Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 8. cikla rezultātiem

(2021/C 504/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT, KA:

Šīs rezolūcijas pamatā ir rezolūcija par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (1), rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai (2), secinājumi par demokrātijas izpratnes un demokrātiskās iesaistes veicināšanu Eiropas jauniešu vidū (3), secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (4), kā arī iepriekšējo ES jaunatnes dialoga ciklu rezultāti.

Rezolūcijā par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam ir noteikti vispārējie mērķi, pamatprincipi un pamats turpmākai sadarbībai jaunatnes jomā ES līmenī. Rezolūcija aicina plašāk iesaistīt jauniešus dialogā ar lēmumu pieņēmējiem, kā arī piesaistīt jauniešus, kas nāk no dažādām vidēm un sociālām grupām.

ES jaunatnes dialogs ir jauniešu līdzdalības mehānisms ES. Tas ir forums pastāvīgām kopīgām pārdomām un apspriedēm par prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu saistībā ar sadarbību jaunatnes jomā (5) ES līmenī starp lēmumu pieņēmējiem, jauniešiem un to pārstāvības organizācijām, un tas nodrošina pamatu pastāvīgai partnerībai šo procesu pārvaldībā vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

4.	Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt iespējas jaunatnes līdzdalībai visos ES jaunatnes dialoga īstenošanas posmos, iesaistot jaunatnes nozari un attiecīgā gadījumā piešķirot attiecīgajai valsts jaunatnes padomei (6) vadošo lomu valsts darba grupā un Eiropas koordinācijas grupā.

ES jaunatnes dialoga 8. cikla rezultāti balstās uz trim cikla norises laikā notikušajām ES jaunatnes konferencēm, uz atgriezenisko saiti no dialoga posmā notikušajām valsts un Eiropas līmeņa kvalitatīvajām konsultācijām un pasākumiem, uz ES jaunatnes dialoga centrālā apsekojuma kvantitatīvajiem rezultātiem un uz valsts un Eiropas līmeņa ietekmes posma rezultātiem, un tie veicina jaunatnes mērķa Nr. 9 “Telpa un līdzdalība visiem” integrēšanu un daudzlīmeņu un starpnozaru īstenošanu. Eiropas līmenī ciklu koordinēja Eiropas koordinācijas grupa.

6.	Šā dokumenta mērķis ir nodrošināt, ka valstu un Eiropas jaunatnes politikas jomas ieinteresētās personas atzīst ES jaunatnes dialoga 8. cikla rezultātus un veic attiecīgos pēcpasākumus, kā arī nodrošināt ES jaunatnes dialoga procesa un tā rezultātu īstenošanas kvalitāti un nepārtrauktību,

ATZĪSTOT, KA:

ES jaunatnes dialoga 8. cikls Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūru laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim zem vienotā nosaukuma “Eiropa jaunatnei – jaunatne Eiropai: Telpa demokrātijai un līdzdalībai” balstās uz Eiropas Jaunatnes mērķiem, konkrēti, Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam jaunatnes mērķi Nr. 9 “Telpa un līdzdalība visiem”.

Rezolūcija par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam aicina plašāk iesaistīt jauniešus ES jaunatnes dialoga procesā, taču tam ir nepieciešama pietiekama kapacitāte, it īpaši finanšu resursi un cilvēkresursi, lai pievērstos, uzrunātu un komunicētu ar visiem jauniešiem vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

9.	Valstu darba grupu ieguldījums ir svarīgs ES jaunatnes dialoga procesu vadīšanā valsts līmenī, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, un jo īpaši dažādu jauniešu grupu uzrunāšanā un dažādu valsts, reģionālo un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanā šajā procesā.

10.	Starptautisko nevalstisko jaunatnes organizāciju ieguldījums ir svarīgs, lai politikas dialogā iekļautu visdažādākās perspektīvas no visas Eiropas un nodrošinātu kvalitatīvu pienesumu ES jaunatnes dialoga procesa transnacionālajai dimensijai.

