana | LU, AT, DE | diapazonā no 10 % (LU) līdz 35 % (DE) |

c) Tirgus struktūra vai integrācijas trūkums | FR, BE, GR, IE, ES, NL, LT, IT, SI, CZ, SK, LV | diapazonā no 0 % (GR) līdz 35 % (NL) |

d) Ilgtermiņa PPAs\ Regulētas cenas gala lietotājiem | PT, EE, PL, HU, | diapazonā no 0 % (EE) līdz 25 % (HU) |

Turklāt Maltas un Kipras salu valstīm ir ierobežotas iespējas attīstīt konkurenci elektroenerģijas jomā.

3.2 Efektīva regulēšana nodalīšana

Jauni piegādātāji spēs ienākt tirgū tikai tad, ja tiem būs vienlīdzīga piekļuve pārvades un sadales tīkliem. Neatkarīgs pārvades sistēmas operators ir funkcionējoša elektroenerģijas tirgus ļoti būtiska daļa. Jāatceļ šķērssubsīdijas un piekļuvei jābalstās uz publicētām regulētām cenām, kas atspoguļo attiecīgās ar tīkliem saistītās uzņēmējdarbības izmaksas. Vairumā dalībvalstu tīklu tarifi tagad ir lielā mērā salīdzināmi un gaidāms, ka regulatori rūpīgi pārbaudīs tarifus, kas neiekļaujas normālās robežās.

3.3 Tirgus struktūra un integrācija

Tirgus struktūra ir būtiska problēma daudzās ES elektroenerģijas tirgus daļās un, acīmredzami, tikai reģionos, kuros ir atbilstošs tirgus dalībnieku skaits, t.i., Apvienotās Karalistes un Ziemeļvalstu tirgos, bijis iespējams izveidot vispārēju, patiešām konkurētspējīgu tirgu. Turklāt daudzus elektroenerģijas ražošanas tirgus jaunajās dalībvalstīs raksturo tas, ka tiek turpināti ilgtermiņa elektrības iegādes līgumi. Tas nozīmē, ka tajos varētu būt daudz mazāk iespēju konkurencei, nekā liecina tirgus daļu analīze.

Visbeidzot, galvenais mērķis ir attīstīt likvīdu vairumtirdzniecības tirgu. Tas ļautu tirgus dalībniekiem, tostarp iespējamiem jauniem ienācējiem tirgū, brīvi pirkt un pārdot elektroenerģiju, lai saskaņotu to ražošanas un piegādes portfeļus. Tomēr elektroenerģijas tirdzniecība dalībvalstīs šajā aspektā vēl aizvien nav pietiekami likvīda. Tāpat pastāv nepietiekama pārredzamība attiecībā uz cenu veidošanu daudzos vairumtirdzniecības tirgos.

Dalībvalstu starpsavienojumi, protams, nodrošina būtisku potenciālu konkurences līmeņa paaugstināšanai. Tomēr attīstība šajā sakarā bijusi dažāda. Dažas dalībvalstu grupas, piemēram, Ziemeļvalstis, Ibērijas pussalas valstis un Īrijas salas valstis ir pierādījušas, ka nav neiespējami īstenot projektus, ja ir pietiekama politiskā apņemšanās. Vairākiem vispārīgiem uzlabojumiem būtu jāizriet arī no Regulas 1228/03 īstenošanas attiecībā uz elektroenerģijas pārrobežu pārvadi. Pārrobežu jaudas sadalīšanas koordinēšana, izmantojot, piemēram, Florences foruma dalībnieku ierosinājumus par „tirgu savienošanu”, palielinās likviditāti un sekmēs jaunu dalībnieku ienākšanu valstu tirgos.

3.4 Cenu attīstība

Izņemot Itāliju, 2004. gadā tika piedzīvota vairumtirdzniecības cenu konverģence aptuveni €30/MWh līmenī gan divpusējos tirgos, gan standartizētā elektroenerģijas tirdzniecībā. Tomēr nestandartizētu nākotnes līgumu tirgi liecina, ka iespējams cenu pieaugums, cenai par pamatslodzi [10] 2005. gadā ievērojami pārsniedzot €30/MWh. Dažā ziņā tā ir reakcija uz primāro enerģijas avotu cenu paaugstināšanos pasaules tirgos.

