7.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 302/90

1.1

Fakts, ka 2,1 miljoni cilvēku turpina strādāt Eiropas tekstilrūpniecībā, norāda uz tās dzīvotspēju un lielo potenciālu. Ar jauno dalībvalstu pievienošanos šis skaitlis ir pieaudzis par vairāk kā 500 000 cilvēku. Pateicoties ievērojamiem jauninājumiem gan tehnoloģiskā procesa, gan preču jomā, industrija turpina dot ieguldījumu Eiropas labklājībā ar vairāk kā 200 miljardiem eiro lielu apgrozījumu gadā, neskaitot palīgnozares, un spēcīgu izaugsmi – īpaši “netradicionālajā” sektorā (augstu tehnoloģiju tehniski tekstilizstrādājumi (1)) – kas šobrīd sastāda gandrīz 30 % no visas produkcijas un ar R&D izmantošanu tuvu pie 8 – 10 % no apgrozījuma.

1.2

Eiropas Savienība ir lielākais tekstila un apģērbu nozares pārstāvis pasaulē. Izteikums, ka globalizācija padarīs tekstilrūpniecību par blakus nozari industriāli attīstītajās valstīs, izrādījies nepareizs, īpaši Eiropas gadījumā. Eiropas kontinents joprojām ir lielākais tekstilpreču eksportētājs pasaulē un otrs lielākais apģērba eksportētājs pasaules importa – eksporta tirgū ar vairāk kā 350 miljardiem eiro 2002. gadā (6 % no kopējā pasaules tirgus).

1.2.1

Ir vērts atcerēties, ka Ķīna ir lielākais apģērba eksportētājs pasaulē.

1.3

Līdz šim Eiropa ir spējusi pārvērst kapitālā tās aktīvus, ievērojot kvalitātes un organizācijas nosacījumus: tie ir nelieli apjomi, modes sistēma, radoši modes nami, ātra pieprasījuma apmierināšana, ātra ražošana un piegādes laiki. Eiropa ir ieviesusi jauninājumus arī ražošanas procesos un materiālos, pateicoties nanotehnoloģijai un jaunām šķiedrām, kuras ir augsti konkurētspējīgas un ar papildu tirdzniecības iespējām. Jaunāko ķīmijas sasniegumu izmantošana pavērusi iespējas jaunu preču ražošanā. Jāatzīmē, ka piekļūšanas noteikumi pasaules tirgum mainās atkarībā no konkrētās nozares. Kamēr ES piemērotie muitas tarifi vidēji ir mazāki par 9 %, daudzas citas pasaules valstis piemēro tarifus līdz pat 30 %, papildinot augstos beztarifu ierobežojumus.

1.4

Eiropā tekstila un apģērba nozare ir pārvarējusi vairākas radikālas pārmaiņas un ātri pieņēmusi jaunās tehnoloģijas, lai rastu adekvātu risinājumu dažādajām preču pašizmaksām un nekavējoties reaģētu uz jaunas konkurences parādīšanos pasaules tirgū. Eiropas rūpniecība reaģēja ar konkurētspējīgām pārmaiņām un jaunām tehnoloģijām balstītu modernizāciju no vienas puses un jaunu tirgus pozīciju ieņemšanu no otras puses, izmantojot tīkla iespējas ražošanā, vairumtirdzniecībā, jauninājumu un tehnoloģiju realizācijā.

1.5

2002. gadā kopējās investīcijas bija apmēram 9 % no nozarē pievienotās vērtības jeb ap 5 miljardiem eiro. Dabiski, ka gandrīz 70 % no šīs summas aizgāja tekstila nozarei, kamēr apģērba nozare saņēma apmēram 30 %. Tekstila nozares tirdzniecības līdzsvars ir pozitīvs, turpretim apģērba nozarē imports pārsniedz eksportu. Turklāt tekstila – apģērba nozare, kurai jāpievieno arī apavu ražošana, ir ļoti daudzveidīga, kompleksa industrija ar plašu preču klāstu, sākot no augsto tehnoloģiju sintētiskajām šķiedrām līdz vilnas pārstrādei, no kokvilnas līdz rūpnieciskiem filtriem, no lupatiņām līdz augstajai modei un no istabas čībām līdz apaviem, kas aizsargā pret kodīgām ķimikālijām.

1.6

Tekstila, apģērba un apavu rūpniecība koncentrēta piecās visapdzīvotākajās Eiropas Savienibas valstīs, un to uzņēmumi atbild par vairāk kā trīs ceturtdaļām no visas Eiropas produkcijas šajā nozarē. Arī pievienotā vērtība koncentrēta šajās valstīs, no kurām Itālija ir vissvarīgākā, tai seko Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija un mazākā apjomā arī Spānija. No mazajām valstīm Portugāle, Beļģija un Grieķija ir īpaši nozīmīgas pievienotās vērtības ziņā. Beļģija ir ļoti aktīva tehnisko un gudro tekstilizstrādājumu jomā. Jaunajās dalībvalstīs šī nozare īpaši svarīga ir Polijā, Igaunijā un Lietuvā, bet kandidātvalstīs – Turcijā, Rumānijā un Bulgārijā

1.7

Nodarbinātības līmenis pēdējo piecu gadu laikā vidēji pazeminājies par 2,6 % gadā. Vienīgie izņēmumi šai tendencei ir Spānija un Zviedrija, kur laika posmā no 1995.–2002. gadam nodarbinātība paaugstinājās par 2 %. Tā kā Eiropas tekstilrūpniecība ir pilnvērtīga tirgus globalizācijas dalībniece, tā vispusīgi pārstrukturējusi un pilnveidojusi savus uzņēmumus, decentralizējot darbietilpīgās operācijas un fokusējoties uz kvalificētākiem ražošanas procesiem. Nozīmīga loma šajā procesā bijusi arī informāciju un sakaru tehnoloģiju pielietojumam, jaunām tehnoloģijām un efektīvākām ražošanas metodēm.

