KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMANETAM - Par piekļuves uzlabosanu informācijai tiesībsargājosām iestādēm

I NODAĻA - IEVADS, RACIONĀLAIS UN POLITIKAS KONTEKSTS

Pārskats

Eiropadomes deklarācija par terorismu [1] uzdod Padomei iztirzāt likumdosanas pasākumus, lai vienkārsotu informācijas un izlūkosanas apmaiņu starp tiesībsargājosām iestādēm dalībvalstīs. Komisija ir aicināta izvirzīt priekslikumus Jūnija Eiropadomei, attiecībā uz personiskās informācijas apmaiņu un pasazierinformācijas izmantosanu, lai apkarotu terorismu. Komisijas priekslikumiem ir arī jāiekļauj nosacījumi, kas dod iespēju tiesībsargājosām iestādēm piekļūt Eiropas informācijas sistēmām.

[1] 2004.gada 25.marta Eiropadomes deklarācija par terorisma apkarosanu.

Pasreizējais paziņojums ir pirmais devums no Komisijas puses kā atbilde uz Padomes lūgumu.

Šajā paziņojumā, Komisija izklāsta elementus, kas ir nozīmīgi, lai panāktu brīvu informācijas apriti starp dalībvalstu tiesībsargājosām iestādēm, daudz strukturētākā veidā, nekā tas ir bijis līdz sim. Pēdējā laikā eksistē sķērsļi brīvai informācijas apritei, kas, turklāt, liek Padomei veikt treso piegājienu abpusējiem novērtējumiem, lai iztirzātu "informācijas un izlūkosanas apmaiņu starp Eiropolu un dalībvalstīm, un dalībvalstīm savā starpā". Informācijas sadalīsana atsevisķos nodalījumos un skaidras politikas trūkums par informācijas kanāliem, kavē informācijas apmaiņu. Izaicinājumu pārvarēt informācijas sadalīsanu starp dazādām ministrijām valsts ietvaros saasina juridiskas, tehniskas un praktiskas problēmas, kas kavē apmaiņu starp dalībvalstīm. Lai iegūtu daudz precīzāku prieksstatu par siem sķērsļiem, Komisija ierosina uzsākt pilnīgu apstākļu uzskati, lai piekļūtu informācijai, kā arī, plasu konsultāciju ar visām ieinteresētajām pusēm, proti, Eiropas datu aizsardzības uzraugu. Paziņojums mērķē arī uz veidu paredzēsanu, lai novērstu galveno draudu īstenosanos, piemēram, terorisma, ieviesot ideju par ar prātu vadītu likuma piemērosanu ES līmenī. Tas paredz darba kārtību, kas izklāsta, kā to sasniegt, un tas deklarē likumdosanu, lai novērstu konkrētas juridiskās problēmas. Paziņojuma uzmanības centrā ir piekļuves uzlabosana nepieciesamajai svarīgajai informācijai, kā arī uz koncepciju, kas nepieciesama, lai ieviestu ar prātu vadītu likuma piemērosanu ES līmenī.

Šie divi elementi ir ES Informācijas politikas likuma piemērosanai veidojosie faktori. Kopēja darbība sajās nozarēs veicinās progresīvu brīvības, drosības un tieslietu jomu izveidi, kurās personu brīva kustība paliek nodrosināta, ņemot vērā drosības izaicinājumus, terorisms un citas organizētās noziedzības formas tiek izvirzītas Savienībai kopumā. Likuma piemērosanas aktivitāsu efektivitāti jāveido, ievērojot cilvēktiesības un pamat brīvību, ko sargā starptautiskās, Eiropas un konstitucionālās tradīcijas, kas kopīgas dalībvalstīm. Piedevām, kamēr tiek veidota sī politika, Komisija nodrosinās, lai Kopienas likumi un politikas savlaicīgi tiktu ņemtas vērā. Jo īpasi, sādai politikai nevajadzētu radīt juridisku nedrosību vai ekoomiskos apgrūtinājumus industrijām.

Komisija sasauc dalībvalstis un iesaistītās puses, lai iesaistītu sekojosās korporatīvās darbībās.

Pirmkārt, veikt nepieciesamās darbības, lai darītu pieejamus ES tiesībsargājosām iestādēm nepieciesamos un būtiskos datus un informāciju, lai varētu novērst un apkarot terorismu un citas smagās vai organizētās noziedzības formas, kā arī draudus, ko tās izraisa. Šajā ziņā, jāpatur prātā, ka ļoti biezi kriminālā darbība, kas neietilpst kategorijā ,smaga vai organizēta", var novest pie tādas vai būt saistīta ar tādu.

Otrkārt, lai sagatavotu un izmantotu augstas kvalitātes ES kriminālās izlūkosanas. Zināsanas, kas tiks iegūtas sajā procesā, politiskam līmenim palīdzēs noteikt ES likuma piemērosanas prioritātes saskaņotā veidā, un tiesībsargājosām iestādēm saskarties reāli ar noziegumiem un draudiem, kas apdraud mūsu pilsoņu dzīvības, fizisko integritāti un drosību.

