22.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/16

1)

dabiskajai pārtikai un lauksaimniecībai ir aizvien lielāka loma lauksaimniecības produktu piemērošanai tirgus prasībām, ES pilsoņu vēlmju respektēšanā saistībā ar augstajiem standartiem vides, resursu un dzīvnieku aizsardzības jomā kā arī ilgtspējīgas attīstības Eiropā stiprināšanā;

2)

Komisijas paziņojums strikti uzsver dabiskās pārtikas duālo sabiedrisko lomu: no vienas puses tā ir apkārtējai videi nekaitīga un droša pārtikas un citu lauksaimniecības produktu ražošanas metode, kas reaģē uz patērētāja bažām un kuru vada tirgus spēki, bet, no otras puses, tā nodrošina pozitīvus aspektus sabiedrībai, īpaši veicinot ilgtspējīgu attīstību kā arī apkārtējās vides aizsardzību un dzīvnieku labturību;

3)

īpaša uzmanība ir jāpievērš, nodrošinot bioloģiskās zemkopības nosacījumus saskaņā ar dažādiem apstākļiem atšķirīgos Kopienas reģionos. Dabisko produktu standartiem ir jābūt drošiem, unificētiem un saskaņā ar bioloģiskās zemkopības principiem, bet tajā pašā laikā tiem ir jāpiedāvā īstas ražošanas un pārstrādes iespējas nākotnē visā Kopienā saskaņā ar dažādiem dabas un tirgus apstākļiem,

1.1

Atzīmēja, ka paziņojums ir pozitīvi vērtējams un atbalstāms solis bioloģiskās zemkopības nozīmīguma atzīšanas ziņā un tam nepieciešamo priekšnoteikumu Eiropas Savienībā uzlabošanas ziņā.

1.2

Uzteica faktu, ka paziņojums ir bijis ļoti rūpīgi sastādīts, kā arī ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām.

1.3

Uzsvēra, ka bioloģiskajai zemkopībai ir liela vietējā un reģionālā ietekme un ka vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir galvenā loma paziņojumā izklāstīto mērķu īstenošanā.

1.4

Uzskata, ka paziņojumam ir pārāk vispārējs mērķis un ka tā mērķi no dažiem aspektiem ir pārāk pieticīgi, tā kā, sasniedzot vērā ņemamus apkārtējās vides efektus, bioloģiskās zemkopības daļa ir jāpalielina.

1.5

Uzsver tirgus veicināšanas un patērētāja izpratnes par dabiskajiem produktiem uzlabošanas nozīmīgumu un cer, ka Kopiena arī piedalīsies šai sakarā organizētu kampaņu finansēšanā. Informētības uzlabošana par dabiskajiem produktiem ir plašākas informācijas, kā arī darbību, lai sekmētu cilvēku informētību par ilgtspējīgas attīstības principiem, daļa. Kampaņu finansējumam ir jābūt organizētam tādējādi, lai pārtikas sektorā esošajiem mazajiem ražotājiem un MVU arī būtu iespēja tajās piedalīties.

1.6

Atbalsta priekšlikumus par ES bioloģiskā logotipa izmantošanas paplašināšanu līdztekus nacionālajiem un reģionālajiem logotipiem. Ir nozīmīgi, ka pastāv vienoti un droši kritēriji ES logotipa izmantošanai uz ES un ne ES produktiem. Būtu jābūt iespējamam pievienot pie ES bioloģiskā logotipa informāciju saistībā ar produkta izcelsmes reģionu.

1.7

Atzīst, ka organisko standartu saskaņošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai gūtu panākumus Kopienas tirgus veicināšanā, un atbalsta Kopienas priekšlikumus šai sakarā. Priekšlikumi, lai izveidotu standartus (pārstrādātiem dzīvnieku produktiem, dzīvnieku labturībai, apkārtējās vides standartiem utt.) un dibinātu saskaņotus standartus jaunu produktu grupu (akvakultūrai, organiskajiem vīniem) atbalstam.