1.8

Tirdzniecības jomā paredzēta importa kvotu izzušana, kad 2005. gadā pakāpeniski samazināsies Multi-šķiedru vienošanās (MFA) ietekme. Tas nozīmē, ka visām pusēm būs jādomā, kā radīt jaunus nosacījumus tekstila precēm, lai sagatavotu Eiropas tekstilrūpniecību globālajai konkurencei un tajā pat laikā garantētu godīgus nosacījumus nabadzīgākajām un neaizsargātākajām valstīm. Arvien skaidrāka kļūst Barselonas procesa prioritāte. Tā nodrošinās brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropu un visu Vidusjūras dienvidu piekrasti, tādējādi padarot pan-Eiro-Vidusjūras reģionu par realitāti.

2.1

Komisija savā paziņojumā pievēršas komplicētajai tekstilizstrādājumu un apģērbu nozares problēmai, iesniedzot priekšlikumu paaugstināt tās konkurētspēju un dinamiku un īpaši piemērojot šai nozarei Lisabonas stratēģiju.

2.2

Paziņojumā tiek piedāvāti uz rūpniecības un tirdzniecības politiku balstīti priekšlikumi, īpaši uzsverot nodarbinātību, pētniecību un tehnoloģiju attīstību, inovācijas, arodapmācību, reģionu attīstību, ilgtspējīgu attīstību, uzņēmumu sociālo atbildību, veselības aizsardzību, pircēju tiesību aizsardzību, viltojumu apkarošanu, patentu, rūpniecisko un intelektuālo īpašumu aizsardzību, konkurences politiku un valsts palīdzību.

2.3

Komisija iesaka atsevišķas jomas, kurās rūpniecības politikas pasākumiem jābūt iedarbīgākiem un efektīvākiem:

2.4

Komisija savā paziņojumā iesaka papildus izpētīt dažas iespējas:

2.4.1

Komisija ierosina nodibināt Augsta līmeņa grupu, kas ietvertu pārstāvjus no Komisijas, dalībvalstīm un to sociālajiem partneriem, lai pārliecinātos par likumdošanas iniciatīvām un to īstenošanu dažādos līmeņos. Paziņojumā tiek noteikta arī regulāra ziņojumu sagatavošana laikā no 2005. gada pavasarim līdz 2006. gada beigām.

3.1

Klātesošie sabiedriski aktīvie dalībnieki – darba devēji, arodbiedrību pārstāvji un vietējie administratori – vienbalsīgi aicināja nekavējoties rīkoties, lai mīkstinātu ārkārtīgi straujo vairāku valstu importa, īpaši Ķīnas, Indijas un Pakistānas, ietekmi uz Eiropas uzņēmējdarbību šajā nozarē.

3.2

Tā kā tuvojas 2005. gads un ar to arī kvotu režīma beigas, tika ieteikti šādi steidzami pasākumi:

3.3

Itālijas tekstila un apģērbu ražošanas nozare, kas ir viena no neaizsargātākajām Eiropas Savienībā, iesniedza kopēju, visu valsts ražotāju - gan lielo, gan mazo – kā arī arodbiedrību pārstāvju apstiprinātu dokumentu, kas izgaismoja vairākas prioritātes un pamatoja, kā tās realizēt ar praktiskiem, efektīviem un savlaicīgiem pasākumiem. Saskaņā ar šo dokumentu, inerce šajā jautājumā ar laiku Eiropā var radīt smagus sociālus un ekonomiskus zaudējumus.

3.3.1

Svarīgākie jautājumi:

3.3.2

Tikai 22 valstīs Kopienas ražojumiem ir garantēti 0 % nodokļu, kamēr pārējos tirgos nodokļi vidēji mainās no 15 % līdz 60 %. Turklāt tie bieži pieaug, pretojoties beztarifa barjeru pārpilnībai. Īpaši pēc 2005. gada tekstila un apģērbu ražošanas nozare vairs nebūs spējīga izturēt tās privilēģijas, kādas pašreiz tiek garantētas ES lielākajiem konkurentiem (Ķīnai, Indijai, Pakistānai un Indonēzijai). Jebkurā gadījumā šīs privilēģijas ierobežos vismazāk attīstītās valstis un maz ražojošās valstis, kuras 2005. gadā atradīsies ārkārtīgi neaizsargātā situācijā.

3.3.3

Cerams, ka preču zīmes atteiksies no vispārīgā “Izgatavots ES” (“Made in the EU”) par labu daudz precīzākajam “Izgatavots Itālijā – ES” (“Made in Italy-EU”), “Izgatavots Francijā – ES” (“Made in France-EU”) utt. formulējumam. Vairāk kā 60 % preču tirgū jau brīvprātīgi pastāv oriģinālās preču zīmes. Ja tiks dots obligāts norādījums, tam sekos rēķini par sodiem: pašreiz atļauto preču zīmju plašās rezerves atvērs vārtus viltojumiem un pakaļdarinājumiem, kas būs divtik postoši Eiropas rūpniecībai. Turklāt Eiropas pircēji ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar saviem līdziniekiem Amerikā, Japānā, Ķīnā vai Austrālijā. Nav iemesla nesaņemt tādu pat informāciju kā citiem, atsaucoties uz obligātajām preču zīmēm. Ja Eiropas pircēji ir pārliecināti par preces izcelsmi, viņi var konstruktīvi vērtēt ne tikai cenu, bet arī kvalitātes/cenas samēru saskaņā ar viņu pašu prasībām.

3.3.4

Vairākkārt uzskatāmi pierādīta tekstilizstrādājumu saistība ar veselību. Zemas kvalitātes tekstilizstrādājumu lietošana bieži ir cēlonis neveselai ādai. Šis ir nākošais iemesls, kādēļ pircējiem jāļauj pašiem izvēlēties preču izcelsmes vietu.

3.3.5

Apģērbu nelegālais imports ir sasniedzis satraucošu līmeni, un viltotās “Izgatavots….” (“Made in...”) preču zīmes izplatās visos starptautiskajos tirgos. Šajā jomā jāievieš stingrāka kontrole un bargāki sodi.

3.3.6

Sevišķi svarīga nozarei ir pastāvīga attīstība, kas atbalstītu jaunu materiālu, ražošanas procesu un tīru tehnoloģiju pilnveidošanu.

