Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

ANO Noteikumi Nr. 149 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu ceļa apgaismes ierīcēm (lukturiem) un sistēmām [2021/1720]

Ar visiem grozījumiem līdz

noteikumu sākotnējās redakcijas 3. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2021. gada 30. septembris

Šis dokuments ir domāts tikai kā dokumentēšanas rīks. Autentiski un juridiski saistoši dokumenti ir:

—	ECE/TRANS/WP.29/2018/158/Rev.1

—	ECE/TRANS/WP.29/2019/82

—	ECE/TRANS/WP.29/2019/125

—	ECE/TRANS/WP.29/2020/33 un

—	ECE/TRANS/WP.29/2021/46

SATURS

NOTEIKUMI

Darbības joma

Definīcijas

Administratīvie noteikumi

Vispārīgas tehniskās prasības

Konkrētas tehniskās prasības

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

Paziņojums

Prasību minimums ražošanas atbilstības kontroles procedūrām

Prasību minimums inspektora veiktai paraugu ņemšanai

Sfēriskās koordinātmērīšanas sistēma un testa punktu atrašanās vietas

Vēršanas procedūra, asimetriskas tuvās gaismas “robežas” instrumentāla verifikācija

Horizontālās “robežas” līnijas definīcija un asums un simetriskas tuvās gaismas lukturu un priekšējo miglas lukturu vēršanas procedūra, izmantojot šo “robežas” līniju

Darbībā esošu ceļa apgaismojuma ierīču (izņemot pagriešanās gaismas lukturus) fotometriskās veiktspējas stabilitātes testi

1. papildinājums – Fotometriskās veiktspējas stabilitātes testa darbības periodu pārskats

2. papildinājums – Testa maisījums netīra galvenā luktura testam

Prasības plastmasas materiāla lēcu saturošām ceļa apgaismojuma ierīcēm (izņemot pagriešanās gaismas lukturus) – lēcu vai materiāla paraugu testēšana

1. papildinājums – Materiāla testu hronoloģiskā secība

2. papildinājums – Gaismas izkliedes un caurlaidības mērīšanas metode

3. papildinājums – Apsmidzināšanas testēšanas metode

4. papildinājums – Līmlentes noturības tests

Prasības LED moduļiem un LED moduļus un/vai LED gaismas avotus saturošām ceļa apgaismes ierīcēm (izņemot pagriešanās gaismas lukturus)

10.

Galvenā tuvās gaismas kūļa un veidojošo kūļu, un saistīto gaismas avotu izvēļu vispārīga ilustrācija

11.

Atskaites centrs

12.

Sprieguma marķējumi

13.

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

14.

Apraksta veidlapas

IEVADS

Šie noteikumi apvieno ANO Noteikumus Nr. 19, 98, 112, 113, 119 un 123 vienos noteikumos un ir WP.29 lēmuma vienkāršot ANO noteikumus par apgaismes un gaismas signālierīcēm iznākums, balstoties uz Eiropas Savienības un Japānas sākotnējo priekšlikumu.

Šo noteikumu mērķis ir palielināt ANO Noteikumu Nr. 19, 98, 112, 113, 119 un 123 skaidrību, tos konsolidēt un racionalizēt to sarežģītību un sagatavoties turpmākai pārejai uz veiktspējā balstītām prasībām, mazinot noteikumu skaitu, veicot redakcionālus uzlabojumus bez izmaiņām jebkādās detalizētās tehniskajās prasībās, kuras jau ir spēkā līdz šīs regulas spēkā stāšanās datumam.

Lai gan šie noteikumi atšķiras no tradicionālās pieejas, kad katrai ierīcei ir atsevišķi noteikumi, un vienos noteikumos apvieno visas ceļa apgaismes ierīces, šie vienkāršotie noteikumi satur visus nosacījumus un darbojas saskaņā ar pastāvošo grozījumu sēriju, to pārejas noteikumu un papildinājumu struktūru. Tiks identificēta šo noteikumu jaunu sēriju grozījumu piemērojamība katrai ierīcei; tas ietver arī ierīču uzskaitījumu un piemērojamo izmaiņu indeksus attiecībā uz grozījumu sēriju.

Tiek sagaidīts, ka 1958. gada Nolīgums puses pieņems šos noteikumus un sniegs detalizētu paskaidrojumu gadījumā, ja tās nevarēs pieņemt konkrētas ierīces. Šie lēmumi tiks reģistrēti ECE/TRANS/WP.29/343, kas fiksē pievienoto pielikumu un grozījumu statusu.

Attiecībā uz prasībām apstiprinājuma marķējumiem šie noteikumi ietver prasības lietot “unikālo identifikatoru”, un tā priekšnosacījums ir piekļuve ANO drošajai interneta datubāzei (saskaņā ar 1958. gada Nolīguma (1) 5. pielikumu), kur tiek uzglabāta visa tipa apstiprinājuma dokumentācija. Ja lieto “unikālo identifikatoru”, netiek prasīta parasto tipa apstiprinājuma marķējumu (E marķējuma zīme) likšana uz ierīcēm. Ja tehniski nav iespējams lietot “unikālo identifikatoru” (piem., ja piekļuve ANO interneta datubāzei nav droša vai ja ANO drošā interneta datubāze nedarbojas), tiek prasīta parasto tipa apstiprinājuma marķējumu lietošana, līdz ir iespējota “unikālā identifikatora” izmantošana.

1. DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro šādām ceļa apgaismes ierīcēm:

L, M, N un T kategorijas transportlīdzekļu galvenajiem lukturiem, kas izstaro tālo gaismu un/vai asimetrisku tuvo gaismu;

M un N kategorijas transportlīdzekļu adaptīvajām priekšējā apgaismojuma sistēmām (AFS);

L un T kategorijas transportlīdzekļu galvenajiem lukturiem, kas izstaro tālo gaismu un/vai asimetrisku tuvo gaismu;

L3, L4, L5, L7, M, N un T kategorijas transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem;

M, N un T kategorijas transportlīdzekļu pagriešanās gaismas lukturiem.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas.

2.1.

Piemēro visas ANO Noteikumu Nr. 48 jaunākās sērijas grozījumos, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā, dotās definīcijas, ja šajos noteikumos vai attiecīgajos uzstādīšanas ANO Noteikumos Nr. 53, 74 un 86 nav noteikts citādi.

2.2.

“Atšķirīgu tipu ceļa apgaismes ierīces” ir ceļa apgaismes ierīces, kas atšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.2.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme:

a)	lukturus ar tādu pašu tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, kurus ražojuši dažādi ražotāji, uzskata par atšķirīgu tipu lukturiem;

b)	tā paša ražotāja ražotu lukturus, kas atšķiras tikai pēc tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes, uzskata par tā paša tipa lukturiem;

2.2.2.

optiskās sistēmas raksturlielumi;

2.2.3.

tādu sastāvdaļu iekļaušana vai izņemšana, kas ar atstarošanu, refrakciju, absorbciju un/vai deformāciju darbības laikā spēj izmainīt optiskos efektus;

2.2.4.

atbilstība labās puses vai kreisās puses kustībai, vai abām satiksmes sistēmām;

2.2.5.

attiecībā uz galvenajiem lukturiem: gaismas veids (tuvā gaisma, tālā gaisma vai abas);

2.2.6.

attiecībā uz AFS: priekšējā apgaismojuma funkcija(-as), režīms(-i) un klases;

2.2.7.

attiecībā uz AFS: sistēmai noteiktā(-o) signāla(-u) raksturlielumi;

2.2.8.

izmantotā(-o) gaismas avota(-u) kategorija un/vai LED modulim specifisks(-i) identifikācijas kods(-i);

2.2.9.

tomēr ierīci, kas paredzēta uzstādīšanai transportlīdzekļa kreisajā pusē, un atbilstošo ierīci, kas paredzēta uzstādīšanai transportlīdzekļa labajā pusē, uzskata par tā paša tipa ierīcēm.

3. ADMINISTRATĪVI NOTEIKUMI

3.1.

Apstiprinājuma pieteikums

3.1.1.

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.1.2.

Šim pieteikumam pievieno šādus dokumentus (trīs eksemplāros) un paraugu(-us):

3.1.2.1.

pietiekami detalizētus rasējumus, kas ļauj identificēt tipu un attiecīgā gadījumā luktura klasi, parādot:

a)	ģeometriski attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, kādā(-ās) pozīcijā(-ās) lukturi(-us) un/vai apgaismes vienības drīkst uzstādīt transportlīdzeklim;

novērošanas asi, ko izmanto par atskaites asi testos (horizontālais leņķis H = 0°, vertikālais leņķis V = 0°), vai apgaismes vienību gadījumā – katru no tām parādot vertikālā (aksiālā) griezumā un pretskatā kopā ar optiskās konstrukcijas detaļām, tostarp atskaites asi(-is); un punktu, ko testu laikā izmanto par atskaites centru;

c)	funkcijas(-u) redzamās virsmas robežu;

d)	apstiprinājuma marķējuma zīmei vai “unikālajam identifikatoram” paredzēto vietu un izkārtojumu;

e)	LED moduļa(-u) gadījumā – arī moduļa(-u) specifiskajam(-iem) identifikācijas kodam(-iem) rezervēto(-ās) vietu(-as);

f)	pretskatā lēcas rievojumu, ja tāds ir, un šķērsgriezumu, un attiecīgā gadījumā lēcas jebkādas optiskās īpašības;

3.1.3.

īsu tehnisku aprakstu, norādot, jo īpaši:

a)	lukturu ar nomaināmiem gaismas avotiem gadījumā – noteiktā(-o) gaismas avota(-u) kategoriju vai kategorijas; šai gaismas avota kategorijai(-ām) ir jābūt vienai(-ām) no ANO Noteikumos Nr. 37, 99 vai 128 iekļautajām;

b)	lukturu ar nomaināmiem gaismas avota moduļiem gadījumā – gaismas avota modulim specifisko identifikācijas kodu;

c)	ierīces(-ču) barošanas un darbinātāja marku un tipu, ja ir, un vai tās nav daļa no uzstādīšanas vienības;

d)	ja ierīce (lukturis) ir aprīkota ar regulējamu reflektoru – luktura uzstādīšanas pozīciju(-as) attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenisko vidusplakni;

3.1.3.1.

galvenā luktura gadījumā tajā norāda:

a)	vai galvenais lukturis ir paredzēts, lai nodrošinātu tuvo un tālo gaismu vai tikai vienu no tām;

b)	ja galvenais lukturis ir paredzēts tuvās gaismas nodrošināšanai – vai tas ir konstruēts gan kreisās puses, gan labās puses satiksmei, vai tikai kreisās puses vai tikai labās puses satiksmei;

c)	kurai klasei galvenais lukturis pieder;

LED moduļa(-u) gadījumā tam jāsatur:

i)	LED moduļa(-u) īsa tehniskā specifikācija;

ii)	rasējums ar izmēriem un elektriskie un fotometriskie pamatlielumi, un nominālā gaismas plūsma, un par katru LED moduli – paziņojums, vai tas ir vai nav nomaināms;

iii)	gaismas avota elektroniskas vadības ierīces gadījumā – informācija par elektrisko saskarni, kāda nepieciešama apstiprināšanas testēšanai;

3.1.3.2.

AFS gadījumā tajā norāda:

a)	sistēmas nodrošināto(-ās) apgaismojuma funkciju(-as) un tās(-o) režīmus (2);

b)	apgaismes vienības, kas veido katru no tām (1), un signālus (3) līdz ar darbību raksturojošiem tehniskiem raksturlielumiem;

c)	kuras līkuma režīma kategorijas (1) prasības ir piemērojamas, ja ir;

d)	kāda(-as) ir E klases tuvās gaismas nosacījumu papildu datu kopa(-as) saskaņā ar 5.3.2. punkta 14. tabulu, ja tāda(-as) ir;

e)	kāda(-as) ir W klases tuvās gaismas nosacījumu kopa(-as) saskaņā ar 5.3.2. punktu, ja tāda(-as) ir;

f)	kuras apgaismes vienības (2) nodrošina vai veido vienu vai vairākas tuvās gaismas robežas;

g)	indikāciju(-as) (1) saskaņā ar 5.3.5.1. punktu attiecībā uz ANO Noteikumu Nr. 48 6.22. punktu;

h)	kuras apgaismes vienības ir konstruētas, lai nodrošinātu minimālo tuvās gaismas apgaismojumu saskaņā ar 5.3.2.8.1. punktu;

i)	uzstādīšanas un darbināšanas prasības testa vajadzībām;

j)	citu būtisku informāciju;

LED moduļa(-u) gadījumā tam jāsatur:

i)	LED moduļa(-u) īsa tehniskā specifikācija;

ii)	rasējums ar izmēriem un elektriskie un fotometriskie pamatlielumi, un nominālā gaismas plūsma, un par katru LED moduli – paziņojums, vai tas ir vai nav nomaināms;

iii)	gaismas avota elektroniskas vadības ierīces gadījumā – informācija par elektrisko saskarni, kāda nepieciešama apstiprināšanas testēšanai;

jebkādu(-as) citu(-as) priekšējā apgaismojuma vai priekšējās gaismas signalizācijas funkcija(-as), ko nodrošina lukturis(-i), kas ir grupēts(-i), kombinēts(-i) vai savstarpēji savietots(-i) sistēmas apgaismes vienībās, kurām tiek prasīts apstiprinājums; pietiekamu informāciju attiecīgā(-o) luktura(-u) identificēšanai un norādi uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem tos paredzēts (atsevišķi) apstiprināt;

3.1.3.3.

tālās gaismas adaptēšanas gadījumā – kuras apgaismes vienības (2) nodrošina vai veido tālās gaismas un sensoru sistēmas pakāpenisku adaptēšanu līdz ar tehniskiem raksturlielumiem saistībā ar to darbību;

3.1.3.3.1.

drošības koncepciju, kā tā izklāstīta dokumentācijā, kas par tipa apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieņemamā veidā:

a)	apraksta sistēmas konstrukcijā iekļautos līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstību 4.11.2.1. un 5.3.2.5.4. punkta noteikumiem; un

b)	dod instrukcijas par to verifikāciju saskaņā ar 5.3.2.6. punktu; un/vai

dod piekļuvi attiecīgiem dokumentiem, kas pierāda sistēmas veiktspēju attiecībā uz līdzekļu, kas noteikti saskaņā ar 3.1.3.3.1. punkta a) apakšpunktu, piem., FMEA (“Atteiču režīmi un seku analīze”), FTA (“Kļūdu koka analīze”) vai jebkādā līdzīgā procesā, kas piemērots sistēmas drošības apsvērumiem, pietiekamu uzticamību un drošu darbināšanu;

3.1.3.4.

ja nav noteikts citādi, divus nokomplektētus paraugus – vienu paraugu, kuru paredzēts uzstādīt transportlīdzekļa kreisajā pusē, un otru, kuru paredzēts uzstādīt transportlīdzekļa labajā pusē;

3.1.3.5.

attiecībā uz visiem lukturiem ar plastmasas ārējām lēcām, izņemot pagriešanās gaismas lukturus – lēcu plastmasas materiāla paraugus (sk. 8. pielikumu);

3.1.3.6.

AFS sistēmas gadījumā – vienu sistēmas, kurai prasīts apstiprinājums, parauga komplektu, ieskaitot montāžas ierīces, barošanas un darbināšanas ierīces un signālu ģeneratorus, ja tādi ir;

3.1.3.7.

tāda luktura tipa gadījumā, kas no jau apstiprināta tipa atšķiras tikai ar tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, ir pietiekami, ja pieteikumam pievieno:

3.1.3.7.1.

luktura ražotāja deklarāciju par to, ka iesniegtais tips ir identisks (izņemot tā tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi) apstiprinātam tipam, kuru identificē tā apstiprinājuma numurs, un ka to ražojis tas pats ražotājs;

3.1.3.7.2.

divus paraugus, kam ir jaunais tirdzniecības nosaukums vai preču zīme, vai ekvivalentu dokumentāciju.

