20.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/34

1.1

Līdz 1999. gadam ES līdzfinansēja informatīvas kampaņas un reklāmas aktivitātes lauksaimniecības produktiem gan ES iekšienē, gan ārpus tās kā daļu no atsevišķas tirgus organizēšanas. Pēc tam, saskaņā ar Regulām (EC) Nr. 2702/1999 un (EC) Nr. 2826/2000 saistībā ar trešajām valstīm un iekšējo tirgu, šie nozares pasākumi tika aizstāti ar horizontālāku stratēģiju, kas tika izveidota, lai atbalstītu pašu dalībvalstu un uzņēmumu reklāmas aktivitātes. Pirmajām no šīm regulām termiņš izbeigsies 2004. gada beigās, ja vien netiks pagarināts. Kā tas prasīts regulās, Komisija 2004. gada martā iesniedza detalizētu ziņojumu par viņu iesniegumu kopā ar vienkāršošanas un uzlabošanas priekšlikumiem.

1.2

Tādas problēmas kā BSE, dioksīns un listerioze ir palielinājušas ES vajadzību pēc iniciatīvām pārtikas jomā un informācijas par pārraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu kvalitāti un izsekojamību. Tādēļ, lai paaugstinātu Eiropas produktu tēlu pircēju acīs, tiek pievērsta uzmanība informācijai par tiesību aktiem, kas saistīti ar kvalitāti, drošību, preču zīmēm, izsekojamību, aizsargātiem ģeogrāfiskiem noteicējiem, izcelsmes apzīmējumiem, sertifikātiem par īpašām pazīmēm un dabīgu un integrētu produkciju.

1.3

Shēmas arī tiecas nodrošināt informāciju trešajās valstīs par: a) ES centieniem garantēt kvalitāti un drošību, tajā skaitā raksturojumu produktiem, kas saistīti ar īpašiem reģioniem, un b) prasībām dabīgu produktu aizsardzībai. Gan ES iekšienē, gan ārpus tās izmantotajos līdzekļos ietilpst informatīvas kampaņas, PR pasākumi, reklāmas aktivitātes, reklāma un dalība gadatirgos un izstādēs, kas var sagatavot augsni valsts un privātām kampaņām, kas tiek plānotas, lai palielinātu tirgus daļu viņu pašu produktiem.

1.4

Parasti Kopiena veicināšanas programmās iegulda 50 %. Piederīgās profesionālās un starpprofesionālās organizācijas iegulda 30 %, bet dalībvalstis 20 % - abos gadījumos izvēloties izmantot parafiskālos nodokļus. Dalībvalstu izdevumi tiek uzskatīti par intervenci un tos atmaksā Komisija.

1.5

Iesaistītajām Eiropas vai valstu organizācijām pašām jāievieš programmas, kamēr dalībvalstis ir atbildīgas par administrēšanu, kontroli un maksājumiem. Lai aizsargātu Eiropas intereses, prioritāte tiek dota programmām, kuras kopā veido divas vai vairākas dalībvalstis vai profesionālas organizācijas. Tomēr šīs programmas saskaras ar virkni praktisku grūtību, kas radušās dažādu administratīvu noteikumu un procedūru rezultātā kā arī saistību trūkuma dēļ no dažu dalībvalstu puses. Turklāt iesniedzējiem kopumā tiek prasīts tērēt pārmērīgi daudz laika un līdzekļu saskaņošanai, pārraudzībai un administrēšanai.

1.6

Šo priekšlikumu nolūks ir atvieglot sarežģīto noteikumu trūkumus un birokrātiju. Lielākās detaļās tas ir apspriests Komisijas ziņojumā. Pārmaiņas arī ir veiktas, lai nodrošinātu, ka programmas pēc būtības daudz vairāk atbilstu Eiropas interesei.

2.1

Izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā un pastiprināta tirgus konkurence apstiprina vajadzību pēc shēmas, tāpat arī konkurējošu valstu atbalstīšana informācijas kampaņās un noieta veicināšanā eksporta tirgos arī turpmāk attaisno ES sistēmas turpināšanu gan Savienības iekšienē gan ārpus tās.

