EIROPAS KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM - Brīvības, drosības un tiesiskuma telpa: Tamperes programmas novērtējums un turpmākā ievirze {SEC(2004)680 et SEC(2004)693}

SATURS

EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM - Brīvības, drosības un tiesiskuma telpa: Tamperes programmas novērtējums un turpmākā ievirze

1. Pieci gadi, kas vajadzīgi, lai izveidotu brīvības, drosības un tiesiskuma telpu

1.1. Svarīgi sasniegumi sarezģītā vidē

1.2. Aktualizēts konteksts

2. Prioritātes attiecībā uz brīvības, drosības un tiesiskuma telpu nākotnē

2.1. Personu aizsardzības uzlabosana, īstenojot viņu pamattiesības

2.2. Iniciatīvu veicināsana attiecībā uz ES pilsonību

2.3. Integrētas robezu pārvaldības sistēmas un vīzu politikas izstrāde

2.4. Kopīgas ieceļosanas plūsmu pārvaldības politikas veicināsana

2.5. Vienotas Eiropas patvēruma piesķirsanas un atsauksanas politikas izstrāde uz taisnīgiem pamatiem

2.6. Tādas Eiropas tiesiskuma telpas izveide, kurā ievērotas dalībvalstu juridiskās tradīcijas un sistēmas un attiecīgajās jomās strādājoso ciesa apvienosana

2.7. Tiesiskuma telpas izveide attiecībā uz civillietām un tirdzniecību, lai veicinātu sadarbību un tiesas pieejamību

2.8. Saskaņotas tieslietu politikas veicināsana krimināltiesību jomā

2.9. Policijas un muitas iestāzu darba efektivitātes paaugstināsana

2.10. Terorisma un īpasu noziedzības veidu novērsanai un apkarosanai vajadzīgie pasākumi

2.11. Stingrāki pasākumi noziedzības novērsanai

2.12. Daudzdisciplīnu piesaiste cīņai pret narkotikām

2.13. Enerģiskākas ārējās darbības

3. Secinājumi

EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM - Brīvības, drosības un tiesiskuma telpa: Tamperes programmas novērtējums un turpmākā ievirze

1. Pieci gadi, kas vajadzīgi, lai izveidotu brīvības, drosības un tiesiskuma telpu

Brīvības, drosības un tiesiskuma telpas pakāpeniskā izveide bija jauns mērķis, ko ar Amsterdamas līgumu noteica Eiropas Savienībai. Tamperes Eiropadome 1999. gada oktobrī izvirzīja so mērķi kā galveno ES politikas izveides darba kārtībā un noteica ļoti pretenciozu programmu. Programma paredzēja politikas pamatnostādnes un praktiskos mērķus, nosakot arī to izpildes laiku. Komisija pēc Eiropadomes lūguma izveidoja progresa ziņojumu, lai pārskatītu attīstības gaitu ik pēc sesiem mēnesiem [1].

[1] Komisija ziņojumu Padomei un Parlamentam "Ziņojums par panākumiem, kas sasniegti attiecībā uz brīvības, drosības tiesiskuma telpas izveidi Eiropas Savienībā" ir iesniegusi ik pēc sesiem mēnesiem kops Eiropas Padomes sanāksmes Tamperē. Atsauces ir sādas: KOM(2000)167 galīgā versija, 24.3.2000; KOM(2000)782 galīgā versija, 30.11.2000; KOM(2001)278 galīgā versija, 23.05.2001; KOM(2001)628 galīgā versija, 30.10.2001; KOM(2002)261 galīgā versija, 30.5.2002; KOM(2002)738 galīgā versija, 16.12.2002; KOM(2003)291 galīgā versija, 22.5.2003; KOM(2003)812 galīgā versija, 30.12.2003.

Tādēļ ar so pēdējo sesu mēnesu ziņojumu noslēgsies minētais piecu gadu laikposms, sniedzot vispārēju pārskatu un atzīmējot turpmākās prioritātes [2].

[2] Komisijas darba dokuments "Brīvības, drosības un tiesiskuma telpa: Tamperes programma novērtējums un turpmākā ievirze" SEC(2004)693 ir iekļauts novērtējums pa nozarēm. Komisijas darba dokumentā SEC(2004)680 ir iekļauts to vissvarīgāko instrumentu saraksts, kas pieņemti saistībā ar Tamperes programmu ("Progresa ziņojums").

Šajā saistībā Komisija uzsāk atklātu apspriezu procesu un aicina ieinteresētās puses un personas līdz 2004. gada 31. augustam iesūtīt savus ieteikumus un priekslikumus par jaunas programmas izveidi uz sādu adresi: DG JAI consultation publique Ģle futur de la justice et des affaires intérieures ģ, Commission européenne, LX 46, 1049 Bruxelles, Jai-Tampere-consultation@cec.eu.int.

1.1. Svarīgi sasniegumi sarezģītā vidē

- Tieslietu un iekslietu jomā lielākoties ir bijusi ievērojami sasniegumi

Salīdzinot ar 1999. gadu, sasniegumi līdz sai dienai ir bijusi nenoliedzami un acīmredzami. Komisija ir darījusi zināmus galvenos priekslikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz aicinājumu Tamperē.

- Eiropas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas pasākumu izstrādi tieslietu un iekslietu jomā

Sabiedriskās domas aptaujas (Eirobarometri) liecina, ievērojams Eiropas pilsoņu īpatsvars pilnībā atbalsta sadarbību un kopīgus pasākumus Eiropas līmenī [3]. Jo īpasi jauno dalībvalstu pilsoņi saista īpasas cerības ar Eiropas Savienību attiecībā uz drosību [4].

[3] Nesenais Eirobarometrs, ko veica 2003. gada decembrī, apstiprina ieprieksējo Eirobarometru rezultātus. Eiropas pilsoņi ir skaidri norādījusi, ka tie atbalsta kopīgu politiku attiecībā uz patvērumu un ieceļosanu. No aptaujātajiem 56% atzīst ieceļotāju ekonomiskās vajadzības un 66% aptaujāto vēlas, lai ieceļotājiem būtu līdzvērtīgas tiesības. Tajā pasā laikā 80% aptaujāto atbalsta to personu stingrāku kontroli uz robezām, kuras ieceļo no tresām valstīm. Deviņi no 10 pilsoņiem atbalsta juridisku sadarbību civillietās, jo īpasi ģimenes lietās, kā arī vienlīdzīgas tiesības uz aizsardzību visās dalībvalstīs. Attiecībā uz starptautisko noziedzību pilsoņi apzinās, ka neviena dalībvalsts nespēj viena atrisināt so problēmu. Izpētes rezultāti liecina, ka 71% aptaujāto uzskata, ka kopīgi lēmumi un vienota rīcība ir vislabākais veids, kā novērst un apkarot noziedzību Eiropas Savienībā.