3.2.

Apstiprinājums

3.2.1.

Ja atbilstīgi 3.1. punktam apstiprinājumam iesniegtās ierīces atbilst šo noteikumu prasībām, piešķir apstiprinājumu.

3.2.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, un ar to marķē ierīces atbilstoši 3.3. punkta prasībām. Viena un tā pati Nolīguma puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam ierīces tipam, uz kuru attiecas šie noteikumi.

3.2.3.

Paziņojumu par ierīces tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu, vai anulēšanu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām 1958. gada Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu.

3.2.4.

Ja apstiprinājums tiek prasīts AFS, kuru nav paredzēts iekļaut kā daļu no transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48:

3.2.4.1.

pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz pietiekama dokumentācija, kas pierāda sistēmas spēju atbilst ANO Noteikumu Nr. 48 6.22. punkta nosacījumiem, kad tā pareizi uzstādīta, un

3.2.4.2.

sistēmai jābūt apstiprinātai atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 10.

3.2.4.3.

Simboli, kas identificē ceļa apgaismes funkciju, kurai piešķirts tipa apstiprinājums

1. tabula

Simbolu/kombināciju saraksts (pilns saraksts dots 1. pielikumā ”Paziņojums“)

Lukturis (funkcija)	Simbols
A klases tālās gaismas lukturis	R
A klases tuvās gaismas lukturis (asimetriskas)	C
B klases tālās gaismas lukturis	HR
B klases tuvās gaismas lukturis (asimetriskas)	HC
D klases tālās gaismas lukturis (GDL)	DR
D klases tuvās gaismas lukturis (GDL asimetriskas)	DC
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): pamata tuvā gaisma	XC (4)
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): autoceļa tuvā gaisma	XCE (5)
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): pilsētas tuvā gaisma	XCV (4)
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): sliktu laikapstākļu tuvā gaisma	XCW (4)
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): tālā gaisma	XR (4)
AS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	C-AS
BS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	C-BS
CS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	WC-CS
DS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	WC-DS
ES klases tuvās gaismas lukturis (GDL simetriskas)	WC-ES
BS klases tālās gaismas lukturis	R-BS
CS klases tālās gaismas lukturis	WR-CS
DS klases tālās gaismas lukturis	WR-DS
ES klases tālās gaismas lukturis (GDL)	WR-ES
F3 klases priekšējais miglas lukturis	F3
Pagriešanās gaismas lukturis	K

Minimālajai “a” vērtībai 13. pielikuma 1. daļā jābūt vismaz 5 mm priekšējiem miglas lukturiem un pagriešanās gaismas lukturiem un visām citām ierīcēm – vismaz 5 mm, ja lēca ir plastmasas un vismaz 8 mm, ja lēca ir stikla.

3.2.4.4.

Saistībā ar grozījumiem attiecināmo izmaiņu indeksam katrai ierīcei jābūt šādam (sk. 6.1.1. punktu):

2. tabula

Grozījumu sērija un izmaiņu indekss

Noteikumu grozījumu sērija	00
Funkcija (lukturis)	Izmaiņu indekss konkrētajai funkcijai (lukturim)
A klases tālās gaismas lukturis	0
A klases tuvās gaismas lukturis (asimetriskas)	0
B klases tālās gaismas lukturis	0
B klases tuvās gaismas lukturis (asimetriskas)	0
D klases tālās gaismas lukturis (GDL)	0
D klases tuvās gaismas lukturis (GDL asimetriskas)	0
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): pamata tuvā gaisma	0
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): autoceļa tuvā gaisma	0
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): pilsētas tuvā gaisma	0
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): sliktu laikapstākļu tuvā gaisma	0
Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS): tālā gaisma	0
AS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	0
BS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	0
CS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	0
DS klases tuvās gaismas lukturis (simetriskas)	0
ES klases tuvās gaismas lukturis (GDL simetriskas)	0
BS klases tālās gaismas lukturis	0
CS klases tālās gaismas lukturis	0
DS klases tālās gaismas lukturis	0
ES klases tālās gaismas lukturis (GDL)	0
F3 klases priekšējais miglas lukturis	0
Pagriešanās gaismas lukturis	0

3.3.

Apstiprinājuma marķējuma zīme

3.3.1.

Vispārīgi noteikumi

3.3.1.1.

Uz katras apstiprinātam tipam piederošas ierīces jābūt pietiekami lielai vietai 1958. gada Nolīgumā minētajam unikālajam identifikatoram (UI) un citiem marķējumiem, kā noteikts 3.3.2.6. punktā vai, ja tas nav tehniski iespējams, apstiprinājuma marķējumam ar papildu simboliem un citiem marķējumiem, kā attiecīgi noteikts 3.3.2. punktā.

3.3.1.2.

Marķējumu izkārtojuma piemēri ir parādīti 13. pielikumā.

3.3.1.3.

Vietu UI vai apstiprinājuma marķējumam norāda 3.1.2. punktā minētajos rasējumos.

3.3.1.4.

UI vai apstiprinājuma marķējuma zīmei kopā ar papildu simboliem jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai. To drīkst izvietot uz luktura iekšējās vai ārējās daļas (caurspīdīgas vai ne), kuru nevar atdalīt no luktura caurspīdīgās gaismu izstarojošās daļas. Jebkurā gadījumā marķējumam jābūt redzamam, kad lukturis ir uzstādīts transportlīdzeklī vai kad ir atvērta transportlīdzekļa tāda kustīgā daļa kā motora pārsegs vai bagāžnieka pārsegs, vai durvis.

3.3.1.5.

Grupētu, kombinētu vai savstarpēji savietotu lukturu gadījumā vienu UI vai apstiprinājuma marķējuma zīmi drīkst likt ar nosacījumu, ka visi grupētie, kombinētie vai savstarpēji savietotie lukturi atbilst attiecīgiem noteikumiem un ir izpildītas arī šādas prasības:

a)	piemēro 3.3.2. punkta prasības;

b)	nevienu grupētu, kombinētu vai savstarpēji savietotu lukturu gaismas caurlaidīgo daļu nevar noņemt, vienlaikus nenoņemot apstiprinājuma marķējuma zīmi;

katra luktura simbolus atbilstoši noteikumiem, atbilstīgi kuriem ticis piešķirts apstiprinājums, marķē:

i)	vai nu uz attiecīgās gaismu izstarojošās virsmas,

ii)	vai grupā tā, ka katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savstarpēji savietotajiem lukturiem var tikt skaidri identificēts;

d)	atsevišķas apstiprinājuma marķējuma zīmes sastāvdaļu lielums nedrīkst būt mazāks kā minimālais izmērs, kāds attiecīgajos noteikumos prasīts vismazākajai no atsevišķajām marķējuma zīmēm.

3.3.1.6.

Atšķirīgu tipu lukturu gadījumā, kuri atbilst vairāku noteikumu prasībām, kam ir tā pati ārējā vienas vai vairāku krāsu lēca, drīkst izmantot vienu apstiprinājuma marķējuma zīmi ar nosacījumu, ka:

a)	katra luktura simboli atbilstoši noteikumiem, atbilstīgi kuriem ticis piešķirts apstiprinājums, ir marķēti atbilstoši 3.3.2. punktam;

b)	uz luktura galvenā korpusa ir faktiskās(-o) funkcijas(-u) apstiprinājuma marķējuma zīme;

c)	atsevišķas apstiprinājuma marķējuma zīmes sastāvdaļu lielums nedrīkst būt mazāks kā minimālais izmērs, kāds attiecīgajos noteikumos prasīts vismazākajai no atsevišķajām marķējuma zīmēm.

3.3.1.7.

Ar citiem lukturiem grupētu, kombinētu vai savstarpēji savietotu lukturu gadījumā, kuru lēcas var tikt izmantotas citu tipu lukturiem, piemēro 3.3. punkta noteikumus.

3.3.2.

Apstiprinājuma marķējumu veido:

3.3.2.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (6);

3.3.2.2.

apstiprinājuma numurs, kā noteikts 3.2.2. punktā;

3.3.2.3.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R” un divi cipari, kas norāda apstiprinājuma izdošanas laikā spēkā esošo grozījumu sēriju;

3.3.2.4.

galveno lukturu, AFS un priekšējo miglas lukturu papildu simboli:

3.3.2.4.1.

galveno lukturu/AFS uzstādīšanas vienības gadījumā, kura atbilst tikai kreisās puses satiksmes prasībām – horizontāla bultiņa, kas vērsta uz labo pusi no novērotāja, kas stāv pretī galvenajam lukturim, t. i., uz to ceļa pusi, pa kuru notiek satiksme;

3.3.2.4.2.

galveno lukturu/AFS uzstādīšanas vienības gadījumā, kura konstruēta, lai atbilstu abu satiksmes sistēmu prasībām, izmantojot optiskās vienības vai gaismas avota(-u), vai LED moduļa(-u) iestatījumu pienācīgu regulēšanu – horizontāla, abpusēji vērsta bultiņa, kuras gali vērsti attiecīgi pa kreisi un pa labi;

3.3.2.4.3.

uz F3 klases priekšējiem miglas lukturiem ar asimetrisku gaismas sadalījumu un kurus nevar uzstādīt transportlīdzekļa jebkurā pusē, jābūt bultiņai, kas vērsta uz transportlīdzekļa ārpusi;

3.3.2.4.4.

priekšējo miglas lukturu, galveno lukturu un AFS uzstādīšanas vienības, kas satur plastmasas materiāla lēcu, gadījumā – burtu grupa “PL”, kas atrodas līdzās apgaismojumu identificējošajiem simboliem;

3.3.2.4.5.

tālās gaismas prasībām atbilstošu galveno lukturu/AFS uzstādīšanas vienības gadījumā – maksimālā gaismas stipruma indikācija, izteikta ar atsauces zīmi (I'M), kā noteikts 5.1.3.6. punktā, līdzās burtu “E” aptverošajam aplim.

Grupētu vai savietotu tālās gaismas galveno lukturu/AFS apgaismes vienības gadījumā tālo gaismu kopējam maksimālajam gaismas stiprumam jābūt uzrādītam, kā norādīts iepriekš;

3.3.2.4.6.

galveno lukturu/AFS uzstādīšanas vienības gadījumā, kas ir konstruēti tā, ka gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi), kas izstaro galveno tuvās gaismas kūli, neieslēdzas vienlaikus ar citu apgaismes funkciju, ar kuru tas var būt savstarpēji savietots: slīpsvītra (/) pēc simbola, kas apstiprinājuma marķējumā norāda tuvo gaismu izstarojošo galveno lukturi.

3.3.2.4.6.1.

Šo prasību nepiemēro galvenajiem lukturiem, kas atbilst D klases galveno lukturu prasībām, kuri ir konstruēti tā, ka tuvo gaismu un tālo gaismu nodrošina viens un tas pats lokizlādes gaismas avots;

3.3.2.4.7.

AFS gadījumā svītra virs burta(-iem) norāda, ka AFS funkciju(-as) dotajā sistēmas pusē nodrošina vairāk nekā viena uzstādīšanas vienība;

3.3.2.5.

Apstiprinājuma numuru un papildu simbolus novieto apļa tuvumā un vai nu virs, vai zem “E” burta, vai arī pa labi vai pa kreisi no šā burta. Apstiprinājuma numura cipariem ir jābūt burta “E” vienā pusē un vērstiem tajā pašā virzienā.

3.3.2.6.

Citi marķējumi

Uz ceļa apgaismes funkcijām vai sistēmām neizdzēšamā un skaidri salasāmā veidā jābūt norādītam pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei un šādiem marķējumiem:

3.3.2.6.1.

uzstādīšanas vienību gadījumā, kuras satur tuvo gaismu, kas konstruēta tā, lai atbilstu gan labās puses, gan kreisās puses kustības prasībām – marķējumiem, kas norāda optiskā mezgla abus iestatījumus uz transportlīdzekļa vai gaismas avotu uz reflektora; šiem marķējumiem jāsastāv no burtiem “R/D” labās puses satiksmes pozīcijai un burtiem “L/G” kreisās puses satiksmes pozīcijai;

3.3.2.6.2.

lukturu ar nomaināmu(-iem) gaismas avotu(-iem) vai ar nomaināmiem gaismas moduļiem gadījumā – marķējumam, kas norāda:

a)	AS, BS, CS, DS, ES un pagriešanās gaismas lukturiem noteikto gaismas avota(-u) kategoriju vai kategorijas; un/vai

b)	gaismas avota moduļa specifisko identifikācijas kodu; un/vai

c)	galvenajiem lukturiem, priekšējiem miglas lukturiem un AFS – LED moduļa(-u) nominālo(-os) spriegumu(-us), nominālo(-ās) jaudu(-as) vatos un specifisko identifikācijas kodu;

3.3.2.6.3.

lukturu ar gaismas avota moduli(-ļiem) gadījumā – marķējumam uz gaismas avota moduļa(-ļiem), kas norāda:

a)	pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi;

moduļa specifisko identifikācijas kodu. Šim specifiskajam identifikācijas kodam jāsastāv sākumā no burtiem “MD”, kas apzīmē “MODULI”, kam seko apstiprinājuma marķējuma zīme bez apļa, kā norādīts 3.3.2.1. punktā; šo specifisko identifikācijas kodu norāda 3.1.2. punktā minētajos rasējumos. Apstiprinājuma marķējuma zīmei nav obligāti jābūt tādai pašai kā uz luktura, kurā moduli izmanto, bet abiem marķējumiem jābūt no viena un tā paša pieteikuma iesniedzēja;

c)	pagriešanās gaismas luktura gadījumā – nominālo spriegumu vai sprieguma diapazonu. Ja gaismas avota modulis(-ļi) nav nomaināms(-i), to (tos) nav obligāti marķēt;

3.3.2.6.4.

pagriešanās gaismas luktura gadījumā ar:

a)	gaismas avota elektronisku vadības ierīci vai

b)	nenomaināmiem gaismas avotiem, un/vai

c)	gaismas avota moduli(-ļiem): nominālā sprieguma vai sprieguma diapazona marķējumam;

3.3.2.6.5.

uz gaismas avota elektroniskās vadības ierīces:

3.3.2.6.5.1.

galveno lukturu, AFS un priekšējo miglas lukturu gadījumā:

ja gaismas avota elektroniskās vadības ierīci, kas nav LED moduļa daļa, izmanto LED moduļa(-u) darbināšanai, tā jāmarķē ar tās(-o) specifisko(-ajiem) identifikācijas kodu(-iem), nominālo ieejas spriegumu un jaudu vatos;

3.3.2.6.5.2.

pagriešanās gaismas lukturu gadījumā:

uz gaismas avota elektroniskās vadības ierīces, kas ir luktura daļa, bet nav ietverta luktura korpusā, jābūt ražotāja nosaukumam un tā identifikācijas numuram;

3.3.2.6.6.

ja AFS, priekšējie miglas lukturi un galvenie lukturi, izņemot AS, BS, CS, DS un ES klases, atbilst 7. pielikuma prasībām tikai ar 12 V barošanu – marķējumam, kas sastāv no slīpi pārsvītrota (X) numura 24 līdzās gaismas avota(-u) turētājam(-iem);

3.3.2.6.7.

ja L un T kategorijas transportlīdzekļu galvenajam lukturim ir papildu apgaismes vienība(-as):

3.3.2.6.7.1.

uz galveno tuvās gaismas kūli izstarojošajiem galvenajiem lukturiem jābūt 3.3.2.6.7.2.2. punktā minētās(-o) papildu apgaismes vienības(-u) specifiskajam identifikācijas kodam;

3.3.2.6.7.2.

uz papildu apgaismes vienības(-ām) jābūt pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei un šādiem marķējumiem:

3.3.2.6.7.2.1.

gaismas avota(-u) gadījumā – to kategorijai(-ām), un/vai

LED moduļa(-u) gadījumā – LED moduļa(-u) nominālajam spriegumam un nominālajai jaudai vatos, un specifiskajam(-iem) identifikācijas kodam(-iem);

3.3.2.6.7.2.2.

papildu apgaismes vienības(-u) specifiskajam(-iem) identifikācijas kodam(-iem). Šim marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

Šim specifiskajam identifikācijas kodam jāsastāv sākumā no burtiem “ALU”, kas apzīmē “papildu apgaismes vienību”, kam seko apstiprinājuma marķējuma zīme bez apļa un, ja izmanto vairākas neidentiskas papildu apgaismes vienības, papildu simboli vai rakstzīmes. Šis specifiskais identifikācijas kods jāparāda rasējumos. Apstiprinājuma marķējumam nav obligāti jābūt tādam pašam kā uz luktura, kurā izmanto papildu apgaismes vienību(-as), bet abiem marķējumiem jābūt no viena un tā paša pieteikuma iesniedzēja.