3.3.7

Darba devēji un arodbiedrību apvienības uzsver, ka viņi vienmēr stingri ievērojuši Ētikas kodeksa pamatprincipus tekstilpreču un apģērbu ražošanas nozarē, kas būtībā tika tieši iekļauti dalībvalstu kolektīvajos darba līgumos. Tādēļ Komisija tiek lūgta iekļaut starptautiskajos līgumos arī sociālos jautājumu

3.3.8

Sociālais dempings (preču ražošana, pārkāpjot strādnieku tiesības, izmantojot bērnu un piespiedu darbu un tādējādi pazeminot darba izmaksas) ir morāli atbaidošs, tomēr to nevar tieši bloķēt, uzliekot pret-dempinga tarifus. Tāpēc industriālajām valstīm, sevišķi Eiropā, jāapkaro dempings ar daudz stingrākiem noteikumiem un, kas ir vissvarīgāk, ar Vispārējās atvieglojumu sistēmas (VAS) Generalised System of Preferences (GSP) (4) starpniecību. Arī ekoloģiskais dempings pazemina ražošanas izmaksas, nodarot kaitējumu videi.

3.3.9

Internacionālajām institūcijām ar industriālo valstu atbalstu jāizvērš mērķtiecīgus projektus, lai attīstības valstīs izplatītu tehnoloģisko kompetenci, kas izriet no ilglaicīgas attīstības principiem, līdzīgi kā Kopiena to jau veic jaunajās dalībvalstīs.

3.3.10

Preču zīmju lietošana, kas apstiprina produkta piederību ES, darbojas kā norāde par produkta atbilstību starpatutiskajiem vides standartiem, kas varētu palīdzēt šī mērķa sasniegšanā.

3.3.11

Izvirzītie mērķi ir vides aizsardzība un Eiropas uzņēmējdarbības nodrošināšana ar reāliem darbības un konkurences apstākļiem, radikāli pārbaudot līgumu saturu.

4.1

EESK ir cieši sekojusi Komisijas centieniem, sevišķi pēdējos gados, lai atjaunotu tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozari kā svarīgu Kopienas daļu. Īpaši jāatzīmē, ka iepazīstināšana ar labāko pieredzi dažādās inovāciju un tirdzniecības jomās deva vielu pārdomām daudziem cilvēkiem, kuri apmeklēja nesen dažādu DGs organizētās conferences Briselē (5).

4.2

Diemžēl šo pārdomu izraisošo iniciatīvu vietēja līmeņa iespaids neatbilst gaidītajam. Tas vedina mūs vēlreiz apdomāt, kā mēs varam izmantot zināšanas un informāciju un plašāk izplatīt to visām ieinteresētajām pusēm.

4.2.1

Profesionālu darba devēju un strādnieku asociāciju ciešai iesaistīšanai visos līmeņos jāiet roku rokā un tā jāizmanto kā pamats visam inovāciju procesam.

4.2.2

Tikai pārbaudīta un izmēģināta sadarbības politika starp sociālajiem partneriem, ieskaitot Divpusējo pārstāvniecību (6) pieredzi un kopējos centienus atbalstīt nozares izaugsmi dos iespēju pārvarēt globalizācijas pārbaudījumus, kuri, jo sevišķi šajā nozarē “…rada patiesas bažas…”, kā to nesen pareizi sacīja komisārs Lemijs (Lamy).

4.3

Rūpniecības Padome 2003. gada 27. novembrī aprakstīja industriālo kompetenci kā vienu no galvenajām jomām, kurā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm pieder aktīva loma, lai izpildītu Lisabonas stratēģijas noteiktos uzdevumus (30.12.2003., OV C 317 2. lpp.). Pašreiz tekstilizstrādājumu nozare nenoliedzami ir visneaizsargātākā pret pasaules tirdzniecības jauno aspektu izraisīto deindustrializāciju.

4.3.1

Galvenokārt šo iemeslu dēļ tekstilizstrādājumu nozari sagaida ilgstošs pārstrukturēšanās un moderizācijas process, saistīts ar ievērojamu ekonomisko aktivitāšu, ražošanas un nodarbinātības pazemināšanos. Tomēr tā ir stratēģiska nozare, kas turpina nodrošināt darbu, jo īpaši sievietēm. Saskaņā ar iepriekš minētajiem secinājumiem Padome, pārliecināta par nozares vērtību, aicina Komisiju 2004. gada jūlijā vēlreiz iesniegt ziņojumu par iniciatīvām, kuru varētu veidot kā Darbības plānu tekstilizstrādājumu nozares atbalstam.

4.4

Komiteja ir pārliecināta, ka Komisija, daļēji sekojot paziņojumā apskatītajiem jautājumiem, steidzami varētu no jauna apskatīt šādus jautājumus:

4.4.1

Atdzīvinot Dohas Attīstības darba kārtības sarunas, pastiprināt tās dokumentu (COM(2003) 734 galīgā red. No 2003. gada 26. novembra), lai atbildētu uz vairumu nepārprotamo signālu, kas saņemti no strādnieku, darba devēju un pircēju aprindām (7).

4.4.2

Muitas loma ārējo robežu koordinētajā pārvaldē (8), ņemot vērā apsvērumus un citus ieteikumus, kas izklāstīti Komitejas atzinumā.

4.4.3

Preču izcelsmes noteikumi atvieglotajos tirdzniecības pasākumos (COM(2003) 787 galīgā red.), lai stabilizētu nākotnes tarifiu līmeni, kas tiks noteikti jaunā daudzpusēju sarunu posmā ar brīvas tirdzniecības līgumiem un atbalstu ilgstošai attīstībai. Turklāt, kā tas ir vairākkārt argumentēts pašreizējā atzinumā, “jāizstrādā arī pārvaldes procedūras, pārraudzība un aisardzības mehānismi […], lai pārliecinātos, ka atvieglotie pasākumi tiek atbilstoši izmantoti un pasargā uzņēmējdarbības kopienu un finansu ieguldījumu intereses no sistēmas izkropļojumiem” (9).

4.4.4

Noteikumi partnerattiecībām ar Ķīnu (10), kuros izdalīti dažādi Kopienas resursi pieaugošajai konkurencei starp Ķīnu un ES (Jauno vadītāju apmācības programma, Arodapmācības attīstība, zem nosaukuma B7-3).