1.8

Uzsver, ka standartu saskaņošana ir būtiska, lai iekšējā tirgū nodrošinātu preču brīvu kustību. Mākslīgo tirdzniecības barjeru likvidēšana palīdzētu veicināt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu. No vienas puses pašlaik dažos tirgos izejvielu pieejamības problēmas kavē sektora attīstību, bet, no otras puses, no krietni attālāku un mazapdzīvotu ražošanas reģionu skatu punktu ir nozīmīgi, lai tajos apgabalos, kur ir lielāks pieprasījums, nebūtu šķēršļu produktu realizācijai.

1.9

Piekrīt, ka priekšlikums par bioloģiskās lauksaimniecības statistisko datu apkopošanas uzlabošanu ir pamatots no tirgus attīstības novērošanas skatu punkta.

1.10

Uzsver, ka, kā tas ir debatēts ziņojumā, ir jāveicina šķēršļu likvidēšana dabisko produktu starptautiskajai tirdzniecībai. Brīvā tirdzniecība nodrošinātu piemērotu pieejamību tajos apgabalos, kur vietējā piegāde nav pietiekama, un arī atbalstītu apkārtējai videi draudzīgu zemkopības metožu izmantošanu ārpus Kopienas. Starptautiskā tirdzniecība tiek nodrošināta tajos gadījumos, kad ir nepieciešams sasniegt ekonomiski noderīgu darbību līmeni. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka ilgtspējīgas attīstības principi, kas atrodas bioloģiskās lauksaimniecības pamatā, runā par labu vietējai un reģionālajai ražošanai un realizācijai. Uzņemot trešās valstis vienlīdzības sarakstā, līdzās izpildāmajiem adekvātajiem ražošanas priekšrakstiem, būtu jāņem vērā arī citi ES spēkā esošie standarti pārtikas ražošanai.

1.11

Atzīmē, ka bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana dotu labumu gan Kopienas, gan dalībvalstu lauksaimniecības politikai. Bioloģiskajai zemkopībai ir jāpiešķir Kopienas un nacionālo naudas līdzekļu, kas ir piešķirti apkārtējās vides draudzīgākas lauksaimniecības ražošanas atbalstam, lielākā daļa; pretēji, kā tas ir pašlaik. Lai palielinātu pozitīvus apkārtējās vides efektus, bioloģiskajai lauksaimniecībai ir arī jābūt dzīvotspējīgai alternatīvai vislabāk intensīvajai lauksaimniecībai piemērotajās sējumu platībās.

1.12

Uzsver, ka reģionālās specializācijas vietā, atbalsts ir jāsniedz projektiem un iniciatīvām, kas veicina labāku bioloģiskās labības un mājlopu lauksaimniecības integrāciju. Turklāt ir jācenšas rast nepieciešamos bioloģiskās mājlopu ražošanas priekšnosacījumu uzlabošanas veidus.

1.13

Atbalsta priekšlikumus par paziņojuma izvirzīšanu, kas palīdzētu un veicinātu nacionālās lēmējpersonas izmantot atšķirīgus atbalsta pasākumus visdažādākajos veidos. Pētījumi uzrāda, ka bioloģiskā uzņēmējdarbība lauku apvidos bieži vien saņem ieņēmumus no daudziem dažādiem avotiem un ka tie ir aktīvi lauku apgabalu uzņēmēju tīklojumos. Tāpēc no lauku diversitātes un dzīvotspējas saglabāšanas skatu punkta ir nozīmīgi, lai bioloģiskā lauksaimniecība un ražošana sniegtu lielāku nozīmi finansēšanā saskaņā ar lauku attīstības programmām.

1.14

Piekrīt ziņojumam, ka produkti, kuri tiek marķēti kā tādi, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), nevar tikt marķēti kā bioloģiski, un ka ĢMO nejaušas klātbūtnes robežai bioloģiskajos produktos ir jābūt tādai pašai kā vispārējai marķēšanas robežai. Vispārējai robežai sēklām, kas joprojām nav noteikta, ir jābūt noteiktai kā līmenim, kas arī var tikt piemērots bioloģiskajai produkcijai.