11.

Viena konkrēta 8. cikla iezīme bija uzsvars uz līdzdalības kvalitāti un digitālo rīku dominējošu izmantošanu veselības krīzes kontekstā. ES jaunatnes dialoga 8. cikls norisinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad lielākajā daļā ES valstu bija spēkā sociālās distancēšanās pasākumi, kas ierobežoja iespējas rīkot klātienes sanāksmes. Pandēmijas dēļ visas trīs ES jaunatnes konferences tika rīkotas virtuālā formātā ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu jaunatnes padomēm.

12.

Ar devīzi “Jaunatne un demokrātija” prezidentvalsts Vācija koncentrējās uz Eiropas jauniešu demokrātijas izpratni un demokrātisku iesaisti. Kā pamats valsts un Eiropas līmeņa konsultācijām un pasākumiem valstu darba grupām dalībvalstīs un starptautiskajām nevalstiskajām jaunatnes organizācijām tika piedāvāts kvalitatīvu jautājumu kopums, koncentrējoties uz jaunatnes mērķa Nr. 9 “Telpa un līdzdalība visiem” septiņiem mērķrādītājiem.

13.

Prezidentvalsts Portugāle galveno uzmanību pievērsa daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanai, veicinot jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, un īpaši pievērsās jauniešu līdzdalībai, izmantojot digitālo inovāciju. Uzmanība tika pievērsta arī jautājumam par tādu pieeju izmantošanu jaunatnes politikā, kuras balstās uz jauniešu tiesībām; šis temats tika apspriests politikas debatēs, kas norisinājās jaunatnes ministru padomes sanāksmē 2021. gada 17. maijā. Tā kā Portugāles prezidentūra sakrita ar pārēju no dialoga posma uz īstenošanas posmu,tika izstrādāts instrumentu kopums ar konkrētām darbībām, lai īstenotu jaunatnes mērķi Nr. 9, ņemot vērā ziņojumus par kvalitatīvajām konsultācijām un pasākumiem, kā arī diskusijas, ko rīkoja ES jaunatnes konferences delegāti no Portugāles. Turklāt tika rīkots hakatons “Solve the Gap”, un tā rezultātā tika izstrādāts tiešsaistes rīks, ar ko veicināt jauniešu iesaistīšanos demokrātiskajos procesos. Rīks būs pieejams Eiropas Jaunatnes portālā.

14.

Prezidentvalsts Slovēnija pievērsās pilsoniskās telpas nozīmei jauniešu līdzdalībā un veidiem, kā to aizsargāt. Tā arī aplūkoja ES jaunatnes dialoga centrālā apsekojuma kvantitatīvos rezultātus un Portugāles prezidentūras laikā uzdoto orientējošo jautājumu kopuma rezultātus, tos izmantojot, lai izpētītu labu praksi jaunatnes mērķa Nr. 9 un tā mērķrādītāju īstenošanu un pārvērstu šo praksi jaunatnes darbībās. Ir apzināti šķēršļi to īstenošanai un turpmākā virzība,

UZSKATA, KA:

15.

Katrs ES jaunatnes dialoga cikls balstās uz iepriekšējiem cikliem, ES jaunatnes konferencēm un ES Padomes prezidentūru darbu jaunatnes jomā. Tā uzsver prezidentūras trijotnes vienotības lomu un nozīmi katra ES jaunatnes dialoga cikla mērķu sasniegšanā un jaunatnes mērķu mērķrādītāju sasniegšanā, sasaistot secīgos ciklus.

16.

Valstu darba grupas izmantoja dažādas metodes, piemēram, līdzdalības vizuālās metodes un līdzdalības rīcības pētniecības metodes, apaļā galda pasākumus un jaunatnes dialoga tiešsaistes pasākumus. Starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas veicināja apaļā galda pasākumus, kuros Eiropas līmenī piedalījās politikas veidotāji un jaunieši.

17.