4.4.5

Atbilstoši nodrošinātas Kopienas programmas ieviešana, lai atbalstītu pētījumus, inovācijas (ne tikai tehnoloģiskas) un nozares arodapmācību (mazo darba devēju ražotspēja un it īpaši darbaspēks, lai pielāgotos jaunajai starptautiskajai videi un pircēju prasībām). Šie principi tika skaidri formulēti arī 2004. gada februārī pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par tekstilizstrādājumu un apģērbu nozares nākotni.

4.4.6

Pircēju aizsardzības pasākumi. Pircēji ir arvien vairāk pārliecināti par dažādu, saskarsmē ar ādu esošu izstrādājumu potenciāli veselīgo ietekmi, kam nav ne mazākās saistības ar kontakta alerģijas izplatību vai citām ādas kaitēm (11). Ņemot vērā Eiropas likumdošanas par pārredzamību pārtikas nozarē attīstību, jāievieš līdzīga likumdošana, kas noteiktu obligātas preču zīmes, kas informētu pircējus par izmantotā materiāla izcelsmi un vietu, kurā ražots gala produkts.

4.5

Obligātās “Izgatavots…” (“Made in …”) preču zīmes ieviešana var palīdzēt pārliecināt pircēju, ka, iegādājoties apģērbu, viņi maksā cenu, kas atbilst izcelsmes valsts ražošanas standartiem un stilam – izcelsmes valstij jābūt tai valstij, kurā apģērba izveide tikusi pabeigta, nevis valstij, kurā tas ticis ražots – tomēr Komisijas ieteiktā preču zīme “Izgatavots Eiropā” (“Made in Europe”) ir nepārliecinoša. Viena pati Eropas preču zīme neko nepateiks par īpašām un izcilām atsevišķas valsts ražojumu īpašībām – “vienotām dažādībā”.

4.5.1

Runājot par Komisijas priekšlikumā ieteiktajām alternatīvām produkta izcelsmes preču zīmēm, Komiteja pieprasa izvēlēties obligātas preču zīmes gan importētajām, gan vienotajā tirgū ražotājām precēm, ja tās tiek tirgotas Eiropas Savienībā. Tas varētu atvieglot pircēju virzību “ētisku” ražojumu virzienā gan to patiesās kvalitātes, gan strādnieku tiesību ievērošanas ziņā ražošanas procesā.

4.6

Kopējās sociālās atbildības kultūrai jāapvienojas Eiropas modelī, tomēr to jāpaplašina arī attīstības valstīs, izmantojot īpašus līdzekļus, kuri varētu tikt pārbaudīti patērētāju līmenī un kuru tirdzniecības aspekti varētu būt nozīmīgi (12).

4.7

Rūpniecībā spēkā esošajai vides un darba vietas drošības likumdošanai jākļūst pircējiem redzamākai, lai palielinātu konkurences priekšrocības.

4.7.1

Savienības skaidrā pozīcija, ilgtspējīgā attīstība un no tā izrietošā atbilstība Kioto Protokola laika grafikam var būt veiksmīga un pieņemta Eiropas apstrādes rūpniecības nozarē, apliecinot centienus šo saistību izpildē. Nespēja pretoties negodīgai konkurencei vai nespēja rīkoties, lai to novērstu, nevar būt saistīta ar progresa kultūras izplatības veicināšanu Eiropas darba devēju un strādnieku vidū. Turklāt tā var paātrināt deindustrializāciju Eiropā, no kā gūtu labumu dažas starpvalstiskas kompānijas (13), kuras varētu pievērsies ražošanai valstīs ar mazāku pārliecību par šo principu, kas simbolizē “sociālo tirgus ekonomiku”.

4.7.2

Komisijas centieni samazināt enerģijas patēriņu, daļēji to veicot ar vispārēju ekoloģiski pamatotu prasību ieviešanu ražojumiem (14), kas izmanto enerģiju, ar laiku var sasniegt savu mērķi, ja Eiropas industrijām – sevišķi tekstilizstrādājumu un apģērba rūpniecībai - joprojām ir tirgus un tātad arī ražošanas iekārtas. Citādi šis priekšlikums tikpat labi varētu būt izplatīts kādās attīstības valstīs, lai tās varētu paaugstināt preču ražošanai izlietotās enerģijas patēriņu rūpnīcās.

4.8

Komiteja uzstāj, ka arī Eiropas līmenī pastāvīga uzmanība tiktu koncentrēta uz mazajiem un mikrouzņēmumiem, kuri šai nozarei ir ļoti raksturīgi. Sevišķa uzmanība jāvelta pašreizējai finansu sistēmai, kura sliecas atbalstīt lielo uzņēmējdarbību. Komiteja atzīst Komisijas darbu mazo un mikrouzņēmumu problēmu izcelšanā un jaunas uzņēmējdarbības izkopšanu Eiropas kultūrā (15).

4.9

Kā jau iepriekš minēts, Komiteja aicina samazināt to valstu skaitu, kas gūst labumu no Vispārējās atvieglojumu sistēmas (VAS) Generalised System of Preferences (GSP). Saskaņā ar to Komiteja uzskata, ka pašreizējos ES muitas tarifus – kas ir vieni no zemākajiem pasaulē – nedrīkst pazemināt, kamēr līdz salīdzināmam līmenim netiks pazemināti tarifi virknei valstu ar augsti konkurētspējīgu tekstilizstrādājumu un apģērbu importu. Savā 2004. gada 29. janvāra rezolūcijā par tekstilizstrādājumu un apģērbu nozares nākotni Eiropas Parlaments iesaka pieņemt mijiedarbības kritērijus, jeb “piekļūt pasaules līmeņa tirgiem ar līdzīgiem importa nosacījumiem, kādus ES pilnībā attiecinās no 2005. gada”. Komiteja iestājas par tirdzniecības liberalizāciju, bet ir pret vienpusēju liberalizāciju. Arī pārējām valstīm jābūt gatavām atvērt savus tirgus ES tekstila un apģērba sektora ražojumiem.

