28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/70

1.1

Eiropas Parlaments 1989. gadā pieņēma rezolūciju, ar ko pieprasīja dzīvnieku kāju slazdu aizliegumu ES un tādu kažokādu un kažokādu izstrādājumu aizliegumu, kuri saņemti no valstīm, kurās dzīvnieku ķeršanai izmanto kāju slazdus.

Atbildot uz rezolūciju, Komisija iesniedza priekšlikumu par attiecīgo regulu, ko Padome pieņēma 1991. gadā (1). Ar minēto regulu ir noteikts dzīvnieku kāju slazdu izmantošanas aizliegums ES no 1995. gada 1. janvāra un 13 konkrētu sugu dzīvnieku kažokādu ievešanas aizliegums no trešām valstīm, ja vien nav ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1.2

Jāatzīmē, ka Eiropas Parlaments savā atzinumā ir pieprasījis kāju slazdu tirdzniecības aizliegumu un tādu kažokādu un kažokādu izstrādājumu aizliegumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuru ķeršanā izmantoti kāju slazdi. Minēto atzinumu Padome nav ņēmusi vērā, apspriežot šo jautājumu 1991. gadā.

1.3

Kaut arī kāju slazdu izmantošana ES ir aizliegta no 1995. gada, aizliegums nav ievērots valstīs, kas eksportē kažokādu izstrādājumus, kuri iegūti no dzīvniekiem, kuru ķeršanā izmantoti kāju slazdi.

EESK 1990. gada atzinumā (2), uzsverot, cik svarīgi ir ieviest konsekvenci minētajā jautājumā, atbalstīja ne tikai kāju slazdu aizliegumu Eiropas mērogā, bet ierosināja arī kāju slazdu starptautisku aizliegumu.

2.1

Ievērojot Kopienas tiesību aktus jomā, kas attiecas uz dzīvnieku ķeršanu, izmantojot kāju slazdus, aktuāla kļuva vajadzība noteikt slazdu izlikšanas standartus starptautiskā līmenī. Nolīgumu apsprieda ES, Kanāda, Krievija un ASV, tomēr to parakstīja tikai Kanāda, Krievija un ES. ASV nevarēja kļūt par minētā nolīguma dalībvalsti, ņemot vērā to, ka ASV iekšējā sistēmā pilnvaras šajā jomā ir decentralizētas. ASV tomēr piekrita īstenot nolīguma mazāk kategorisku variantu.

2.2

Nolīgums bija paredzēts, lai nepieļautu iespējamu Eiropas importa aizliegumu attiecībā uz tādiem kažokādu izstrādājumiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri noķerti savvaļā valstīs, kurās kāju slazdu izmantošana nav aizliegta.

2.3

Eiropas Parlaments uzskatīja, ka minētais nolīgums ir pilnīgi neatbilstošs un neefektīvs un ka tas ir jānoraida, un tā vietā jāievieš importa aizliegums attiecībā uz kažokādām un kažokādu izstrādājumiem, kas iegūti no nolīgumā uzskaitītajiem savvaļas dzīvniekiem.

2.4

Nolīgumā ir paredzēti noteikti standarti, kas jāievēro dzīvnieku ķeršanā, izmantojot slazdus. Eiropas Kopiena ir ratificējusi minēto nolīgumu 1997. gadā. Nolīgumā iekļautie standarti attiecībā uz dzīvnieku ķeršanu, izmantojot slazdus, atspoguļoja Krievijā, Kanādā un ASV jau esošos standartus. Jēdziena “humāna (bezsāpju)” iekļaušana izraisīja plašas diskusijas, ņemot vērā to, ka minētie standarti pamatojas uz slazdos noķerto dzīvnieku augstas ciešanu pakāpes akceptēšanu.

2.5

Zinātniskie atzinumi (ieskaitot Komisijas Zinātniskās veterinārijas komitejas atzinumu) apstiprināja, ka nolīgumā iekļautie paņēmieni dzīvnieku humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos neizslēdz dzīvnieku ciešanu nepieņemamu pakāpi.