[4] Saskaņā ar Eirobarometra rezultātiem jauno dalībvalstu pilsoņus vairāk uztrauc narkotiku, organizētās noziedzības un nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēsanas jautājumi.

- Tieslietu un iekslietu joma paslaik ir stingri noteikta kā viena no ES politikas prioritātēm

Šie jautājumi ir pastāvīgi iekļauti Eiropas Savienības Padomes darba kārtībā, un to tieslietu un iekslietu jautājumu apjoms, kurus izskata Eiropas institūcijas, pierāda, ka tie ir īpasi svarīgi. Arī Komisijas paziņojums par jaunajām finansu perspektīvām atspoguļo faktu, ka sie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki, jo brīvības, drosības un tiesiskuma telpas izveide ir galvenais telpas jaunās sadaļas "Eiropas pilsonība" aspekts [5].

[5] KOM(2004)101, 10.2.2004.

- Ciesā saistībā ar Tamperes programmu Eiropas Savienības Padome ir noteikusi īpasas prioritātes, atsaucoties uz nopietniem neparedzētiem notikumiem

ES ir pierādījusi, ka tā var darboties efektīvi un ātri, ja tas ir vajadzīgs attiecīgā situācijā.

Šī atbildes reakcija uz krīzēm, piemēram, 2001. gada 11. septembra un 2004. gada 11. marta traģiskajiem notikumiem, dazreiz ir izraisījusi saasinātu kritiku par to, ka ir sasniegti nelīdzsvaroti panākumi un ka pārlieku daudz uzmanības ir pievērsts drosības aspektiem. Tā kā sis ir iespaids, ko var radīt dazi plassaziņas līdzekļi, Eiropas integrācija sajā jomā pamatojas uz pamattiesību aizsardzību stingru koncepciju, un Komisijai vienmēr ir bijis grūti nodrosināt līdzsvaru starp brīvības, drosības un tiesiskuma aspektiem. Turklāt ES jānodrosina augsts drosības līmenis, lai brīvības varētu īstenot pilnā apmērā.

- Ierobezojumi attiecībā uz lēmumu pieņemsanas procedūrām un pasreizējo institucionālo situāciju kavē konkrētu politisko saistību efektīvu, ātru un pārskatāmu izpildi

Par spīti konkrētajai virzībai, kas noteikta saskaņā ar Tamperes Eiropadomes secinājumiem, ne vienmēr ir bijis iespējams vienoties Eiropas līmenī, lai noteiktu konkrētus, īpasi svarīgus pasākumus saistībā ar tām politikām, kuras ir valsts suverenitātes pamatā.

Juridiskie un institucionālie ierobezojumi, kas noteikti ar pasreizējiem līgumiem, saskaņā ar kuriem parasti ir vajadzīga Padomes vienprātība, daļēji izskaidro sīs problēmas. Dazreiz dalībvalstis ne īpasi vēlas sadarboties sajā jaunajā Eiropas sistēmā, kad ir skartas to intereses. Vēl jo vairāk - iniciatīvas tiesības, kas ir vienādas visām dalībvalstīm, dazreiz ir izraisījusas situāciju, kad valstu intereses ir bijusas pārākas par Tamperes sanāksmes laikā noteiktajām prioritātēm. Turklāt pasreizējie ierobezojumi saistībā ar Parlamenta kā otra akta pieņēmēja funkcijām ir kritizēti attiecībā uz lēmumu pieņemsanas sistēmas pārskatāmību.

Tiklīdz instrumenti ir pieņemti, institucionālie ierobezojumi attiecībā uz valstu iestāzu faktiskām iespējām pārbaudīt īstenosanas politiku, ņemot vērā Tiesas ierobezotās funkcijas un Komisijas ierobezotās pilnvaras attiecībā uz politiku un sadarbību krimināllietās, ir reāls sķērslis, kas traucē nodrosināt pieņemto instrumentu un lēmumu faktisko stāsanos spēkā.

Turklāt ES darbība dalībvalstīs nevar būt efektīva, ja tai neseko politiska apņemsanās nodrosināt faktisku Eiropas pieņemto lēmumu izpildi. Dalībvalstu ekspertu ziņā ir to sadarbības iespēju izmatosana, ko piedāvā Eiropas integrācija.

Visbeidzot ir skaidrs, ka ir sasniegti ievērojami panākumi. Tomēr sākotnējos centienus ir kavējusi institucionālie ierobezojumi un dazkārt arī attiecīgas politiskās vienprātības trūkums. Biezi vien pakāpeniskā pieeja bijusi vienīgais iespējamais progresa panāksanas veids. Komisijai brīvības, drosības un tiesiskuma telpas izveide ir bijusi stratēģiski svarīgs mērķis, kas jāsasniedz, iesaistot sā mērķa sasniegsanā dazas Eiropas politikas jomas.

1.2. Aktualizēts konteksts

Aktualizētā kontekstā institucionālais progress, ko tieslietu un iekslietu jomā paredzējusi sasniegt starpvaldību konferences dalībnieki, un jo īpasi pāreja uz kvalificēta balsu vairākuma balsosanas sistēmu paplasinātajā ES, sniegs iespēju strādāt ātrāk. Arī iespējas, ko piedāvā Amsterdamas līgums un Nicas līgums, būs jāizmanto pilnībā.

Papildus dazām jaunām lēmumu pieņemsanas procedūrām, kas automātiski stāsies spēkā 2003. gada 1. februārī un 2004. gada 1.maijā, EK līguma 67. panta 2. punkts paredz, ka Padomei pēc 2004. gada 1. maija jāpieņem lēmums, kas paredz, ka visas jomas vai dazās no jomām, uz kurām attiecas IV. sadaļa, reglamentēs koplēmuma procedūra [6]. Būtu likumīgi izmantot so nosacījumu tūlīt pēc 1. maija.

[6] Deklarācija Nr. 5 par EK līguma 67. pantu, kas pievienota Nicas līgumam, paredz sniegt palīdzību minētā punkta interpretēsanā un ietver konkrētas politiskas saistības uzreiz pēc 2004. gada 1.maija pāriet uz kopīgu lēmumu pieņemsanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar 62. panta 3. punktu un 63. panta 3. punkta b) apakspunktu attiecībā uz treso valstu pilsoņu brīvu pārvietosanos uz maksimālo laika posmu, kas ir trīs mēnesi, un nelikumīgu ieceļosanu un uzturēsanos, ieskaitot repatriāciju.