4.9.1

Ārējo robežu muitas kontrole ir jāpastprina, lai varētu pārvarēt nopietnās pirātisma un viltojumu problēmas. Tās jāapvieno patiesi kopīgā Eiropas muitas dienestā, veicot īpašus atbalsta pasākumus jaunajām dalībvalstīm.

4.9.2

Komitejai ir nopietnas bažas par tām kategorijām, kuras apdraud viltojumi un tā uzskata, ka jāveic visi iespējamie pasākumi to samazināšanai. Muitas dienesti vairākkārtīgi uzsvēruši, ka viņu personāls ir nepietiekams, lai pārbaudītu tranzīta preces, jo īpaši ostās. Piemēram, Neapoles ostā katru dienu ierodas ap 1 000 konteineru, bet tos pārbauda tikai trīs darbinieki un vidēji mazāk kā 1 % konteineru tiek atvērti (tikai atvērti, nevis pārbaudīti).

4.9.3

Šajā situācijā, kuru vēl ļaunāku padara plānotie viltojumi, kurus realizē kriminālās grupas, kas darbojas daudzās Eiropas ostās, viena no iespējām būtu koncentrēt atsevišķas preces īpaši aprīkotās ostās, kurās būtu pārstāvētas attiecīgās kategorijas un muitas dienesti veiktu stingrāku kontroli.

4.9.4

Eiropas Parlamenta rezolūcijas 11. punkts būtiski sakrīt ar šo pozīciju, kurā Komisija tiek aicināta palīdzēt ražotājiem un veicināt novērošanas un informācijas tīkla izveidi, lai noteiktu viltojumu vai pirātisko preču avotus un izslēgtu tos no tirgus.

4.9.5

Otrs risinājums būtu konteineru sadale starp galamērķu rajoniem ar nosacījumu, ka tie tiek aizzīmogoti. Tas varētu stipri samazināt to konteineru skaitu, kuriem nepieciešama pārbaude ostās un dotu iespēju veikt vairāk rūpīgu pārbaužu.

4.10

Kontroles uzlabošana jāpieprasa arī no tām valstīm, kurās preces tiek ražotas. Valstīm, kuras pieļauj viltojumus, izmantojot nepietiekamus kontroles mehānismus, vajadzētu uz laiku atcelt labvēlīgus eksporta nosacījumus. Viena pati GSP, kura tiek plaši izmantota tekstilizstrādājumu un apģērba nozarē, katru gadu zaudē 2,2 miljardus eiro no muitas ieņēmumiem. Un, gluži pretēji, iesaistītās valstis par šādu summu iegūst ikgadēju labumu. Ja ES devusi tik lielas priekšrocības, tas dod tai tiesības noteikt arī nosacījumus un noteikumus šo priekšrocību kvitēšanai.

4.10.1

Komiteja ir visai pārliecināta, ka ES reālās robežas ne vienmēr sakrīt ar dalīblalstu fiziskajām robežām: aizvien vairāk tās atrodas to valstu teritorijās, no kurām pienāk importa preces. EESK jau ir izteikusi savu viedokli šajā jautājumā.

4.11

Pašreizējie izcelsmes noteikumi ir lietošanai pārāk komplicēti un sarežģīti; tie viegli var tikt pārprasti un prasa padziļinātas zināšanas daudzos juridiskos tekstos. Šobrīd tie rada sastrēgumu tirdzniecībā un pamudinājumu viltojumiem. Valstis ar priekšrocībām visbiežāk kalpo tikai kā cauruļvadi precēm no tām valstīm, kurām šo priekšrocību nav.

4.12

Ņemot vērā, ka priekšrocības ir garantētas attīstības valstīm, Komiteja aicina Komisiju – sevišķi Tirdzniecības DG – definēt skaidrus standartus, īpaši darba tiesību aizsardzībā, vides aizsardzībā, narkotiku tirdzniecības novēršanā, cilvēku pamattiesību ievērošanā, ilgstošā attīstībā un citās ar pircēju aizsardzību un dzīvnieku labklājību saistītās jomās.

4.13

Pievēršoties Kopējiem muitas tarifiem (KMT) Common Customs Tariff (CCT), Komiteja atzīmē, ka jaunā Regula 1789/2003, kura stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī un kura groza Regulu 2658/87, arī ir kompromisu sērijas rezultāts, kuri pārsniedz KMT līmeni. Šie kompromisi padara Regulas īstenošanu sarežģītu un komplicētu un tā rezultātā tiek veicināti viltojumi un izvairīšanās no likuma. Sadaļa “Panti par apģērbiem un apģērbu furnitūru”, kas apzīmēti ar kodiem 61, 62 un 63, ietver 466 punktus; no tiem 398 piesaistīti 12 % tarifiem, pārējie 68 sakārtoti virknē no pilnīgi atbrīvotiem no tarifiem līdz 2 %, 4 %, 5.3 %, 6.2 %, 6.3 %, 6.5 %, 6.9 %, 7.2 %, 7.5 %, 7.6 %, 7.7 %, 8 %, 8.9 %, 10 % and 10.5 % tarifiem. Pārējiem kodiem: 64 (apavi, getras un tamlīdzīgi), 65 (galvassegas un ar tām saistītās detaļas), 66 (lietusargi) and 67 (spalvas un mākslīgie ziedi) noteikti tarifi 1.7 %, 2.2 %, 2.7 %, 4.7 %, 5 %, 5.2 %, 7 % un 8 %.

4.13.1

Kopumā vairāk kā 20 tarifu līmeņos iekļauti 1 516 nosaukumi, kuriem piešķirti Apvienotās nomenklatūras (AN) Combined Nomenclature (CN) kodi. Tik liels skaits ļoti līdzīgu tarifu rada tikai problēmas un demonstrē sistēmas vājumu, kas varētu būt racionālāka un izturīgāka pret ekonomisko interešu centru spiedienu, kuri, palielinot savu peļņu, rada tikai grūtības uzņēmējdarbībai. Komiteja uzskata, ka tarifu skaita limitēšana – līdz trim vai, lielākais, četriem – ievērojami samazinās viltojumus un vienkāršos sistēmu.

