28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/115

1.1

Ierosinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām par gada noslēguma pārskatu un konsolidēto pārskatu pārbaudi un grozījumiem Padomes direktīvās 78/660/EEC un 83/349/EEC ir jāaplūko kontekstā ar citiem ES rīcības plāna pasākumiem finansu pakalpojumu jomā. Šai sakarā īpaša nozīme ir Komisijas paziņojumam par Sabiedrību tiesību modernizācija un Corporate Governance uzlabošana Eiropas Savienībā — rīcības plāns (COM(2003) 284), starptautisko atskaišu sistēmas pamatprincipu pielietojumam sākot ar 2005. gadu, kā arī Direktīvām par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un biržas prospektiem.

1.2

Eiropas Komisijas mērķis kopš 1996. gada ir uzlabot un harmonizēt perioda noslēguma pārskatu pārbaudes kvalitāti Eiropas Savienībā. Kā vēl viens starprezultāts ir minams 2003. gada maijā iesniegtais, no desmit punktiem sastāvošais rīcības plāns (Komisijas paziņojums par noslēguma pārskatu pārbaudes pastiprināšanu ES; COM/2003/286). Viens no rīcības plāna punktiem attiecas uz Astotās Sabiedrību tiesību direktīvas 84/253/EEC modernizāciju. Ar iesniegto Direktīvu projektu ir paredzēts aizstāt Astotās Sabiedrību tiesību direktīvas.

1.3

Ar šo pasākumu palīdzību ir nepieciešams atjaunot uzticēšanos atskaišu sistēmai un finanšu tirgiem. Tomēr direktīvu projekts nav uzskatāms par tiešu reakciju uz pēdējiem bilanču skandāliem, bet gan par konsekventām sekām, kas izriet no kopš 1996. gada īstenotās politikas slēgumu revīzijas jomā. Jaunākie skandāli ir iekļauti pārdomās.

2.1

Ierosinātās direktīvas ietver nosacījumus par pārskatu revidentu un auditorfirmu sertificēšanu, to nepārtrauktu kvalifikācijas paaugstināšanu un savstarpēju atzīšanu ārpus savas valsts robežām.

2.2

Visiem noslēguma pārskatu revidentiem un auditorfirmām jādarbojas pēc profesionāliem pamatprincipiem. Šie pamatprincipi ietver noslēguma pārskata revidenta vai auditorfirmas globālo atbildību attiecībā pret sabiedrību, tās integritāti un bezpartejiskumu, kā arī profesionālo kompetenci un rūpīgumu.

2.3

Dalībvalstīm jānodrošina, lai sertificētie noslēguma pārskatu revidenti un auditorfirmas būtu reģistrēti publiskā reģistrā.

2.4

Noslēguma pārskata revidentiem un auditorfirmām jābūt neatkarīgiem no pārbaudāmā uzņēmuma, un viņi nekādā veidā nedrīkst piedalīties uzņēmuma vadības lēmumu pieņemšanā. No noslēguma pārskata pārbaudīšanas jāatsakās, ja starp noslēguma pārskata revidentu vai auditorfirmu un pārbaudāmo uzņēmumu pastāv finansiālas vai darījumu attiecības, nodarbinātības attiecības vai cita veida saistība, kas varētu apdraudēt neatkarību.

2.5

Starptautisko revīzijas pamatprincipu pielietošanai visiem likumīgajiem noslēguma pārskatu revidentiem ES ir jābūt obligātai, līdzko šie pamatprincipi tiek iekļauti ES likumdošanā.

2.6

Dalībvalstīm jāorganizē efektīva sabiedriskās uzraudzības sistēma, kam ir pakļauti visi noslēguma pārskatu revidenti un auditorfirmas. Uzraudzības sistēma darbojas saskaņā ar noteiktiem principiem (piemēram, personālsastāva, kompetences un kontroles caurredzamības ziņā).

2.7

Noslēguma pārskata revidents vai auditorfirma ir jāieceļ pārbaudāmā uzņēmuma akcionāru pilnsapulcei. Taču dalībvalstis var paredzēt, ka iecelšanai ir nepieciešams iepriekš saņemt kādas kompetentās instances piekrišanu vai ka tā jāveic tiesai vai kādai citai attiecīgās dalībvalsts likumdošanā paredzētai institūcijai.

2.8

Atsaukt noslēguma pārskata revidentus vai auditorfirmas drīkst tikai tādā gadījumā, ja tam ir svarīgi iemesli. Šeit par svarīgu iemeslu netiek uzskatītas domstarpības sakarā ar bilances sastādīšanas metodēm vai pārbaudes procedūru.