Eiropas koordinācijas grupa ierosināja ES jaunatnes dialoga centrālo apsekojumu kā veidu, kā izpētīt citus jauniešu līdzdalības segmentus, lai iekļautu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, un kā līdzekli, lai mudinātu valstu darba grupas un starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas vairāk koncentrēties uz kvalitatīvākiem un jēgpilnākiem formātiem līdzdalībai dialoga procesā, un tādējādi sniegtu pievienoto vērtību ES līmenī notiekošajām konsultācijām.

18.	Jēgpilna sadarbība un līdzradīšana starp trim iesaistītajām ES prezidentvalstīm un to attiecīgajām valsts Jaunatnes padomēm, Eiropas Jaunatnes forumu un Eiropas Komisiju bija viens no ES jaunatnes dialoga 8. cikla īstenošanas pamatprincipiem.

19.

Būtisks ES jaunatnes dialoga 8. cikla panākumu elements bija jauniešu un jaunatnes organizāciju izvirzīšana cikla un visu tā darbību izstrādes, plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un pēcpasākumu centrā, piemēram, nodrošinot, ka attiecīgās prezidentvalsts Jaunatnes padomei ir tiesības kopīgi vadīt Eiropas koordinācijas grupu.

20.

Ir svarīgi arī turpmāk atzīt starptautisko nevalstisko jaunatnes organizāciju iesaisti un ieguldījumu ES jaunatnes dialoga procesā, lai nodrošinātu, ka dialogam ir spēcīga Eiropas dimensija. Būtu jānodrošina ilgtspējīgs, strukturāls un pietiekams finansējums un politiskais atbalsts Eiropas un valstu līmenī, lai gan valstu darba grupas, gan starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas varētu veikt savas darbības ES jaunatnes dialoga oficiālā procesa ietvaros.

21.

ES jaunatnes konferences ir jaunatnes dialoga procesa jēgpilna daļa, kas rada drošu telpu, kurā dalībniekiem ir zināšanas un iespējas, kas vajadzīgas, lai tie varētu sniegt savu ieguldījumu, un tām būtu jāpulcē vienkopus lēmumu pieņēmēji, lai tie varētu jēgpilni piedalīties dialogā, apmainīties viedokļiem ar jauniešiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, līdzradīt konferences rezultātus un, ja iespējams, integrēt šos rezultātus politisko lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu jēgpilnu jaunatnes līdzdalības procesu.

22.	Visu ar ES jaunatnes dialogu saistīto pasākumu organizēšana pēc iespējas ilgtspējīgākā veidā un ņemot vērā ilgtspējas vidisko, sociālo un ekonomisko dimensiju, ir svarīgs elements, lai šo procesu padarītu jēgpilnāku gan jauniešiem, gan lēmumu pieņēmējiem.

23.

Koncentrēšanās uz jaunatnes mērķa Nr. 9 īstenošanu, lai tā mērķrādītājus pārvērstu jaunatnes darbībās, ir radījusi ES jaunatnes dialoga procesā jaunu svarīgu dimensiju, ieviešot izmaiņas, kas vajadzīgas, lai uzlabotu jauniešu dzīvi Eiropā, un kuras varētu pieņemt turpmākajos ES jaunatnes dialoga ciklos kā labu un iedvesmojošu praksi,

ATZĪST, KA:

24.

Jaunieši ir tādas ilgtspējīgas, sociālas, klimatneitrālas, pārtikušas un demokrātiskas Eiropas tagadne un nākotne, kas ir gatava digitālajam laikmetam. Viņu līdzdalība ir būtiska Eiropas tagadnes un nākotnes veidošanā, nodrošinot, ka visiem tās iedzīvotājiem ir iespējas sevi piepildīt un dzīvot labklājībā, kā arī dodot iespēju iesaistīties aktīvā un atbildīgā pilsoniskajā dzīvē.

25.