4.14

Komiteja sevišķu nozīmi piešķir atbilstībai galvenajiem darba standartiem un godīgai tirdzniecībai, vides aizsardzībai un narkotiku tirdzniecības apkarošanai. Kamēr pašreizējā VAS samazina KMT līmeņus par 40 %, tādējādi dodot iespēju visām attīstības valstīm eksportēt to ražotos tekstilizstrādājumus, apģērbu un apavus uz Eiropas valstīm par tarifiem, kas ir zemāki par 5 %, un nosakot, ka tās apņemas ievērot sociālos un vides noteikumus, tā tomēr ir parādījusi sevi kā morāli neveiksmīgu akciju. Netika ieviests arī īpašs stimulējošs režīms, lai neitralizētu narkotiku pārvadāšanu, kas dotu labumu 12 valstīm un kam būtu ietekme narkotiku tirdzniecības samazināšanā. Turpretim daudzus mazos Eiropas uzņēmumus nācies slēgt, pateicoties nepastāvīgai konkurencei, tas ir vispārējo ražošanas izmaksu rezultāts, kas nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kuras uzspiež progresīvi, uz ilgstošu attīstību orientēti normatīvi (16).

4.15

EESK paļaujas, ka tiks pastiprināti Padomes, Komisijas un Eiropas Parlamenta centieni, lai izslēgtu no VAS visas tās valstis, kurām nepieciešams eksportēt viņu tekstila, apģērbu un apavu izstrādājumus uz ES, bet kuras nerespektē SDO (Starptautiskā darba organizācija) ILO (17) (International Labour Organisation) (18) noteiktās pamattiesības.

4.16

EESK ir pārliecināta, ka GDP noteiktais daudzums uz vienu cilvēku nevar būt vienīgais kritērijs, lai izlemtu, vai valstis ir piemērotas samazinājumam tekstilizstrādājumu nozarē saskaņā ar VAS. Tā arī pievienojas daudzos kvartāla apskatos izteiktajam uzskatam, ka šobrīd pastāv nepamatots labvēlības samērs tām valstīm, kurām tas vismazāk nepieciešams. Lai pārliecinātos, ka VAS palīdzība tiek koncentrēta valstīs ar vislielākajām vajadzībām, Komiteja iesaka izslēgt no sistēmas šādu kategoriju valstis:

4.17

Tehnoloģiskajiem poliem un Inovāciju centriem, kas plaši izplatīti ES, jāpalīdz uzlabot tīkla darbu un uzņēmējdarbības pieredzes izplatīšanu visā industrijā, universitātēs un pilsoniskās sabiedrības organizācijās.

4.18

Tehniskie, augsto tehnoloģiju tekstilizstrādājumi un tehniskie apavi ir augošas peļņas tirgus daļa Eiropā un pasaulē. Pateicoties stabilajai praktiskajai pieredzei, mazie un vidējie Eiropas uzņēmumi gan tagad, gan nākotnē var spēlēt ievērojamu lomu apģērba ražošanā, izmantojot jaunos ķīmskos procesus un attīstot jaunas tehnoloģijas.

4.19

EESK uzskata, ka nepieciešams izvērtēt Saskaņotu rīcību starp Komisiju un dalībvalstīm, lai finansētu un atbalstītu moderno pakalpojumu dažādību, kas var uzlabot uzņēmējdarbības sniegumu, lai veicinātu saskaņu starp piedāvājumu un pieprasījumu jauna tipa apģērbiem.

4.19.1

Jāizmanto Eiropas Sociālais fonds (ESF) un 6. Pētījumu un attīstības ietvara programma, lai uzlabotu un attīstītu apmācību iespējas jauna tipa profesionāļiem ar īpašām tehnisko operāciju iespējām, kuri var darboties - sekojot piemērotam spēles plānam – kā inovāciju īstenotāji MVU. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tām dalībvalstīm, kurās tekstila un apģērba sektoram ir startēģiska nozīme.

4.19.2

Profesionālais raksturojums prasa palīdzēt uzņēmējdarbībai uzlabot un izvērst tehnisko tekstilizstrādājumu un apavu ražošanu, ieskaitot tehnoloģiju audita analītiķus, pārstrukturēšanas plānu koordinatorus un kvalificētus cilvēkus uzņēmējdarbības iespēju izlūkošanā.

4.19.3

EESK ir pārliecināta, ka, izmatojot vietējās iespējas – tehnoloģiju centrus, universitātes, Strukturētu dialogu starp darba devējiem, strādniekiem un vietējām varas iestādēm – uzņēmējdarbība un sevišķi MVU var gūt labumu no sadarbības ar šiem jauna tipa kvalificētajiem profesionāļiem, lai pārietu uz augstāka līmeņa konkurētspējīgām tehnoloģijām (22).

4.20

Komiteja, tāpat kā Komisija un Eiropas Parlaments apzinās, ka mazās firmas (ar mazāk kā 50 nodarbinātajiem) atbild par apmēram 70 % no ES tekstilizstrādājumu, apģērba un apavu industrijas, aptuveni 20 % firmu strādā no 50 līdz 249 nodarbinātajiem un atlikušie 10 % nodarbina 250 vai vairāk strādnieku. Šai nozarē ir augstāka sieviešu strādnieču koncentrācija nekā citās nozarēs. Kompāniju sadrumstalotība visā Eiropā traucē centieniem atbalstīt inovācijas un tehnoloģiskos uzlabojumus.

4.21

EESK, kuras pārstāvjiem ir tieša saistība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vairākos gadījumos ir nosodījusi nerimstošo viltojumu procesu, kurā pāri Kopienas robežām iesaistīts plašs preču klāsts. Viskliedzošākie viltojumu piemēri ietver:

4.21.1

Nesen šajā jomā tika veikti daži statistiski pētījumi. EESK apsveic faktu, ka Eiropas Savienība beidzot ir pieņēmusi Regulu, kas nodrošina viltoto preču sadedzināšanu un iznīcināšanu muitas punktos (26).

4.21.2

Tomēr Komiteja uzskata, ka šajā jomā joprojām gūti ierobežoti panākumi.