Paplasinoties ES, palielināsies to pilsoņu skaits, kuri vēlēsies izmantot prieksrocības, ko sniedz dzīvosana un ceļosana brīvības, drosības un taisnīguma telpā. Paredzams, ka augstu kopīgu standartu pieņemsana attiecībā uz drosību un tiesiskumu palīdzēs stabilizēt vispārējo drosības līmeni visā teritorijā.

Paplasināsanās liek risināt īpasus uzdevumus konkrētās politikas jomās, piemēram, saistībā ar ārējo robezu nostiprināsanu, otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas izveidi un, galvenokārt, jauno dalībvalstu sagatavosanu, lai tās varētu pievienoties Šengenas 'acquis' pilnā apmērā un atcelt visas pārbaudes uz ieksējām robezām. Šai kontekstā jāpiezīmē, ka ES gatavojas nodrosināt līdzekļus, kas nepieciesami, lai nostiprinātu jauno dalībvalstu ārējās robezas, piemēram, atbalstu Šengenas procedūrās. Lai jaunās dalībvalstis varētu pilnība piedalīties Šengenas līgumā un būtu iespējams pēc iespējas ātrāk atcelt robezkontroli uz ieksējām robezām, ir paredzēts ieviest sistēmu SIS II un pēc iespējas ātrāk pabeigt attiecīgi paredzētās novērtēsanas procedūras. Līdzīgi arī attiecībā uz tiesu jautājumiem Eiropas Savienības paplasināsana palielinās vajadzību noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu savstarpēju uzticamību un stiprinātu savstarpējās atzīsanas principu.

Ņemot vērā notikumu paredzamo attīstības gaitu attiecībā uz ārējo robezu pārvaldību, būs jārod arī risinājumi, kas garantēs, ka pasreizējai mainīgajai Šengenas ģeometrijai nav negatīva ietekme uz dalībvalstu nevainojamo savstarpējo sadarbību, īstenojot 'acquis'.

2. Prioritātes attiecībā uz brīvības, drosības un tiesiskuma telpu nākotnē

Galvenais praktiskais progress ir sasniegts brīvības, drosības un tiesiskuma telpas pirmajā izveides posmā. Taču visi Tamperes Eiropadomē noteiktie mērķi vēl nav sasniegti. Līdz starpvaldību konferences sarunu rezultātu sasniegsanai pasreizējā institucionālā sistēma radīs sarezģījumus. Šajā saistībā uz vidēji ilgu laikposmu iespējām, ko sniedz Nicas līgums, varētu būt rosinoss efekts. Jāparedz EK līguma 67. panta 2. punkta piemērosana.

Ir likumsakarīgi, ka lielāko daļu pasreizējo projektu paredz Tamperes programma, un tādējādi ir zināma saistība starp minētajiem projektiem un turpmākajām prioritātēm. Šā paziņojuma mērķis ir nodrosināt ,sākuma punktu", kas vajadzīgs, lai pētītu turpmākas pasākumu programmas izveidi, nosakot prioritātes 2004. līdz 2009. gadam tieslietu un iekslietu jomā. Šis paziņojums būs arī kā pamats sabiedriskai apspriesanai.

Jāņem vērā dazi faktori ES līmenī attiecībā uz turpmākās programmas attīstību. Pirmkārt, tie ir pasākumi, kas aizsākusies saistībā ar Tamperes programmu. Jo īpasi:

- pastāvīga ciesa sadarbība un ilgtermiņa pasākumi, kas jau ir noteikti;

- pieņemto instrumentu efektīvas īstenosanas līmenis un to novērtējums. Komisija ir sākusi veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu pirmās paaudzes instrumentus, kas pieņemti pēc Tamperes Eiropadomes. Ir svarīgi, lai turpmākajā programmā būtu ietverts process, kura gaitā novērtē pēc Tamperes Eiropadomes pieņemtā acquis izstrādi un īstenosanu, lai nodrosinātu, ka jauni priekslikumi efektīvi papildina spēkā esosos instrumentus.

Otrkārt, turpmāk būs jādara pieejami atbilstosi institucionālie un finansu resursi, lai sasniegtu jaunos mērķus. Attiecībā uz Konstitucionālā līguma projektu Komisija uzskata, ka viens no tā vissvarīgākajiem aspektiem būs ES vairāku pīlāru struktūras atcelsana un Kopienas metodes paplasināsana atbilstosi tieslietu un iekslietu jomām [7]. Attiecībā uz finansiālo aspektu Komisija ir iesniegusi priekslikumu ievērojami palielināt resursus, kas būtu pieejami brīvības, drosības un tiesiskuma telpā, kuras nosaukums ir "Eiropas pilsonība". Šajā paziņojumā izteiktās idejas neskars priekslikumus, ko iesniegs saistībā ar jauno finansu plānu vai turpmākajām starpinstitucionālajām apspriedēm.

[7] KOM(2003)548 galīgā versija, 17.9.2003.

Svarīgi būs ievērot noteiktās prioritātes, lai izvairītos no pārlieku izplatītas kopīgas rīcības. Ievērojot minētās prioritātes, būs jāņem vērā vispārējais konteksts saistībā ar ES. Jo īpasi jāņem vērā ekonomikas atsķirības starp pasaules reģioniem un politiskā nestabilitāte dazos reģionos vai valstīs, demogrāfiskās izmaiņas Eiropā, tas, ko pilsoņi sagaida attiecībā uz savām tiesībām un drosību.

2.1. Personu aizsardzības uzlabosana, īstenojot viņu pamattiesības

Eiropas integrācijas pamatā ir kopīgas vērtības, kas izpauzas kā pamattiesības, tiesiskums un demokrātiskas institūcijas. Šīm vērtībām jābūt jebkādas ES rīcības pamatā.

Hartas iekļausana Konstitucionālajā līgumā un pievienosanās Eiropas Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērosanu ES un tās iestādēm uzliks juridisku pienākumu nodrosināt, ka visās tās darbības jomās pamattiesības ne tikai ievēro, bet arī aktīvi sekmē. Dalībvalstu pārstāvji, 2003.gada decembrī tiekoties Eiropadomē, uzsvēra, cik svarīgi ir ievākt datus par cilvēktiesībām un veikt analīzi, lai definētu ES politiku sajā jomā, un vienojās paplasināt pasreizējā Kopienas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra darbības jomu un pilnvaras, lai to pārveidotu par Eiropas Cilvēktiesību aģentūru. Komisija plāno 2004. gadā nākt klajā ar attiecīgu ziņojumu. Aģentūras īpasās pilnvaras noteiks, pamatojoties uz sarunu rezultātiem, kuras rīkos, lai apspriestu so jautājumu.