Treskārt, paaugstināt uzticību starp likuma ieviesanas iestādēm. Kopēju nosacījumu ieviesana, piemēram, piekļuve datu sistēmām, un dalīsanās prasmēs, veicinās vienotas informācijas politikas platformas izveidosanu, jo īpasi likvidējot reālos sķērsļus efektīvai informācijas un ziņu apmaiņai.

Virkne apsvērumu noved ES Informācijas politiku pie likuma piemērosanas. Tie ir saistīti ar pieaugoso informētību par ES vārīgumu pret draudiem, kā tiem, ko ir izvirzījusas teroristu aktivitātes, Savienības atkarību no ciesi saistītiem tīklojumiem; ar nepieciesamību veicināt paaugstinātas informācijas plūsmas starp kompetentajām iestādēm, ar jauno tehnoloģiju prieksrocībām un uz zināsanām balstītām iespējām atbalstīt likuma piemērosanas darbības un, tai pasā laikā, palielināt datu aizsardzību, drosību un saistīto kontroles un uzraudzības mehānismu.

Šajā paziņojumā ir iecerēts uzlabot informācijas apmaiņu starp visām tiesībsargājosām iestādēm, t.i., ne tikai starp policijas iestādēm, bet arī starp muitas iestādēm, finansiālās informācijas daļām, mijiedarbību ar tiesnesiem un prokuratūrām, un viesām pārējām valsts ierēdņu grupām, kas piedalās procesā, sākot ar drosības draudu atklāsanu pasā sākumā un kriminālpārkāpumiem, līdz pat vainīgā notiesāsanai un sodam. Nozīmīgā loma, ko Valsts drosības un izlūkosanas iestādes spēlē sajā sakarā, ir neapspriesta. Daudzas ieksēji saistītas problēmas, ko ES Informācijas politika likuma piemērosanai ir iecerējusi risināt, ir uzskaitīti sekojosajos paragrāfos.

Visbeidzot, ir jāņem vērā ārējā dimensija, dēļ izaicinājuma terorismam un organizētās noziedzības, ko mēs mēģinām risināt, starptautiskā rakstura. Citas valstis ir ieviesusas vai nākotnē ieviesīs savas Informācijas politikas likuma piemērosanai, mēs esam jau redzējusi gadījumus, kad sīs politikas ir no svara ES pilsoņiem un uzņēmējiem. Var rasties arī jautājumi, kuri savstarpēji mijiedarbojas. Var būt jāmeklē daudzpusējus risinājumus specializētos forumos. Ir jāņem vērā arī ietekme, kāda ES politikai var būt uz treso valstu pilsoņiem, lai nodrosinātu gan to, ka nepasliktinās sadarbība ar sīm valstīm likumu piemērosanā, gan to, ka pilsoņu tiesības tiek ievērotas, bez diskriminācijas.

Šī politika darīs pieejamus nepieciesamos un būtiskos datus un informāciju, pirmkārt, tiesībsargājosajām iestādēm, lai novērstu un cīnītos pret terorismu un citām smagās un organizētās noziedzības formām, kā arī ar draudiem, ko tie izraisa [2]. Otrkārt, tā veicinās ES līmenī augstas kvalitātes kriminālo izlūkosanu, lai palīdzētu pieņemt politiskos lēmumus un tiesībsargājosām iestādēm veiksmīgi saskarties ar siem noziegumiem. Treskārt, atbalstīs uzticības veidosanu starp kompetentajām iestādēm. Veidojot so politiku, Kopienas politikas un Kopienas juridiskie aspekti arī tiks ņemti vērā; īsāk sakot, sī politika pilnībā respektēs pamattiesības.

[2] Šajā paziņojumā izteikums "dati" vai "informācija" nozīmē "dati, informācija un izlūkosana", ja vien nav savādāk norādīts; termins "izlūkosana" attiecas uz "kriminālizlūkosanu'.

Informācijas politikai ir jāņem vērā sekojosie elementi:

* Drosības problēmas risināsanā ir nepieciesama kopīga un saskaņota darbība, visaugstākajā līmenī; ieinteresētās puses ir tiesībsargājosās iestādes, nacionālās valdības, Eiropas izpildorgāni un likumdevēj iestādes, un citi orgāni Eiropas un starptautiskajā līmenī.

* Cilvēktiesību problēmas risināsana nozīmē censanos panākt atbilstosu līdzsvaru starp robustu datu aizsardzību un pienācīgu citu pamattiesību ievērosanu, no vienas puses, un, no otras puses, veiksmīgu tiesībsargājosās informācijas izmantosanu ar mērķi aizsargāt svarīgas valsts intereses, tādas kā valsts drosība un noziedzības apkarosana, noziegumu atklāsana un prasību ierosināsana.

* Kas attiecas uz tehnoloģiju, ir nepieciesamas savienojamas informācijas sistēmas, kuras ir aizsargātas pret nelikumīgu piekļuvi, ar atbilstosu datu aizsardzību, ieskaitot datu apstrādes kontroli un pārraudzību, un izmeklēsanas audits. Informācijas tehnoloģiju noziegumu pārbaudēm ir jāatklāj vājās vietas un kriminālo darbību iespējas un ir jābūt koncentrētām uz datu analīzi, piemēram, uz riska novērtēsanu un profilēsanu.