3.3.3.

Apstiprinājuma marķējumu drīkst aizstāt ar unikālo identifikatoru (UI), ja tāds pieejams. Unikālā identifikatora zīmei ir jāatbilst turpmāk paraugā norādītajam formātam:

a ≥ 8 mm

Dotais unikālais identifikators (UI), marķēts uz luktura, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts un ka attiecīgā informācija par šo tipa apstiprinājumu ir pieejama ANO drošajā interneta datubāzē, izmantojot 163210 kā unikālo identifikatoru.

3.4.

Ceļa apgaismes ierīces pārveidojumi un apstiprinājuma paplašinājums

3.4.1.

Par katru luktura tipa pārveidojumu paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas tipu apstiprinājusi. Šī iestāde tad drīkst vai nu:

3.4.1.1.

uzskatīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nevarētu būt vērā ņemamas negatīvas sekas un ka lukturis jebkurā gadījumā joprojām atbilst prasībām; vai

3.4.1.2.

pieprasīt atkārtotu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas atbildīgs par testu veikšanu.

3.4.2.

Par apstiprinājuma apstiprināšanu vai atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo šos noteikumus piemērojošajām 1958. gada Nolīguma pusēm saskaņā ar 3.2.3. punktā noteikto procedūru.

3.4.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir šim paplašinājumam sērijas numuru un, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu, informē par to pārējās 1958. gada Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, atbilstīgi kuriem apstiprinājums ir piešķirts.

3.5.

Ražošanas atbilstība

Ražošanas atbilstības procedūrām jāatbilst 1958. gada Nolīguma 1. papildinājumā (E/ECE/TRANS/505/Rev.3) noteiktajām, ievērojot šādas prasības.

3.5.1.

Atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātas ceļa apgaismes ierīces ražo tā, ka tās atbilst apstiprinātajam tipam, izpildot 4.16. un 5. punktā noteiktās prasības.

3.5.1.1.

Jāievēro šo noteikumu 2. pielikumā noteiktais prasību minimums ražošanas atbilstības kontroles procedūrām.

3.5.1.2.

Jāievēro šo noteikumu 3. pielikumā noteiktais prasību minimums inspektora veiktai paraugu ņemšanai.

3.5.2.

Tipa apstiprinājumu piešķīrusī tipa apstiprinātāja iestāde jebkurā laikā drīkst verificēt katrā ražotnē piemērotās atbilstības kontroles metodes. Šādu verifikāciju normāls biežums ir reize divos gados.

3.5.3.

Attiecībā uz ierīcēm, kas atbilst tikai 5.6. punktam (pagriešanās gaismas lukturi), un nenomaināma(-u) kvēldiega gaismas avota(-u) vai ar nenomaināmu(-iem) kvēldiega gaismas avotu(-iem) aprīkota gaismas avota moduļa(-u) gadījumā pieteikuma iesniedzējs tipa apstiprinājuma dokumentācijai pievieno ziņojumu (ko izdevis tipa apstiprinājuma dokumentācijā norādītais ražotājs), kas ir pieņemams par tipa apstiprināšanu atbildīgajai iestādei un kas pierāda šo nenomaināmo kvēldiega gaismas avotu atbilstību IEC 60809 3. izdevuma 4.11. punkta prasībām.

3.5.4.

Ceļa apgaismes ierīces ar acīmredzamiem defektiem neņem vērā.

3.5.5.

Atskaites zīmi neņem vērā.

3.5.6.

Mērījumu punktus, kas doti B daļas 8. tabulā, neņem vērā.

3.5.7.

Mērījumu punktus, kas doti 35. tabulas 8. līdz 15. punktā, neņem vērā.

3.6.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

3.6.1.

Atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirto ierīces apstiprinājumu drīkst anulēt, ja konstatē neatbilstību iepriekš noteiktajām prasībām.

3.6.2.

Ja šos noteikumus piemērojoša Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

3.7.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz ražot atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātu ierīci, tas par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņēmusi attiecīgo paziņojumu, šī iestāde par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

3.8.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

ANO noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprināšanas testiem atbildīgo tehnisko dienestu un to tipa apstiprinātāju iestāžu noskumus un adreses, kas piešķir tipa apstiprinājumu un kam nosūta citās valstīs izdotus paziņojumus par apstiprinājumu vai par apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu, vai anulēšanu, vai par ražošanas pilnīgu izbeigšanu.

4. VISPĀRĪGĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS

Apstiprināšanai iesniegtajiem lukturiem ir jāatbilst 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām.

Šajos noteikumos piemēro prasības, as iekļauti ANO Noteikumu Nr. 48, 53, 74 vai 86 5. iedaļā “Vispārīgas specifikācijas” un 6. iedaļā “Atsevišķās specifikācijas” (un pielikumos, uz kuriem izdarītas atsauces šajās iedaļās), un to sēriju grozījumos, kuri ir spēkā luktura tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.

Piemēro prasības, kas attiecas uz katru lukturi un transportlīdzekļa kategoriju(-ām), kurā paredzēts uzstādīt lukturi, ja luktura tipa apstiprināšanas laikā to verifikācija ir praktiski iespējama.

4.1.

Lukturiem ir jābūt konstruētiem un izgatavotiem tā, ka normālos lietošanas apstākļos un neraugoties uz vibrācijām, kurām tie var būt pakļauti šādā lietošanā, tiek nodrošināta to apmierinoša darbība un ka tie saglabā šajos noteikumos noteiktos raksturlielumus.

4.2.

Lukturiem ir jābūt izgatavotiem tā, ka tie dod pienācīgu apgaismojumu bez apžilbināšanas, izstarojot tuvo gaismu, un labu apgaismojumu, izstarojot tālo gaismu. Līkuma izgaismošana drīkst tikt panākta, aktivizējot vienu papildu kvēldiega gaismas avotu, vienu vai vairākus papildu LED gaismas avotus vai vienu vai vairākus papildu LED moduļus, kas ir daļa no tuvo gaismu izstarojošā luktura.

4.3.

Lukturus aprīko ar ierīci, kas ļauj tos transportlīdzeklī noregulēt, lai tie atbilstu tiem piemērojamajiem noteikumiem. AS, BS, CS, DS un ES klases galvenajiem lukturiem šāda ierīce drīkst nodrošināt vai nenodrošināt horizontālu regulēšanu ar nosacījumu, ka galvenie lukturi ir konstruēti tā, ka tie var saglabāt pareizu horizontālu vērsumu pat pēc vertikālā vērsuma regulēšanas. Šāda ierīce nav obligāti jāuzstāda vienībām, kur reflektors nav atdalāms no izkliedējošās lēcas ar nosacījumu, ka šādas vienības izmanto tikai transportlīdzekļos, kur lukturu iestatījumu var regulēt ar citiem līdzekļiem.

4.4.

Ja galveno tuvās gaismas kūli izstarojošais lukturis un tālu gaismu izstarojošais lukturis ir katrs aprīkots ar savu(-iem) gaismas avotu(-iem) vai LED moduli(-ļiem), regulēšanas ierīcei jāļauj atsevišķi regulēt galveno tuvās gaismas un tālās gaismas kūli.

Tomēr šos noteikumus nepiemēro mezgliem ar nedalāmiem reflektoriem.

4.5.

Gaismas avoti

4.5.1.

Ierobežojumi gaismas avotiem

4.5.1.1.

Lukturiem ir jābūt aprīkotiem tikai ar gaismas avotu(-iem), kas apstiprināts(-i) saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, 99 un/vai 128 ar nosacījumu, ka ANO Noteikumos Nr. 37 un to sēriju grozījumos, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā, vai ANO Noteikumos Nr. 99 un to sēriju grozījumos, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā, vai ANO Noteikumos Nr. 128 un to sēriju grozījumos, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā, nav noteikti izmantošanas ierobežojumi, un/vai LED moduli(-ļiem), un/vai gaismas avota moduli(-ļiem) (tikai pagriešanās gaismas lukturiem), un/vai nenomaināmu gaismas avotu (tikai pagriešanās gaismas lukturiem).

4.5.1.2.

Priekšējiem miglas lukturiem neatkarīgi no tā, vai gaismas avoti ir vai nav nomaināmi, jābūt aprīkotiem tikai ar vienu vai vairākiem gaismas avotiem, kuri apstiprināti saskaņā ar:

a)	ANO Noteikumiem Nr. 37 vai

b)	ANO Noteikumiem Nr. 99, vai

c)	ANO Noteikumiem Nr. 128;

un/vai vienu vai vairākiem LED moduļiem, ja piemēro 9. pielikuma prasības; testē atbilstību šīm prasībām.

4.5.1.3.

D klases galvenos lukturus aprīko tikai ar:

4.5.1.3.1.

galvenā tuvās gaismas kūļa gadījumā – vienu lokizlādes gaismas avotu. Tuvajai gaismai ir pieļaujami maksimums divi šādi papildu gaismas avoti:

viens kvēldiega papildu gaismas avots, kas apstiprināts atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 37, viens vai vairāki LED papildu gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr 128, un/vai tuvās gaismas luktura iekšpusē drīkst izmantot vienu vai vairākus LED moduļus, lai ģenerētu infrasarkano starojumu. To/tos aktivizē tikai vienlaicīgi ar lokizlādes gaismas avotu. Pārstājot darboties lokizlādes gaismas avotam, šim kvēldiega, LED gaismas avota(-u) un/vai LED moduļa(-u) papildu gaismas avotam jāizslēdzas automātiski.

Notiekot kvēldiega, LED gaismas avota un/vai LED moduļa papildu gaismas avota atteicei, galvenajam lukturim jāturpina atbilst tuvajai gaismai noteiktajām prasībām;

4.5.1.3.2.

tālās gaismas gadījumā – vienu vai vairākiem gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, vienu vai vairākiem lokizlādes gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 99, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, un/vai LED moduli(-iem). Ja tālās gaismas nodrošināšanai izmanto vienu vai vairākus gaismas avotus, šiem gaismas avotiem jābūt darbināmiem vienlaicīgi.

Tāpat ir iespējams, ka viena no šiem gaismas avotiem izstarotās tālās gaismas daļa tiks izmantota vienīgi īslaicīgu signālu došanai (dot ceļu), kā to deklarējis pieteikuma iesniedzējs. To norāda attiecīgajā rasējumā, un paziņojuma veidlapā izdara attiecīgu piezīmi.

4.5.1.4.

A un B klases galvenos lukturus aprīko tikai ar:

4.5.1.4.1.

galvenā tuvās gaismas kūļa gadījumā – vienu kvēldiega gaismas avotu, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, vai vienu vai vairākiem LED moduļiem. Tuvajai gaismai ir pieļaujami šādi papildu gaismas avoti:

viens kvēldiega papildu gaismas avots, kas apstiprināts atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 37, viens vai vairāki LED papildu gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr 128, un/vai tuvās gaismas luktura iekšpusē drīkst izmantot vienu vai vairākus LED moduļus, lai ģenerētu infrasarkano starojumu. To/tos aktivizē tikai vienlaicīgi ar galveno tuvās gaismas kūli. Pārstājot darboties galvenajam tuvās gaismas kūlim, šim/šiem papildu gaismas avotam(-iem) un/vai LED modulim(-ļiem) jāizslēdzas automātiski.

Notiekot kvēldiega papildu gaismas avota vai viena no vairākiem papildu LED gaismas avotiem, vai viena vai vairāku papildu LED moduļu atteicei, galvenajam lukturim jāturpina atbilst tuvajai gaismai noteiktajām prasībām;

4.5.1.4.2.

tālās gaismas gadījumā neatkarīgi no galvenajam tuvās gaismas kūlim izmantojamā gaismas avota veida (LED modulis(-ļi) vai kvēldiega vai LED gaismas avots(-i)) – vienu vai vairākiem kvēldiega gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, vai vienu vai vairākiem LED moduļiem.

4.5.1.5.

AS, BS, CS, DS klases galvenos lukturus aprīko tikai ar:

4.5.1.5.1.

galvenā tuvās gaismas kūļa gadījumā – vienu vai vairākiem kvēldiega gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, un/vai vienu vai vairākiem LED moduļiem. Ja līkuma izgaismošanai lieto papildu gaismas avotu(-us) un/vai papildu apgaismes vienību(-as), izmanto tikai kvēldiega gaismas avotus, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, LED gaismas avotus, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, un/vai LED moduļus;

4.5.1.5.2.

4.5.1.6.

E klases galvenos lukturus aprīko tikai ar:

4.5.1.6.1.

galvenā tuvās gaismas kūļa gadījumā – vienu lokizlādes gaismas avotu, kas apstiprināts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 99, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, vai vienu vai vairākiem LED moduļiem. Ja līkuma izgaismošanai lieto papildu gaismas avotu(-us) un/vai papildu apgaismes vienību(-as), izmanto tikai kvēldiega gaismas avotus, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37, LED gaismas avotus, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, un/vai LED moduļus;

4.5.1.6.2.

tālās gaismas gadījumā neatkarīgi no galvenajam tuvās gaismas kūlim izmantojamā gaismas avota veida (LED modulis(-ļi) vai lokizlādes vai LED gaismas avots(-i)) – vienu vai vairākiem lokizlādes gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 99, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128, vai vienu vai vairākiem LED moduļiem.

4.5.1.7.

Pagriešanās gaismas lukturus aprīko tikai ar kādu vienu gaismas avotu vai šādu to kombināciju:

a)	kvēldiega gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37;

b)	LED gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128;

c)	LED modulis(-ļi);

d)	gaismas avota modulis(-ļi):

e)	nenomaināms gaismas avots.

4.5.1.8.

C, E, V, W, R klases AFS aprīko tikai ar kādu vienu gaismas avotu vai šādu to kombināciju:

a)	kvēldiega gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 37;

b)	lokizlādes gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 99;

c)	LED gaismas avoti, kas apstiprināti saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 128;

d)	LED modulis(-ļi).

Tomēr C klases (pamata) tuvo gaismu aprīko tikai ar nomaināmiem gaismas avotiem vai ar nomaināmiem vai nenomaināmiem LED moduļiem.

4.5.2.

Vispārīgas prasības gaismas avotiem

4.5.2.1.

Ja gaismas avota kategorija vai kategorijas lietojums ir ierobežots līdz lukturiem ekspluatācijā esošos transportlīdzekļos, kuri sākotnēji aprīkoti ar šādiem lukturiem, tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam jādeklarē, ka lukturis paredzēts uzstādīšanai tikai šādos transportlīdzekļos; to ieraksta paziņojuma veidlapā.