Veicot pasākumus pret jebkādām noziedzības izpausmēm un terorismu, lai aizsargātu demokrātiju un tiesiskumu Eiropā, ir jāievēro cilvēka pamattiesības, tiesības uz brīvu personu apriti, privātuma aizsardzību un noteikumus par personas datu aizsardzību.

Jāpievērs uzmanība vajadzībai pēc vienotas vispārējās sistēmas, kas būtu izveidota, ņemot vērā raksturīgās iezīmes un prasības attiecībā uz sabiedriskās kārtības un drosības aizsardzību un cīņu pret noziedzību, vienlaikus arī nodrosinot augstu privātuma aizsardzības līmeni. Sistēmai vajadzēs atspoguļot arī izredzes uzlabot darbu uzraudzības iestādēs, kas Eiropas Savienības līmenī jau darbojas datu aizsardzības jomā, lai garantētu sabiedrisko kārtību, vienlaikus ievērojot tās neatkarīgās uzraudzības iestādes kompetenci, kura izveidota saskaņā ar EK līguma 286. pantu. Uzmanība būs jāpievērs arī attiecībām starp ES darbību un darbību, ko veic valstu iestādes, kā arī jāizveido partnerattiecības ar privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām, izstrādājot un pieņemot noteikumus.

2.2. Iniciatīvu veicināsana attiecībā uz ES pilsonību

ES pilsonības stiprināsanai joprojām ir jābūt mūsu darbības galvenajam mērķim. Konstitucionālā līguma projekts paredz, ka konkrētam pilsoņu skaitam jāiesniedz priekslikums Komisijai, lai tā īstenotu kādu no Konstitūcijas noteikumiem.

Jāveicina demokrātiska līdzdalība [8] Eiropas Parlamenta vēlēsanās. Daudzi ES pilsoņi sūdzas par to, ka viņi zaudē tiesības piedalīties dazās valsts parlamenta vēlēsanās [9] savā izcelsmes valstī, ko nekompensē tas, ka viņi iegūst līdzīgas tiesības savā uzņēmējā dalībvalstī. Šis jautājums būs jāizskata gan ES, gan dalībvalstīs.

[8] Ņemot vērā gatavosanos Eiropas Parlamenta vēlēsanām, ir jāapsver iespēja uzturēt informācijas apmaiņas mehānismu starp dalībvalstī, lai nepieļautu atkārtotas balsosanas gadījumus un iespējām izmantot attiecīgiem mērķiem vispiemērotākos risinājumus.

[9] Saskaņā ar EK līgumu Savienības pilsoņi teorētiski var piedalīties pasvaldību un Eiropas velēsanās tikai tajā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo.

Tiesības uz brīvību un kustību, kas jau ir ES pilsoņiem un to ģimenes locekļiem, ir jāgarantē pilnā apmērā, rūpīgi uzraugot, kā dalībvalstis īsteno nesen pieņemto direktīvu, kas reglamentē so jautājumu. Tādējādi būs iespējams arī pārbaudīt, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi.

2.3. Integrētas robezu pārvaldības sistēmas un vīzu politikas izstrāde

Īstermiņā un vidējā termiņā liela uzmanība būs jāpievērs tādu apstākļu radīsanai, kuros varētu atcelt pārbaudes uz ārējām robezām jaunajās dalībvalstīs.

Integrētas ārējo robezu pārvaldības sistēmas izveidi paredz Konstitucionālā līguma projekts. Nopietna uzmanība sīs sistēmas izveidei tikusi pievērsta jau pēc Eiropadomes sanāksmēm Seviļā un Salonikos. Darbība būs jāturpina gan jauno tiesību aktu, gan operatīvo pasākumu un finansu jomā.

Tālab jānodrosina Ārējo robezu aģentūras stabila darbība. Jāveicina un jāpapildina koordinācijas mehānismu izstrāde, nosakot ilgtermiņa mērķi izveidot Eiropas Robezsardzes spēkus, kas papildinātu valstu robezsardzi [10]. Lai aģentūra varētu veikt savus uzdevumus, tai vajadzēs sadarboties ar citiem dienestiem, kas iesaistīti robezkontrolē, jo īpasi ar muitu. Iespējas saskaņot aģentūras, muitas un citu to dienestu darbību, kas darbojas uz robezām, vajadzēs regulāri pārskatīt.

[10] Sadarbība un koordinācija papildus citiem aspektiem ietver noteikumus par kopīgu aprīkojumu, īpasas mācības un riska faktoru analīzes iespējas.

Šī ES politika un tās īstenosana jānosaka saskaņā ar solidaritātes principu, un tā jāveic, dalībvalstīm kopīgi uzņemoties pūles, ieskaitot arī finansiālo slogu. Šā principa praktiskā īstenosana ietvers pamatfondu mobilizēsanu.

Vīzu politika būs jāizstrādā, pievērsot uzmanību nopietnām problēmām saistībā ar dokumentu drosību un nodrosinot iespēju veidot uzlabotu konsulāro sadarbību. Jāturpina arī darbs, kas iesākts saistībā ar biometrisko informāciju par ceļosanu un peronu apliecinosiem dokumentiem, jo īpasi pasēm.

Jāsāk faktiski darboties Vīzu informācijas sistēmai (VIS) un jaunajai Šengenas informācijas sistēmai (SIS II), un jāizmanto visas so sistēmu iespējas.

Visbeidzot, jāveido ciesāka sadarbība ar kaimiņvalstīm, jo īpasi ar valstīm, ar kurām mums ir kopīgas robezas, un sai sadarbībai jābūt saskaņā ar jauno ES kaimiņattiecību politiku.

2.4. Kopīgas ieceļosanas plūsmu pārvaldības politikas veicināsana

Būs vajadzīga reālistiska pieeja, ņemot vērā ekonomiskās un demogrāfiskās vajadzības, lai veicinātu ieceļotāju likumīgu ieceļosanu ES atbilstosi saskaņotajai politikai, ko īsteno, ievērojot taisnīgas attieksmes principu attiecībā uz treso valstu pilsoņiem. Pats par sevi saprotams, ka dalībvalstu tiesības noteikt to treso valstu pilsoņu faktisko skaitu, kuriem atļauts ieceļot, lai veiktu apmaksātu darbu vai strādātu kā pasnodarbinātām personām, joprojām ir jāsaglabā saistībā ar vispārējo sistēmu, tostarp Kopienas prieksrocībām. Jāņem vērā izcelsmes valstu intereses.