2.9

Komisija ierosina, ka dalībvalstīm jāparedz atbilstoši nosacījumi, kas nodrošina efektīvu komunikāciju starp noslēguma pārskata revidentu vai auditorfirmu un pārbaudāmo uzņēmumu. Šī komunikācija pārbaudāmajam uzņēmumam atbilstošā veidā jādokumentē.

2.10

Direktīvu projekts paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz noslēguma pārskatu pārbaudēm uzņēmumos, kuru darbībā pastāv īpaša sabiedrības ieinteresētība. Uzņēmumi, kuru darbībā ir ieinteresēta sabiedrība, ir tādi uzņēmumi, kuriem to darbības veida, apjoma vai nodarbināto skaita ziņā piemīt ievērojama sabiedriska nozīme, sevišķi, uzņēmumi, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta kādas dalībvalsts regulētajā tirgū, kā arī bankas, citas finanšu institūcijas un apdrošināšanas sabiedrības. Šādiem uzņēmumiem, piemēram, ir jāizveido pārbaudes komisija, kas sastāv no sabiedrības darījumu vadībā neietilpstošiem pārbaudāmā uzņēmuma pārvaldes institūcijas vai uzraudzības padomes locekļiem un vismaz viena neatkarīga locekļa ar profesionālām zināšanām atskaišu sistēmas un/vai noslēguma pārskatu pārbaužu jomā. Bez tam, jāpadara stingrāki arī nosacījumi, kas attiecas uz noslēguma pārskata revidenta vai auditorfirmas neatkarību, kvalitātes nodrošināšanu, publisko uzraudzību un iecelšanu.

2.11

Uz savstarpējas sadarbības pamata dalībvalstīm jāpieļauj, ka noslēguma pārskata pārbaudes veic revidenti no trešajām valstīm, ar nosacījumu, ka viņi var uzrādīt sertifikātu noslēguma pārskata revīzijas veikšanai un viņi var pierādīt, ka viņiem piemīt direktīvas prasībām atbilstošas teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un integritāte, kā arī noslēguma pārskata revīzijas veikšanai šajā dalībvalstī nepieciešamās profesionālās zināšanas. Bez tam, tiek ierosināti papildus pamatprincipi, kas attiecas uz starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu.

2.12

Jāizveido no dalībvalstu pārstāvjiem sastāvoša komiteja (regulēšanas komiteja “Noslēguma pārskatu revīzijas”), kas sniedz atbalstu Komisijai īstenošanas nosacījumu izstrādē.

2.13

Izdarot grozījumus direktīvās 78/660/EEC un 83/349/EEC jānorāda honorāri, kas noslēguma pārskata revidentam vai auditorfirmai saimnieciskās darbības gada laikā tika izmaksāti par gada pārskata revīziju, citiem apstiprināšanas pakalpojumiem, nodokļu konsultāciju un citiem pakalpojumiem.

2.14

Dalībvalstīm līdz 2006. gada 1. janvārim ir jāizdod un jāpublicē tiesisko normatīvi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šos direktīvu izpildi.

3.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja apsveic direktīvu ierosinājumu, ar kura palīdzību tiks nodrošināts, ka investori un citas ieinteresētās aprindas varēs paļauties uz pārbaudīto uzņēmumu noslēguma pārskatu pareizību.

3.2

Ar jauno direktīvu starpniecību tiek radīts vienots Eiropas tiesiskais ietvars noslēguma pārskatu revīzijas jomā. Tas ir atbalstāms.

3.3

Komiteja pieņem zināšanai, ka Komisija “Parmalat” notikumu rezultātā ķersies vēl pie citām iniciatīvām. Šīs iniciatīvas ietver 2003. gada maija rīcības plānā paredzēto sabiedrību tiesību modernizācijas un Corporate Governance uzlabošanas priekšlikumu realizācijas paātrināšanu. Priekšlikumi attiecas uz (1) ne-komercdirektoru lomas noteikšanu, (2) valdes locekļu atbildības konkretizēšanu par finansiālu un nefinansiālu informāciju, (3) uzlabotu grupas iekšējo transakciju un ar saistītajiem partneriem veikto transakciju atspoguļošanu, kā arī (4) pilnīgu ārzonas uzņēmumu atspoguļošanu noslēguma pārskatos un ievērojami stingrāku to satura pārbaudi no grupu noslēguma pārskata revidentu puses.

3.4

Komiteja atkal akcentē Komisijas Paziņojumā par noslēguma pārskatu revīzijas pastiprināšanu pausto viedokli, ka noslēguma pārskatu revidentu atbildība ir līdzeklis revīzijas kvalitātes nodrošināšanai. (1) Tomēr tā joprojām saglabā nostāju (2), ka atbildībai ir nepieciešams atbilstošs samērs ar pārbaudītajai sabiedrībai un tās akcionāriem radītajiem zaudējumiem un apsveic Komisijas nodomu izpētīt tālākās nosacījuma par noslēguma pārskata revidentu atbildību ekonomiskās sekas. Komiteja aicina Komisiju secīgi nodrošināt tās ierosināto pētījumu veikšanu.