4.5.2.2.

Nomaināma(-u) gaismas avota(-u) gadījumā:

a)	luktura konstrukcijai ir jābūt tādai, ka gaismas avotu(-us) var nostiprināt tikai pareizajā pozīcijā;

b)	gaismas avota turētājam jāatbilst raksturlielumiem, kas noteikti IEC publikācijā 60061. Piemēro izmantotā(-o) gaismas avota(-u) kategorijai atbilstošo turētāja datu lapu.

4.5.2.3.

Gaismas avota elektronisko(-ās) vadības ierīci(-es), ja attiecināms, uzskata par luktura daļu; tās drīkst būt LED moduļa(-u) daļa.

4.5.2.4.

D un/vai ES klases galvenais lukturis un tā balasta sistēma vai gaismas avota vadības ierīce nedrīkst radīt starojuma vai barošanas līnijas traucējumus, kas izraisa citu elektrisko/elektronisko transportlīdzekļa sistēmu darbības traucējumus (7).

4.5.2.5.

Ir atļauti tādi priekšējie miglas lukturi, kas konstruēti pastāvīgai darbībai kopā ar papildu sistēmu, kura vada izstarotās gaismas stiprumu, vai kas ir savstarpēji savietoti ar citu funkciju, izmantojot kopīgu gaismas avotu, un ir konstruēti pastāvīgai darbībai kopā ar papildu sistēmu, kura vada izstarotās gaismas stiprumu.

4.5.2.6.

Ja lukturis, izņemot AFS un pagriešanās gaismas lukturi, satur vienu vai vairākus gaismas avotus vai LED moduli(-ļus), kas izstaro galveno tuvās gaismas kūli vai priekšējo miglas gaismu un kopējā nominālā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, to norāda 1. pielikumā dotajā paziņojuma veidlapā.

Ja AFS satur gaismas avotus un/vai LED moduli(-ļus), kas izstaro pamata tuvo gaismu un apgaismes vienību kopējā nominālā gaismas plūsma, kā norādīts veidlapas 9.3.2.3. punktā, pārsniedz 2 000 lūmenus vienā pusē, to norāda 1. pielikumā dotajā paziņojuma veidlapā.

LED moduļu objektīvo gaismas plūsmu mēra saskaņā ar 9. pielikuma 5. punktu.

4.5.2.7.

LED modulim jābūt:

a)	noņemamam no tā ierīces tikai ar instrumentu palīdzību, ja vien paziņojuma veidlapā nav norādīts, ka LED modulis nav nomaināms, un

b)	konstruētam tā, ka neatkarīgi no instrumenta(-u) izmantošanas tas nav mehāniski savstarpēji apmaināms ar jebkādu nomaināmu, apstiprinātu gaismas avotu.

4.5.3.

Konkrētas prasības gaismas avotiem

4.5.3.1.

Ja pagriešanās gaismas lukturi ir aprīkoti ar gaismas avota moduli(-ļiem), gaismas avota moduļa(-u) konstrukcijai jābūt tādai, ka:

a)	katru gaismas avota moduli var nostiprināt tikai tam atvēlētajā un pareizā pozīcijā un to var noņemt tikai, izmantojot instrumentu(-us);

b)	ja ierīces korpusā izmanto vairāk nekā vienu gaismas avota moduli, gaismas avota moduļus ar atšķirīgiem raksturlielumiem nevar savstarpēji apmainīt tajā pašā luktura korpusā;

c)	gaismas avota modulis(-ļi) ir nodrošināts(-i) pret neatļautu iejaukšanos;

d)	gaismas avota modulis ir konstruēts tā, ka neatkarīgi no instrumenta(-u) izmantošanas to nevar mehāniski savstarpēji apmainīt ar jebkādu nomaināmu, apstiprinātu gaismas avotu.

4.5.3.2.

Attiecībā uz AFS un priekšējiem miglas lukturiem, kas aprīkoti ar LED gaismas avotu(-iem) un/vai LED moduli(-ļiem)

4.5.3.2.1.

Gaismas avota elektronisko(-ās) vadības ierīci(-es), kas saistīta(-as) ar LED moduļa(-u) darbību, ja attiecināms, uzskata par luktura daļu; tā (tās) drīkst būt LED moduļa(-u) daļa.

4.5.3.2.2.

Lukturim un LED modulim(-ļiem) jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu 9. pielikumā noteiktajām prasībām. Testē atbilstību šīm prasībām.

4.5.3.2.3.

A, B, D klases galveno lukturu un AFS visu LED gaismas avotu un/vai LED moduļu, kas izstaro galveno tuvās gaismas kūli un ko mēra, kā aprakstīts 9. pielikuma 5. punktā (tikai LED moduļiem), kopējai nominālajai gaismas plūsmai jābūt vienādai ar 1 000 lūmeniem vai lielākai.

4.5.3.2.4.

AS, BS, CS un DS klases galveno lukturu visu LED gaismas avotu un/vai LED moduļu, kas izstaro galveno tuvās gaismas kūli un ko mēra, kā aprakstīts 9. pielikuma 5. punktā (tikai LED moduļiem), kopējai nominālajai gaismas plūsmai jāiekļaujas šādās robežās.

3. tabula

“AS, BS, CS un DS klases – gaismas plūsmas minimuma un maksimuma robežas tuvajai gaismai”

	AS klases galvenie lukturi	BS klases galvenie lukturi	CS klases galvenie lukturi	DS klases galvenie lukturi
Tuvās gaismas minimums	150 lūmeni	350 lūmeni	500 lūmeni	1 000 lūmeni
Tuvās gaismas maksimums	900 lūmeni	1 000 lūmeni	2 000 lūmeni	2 000 lūmeni

4.5.3.2.5.

ES klases galveno lukturu visu LED gaismas avotu un/vai LED moduļu, kas izstaro galveno tuvās gaismas kūli un ko mēra, kā aprakstīts 9. pielikuma 5. punktā, kopējai nominālajai gaismas plūsmai jāiekļaujas šādās robežās.

4. tabula

“ES klase – gaismas plūsmas minimuma robeža tuvajai gaismai”

	ES klases galvenie lukturi
Tuvās gaismas minimums	2 000 lūmeni

4.5.3.2.6.

Nomaināma LED moduļa gadījumā šā LED moduļa noņemšanu un nomaiņu, kā aprakstīts 9. pielikuma 1.4.1. punktā, demonstrē tehniskajam dienestam pieņemamā veidā.

4.5.3.2.7.

ANO Noteikumos Nr. 48 noteikts, ka LED moduļi drīkst saturēt citu gaismas avotu turētājus.

4.5.3.3.

AS, BS, CS un DS klases galveno lukturu galvenā tuvās gaismas kūļa katra kvēldiega gaisma avota standarta gaismas plūsma pie 13,2 V nepārsniedz 900 lm AS un BS klasei un 2 000 lm CS un DS klasei.

4.6.

Luktura testēšana

Atkarībā no izmantotā gaismas avota piemēro šādus nosacījumus.

4.6.1.

Nomaināmu kvēldiega gaismas avotu gadījumā

4.6.1.1.

Ja kvēldiega gaismas avoti darbojas tieši transportlīdzekļa sprieguma sistēmas apstākļos:

lukturi pārbauda, izmantojot bezkrāsainus standarta (etalona) kvēldiega gaismas avotus, kā noteikts Noteikumos Nr. 37.

Luktura, izņemot pagriešanās gaismas lukturus, testēšanas laikā kvēldiega gaismas avota(-u) barošanu iestata tā, lai iegūtu standarta gaismas plūsmu pie 13,2 V, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā.

Pagriešanās gaismas lukturu testēšanas laikā kvēldiega gaismas avota(-u) barošanu iestata tā, lai iegūtu standarta gaismas plūsmu pie 13,2 V vai 13,5 V, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā.

Tomēr, ja galvenajam tuvās gaismas kūlim izmanto H9 vai H9B kategorijas kvēldiega gaismas avotu, pieteikuma iesniedzējs drīkst izvēlēties standarta gaismas plūsmu pie 12,2 V vai 13,2 V, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā, un 1. pielikuma paziņojuma veidlapas 9. punktā norāda tipa apstiprinājumam izvēlēto spriegumu.

4.6.1.2.

Lai fotometrisko mērījumu procesā aizsargātu standarta (etalona) kvēldiega gaismas avotu, ir atļauts veikt mērījumus pie gaismas plūsmas, kas ir atšķirīga no standarta gaismas plūsmas pie 13,2 V. Ja tehniskais dienests izvēlas veikt mērījumus šādā veidā, gaismas stiprumu koriģē, izmērīto vērtību reizinot ar standarta (etalona) kvēldiega gaismas avota individuālo koeficientu Flamp, lai verificētu atbilstību fotometriskajām prasībām, kur:

F lamp = Φ reference / Φ test

Φ reference ir standarta gaismas plūsma pie 13,2 V, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā,

Φ test ir faktiskā gaismas plūsma, kas izmantota mērījumam.

Taču, ja izvēlas standarta gaismas plūsmu pie 12,2 V, kā noteikts H9 vai H9B kategorijas datu lapā, šī procedūra nav atļauta.

4.6.2.

Lokizlādes gaismas avota gadījumā

Izmanto standarta gaismas avotu, kā norādīts ANO Noteikumos Nr. 99, kurš ir vecināts vismaz 15 ciklus saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 99 4. pielikuma 4. punktu.

Luktura testēšanas laikā spriegumu balasta spailēs vai gaismas avota spailēs, ja balasts ir integrēts gaismas avotā, iestata tā, lai 12 V sistēmā vai pieteikuma iesniedzēja norādītajā transportlīdzekļa spriegumā uzturētu 13,2 V ar pielaidi ± 0,1 V.

Lokizlādes gaismas avota nominālā gaismas plūsma drīkst atšķirties no Noteikumos Nr. 99 norādītās. Šajā gadījumā atbilstoši koriģē gaismas stipruma vērtības.

4.6.3.

Nomaināmu LED gaismas avotu gadījumā

Lukturi pārbauda, izmantojot standarta gaismas avotu, kā noteikts ANO Noteikumos Nr. 128.

Luktura testēšanas laikā gaismas avotam(-iem) pievadīto spriegumu iestata tā, lai 12 V sistēmā uzturētu 13,2 V vai 13,5 V (pēc izvēles tikai pagriešanās gaismas lukturiem) vai 24 V sistēmā – 28 V, vai attiecīgi pieteikuma iesniedzēja norādītajā transportlīdzekļa spriegumā, ar pielaidi ± 0,1 V.

Iegūtās gaismas stipruma vērtības jākoriģē. Korekcijas koeficients ir attiecība starp nominālo gaismas plūsmu un gaismas plūsmas vērtību, kas noteikta pie izmantotā sprieguma. Ja ir vairāk nekā viens LED gaismas avots, piemēro korekcijas koeficientu vidējo vērtību, kamēr katrs atsevišķais korekcijas koeficients nedrīkst atšķirties no šīs vidējās vērtības par vairāk nekā 5 procentiem.

4.6.4.

LED moduļu gadījumā

Visus ar LED moduli(-ļiem) aprīkotu lukturu mērījumus veic attiecīgi pie 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Ar gaismas avota elektronisko vadības ierīci darbināmus LED moduļus mēra pie pieteikuma iesniedzēja norādītā ieejas sprieguma vai ar barošanas un darbināšanas ierīci, kas aizstāj šo vadības ierīci fotometriskajā testā.

4.6.5.

Tikai nenomaināmu gaismas avotu gadījumā, ja tas atļauts saskaņā ar 4. punkta prasībām

Ar nenomaināmiem gaismas avotiem aprīkotu lukturu visus mērījumus veic pie 6,3 V vai 6,75 V (pēc izvēles tikai pagriešanās gaismas lukturiem), 13,2 V vai 13,5 V (pēc izvēles tikai pagriešanās gaismas lukturiem) vai 28,0 V, vai pieteikuma iesniedzēja norādītajā transportlīdzekļa spriegumā. Testu laboratorija drīkst pieprasīt pieteikuma iesniedzējam īpašu šādiem gaismas avotiem vajadzīgu barošanas bloku. Testa spriegumus pievada luktura ieejas spailēm.

4.6.6.

Ja lukturī izmanto gaismas avota vadības ierīci, kas ir luktura daļa, pieteikuma iesniedzēja deklarēto spriegumu pievada šā luktura ieejas spailēm.

4.6.7.

Ja lukturī izmanto gaismas avota vadības ierīci, kas nav luktura daļa, pieteikuma iesniedzēja deklarēto spriegumu pievada šīs gaismas avota vadības ierīces ieejas spailēm. Testu laboratorijai pieteikuma iesniedzējam jāpieprasa īpašā gaismas avota vadības ierīce, kas nepieciešama gaismas avota un piemērojamo funkciju barošanai. Šā gaismas avota vadības ierīces identifikāciju, ja tāda ir, un/vai pievadīto spriegumu, tostarp pielaides, norāda šo noteikumu 1. pielikuma paziņojuma veidlapā.

4.6.8.

Ja galvenie lukturi vai AFS ir aprīkoti ar dažāda veida gaismas avotiem, luktura daļu, kas aprīkota:

a)	ar nomaināmiem kvēldiega gaismas avotiem, testē saskaņā ar 4.6.1. punktu;

b)	ar lokizlādes gaismas avotu, testē saskaņā ar 4.6.2. punktu;

c)	ar nomaināmiem LED gaismas avotiem, testē saskaņā ar 4.6.3. punktu;

d)	ar LED moduļiem, testē saskaņā ar 4.6.4. punktu;

un tad pieskaita iepriekš ar testētajiem gaismas avotiem iegūtajam rezultātam.

4.7.

No plastmasas materiāla izgatavotu gaismas caurlaidīgu sastāvdaļu (izņemot pagriešanās gaismas lukturu un AS klases galveno lukturu) testēšana

4.7.1.

Ja luktura ārējā lēca ir izgatavota no plastmasas materiāla, testus veic saskaņā ar 8. pielikuma prasībām.

4.7.2.

Priekšējā miglas lukturī esošo un no plastmasas materiāla izgatavoto sastāvdaļu noturību pret UV starojumu testē saskaņā ar 8. pielikuma 3.4. punktu.

4.7.2.1.

Tests, kas noteikts 4.7.2. punktā, nav nepieciešams, ja izmanto maza UV starojuma veida gaismas avotus, kā norādīts vai nu attiecīgos ANO Noteikumos, vai 9. pielikumā, vai ja ir veikti pasākumi, lai aizsargātu attiecīgās luktura sastāvdaļas no UV starojuma, piemēram, ar stikla filtriem.

4.8.

Robežas asumu un linearitāti, ja attiecināms, testē saskaņā ar attiecīgi 5. vai 6. pielikuma prasībām.

4.9.

Papildu testus, izņemot pagriešanās gaismas lukturu, veic saskaņā ar 7. pielikuma prasībām, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā nenotiek fotometriskās veiktspējas pārmērīgas izmaiņas.

4.10.

Lukturus ar asimetrisku “robežas” līniju, kas konstruēti, lai izpildītu prasības gan labās puses, gan kreisās puses kustībai, drīkst pielāgot attiecīgās ceļa puses satiksmei vai nu ar attiecīgu sākotnējo iestatījumu, uzstādot transportlīdzeklī, vai ar lietotāja selektīvu iestatījumu. Šāds sākotnējais vai selektīvais iestatījums drīkst ietvert, piemēram, vai nu optiskās vienības nostiprināšanu transportlīdzeklī noteiktā leņķī, vai galveno tuvās gaismas kūli izstarojošā(-o) gaismas avota(-u) nostiprināšanu attiecīgā leņķī/pozīcijā attiecībā pret optisko vienību.