Covid-19 pandēmija un ārkārtas pasākumi tās apkarošanai ir smagi ietekmējuši jauniešu līdzdalību un jauniešu pilsonisko telpu, kas arvien vairāk samazinās un ko varētu proaktīvi aizsargāt. Covid-19 pandēmija arī parādīja, cik svarīgi ir turpināt pētīt un attīstīt jaunus līdzdalības un pilsoņu iesaistes veidus, jo īpaši saistībā ar jauniešu digitālo līdzdalību, vienlaikus atzīstot un novēršot esošās digitālās plaisas un digitālās līdzdalības ierobežojumus (7),

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR:

26.

Jauniešu aktīvu līdzdalību valstu un Eiropas mēroga kvalitatīvajās konsultācijās, ko īsteno valstu darba grupas un starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas, un viņu aktīvu iesaistīšanos Eiropas koordinācijas grupas uzsāktajā ES jaunatnes dialoga centrālajā apsekojumā, kā arī par viņu aktīvu iesaistīšanos īstenošanas posmā. Konsultācijām un īstenošanas posmu, kas ietvēra mazāka mēroga aptauju, mērķa grupu, lielu jaunatnes dialoga pasākumu, darbsemināru, līdzdalīgas rīcības izpētes, līdzdalības vizuālo metožu, apaļo galdu un digitālā jaunatnes dialoga pasākumu daudzveidīgu un inovatīvu izmantošanu.

27.	Darbībām un pasākumiem, ko ierosinājušas un ko sarežģītajos pandēmijas apstākļos īsteno valstu darba grupas un starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas, kā daļu no procesa, kas paredz pārvērst jaunatnes mērķi Nr. 9 jaunatnes darbībās.

28.	Veiksmīgo sadarbību un vienlīdzīgo partnerību Eiropas koordinācijas grupā visa cikla laikā, pamatojoties uz ES jaunatnes dialoga iepriekšējo ciklu ieteikumiem attiecībā uz ES jaunatnes dialoga daudzlīmeņu un starpnozaru īstenošanu.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN TO ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:

29.

Izstrādājot un īstenojot turpmāko jaunatnes politiku sinerģijā ar visām politikas jomām, kas skar jauniešus, ņemt vērā ES jaunatnes dialoga 8. ciklā gūtos rezultātus, tostarp I pielikumā iekļautos jauniešu ieteikumus, un izpētīt turpmākus veidus, kā īstenot Eiropas jaunatnes mērķus un tajos ietvertos mērķrādītājus.

30.

Stiprināt un uzlabot ES jaunatnes dialoga procesu, apsverot un, ja iespējams, piemērojot ES jaunatnes dialoga 8. cikla paraugpraksi un principus, kas virzīja tā sekmīgu īstenošanu, jo īpaši procesa centrā liekot jauniešus un jaunatnes organizācijas un nodrošinot, ka ES jaunatnes dialogs ir jauniešu vadīts process, kurā jaunieši un lēmumu pieņēmēji veido konstruktīvu dialogu, kurā tiek meklēti risinājumi un kuram ir reāla ietekme. Tāpēc valstu jaunatnes padomēm attiecīgā gadījumā arī turpmāk vajadzētu būt galvenajām ieinteresētajām personām valstu darba grupās, un tām būtu jāsaņem nepieciešamais politiskais un finansiālais atbalsts šā uzdevuma veikšanai.

31.	Atzīt un piešķirt prioritāti valstu darba grupu lomai, to neaizstājamajai apņēmībai īstenot šo procesu un to nozīmei attiecībā uz izpratnes veidošanu un perspektīvu daudzveidību.

32.

Valstu un ES līmeņa pasākumos par prioritāti noteikt ES jaunatnes dialogu un padarīt to pamanāmu, veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un atbalstīt un stiprināt sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, proti, Eiropas koordinācijas grupu, valstu darba grupām, Eiropas Jaunatnes forumu, valstu jaunatnes padomēm, starptautiskām nevalstiskām jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

33.