2.1.1

Tomēr pastāv ievērojama vajadzība pēc vienkāršošanas un uzlabošanas. Apspriežoties ar profesionālajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm, Komisija ir izstrādājusi vispārēju ziņojumu par gaidāmo pārskatīšanu ar nolūku vienkāršot administratīvās procedūras un nodrošinot, ka sistēma darbojas pēc iespējas iedarbīgāk.

2.2

Kā norāda Komisija, tomēr vēl ir pārāk agri izvērtēt jaunā režīma rezultātus. Tā pakāpeniska ieviešana sākās tikai 2001. gadā trešajās valstīs un 2002. gadā iekšējam tirgum. 2003. gads bija pirmais, kad sistēma darbojās pilnībā. Tādēļ būtu noderīgi, kā to ierosina Komisija, līdz 2006. gada beigām izstrādāt otru ziņojumu, kurā analizētu režīma darbību pēc pārskatīšanas, un novērtēt tā īstenošanu jaunajās ES dalībvalstīs.

2.3

Tādējādi daudzas organizācijas tikai tagad iepazīstas ar režīma nosacījumiem un administratīvajām prasībām. Kā Komisija norāda, dažas no ierosinātajām programmām no Eiropas viedokļa nav radījušas lielu interesi. Tādēļ lielāks uzsvars jāliek uz tām programmām, kurām ir nozīme Eiropas līmenī, kā arī uz sinerģijas nodrošināšanu starp valstu un ES aktivitātēm.

2.4

Jo īpaši pēc ES paplašināšanas tai jātiecas kopumā izstrādāt tādus noteikumus, kas būtu pēc iespējas vienkārši un skaidri. Lai arī atšķiras mērķi un saturs iekšējām un ārējām programmām, sadalījums divās regulās ir vēsturiski pamatots. Aicinot nodrošināt turpmāku vienkāršošanu, abas regulas pēc iespējas ātrāk jāapvieno kopīgā, lietotājiem draudzīgākā paketē. Lielākais daudzums nosacījumu ir vienādi, un atšķirības parasti ir bez pamatojuma. Arī iesniegtie Regulu izmaiņu pieteikumi ir vienādi saistībā ar programmu priekšlikumu iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un pārraudzību.

2.5

Informācijas, reklāmas un reklāmas aktivitāšu atbalsts lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm ir piešķirts arī saskaņā ar lauku attīstības nosacījumiem, kas atšķiras no pašreizējā režīma noteikumiem. Neskatoties uz nesen veiktajām darbībām Regulas dažādo piemērošanas jomu precizēšanai, Komisijai jau tagad būtu jāapsver šīs pārklāšanās novēršanas iespēja. Nepastāv iemesls šo diskusiju atlikt uz vēlāku datumu kā ierosina Komisija.

2.6

ES līdzfinansējumam jāturpinās tā tagadējā formā un budžeta līdzekļiem jāpalielinās, ņemot vērā paplašināšanos un nepieciešamību nākotnē. Tādā veidā sistēma var palīdzēt apvienot un nostiprināt vienoto tirgu dažādās produkcijas jomās, pienācīgi rūpējoties par daudzveidību un gastronomisko dažādību. Eiropas profesionālajām organizācijām sekojoši būtu jāveic pastiprinātas informatīvās kampaņas, kas informē par produktu kvalitāti un variācijām patērētāju preferencēs ES. Tāpat trešās valsts tirgiem jādod arī augstāka prioritāte – tajā pašā laikā pakāpeniski samazinot eksporta atmaksāšanu – paturot prātā spēkā esošo programmu ieviešanas patiesās iespējas.

