28.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 241/24

1.1

Šai komunikācijai ir divi iemesli. Tā ilustrē “EQUAL” agrāk sasniegtos rezultātus, norādot uz daudzsološām darba metodēm, kas jau tagad var sniegt ieguldījumu diskriminācijas un nevienlīdzības novēršanā darba tirgū – “labu ideju brīva kustība”. Bez tam tā veido nosacījumus “EQUAL” otrajai kārtai, apstiprinot principus un uzbūvi un iepazīstinot ar programmas tehniskajiem aspektiem.

1.2

Šajā agrīnajā stadijā visredzamākie panākumi attiecībā uz “EQUAL” ir partnerattiecības, kuru mērķis ir apvienot personas, kas sadarbojas Partnerattiecību attīstībā, lai izveidotu integrētu pieeju daudzdimensionālām problēmām.

1.3

“EQUAL” uzbūvē ir integrēti labas pārvaldības svarīgākie principi, jo “EQUAL” pievērš uzmanību analītiskiem politikas jautājumiem un darbojas gan institucionālo robežu ietvaros, gan ārpus tiem.

1.4

“EQUAL” pielāgo tematisku pieeju, un ņemot vērā konsultācijas, dalībvalstis ir piekritušas saglabāt tēmas nemainīgas “EQUAL” otrajā kārtā.

1.5

Pirmo reizi otrajā kārtā “EQUAL” programma ņem vērā Eiropas paplašināšanās procesu. Tā rezultātā tiks meklēts atbalsts Romu populācijai un cilvēku pārvadāšanas upuriem no visām tēmām, jo šo jautājumu spektrs ievērojami pieaug.

1.6

“EQUAL” sniedz labas iespējas jaunajām dalībvalstīm sadarboties ar pastāvošajām dalībvalstīm, mācoties no labākās pieredzes attiecībā uz patvēruma meklētāju sociālo un profesionālo integrāciju.

1.7

Lai gan darbs tiek turpināts, likumā ietverti rezultāti vēl nav redzami. “EQUAL” pirmā kārta, kas sākās 2001. gadā, jau tagad var ilustrēt daudzsološas darba metodes attiecībā uz jauniem veidiem, kā novērst diskrimināciju un nevienlīdzību, tostarp attiecībā uz: nespēju un seksuālo orientāciju, darbinieku paturēšanu nodarbinātības statusā ilgāk, biznesa uzsākšanu, ko veic nenodarbinātas vai neaktīvas personas, imigrantu sniegto ieguldījumu attiecībā uz nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, pasākumiem, lai veicinātu pielāgošanās spēju darba tirgū, principu veidošanu attiecībā uz mācību stratēģijām mūža garumā, dzimuma segregācijas mazināšanu sektoros un profesijās, aprūpes un saimniecības pienākumu sadali, kopēju sociālo atbildību, atkārtotu integrāciju, lai novērstu izslēgšanu un lai sociālajā ekonomikā radītu vairāk darba vietas un veicinātu to kvalitāti.

1.8

Tematiskajai pieeja saglabājoties stabilai, “EQUAL”, neraugoties uz to, tomēr pievērsīs uzmanību klāt nākošajiem jautājumiem otrajā kārtā, it sevišķi pēc paplašināšanās procesa, kā, piemēram, Romu populācijas diskriminācijai un cilvēku pārvadāšanas upuriem.

1.9

Sadarbība starp dalībvalstīm ir svarīgs “EQUAL” aspekts un veiksmīgi darbojas vairākos līmeņos: starp Partnerattiecību attīstību un Tematiskajiem sadarbības tīkliem.

1.10

Galvenie virzieni, t.i. jaunu ideju un pieeju integrācija un pārveidošana par politiskajām nostādnēm un metodēm ir sarežģīti, bet, lai iegūtu maksimālu ietekmi no “EQUAL”, ir jāveic rezultātu analīze, klasificēšana un izplatīšana, lai varētu ietekmēt gan dalībvalstis, gan ES sastāvā neesošās valstis.