Vajadzēs veicināt un turpināt treso valstu pilsoņu integrācijas politiku. Tālab ES jāveic atbilstosi pasākumi, kas vajadzīgi dalībvalstu rīcības atbalstam.

Arī pozitīvas un atvērtas kopīgas pieejas iespējamība attiecībā uz ieceļosanu lielā mērā būs atkarīga no Eiropas Savienības spējas kontrolēt nelikumīgu ieceļosanu. Stingrākus pasākumus pret cilvēku tirdzniecību un personu atpakaļnosūtīsanas un atpakaļuzņemsanas (readmisijas) efektīvas politikas attīstību veicinās jaunais Konstitucionālais līgums. Tāpat kā citās jomās, arī sai jomā darbības efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no ciesas solidaritātes.

2.5. Vienotas Eiropas patvēruma piesķirsanas un atsauksanas politikas izstrāde uz taisnīgiem pamatiem

Labāku līdzsvaru starp dalībvalstu centieniem attiecībā uz bēgļu un pārvietoto personu uzņemsanu varēs sasniegt, ievērojot solidaritātes principu. Vajadzēs izveidot pieeju, kuras pamatā būs partnerattiecības un sadarbība ar izcelsmes un tranzīta tresām valstīm, pirmajām patvēruma valstīm un galamērķa valstīm.

Eiropas kopējās patvēruma sistēmas galvenais mērķis būs noteikt vienotu patvēruma un papildaizsardzības statusu, kopēju sā statusa piesķirsanas un atsauksanas procedūru, kā arī kopēju provizorisku aizsardzības sistēmu.

Vienlaikus ir vajadzīga integrēta pieeja, kas ietvertu efektīvas administratīvo lēmumu pieņemsanas procedūras attiecībā uz personu atpakaļnosūtīsanu, reintegrācijas shēmas un ieceļosanas procedūras, kas attur cilvēkus no nepamatotu patvēruma lūgumu iesniegsanas, kā arī apkarotu tīklus, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību. Šī pieeja ir vēl jo vairāk svarīga tādā ziņā, ka sistēmas pāridarījumu upuri biezi vien ir faktiskie bēgļi.

2.6. Tādas Eiropas tiesiskuma telpas izveide, kurā ievērotas dalībvalstu juridiskās tradīcijas un sistēmas un attiecīgajās jomās strādājoso ciesa apvienosana

Eiropas tiesiskuma telpas izveide neietekmē dalībvalstu juridiskās un tiesiskās tradīcijas un nav so tradīciju galvenais objekts. Šī pieeja, kuras pamatā ir proporcionalitātes un subsidiaritātes princips, ir noteikta saskaņā ar Konstitucionālā līguma projektu. Savstarpējās atzīsanas princips ir galvenais aspekts attiecībā uz Eiropas integrāciju sajā jomā.

Tomēr savstarpējai atzīsanai ir vajadzīgs kopīgu principu un obligāto standartu pamats, jo īpasi, lai stiprinātu savstarpējo uzticamību. Lai nodrosinātu Eiropas tieslietu politikas efektivitāti, arī turpmāk vajadzēs uzturēt augstu sajā jomā strādājoso dalības līmeni.

2.7. Tiesiskuma telpas izveide attiecībā uz civillietām un tirdzniecību, lai veicinātu sadarbību un tiesas pieejamību

Jāturpina tiesu iestāzu sadarbība civillietās, lai sasniegtu ievērojamus uzlabojumus personu un uzņēmumu ikdienas dzīvē un darbībā, sniedzot tiem iespēju apliecināt savas tiesības ES līmenī.

Kā vienu no prioritātēm vajadzēs izvirzīt iespēju turpināt un veicināt darbu, ko paredz savstarpējās atzīsanas programma. Īpasas pūles jāvelta jomām, uz kurām vēl joprojām neattiecas noteikumi par savstarpējo atzīsanu (piemēram, sekas, kas rodas precētu un neprecētu pāru sķirsanās gadījumā saistībā ar īpasumu, kā arī mantojumu un testamentiem). Turklāt varētu būt vajadzīgi jauni savstarpējās atzīsanas instrumenti, kas nav bijusi iekļauti sākotnējā programmā. Piemēram, īpasi svarīga kļūs dazāda veida dokumentu atzīsana. Dazās jomās, piemēram, attiecībā uz mantojumu, praktiskās problēmas, ar ko saskaras personas, daudz biezāk attiecas uz sādiem jautājumiem, nevis uz tiesas spriedumu tradicionālo atzīsanas problēmu. Turklāt varētu izrādīties noderīgi veicināt savstarpējo atzīsanu jaunās jomās, piemēram, jāpiemin personu civilstāvoklis, ģimenes attiecības vai civilās attiecības starp personām (partnerattiecības), paternitāte.

Vēl viena ļoti svarīga joma ir spriedumu izpilde. Tikai ātras un efektīvas spriedumu izpildes procedūras ļaus pilsoņiem un uzņēmumiem pilnībā īstenot savas likumīgās tiesības. Turpmāki sasniegumi attiecībā uz savstarpējo atzīsanu ir atkarīgi no dalībvalstu ciesākas savstarpējās uzticības, ieskaitot konkrētu obligātu standartu pieņemsanu attiecībā uz procedūrām.

Par nozīmīgu vajadzēs uzskatīt arī Kopienas pieņemto tiesību aktu faktisko īstenosanu. Šā mērķa sasniegsanai būs jāpiesaista atbilstosi līdzekļi, jo īpasi izstrādājot pasākumus, ko veic Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās. Attiecībā uz būtiskiem tiesību aktiem Komisija jau ir iesaistījusies kopējas atsauces sistēmas projekta izstrādē, lai nodrosinātu ciesāku atbilstību saistībā ar acquis communautaire un uzlabotu tā kvalitāti līgumtiesību aktu jomā [11]. Šis darbs jāpabeidz 2008. gadā.

[11] Šī kopējā atsauces sistēma varētu būt ilgtermiņa pamats tādam neobligātam instrumentam attiecībā uz līgumtiesībām, kuru puses varētu brīvi izvēlēties, lai to izmantotu kā tiesību aktu, kas piemērojams to līgumam, tādējādi vairojot noteiktību attiecībā uz tiesību aktiem saistībā ar pārrobezu darījumiem.