1.15

Uzskata, ka ir svarīgi, lai ilgtermiņā tiktu izskatīti veidi, kā iekļaut pārtikas ražošanas apkārtējās vides izmaksas produktu cenās un tādējādi stiprinātu apkārtējai videi nekaitīgu un attiecīgajā reģionā ražotu produktu pozīcijas tirgū.

1.16

Uzsver izpētes nozīmīgumu problēmu risināšanā, ar kurām sastopas dabisko produktu ražošanas un realizācijas sektorā, kas joprojām atrodas sākotnējā attīstības posmā. Dažādu jautājumu, kas ir īpaši saistīti ar bioloģisko nozari, izpēte ir jāfinansē atsevišķi saskaņā ar nozīmīgumu un mērķu attīstību – abos gadījumos saskaņā ar nacionālajām un ES finansētajām programmām.

1.17

Vēlētos spēcināt reģionālās izpētes, izglītības iestāžu un padomdevēja institūciju, kas nodarbojas ar bioloģiskās zemkopības izaicinājumiem, jaudu. To darbības palīdz veicināt laiku attīstību krietni plašākā līmenī. Bioloģiskā sektora uzņēmēji galvenokārt ir sīkražotāji vai ražošanas organizācijas, kuru pašu resursi ir nepietiekami, lai iegūtu striktu kombinētu ekoloģisko problēmu pārskatu.

1.18

Mudina, lai rīcības plāns saskaras ar izpildi un pārbaudi un nepieciešamību attīstīt tiem pamatā esošos standartus. Standarti un pārbaudes ir nozīmīgas, tā kā tās atbalsta dabisko produktu integritāti. Nosakot, ka valsts naudas līdzekļi tiek izmantoti bioloģiskās ķēdes atbalstam un faktam, ka patērētājs maksā piemaksu par dabiskajiem produktiem, ir jābūt pārliecībai, ka produkti atbilst bioloģiskajiem likumiem visā Kopienā.

1.19

Vērš uzmanību uz to, ka apgrūtinošās kontroles ir galvenais vērtības rādītājs, jo īpaši maziem bioloģiskajiem ražotājiem. Tāpēc, ieviešot riska balstītu pieeju, kas vēršas pie tiem uzņēmējiem, kas rada lielāko risku, ir jāuzlabo pārbaudes. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības valsts preču elementu, ir pamats valsts naudas līdzekļu izmantošanai, lai segtu daļu izmaksu, kas rodas no pārbaudes un izpildes un jo īpaši, lai pārliecinātos, ka izpildes un pārbaudes izmaksas nedarbojas kā šķērslis sākotnējai produkcijai.

2.1

Lūdz, lai bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības Eiropas rīcības plāna īstenošanā īpaša uzmanība tiktu pievērsta nosacījumu nodrošināšanai, lai tiektos uz tādu darbību visā ES un lai īstenošana notiktu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām varas iestādēm.

2.2

Uzskata, ka ir nozīmīgi, lai Kopienas pasākumu īstenošana būtu saskaņota ar vietējiem un reģionālajiem pasākumiem un lai Komisija novērotu rīcības plāna īstenošanu, neuzliekot papildus finansiālo vai administratīvo slogu dalībvalstīm un, ja tas ir nepieciešams, izteiktu jaunus priekšlikumus.

2.3

Iedrošina dalībvalstis izmantot lauku attīstības pasākumus, lai veicinātu vietējo un reģionālo dabisko produktu tirgus.

2.4

Iedrošina uzņēmējus sabiedriskajā sektorā un valsts finansētus uzņēmējus, piemēram, vietējās un reģionālās varas iestādes, sekmēt dabiskos produktus, piemēram, skolās, dienas aprūpes centros un citās iestādēs.