20.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/72

1.1

piekrīt Eiropas Komisijas uzskatam, ka instrumentu LIFE+ nedrīkst skatīt nošķirti no ES finansiālās palīdzības pasākumu visaptveroša pārskata, kā arī dažādu Eiropas vides politikas aspektu īstenošanas nosacījumiem, tomēr uzskata, ka būtu bijis vēlams veikt:

1.2

uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu vajadzējis LIFE + regulas priekšlikumam pievienot dažādo Kopienas vides politikas prioritāšu praktiskai īstenošanai nepieciešamā finansējuma analīzi un šīs palīdzības novērtējumu attiecībā uz subsidiaritātes principu.

1.3

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus ieviest vienotu instrumentu, tomēr brīdina par pašreizējām grūtībām apzināt patiesās vides projektu finansēšanas iespējas, izmantojot dažādos finanšu instrumentus, kas darbosies laika periodā 2007.-2013., kā arī koordinēt dažādos finansējumus, kas paredzēti prioritātēm un citiem Kopienas atbalsta veidiem.

1.4

atzīmē, ka projekti, ko līdz šim finansēja sadaļā LIFE — Vide (projekti, kas attiecas uz rūpniecības vidi) un sadaļā LIFE — Trešās valstis, vairs nebūs tiesīgi saņemt LIFE + finansējumu un lūdz precizēt un nodrošināt vietu tai sadaļai, kas videi paredzēta programmās “Konkurētspēja un inovācija” un “Kaimiņattiecību instruments”, kur šos projektus varēs finansēt 2007.- 2013. gadā.

1.5

uzskata, ka viss iepriekšminētais ir nepieciešams priekšnoteikums, lai ierosinātu tādu projektu saturu un nosacījumus, kas ir saskaņoti ar Eiropas vides politikas galvenajiem virzieniem (un ar Eiropas Vides aģentūras darbību); pretējā gadījumā LIFE+ regulas priekšlikums tiks uztverts kā tāds, kas saistīts ar finansu aprēķiniem, kuru loģika ir grūti izprotama, un projektu izmantotājiem nebūs iespējams skaidri saskatīt, kā viņu iniciatīvas iekļaujas Kopienas prioritātēs.

1.6

atzīmē, ka LIFE+ projektā atbalstāmi ir tikai pētījumi, koncepcijas un plānošana, taču konkrētus īstenošanas pasākumus vairs nevar finansēt no LIFE programmas līdzekļiem. Visu svarīgāko atbalsta līdzekļu (struktūrfondu un fondu lauku attīstībai) apkopošana, ko tiecas panākt Komisija, noved pie trūkuma — konkurences ar ekoloģiskām iniciatīvām, kam noteikti citi uzdevumi.

2.1

pauž satraukumu par Eiropas Komisijas izteikto vēlēšanos decentralizēt ļoti ievērojamu daļu LIFE+ plānošanas un budžeta (75 % līdz 80 % finansējuma), nododot to dažādām dalībvalstīm un neiekļaujot decentralizācijas noteikumus un nosacījumus priekšlikuma tekstā.

2.2

brīdina, ka centieni pēc vienkāršošanas un lielāka elastīguma, kas ierosinājuši regulas priekšlikuma izstrādi, var novest pie Kopienas politikas atgriešanās pie “nacionalizācijas” un atzīmē, ka pirmo reizi kāda liela nozīmīgas Eiropas Komisijas iekšējās politikas atbalsta programma ir tik “nacionalizēta” bez jebkādas nepieciešamības, jo jau pastāv Eiropas finanšu līdzekļi, kas vietējā līmenī ļauj darboties vides labā.

2.3

neuzskata par pareizu, ka visi finansējamo darbību saskaņošanas elementi tiek novirzīti uz kādu no daudzgadējām stratēģiskajām programmām, kā arī uz ikgadējām darba programmām, un šajā sakarā uzsver, ka finansējuma nosacījumi (subsīdiju likmes, darbības un atbilstības kritēriji) regulas priekšlikumā nav precizēti.

2.4

lūdz precizēt Eiropas pievienotās vērtības jēdzienu un to, kā šo mērķi vajadzētu praktiski realizēt (arī izvēloties LIFE+ un citu iespējamo Kopienas finansējumu atbalstāmos projektus); tādēļ uzsver nepieciešamību noteikt objektīvus kritērijus un izskatīt modulācijas iespēju attiecībā uz acīmredzamu Eiropas pievienoto vērtību.