Gala lietotājiem noteiktās cenas, kas ietver arī tīklu izmaksas un mazumtirdzniecības piegāžu peļņas normu, nav izlīdzinājušās. Dažādās dalībvalstīs dominē dažādi cenu līmeņi gala patērētajiem. Elektroenerģijas cenu amplitūda lielajiem lietotājiem ir no mazāk par €40/MWh (Latvijā) līdz gandrīz €80/MWh (Itālijā). Tāpat cenu amplitūda mazajiem patērētājiem un mājsaimniecībām ir no mazāk par €60/MWh līdz vairāk par €120/MWh.

3.5 Secinājumi

Kopš konkurences ieviešanas ir sasniegts daudz, tostarp izveidots regulētas trešās puses piekļuves princips, atdalīti tīkli un integrēti zināmi valstu tirgi lielākos grupējumos. Tomēr, kā konstatēts daudzos iepriekšējos Komisijas ziņojumos, koncentrācijas jautājums patlaban ir būtiskākais šķērslis spēcīgākas konkurences attīstībai. Kamēr pastāv šis šķērslis, patērētāji var zaudēt uzticību tirgum un pieprasīt stingrāku regulēšanu. Šajā sakarā Komisijas nesenais lēmums aizliegt EDP ( Energias de Portugal ) un ENI ( Eni S.p.A. )[11] iegūt īpašumā GDP ( Gás de Portugal ) ir svarīgs precedents attiecībā uz to, kā Komisija nodomājusi īstenot iespējamo nozares pārstrukturēšanu.

Pārvades sistēmu operatoru neatkarība un pieejamo starpsavienojumu jaudas pieaugums ir ļoti svarīgs turpmākai elektroenerģijas tirgu attīstībai. Bez šādiem ieguldījumiem tirgus konkurētspēja vēl aizvien būs ierobežota un tirgū pārstāvētie uzņēmumi saglabās lielu daļu pašreizējo priekšrocību.

Pieaugoša konkurences politikas izmantošana valsts līmenī un pārredzamāka vairumtirdzniecības tirgu dalībnieku rīcība arī var sniegt rezultātus, un valstu regulatoru, konkurences institūciju un Eiropas Komisijas sadarbība var sniegt būtiskus uzlabojumus.

4 PROGRESA VĒRTĒJUMS GĀZES NOZARĒ

4.1 Kopsavilkums

Lai izveidotu gāzes iekšējo tirgu, vajadzīga lielāka integrācija un nepieciešami intensīvi pasākumi piegādes dažādošanai. Ir skaidrs, ka dalībvalstīm, kuru integrācija ar kaimiņvalstīm ir slikta un kuru pieeja ārējiem avotiem ir ierobežota, ir bijis grūtāk attīstīt konkurenci.

Turpretim to dalībvalstu rezultāti, kurām pieejami vairāki atšķirīgi avoti un kuras izmantojušas kapacitāti, šķiet ievērojami labāki. Līdzās Apvienotajai Karalistei, kurai ir stabila konkurences struktūra, un Īrijai, kurā lielajiem lietotājiem jau daudzus gadus ir izvēles brīvība, vislabākie rezultāti ir tirgos, kas atrodas dažādu resursu tuvumā, piemēram, Beļģijā, Dānijā un Nīderlandē. Pērn ievērojamus panākumus guvušas arī Itālija un Spānija. Tiek lēsts, ka visās iepriekš minētajās dalībvalstīs vismaz 30 % lielo lietotāju ir mainījuši piegādātāju. No pārējām valstīm tikai Francija tuvojas šādam attīstības līmenim, jo īpaši tās ziemeļu reģionos. Vācijas un Austrijas virzība vēl aizvien sagādā lielu vilšanos, savukārt jaunajām dalībvalstīm ir vairāki neatrisināti jautājumi, kas, visticamāk, kavēs konkurences darbību.