Visos gadījumos ir jābūt iespējamiem tikai diviem un skaidri atšķiramiem iestatījumiem: vienam – labās puses un otram – kreisās puses satiksmei, un konstrukcijai ir jāizslēdz iespēja nejauši pāriet no viena iestatījuma uz otru vai iestatījums vidējā stāvoklī.

Ja galveno tuvās gaismas kūli izstarojošajam(-iem) gaismas avotam(-iem) ir divi dažādi iestatījuma stāvokļi, tad šī gaismas avota stiprinājuma pie reflektora sastāvdaļām ir jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai katrā no tā diviem iestatījumiem šis gaismas avots tiktu noturēts vietā ar precizitāti, kāda prasīta galvenajiem lukturiem, kas konstruēti satiksmei tikai pa vienu ceļa pusi.

Atbilstību šā punkta prasībām verificē ar vizuālu inspicēšanu un, ja nepieciešams, ar testēšanas iekārtu.

4.11.

Mehānisku un elektromehānisku struktūru testēšana

4.11.1.

Galveno lukturu vai sistēmas, kas konstruēta, lai nodrošinātu pārmaiņus tālo gaismu un tuvo gaismu vai tuvo gaismu un/vai tālo gaismu, kas konstruēta kļūšanai par līkuma apgaismojumu, jebkādai mehāniskai, elektromehāniskai vai citai ierīcei, kas šajā nolūkā iebūvēta galvenajā lukturī un apgaismes vienībā(-ās), ir jābūt konstruētai tā, ka:

4.11.1.1.

ierīce ir pietiekami izturīga, lai izturētu 50 000 darbināšanas reizes normālos lietošanas apstākļos. Lai verificētu atbilstību šai prasībai, par apstiprināšanas testiem atbildīgais tehniskais dienests drīkst:

a)	pieprasīt pieteikuma iesniedzējam piegādāt testa veikšanai nepieciešamo aprīkojumu;

b)	neveikt testu, ja pieteikuma iesniedzējs galveno lukturi iesniedz kopā ar šīs prasības izpildi apliecinošu testa ziņojumu, ko izdevis par tādas pašas konstrukcijas (mezgla) galveno lukturu apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests;

4.11.2.

A, B un D klases galvenie lukturi

4.11.2.1.

Atteices gadījumā gaismas stiprums virs H-H līnijas nedrīkst pārsniegt tuvās gaismas vērtības saskaņā ar 5.2. punktu; turklāt galvenajiem lukturiem, kas konstruēti, lai nodrošinātu tālo gaismu, kas konstruēta kļūšanai par līkuma apgaismojumu, vismaz 2 500 cd minimālajam gaismas stiprumam jāizpildās testa punktā 25 V (VV līnija, 1,72D).

4.11.2.2.

vai nu galvenajam tuvās gaismas kūlim vai tālajai gaismai vienmēr jābūt iegūstamai bez jebkādas iespējas mehānismam apstāties starp abām pozīcijām;

4.11.3.

AS, BS, CS, DS un ES klases galvenie lukturi

4.11.3.1.

Atteices, izņemot papildu gaismas avota(-u) un papildu apgaismes vienības(-u), ko izmanto līkuma izgaismošanai, gadījumā ir jābūt iespējai automātiski iegūt tuvo gaismu vai tādu stāvokli attiecībā uz fotometriskajiem nosacījumiem, kurā iegūst vērtības, kas nepārsniedz 1 200 cd 1. zonā, un ir vismaz 2 400 cd punktā 0,86D-V, ar tādiem līdzekļiem kā, piem., izslēgšana, spilgtuma samazināšana, vēršana lejup un/vai funkcionāla aizstāšana.

4.11.3.2.

Izņemot attiecībā uz papildu gaismas avotu(-iem) un papildu apgaismes vienību(-ām), ko izmanto līkumu izgaismošanai, vai nu tuvajai gaismai, vai tālajai gaismai ir jābūt vienmēr iegūstamai bez jebkādas iespējas mehānismam apstāties starp šīm divām pozīcijām.

4.11.4.

AFS

4.11.4.1.

Izņemot tālās gaismas pielāgošanas gadījumu, ir vienmēr jāiegūst tuvā gaisma vai tālā gaisma bez jebkādas iespējas palikt starpstāvoklī vai nedefinētā stāvoklī; ja tas nav iespējams, šādam stāvoklim jāatbilst 4.11.4.2. punkta noteikumiem.

4.11.4.2.

Atteices gadījumā ir jābūt iespējai automātiski iegūt tuvo gaismu vai tādu stāvokli attiecībā uz fotometriskajiem nosacījumiem, kurā iegūst vērtības, kas nepārsniedz 1 300 cd III b zonā, kā noteikts 5.3. punktā, un ir vismaz 3 400 cd “segmenta Imax” punktā, ar tādiem līdzekļiem, kā piem., izslēgšana, spilgtuma samazināšana, vēršana lejup un/vai funkcionāla aizvietošana.

Veicot šo prasību izpildes verifikācijas testus, par apstiprinājuma testiem atbildīgajam tehniskajam dienestam jāievēro pieteikuma iesniedzēja dotās instrukcijas.

4.11.5.

Lietotājs ar parastiem instrumentiem nevar mainīt kustīgo daļu formu vai atrašanās vietu vai ietekmēt pārslēgšanas ierīci.

4.12.

Apgaismojuma konfigurācija lukturiem ar asimetrisku “robežas” līniju tikai dažādiem satiksmes apstākļiem

4.12.1.

Ja lukturi ir konstruēti, lai atbilstu satiksmes prasībām tikai pa vienu ceļa pusi (vai nu labo, vai kreiso), jāizmanto pienācīgi līdzekļi, lai nepieļautu diskomfortu ceļa lietotājiem valstī, kur satiksme notiek pa ceļa pusi, kas pretēja satiksmes pusei valstī, kurai galvenais lukturis tika konstruēts (8). Šādi līdzekļi var būt:

a)	ārējās lēcas daļas aizklāšana;

b)	gaismas kūļa vēršana lejup. Horizontāls vērsums ir atļauts;

c)	jebkāds cits līdzeklis, lai likvidētu vai samazinātu gaismas kūļa asimetrisko daļu.

4.12.2.

Pēc 4.12.1. punktā aprakstīto līdzekļu pielietošanas ir jābūt izpildītām šādām prasībām attiecībā uz luktura gaismas stiprumu, saglabājot nemainīgu iestatījumu salīdzinājumā ar to, kāds iestatījums bijis sākotnējam kustības virzienam:

4.12.2.1.

labās puses kustībai konstruētai un kreisās puses kustībai pielāgotai tuvajai gaismai:

punktā 0,86 D – 1,72 L: vismaz 2 500 cd;

punktā 0,57 U – 3,43 R: ne vairāk kā 880 cd.

4.12.2.2.

kreisās puses kustībai konstruētai un labās puses kustībai pielāgotai tuvajai gaismai:

punktā 0,86 D – 1,72 R: vismaz 2 500 cd;

punktā 0,57 U – 3,43 L: ne vairāk kā 880 cd.

4.13.

Attiecīgā gadījumā lukturim jābūt izgatavotam tā, ka, notiekot gaismas avota un/vai LED moduļa atteicei, tiek nodrošināts atteices signāls, lai izpildītu attiecīgus ANO Noteikumu Nr. 48 nosacījumus.

4.14.

Sastāvdaļai(-ām), kurai(-ām) pievieno nomaināmu gaismas avotu, ir jābūt konstruētai(-ām) tā, lai gaismas avots viegli ievietotos un pat tumsā varētu tikt ievietots tikai pareizajā pozīcijā.

4.15.

Fotometrisko regulēšanu un mērīšanas nosacījumus skatīt 4. pielikumā.

4.15.1

Lukturus ar nomaināmiem gaismas avotiem uzskata par pieņemamiem, ja tie atbilst 5. punkta prasībām vismaz ar vienu standarta (etalona) gaismas avotu, kuru var iesniegt kopā ar lukturi.

4.16.

Izstarotās gaismas krāsa

Visu lukturu izstarotajai gaismai jābūt baltai. Tomēr priekšējo miglas lukturu izstarotās gaismas krāsa drīkst būt selektīvi dzeltena, ja to pieprasa pieteikuma iesniedzējs.

Pagriešanās gaismas luktura izstarotās gaismas krāsai 4. pielikuma A4-XII attēlā noteiktajā gaismas sadalījuma tīkla laukā ir jābūt baltai. Ārpus šā lauka nedrīkst būt vērojamas asas krāsas izmaiņas.

4.16.1.

LED moduļus saturošu lukturu kolorimetriskos raksturlielumus mēra saskaņā ar 9. pielikuma 4.3.2. punktu.

4.17.

Ja galvenajiem lukturim ir regulējams reflektors, 5.1. līdz 5.4. punkta prasības ir piemērojamas katrai uzstādīšanas pozīcijai, kas norādīta saskaņā ar 3.1.3. punktu. Verifikācijai izmanto šādu procedūru:

4.17.1.

katru norādīto pozīciju realizē ar testa goniometru attiecībā uz līniju, kas savieno gaismas avota centru ar HV punktu uz regulēšanas ekrāna. Regulējamo reflektoru/sistēmu vai tās daļu(-as) tad pārvieto tādā pozīcijā, ka gaismas kūļa attēls uz ekrāna atbilst attiecīgajiem vērsuma priekšrakstiem;

4.17.2.

kad reflektors/sistēma vai tās daļa(-as) ir sākotnēji fiksētas atbilstoši 4.17.1. punktam, ierīcēm vai to daļām ir jāatbilst 5.1. līdz 5.4. punkta attiecīgajām fotometriskajām prasībām.

4.17.3.

Papildu testus veic, kad reflektors/sistēma vai tās daļa(-as) ir pārvietota(-as) no sākotnējās pozīcijas vertikāli par ± 2° vai vismaz līdz galējai pozīcijai, ja tā mazāka nekā 2°, izmantojot galveno lukturu/sistēmas vai tās daļas(-u) regulēšanas līdzekļus. Pēc galveno lukturu/sistēmas vai tās daļas(-u) kā kopuma vērsuma izmaiņas (piemēram, izmantojot goniometru) attiecīgā pretējā virzienā kontrolē izstaroto gaismu šādos virzienos, un tai jāiekļaujas šādās prasītajās robežās:

tuvajai gaismai	galvenā luktura punkts B 50 L un 75 R (attiecīgi B 50 R un75 L);
	AFS punkts B 50 L un 75 R, vai attiecīgā gadījumā 50 R;
	AS, BS, CS, DS un ES klasei punkts HV un 0,86 D-V;
tālajai gaismai	IM un HV punkts (procenti no IM).

4.17.4.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir norādījis vairāk kā vienu uzstādīšanas pozīciju, 4.17.1. līdz 4.17.3. punkta procedūru atkārto attiecībā uz visām citām pozīcijām.

4.17.5.

Ja pieteikuma iesniedzējs nav pieprasījis īpašas uzstādīšanas pozīcijas, galvenos lukturus/sistēmu vai tās daļu(-as) 5.1. līdz 5.4. punktā noteikto mērījumu veikšanas nolūkā vērš, attiecīgajai(-ajām) regulēšanas ierīcei(-ēm) atrodoties vidējā pozīcijā. Papildu testu, kas noteikts 4.17.3. punktā, veic ar reflektoru/sistēmu vai tās daļu(-ām) pārvietotu tās galējās pozīcijās (nevis ±2°), izmantojot attiecīgu(-as) regulēšanas ierīci(-es).

5. KONKRĒTAS TEHNISKĀS PRASĪBAS

5.1.

Tehniskās prasības A, B, D (GDL), BS, CS, DS vai ES (GDL) (simboli “R”, "HR", “DR”, "XR”, "R-BS”, “WR-CS”, “WR-DS” vai “WR-ES”) klases tālajai gaismai

5.1.1.

Ja ceļa apgaismes ierīce ir konstruēta tālās gaismas un tuvās gaismas nodrošināšanai, tālās gaismas stipruma mērījumus veic pie tāda paša regulējuma, kā veicot mērījumus atbilstoši 5.2. līdz 5.4. punktam.

Ja ceļa apgaismes ierīce nodrošina tikai tālo gaismu, tai jābūt noregulētai tā, ka maksimālā gaismas stipruma laukums centrējas H-H un V-V līnijas krustpunktā; šādai ierīcei jāatbilst tikai 5.1.3. punktā minētajām prasībām.

Lai noteiktu gaismas stipruma maksimālo vērtību ierīcēm, kur tālās gaismas nodrošināšanai izmanto vairāk nekā vienu gaismas avotu, šos gaismas avotus darbina vienlaicīgi.

Tāpat ir iespējams, ka viena no šiem gaismas avotiem izstarotās tālās gaismas daļa tiks izmantota vienīgi īslaicīgu signālu došanai “dot ceļu”, kā to deklarējis pieteikuma iesniedzējs. To norāda attiecīgajā rasējumā, un paziņojuma veidlapā izdara attiecīgu piezīmi.

5.1.2.

Neatkarīgi no gaismas avota veida, kādu izmanto galvenā tuvās gaismas kūļa radīšanai, katram atsevišķam tālās gaismas kūlim atļauts izmantot vairākus gaismas avotus.

5.1.3.

Gaismas stipruma sadalījuma prasības tālajai gaismai

5.1.3.1.

Atsaucoties uz A4-II. attēlu, gaismas stipruma sadalījumam tālajai gaismai jāatbilst šādām prasībām.

5. tabula

Gaismas stipruma prasības tālajai gaismai

		A klases galvenais lukturis	B klases galvenais lukturis	D klases galvenais lukturis
Testa punkts	Leņķiskās koordinātas Grādi	Prasītais gaismas stiprums cd	Prasītais gaismas stiprums cd	Prasītais gaismas stiprums cd
		Min.	Min.	Min.
IM		27 000	40 500	43 800
H-5L	0,0; 5,0 L	3 400	5 100	6 250
H-2,5L	0,0; 2,5 L	13 500	20 300	25 000
H-2,5R	0,0; 2,5 R	13 500	20 300	25 000
H-5R	0,0; 5,0 R	3 400	5 100	6 250

5.1.3.2.

Atsaucoties uz A4-III. attēlu, gaismas stipruma sadalījumam primārajai tālajai gaismai jāatbilst šādām prasībām.

6. tabula

Primārās tālās gaismas gaismas stipruma sadalījums

Testa punkta numurs	Testa punkta leņķiskās koordinātas - grādos (*1)	Prasītais gaismas stiprums [cd]
		BS klase		CS klase		DS, ES klase
		MIN.	MAKS.	MIN.	MAKS.	MIN.	MAKS.
1.	H-V	16 000	–	20 000	–	30 000	---
2.	H-2,5°R un 2,5°L	9 000	–	10 000	–	20 000	---
3.	H-5°R un 5°L	2 500	–	3 500	–	5 000	---
4.	H-9°R un 9°L	–	–	2 000	–	3 400	---
5.	H-12°R un 12°L	–	–	600	–	1 000	---
6.	2°U-V	–	–	1 000	–	1 700	---
	Maksimuma (IM) MIN. gaismas stiprums	20 000	–	25 000	–	40 000	–
	Maksimuma (IM) MAKS. gaismas stiprums	–	215 000	–	215 000	–	215 000

5.1.3.3.

Atsaucoties uz A4-IV. attēlu, gaismas stipruma sadalījumam sekundārajai tālajai gaismai jāatbilst šādām prasībām.