4.1

Ierosināto, ar noslēguma pārskatu revidentu vai auditorfirmu sertifikāciju un nepārtrauktu kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto normatīvu mērķis ir panākt, lai tiktu nodrošinātas noslēguma pārskata revidenta profesijai nepieciešamās zināšanas. Šī iemesla dēļ normatīvi ir apsveicami.

4.2

Ierosinātie profesionālie pamatprincipi tiek vērtēti visumā pozitīvi. Komisija izsaka priekšlikumu par iespēju noteikt profesionālo pamatprincipu īstenošanas pasākumus. Tiem ir jābūt visaugstākās kvalitāte un, pēc Komitejas domām, jāvadās no starptautiski (International Federation of Accountants Ētikas kodeksa) vai Eiropā (Eiropas Komisijas ieteikumi par noslēguma pārskatu revidenta neatkarību ES, 16.05.2002 (3)) atzītajām publikācijām.

4.3

Pēc Komitejas uzskatiem, noslēguma pārskata revidenta vai auditorfirmas neatkarībai ir liela nozīme. Tiktāl Komisijas ierosinājums nodrošināt noslēguma pārskatu revidenta vai auditorfirmas neatkarību ar pamatprincipu uzskaitīšanu pamatos ir atbalstāms. Šiem pamatprincipiem ir jāattiecas uz visām pārbaudītajām sabiedrībām un īpaši uz sabiedriskās intereses uzņēmumiem, jo arī tiem ir pienākums būt caurspīdīgākiem attiecībā uz to akcionāriem un potenciālajiem investoriem.

4.4

Komisijas pievēršanās starptautiskajiem revīzijas pamatprincipiem un līdz ar to — ISA (International Standards on Auditing) ir apsveicama. To pielietošana, ņemot vērā uz kapitāla tirgu orientēto uzņēmumu pienākumu, sākot ar 2005. gadu savu koncernu gada noslēguma pārskatus sastādīt uz IAS (International Accounting Standards) vai IFRS (International Financial Reporting Standards) bāzes (4), ir uzskatāma par atbilstošu no tā izrietošo pasākumu. Starptautisko revīzijas standartu attīstībā būtu jāievēro zināmi pamatprincipi, un šo standartu kvalitātei jāatbilst augstām prasībām. Tādēļ Komisijas ierosinātā procedūra standartu atzīšanai principā tiek atbalstīta. Tomēr starptautiski atzītu revīzijas standartu atzīšanas priekšnoteikums ir visu iesaistīto pušu un visas sabiedrības interešu ievērošana ar caurredzamas standartizācijas procedūras (“due process”) palīdzību. Tāpēc Komisijai jau priekšlaikus un intensīvi ir jāiestrādā tās priekšlikumi standartizācijas procesā.

4.5

Komisijas ierosinājums par to, ka dalībvalstīm ir jāorganizē publiska uzraudzība, kam pakļauti visi noslēguma pārskatu revidenti un auditorfirmas, un ka šai uzraudzībai ir jādarbojas saskaņā ar noteiktiem pamatprincipiem, principā tiek atbalstīts.

4.6

Attiecībā uz noslēguma pārskata revidenta vai auditorfirmas atsaukšanu Komisija ierosina, ka par svarīgu iemeslu atsaukšanai netiek uzskatītas domstarpības sakarā ar bilances sastādīšanas metodēm vai pārbaudes procedūru. Taču principā var iedomāties gadījumu, kad uzņēmums pielieto vispāratzītu bilances sastādīšanas metodi, tomēr to neatzīst noslēguma pārskata revidents. Rodas jautājums par to, kā tamlīdzīgos gadījumos būtu jārīkojas, ja noslēguma pārskata revidenta vai auditorfirmas atsaukšana nebūs iespējama.

4.7

Ierosinātie noteikumi par komunikāciju starp pārbaudāmo uzņēmumu un noslēguma pārskata revidentu vai auditorfirmu principā tiek atbalstīti.

4.8

Komisijas ierosinājums ieviest īpašus noslēguma pārskatu pārbaudes nosacījumus tiem uzņēmumiem, kuru darbībā ir īpaši ieinteresēta sabiedrība, tiek atbalstīts. Taču šīm īpašajām prasībām jābūt samērojamām ar tā rezultātā rodošos papildus ieguldījumu. Jo papildus ieguldījums galu galā būs jāuzņemas klientiem un uzņēmumu īpašniekiem.