1.11

Novērtēšana sastāv no divām daļām: ceturkšņa vidus analīze un nepārtraukta vērtēšana. Ceturkšņa vidus analīze ir jāveic ar nacionālajiem ceturkšņa vidus analīzes ziņojumiem, kas bija jāiesniedz Komisijai 2003.gada decembrī. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, tika sagatavota novērtēšana Eiropas līmenī. ES vērtētāji no “EQUAL” neiesaka nekādas izmaiņas vispārējā “EQUAL” uzbūvē. Tomēr, pamatojoties uz nacionālo vērtētāju ziņojumiem, kā arī uz viņu pašu veikto darbu un analīzi, tika uzsvērti vairāki jautājumi, kas varētu samazināt “EQUAL” efektivitāti, un tika izveidots rekomendāciju kopums, lai veicinātu efektivitāti. Ņemot vērā šo ceturkšņa vidus novērtēšanu, esošās dalībvalstis turpinās veidot gada starpposma ziņojumus.

2.1

Entuziasms attiecībā uz partnerattiecībām (3. nodaļa) tiek pozitīvi vērtēts un tiek veicināts partnerattiecību svarīgums starp grupām, kas iepriekš nav bijušas iesaistītas. Tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem “EQUAL” panākumos, un administratīvajiem un atbalsta procesiem ir jābūt veidotiem tā, lai uzturētu partnerattiecības kā galveno prioritāti.

2.2

1. darbības nolūks (aprakstīts 3. nodaļā, 4. paragrāfā) ir labi pamatots. Vienkāršoti procesi darba attīstības veicināšanā palīdzēs uzturēt virzītājspēku un nodrošinās, ka programmas panākumi nav pārāk daudz atkarīgi no cilvēkiem, kas programmu izstrādājuši.

2.3

Lielais partneru skaits, kas ir iesaistīts “EQUAL”, nozīmē, ka to aktīvā līdzdalība varētu veicināt labas pārvaldības attīstību. “EQUAL” principiem un uzbūvei vajadzētu būt pašam svarīgākajam aspektam attiecībā uz labu pārvaldību, šī arī ir iespēja uzsvērt, ka šis fakts tika izlaists 3.1. nodaļā. Sadarbības tīklu darbības turpināšana, kas radīta ar “EQUAL” starpniecību (3.1. nodaļa, 4. paragrāfs), balstīsies uz visu pušu tiesībām ietekmēt politiku un piesaistīt citus akcionārus. Diskusija par to grupu neiekļaušanu, kuras tieši ietekmē diskriminācija, ir pozitīvi vērtējama, bet ir jāatzīst, ka “EQUAL” ieviešana Eiropas, nacionālajos, reģionālajos un vietējos līmeņos bieži ir hierarhisks process un var palielināt birokrātiju un ietekmēt īpašumtiesības, ja vien šādas problēmas nav jau iepriekš paredzētas un novērstas. It sevišķi vajadzētu uzsvērt finanšu kontroli, jo tas ir mehānisms, kas bieži ietekmē tiesības.

2.4

Diskusija par Eiropas nodarbinātības stratēģiju, Sociālās iekļaušanas procesu, Dibināšanas līgumu, Eiropas bēgļu fondu un citiem politiskajiem instrumentiem tiek pozitīvi vērtēta, kā veids, kas nodrošina “EQUAL” kontekstu un sniedz vērā ņemamas iespējas izprast “EQUAL” grupām, kas parasti nav iesaistītas Eiropas politikas veidošanā. Papildus literatūra vai informācijas avoti un atsauksmes varētu veicināt tālāku izpēti, ko veiktu šīs grupas. Diskriminācija un nevienlīdzība ir galvenie faktori izslēgšanā, taču birokrātijas iepazīšana ir svarīga “EQUAL” galveno virzienu noteikšanā grupām un indivīdiem, kas ir nepieredzējuši ietekmes radīšanā politikā. Šīs vadlīnijas varētu būt galvenais grupu informācijas avots.