Sniegt nepieciešamo atbalstu, tostarp pienācīgus finanšu resursus, un jauniešiem atbilstošus līdzdalības instrumentus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu un informētu vairāk jauniešus no ļoti dažādām vidēm un sociālajām grupām un sazinātos ar viņiem visos līmeņos, nolūkā piepildīt vērienīgos mērķus, kas attiecībā uz ES jaunatnes dialoga procesu noteikti Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam.

34.

Nodrošināt ilgtspējīgāku un stratēģiskāku pieeju ES jaunatnes dialoga komunikācijai un informēšanas pasākumiem, īstenojot visaptverošu iekšējās un ārējās komunikācijas stratēģiju Eiropas līmenī, un vajadzības gadījumā sniegt valstu darba grupām papildu atbalstu, lai uzlabotu viņu ES jaunatnes dialoga komunikāciju, ko līdzradījušas jaunatnes organizācijas, saskaņā ar Eiropas komunikācijas stratēģiju, kas izveidota jaunatnes organizāciju vadībā, tostarp kopīgu ES jaunatnes dialoga logotipu, apzīmējot visas ES jaunatnes dialoga darbības Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

35.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina ilgtermiņa institucionālās atmiņas stiprināšana un darba nepārtrauktība starp ES jaunatnes dialoga cikliem. Tiks organizētas regulāras jauniešu vadītas apmaiņas un koordinācija ar pienācīgu atbalstu no triju prezidentvalstu komandas, pēdējās prezidentvalsts no iepriekšējo triju prezidentvalstu komandas, pirmās prezidentvalsts no nākamās triju prezidentvalstu komandas, Komisijas un Eiropas Jaunatnes foruma. Eiropas koordinācijas grupas dokumentācija būtu jāpublisko Eiropas Jaunatnes portālā.

36.	Pastāvīgi sniegt atgriezenisko saiti jauniešiem un jaunatnes organizācijām, kas iesaistītas visos ES jaunatnes dialoga procesa posmos, lai nodrošinātu jēgpilnu dialogu un jauniešu līdzdalību visos līmeņos,

UN ŅEMT VĒRĀ ARĪ TO, KA:

Nākamās triju prezidentvalstu komandas (Francijas, Čehijas Republikas un Zviedrijas) vispārējā tematiskā prioritāte ir “Kopīga iesaiste ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”.

(1) Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.).

(2) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.).

(3) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par demokrātijas izpratnes un demokrātiskās iesaistes veicināšanu Eiropas jauniešu vidū (OV C 415, 1.12.2020., 16. lpp.).

(4) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (OV C 456, 21.6.2021., 3. lpp.).

(5) Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013, COM/2018/367 final – 2018/0191 (COD).

(6) Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.).

(7) Youth Partnership: Tomaž Deželan and Laden Yurttagüler (2021), Pool of European Youth Researchers, Shrinking democratic space for youth.

I PIELIKUMS

ES JAUNATNES DIALOGA 8. CIKLA KOPĪGIE IETEIKUMI

“Eiropa jaunatnei – Jaunatne Eiropai”

Jauniešu idejas un viedokļi, kas tika pausti ES jaunatnes konferencē 2021. gada septembrī, bija vērsti uz jaunatnes mērķi Nr. 9 “Telpa un līdzdalība visiem” un sniedza ieteikumus par to, kā īstenot jaunatnes mērķi Nr. 9. Šie jauniešu ieteikumi attiecas uz visiem septiņiem jaunatnes mērķa Nr. 9 mērķrādītājiem. Ieteikumos ir atspoguļots process, kas sākās Vācijas, turpinājās Portugāles un noslēdzās Slovēnijas prezidentūras laikā.

Ar šiem ieteikumiem netiek noteiktas nekādas oficiālas prasības attiecībā uz valstu jaunatnes politiku. Taču tie var kalpot par iedvesmas avotu dalībvalstīm.