2.7

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ shēma tiek nepietiekami izmantota trešo valstu tirgos, ir prasība, ka programmas attiecina vienīgi uz vispārējām kampaņām. Rezultātā profesionālajām organizāciju dalības uzņēmumi daudzos gadījumos darbojas negribīgi un nevēlas iesaistīties programmas finansēšanā. Firmas zīmju – un tādējādi arī atsevišķu uzņēmumu – atbalstīšana ir pilnīgi izslēgta, bet, ja pasākumiem jādod jebkāds jūtams iespaids uz eksporta tirgiem, Komisijai kampaņās un līdzīgos pasākumos jāuzrāda zināms elastīgums, pieņemot proporcionālu skaitu firmas zīmju kā vispārēju kampaņu neatņemamu sastāvdaļu, mēģinot savienot vispārējo ar specifisko un tādējādi radīt sinerģiju. Tas dod iespēju izveidot saikni starp kampaņas vēstījumu un tirgus produktiem. Tas pats par sevi neietekmēs kampaņas vēstījumu, bet palīdzēs nodrošināt, lai pircēji un patērētāji varētu atrast attiecīgos produktus. Visbeidzot, pircējiem un patērētājiem jābūt spējīgiem praksē atrast jebkurā kampaņā iekļautos produktus. Lielāka vērība tiek pievērsta arī produkta izcelsmei ES. Ja tirgus tomēr jau ir firmu zīmju ietekmēts, ES reklāmas akcijai ir ierobežota papildu vērtība, jo šādos gadījumos privātās firmu zīmes iesaistās spēcīgā konkurencē un izlieto prāvu reklāmas budžetu, lai palielinātu savu tirgus daļu.

2.8

Nav iemesla izmainīt līdzfinansējuma likmes starp dalībvalstīm un profesionālajām organizācijām. Problēma ir tāda, ka dažas dalībvalstis parāda saistību trūkumu vai arī uzskata par neiespējamu izpildīt līdzfinansējuma prasības. Tas nozīmē, ka iesaistītās profesionālās organizācijas tiek izslēgtas no shēmu izmantošanas, ja vien finansējums netiek nodrošināts caur parafiskāliem nodokļiem. Lai veiktu administratīvu vienkāršošanu, jālikvidē pašreizējās sarūkošās līdzfinansējuma likmes daudzgadīgām programmām un ES līdzfinansējums jānosaka 50 % apmērā.

2.9

Parafiskālo nodokļu pieņemšana par finansējuma avotu jau norāda, ka faktiski zināmas organizācijas nosedz 50 %. Šī iespēja ir jāsaglabā. Tomēr tas nozīmē, ka noteikumi par saistītās dalībvalsts 20 % daļu jāpadara elastīga, lai dalībvalstis katrā atsevišķā gadījumā varētu izlemt par finansējuma daļu, kādu tās piešķir programmai. Tas noteiktu minimālo obligāto ieguldījumu, teiksim, 20 % no apspriežamās organizācijas.

2.10

Komisija uzskata, ka vajadzētu atbalstīt puķu un augu veicināšanu trešo valstu tirgos, tāpat, kā iekšējā tirgū.

2.11

Tas ir administratīvs apgrūtinājums un nekalpo objektīvam mērķim, lai saskaņā ar šo shēmu pakļautu dalībvalstu finansiālos ieguldījumus Līguma noteikumiem par valstu palīdzību. Tādēļ, tāpat kā lauku telpas attīstības pasākumos, ierosinātā atbrīvošana no pieteikuma procedūras jāpiemēro no paša sākuma.

2.12

Ņemot vērā iesaistīto administratīvo apgrūtinājumu un ievērojamu daudzumu mazāku programmu, kam nav ietekmes apspriežamajos tirgos, laba iespēja būtu noteikt minimālo un maksimālo budžetu izvēlētajām programmām. Priekšroka jādod programmām, kuru ilgums un budžets ir pietiekams, lai nodrošinātu efektīvāku ietekmi.

2.13

Attiecībā uz dabīgajiem produktiem ES, valstu un privātās sertifikācijas un pārraudzības pasākumi pēc iespējas vairāk jāiekļauj Savienības kopīgajā režīmā šādiem produktiem. Šis process atrodas sagatavošanā un pēc iespējas jāatbalsta ar informatīvām kampaņām, lai tādējādi izveidotu īstu iekšējo tirgu dabīgajiem produktiem, aizvietojot valsts un privātās sistēmas. Informatīvajām kampaņām par ES dabīgajiem produktiem trešajās valstīs līdz šim bijusi tikai ierobežota ietekme. Iekšējā tirgus izveide dabīgajiem produktiem ir priekšnoteikums šādu produktu realizācijai trešjās valstīs. Līdz šim grūtības radušās attiecībā uz savstarpēju atšķirīgu shēmu atzīšanu, piemēram, starp ES un ASV.