4.2 Efektīva regulēšana un nodalīšana

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi gāzes tīkliem, ne tikai maksām jāatspoguļo izmaksas, bet jāparedz arī elastīgi nosacījumi saistībā ar plūsmu nominēšanu, kas atbalsta jaunus tirgus dalībniekus. Kopumā ieejas-izejas sistēma attiecībā gan uz tarifiem, gan jaudas rezervēšanu pārvades tīklos vairāk veicina konkurētspējīga tirgus attīstību, un vairums dalībvalstu virzās uz to. Tomēr dažos gadījumos neelastīgas procedūras bez atbilstīgiem apturēšanas mehānismiem neizmantošanas gadījumā („ use it or lose it ”) vēl aizvien ir šķērslis jauniem tirgus dalībniekiem. Augsti tarifi, jo īpaši par zema spiediena sadales tīklu izmantošanu, arī turpina radīt problēmas.

Izlīdzināšanas un glabāšanas režīmi arī ir īpaši jautājumi, ja notiek efektīva tirgus atvēršana. Vairāki režīmi vēl aizvien ir diezgan nenoteikti, īpaši jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ jāizsaka nožēla, ka nesenajā Madrides forumā netika panākta vienošanās par obligātajām standarta procedūrām attiecībā uz piekļuvi glabāšanai.

4.3 Tirgus struktūra un integrācija

Galvenā problēma valstu līmenī ir tā, ka bieži vien ir tikai viens uzņēmums, kas tirgū piedāvā gandrīz visu gāzi. Tas nopietni ietekmē konkurences potenciālu piegādes līmenī. Pat ja ir vairāki piegādātāji, konkurence to vidū var būt diezgan neefektīva, ja tie visi veic iegādi no viena vairumtirgotāja.

Protams, šī problēma tiks mazināta tādā mērā, kādā var izveidot plašāku Eiropas dabasgāzes tirgu. Tomēr turpmāku iekšējā tirgus attīstību ierobežo tas, ka vēl aizvien pastāv pārvades jaudas ilgtermiņa rezervācijas. Saskaņotības trūkums starp atsevišķu pārvades operatoru maksājumu struktūrām arī ir kavējis konkurenci vairākos reģionos. Lai piegādātu gāzi no Zēbriges ,piemēram, uz Budapeštu, būtu jāizmanto vismaz pieci dažādi tīkli, un maksas aprēķināšanas sarežģītība būtu būtisks kavēklis ikvienam tīklu lietotājam.

4.4 Cenas

Gāzes cenas vēl aizvien stipri ietekmē starptautiskās naftas cenas, un tās bieži pamatojas uz līgumiem starp gāzes importētājiem un ražotājvalstīm. Tādējādi naftas cenu pieaugums 2004. gadā ir atspoguļojies gāzes tirgū un dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas ir pieaugušas no aptuveni €10/MWh līdz aptuveni €12/MWh 2004. gada beigās.

Kaut arī gāzes vairumtirdzniecības cenas ir līdzīgas vairumā dalībvalstu, Eiropas Kopienu Statistikas biroja publicētā jaunākā informācija par cenām mazumtirdzniecības līmenī tomēr liecina par būtiskām atšķirībām: no €10/MWh līdz €25/MWh lielajiem lietotājiem un no €15/MWh līdz €40/MWh mājsaimniecībām.

4.5 Secinājums

Gāzes tirgi vairākos gadījumos vēl aizvien ir neelastīgi, parasti ilgstošā integrācijas trūkuma dēļ starp valstu tirgiem. Bez pārrobežu konkurences tirgū pārstāvētie uzņēmumi var viegli aizsargāt savu stāvokli. Turklāt neatbilstoši izlīdzināšanas un glabāšanas režīmi un augstie sadales tarifi arīdzan apgrūtina piegādātāju maiņu vairākās dalībvalstīs.

5 PIEGĀDES DROŠĪBA

Elektroenerģija

Kopumā elektroenerģijas ražošanas situācija Eiropas Savienības dalībvalstīs ir apmierinoša. Par spīti 2003. gadā piedzīvotajām grūtībām situācija Itālijā un Spānijā pašlaik ir būtiski uzlabojusies, jo ir ieviestas jaunas jaudas. Tomēr stāvoklis Ziemeļvalstīs vēl aizvien ir diezgan saspīlēts [12].