2.6

Zinātniskā veterinārijas komiteja uzsvēra, ka būtiskie kritēriji, kas jāņem vērā, spriežot par humānisma pakāpi, ir laiks, kāds vajadzīgs, lai padarītu dzīvnieku nejutīgu pret sāpēm, un dzīvniekam minētajā laikā radīto sāpju un stresa apmērs. Komiteja secināja, ka nonāvējošu slazdu var uzskatīt par “humānu (bezsāpju)”, ja tas padara dzīvnieku nejutīgu pret sāpēm acumirklī vai vismaz dažās sekundēs. Nolīgumā attiecīgais maksimālais termiņš bija noteikts 5 minūtes, un tādēļ termins “humāns (bezsāpju)” uzskatāms par neatbilstošu.

2.7

Komiteja arī secināja, ka nolīgumā iekļautajai ievainojumu skalai nav pietiekama zinātniskā pamatojuma salīdzinājumā ar citiem atzītiem paņēmieniem dzīvnieku neatbilstīgas labturības novērtēšanai.

2.8

Nolīgumu šobrīd ir ratificējusi ES un Kanāda, bet vēl nav ratificējusi Krievija. Minētā iemesla dēļ nolīguma piemērošana vēl nav noteikta. Kanāda un ES tomēr ir vienojušās nogaidīšanas periodā īstenot nolīguma noteikumus.

3.1

Komisijas priekšlikuma par direktīvu, ar ko ievieš standartus noteiktu dzīvnieku sugu humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos (3), mērķis ir transponēt Kopienas tiesību aktos Nolīgumu par standartiem dzīvnieku humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos, kā tas paredzēts Padomes Lēmumā 98/142/EC un 98/487/EC.

3.2

Priekšlikums attiecas uz 19 savvaļas dzīvnieku sugām (no tiem 5 sugu dzīvnieki dzīvo ES), kā noteikts I pielikumā.

3.3

Priekšlikumā ir noteiktas dažas saistības un prasības attiecībā uz paņēmieniem, ko pielieto dzīvnieku ķeršanā slazdos, slazdu izmantošanu, medniekiem, kas izliek slazdus, pētījumiem, sodiem un sertifikāciju. Dokumentā ir iekļauts arī plašs iespējamo atkāpju uzskaitījums un divi pielikumi (II un III pielikums), kas attiecas uz standartiem dzīvnieku humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos un šādas ķeršanas paņēmienu pārbaudi.

3.4

Priekšlikumā ir uzsvērts, ka dalībvalstīm var atļaut ieviest stingrākus tiesību aktus attiecīgajā jomā un ka ES 1991. gada regula, ar ko aizliedz dzīvnieku kāju slazdu izmantošanu, paliek spēkā. Tiesību aktu ieviešana un īstenošana ir dalībvalstu un to kompetento iestāžu ziņā. Priekšlikumā nav iekļauta neviena pozīcija no Kopienas budžeta, tādēļ dalībvalstis piešķirs finanšu līdzekļus attiecīgo izmaksu segšanai.

4.1

EESK uzskata, ka termina “humāna (bezsāpju)” (4) lietošana priekšlikumā ir apšaubāma. Priekšlikuma 2. pantā ir definēti “dzīvnieku ķeršanas paņēmieni, izmantojot slazdus”, bet tajā nav iekļauta “standartu dzīvnieku humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos” definīcija. Faktiski nolīguma (uz ko pamatojas priekšlikums) preambulā ir atzīta starptautisku standartu attiecībā uz dzīvnieku ķeršanu slazdos neesamība un vārds “humāni” ir vispārēji attiecināts uz tādiem standartiem, kas “nodrošina slazdos noķerto dzīvnieku labturības apmierinošu līmeni”.

4.2

Nolīguma apspriešanas laikā Komisijas Zinātniskā veterinārijas komiteja (5) iebilda, ka dokumentā norādītos standartus nevar definēt kā “humānus (bezsāpju)” (kā jau uzsvērts iepriekš), ņemot vērā, ka maksimālais laiks, kāds pieļauts, lai padarītu dzīvniekus nejutīgus pret sāpēm, daudzkārt pārsniedz pieņemamo ilgumu (acumirklīga nāve). Komiteja īpaši uzsvēra iegremdējamos slazdus, jo ir aprēķināts, kas zem ūdens slazdā noķertam ūdenī dzīvojošam zīdītājam nāve var iestāties 15 minūšu laikā.

4.3

Komiteja tādēļ iesaka ES tiesību aktu galīgajā variantā vārdu “humāns” aizstāt ar alternatīvu un piemērotāku terminu vismaz līdz tam laikam, kamēr standarti dzīvnieku ķeršanai slazdos atbildīs iepriekš minētajām prasībām.