Lai īstenotu sos vērienīgos mērķus attiecībā uz tiesu iestāzu sadarbību civillietās un komerclietās, ir ieteicams, lai būtu pieejami atbilstosi tiesiskie līdzekļi. Tos paredzēs Konstitucionālais līgums. Taču vajadzēs izvairīties no tādām situācijām, kad katrā dalībvalstī ir divi dazādi tiesiskie rezīmi, viens attiecībā uz pārrobezu incidentiem un otrs attiecībā uz ieksējām domstarpībām [12].

[12] Ilgtermiņā sāda dubultas sistēmas divdabība varētu neatbilst mērķim izveidot vienotu tiesiskuma telpu visiem un varētu izraisīt problēmas saistībā ar diskrimināciju; turklāt tā varētu sarezģīt tiesību aktus, kas kaitētu pārskatāmībai, kura vajadzīga pilsoņiem, prakses speciālistiem un uzņēmumiem.

2.8. Saskaņotas tieslietu politikas veicināsana krimināltiesību jomā

Krimināltiesību jomā ES galvenā uzmanība jāpievērs turpmāk minētajām četrām prioritātēm.

Turpināt savstarpējo atzīsanu: Tāpat kā civillietās, arī attiecībā uz sadarbību tieslietās savstarpējās atzīsanas principam joprojām jābūt galvenajam aspektam.

Attiecībā uz savstarpējo palīdzību visa pasreizējā savstarpējās juridiskās palīdzības sistēma pakāpeniski jāaizstāj ar vienotu instrumentu, kura pamatā ir konkrēta savstarpējā atzīsana, it īpasi attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar pierādījumu iegūsanu. Šo uzlabojumu vajadzēs veikt līdztekus pasākumiem, kuri savukārt jāveic, lai precizētu kompetenču sadalījumu un tādējādi novērstu un atrisinātu domstarpības, kas ar to saistītas.

Krimināllietu spriedumu izpildes jomā joprojām ir daudz darāmā. Vajadzēs noteikt sistēmu, saskaņā ar kuru vienā dalībvalstī izpilda spriedumu, kas pasludināts citā dalībvalstī, tāpat arī nosacījumus attiecībā uz savstarpēju informāciju par sodāmību, kas sniegta ar Eiropas sodāmības un tiesībnespējas reģistra ("Eiropas sodāmības reģistrs") starpniecību, kā arī to, kā ņemt vērā notiesāsanu citās dalībvalstīs, lai izvairītos no jaunu tiesas procesu uzsāksanas (ne bis in idem ,divreiz nesoda" noteikums) vai grozītu pasludināto spriedumu (recidīvisma jautājums).

Vairot savstarpējo uzticību, nodrosinot visiem Eiropas pilsoņiem augstas kvalitātes tieslietu sistēmu, kas izveidota, pamatojoties uz kopīgām vērtībām: Jāparedz vairāki pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrosinātu savstarpēju uzticību starp valstu tiesu iestādēm - pamata garantiju noteiksana, nosacījumi attiecībā uz pierādījumu pieļaujamību un pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu upuru aizsardzību. Savstarpējo uzticību vairos arī uzlabojumi krimināltiesību sistēmās strādājoso sagatavotībā un krimināltiesību sistēmu novērtēsana, lai veicinātu savstarpējo uzticību.

Nodrosināt saskaņotu ES politiku attiecībā uz krimināllietām, lai efektīvi cīnītos pret jebkāda veida smagiem noziegumiem: Vajadzēs pamatīgāk izstrādāt pasākumus, ko veic, lai definētu un noteiktu obligāto slieksni attiecībā uz sodiem par konkrētiem pārkāpumiem. Attiecībā uz tiesību aktu pielāgosanu vajadzēs rūpīgāk izskatīt konkrētas jomas. Īpasi svarīgi būs pieņemt institucionālos mehānismus, tādējādi radot iespēju uzraudzīt un nodrosināt ES instrumentu pareizu īstenosanu [13].

[13] Ar Konstitucionālā līguma projektu, iekļaujot tajā juridisko sadarbību attiecībā uz krimināllietām Kopienas sistēmā, atceļ īpasos instrumentus, kas ir raksturīgi pasreizējam tresajam pīlāram, un aizstāj tos ar Eiropas tiesību aktiem un vispārējiem likumiem, atjauno visaptverosu izskatīsanu tiesā un ļauj Komisijai pilnībā pievērsties savam galvenam uzdevumam, kas ir līgumu uzraudzīsana.

Jaunajam līgumam jānodrosina iespēja veidot saskaņotu politiku attiecībā uz krimināltiesībām neatkarīgi no tā, vai tas ir atbildes pasākums attiecībā uz īpasiem noziedzīgiem nodarījumiem vai Kopienas pasreizējās politikas paplasināsanu [14].

[14] Līguma projekts paredz vienotu tiesisko pamatu, kas vajadzīgs, lai reglamentētu pārkāpumu un sodu definīciju pielāgosanu neatkarīgi no attiecīgās politikas.

Izvirzīt Eurojust kā galveno faktoru Eiropas kriminālpolitikā: Konstitucionālā līguma projekts nosaka, ka Eurojust galvenais uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par prasību iesniegsanu saistībā ar smagiem noziegumiem, kas skar vairākas dalībvalstis. Tādēļ Eurojust jābūt vispiemērotākajam līdzeklim valstu iestādēm, ar kura starpniecību tās varētu paplasināt savu darbību pārrobezu lietās. Eiropas Kopienu Tiesas kontrolē Eurojust jābūt spējīgam veikt tiesiskus atbildes pasākumus attiecībā uz pārkāpumiem, kas apdraud ES darbību un politikas jomas.

Jābūt iespējai no Eirojust izveidot Eiropas prokuratūru, kurai būtu īpasa atbildība attiecībā uz pārkāpumiem, kas rada kaitējumu ES finansiālajām interesēm.

Šos ambiciozos mērķus var sasniegt tikai tad, ja Eiropai ir institucionāla un tiesiska krimināllietu sistēma, kuru var izmantot attiecībā uz jautājumiem, kas skar paplasinātās Eiropas intereses. Vienprātības principa atkārtota ieviesana attiecībā uz noteikumiem, uz kuriem saskaņā ar Konstitucionālā līguma projektu attiecas lēmumu pieņemsana ar kvalificētu balsu vairākumu, būtu solis atpakaļ, kas varētu tikai mazināt ES spēju sasniegt mērķus cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu.