4.21.3

Tiešām, muitas dienestu vadītāji sūdzas par trūkumiem Kopienas normatīvos ( kuriem vajadzētu kompensēt valstu sadrumstaloto likumdošanu), par darbinieku un līdzekļu trūkumu, lai tiktu galā ar tik milzīgu un aktīvu tirgu.

4.21.4

2003. gada pirmajā pusē Eiropas muitas izņēma vairāk kā 50 miljonus viltojumu vai slepenai tirgošanai domātu preču (27). Laikā no 2000. līdz 2002. gadam viltojumu skaits apģērbu nozarē dubultojās, parfimērijas un kosmētikas nozarēs trīskāršojās (28). Tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa salīdzinājumā ar to, kas izslīdējis cauri tīklam.

4.21.5

Šie produkti 66 % gadījumu nāk no Āzijas, īpaši no Ķīnas un Taizemes. Saskaņā ar komisāra Bolkenšteina (Bolkenstein) teikto, viltojumi vairs neaprobežojas ar luksusa precēm: ikviena ikdienā pirktā prece tagad ir potenciāls viltojumu un pirātisma objekts, kā rezultātā MVU arvien vairāk kļūst par viltotāju upuri. (29).

4.21.6

Šī absolūtā mēroga parādība rada pieaugošu spiedienu uz Eiropas firmām, bieži vien liekot mazajām firmām pārtraukt tirdzniecību un padarot neiespējamu to palikšanu tirgū.

5.1

Eiropas Kopiena kopš 1971. gada – sākotnēji ar GATT un tad ar PTO (Pasaules tirdzniecības organizācija) starpniecību ir piekritusi ievērojamai VMT (Vispārējo muitas tarifu) samazināšanai attīstības valstīs.

5.1.1

Attīstības valstu preces, kas klasificētas kā nejutīgas, tiek atbrīvotas no muitas nodokļiem, eksportējot tās uz Kopienu.

5.1.2

Precēm, kas klasificētas kā jutīgas un ietver tekstilizstrādājumus, apģērbu un apavus, saņem 20 % samazinājumu (vispārīgais režīms), īpašos režīmos paceļoties līdz 40 % (30).

5.1.3

2003. gadā Apvienotās Nācijas atzina 116 attīstības valstis. Tomēr praksē ES atzītie atvieglojumi pieškirti 174 valstīm (31).

5.1.4

Āzija ir vislielākā priekšrocību ieguvēja. Kopumā 2002. gadā tā izmantoja 70 % no visām priekšrocībām. Ķīna viena pati varēja izmantot 25 %.

5.1.5

Minētājām valstīm piemērotie vidējie ES tarifi TAA (Tekstilistrādājumi, apģērbi, apavi) ir 4.8 %. ASV uzliktie tarifi ir 8.9 %, Japānas - 6.6 %, bet Kanādas - 12 %. Ķīnas uzliktie tarifi ir 20 %, Taizemes - 29 %, Indijas - 35 %, bet Indonēzijas - 40 % (32).

5.2

Eiro-Vidusjūras TAA nozares ražotāji tupina cīnīties pret šķēršļiem, lai piekļūtu Āzijas tirgiem. Lai kavētu tirdzniecību, šie tirgi radījuši beztarifu barjeras, kas izvirza nopietnas problēmas visai Eiropas industrijai (33).

5.3

Kopumā ES apstrādājošajā rūpniecībā tekstilizstrādājumu pievienotā vērtība sastāda 2.5 % (34). Tomēr dažām valstīm līmenis ir relatīvi augstāks: Luksemburgai 8.7 %; Portugālei 6.3 %; Grieķijai 5.1 %; Itālijai 4.6 %; Beļģijai 4.3 % (35). Jaunajās ES dalībvalstīs tekstila un apģērba industrija ir vēl nozīmīgāka.Lietuvā tā sastāda 16,1 % (36), Igaunijā 10,5 % (37) utt.

6.1

Daudzi Eiropas uzņēmēji šajā nozarē pašreizējo situāciju izjūt kā negodīgu un represīvu. Viņi bieži ir spiesti pārtraukt apgrozību, jo nākas saskarties ar tādu konkurences klimatu, kas nav ne godīgs, ne arī saistīts ar uzņēmējdarbības iespējām respektēt cilvēktiesības darba vietā. Uzņēmējiem, strādniekiem un ES politisko lēmumu pieņēmējiem dažādos līmeņos jābūt kopīgam redzējumam par vidējā un ilgtermiņa nākotni konkurētspējīgā un modernā Eiropas apģērbu un tekstilizstrādājumu nozarē.

6.1.1

Cieņai pret darba pamattiesībām, kas noteiktas ILO pamattiesību standartos, jābūt sasniegtām gan ar speciāliem ILO kontroles mehānismiem, gan ar ciešu sadarbību starp ILO un PTO. ES jācenšas, lai ILO principu nodrošināšana un strādnieku aizsardzība kļūtu par PTO kritērijiem.

6.2

Atvieglotajiem muitas tarifiem jābūt pieejamiem tikai 49 vismazāk attīstītajām valstīm. Dohā uzsāktajām sarunām jānoved pie plašākas mijiedarbības starp pan-Eiro-Vidusjūras reģionu un Āzijas valstīm. Jānoslēdz Vispasaules līgums, kas kļūtu par daļu no Dohas raunda; īpašā laikaposmā, piemēram, 5 gados tam jāveic visu uz tekstilizstrādājumu un apģērba nozari attiecināmo tarifu pazemināšana līdz maksimāli vienmērīgam līmenim - 15 %.

6.3

Jāpastiprina ES muitas kontrole, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu kopēju muitas sistēmu, kas būtu savienojama ar vienotā tirgus likumdošanu.

6.4

Lai apkarotu viltošanu un atdarināšanu un nodrošinātu pircējus ar lielāku informācijas daudzumu, būtu jāattīsta izcelsmes preču zīme (ģeogrāfiskās, sociālās un vides) (38).

6.4.1

Tā paša iemesla dēļ EESK iesaka izpētīt ierosinājumu eventuāli izveidot tekstilizstrādājumu izsekojamības sistēmu, kas būtu svarīgs faktors viltojumu samazināšanā, saistot to ar likumiem par izcelsmes likumdošanu un viltotajām precēm.