5.1

Priekšlikums attiecas uz divu veidu slazdiem: slazdiem, kuros dzīvnieku nonāvē, un slazdiem, ar kuriem ierobežo dzīvnieka pārvietošanos. Attiecībā uz slazdiem, kuros dzīvnieku nonāvē, priekšlikumā izklāstītie standarti neatbilst Kopienas pieņemtajiem zinātniskajiem standartiem, kuros ieteikta dzīvnieka acumirklīga nāve vai maksimāli pieļaujama 30 sekunžu robeža līdz nāves iestāšanās brīdim. Bez tam priekšlikumā nav izklāstīti nekādi labturības standarti gadījumā, ja kustībās ierobežotu dzīvnieku nonāvē. Tas nozīmē, ka tad, ja dzīvnieks ir noķerts pārvietošanos ierobežojošā slazdā un pēc tam nonāvēts, nonāvēšanas paņēmiens nav nekādā veidā reglamentēts.

Turklāt priekšlikumā nav paredzēts nodrošinājums, ka ar atļautajiem paņēmieniem ķeršanai slazdos nejauši netiks nogalināti citu sugu dzīvnieki vai arī netiks ierobežota to pārvietošanās. Standartiem dzīvnieku ķeršanai slazdos jānodrošina minētā riska samazināšana līdz iespējami zemākajam līmenim.

6.1

Priekšlikumā ir paredzētas tehniskās normas, lai pārbaudītu paņēmienus ķeršanai slazdos, kuras neizslēdz dzīvu dzīvnieku izmantošanu. Tajā ir izklāstītas kombinēto un lauka izmēģinājumu obligātās prasības. Bez tam pārējās nolīguma dalībvalstis var atzīt pārbaudes, ko veikusi kāda no minētajām dalībvalstīm.

6.2

Lai rezultāti būtu derīgi, pārbaudes tomēr jāveic tādos pašos apstākļos, kādos paredzēts izmantot slazdus. Tādēļ rādītājus, kas balstās uz kombinēto pārbaužu rezultātiem, nevar izmantot savvaļā dzīvojošu dzīvnieku labturības izvērtēšanai. Iepriekš minēto iemeslu dēļ pārbaudes, izmantojot dzīvniekus, nav piemērojamas vispār un jāņem vērā tikai jau pieejamās datorimitācijas pārbaudes.

7.1

Priekšlikumā ir uzskaitīts plašs iespējamo atkāpju kopums, kuru īstenošanas gadījumā ievērojami samazinātos paša priekšlikuma darbības joma. EESK uzskata, ka jāatļauj atkāpes saistībā ar sabiedrības drošību un cilvēcīgo un dzīvnieku veselību. Šādu problēmu gadījumā valsts iestādēm nekavējoties jāinformē attiecīgajā teritorijā strādājošie uzņēmēji (piem., lauksaimnieki) un jālūdz to padoms. EESK ir dažas atrunas attiecībā uz pārējām ierosinātajām atkāpēm.

7.2

Ņemot vērā grūtības, lai savvaļā, kur norisinās dzīvnieku ķeršana slazdos, piemērotu efektīvu uzraudzības un izpildes sistēmu, Komisijas ierosinātās atkāpes (izņemot iepriekš minētās) tikai veicinātu nolīguma dalībvalstu savstarpējas pārredzamības un atbildīguma mazināšanos.

8.1

Priekšlikumā ir paredzēts, ka jāievieš atļauju izsniegšanas un mednieku apmācības sistēma. Licencēšana tomēr priekšlikumā nav iekļauta un slazdu izlicēju izmantoto paņēmienu kontrole galvenokārt nav piemērojama, ņemot vērā to, ka tā būtu jāveic brīvā dabā. EESK iesaka izveidot stingru licencēšanas sistēmu, kas būtu jāsaskaņo Kopienas līmeni.

9.1

Izmantoto slazdu izlikšanas paņēmienu sertificēšana Komisijas priekšlikumā ir deleģēta dalībvalstīm un ir noteikts, ka dalībvalstis savstarpēji atzīst šādu sertificēšanu.