3.1

Jāapspriež iespēja par vēl radikālākas rīcības iespējām attiecībā uz iekšējo uzdevumu un atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm un Komisiju, nekā tas norādīts priekšlikumā. Tas pats attiecas uz vajadzību vienkāršot un noskaidrot atbildības sadalījumu, ņemot vērā lielo skaitu komiteju un organizāciju, kas iesaistītas noteikumu izstrādē un atlases, ieviešanas, izsekošanas un pārraudzības procesā. Tādēļ priekšlikumam sekojošs pasākums ir speciālu darba grupu izveidošana ar pārstāvjiem no dalībvalstīm un/vai ekspertiem ar īpašām zināšanām reklāmas un publicitātes jautājumos, kuri var Komisiju profesionāli konsultēt stratēģijas attīstībā un režīma pasākumu ieviešanā.

3.2

Būtisku vienkāršošanu ietver iesniegtās izmaiņas izpildorganizāciju atlasē. Vienlaikus ir nepieciešams, ka attiecīgās organizācijas atkarībā no kampaņas veida pašas var pārņemt noteiktas aktivitātes programmas ietvaros un izpildorganizācija tiek izvēlēta tikai pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu.

3.3

Ierosinātās izmaiņas dažā ziņā sastopas ar kritiku, kas bijusi izteikta, starp citu, arī par ilgo laiku no priekšlikumu iesniegšanas līdz gala lēmumam, šajā sākuma stadijā pieprasīto detaļu daudzumu un lēmumu pārredzamības trūkumu, tomēr ierosinātās izmaiņas ir solis pareizajā virzienā. Bez tam jāņem vērā apgrūtinošo ziņojumu prasību samazināšanos.

3.4

Ierosinātais elastīgums, kas atļauj Komisijai pašai uzsākt informatīvās kampaņas un veicināšanas darbības, aicinot nodrošināt godīgāku sadalījumu starp dažādām produktu jomām, ir apsveicama rīcība, ņemot vērā iesniegumu pārsvaru no augļu un dārzeņu nozarēm, kamēr citas nozares saņēmušas nelielu uzmanību vai tās nav bijis nemaz. Tomēr praktiska īstenošana rada virkni jautājumu, kā piemēram, par pielikumos ietvertajiem ierobežojumiem, kas limitē valstis un produktus, kas var tikt atbalstīti no ES.

3.5

ES ekoloģijas logotipam skaidri jāparādās jebkuros informatīvos un veicinošos pasākumos, lai tādējādi pazīstamāku darītu ES sertificēšanas un pārraudzības režīmu un veicinātu valstu sistēmu saskaņošanu. Uz ekoloģijas zīmes ir attēlots divpadsmit zvaigznes un simbolizē ES, tādejādi jāsamazina prasība, pēc vēl konkrēti nosakāmiem pamatprincipiem, kampaņu materiālā izmantot ES karogu. Pašreizējas prasības noved pie tā, ka uz tā paša kampaņas materiāla ir attēloti dažādi ES simboli, klāt vēl nāk valsts ekoloģijas zīme un izcelsmes vietas zīme, kā rezultāta vēstījums kļūst neskaidrs. Kampaņas LIFE programmas atbalstam tādā veidā ietver LIFE zīmi, kas arī attēlo divpadsmit zvaigznes, bet ne ES karogu.

3.6

Pašreizējās prasības, ka valsts vides logotipi ir pieļaujami tikai tad, ja ir iesaistīti tālejošāki valsts likumi, ir diskriminējošas un darbojas pret saskaņošanu. Tādēļ Eiropas vides aktivitāšu plāna projekts (1) ierosina izmantot valstu logotipus līdztekus ES logotipiem.

3.7

EESK aicina Komisiju izstrādāt procedurālas vadlīnijas, kas palīdzētu gan ekonomiskajiem aktieriem, gan arī varas pārstāvjiem to kontroles funkcijās un tādējādi arī Kopienas veicināšanas politikai vispārēji.

3.8

Šī regulācija tiek piemērota tikai nesen, tomēr jau ir pamanāmas dažas pamatprasības, kuras nākotnē ir jāņem vērā. Komisijai ir rūpīgi jākoordinē pasākumi dažādajos tirgos, lai nākotnē novērstu vēstījumu pārklāšanos vai sajaukšanos, kas veicināšanu varētu padarīt neefektīvu

4.1

Komisijas priekšlikums jāpieņem, paturot prātā iepriekšējos komentārus par vajadzību pēc tālākas vienkāršošanas.