6.5

Komiteja atbalsta Komisijas centienus nodrošināt spēcīgākus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kā arī antidempinga un antisubsīdiju pasākumus. Tā arī pieprasa Komisijai veikt drošības pasākumus, īpaši vietās, kur identificēti un apstiprinājušies viltojumi. Dohas sarunās ES būtu jācenšas panākt stingrāka disciplīna saistībā ar drošības pasākumu lietošanu, antidempinga akcijām un citiem aizsardzības pasākumiem kā izmaiņas izcelsmes regulācijās utt.

6.6

Komisijai jāpanāk, ka PTO garantē un dalībvalstis respektē ar Tirdzniecību saistītos intelektuālā īpašuma tiesību aspektus (TRIPS).

6.7

Inovāciju kapacitāte jāpaaugstina – īpaši, ņemot vērā MVU – ar vietēja līmeņa projektu un programmu līdzekļiem, visu sociālo partneru ieguldījumu un pētījumu centru iesaistīšanos. Eiropai ir skolas tekstilizstrādājumu jomā ar ilgu pieredzi. Būtu ārkārtīgi lietderīgi radīt izcilību tīklu un to cieši saistīt ar uzņēmumu un darba tirgu, kas varētu pavērt ceļu Sestā ietvara programmas nodrošinātajām iespējām un realizēt tehniskā redzējuma programmu, tādējādi veicinot tehnoloģiju attīstību nozarē.

6.7.1

Eiropas tekstilizstrādājumu industrijai tās modes un ražoto preču aktīviem jāpievieno arī inovāciju iespējas, ieviešot jaunas šķiedras un jauktos audumus, bagātinātus ar nanotehnoloģiju pētījumos izstrādātajiem pulveriem, kas paaugstina to piemērotību konkrētajam mērķim, drošību, karstumu aizsargājošās īpašības un ražojumu valkājamību.

6.7.2

Neausti audumi – īpaši audumi, kas apstrādāti ar ķīmiskām vielām, kas darbojas kā līme – kļūst arvien vairāk izplatīti vairākās nozarēs, ieskaitot sportu, celtniecību, aeronautiku un transporta industrijas. Kā jau teikts, šis tirgus pastāvīgi paplašinās un pārstāv iespējas ražojumu dažādošanai ar lielu potenciālu to tālākai attīstībai (39).

6.8

Industriālo pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCIC), kas ieguvusi bagātīgu pieredzi daudzās desmitgadēs, risinot ar ogļu un tērauda tirgiem saistītās problēmas (40) var spēlēt nozīmīgu lomu kā saikne starp Komisiju un tekstilizstrādājumu nozari, sekmējot izstrādājumu dažādošanu.

6.8.1

Nepieciešams no jauna apmācīt tos darbiniekus, kuri zaudējuši darbu pārstrukturēšanās rezultātā. Jāatbalsta uzņēmēju interese par jaunajiem kompleksajiem ražojumiem. Nākotnē patiesi ilgstoša attīstība būs iespējama tikai tad, ja jaunie cilvēki tiks iepazīstināti ar jaunajiem produktiem, palīdzēts novērtēt to īpašības un pieņemt šo produktu vidi respektējošos principus. Tādi Eiropas orgāni kā CCIC, kam ir gan sociāla, gan tehniska pieredze, šajā ziņā var dot vērtīgu ieguldījumu.

6.9

Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu nozare ir pirmā, uz kuru attiecināma Eiropas Komisijas nesen uzsāktā vertikālā industrijas politika, tādējādi papildinot pašreizējās horizontālās politikas. Visi novērotāji, sevišķi nozares darba devēji un strādnieki piekrīt, ka ir būtiski apzināties, ka Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm un sociālajiem partniem, var sekmīgi palīdzēt nozarei modernizēt tehnoloģijas un saskarties ar globalizācijas izraisītajām problēmām.

6.9.1

Papildinot Kopienas politikas jau izveidotās tehnoloģiskās platformas (41) paredzma ceturtā platforma, kas būs veltīta daudziem mūsdienīgi veidoto tekstilizstrādājumu inovatīviem aspektiem.

6.10

Deindustrializācija ir visu progresīvāko valstu slēptais ceļš. ES tertiārā sektora pievienotā vērtība ir pieaugusi līdz 70 % no kopējā IKP (22 % rūpniecībā, 5 % celtniecībā and 3 % lauksaimniecībā) (42). Tomēr procesu nevajadzētu veicināt, jo liela daļa no pievienotās vērtības ir novirzīta vai veidojusies uzņēmējdarbībā: tirdzniecībā un transportā 21,6 %; finansu un uzņēmējdarbības pakalpojumos 27,2 % un valsts adminstrācijā 21,6 % (43).

6.11

EESK uzskata, ka galvenais uzsvars Eiropas “sociālās tirgus ekonomikas redzējumā” jābūt liktam uz PTO likumu izmaiņu, lai padarītu tos pēc iespējas efektīvākus. Pašreiz likumi nepieļauj preču aizliegumu, izņemot gadījumus, kad tie rada apdraudējumu. Tomēr bez kavēšanās jāpanāk vairāku sociālu, vides un ekonomisku prioritāšu ievērošana, norādot, ka ES kā globāls ekonomisks dalībnieks var veikt globālo pārvaldi daudz efektīvāk, cenšoties “ieviešot ilgspējīgu attīstību visā planētā ar … starptautisku sadarbību un labu iekšzemes politiku” (44).

6.11.1

Progresīvo politiku īstenošanas izmaksas, ar kurām jāsaskaras attīstības valstīm, varētu daļēji segt, attīstot sadarbības programas, kas cenšas uzlabot komerciālo vadību. Programmas regulāri jāizskata.

6.12

Iespējams, globalizācijas procesā sasniegta pakāpe, kad lielāka uzmanība jāpievērš vispārējās sabiedrības paustajām “kolektīvajām priekšrocībām un uztveres spējām”, lai atvieglotu starptautisko sasprindzinājumu un virzītos prom no ideoloģiskajiem “tirdzniecibas kariem”, kuri pieaug un, kā šķiet, nav atrisināmi, izmantojot pašreizējos mehānismus un likumus.