7. tabula

Gaismas stipruma sadalījums sekundārajai tālajai gaismai

Testa punkta numurs	Testa punkta leņķiskās koordinātas - grādos (*2)	Prasītais gaismas stiprums [cd]
		BS klase		CS klase		DS, ES klase
		MIN.	MAKS.	MIN.	MAKS.	MIN.	MAKS.
1.	H-V	16 000	–	20 000	–	30 000	–
2.	H-2,5°R un 2,5°L	9 000	–	10 000	–	20 000	–
3.	H-5°R un 5°L	2 500	–	3 500	–	5 000	–
6.	2°U-V	–	–	1 000	–	1 700	–
	Maksimuma (IM) MIN. gaismas stiprums	20 000	–	25 000	–	40 000	–
	Maksimuma (IM) MAKS. gaismas stiprums	–	215 000	–	215 000	–	215 000

5.1.3.4.

Līniju h h un v v krustpunktam (HV) jāatrodas konstanta gaismas stipruma robežās, kas atbilst 80 procentiem no maksimālā gaismas stipruma (Imaks), izņemot BS, CS, DS un ES klasi.

5.1.3.5.

Maksimālā vērtība (IM) nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 215 000 cd.

5.1.3.6.

Maksimālā gaismas stipruma atskaites zīmi (I′M) iegūst ar attiecību:

I′M = IM /4 300

Šo vērtību noapaļo līdz vērtībai 5 – 7,5 – 10 – 12,5 – 17,5 – 20 – 25 – 27,5 – 30 – 37,5 – 40 – 45– 50.

5.1.3.7.

Attiecībā uz galveno lukturi, kas izstaro tikai tālo gaismu – četras sekundes pēc D vai ES klases tālās gaismas, kas aprīkota ar lokizlādes gaismas avotu, kurā nav integrēts balasts un kurš nav ticis darbināts 30 minūtes vai ilgāk, iedegšanas HV punktā jāsasniedz vismaz 37 500 cd.

Strāvas padevei ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu prasīto augstsprieguma impulsa pieaugumu.

5.2.

Tehniskās prasības galvenajiem lukturiem, kas nodrošina A, B un D (GDL) (simboli “C”, "HC” un “DC”) klases tuvo gaismu

5.2.1.

Galveno lukturi vērš saskaņā ar 5. pielikuma 1.2. punktu.

Tomēr, ja ar vertikālo regulējumu atkārtoti neizdodas iegūt vajadzīgo stāvokli pieļaujamās pielaides robežās, piemēro 5. pielikuma 2. punktā noteikto instrumentālo metodi, lai testētu atbilstību prasītajai “robežas” minimālajai kvalitātei un lai veiktu gaismas kūļa vertikālo regulējumu.

5.2.1.1.

Šādi vērstam, galvenajam lukturim:

i)	ja apstiprinājumu pieprasa tikai attiecībā uz tuvās gaismas (9) nodrošināšanu – jāatbilst 5.2.2. punktā noteiktajām prasībām;

ii)	ja tas ir paredzēts gan tuvās, gan tālās gaismas nodrošināšanai – jāatbilst 5.2.2. un 5.1. punktā noteiktajām prasībām.

5.2.1.2.

Ja šādi vērsts galvenais lukturis neatbilst 5.2.2. un 5.1. punktā noteiktajām prasībām, tā regulējumu drīkst mainīt saskaņā ar 5. pielikuma 1.2.3. punktu.

5.2.2.

Tuvajai gaismai ir jāatbilst gaismas stipruma prasībām testa punktos, kas minēti 8. tabulā un A4-V. vai A4-VI. attēlā.

Tuvās gaismas lukturiem ar lokizlādes gaismas avotiem ir jāatbilst šim gaismas stipruma prasībām tikai pēc vairāk nekā 10 minūtēm pēc iedegšanas.

5.2.2.1.

Attiecībā uz galvenajiem lukturiem, kas izstaro tikai tālo gaismu vai pārmaiņus tuvās un tālās gaismas funkcijas – četras sekundes pēc D klases tuvās gaismas, kas aprīkota ar lokizlādes gaismas avotu, kurā nav integrēts balasts un kurš nav ticis darbināts 30 minūtes vai ilgāk, iedegšanas 50V punktā jāsasniedz vismaz 6 250 cd.

Strāvas padevei ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu prasīto augstsprieguma impulsa pieaugumu.

8. tabula

Gaismas stiprumi tuvajai gaismai (visi stiprumi izteikti cd)

Galvenie lukturi LP satiksmei(***), tuvās gaismas						A klase		B klase		D klase
		Kūļa formu skatīt 4. pielikumā				A4-V. attēls		A4-V. attēls		A4-VI. attēls
			Pozīcija grādos
			horizontāli		vertikāli
A daļa	Nr.	Elements	punktā/no	līdz	punktā	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.
	1.	B50L	3,43 L		0,57 U		350		350		350
	2.	BR	2,50 R		1,00 U		1 750		1 750
	3.	III zona (sk. C daļu)					625		625		625
	4.	50R	1,72 R		0,86 D	5 100		10 100		12 500
	5.	75R	1,15 R		0,57 D	5 100		10 100		12 500
	6.	50 V	V		0,86 D			5 100		7 500
	7.	50L	3,43 L		0,86 D	3 550	13 200 (*)	6 800	13 200 (*)		18 480
	8.	75L	3,43 L		0,57 D		10 600		10 600
	9.	25L1	3,43 L		1,72 D						18 800
	10.	25L2	9,00 L		1,72 D	1 250		1 700		2 500
	11.	25R1	9,00 R		1,72 D	1 250		1 700		2 500
	12.	25L3	15,0 L		1,72 D					1 250
	13.	25R2	15,0 R		1,72 D					1 250
	14.	15L	20,0 L		2,86 D					625
	15.	15R	20,0 R		2,86 D					625
		I segments A līdz B	5,15 L	5,15 R	0,86 D					3 750
		C-D	2,50 R		1,00 U						1 750
		III segments un zemāk	9,37 L	8,50 R	4,29 D						12 500
		IV zona	5,15 L līdz 5,15 R – 0,86 D līdz 1,72 D			1 700		2 500
		I zona	9,00 L līdz 9,00 R – 1,72 D līdz 4,00 D				17 600		< 2I(**)
		Imax R	Vertikāli virs 1,72D, pa labi no V-V līnijas								43 800
		Imax L	pa kreisi no V-V līnijas								31 300

Galvenie lukturi LP satiksmei(***)
B daļa	Testa punkts	Leņķiskās koordinātas, grādi	Prasītā gaismas intensitāte, cd
	B1	4,00 U – 8,00 L	Punkti B1+B2+B3 min. 190
	B2	4,00 U – 0
	B3	4,00 U – 8,00 R
	B4	2,00 U – 4,00 L	Punkti B4+B5+B6 min. 375
	B5	2,00 U – 0
	B6	2,00 U – 4,00 R
	B7	0 – 8,00 L	min. 65
	B8	0 – 4,00 L	min. 125

III zona (ko ierobežo šādas koordinātas grādos)
C daļa	8,00 L	8,00 L	8,00 R	8,00 R	6,00 R	1,50 R	V-V	4,00 L
C daļa	1,00 U	4,00 U	4,00 U	2,00 U	1,50 U	1,50 U	H-H	H-H

Piezīmes.

8. tabulā, A, B un C daļā:

L burts norāda, ka punkts atrodas pa kreisi no V-V līnijas;

R burts norāda, ka punkts atrodas pa labi no V-V līnijas;

U burts norāda, ka punkts atrodas virs H-H līnijas;

D burts norāda, ka punkts vai segments atrodas zem H-H līnijas.

(*)	Galvenā luktura, kur tuvo gaismu izstaro LED moduļi kopā ar gaismas avota elektronisko vadības ierīci, izmērītā vērtība nedrīkst būt lielāka kā 18 500 cd.

(**)	Faktiskā izmērītā vērtība attiecīgi punktā 50R / 50L.

(***)

Attiecībā uz kreisās puses satiksmi R burtu aizstāj ar L burtu un otrādi.

5.2.3.

Nedrīkst būt sāniskas novirzes, kas pasliktina redzamību I, III un IV zonā.

5.2.4.

Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti, lai atbilstu gan labās puses, gan kreisās puses satiksmei, ir jāatbilst iepriekš attiecīgajai satiksmes pusei noteiktajām prasībām katrā no galveno tuvās gaismas kūli izstarojošajām optiskās vienības, gaismas avota(-u) vai LED moduļa(-u) divām iestatījuma pozīcijām.

5.2.5.

Prasības, kas noteiktas 5.2.2. punktā, piemēro arī tiem galvenajiem lukturiem, kuri konstruēti līkuma izgaismojuma nodrošināšanai un/vai kuri satur papildu gaismas avotu(-us) vai LED moduli(-ļus), kas minēts(-i) 5.2.6.2. punktā. Ja galvenais lukturis ir konstruēts līkuma izgaismojuma nodrošināšanai, tā regulējumu drīkst mainīt ar nosacījumu, ka gaismas kūļa ass nav novirzīta vertikāli par vairāk nekā 0,2°.

5.2.5.1.

Ja līkuma izgaismojumu iegūst:

5.2.5.1.1.

grozot tuvo gaismu vai horizontāli pārvietojot robežas kāpes lūzumpunktu, mērījumus veic pēc tam, kad viss galvenā luktura mezgls ir horizontāli pārorientēts, piem., izmantojot goniometru;

5.2.5.1.2.

pārvietojot vienu vai vairākas galvenā luktura optiskās daļas, horizontāli nepārvietojot robežas kāpes lūzumpunktu, mērījumus veic, kad šīs daļas ir galējā darbības pozīcijā;

5.2.5.1.3.

ar papildu gaismas avotu(-iem) vai LED moduli(-ļiem), horizontāli nepārvietojot robežas kāpes lūzumpunktu, mērījumus veic, kad šis(-ie) gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi) ir aktivizēts(-i).

5.2.6.

Galveni tuvās gaismas kūli atļauts veidot tikai ar vienu kvēldiega gaismas avotu, vienu lokizlādes gaismas avotu, vienu vai vairākiem LED gaismas avotiem vai vienu vai vairākiem LED moduļiem. Papildu gaismas avoti vai LED moduļi ir atļauti tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

5.2.6.1.

lai veidotu līkuma izgaismojumu, tuvās gaismas luktura iekšpusē drīkst izmantot papildus vienu kvēldiega gaismas avotu, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 37, vienu vai vairākus LED gaismas avotus, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 128, vai vienu vai vairākus LED moduļus;

5.2.6.2.

lai ģenerētu infrasarkano starojumu, tuvās gaismas luktura iekšpusē drīkst izmantot papildus vienu kvēldiega gaismas avotu, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 37, vienu vai vairākus LED gaismas avotus, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 128, un/vai vienu vai vairākus LED moduļus. To (tos) aktivizē tikai kopā ar galveno gaismas avotu vai LED moduli(-ļiem). Pārstājot darboties galvenajam gaismas avotam vai (vienam no) galvenajiem LED moduļiem, automātiski jāizslēdzas šim papildu gaismas avotam un/vai LED modulim(-ļiem);

5.2.6.3.

notiekot kvēldiega papildu gaismas avota, viena vai vairāku papildu LED gaismas avotu vai viena vai vairāku papildu LED moduļu atteicei, galvenajam lukturim jāturpina atbilst tuvajai gaismai noteiktajām prasībām.

5.3.

Tehniskās prasības attiecībā uz adaptīvajām priekšējā apgaismojuma sistēmām (AFS) (simboli “XC”, “XCE”, “XCV”, “XCW” un “XR”)

5.3.1.

Vispārīgi noteikumi

5.3.1.1.

Katrai sistēmai ir jānodrošina C klases tuvā gaisma atbilstoši 5.3.2.4. punktam un vienas vai vairāku papildu klašu tuvās gaismas; tā drīkst katrā tuvās gaismas klasē ietvert vienu vai vairākus papildu režīmus un priekšējās apgaismes funkcijas saskaņā ar 5.3.3. punktu un/vai 3.1.3.2. punkta l) apakšpunktu.

5.3.1.2.

Sistēmai jānodrošina tādi automātiski pielāgojumi, ka tiek panākts labs ceļa apgaismojums un netiek radīts diskomforts ne vadītājam, ne citiem ceļa lietotājiem.

5.3.1.3.

Sistēmu uzskata par pieņemamu, ja tā atbilst attiecīgajām 5.3.2. un 5.3.3. punkta fotometriskajām prasībām.

5.3.1.4.

Fotometriskos mērījumus veic atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja aprakstam:

5.3.1.4.1.

neitrālā stāvoklī;

5.3.1.4.2.

attiecīgā gadījumā ar V signālu, W signālu, E signālu un T signālu;

5.3.1.4.3.

attiecīgā gadījumā ar jebkuru(-iem) citu(-iem) signālu(-iem) un to kombinācijām saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja specifikāciju;

5.3.1.4.4.

galvenā luktura gadījumā, kur izmanto lokizlādes gaismas avotu ar balastu, kurš nav iebūvēts gaismas avotā, četras sekundes pēc galvenā luktura iedegšanas, kurš nav darbināts 30 minūtes vai ilgāk – ja galvenajā lukturī izmanto lokizlādes gaismas avotu ar gaismas avotā neintegrētu balastu:

5.3.1.4.4.1.

sistēmai, kas izstaro tikai tālo gaismu, HV punktā jāsasniedz vismaz 37 500 cd;

5.3.1.4.4.2.

sistēmām, kas izstaro tikai tuvo gaismu vai pārmaiņus veic tuvās gaismas un tālās gaismas funkcijas, kā aprakstīts 4.11.1. un 4.11.4. punktā, kad aktivizē C klases tuvo gaismu, 50 V punktā jāsasniedz vismaz 3 100 cd;

5.3.1.4.4.3.

abos gadījumos strāvas padevei ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu prasīto augstsprieguma impulsa pieaugumu.

5.3.2.

Noteikumi attiecībā uz tuvo gaismu

Pirms turpmākajām testa procedūrām sistēmu ieslēdz neitrālā stāvoklī, kad tiek izstarota C klases tuvā gaisma.

5.3.2.1.

Tuvajai gaismai katrā sistēmas (transportlīdzekļa) pusē neitrālā stāvoklī vismaz no vienas apgaismes vienības jānodrošina “robeža”, kā noteikts 5. pielikumā, vai

5.3.2.1.1.

sistēmai jānodrošina citi līdzekļi, piem., optiskās īpašības vai pagaidu papildu gaismas kūļi, kas dod skaidru un pareizu vērsumu.

5.3.2.1.2.

Kustības puses maiņas funkcijai, kā aprakstīts 4.12. punktā, 5. pielikumu nepiemēro.

5.3.2.2.

Sistēmas vai tās daļas(-u) vērsumam jāatbilst 5. pielikuma 1. punkta prasībām tādā veidā, ka robežas pozīcija atbilst šo noteikumu 10. tabulā norādītajām prasībām.

Tomēr, ja ar vertikālo regulējumu atkārtoti neizdodas iegūt vajadzīgo pozīciju pieļaujamo pielaižu robežās, piemēro 5. pielikuma 2. punktā noteikto instrumentālo metodi, lai testētu atbilstību prasītajai “robežas” minimālajai kvalitātei un lai veiktu gaismas kūļa vertikālo regulējumu.

5.3.2.3.

Šādi vērstai sistēmai vai tās daļai(-ām):

a)	ja apstiprinājums prasīts tikai tuvās gaismas nodrošināšanai, ir jāatbilst attiecīgo turpmāko punktu prasībām;

b)	ja tā paredzēta, lai nodrošinātu papildu apgaismes vai gaismas signalizācijas funkcijas saskaņā ar šo noteikumu darbības jomu, tai jāatbilst arī attiecīgajos turpmākajos punktos noteiktajām prasībām, ja tā nav neatkarīgi regulējama.