2.9. Policijas un muitas iestāzu darba efektivitātes paaugstināsana

Lai veicinātu policijas un muitas iestāzu sadarbību ES līmenī, Komisija ir noteikusi, ka pasākumi jāveic vienlaicīgi trīs posmos - darbības, lēmumu pieņemsanas un likumdosanas posmā [15].

[15] Ziņojums "Ciesāka policijas un muitas iestāzu sadarbība Eiropas Savienībā".

Pieredze liecina, ka ir jāpalielina darbības spēja attiecībā uz dalībvalstu tiesībsargājoso iestāzu sadarbību, optimālāk izmantojot jau pieņemtos sadarbības instrumentus un mehānismus. ES līmenī īpasa uzmanība jāpievērs informācijas sniegsanai Eiropolam un tā lomas stiprināsanai.

Lai pierādītu enerģisku apņēmību cīnīties pret organizēto noziedzību un terorismu, ir jāturpina dalībvalstu daudzpusējā sadarbība, taču jāveic arī daudzpusējā apmaiņa. Šajā apmaiņā jāietver izlūkdienesti.

Tāpat arī ir jāvienkārso lēmumu pieņemsanas mehānismi, veicinot lēmumu pieņemsanu ar kvalificētu balsu vairākumu. To paredz Konstitucionālā līguma projekts, ņemot vērā tikai pasākumus saistībā ar operatīvo sadarbību.

Viens no galvenajiem jauninājumiem Konstitucionālā līguma projektā ir Pastāvīgās komitejas izveidosana Padomē, lai veicinātu un stiprinātu operatīvo sadarbību ieksējās drosības jomā. Tādējādi galvenais uzdevums varētu būt pārskatīt, atjaunināt un izveidot Galveno operatīvo policijas grupu, ņemot vērā tās priviliģēto stāvokli operatīvajā koordinēsanā. Šinī pasākumā vajadzēs iesaistīt visas attiecīgās puses, jo īpasi Eiropolu.

Tāpat arī jārūpējas, lai veicinātu ES rīcības darbības un likumdosanas aspektus. Visticamāk vajadzēs arī:

* izveidot tiesību sistēmu, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībsargājosajām iestādēm un kontrolētu to pieeju dazādiem informācijas avotiem;

* ņemt vērā Eiropola tiesību sistēmu, lai tā būtu patiesām darbspējīga, pārveidojot to par ES aģentūru, kuru finansē no Kopienas budzeta. Būs jāveic stingrāka demokrātiska kontrole un kontrole, lai nodrosinātu labāku darba efektivitāti;

* pievērst vairāk uzmanības policijas darbinieku sagatavotībai. CEPOL jānodrosina Eiropas līmeņa programmu klāstu valstu profesionālās izglītības institūtos, un jāveicina so institūtu sadarbība.

Lai nodrosinātu noteikto pasākumu efektivitāti, Konstitucionālā līguma projekts paredz iespēju izstrādāt sīs politikas īstenosanas novērtēsanas procedūras. Uzmanība jāpievērs arī ,izpildes nolīgumu" slēgsanai starp galvenajām attiecīgajām iestādēm.

Uzmanība jāpievērs arī visu iesaistīto dalībnieku, piemēram, Interpola, starptautiskās sadarbības uzlabosanai.

Īpasu uzmanību pievērsot muitas iestāzu sadarbībai, visās dalībvalstīs prioritāte joprojām būs Neapoles II Konvencijas un Muitas informācijas sistēmas konvencijas (CIS Konvencija) ratifikācija un īstenosana. Kopumā ir svarīgi īstenot darba programmu attiecībā uz muitas iestāzu sadarbības stratēģiju, kuras pamatā patlaban ir ES līguma VI. iedaļa un kuru 2004. gada 30. martā pieņēmusi Tieslietu un iekslietu (TI) Padome [16].

[16] Stratēģija un darba programma ir turpinājums Padomes 2003. gada 2. oktobra Rezolūcijai par muitas iestāzu sadarbības stratēģiju (OV C 247, 15.10.203).

2.10. Terorisma un īpasu noziedzības veidu novērsanai un apkarosanai vajadzīgie pasākumi

Attiecībā uz terorisma novērsanas pasākumiem un cīņu pret to diemzēl vajadzēs saglabāt to prioritāro statusu. Vajadzēs īstenot Eiropas Savienības Padomes 2004. gada 25. un 26. martā noteiktās rīcības galvenos virzienus.

Ir īpasi svarīgi izveidot Eiropas sistēmu, kas vajadzīga, lai kontrolētu draudus, ko sabiedrībai rada smagi noziegumi un terorisms. Lai efektīvi koordinētu stratēģisko un operatīvo informāciju un apmainītos ar to, ES vajadzēs izveidot jaunu informācijas apmaiņas mehānismu - informācijas apmaiņas centru - kā to Komisija ierosināja Eiropas Savienības Padomē 2004. gada 25. un 26. martā, un sim centram jābūt ciesi saistītam ar Eiropol un Eurojust.

Jāveicina arī informācijas apmaiņa starp valstu sistēmām kriminālās izlūkosanas jomā. Savienībai jāizveido izlūkosanas politika preventīviem un tiesībsargājosiem mērķiem. Šī darbība jāpapildina ar likumdosanas iniciatīvu attiecībā uz personas datu apstrādi un aizsargāsanu, kurus izmanto policija.

Saskaņā ar Eiropas drosības stratēģiju vajadzēs veikt pasākumus, kurus Eiropas Savienības Padome noteikusi 2004. gada 25. un 26. martā, kā arī izveidot multidisciplināru pieeju, nodrosinot saskaņotu dazādo ES politikas jomu ieksējo un ārējo dimensiju saskarni.

Turklāt būs ļoti svarīgi uzraudzīt un atbalstīt spēkā esoso tiesību aktu pareizu īstenosanu, kā arī vajadzēs izstrādāt jaunas iniciatīvas. Pilnā apjomā ņemot vērā pamattiesības un datu aizsardzību, vajadzētu izpētīt jaunu lieljaudas datorsistēmu iespējas, lai jo īpasi veicinātu cīņu pret terorismu.

Pilnā apmērā jāizmanto pasreizējās iespējas, piemēram, kopīgas izmeklēsanas grupas un Eiropola darbu, jo īpasi attiecībā uz informācijas analīzi.

Lai to efektīvi īstenotu, cīņa pret terorismu jāveic saistībā ar citiem kriminālnoziegumu veidiem, jo īpasi saistībā ar organizēto noziedzību. Ir vajadzīga plasa pieeja, lai uzlabotu cīņu pret sīm parādībām, jo īpasi apkarojot jebkāda veida terorisma finansēsanu. Īpasi ir vajadzīga finansu darījumu lielāka pārskatāmība un izsekojamība, cīņu pret finansu noziegumiem joprojām uzskatot par prioritāti.