* Lai atvieglotu efektīvo sadarbību, informācijas vāksanas, uzglabāsanas, analīzes un apmaiņas kopējie standarti būtiski atbalstīs uzticēsanās veidosanu starp kompetentajām iestādēm, gan valsts, gan ES līmenī.

* Multifāzu pieejas ieviesanai būs nepieciesama ilgtermiņa kooperatīvā darbība.

II NODAĻA - PRETIM LABĀKAI DATU PIEKĻUVEI UN LIKUMA PIEMĒROŠANAS IEVIEŠANAI ES LĪMENĪ, BALSTOTIES UZ IZLŪKOŠANU.

2.1. Stratēģiskie mērķi

Šī paziņojuma mērķis ir ieviest ES Informācijas politiku likuma piemērosanai, kas sekmēs LES 29.panta mērķu realizēsanu, nodrosinot labāku informāciju par drosajiem kanāliem par pastāvoso sadarbību likuma piemērosanā un sagatavosanas darbu veiksanu saistībā ar likuma piemērosanu, kas balstīta uz izlūkosanu, gan vietējā, gan Eiropas līmenī, ko apstiprina nepieciesamā uzticības celsana. Politikas plāns ietver juridiskās, tehniskās un organizatoriskās darbības, kas, saliktas kopā, nodrosinās tiesībsargājosām iestādēm struktūru sadarbībai, lai atvieglotu piekļuvi un datu apstrādi, kuri ir būtiski likuma piemērosanai un kriminālizlūkosanas izstrādāsanā.

Apskatot Informācijas politiku daudz sīkāk, iecerētie rezultāti ir:

* Piekļuves informācijai optimizēsana, turpmāko pamatlikumu ieviesanas pasākumiem, kā arī kriminālās izlūkosanas izstrāde;

* Nodrosināt, lai svarīgi dati, kuri nav ieviesti likuma piemērosanas nolūkiem, būtu pieejami, kamēr vien tie nav piemēroti, nepieciesami un pielāgoti specifiskiem un pamatotiem iemesliem, pēc kā tiecās [3];

[3] Leģislatīvu priekslikumu par datu saglabāsanu ir iesniegusas četras dalībvalstis 2004.gada aprīļa JHA Padomē. Komisija gaida atklātu apspriedi par so jautājumu.

* Noteikt horizontālos standartus, gadījumā, ja tie jau pastāv, veicināt efektīvu horizontālo standartu kopējo izmantosanu, lai piekļūtu datiem, novērtēsanu, informācijas konfidencionalitāti, uzticamību, datu drosību un datu aizsardzību, un savietojamības standartus valsts un starptautiskajām datubāzēm;

* Ieviest norunātos izlūkosanas veidus, lai atbalstītu politisko un operatīvo lēmumu pieņemsanu un attīstītu līdzīgu analīzes, piemēram, noziedzīgo tīklu, nozieguma draudu, riska, metozu izmantosanu;

* Nodrosināt pamatu prioritāsu noteiksanai informācijas vāksanā un analīzē ES mērogā un, līdz ar to, noteikto prioritāsu ietvaros izvēlēties vislabāko darbības kursu, lai novērstu un apkarotu terorismu un citas nopietnās vai organizētās noziedzības formas, kā arī tās izraisītos draudus;

* Sekmēt sadarbības spējīgu un saskaņotu tiesībsargājoso darbību ar mērķi efektīvi un kur nepieciesams novērst, izmeklēt un dezorganizēt teroristu aktivitātes un aktivitātes, kas saistītas ar citām nopietnās vai organizētās noziedzības formām.

Uzlabota piekļuve datiem, informācijai un izlūkosanai, veicinās likuma piemērosanu katrā dalībvalstī un Eiropas līmenī, lai novērstu un cīnītos pret terorismu un citām smagās un organizētās noziedzības formām, kā arī, ar, draudiem, ko tie izraisa. Papildus pievienotā vērtība parādīsies, kad dati tiks metodiski analizēti, lai sagatavotu augstākās klases kriminālizlūkosanu. Lai atbalstītu ES uz izlūkosanu balstītu likuma piemērosanu, ir jāapgūst valsts kriminālās izlūkosanas sistēmas minimālie standarti, kas nodrosina savienojamu draudu novērtēsanu Eiropas līmenī.

2.2. Pamatelementi efektīvai piekļuvei un datu un informācijas vāksana, glabāsana, analīze un apmaiņa

2.2.1. Līdzvērtīgās piekļuves datiem princips starp likuma pimērosanas iestādēm

Pirmajam Informācijas politikas likuma piemērosanai pamatuzdevumam ir jāveicina brīvu informācijas apriti starp tiesībsargājosajām iestādēm, tai skaitā Europol un Eurojust. Šobrīd, tiesībsargājosās iestādes var meklēt datubāzes, kas ir valstiski pieejamas. Tomēr, piekļuve informācijai, kuru pārvalda dalībvalstu tiesībsargājosās iestādes, ir praktiski neiespējama.