2.5

“EQUAL” ietekme uz jaunradi (5. nodaļa) tiek apskatīta saistībā ar jaunām pieejām politikas izstrādē. “EQUAL” vadlīnijas par jaunradi (11.4. nodaļa, 17. punkts) arī apskata jaunos politikas attīstības procesus. Ir jāievēro arī partnerattiecību attīstības potenciāls noteikt tiesības un labu pārvaldību politikas attīstībā, kā arī izstrādē.

2.6

Galveno principu aktivitāšu veicināšana ir svarīgs elements. Jaunu projektu radīšanas nodrošināšana varētu veicināt lielāku jaunradi. Ir svarīgi apzināties, ka jaunrades procesos, kas notiek partnerattiecību attīstībā, ne vienmēr ir iesaistīti īstie cilvēki, kas varētu vecināt rezultātu sasniegšanu.

2.7

Novērtēšanas procesā ir nepieciešama lielāka uzmanība attiecībā uz darba saglabāšanu, nodarbinātības kvalitāti un tiešu darba izveidošanu. Indivīdu piesaistīšanai, kas strādā MVU (mazos un vidējos uzņēmumos), lai tie piedalītos tādās aktivitātēs kā studijas mūža garumā un karjeras plānošana cilvēkiem 30 un 40 gadu vecumā, vajadzētu izmantot novatoriskus piesaistīšanas veidus. Ir svarīgi strādāt ar sadarbības organizācijām (kā tirdzniecības apvienības) un pārvarēt birokrātiju, lai centralizētu papīra darbus, cik vien iespējams.

2.8

Attiecībā uz MVU un NVO “EQUAL” birokrātijas problēmas ir novērtētas, bet tādas pašas problēmas ir arī vietējām varas instancēm. Arī jaunajām dalībvalstīm ir savi uzskati attiecībā uz Struktūrfondu administrāciju. Administratīvās problēmas starp vietējām varas instancēm varētu tikt nodotas to MVU un NVO partneriem, un tas varētu negatīvi ietekmēt šo grupu iesaistīšanos. Problēmu risinājumu atrašana priekš MVU un NVO varētu sniegt priekšrocības visām sistēmas organizācijām.

2.9

Šīs iniciatīvas laika plānošana ir pozitīvi vērtējama attiecībā uz Eiropas politikas un stratēģijas informācijas attīstību. Lisabonas procesam ir ceturkšņa vidus analīze 2005. gada jūlijā, un ES Nodarbinātības stratēģija ir galvenais tās elements. Arī jaunie Struktūrfondi tiks apskatīti 2004. gada jūlijā. Eiropas Kohēzijas ziņojums nodrošina “EQUAL” rezultātu analīzi.

3.1

“EQUAL” dibināšanas koncepcija ir akceptēta. Tāpēc atsevišķi komentāri vairāk attiecas uz mehānismiem.

3.2

Pirmajā “EQUAL” kārtā pārejas periods partnerattiecību veidošanā starp 1. darbības fāzi un 2. darbības attīstības fāzi izraisīja virzītājspēka zudumu attiecībā uz dažām programmām. Ir ieteikts jauns “apstiprināšanas pasākums”, kas veicinās 2. darbības administratīvo apstiprināšanu un nodrošinās, ka izdevumi ir atbilstoši visā pārejas periodā.

3.3

Pārejas periods no 1. darbības uz 2. darbību ir Partnerattiecību attīstības līguma izveide ar mērķi, uzdevumiem un darbības plānu. Ilgtspēja ir svarīga un partneriem vajadzētu saprast, kādā veidā to pilnvarotās aktivitātes, administratīvās procedūras un personāla komplektēšana varētu veicināt šo ilgstpēju. Pastāv vērā ņemama nevienlīdzība starp atbalstu, ko nodrošina vadošās varas instances partnerattiecību attīstībā, kas ne vienmēr darbojas adekvāti. Dalībvalstīm vajadzētu mācīties vienai no otras attiecībā uz to, kāds atbalsta veids ir nepieciešams, lai izveidotu efektīvas partnerattiecības. Personāla komplektēšana varētu būt īpaša problēma jaunajās dalībvalstīs, kur personāls, iespējams, regulāri pārvietosies jauno iespēju dēļ.