Kaut arī minēto sistēmu varētu ieviest ES, jāizveido arī starptautiska sertificēšanas sistēma. Faktiski nolīguma dalībvalstīm jāievieš savstarpēji izmantojama sertificēšanas standartsistēma, kā arī izsekojamības sistēma. Šādas sistēma veicinātu nolīguma pārredzamības un efektīvas īstenošanas nodrošināšanu.

10.1

Komisijas priekšlikums vērš uzmanību uz administratīvu sankciju iespējamu piemērošanu attiecīgo tiesību aktu pārkāpšanas gadījumā. Ņemot vēra to, ka dažas ES dalībvalstis gadījumā, ja ir pārkāpti tiesību akti dzīvnieku labturības jomā, piemēro krimināllikumu, EESK tomēr iesaka noteikt soda sankcijas atbilstoši attiecīgās valsts tiesību sistēmai.

11.1

EESK uzskata, ka priekšlikumā iekļautos standartus dzīvnieku humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos nevar definēt kā humānus, jo tie tikai atspoguļo nolīgumā norādītos standartus. Nolīgumā iekļautie standarti ir novērtēti kā zemāki nekā ES tiesību aktos jau esošie dzīvnieku labturības standarti. Komiteja tādēļ iesaka tiesību aktu galīgajā redakcijā aizstāt vārdu “humāns” ar atbilstošāku terminu.

11.2

Attiecībā uz slazdiem EESK uzskata, ka jāņem vērā tikai tādi slazdi, kuros dzīvnieks tiek acumirklī nonāvēts, un jāprecizē slazdu, ar kuriem ierobežo dzīvnieka pārvietošanos, izmantošanas apjoms. Turklāt gadījumā, ja šādi sasaistītus dzīvniekus nonāvē, nonāvēšanas paņēmiens pēc iespējas reglamentējams saskaņā ar tiesību aktiem dzīvnieku labturības jomā.

11.3

EESK uzskata, ka iegremdējami slazdi ir jāaizliedz, tā kā Komisijas Zinātniskā veterinārijas komiteja ir secinājusi, ka to izmantošana ir nežēlīgs nonāvēšanas paņēmiens, jo tā ir dzīvnieka lēna nosmacēšana zem ūdens.

11.4

EESK atzīmē, ka, neraugoties uz to, ka priekšlikumā ir norādīti noteikumi slazdu pārbaudei, kombinētā vidē veikto pārbaužu rezultātā iegūto parametru piemērošana savvaļas dzīvniekiem nav zinātniski pamatota. EESK tādēļ iesaka neizmantot pārbaudēs dzīvniekus, bet izmantot jau pieejamos datorimitāciju modeļus.

11.5

EESK uzskata, ka lielākā daļa priekšlikumā iekļauto atkāpju noteiktos gadījumos varētu pieļaut iespēju attiecīgajā problēmā iesaistītajiem dalībniekiem pilnībā izvairīties no tiesību aktu piemērošanas, un tādēļ iesaka, lai tās atkāpes, kas jāievēro kompetentajām iestādēm attiektos uz sabiedrības drošību un cilvēcīgo un dzīvnieku veselību. Minētais aspekts ir svarīgs, ievērojot to, ka dabā (savvaļā) ir grūti realizēt kontroli un uzraudzību.

11.6

Saskaņā ar EESK viedokli ES ir jāievieš mednieku, kas izliek slazdus, pārredzama licencēšanas sistēma. Priekšlikumā mednieku apmācības un atļauju izsniegšanas prasības ir pilnībā deleģētas dalībvalstu iestādēm. EESK izsaka bažas, ka tas radīs nesaskaņotu sistēmu, kas nenodrošinās dzīvnieku labturības standartu ieviešanu ES.

11.7

EESK uzskata, ka, lai nodrošinātu nolīguma faktisku īstenošanu, nolīguma dalībvalstīs jāievieš efektīva sertificēšanas un izsekojamības sistēma.

11.8

EESK iesaka ierosinātā tiesību akta pārkāpuma gadījumā piemērot soda sankcijas atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem dzīvnieku labturības jomā.

11.9

EESK iesaka Priekšlikumā paredzēto noteikumu īstenošanai paredzēto laiku saīsināt. Saskaņā ar Priekšlikumu, slazdiem ir jāizpilda ierosinātie standarti no 2009. gada un ķeršanas metodēm no 2012. gada. EESK uzskata, ka visi noteikumi ir jāpiemēro pēc iespējās ātrāk.