Vairākos gadījumos pastāv īpaši pasākumi, lai rosinātu ieguldījumus ražošanas jaudā. Daudzās dalībvalstīs ir sava veida skaidri noteikti jaudas maksājumi, savukārt Norvēģijā un Zviedrijā ir arī sava veida jaudas alternatīvu shēma. Citās valstīs jauda tiek veicināta, izmantojot tirgu līdzsvarošanas konfigurāciju vai rezerves jaudas iepirkšanu, ko veic PSO. Visbeidzot, dažas dalībvalstis ir izmantojušas konkursa procesa iespēju.

Vairākos gadījumos ir jāattīsta starpsavienojumi, lai nodrošinātu pieejamās ražošanas jaudas efektīvu izmantošanu un samazinātu spriedzi sistēmā, ko rada pārslogojums dažās svarīgās sastrēgumu vietās. Eiropas Savienība vēl nav sasniegusi Barselonas Eiropadomes noteikto mērķi, ka līdz 2005. gadam pārrobežu starpsavienojumiem būtu jābūt vismaz 10 % no katras dalībvalsts jaudas. Šā iemesla dēļ Komisija direktīvas projektā par elektroenerģijas piegādes drošību un infrastruktūru ir ierosinājusi paaugstināt koordinēšanas līmeni un veicināt valstu regulatoru loma saistībā ar starpsavienojumu jautājumu.

Gāze

Patlaban importa jauda Eiropas Savienībā šķiet vairāk nekā pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu. Kamēr jauda ir pieejama, tas ir labs stimuls ražotājvalstīm un ES piegādātājiem noslēgt līgumus, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc gāzes. Tādēļ patlaban šajā jomā vispārējā līmenī tiek īstenoti daži ļoti īpaši pasākumi. Vidējā termiņā tiek īstenoti vai apsvērti vairāki projekti, jo īpaši saistībā ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem. Paredzams, ka šādi ieguldījumi tiks veikti bez īpašiem atbalsta pasākumiem.

6 SABIEDRISKIE PAKALPOJUMI UN LIETOTĀJU/PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

Līdz 2007. gada jūlijam visi patērētāji kļūs par tiesīgiem patērētājiem un tiem būs iespēja izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas un gāzes piegādātāju. Šajā sakarā ir svarīgi, lai tirgus atvēršana nodrošinātu patērētājiem tikpat uzticamu elektroenerģijas un gāzes piegādi un vismaz tikpat pārredzamu un saprotamu pakalpojumu maksas iekasēšanas veidu neatkarīgi no tā, vai tie izvēlas mainīt vai nemainīt piegādātāju. Tāpat attiecībā uz noteikumiem direktīvās par enerģijas avotu marķēšanu dalībvalstīs būs jānodrošina šīs prasības sekmīga īstenošana, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli.

Dažas mājsaimniecības un mazie uzņēmumi ir pauduši viedokli, ka apzināta izvēle bieži nav iespējama, jo cenu salīdzinājumi nav pieejami vai ir grūti saprotami. Šajā jautājumā vajadzīgi uzlabojumi un nozarei un regulatoriem jānodrošina, lai izsmeļoša informācija par cenām un pakalpojumiem būtu objektīva un pārredzama.

Komisija pauž bažas ne tikai par direktīvu iepriekš minēto nosacījumu izpildes nodrošināšanu, bet arī par to, ka sabiedrisko pakalpojumu saistībām nevajadzētu kropļot tirgu un piegādātājiem būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve patērētājiem. Šajā sakarā jau ir ņemta vērā gala lietotājiem noteikto regulēto cenu iespējamā negatīvā ietekme.

7 VIDES ASPEKTI

Enerģētikas iekšējam tirgum būs jāattīstās atbilstīgi Kopienas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tas nozīmē, ka jāsaglabā vajadzīgie stimuli, lai atbalstītu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, emisiju samazināšanu un pieprasījuma pārvaldību. Liberalizācija sniedz arī iespēju jauniem, novatoriskiem dalībniekiem ienākt tirgū un sekmēt tirgus diferenciācijas stratēģijas, piemēram, balstoties uz vides raksturlielumiem.