Arī cīņa pret smagiem noziegumiem ietver divus pamatvirzienus, kuros vajadzīga ES dalība:

- pirmkārt, sabiedrisko un privāto partnerattiecību dibināsanai jābūt vērstai uz to, lai apvienotu kompetenci, resursus un informāciju, kas pieejama privātajam sektoram un policijas dienestiem, lai efektīvāk cīnītos pret, piemēram, viltosanu, pirātismu, kibernoziegumiem un korupciju;

- otrkārt, jāuzlabo statistiskais darbs un tās informācijas vāksana, kas attiecas uz kriminālnoziegumiem, kā arī jāuzlabo sabiedrības izpratne par drosības līmeni, jo īpasi ar saskaņotas, strukturētas un regulāras informācijas apkoposanas sistēmas starpniecību.

Attiecībā uz cilvēku, jo īpasi sieviesu un bērnu tirdzniecību, jāturpina apvienot preventīvos un tiesībaizsardzības pasākumus.

2.11. Stingrāki pasākumi noziedzības novērsanai

Attiecībā uz noziegumu novērsanu jācensas darīt viss, kas vajadzīgs, lai preces un pakalpojumi būtu aizsargātāki pret noziedzīgiem nodarījumiem. Šajos centienos obligāti jāiekļauj tiesību aktu izvērtēsana un analīze saistībā ar to ,apiesanas iespējām" kriminālu nodarījumu un terorisma aspektā (crime proofing)

Attiecībā uz vispārīgu noziedzīgu nodarījumu novērsanu par prioritātēm vajadzēs noteikt piecas darbības jomas: noziedzīgu nodarījumu galveno veidu definīcijas precizēsanu, paraugprakses apkoposanu, metodoloģiju, vienotu pastiprinātu pārraudzību un novērtēsanu, uzlabotu statiskas datu salīdzināsanu. Jāturpina noziegumu novērsana un tā jāatbalsta ar finansu instrumentu palīdzību.

2.12. Daudzdisciplīnu piesaiste cīņai pret narkotikām

Jāveicina pieprasījuma samazināsana attiecībā uz narkotikām, un jāveido ciesāka saikne starp ārpolitiku cīņā pret narkotiku tirdzniecību un politiku tieslietās un iekslietās.

Ir pienācis laiks ieviest sajā jomā jauninājumus, izmantojot pieredzi, kas gūta saistībā ar darbības plānu 2000. līdz 2004. gadam. Īstenojot narkotiku apkarosanas politiku, jānodrosina, ka sabiedrībai tiek sniegtas praktiskas atbildes.

2.13. Enerģiskākas ārējās darbības

Pēc Tamperes Eiropadomes veikto pasākumu novērtējums un sākotnējie apsvērumi par turpmākām prioritātēm liecina, ka, Eiropas Savienībai veicot ārējās darbības, jāņem vērā tieslietu un iekslietu joma un labāk jākoordinē ES darbība kopumā. Lai nodrosinātu, ka Savienība var sasniegt vienprātību, neapdraudot kopīgās prioritātes, dalībvalstīm vajadzēs atbalstīt ES darbību un ievērot lielāku vienotību un disciplīnu divpusējās attiecībās.

3. Secinājumi

Kops Tamperes Eiropadomes ir paveikts nozīmīgs darbs, tiesa, lai izveidotu brīvības, drosības un tiesiskuma telpu, vēl atlicis daudz darāmā. Pasaulē, kas ātri mainās, pilsoņu prasības pēc vispārējas pārvietosanās brīvības un rīcības brīvības un viņu tiesiskās prasības stingri ievērot pamattiesības ir saistītas ar nozīmīgajām prasībām dzīvot vidē, kurā ir nodrosināta to drosība. Paplasinātajā Eiropas Savienībā svarīga kļūst Konstitucionālā līguma galīgā pieņemsana un stāsanās spēkā pēc iespējas drīz, lai attaisnotu sīs būtiskās cerības.

Arī jaunais līgums izpildīs būtiskās prasības pēc pārskatāmības un demokrātiskas kontroles, jo Eiropas Parlamentam tagad ir koplēmēja funkcijas un valstu parlamentu nozīme ir palielinājusies. Valstu parlamenti īpasu uzmanību pievērsīs subsidiaritātes principam, un tiem būs plasākas funkcijas attiecībā uz Eiropola un Eurojust darbības novērtēsanu. Turklāt, tā kā tie regulāri saņems informāciju par darbu Eiropas līmenī, tās varēs so informāciju labāk izmantot, veicot vietējās parlamentārās aktivitātes.

Jāturpina ES veikt praktiskus pasākumus saskaņā ar Eiropas otro brīvības, drosības un tiesiskuma telpas programmu, nosakot detalizētas prioritātes un precīzu grafiku. Tamperes sanāksmes laikā noteiktā darba metode ir laba un tā ir jāievēro. Komisija jau sobrīd spēj uzņemties veikt papildu pasākumus, regulāri sniedzot progresa ziņojumus (Scoreboard).

Turklāt Komisija plāno sniegt papildu paziņojumu saistībā ar jauno finansu plānu. Būs ievērojams skaits turpmāku finansu instrumentu, un tie papildinās pasreiz spēkā esosos un turpmākos juridiskos instrumentus, jo īpasi veicinot politikas jomu darbības aspektus brīvības, drosības un tiesiskuma jomā.

Eiropas Savienības Padomei jāsaglabā sava nozīmīgā vadosā loma stratēģisku pamatnostādņu definēsanā un turpmākas rīcības plānosanā attiecībā uz tieslietām un iekslietām. Šī loma kļūs vēl nepārprotamāka, kad jauno programmu izvirzīs pieņemsanai un pēcāk - vidusposma pārskatīsanai. Jaunajai programmai jāspēj nodrosināt visas prieksrocības, kas rodas saistībā ar jauno telpu, ko veido paplasinātā ES. Parlamentam un Padomei 2004. gada otrajā pusē būs svarīgi sasniegt politisku vienprātību par so programmu.

Jārīko atklātas apspriedes par jautājumiem, kas ir svarīgi mūsu tautām un ciesi ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi. Brīvības, drosības un tiesiskuma telpas izveide ir galvenais politiskais mērķis un viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas mums kopīgi jāveic. Eiropas Savienībai jāturpina parādīt tādus pasus centienus un apņēmību, kādu tā parādīja, veidojot ieksējo tirgu.