Informācijas politika censas padarīt so informāciju praktiski pieejamu visām ES tiesībsargājosām iestādēm, tai skaitā Europol un Eurojust, lai palīdzētu tām pildīt savas funkcijas, saskaņā ar likuma varu.

Princips, ko Informācijas politika ievies ieprieksējā nodaļā izklāstīto problēmu izlīdzināsanai, ir vienas no 'tiesībām uz līdzvērtīgu piekļuvi datiem'. Tas sniegtu ES tiesībsargājosajām iestādēm un amatpersonām līdzvērtīgas piekļuves tiesības datiem un datubāzēm citās dalībvalstīs uz salīdzināmiem noteikumiem, kādi attiecas uz attiecīgās dalībvalsts tiesībsargājosajām iestādēm. Secinājums attiecībā uz sīm tiesībām ir pienākums citu dalībvalstu tiesībsargājoso iestāzu amatpersonām sniegt piekļuvi uz tādiem pasiem noteikumiem, kādi tiek piemēroti valsts tiesībsargājoso iestāzu ierēdņiem.

Tas nozīmē dalībvalstu saistības rīkoties ES modeļa ietvaros attiecībā uz ta'diem jautājumiem kā draudu novērtēsanas sinhronizācija, pamatojoties uz kopējo metodoloģiju un sistemātisku draudu novērtēsanas pamatosanu, veuicot nozaru vājo punktu pētījumus.

Līdzvērtīgās piekļuves princips atzīst, ka:

- Savienības un tās pilsoņu drosība ir kopatbildība,

- Dalībvalstis ir atkarīgas viena no otras, lai ieviestu likumus, lai novērstu un cīnītos pret terorismu un citām smagās un organizētās noziedzības formām, un ietver to izraisītos draudus;

- Tiesībsargājosās iestādes dalībvalstīs pilda līdzīgus uzdevumus un tām ir vienāda informācijas nepieciesamība;

- Tiesībsargājosās iestādes rīkojas likumīgi, piekļūstot datiem vai pieprasījumu datubāzēm savu uzdevumu izpildei un robezās, kas noteiktas ar vispārējām normām par datu aizsardzību un datu drosību.

Principā, vienādas piekļuves tiesībām nevajadzētu samazināt esoso Savstarpējās tiesiskās palīdzības instrumentu efektivitāti. Jebkuras iespējamās tiesiskās sekas ir rūpīgi jāizanalizē.

Caurredzamie un godīgie apstākļi, lai piekļūtu nepieciesamajai un būtiskajai informācijai, visām ES tiesībsargājosajām iestādēm ir izveidoti, balstoties uz kopīgiem standartiem, iekaitot, uz datu aizsardzību un datu drosību. Dalībvalstis būs atbildīgas par so apstākļu ieviesanu. Tiks izveidota sistēma, lai pārraudzītu ieviesanu, vadoties pēc piekļuves nosacījumu identifikācijas (skatīt 2.2.2. paragrāfu).

Informācijas apmaiņas starp tiesībsargājosajām iestādēm galvenos sķērsļus var sekmīgi risināt, tikai uzticot dalībvalstīm konkrētos pasākumus, lai izveidotu Eiropas kriminālizlūkosanas modeli (skatīt paragrāfu 2.3).

Eiropas Informācijas politika mērķē uz principa ieviesanu, kas nodrosina Eiropas tiesībsargājosajām iestādēm vienādu pieeju nepieciesamajiem un nozīmīgajiem datiem un informācijai. Komisija ar dalībvalstīm izskatīs, kuri sķērsļi eksistē, balstoties uz to, novērtēs leģislatīvā priekslikuma iesniegsanas Padomei un Eiroparlamentam, kas ir saistīts ar tā apskatīsanu ES līmenī, atbilstību.

2.2.2. Piekļuves nosacījumu skenēsana

Komisija ierosina veikt pilnīgu apstākļu uzskati, balstoties uz pieejamo informāciju, kā arī uz informāciju, ko sai sakarā sniedz dalībvalstis, lai ieskicētu sekojosos elementus:

- Kuri dati vai datubāzes ir pieejamas tiesībsargājosām iestādēm dalībvalstīs, un kuras ir pieejamas ārzemēs, ieskaitot indeksu datubāzes (saturs);

- Kāds ir datubāzes mērķis (mērķa definējums);

- Kurām tiesībsargājosām iestādēm ir piekļuve datiem (lietotāji);

- Saskaņā ar kādiem noteikumiem, sīm iestādēm ir piekļuve datiem un datubāzēm (piekļuves protokols);

- Kādas ir tehniskās prasības, lai piekļūtu siem datiem un datubāzēm (tehniskie protokoli);

- Cik biezi piekļūst datiem un datubāzēm (nozīmība);

- Kuri dati vai datubāzes interesē tiesībsargājosās iestādes, bet nav tām pieejamas; kādi ir piemērojamie datu aizsardzības nosacījumi (vajadzību apsvērsana).