5.3.2.4.

Izstarojot konkrēta režīma tuvo gaismu, sistēmai jāatbilst A daļas 9. tabulas (fotometriskie lielumi) attiecīgās iedaļas (C, V, E vai W) un 10. tabulas (Imax un “robežas” pozīcijas), kā arī 5. pielikuma 1. punkta (prasības “robežai”) prasībām.

5.3.2.5.

Drīkst izstarot līkuma režīmu ar nosacījumu, ka:

5.3.2.5.1.

sistēma atbilst B daļas 9. tabulas (fotometriskie lielumi) un 10. tabulas (“robežas” noteikumi) B pozīcijas attiecīgajām prasībām, mērot saskaņā ar 5.3.4. punktā norādīto procedūru atbilstoši līkuma režīma kategorijai (vai nu 1. kategorija, vai 2. kategorija), kam prasīts apstiprinājums;

5.3.2.5.2.

kad T signāls atbilst vismazākajam transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam pa kreisi (vai pa labi), gaismas stipruma vērtību summai, ko veido visas iesaistītās daļas labajā vai kreisajā sistēmas pusē, jābūt vismaz 2 500 cd vienā vai vairākos punktos zonā no H-H līdz 2 grādiem zem H-H un no 10 līdz 45 grādiem pa kreisi (vai pa labi).

5.3.2.5.3.

Ja apstiprinājums prasīts 1. kategorijas līkuma režīmam, sistēmas lietojums ir ierobežots līdz transportlīdzekļiem, kuros ir tādi līdzekļi, ka sistēmas nodrošinātās “robežas”“lūzumpunkta” pozīcija pa horizontāli atbilst ANO Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4.5. punkta i) apakšpunkta attiecīgajiem nosacījumiem.

5.3.2.5.4.

Ja apstiprinājums prasīts 1. kategorijas līkuma režīmam, sistēmai jābūt konstruētai tā, ka apgaismojuma sānisko pārvietojumu vai pielāgojumu ietekmējošas atteices gadījumā jābūt iespējai automātiski iegūt vai nu fotometriskos apstākļus saskaņā ar 5.3.2.4. punktu, vai stāvokli attiecībā uz fotometriskajiem apstākļiem, kāds nodrošina vērtības, kuras nepārsniedz 1 300 cd IIIb zonā, kā noteikts 11. tabulā, un kuras ir vismaz 3 400 cd “segmenta Imax” punktā.

Tomēr tas nav vajadzīgs, ja pozīcijās līdz 5 grādiem pa kreisi, 0,3 grādus virs H-H un vairāk nekā 5 grādus pa kreisi, 0,57 grādus uz augšu attiecībā pret sistēmas atskaites asi, nekādā gadījumā netiek pārsniegta 880 cd vērtība.

5.3.2.6.

Sistēmu pārbauda, vadoties pēc attiecīgām ražotāja instrukcijām, kas dotas drošības koncepcijā saskaņā ar 3.1.3.3.1. punktu.

5.3.2.7.

Sistēmai vai tās daļai(-ām), kas konstruētas, lai izpildītu prasības gan labās puses, gan kreisās puses kustībai, katrā no diviem iestatījumiem saskaņā ar 4.10. punktu jāatbilst prasībām, kādas noteiktas attiecīgajam satiksmes virzienam.

5.3.2.8.

Sistēmai jābūt izgatavotai tā, ka:

5.3.2.8.1.

jebkurš konkrētais tuvās gaismas režīms nodrošina vismaz 2 500 cd 50 V punktā no sistēmas katras puses;

V klases tuvās gaismas režīms(-i) ir atbrīvots(-i) no šīs prasības izpildes;

5.3.2.8.2.

citos režīmos:

kad piemēro ieejas signālus saskaņā ar 5.3.1.4.3. punktu, jābūt izpildītām 5.3.2. punkta prasībām.

9. tabula

Fotometriskās prasības tuvajai gaismai saistībā ar A4-VII. attēlu

A daļa

Tabulā dotās prasības izteiktas cd			Pozīcija / grādi			Tuvā gaisma
Tabulā dotās prasības izteiktas cd			horizontāli		vertikāli	C klase		V klase		E klase		W klase
	Nr.	Elements	punktā/no	līdz	punktā	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.
A daļa	1.	B 50 L	L 3,43	-	U 0,57	504	350	50	350	50	6257	50	625
	3.	BR	R 2,50	-	U 1,00	504	1 750	50	880	50	1 750	50	2 650
	4.	Segments BRR	R 8,00	R 20	U 0,57	504	3 550	-	880	-	3 550	-	5 300
	5.	Segments BLL	L 8,00	L 20	U 0,57	504	625	-	880	-	880	-	880
	6.	P	L 7,00	-	H	63	-	-	-	-	-	63	-
	7.	III zona	kā noteikts 11. tabulā			-	625	-	625	-	880	-	880
	8.a	S 50+S 50 LL+S 50 RR5	-	-	U 4,00	1906	-	-	-	1906	-	1906	-
	9.a	S 100+S 100 LL+S 100 RR5	-	-	U 2,00	3756	-	-	-	3756	-	3756	-
	10.	50 R	R 1,72	-	D 0,86	-	-	5 100	-	-	-	-
	11.	75 R	R 1,15	-	D 0,57	10 100	-	-	-	15 200	-	20 300	-
	12.	50 V	V	-	D 0,86	5 100	-	5 100	-	10 100	-	10 100	-
	13.	50 L	L 3,43	-	D 0,86	3 550	13 200 8	3 550	13 200 8	6 800	-	6 800	26 400 8
	14.	25 LL	L 16,00	-	D 1,72	1 180	-	845	-	1 180	-	3 400	-
	15.	25 RR	R 11,00	-	D 1,72	1 180	-	845	-	1 180	-	3 400	-
	16.	Segments 20 un zemāk	L 3,50	V	D 2,00	-	-	-	-	-	-	-	17 600 2
	17.	Segments 10 un zemāk	L 4,50	R 2,00	D 4,00	-	12 300 1	-	12 300 1	-	12 300 1	-	7 100 2
	18.	Imax 3	-	-	-	16 900	44 100	8 400	44 100	16 900	79 300 7	29 530	70 500 2

B daļa (līkuma režīms): Piemēro 9. tabulu, taču rindas Nr. 1, 7, 13 un 18 aizstāj ar šeit turpmāk uzskaitītajām.

B daļa

B50L

L 3,43

U 0,57

504

530

790

III zona

kā noteikts 11. tabulā

880

13.

50 L

L 3,43

D 0,86

1 700

3 400

18.

Imax

10 100

44 100

5 100

44 100

10 100

79 300 7

20 300

70 500 2

Piezīmes.

9. tabulā, A un B daļā:

1.	Maks. 15 900 cd, ja sistēma ir konstruēta arī W klases tuvajai gaismai.

2.	Papildus piemēro arī 12. tabulā dotās prasības.

3.	Novietojuma prasības atbilstoši 10. tabulai (“segments Imax”).

4.	Sistēmas katras puses daļa (segmentā BLL un BRR: vismaz vienā punktā), mērīta saskaņā ar 4. pielikuma noteikumiem, nedrīkst būt mazāka kā 50 cd.

5.	Novietojuma prasības atbilstoši 13. tabulai.

6.	Viens pāris gabarītlukturu, iestrādātu sistēmā vai paredzētu uzstādīšanai kopā ar sistēmu, drīkst tikt aktivizēts saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

7.	Papildus piemēro arī 14. tabulā dotās prasības.

Maks. vērtību drīkst reizināt ar 1,4, ja saskaņā ar ražotāja aprakstu tiek garantēts, ka šī vērtība ekspluatācijā netiks pārsniegta, vai nu izmantojot sistēmas līdzekļus, vai ja sistēmas lietojums ir ierobežots līdz transportlīdzekļiem, kuros nodrošina sistēmas barošanas attiecīgu stabilizāciju/ierobežošanu, kā norādīts paziņojuma veidlapā.

10. tabula

Tuvās gaismas elementu leņķiskās pozīcijas/vērtība grādos, papildu prasības

Gaismas kūļa apzīmējums un prasība

C klases tuvā gaisma

V klases tuvā gaisma

E klases tuvā gaisma

W klases tuvā gaisma

Horiz.

Vert.

Horiz.

Vert.

Horiz.

Vert.

Horiz.

Vert.

Leņķiskā pozīcija/vērtība grādos segmentam Imax

Maksimālajam gaismas stiprumam “segmentā Imax”, kā norādīts šajā tabulā, jābūt 9. tabulas rindā Nr. 18 noteiktajās robežās.

0,5L līdz 3R

0,3D līdz 1,72 D

0,5L līdz 3R

0,1D līdz 1,72D

0,5L līdz 3R

0,3D līdz 1,72 D

“Robežai” un tās daļai(-ām):

a)	jāatbilst 5. pielikuma 1. punkta prasībām un

b)	jābūt novietotai(-ām) tā, ka horizontālā daļa atrodas

V = 0,57 D

ne virs 0,57 D, ne zem 1,3 D

ne virs 0,23 D1

ne zem 0,57 D

ne virs 0,23 D, ne zem 0,57 D

Piezīme par 10. tabulu.

1.	Papildus piemēro arī 9. tabulā dotās prasības.

11. tabula

Tuvās gaismas III zonas, stūru punktu noteikšana

Leņķiskā pozīcija grādos	Stūra punkta Nr.	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.
III a zona C vai V klases tuvajai gaismai	horizontāli	8 L	8 L	8 R	8 R	6 R	1,5 R	V-V	4 L
III a zona C vai V klases tuvajai gaismai	vertikāli	1 U	4 U	4 U	2 U	1,5 U	1,5 U	H-H	H-H
III b zona W vai E klases tuvajai gaismai	horizontāli	8 L	8 L	8 R	8 R	6 R	1,5 R	0,5 L	4 L
III b zona W vai E klases tuvajai gaismai	vertikāli	1 U	4 U	4 U	2 U	1,5 U	1,5 U	0,34 U	0,34 U

12. tabula

Papildu nosacījumi W klases tuvajai gaismai, izteikti cd

Noteikšana un prasības E, F1, F2 un F3 segmentā (nav parādītas 9. tabulā un 4. pielikuma A4-VII. attēlā)

Atļauts ne vairāk kā 175 cd: a) E segmentā U 10 grādos no L 20 līdz R 20 grādiem, un b) trīs vertikālos segmentos F1, F2 un F3 L 10 grādu, V un R 10 grādu horizontālās pozīcijās, kas katra atrodas no U 10 līdz U 60 grādiem.

Alternatīvs/ papildu prasību kopums attiecībā uz Imax, 20. segmentu un 10. segmentu:

piemēro 9. tabulas A vai B daļu, taču rindā Nr. 16, 17 un 18 noteiktās maksimuma prasības aizstāj ar turpmāk norādītajām.

Ja atbilstoši pieteikuma iesniedzēja specifikācijām saskaņā ar 3.1.3.2. punkta e) apakšpunktu W klases tuvā gaisma ir konstruēta, lai izstarotu ne vairāk kā 8 800 cd 20. segmentā un zem tā un ne vairāk kā 3 550 cd 10. segmentā un zem tā, šī gaismas kūļa Imax projektētā vērtība nedrīkst pārsniegt 88 100 cd.

13. tabula

Prasības attiecībā uz augstu novietotu ceļa zīmju izgaismošanu, mērījumu punktu leņķiskās pozīcijas

Punkta apzīmējums	S 50 LL	S 50	S 50 RR	S 100 LL	S 100	S 100 RR
Leņķiskā pozīcija grādos	4 U / 8 L	4 U / V-V	4 U / 8 R	2 U / 4 L	2 U / V-V	2 U / 4 R

14. tabula

Papildu nosacījumi E klases tuvajai gaismai

Piemēro 9. tabulas A vai B daļu un 10. tabulu, taču 9. tabulas rindu Nr. 1 un 18 un 10. tabulas B pozīciju aizstāj, kā norādīts turpmāk.
Apzīmējums	9. tabulas 1. rinda, A vai B daļa	9. tabulas 18. rinda, A vai B daļa	10. tabulas B pozīcija
Datu kopums	EB 50 L, cd	Imax, cd	robežas horizontālā daļa, vērsta grādos
	maks.	maks.	ne virs
E1	530	70 500	0,34 D
E2	440	61 700	0,45 D
E3	350	52 900	0,57 D

15. tabula

Prasības tālās gaismas pielāgošanai saskaņā ar 5.3.3.7. punktu

A daļa	Testa punkts	Pozīcija / grādi		Maks. stiprums (*4)
	Testa punkts	Horizontāli	Vertikāli	(cd)
	1. līnija, kreisā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	4,8°L līdz 2°L	0,57°augšup	625
	1. līnija, labā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	2°R līdz 4,8°R	0,57°augšup	625
	2. līnija, kreisā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	2,4°L līdz 1°L	0,3°augšup	1 750
	2. līnija, labā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	1°R līdz 2,4°R	0,3°augšup	1 750
	3. līnija, kreisā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 200 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	1,2°L līdz 0,5°L	0,15°augšup	5 450
	3. līnija, labā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 200 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	0,5°R līdz 1,2°R	0,15°augšup	5 450
	4. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	1,7°L līdz 1,0°R	0,3°augšup	1 850
		>1,0°R līdz 1,7°R		2 500
	4. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	1,7°R līdz 1,0°L		1 850
		>1,0°L līdz 1,7°L		2 500
	5. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	0,9°L līdz 0,5°R	0,15°augšup	5 300
		>0,5°R līdz 0,9°R		7 000
	5. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	0,9°R līdz 0,5°L		5 300
		>0,5°L līdz 0,9°L		7 000
	6. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 200 m attālumā kreisās puses un labās puses satiksmes gadījumā	0,45°L līdz 0,45°R	0,1°augšup	16 000
B daļa	Testa punkts	Pozīcija /grādi (*3)		Min. stiprums (*4)
	Testa punkts	Horizontāli	Vertikāli	(cd)
	50R	1,72 R	D 0,86	5 100
	50 V	V	D 0,86	5 100
	50L	3,43 L	D 0,86	2 550
	25LL	16 L	D 1,72	1 180
	25RR	11 R	D 1,72	1 180

5.3.3.

Noteikumi attiecībā uz tālo gaismu

Pirms turpmākajām testa procedūrām sistēma jāieslēdz neitrālā stāvoklī.

5.3.3.1.

Sistēmas apgaismes vienību(-as) saskaņā ar ražotāja instrukcijām noregulē tā, ka maksimālā apgaismojuma laukums ir centrēts līniju H-H un V-V krustpunktā (HV).

5.3.3.1.1.

Jebkādu(-as) apgaismes vienību(-as), kas nav neatkarīgi regulējama(-as) vai kuras vērsums iestatīts saistībā ar jebkādiem mērījumiem saskaņā ar 5.3.2. punktu, testē tās(-o) neizmainītā(-ās) pozīcijā(-ās).

5.3.3.2.

Mērot saskaņā ar 5.1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, gaismas stiprumam jāatbilst 5. tabulā dotajām prasībām B klasei un 5.1.3.4. punkta prasībām.

5.3.3.3.

AFS izstarotais gaismojums vai tā daļa drīkst būt automātiski pārvietota sānis (vai izmainīta ekvivalenta efekta iegūšanai) ar nosacījumu, ka:

5.3.3.3.1.

sistēma atbilst 5.1.3.1. punkta prasībām B klasei un 5.1.3.4. punkta prasībām, katru apgaismes vienību mērot atbilstoši 5.3.4. punktā noteiktajai procedūrai.

5.3.3.4.