Mērķrādītājs Nr. 1: “Nodrošināt to, ka jaunieši var ietekmēt lēmumu pieņemšanu”

a)	Mēs lūdzam gan dalībvalstīm, gan Eiropas Komisijai vienmēr sniegt jauniešiem konkrētas atsauksmes ikreiz, kad viņi iesaista jauniešus lēmumu pieņemšanas procesā, un nodrošināt, ka kopā ar jauniešiem tiek veikts izvērtēšanas process nolūkā pārliecināties, ka līdzdalība ir reāla.

b)	Mēs iesakām dalībvalstīm pieņemt vai turpināt izstrādāt tiesību aktus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas jauniešu kopīgas pārvaldības sistēmas lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesos valsts un vietējā līmenī, cita starpā nolūkā aizsargāt un paplašināt jauniešu pilsonisko telpu.

Mērķrādītājs Nr. 2: “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi līdzdalībai”

a)	Mēs iesakām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai palielināt daudzveidību līdzdalības struktūrās un novērst iekļaušanas trūkumu, minoritāšu grupām sniedzot viegli pieejamu informāciju.

b)	Mudinām visas dalībvalstis atbalstīt vietējās ieinteresētās personas ārpusskolas pasākumu nodrošināšanā jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Mērķrādītājs Nr. 3: “Dalība vēlēšanās un pārstāvība vēlētajās struktūrās”

Mudinām dalībvalstis sadarbībā ar vietējiem jaunatnes centriem un valstu jaunatnes padomēm saistībā ar ES parlamenta vēlēšanām izveidot simbolisku ES mēroga balsošanas procesu tām vecuma grupām, kurām vēl nav atļauts balsot, lai mudinātu jauniešus, kas vēl nav sasnieguši likumā noteikto balsošanas vecumu, aktīvi piedalīties politisko lēmumu pieņemšanas procesos, un tādējādi stiprinātu jauniešu uzskatu atzīšanas kultūru politikā.

Mēs iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm tādu jauniešu atbalstam, kuri vēlas kandidēt amatam vietējā, valsts un ES līmenī, izstrādāt stratēģijas, izveidojot kopīgu, jauniešiem piemērotu Eiropas līmeņa platformu jauniešiem, kuri plāno kandidēt vēlēšanās, un nodrošinot materiālus līdzīgu struktūru turpmākai izveidei valsts līmeņa vēlēšanām.

c)	Mēs iesakām dalībvalstīm nodrošināt kvalitatīvu pilsonisko izglītību skolās visiem jauniešiem visās dalībvalstīs un pieņemt vienotu ES sistēmu, lai sniegtu jauniešiem pārliecību par viņu spējām īstenot jēgpilnu un reprezentatīvu politisko līdzdalību.

d)	Mēs iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm stiprināt politisko iestāžu uzticamību un mudināt tās savu rīcību balstīt uz zinātniskiem faktiem, lai sniegtu labumu visai sabiedrībai kopumā, tādējādi novēršot jauniešu vilšanos lēmumu pieņemšanā un politikā.

Mērķrādītājs Nr. 4: “Nodrošināt jauniešiem fiziskas telpas”

a)	Mēs iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm palielināt informētību un popularizēt finansēšanas iespējas, kuru mērķis ir radīt un uzturēt fiziskas telpas jauniešiem.

b)	Aicinām dalībvalstis mainīt valsts līmeņa izglītības politiku un paredzēt ES mēroga uzraudzības sistēmas, lai veicinātu jauniešiem piemērotas drošas telpas un iniciatīvas.

c)	Mēs iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ieviest uzraudzību attiecībā uz fizisko pilsonisko telpu nodrošināšanu jauniešiem, lai nodrošinātu jauniešu tiesības aizsargāt savas fiziskās telpas pret dažādiem apdraudējumiem, piemēram, komercializāciju un īres maksas pieaugšanu.

d)	Mēs iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm padarīt jauniešu fiziskās telpas visaptverošas un pieejamas, sniedzot jauniešiem piemērotāku un pieejamāku informāciju par tām.