Komisija ir iecerējusi:

- uzsākt uzskaiti līdz 2004.gada beigām, lai noteiktu iespējas, vajadzības un saites, kas nepieciesamas, lai tiesībsargājosās iestādes varētu piekļūtu datiem un datubāzēm.

- uzsākt tiesisko normu, nosacījumu izpēti, ietverot IT risinājumu piekļuvi (ne)likuma piemērosanas datiem, un procedūru, kas saistītas ar datu aizsardzības un datu drosības noteikumiem, izpēti.

2.2.3. Datu vāksana

Tiesībsargājosās iestādes ES izmanto atsķirīgas pieejas informācijas vāksanā un klasifikācijā. Šobrīd nepastāv viens kopējs forums, kā klasificēt konfidencionalitāti par dazādiem informācijas avotiem.

Pirmais un galvenais informācijas avots ir datu vāksana no likuma piemērosanas pārvaldēm. Piekļuve datiem, kas nav savākti likuma piemērosanas nolūkos ir cits politikas jautājums. Tam ir nepieciesama plasa un atklāta apspriede ar ieinteresētajām pusēm,

Pirmais un galvenais informācijas avots ir datu vāksana no likuma piemērosanas pārvaldēm. Piekļuve datiem, kas nav savākti likuma piemērosanas nolūkos ir cits politikas jautājums. Tam ir nepieciesama plasa un atklāta apspriede ar ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz Kopienas likumu un politiku patērētājiem un veidotājiem.

Sistēma, kas organizē atsķirīgo piekļūsanu privilēģijas, piemēram, kopīgie Eiropas standarti autorizācijai un klasificētā piekļuve informācijai, patērētāju piekļuves profila kopīgā sistēma, lai administrētu daudzās piekļuves tiesības, un autorizēto lietotāju autentiskais reģistrēsanas veids, nodrosinātu pamatu efektīvam piekļuves menedzmentam. Lietotāju profilus var izmantot arī, lai sistemātiski uzraudzītu un auditētu piekļuvi datiem.

Komisija ir paredzējusi sākt pētījumus, lai pamatotu likumdosanas un ārpus likumdosanas esosu iniciatīvu izstrādi, kas saistītas ar minimālajiem standartiem datu ieguvei, kopīgiem procesuālajiem standartiem konfidencialitātes klasificēsanai un datu uzticamībai, kopīgiem standartiem par pilnvarojumu izsniegsanu piekļuvei slepenai informācijai un lietotāju piekļuves profiliem.

Komisija turpmāk organizēs konsultācijas un daudzdisciplīnu seminārus, saskaņā ar ES Forumu par Organizētās noziedzības novērsanu, lai apspriestu publisko un privāto līdzdalību, jo sevisķi pieejamību datiem, kuri navsavākti likuma piemērosanas nolūkiem.

2.2.4. Datu apmaiņa un apstrāde

Papildus dazādiem veidiem, kā piekļūt datiem un datubāzēm saskaņā ar ekvivalentas piekļuves principu, otra alternatīva, kā uzlabot piekļuvi datiem un datubāzēm, ir savienot tos tīklā vai izveidot centrālas datubāzes. Šajā kontekstā Eiropas Padome [4] lūdza Komisiju "iesniegt priekslikumus, kā paaugstināt sadarbības iespējas starp Eiropas datubāzēm (SISH, VIS un EURODAC), lai izmantotu to pievienoto vērtību attiecīgajos tiesiskajos un tehniskajos ietvaros terorisma novērsanas un apkarosanas aspektā." [5] Paaugstinātajām sadarbības iespējām būs jāņem vērā piemērojamās tiesiskās normas par datu aizsardzību.

[4] Eiropas Padomes 2004. g. 25. marta Deklarācija par terorisma apkarosanu.

[5] Par so tematu tiks sagatavots atsevisķs Komisijas Paziņojums.

Komisija uzskata, ka vienīgā adekvātā alternatīva nākotnē ir savstarpēji operējamu un savstarpēji saistītu ES sistēmu izveide. Konceptuāli visaptverosa IT arhitektūra, kas ietver nacionālās, Eiropas un starptautiskās saiknes, ilgtermiņā piedāvā ievērojamu līdzekļu ietaupījumu, sinerģētikas un politikas iespējas gan kriminālajai izlūkosanai, gan plasākajā kontekstā - jaunveidojamajai Eiropas drosības stratēģijai.

Būtu jāizstrādā stadijās sadalīta pieeja, kas balstās uz saskaņotu datu sifrēsanas formātu un piekļuves noteikumu izstrādi dazādām sistēmām. Ieprieksējas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, ko rīkojusi Eiropas Komisija [6], jau ir norādījusas vairākus jautājumus, kas varētu radīt sķērsļus informācijas apmaiņai. Cita starpā tie it sevisķi ir:

[6] Dublinas deklarācija un Organizētās noziedzības novērsanas foruma apspriezu slēdzieni.