4.9

Komisija ierosina, lai tiktu norādīti kas noslēguma pārskata revidentam vai auditorfirmai saimnieciskās darbības gada laikā tika izmaksāti par gada pārskata revīziju, citiem apstiprināšanas pakalpojumiem, nodokļu konsultāciju un citiem pakalpojumiem. Principā palielinātā caurredzamība ir apsveicams solis. Tomēr ir jāšaubās par to, vai šāda obligāta norādīšana noteikti novedīs pie noslēguma pārskatu revīzijas kvalitātes paaugstināšanās. Piemēram, ir iespējams, ka papildus caurredzamība varētu radīt spiedienu uz noslēguma pārskatu revīzijas pakalpojumu cenu pieskaņošanu.

4.10

Komisija ierosina, ka atsevišķām dalībvalstīm jāuzliek par pienākumu ieviest atbilstošus normatīvus, kas nodrošinātu, ka par noslēguma pārskatu revīziju saņemtie honorāri ir garants nevainojamai revīzijas kvalitātei, tos neietekmē papildus pakalpojumu sniegšana pārbaudāmajam uzņēmumam un nav saistīti ne ar kādiem nosacījumiem. Komiteja pieņem zināšanai, ka šis nosacījums ir paredzēts kā vadlīnija, kas palīdz izvairīties no dempinga cenām audita pakalpojumu jomā. Jebkurā gadījumā, Komitejai rodas jautājums par to, kā šīs nosacījums būs realizējams. Komiteja ir pārliecināta, ka šis rezultātā nosacījums nenovedīs pie tā, ka dalībvalstis noteiks revīzijas pakalpojumu maksu.

4.11

Komisijas ierosinātā īstenošanas pasākumu noteikšanas procedūra un regulēšanas komisijas “Noslēguma pārskatu revīzija” izveide tiek atbalstīta, ciktāl šie īstenošanas pasākumi nav pretrunā ar 4.2. punktā minētajiem starptautiskā mērogā un Eiropā izsludinātajiem pamatnosacījumiem.

5.1

Tiek pozitīvi novērtēts tas, ka Komisija ierosina nosacījumus starptautiskai sadarbībai. Īpaši tas attiecas uz sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Sakarā ar to Komiteja norāda, ka ir jāievēro pastāvošie obligātie nacionālie noteikumi par konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību.

5.2

Ierosinātās direktīvas paredz, ka ir pieļaujama savstarpēja revidentu iesaistīšana no trešajām valstīm, ja viņi apliecina noteiktu prasību izpildi. Priekšnoteikums sadarbībai ar trešajām valstīm ir attiecīgās trešās valsts uzraudzības sistēma būtu pielīdzināma Eiropas uzraudzības sistēmai. Šajā gadījumā atbilstība ir jānovērtē Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm, UN Komisijai tā jāapstiprina saskaņā ar procedūru, kas noteikta īstenošanas pasākumu veikšanai. Šeit Komiteja par pamatu pieņemt to, ka trešo valstu noslēguma pārskatu revidentu praktizēšanai jābūt atkarīgai no tādiem pašiem sertifikācijas priekšnoteikumiem, kādiem ir pakļauti ES dalībvalstu noslēguma pārskatu revidenti.

5.3

Uz jautājumu, vai ierosinātais starptautiskās sadarbības modelis pietiekošā mērā ņem vērā visus aspektus, viennozīmīgu atbildi sniegt nav iespējams. Tādēļ, pēc Komitejas domām, Komisijai vēlreiz jāizskata piedāvātais modelis, izvērtējot, kā tas tiks akceptēts, it īpaši, no Savienoto Valstu kompetento iestāžu puses.

6.1

Komiteja atbalsta Komisijas ierosinājumus par Direktīvām par gada noslēguma pārskatu un konsolidēto pārskatu pārbaudi un grozījumiem Padomes direktīvās 78/660/EEC un 83/349/EEC. Tā uzskata, ka projekts aptver gandrīz visas svarīgākās noslēguma pārskatu revīzijas jomas. Pilnīga direktīvu īstenošana būs būtisks ieguldījums noslēguma pārskatu revīzijas stiprināšanā un unifikācijas veicināšanā, kas atbilst Komisijas izvirzītajiem mērķiem.

6.2

Komiteja pieskārās atsevišķiem direktīvu projekta aspektiem, lai dotu Komisijai konkrētus norādījumus un stimulu arī tālākiem apsvērumiem un analīzei Sakarā ar to, ka Komiteja uzskata direktīvu izdošanas nodomu par svarīgu, tā iestājas par atbilstošas likumdošanas procedūras īstenošanu.