Mērķrādītājs Nr. 5: “Nodrošināt jauniešiem digitalizētu telpu”

a)	Mēs mudinām dalībvalstis visā Eiropā nodrošināt minimālo digitālo standartu attiecībā uz infrastruktūru, kas ietver bezmaksas Wi-Fi/internetu un digitālos pamatrīkus, kurus izmanto jaunieši.

b)	Mēs mudinām Eiropas Komisiju piešķirt īpašus līdzekļus jaunatnes nozarei, lai dotu iespējas jauniešiem un izglītotu viņus digitālo prasmju attīstīšanā, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Mēs iesakām Eiropas Komisijai izstrādāt regulējumu Eiropas līmenī, ar kuru tiktu mērīta virtuālo telpu piemērotība jauniešiem un ar kuru var sniegt skaidras un atjauninātas pamatnostādnes par pieejamu valodas lietojumu un informācijas centralizēšanu esošajām telpām un instrumentiem, nolūkā likvidēt šķēršļus jauniešu aktīvai iesaistei sociālajos un politiskajos procesos.

d)	Mēs iesakām, ka dalībvalstīm būtu jādod iespēja pedagogiem formālās un neformālās nozarēs nodrošināt, ka jauniešiem ir nepieciešamās kompetences un instrumenti, lai viņus pasargātu no maldinošas informācijas un naida runas virtuālajā telpā, stimulējot viņu spēju objektīvi spriest.

Mērķrādītājs Nr. 6: “Nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu jauniešu līdzdalībai”

Mēs iesakām dalībvalstīm padarīt darbu ar jaunatni redzamāku, uzlabojot tā pieejamību (jo īpaši ar stimuliem mobilam darbam ar jaunatni lauku un attālos apvidos un ar mazāk pieejamu jaunatni) un tā atzīšanu (oficiāli atzīstot profesiju, veidojot aktīvas partnerības ar formālo izglītību un vietējiem dalībniekiem).

b)	Mēs iesakām dalībvalstīm nostiprināt darba ar jaunatni stāvokli un lomu sabiedrības jautājumos (partnerības vietējās iniciatīvās, pasākumos, konkursos un projektos) un nodrošināt tā sabiedrisko atzīšanu (darba ar jaunatni novērtēšana).

Mēs iesakām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai atbalstīt un apņemties izveidot vispārēju jaunatnes atveseļošanas plānu Eiropas Savienībā ar konkrētām darbībām, kas jāveic Eiropas, valstu un vietējā līmenī un kas vērstas uz darbu ar jaunatni un jauniešu līdzdalību nolūkā pārvarēt pandēmijas radītās problēmas.

Mērķrādītājs Nr. 7: “Sniegt jauniešiem atbilstīgu un būtisku informāciju”

Mēs dalībvalstīm iesakām regulāri ieviest medijpratības un informācijpratības nodarbības valsts mācību programmās, kas sagatavotas un rūpīgi uzraudzītas valsts, reģionālā un vietējā līmenī sadarbībā ar attiecīgajām jaunatnes organizācijām, kā arī ar mediju praktiķiem, vienlaikus nodrošinot regulāru un valsts mēroga skolotāju apmācību, ko līdzfinansē no ES budžeta.

Mēs aicinām dalībvalstis un Eiropas Komisiju savās jaunatnes stratēģijās iekļaut kvalitatīvas jaunatnes informācijas un konsultāciju sniegšanu saskaņā ar Eiropas Jaunatnes informācijas hartu un piešķirt resursus valsts jaunatnes informācijas koordinācijas struktūrai, lai jaunieši varētu piekļūt attiecīgajai informācijai Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Mēs iesakām Eiropas Komisijai izveidot ES jaunatnes komunikācijas stratēģiju, kas sniedz norādes dalībvalstīm par to, kā kopīgi ar jauniešiem izstrādāt paziņojumus par politiku un publikācijām, kas saistītas ar jaunatni, nodrošinot, ka šie paziņojumi tiek publicēti Eiropas Jaunatnes portālā, kur var notikt jauniešu diskusijas un dialogs.