- kopīgu standartu un datu apstrādes noteikumu trūkums;

- kopīgu datu piekļuves standartu trūkums;

- savietojamu nozieguma definīciju un noziedzības statistikas trūkums;

- savietojamu IT tehnoloģiju, ko izmanto likuma piemērosanas iestādes, trūkums;

- uz sadarbību balstītu likuma piemērosanas kultūru trūkums ārpus valstu robezām;

- sadarbības trūkums starp publisko un privāto sektoru;

- apziņas par kopīgu datu aizsardzības noteikumu nepieciesamību trūkums un kopīgu datu drosības ietvaru trūkums.

Komisija ir paredzējusi sniegt paziņojumu, lai izpētītu iedarbīgās metodes, kas likvidētu galvenos datu apmaiņai traucējosos sķērsļus un kas nepieciesamības gadījumos būtu balstītas uz attiecīgām likumdosanas iniciatīvām.

2.2.5. Pētījums

Pasreizējās Eiropas pētījumu programmas risina informācijas un komunikāciju sistēmu un infrastruktūras drosības jautājumu. Komisija jau ir izskatījusi nepieciesamību paātrināt Eiropas Drosības pētījumu programmas izstrādi, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju drosību, uzsākot Sagatavosanas pasākumu par drosības pētījumu. [7] "Sagatavosanas pasākums 2004. - 2006. gadam (ar budzetu EUR 65 miljoni) atbalstītu un finansētu pasākumus esosās situācijas noskaidrosanā, ņemot vērā visaptveroso Eiropas Drosības pētījumu programmu no 2007. gada.

[7] COM (2004) 72 fin.

Eiropas iedzīvotāji terorismu un organizēto noziedzību uzskata par divām svarīgākajām problēmām (80% ES iedzīvotāju uztver terorismu un organizēto noziedzību kā galvenos draudus). Paslaik izpētes pasākumi, kas attiecas uz kriminālās izlūkosanas sistēmām vai likuma piemērosanu, nav pietiekami iekļauti pētījumu programmās. Tāpēc ir nepieciesams definēt konkrētus pētījumu pasākumus papildus jau esosajām programmām. bez pētījumu pasākumu līdzfinansēsanas AGIS programmas ietvaros ir iespējams:

- sekmēt pētījumus par drosiem un konfidenciāliem saziņas kanāliem ar AGIS programmas starpniecību;

- uzsākt standartu izstrādi drosai informācijas apmaiņai, it sevisķi starp likuma piemērosanas iestādēm;

- uzsākt konkrētus pētījumus par Eiropas kriminālās izlūkosanas sistēmu izmantosanu un īstenosanu, ieskaitot ar to saistītos kopīgos standartus meta-datiem, drosai informācijas apmaiņai, paaugstinātas datu aizsardzības līdzekļiem, automatizētai analīzei, draudu un risku novērtējumam un profilu izstrādes metodēm.

2.3. Galvenie elementi efektīvai, uz kriminālās izlūkosanu balstītai likuma piemērosanas spējai ES līmenī

Otrs Informācijas politikas pamatmērķis ir ieteikt pasākumus, lai attīstītu likuma piemērosanu ES, kas balstās uz kriminālo izlūkosanu. Kriminālā izlūkosana palīdz kompetentām iestādēm īstenot to stratēģiskos vai operatīvos mērķus, lai novērstu un apkarotu terorismu un citas bīstamas organizētās noziedzības formas un radītos draudus. [8] Eiropas Kriminālās izlūkosanas modeļa ieviesana paaugstinātu uz kriminālo izlūkosanu balstītās likuma piemērosanas efektivitāti un ļautu palielināt sadarbības apmērus. Tā ietvertu tādus jautājumus kā draudu novērtējuma sinhronizēsana pēc kopīgas metodoloģijas, draudu novērtēsanas sistemātiska pamatosana ar īpasām briesmām pakļauto sektoru izpēti un nepieciesamo finansu un cilvēku resursu piesķīrums.

[8] Kriminālā izlūkosana iedalās stratēģiskajā un operatīvajā (jeb taktiskajā) izlūkosanā. Stratēģiskā izlūkosana dod ieskatu jautājumā par to, kādi ir draudi un noziegumi, pret kuriem jāvērsas, bet operatīvā izlūkosana dod taktiskas vadlīnijas, kā vislabāk rīkoties pret tiem un kādas ir to prioritātes.

ES Informācijas likuma piemērosanas politikas mērķis ir padarīt vajadzīgo informāciju pieejamu ES kriminālās izlūkosanas tīklam, lai radītu pirmklasīgu ES kriminālās izlūkosanas sistēmu, kuras rezultātā tiktu doti periodiski ES stratēģiskie un operatīvie novērtējumi. Eiropola Informācijas sistēmas pieejamībai arī būs nozīmīga loma sādas ES kriminālās izlūkosanas spējas attīstībā.

Turpmāk norādītie posmi veidos situāciju, kad stratēģiskie novērtējumi jau ir pieejami lēmumu pieņēmējiem, lai apsvērtu likuma piemērosanas prioritātes, cik biezi tas ir nepieciesams. Papildus tam, Padome piesķir prioritāti Policijas speciālo grupu vadītājiem (CPTF), kas sniedz vislabākās pieejamās taktiskās zināsanas, lai novērstu vai apkarotu draudus un noziedzību, ieskaitot terorismu.