Dalībvalstu iestāžu sniegtā informācija liecina, ka šāda politika turpina dot rezultātus. 2003. gadā uzņēmumu portfeļiem, galvenokārt Vācijā un Spānijā, tika papildus pievienota ražošanas jauda vairāk nekā 7000 MW apjomā, kas iegūta no neizsīkstošiem enerģijas avotiem un efektīvi izmantojot TEC. Tas bija krietni vairāk nekā 50 % no jaunās ražošanas jaudas, kas pievienota 2003. gadā. Turpmākas attīstības izredzes iezīmē jaunas tehnoloģijas, kas parādās tirgū, piemēram, mikrokoģenerācija. Daudzas dalībvalstis arīdzan turpina izmantot aktīvo pieeju pieprasījuma pārvaldībai, izmantojot nodokļu stimulus.

8 SECINĀJUMI

Eiropa atrodas plašas enerģētikas kopienas veidošanas procesā, kas krietni pārsniedz Savienības robežas, pamatojoties uz kopējiem noteikumiem un praksi. Dalībvalstīm apņemšanās sasniegt šo mērķi jāatspoguļo lēmumos, ko tās pieņem attiecībā uz direktīvu īstenošanu un nozares pārstrukturēšanu. Tikai šādi rīkojoties, tiks sasniegts konkurētspējīga un droša tirgus mērķis.

To paturot prātā, ieguldījumi infrastruktūrā un pareiza tīklu darbība, lai atbalstītu konkurētspējīgu tirgu, ir ļoti svarīgs jautājums. Kaut arī daži jautājumi ir atrisināti, bažas, kas izteiktas iepriekšējos paziņojumos un ierosinātajā direktīvā par piegādes infrastruktūru un drošību, vēl aizvien ir aktuālas un vai citādi jāpanāk progress attiecībā uz šo jautājumu.

Neatkarīgu regulatoru loma vēl aizvien ir būtisks elements konkurences ieviešanā un to lēmumi attiecībā uz tīklu tarifiem un citiem nozīmīgiem tirgus noteikumiem turpinās ietekmēt tirgus attīstību. Šādā kontekstā vēl aizvien ir svarīgi nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekami resursi un pilnvaras.

Laiks rādīs, vai uzlabojumi, kas veikti saskaņā ar direktīvām, ir piemēroti, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus, īpaši tad, ja dalībvalstu pieeja esošo tiesību aktu transponēšanai būs pasīva. Skaidrs ir viens — jaunajā globālajā vidē ar augstākām primārās enerģijas cenām Kopienai svarīgāk kā jebkad ir ievērot tās apņemšanos izveidot konkurētspējīgu tirgu.

[1] Direktīvas 2003/54 un 2003/55

[2] Regula 1228/2003

[3] Eiropadomes Secinājumi 24/3/2000 (angliski) Nr. 100/1/00 2000. gada 23. līdz 24. marts

[4] Piemēram: “Kvalitatīvs pētījums – Eiropas patērētāji un pakalpojumi ES 25 vispārējās interesēs (2003. gada decembris), Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāts”

[5] ES ražīgums un konkurētspēja: Nozares perspektīva: Mary O’Mahony un Bart van Ark (red.) Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta vārdā, Eiropas Komisija, 2003.

[6] Direktīvas 96/92, 98/30

[7] KOM (2003) 741

[8] KOM (2003) 743

[9] Šajā tabulā minēts būtiskākais šķērslis katrā dalībvalstī. Tomēr tas nenozīmē, ka nepastāv citi šķēršļi.

[10] Pamatslodze nozīmē nemainīga daudzuma piegādi 24 stundu laikā

[11] Paziņojums presei IP/04/1455, 2004. gada 9. decembris

[12] Pamatojoties uz pārvades sistēmu operatoru sniegtajiem datiem. Piemēram, Sistēmu atbilstības prognoze 2004. – 2010. gadam, UCTE, 2003. gada decembris: UCTE Sistēmu atbilstības pārskats 2003. gadam, UCTE, 2004. gada jūnijs.