2.5

atzīmē, ka priekšlikuma pamatojuma 3. daļā ir izteikta griba padarīt LIFE+ par vienkāršotu un proporcionālu instrumentu un pauž cerību, ka šī samērība sapratīgi tiks piemērota piecās galvenajās finansiālā atbalsta asīs, zinot, ka jebkādu budžeta prasību gadījumā instruments LIFE+ nedrīkst kļūt par tikai vienas Kopienas vides politikas daļas rīku. Šim saprātīgumam jāizpaužas abās Kopienas līmenī paredzētajās daudzgadējās programmās (2007. — 2009. un 2010. — 2013.), kā arī iespējamajās nacionālajās programmās.

2.6

tādēļ lūdz, lai Eiropas Komisija katrai prioritātes asij izskata minimālo saistību sliekšņa ieviešanas sekas un iespējamību.

2.7

pauž satraukumu par to, vai tiks saglabātas atsevišķu projektu prioritātes un iespējas, jo īpaši attiecībā uz NATURA 2000 teritoriju un tīkla izveidošanas, kā arī virszemes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas projektu finansējumu; uzskata, ka 2007. — 2013. gada finanšu plānā paredzētie finanšu instrumenti negarantē atbilstošu tīkla attīstību, un lūdz Eiropas Komisiju noskaidrot prasības un pieejamo (rezervēto) budžetu katrā no šiem finanšu instrumentiem (ELFLA, ERAF), kas atšķiras no LIFE+ un kur šiem projektiem varētu rast finansējumu.

2.8

īpaši lūdz Komisiju būtiski palielināt finanšu ietvaru, kas LIFE+ noteikts EUR 300 miljoni gadā, lai varētu nodrošināt atbilstību dažādajām prasībām un paredzēt minimālo procentuālo daļu, kas novirzīta tīkla NATURA 2000 veidošanas uzsākšanai.

2.9

izsaka šaubas par intervences jomu daļā “Īstenošana un pārvaldība”, kuras mērķis ir uzlabot attīstībai nepieciešamo “zināšanu bāzi” un vides politikas īstenošanu; neapšaubot šādu nepieciešamību, šķiet, ka šos finansējumus pamatā jānodrošina Eiropas Vides aģentūrai (EVA).

2.10

tādēļ aicina Eiropas Komisiju skaidrāk definēt šajā sakarā paredzēto rīcību, kā arī tās saskaņošanu ar EVA iniciatīvām un budžetu.

3.1

uzskata, ka izdevumiem, kas nākamajā finanšu plānā saistīti ar vides uzlabošanu, būtu jānodrošina efektīva, aktīva un papildinoša darbība ES līmenī, kas būtu kā svira darbībai nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, un uzsver, ka šo izdevumu vislielākā daļa attiecas uz reģionālo un vietējo līmeni un ka vietējās un reģionālās varas iestādes ir galvenās šo finansējumu veicējas;

3.2

tomēr uzskata, ka LIFE+ nedrīkst būt vienkārši šos finansējumus papildinošs instruments, bet gan — tāpat kā pašreizējā LIFE instrumenta finansētajos projektos — tam jābūt finansējumam, kas virzīts uz iniciatīvām, kas Kopienas vides politikas jomā nes īpašu Eiropas pievienoto vērtību.

3.3

velta lielu vērību vietējo un reģionālo varas iestāžu dalībai ar vidi saistīto finansējumu programmu izstrādāšanā un īstenošanā; tomēr pauž satraukumu par to, ka šī loma regulas priekšlikumā nav skaidri un izteikti atzīta, lai gan Komisija izteikti vēlas decentralizēt LIFE+ plānošanu un pārvaldi.

3.4

uzskata, ka atsevišķi instrumenta LIFE+ īstenošanas nosacījumi būtu jāprecizē attiecībā uz noteikumiem, pēc kuriem LIFE+ gādātu par līdzfinansējuma mehānismu, iesaistot dalībvalstis, reģionālās vai vietējās varas iestādes, kā arī citus publiskos vai privātos pārstāvjus un šajā sakarā uzsver grūtības, kas jāsastop, atbrīvojot vairāku dalībnieku — jo īpaši privātajā sektorā — fondus vides projektiem ar zemu rentabilitāti, vienkārši balstoties uz brīvprātības principu.

3.5

tādēļ lūdz izpētīt elastīgas partnerības metodes un ieviest uz trīspusēju modeli balstītu pieeju, kas virzīts uz līgumdarba metodēm, politisko mērķu sasniegšanā iesaistot vietējo un reģionālo pārvaldi, lai ieviešanas mehānismus padarītu dinamiskākus.