Paslaik ES likuma piemērosanas iestādes nevadās no kriminālās izlūkosanas, kuras mērķis ir ES kā veseluma drosība. Šodien pastāv aktuāla nepieciesamība aizsargāt ES iedzīvotājus pret jauniem drosības riskiem un draudiem. Tāpēc ir būtiski svarīgi, lai ES stratēģiskie un operatīvie novērtējumi kļūtu pieejami pēc iespējas ātrāk. Līdzīgā veidā izlūkosanas informācijas apmaiņai jābalstās uz likuma normām un cieņai pret cilvēku pamattiesībām.

Tāpēc ir paredzēta sāda divu fāzu pieeja:

* Īstemiņā Dalībvalstu kriminālās izlūkosanas dienestiem jārīko apspriedes katru mēnesi, iespējams, ar Eiropola atbalstu, lai apspriestu savus nacionālos stratēģiskos un operatīvos novērtējumus. Eiropolam jādod visa palīdzība ar tam pieejamo informāciju. Šādi iegūtās ziņas jāapkopo, lai izstrādātu ES stratēģiskos novērtējumus, piemēram, divas reizes gadā, un ES operatīvos novērtējumus katru mēnesi. ES stratēģiskie novērtējumi ļautu Padomei noteikt likuma piemērosanas prioritātes. CPTF jāiesniedz operatīvie novērtējumi līdz operatīvajam līmenim nacionālo likuma piemērosanas iestāzu ietvaros.

Pirmajā fāzē jābalstās uz informāciju, ko Dalībvalstu kriminālā izlūkosana un Eiropols var likumīgi iegūt saskaņā ar pasreizējo likumdosanu, un jāizmanto pieejamie analīzes līdzekļi.

* Ilgtermiņā nacionālās kriminālās izlūkosanas iestādes var sākt kriminālās izlūkosanas ziņu izstrādi, izmantojot standartizētus analīzes līdzekļus saskaņā ar attiecīgajiem likuma piemērosanas datiem Eiropas Savienībā.

Eiropola nozīme pieaugs, jo dati un procedūras iegūs Eiropas mērogu. Tā rezultātā veidosies teicamas kvalitātes krimināla izlūkosana, jo tā būs lielākā mērā standartizēta un plasāk saprotama. Attiecībām starp Eiropolu, Padomi un CPTF jāpieskaņojas mainīgajiem apstākļiem. Tajā laikā ES būs spējīga darboties starptautiskajā arēnā kā likuma piemērosanas partneris ar savu noteiktu raksturu un kvalitāti.

Komisija paredz izpētīt nepieciesamos soļus, lai izveidotu sistēmu savlaicīgai uzticama kriminālās izlūkosanas novērtējuma sagatavosanai un iesniegtu ziņojumu Padomei līdz 2005. gada beigām.

Padome noteiks prioritātes uz stratēģisko novērtējumu pamata, ko izstrādās Kriminālās izlūkosanas grupa. Šādi operatīvie novērtējumi piedāvās iespēju iegūt konkrētus rezultātus, piemēram, izdarīt arestus, apķīlāt vai konfiscēt noziedzīgā darbībā iegūtu mantu vai veikt mērķtiecīgus pasākumus kādas kriminālas grupas likvidēsanai.

Kopīgi izmantotas izlūkosanas metodes tiks formatizētas, lai pieskaņotu tās lietosanai ne tikai vispārējā ES līmenī, bet arī ar nolūku risināt starpreģionālus vai reģionālus jautājumus (piem., Baltijas jūras Speciālā grupa par organizētās noziedzības problēmām). Komisijai un Eiropolam jāveic pētījums par dazādām metodēm, ko izmanto Dalībvalstu kriminālās izlūkosanas iestādes, un līdz 2005. gada beigām jāiesaka Eiropas analītiskā metodoloģija kriminālajai izlūkosanai. Saistībā ar to var griezties pie CEPOL izveidot apmācības programmu, kas apmācītu kriminālanalītiķus so metozu izmantosanā un vadosos kadrus, kā vislabāk izmantot operatīvos novērtējumus. Parasti lietotajām metodēm [9] jādod rezultāti, kurus var izmantot ES stratēģisko un operatīvo novērtējumu sagatavosanā.

[9] Metodes ir analīze par rezultātiem, noziegumu modeļiem, noziedzības tirgu, noziedznieku tīkliem, riskiem (kas tiek izmantots kā vadības līdzeklis), mērķu profili ("profilēsana"), noziedzīgā biznesa profili un demogrāfiskās un sociālās tendences.

- Šī Paziņojuma nostādnes jāapstiprina Padomei, lai varētu veikt nepieciesamos pasākumus to īstenosanā.

- Ar Eiropola atbalstu Dalībvalstu kriminālās izlūkosanas orgānu pārstāvjiem jāievāc nacionālie stratēģiskie un operatīvie novērtējumi.

- Padomei jāgriezas pie Dalībvalstīm ar lūgumu nodot izlūkosanas datus Eiropola rīcībā un piesķirt Eiropolam pilnvaras izstrādāt visaptverosu draudu novērtējumu. Muitas un robezu kontroles iestādēm jādod rīkojums saskaņot savu izlūkosanas ziņu sagatavosanu ar Eiropolu.