3.4

Starpnacionālo partnerattiecību attīstība ir ļoti izdevīga “EQUAL” daļa. Partnerattiecībām vajadzētu būt elastīgām, lai varētu izveidot nenovēršamas izmaiņas programmas plānā, kas tiek veiktas jaunrades rezultātā. Arī budžeta elastīgums ir nozīmīgs faktors.

3.5

Finanšu noteikumi ir vienādi visiem Struktūrfondiem, bet grāmatvedības procesi attiecībā uz finansēm un aktivitātēm ir jāvada uzmanīgi tā, lai administratīvā nasta neradītu šķēršļus tiem, kas vislabāk varētu izmantot pilnvaru iespējas.

3.6

Iepriekšējā Komisijas pieredze rāda, ka tikai 85 % no piešķirtā finansējuma tiks izmantots. Ir priekšlikums paturēt neiztērēto finansējumu un izmantot to galveno principu realizēšanā. Neiztērētā finansējuma paturēšanai nevajadzētu radīt negatīvu iespaidu uz programmām, ciešot no priekšlaicīgas finansējuma samazināšanas vai kļūdām un izmaiņām, kam būtu nepieciešama uzmanīga pārbaude.

3.7

Galveno aktivitāšu saraksts 9.a nodaļā nav pilnīgs, taču jo sevišķi svarīgi ir apzināties biznesa atbalsta lomu kopā ar konsultācijām. Tādas personas kā sociālie partneri, ieskaitot tirdzniecības apvienības, ir jo sevišķi svarīgas. “EQUAL” otrās kārtas priekšlikumi arī ir svarīgs elements pirmās kārtas rezultātu sasniegšanā.

3.8

Galveno principu izdalīšana ir pieeja jeb stratēģija un to nevajadzētu uzskatīt par pašmērķi. Galveno principu izdalīšana nepievieno vērtību, bet tā ir jāatbalsta ar vienlīdzības instrumentiem, kā, piemēram, vienlīdzīga likuma piemērošana vai pozitīvas politiskās nostādnes. Nav pieņemams, ka vairākām dalībvalstīm ir jāpilda pret diskrimināciju vērstas direktīvas, ieviešot likumus, lai izveidotu kopēju vienlīdzības standartu šajās valstīs.

3.9

Vadlīnijās “Vienādas iespējas” ir raksturotas kā grūti izprotamas (10.1. nodaļa, 3. paragrāfs) un tiek saprastas ierobežotā vai tradicionālā veidā (10.1. nodaļa, 6. paragrāfs). Komunikācija par “Vienādo iespēju” atšķirīgo uztveri un to pielietojums dalībvalstīs atstātu lielu ietekmi uz jaunu programmu izstrādi. Piemēram, dzimumu atšķirībām vienas tēmas ietvaros uzmanību pievērš mazāks skaits grupu, bet visas programmas ietvaros lielākā daļa grupu pie tā strādā.

3.10

Dažādo laika plānošanas grafiku negatīvā ietekme uz dalībvalstīm (10.1. nodaļa, 5. paragrāfs) otrajā kārtā neattiecas uz starpnacionālo partnerattiecību izveidošanu. Administratīvo un uzraudzības procedūru izveidošana, 3. darbības laika plānojums un kopējais projekta ilgums var atšķirties starp valstīm un tādējādi var izrādīties neproduktīvs starpnacionālajā sadarbībā.

3.11

Otrās kārtas atlases procedūrām vajadzētu gūt priekšrocības no konsultācijām, ko sniedz divas vadošās valstis attiecībā uz katru tēmu tā, lai varas instances savukārt varētu gūt labumu no koordinēšanas starp dalībvalstīm.