- Jāizstrādā kopīgas noziedzības statistikas definīcijas un atskaisu sniegsanas standarti.

- Jāizstrādā kopīgas analīzes metodes izlūkosanas datu sagatavosanai ES līmenī, iespējams, ar Eiropola atbalstu.

2.4. Uzticības veidosana

Informācijas politikas tresais pamatmērķis ir veicināt uzticības veidosanu starp Eiropas tiesībsargājosām iestādēm, ierēdņiem un kompanjoniem, izveidojot kopīgu platformu no kopīgām vērtībām, standartiem, un politiskajām ievirzēm.

Kopīgu standartu ieviesana ir būtiska, lai radītu uzticības vidi informācijas, vāksanai, piekļuvei un apmaiņai (skat. 2.2. nodaļu). Kopīgi standarti datu piekļuvei un apstrādei, kā arī savietojamas metodoloģijas draudu, risku un profilu novērtēsanai kļūs par obligātu pamatu efektīvai informācijas un izlūkosanas ziņu apmaiņai stratēģiskajā un operatīvajā līmenī. Šie pasākumi būs efektīvi tikai tad. ja būs nepārtraukts politisks atbalsts kopīgas likuma piemērosanas telpas izveidei Eiropas Savienībā, kas balstās uz savietojamām nacionālajām kriminālās izlūkosanas sistēmām, kuras kopā veido konceptuāli integrētu Eiropas kriminālās izlūkosanas modeli.

Atbilstosā veidā formālās un neformālās darba attiecības jāattīsta, lai sī sistēma varētu funkcionēt. Likuma piemērosanas iestāzu darbinieku apmācība, lai veidotu kopīgu sapratni par kriminālo izlūkosanu, sekmēs so aspektu attīstību. CEPOL jāspēlē būtiska loma sajā kontekstā, it sevisķi:

- izveidojot regulārus apmācības kursus potenciālajiem nākotnes politikas lēmumu pieņēmējiem un vadosajiem darbiniekiem;

- izstrādājot modeļu plānus vidējā ranga vadītāju apmācībai Eiropas kriminālās izlūkosanas jautājumos nacionālajā līmenī;

- rīkojot apmācības pasākumus, kas attiecas uz visiem ES informācijas politikas elementiem.

Citi pasākumi pastiprinās kopīga tīkla izveides pasākumus, ieskaitot pasākumus, kas balstās uz jau esosiem paņēmieniem, tādiem kā novērtējumi, mērķtiecīgi projekti AGIS programmas ietvaros vai darbības, kas tiek veiktas ar Organizētās noziedzības novērsanas foruma atbalstu.

Visbeidzot nacionālo datu uzraudzības iestāzu loma arī pienācīgi jāņem vērā, jo tās dos ieguldījumu, lai izveidotu nepieciesamās garantijas likuma varas atbalstam un nodrosinātu efektīvu demokrātisku kontroli.

Uzticības - un pārliecības - ieviesanas pasākumi un tehnikas ir ļoti svarīgi (kopējie standarti un metodoloģijas) Komisija paredz iesniegt priekslikumus līdz 2005.gada beigām.

Paralēli Padome varētu uzaicināt CEPOL sākt kopīgas plāna izstrādi kriminālās izlūkosanas darbinieku apmācībai.

III NODAĻA - LIKUMDOŠANAS INICIATĪVAS, KAS SAISTĪTAS AR ŠO PAZIŅOJUMU

Komisija turpinās izstrādāt politiku, ieskaitot likumdosanas iniciatīvas personas datu aizsardzības jomā tresajā "stūrakmenī" un pasazierinformācijas izmantosanā likuma piemērosanas nolūkos atbilstosi principiem, kas izklāstīti Komisijas 2-3. gada decembra Paziņojumā. [10]

[10] COM (2003) 826 final no 16.12.03. par Lidmasīnu pasazieru vārdu uzskaites (PNR) datu nodosanu. Globāla ES pieeja.

Ietvaru lēmuma par datu aizsardzību priekslikums noteiks kopīgus standartus personas datu apstrādei, kuru apmaiņa notikusi saskaņā ar Eiropas Savienības Līguma VI pantu, lai pilnvarotu policijas un tiesu orgānu piekļūsanu visiem attiecīgajiem likuma piemērosanas datiem saskaņā ar pamattiesībām. Šis Ietvara lēmums izveidos vienotu vispārēju datu aizsardzības ietvaru sadarbības nolūkos, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziegumus un drosības draudus un uzsāktu tiesisku vajāsanu. Tas izveidos ietvaru konkrētākiem noteikumiem, kas iekļauti dazādos ES līmenī pieņemtajos normatīvajos aktos, un turpmāk mazinās praktiskās atsķirības informācijas apmaiņā starp Dalībvalstīm, no vienas puses, un Dalībvalstīm un tresām valstīm, no otras puses, un nodrosinās mehānismu, kas garantēs pamattiesību aizsardzību.

***