Sistēmai jābūt izgatavotai tā, ka:

5.3.3.4.1.

labās puses un kreisās puses apgaismes vienība(-as) katra nodrošina vismaz 16 200 cd punktā HV.

5.3.3.5.

Ja prasības attiecīgajam gaismas kūlim nav izpildītas, ir atļauta atkārtota vērsuma regulēšana 0,5 grādu robežās augšup vai lejup un/vai 1 grāda robežās pa labi vai pa kreisi attiecībā pret tā sākotnējo vērsumu; izmainītajā pozīcijā jāizpilda visas fotometriskās prasības. Šos noteikumus nepiemēro 5.3.3.1.1. punktā norādītajām apgaismes vienībām.

5.3.3.6.

Tālās gaismas funkcijas pielāgošanas gadījumā sistēmai jāizpilda iepriekšējo punktu prasības tikai maksimālas aktivizācijas apstākļos.

5.3.3.7.

Pielāgošanas gaitā tālās gaismas funkcijai jāizpilda prasības visiem labās puses un kreisās puses kustības gadījumiem, kas noteikti 15. tabulas A daļā. Par šo prasību izpildi verificē tipa apstiprināšanas testu laikā ar pieteikuma iesniedzēja nodrošinātu signālu ģeneratoru. Šim signālu ģeneratoram jāreproducē transportlīdzekļa nodrošinātus signālus un jāizraisa tuvās gaismas pielāgošana un, jo īpaši, jāatspoguļo iestatījumi tā, lai varētu pārliecināties par fotometrisko atbilstību.

5.3.3.7.1.

Ja tālās gaismas funkcija atbilst 15. tabulas A daļas prasībām 1. līdz 3. rindai attiecībā uz pretim un priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem (simetrisks stars), attiecīgu informāciju ieraksta 1. pielikumā dotajā paziņojuma dokumentā.

5.3.3.7.2.

Ja 5.3.3.7. punkta prasības var tikt izpildītas tikai labās puses satiksmei vai kreisās puses satiksmei, attiecīgu informāciju ieraksta 1. pielikumā dotajā paziņojuma dokumentā.

5.3.4.

Mērīšanas nosacījumi attiecībā uz līkuma režīmiem

5.3.4.1.

Sistēmai vai tās daļai(-ām), kas nodrošina līkuma režīmu, piemēro 5.3.2. punkta (tuvā gaisma) un/vai 5.3.3. punkta (tālā gaisma) prasības visos stāvokļos atbilstīgi transportlīdzekļa pagriešanās rādiusam. Verifikācijai attiecībā uz tuvo gaismu un tālo gaismu izmanto šādu procedūru.

5.3.4.1.1.

Sistēmu testē neitrālā stāvoklī (centrs/taisnvirziens) un arī stāvoklī(-ļos), kas atbilst vismazākajam transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam abos virzienos, izmantojot signālu ģeneratoru, ja attiecināms.

5.3.4.1.1.1.

Atbilstību 5.3.2.5.2. un 5.3.2.5.4. punktam pārbauda gan 1. kategorijas, gan 2. kategorijas līkuma režīmam bez papildu horizontālas atkārtotas regulēšanas.

5.3.4.1.1.2.

Atbilstību 5.3.2.5.1. un 5.3.3. punkta prasībām, kas attiecināmas, pārbauda:

a)	2. kategorijas līkuma režīma gadījumā: bez papildu horizontālas atkārtotas regulēšanas;

b)	1. kategorijas vai tālās gaismas līkuma režīma gadījumā: pēc attiecīgas uzstādīšanas vienības atkārtotas horizontālās regulēšanas (piemēram, ar goniometru) atbilstošā pretējā virzienā.

5.3.4.1.2.

Testējot 1. kategorijas vai 2. kategorijas līkuma režīmu transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam, kas atšķiras no 5.3.4.1.1. punktā norādītā, jāvēro, vai gaismas sadalījums ir būtiski vienmērīgs un nav nepiemērotu atspīdumu. Ja to nevar apstiprināt, pārbauda atbilstību 9. tabulā noteiktajai prasībai.

5.3.5.

Citi noteikumi

5.3.5.1.

Ar 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošas veidlapas palīdzību tiek paziņots, kura(-as) apgaismes vienība(-as) nodrošina “robežu”, kā noteikts 5. pielikumā, kura nonāk zonā, kas stiepjas no 6 grādiem pa kreisi līdz 4 grādiem pa labi un augšup no horizontālas līnijas, kas atrodas 0,8 grādus zemāk.

5.3.5.2.

Ar 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošas veidlapas palīdzību tiek paziņots, kurš(-i) E klases tuvās gaismas režīms(-i), ja tāds ir, atbilst 14. tabulas “datu kopai”.

5.3.6.

Fotometriskās prasības ražošanas atbilstībai

5.3.6.1.

Vispārīgi

Vispārīgās prasības ražošanas atbilstībai ir noteiktas 2. pielikumā un 3. pielikumā. Papildus piemēro specifiskus testus, kas aprakstīti saistībā ar fotometriskajām prasībām attiecībā uz adaptīvajām priekšējā apgaismojuma sistēmām (AFS), kā aprakstīts turpmāk.

Šīs prasības piemēro tikai visai sistēmai kopumā un piemēro pusei attiecīgo izmērīto lielumu no sistēmas visām apgaismes vienībām, ko izmanto šai funkcijai vai režīmam, vai no visām apgaismes vienībām, kā norādīts attiecīgajā prasībā.

Kā alternatīvu 2. pielikuma 1.2.3. punktā aprakstītajai atkārtotas regulēšanas procedūrai 17. līdz 32. tabulas A, B vai C slejā doto stipruma prasību konkrētajam novērošanas virzienam uzskata par izpildītu, ja šī prasība ir izpildīta virzienā, kas no novērošanas virziena novirzās ne vairāk kā par vienu ceturtdaļu grāda.

5.3.6.2.

Fotometriskās prasības tuvajai gaismai

16. tabula

Lēmumu tabula

	“Vairāki režīmi” – nosacījums * ja eksistē vairāk nekā viens piemērojamās klases režīms, tikai tas režīms, kas reprezentē visnelabvēlīgāko stāvokli, ir jātestē ne līkuma režīmā saskaņā ar turpmāk attiecīgajā tabulā norādītajām prasībām	“Līkuma režīmi” – nosacījums ja sistēma izmanto tās pašas funkcionālās vienības, lai iegūtu līkuma režīmus vairāk nekā vienai klasei:
		Jā	Nē
C klase	17. tabula*
1. kategorijas līkuma režīms	→	** līkuma režīmi jātestē tikai tajā klasē, kas reprezentē visnelabvēlīgāko stāvokli	18. tabula
2. kategorijas līkuma režīms		2. kategorijas līkuma režīma tests saskaņā ar 19. tabulu
V klase Ne līkuma režīmā	20. tabula*
V klase 1. kategorijas līkuma režīms	→	sk. **	21. tabula
V klase 2. kategorijas līkuma režīms			22. tabula
W klase Ne līkuma režīmā	23. tabula*
W klase 1. kategorijas līkuma režīms	→	sk. **	24. tabula
W klase 2. kategorijas līkuma režīms			25. tabula
E klase	ja eksistē vairāk nekā viens E klases režīms, tikai tas E klases režīms, kas attiecas uz augstāko robežas pozīciju, ir jātestē ne līkuma režīmā saskaņā ar attiecīgo 26. līdz 29. tabulu	Nav nepieciešama 1. kategorijas un/vai 2. kategorijas papildu testēšana

5.3.6.3.

Fotometriskās prasības tālajai gaismai

5.3.6.3.1.

Tālā gaisma – neitrāls stāvoklis

Ja ir vairāk nekā viens tālās gaismas režīms, CoP vajadzībām saskaņā ar 30. tabulu testē tikai režīmu, kas atbilst neitrālajam stāvoklim.

5.3.6.3.1.1.

Tālā gaisma – līkuma režīms – ja attiecināms

Ja sistēma izmanto tās pašas funkcionālās vienības, lai iegūtu līkuma režīmus vairāk nekā vienai klasei, nav nepieciešama 1. kategorijas un/vai 2. kategorijas līkuma režīma turpmāka testēšana.

Pretējā gadījumā sistēma jātestē saskaņā ar 31. tabulu.

5.3.6.3.2.

Adaptīva tālā gaisma – ja attiecināms

Pielāgošanas gaitā tālās gaismas funkcijai jāizpilda prasības visiem labās puses un kreisās puses kustības gadījumiem, kas noteikti 32. tabulas A daļā.

Ja sistēma izmanto vienas un tās pašas funkcionālās vienības tālās gaismas pielāgošanai, jāmēra tikai 32. tabulas 1. rinda un 4. rinda.

Ja tuvo gaismu, kas atbilst 5.3.6.2. punkta prasībām, nepārtraukti darbina kopā ar tālās gaismas pielāgošanu, nepiemēro 32. tabulas B daļas fotometriskās prasības.

17. tabula

C klase – neitrāls stāvoklis – prasības sistēmai

C klase – ne līkuma režīmā

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

350

520

605

2,5

1 750

2 100

2 275

Punkts BRR

0,57

3 550

4 260

4 615

Punkts BLL

0,57

625

880

1 005

III līnija

625

880

1 005

8.a

S50+S50LL+S50RR3

1902

1 875

952

2 250

452

2 440

9.a

S100+S100LL+S100RR3

3752

1 875

1852

2 250

902

2 440

10.

50 R

1,72

0,86

44 100

52 920

57 330

11.

75 R

1,15

0,57

10 100

44 100

8 080

52 920

7 070

57 330

12.

50 V

0,86

5 100

44 100

4 080

52 920

3 570

57 330

13.

50 L

3,43

0,86

3 550

13 200 4

2 840

15 840 4

2 485

17 160 4

14.

25 LL

1,72

1 180

44 100

944

52 920

826

57 330

15.

25 RR

1,72

1 180

44 100

944

52 920

826

57 330

17.

10. līnija

4,5

2,0

12 300 1

14 760 1

15 990 1

Piezīmes par 17. tabulu.

(1)	Jāreizina ar 1,3 gadījumā, ja sistēma ir konstruēta arī W klases tuvās gaismas nodrošināšanai.

(2)	Vienu pāris gabarītlukturu, iestrādātu sistēmā vai paredzētu uzstādīšanai kopā ar sistēmu, drīkst aktivizēt saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

(3)	Novietojuma prasības saskaņā ar A4-VII. attēlu.

(4)

Maksimālo vērtību drīkst reizināt ar 1,4 gadījumā, ja saskaņā ar ražotāja aprakstu tiek garantēts, ka šī vērtība ekspluatācijā netiks pārsniegta, vai nu izmantojot sistēmas līdzekļus, vai ja sistēmas lietojums ir ierobežots līdz transportlīdzekļiem, kuros nodrošina sistēmas barošanas attiecīgu stabilizāciju/ierobežošanu, kā norādīts paziņojuma veidlapā.

18. tabula

C klase – līkumgaisma – 1. kategorija – prasības sistēmai

C klase – 1. kategorijas līkumgaisma

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

530

700

785

2,5

1 750

2 100

2 275

Punkts BRR

0,57

3 550

4 260

4 615

Punkts BLL

0,57

625

880

1 005

III līnija

880

1 135

1 260

10.

50 R

1,72

0,86

44 100

52 920

57 330

11.

75 R

1,15

0,57

10 100

44 100

8 080

52 920

7 070

57 330

12.

50 V

0,86

5 100

44 100

4 080

52 920

3 570

57 330

13.

50 L

3,43

0,86

1 700

13 200 (1)

2 840

15 840 (1)

2 485

17 160 (1)

Piezīme par 18. tabulu.

(1)

19. tabula

C klase – līkumgaisma – 2. kategorija – prasības sistēmai

C klase – 2. kategorijas līkumgaisma		Pozīcija/grādi						A sleja		B sleja		C sleja
Tabulā dotās prasības izteiktas cd		horizontāli				vertikāli		0% CoP		20% CoP		30% CoP
Nr.	Elements	pie	no	līdz		pie		min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.
1.	B50L	L	3,43			U	0,57		530		700		785
3.	BR	R	2,5			U	1		1 750		2 100		2 275
4.	BRR līnija	R	8	R	20	U	0,57		3 550		4 260		4 615
5.	BLL līnija	L	8	L	20	U	0,57		625		880		1 005
7.	III līnija	L	4	V	V	H			880		1 135		1 260

20. tabula

V klase – ne līkuma režīms – prasības sistēmai

V klase – ne līkuma režīms

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

350

520

605

2,5

880

1 135

1 260

Punkts BRR

0,57

880

1 135

1 260

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III līnija

625

880

1 005

10.

50 R

1,72

0,86

5 100

44 100

4 080

52 920

3 570

57 330

13.

50 L

3,43

0,86

3 550

13 200 (1)

2 840

15 840 (1)

2 485

17 160 (1)

Piezīme par 20. tabulu.

(1)

21. tabula

C klase – līkumgaisma – 1. kategorija – prasības sistēmai

C klase – 1. kategorijas līkumgaisma

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

530

700

785

2,5

880

1 135

1 260

Punkts BRR

0,57

880

1 135

1 260

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III līnija

880

1 135

1 260

10.

50 R

1,72

0,86

5 100

44 100

4 080

52 920

3 570

57 330

13.

50 L

3,43

0,86

1 700

13 200 (1)

2 840

15 840 (1)

2 485

17 160 (1)

Piezīme par 21. tabulu.

(1)

22. tabula

V klase – līkumgaisma – 2. kategorija – prasības sistēmai

V klase – 2. kategorijas līkumgaisma		Pozīcija/grādi						A sleja		B sleja		C sleja
Tabulā dotās prasības izteiktas cd		horizontāli				vertikāli		0% CoP		20% CoP		30% CoP
Nr.	Elements	pie	no	līdz		pie		min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.
1.	B50L	L	3,43			U	0,57		530		700		785
3.	BR	R	2,5			U	1		880		1 135		1 260
4.	BRR līnija	R	8	R	20	U	0,57		880		1 135		1 260
5.	BLL līnija	L	8	L	20	U	0,57		880		1 135		1 260
7.	III līnija	L	4	V	V	H			880		1 135		1 260

23. tabula

W klase – ne līkuma režīms – prasības sistēmai

W klase – ne līkuma režīms

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20 % CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

625

880

1 005

2,5

2 650

3 180

3 445

Punkts BRR

0,57

5 300

6 360

6 890

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III b līnija

0,5

0,34

880

1 135

1 260

11.

75 R

1,15

0,57

20 300

70 500 (1)

16 240

84 600 (1)

14 210

91 650 (1)

13.

50 L

3,43

0,86

6 800

26 400 (2)

5 440

31 680 (2)

4 760

34 320 (2)

14.

25 LL

1,72

3 400

70 500 (1)

2 720

84 600 (1)

2 380

91 650 (1)

15.

25 RR

1,72

3 400

70 500 (1)

2 720

84 600 (1)

2 380

91 650 (1)

16.

20. segments

3,5

17 600 (1)

21 120 (1)

22 880 (1)

17.

10. segments

4,5

2,0

12 300 (1)

14 760 (1)

15 990 (1)

E līnija

175

260

300

Piezīmes par 23. tabulu.

(1)

Ja atbilstoši pieteikuma iesniedzēja specifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 3.1.3.2. punkta e) apakšpunktu W klases tuvā gaisma ir konstruēta tā, lai 20. segmentā un zemāk būtu ne vairāk kā 8 800 cd (10 560 cd atbilst 20% CoP, 11 440 cd atbilst 30% CoP) un lai 10. segmentā un zemāk būtu ne vairāk kā 3 550 cd (4 260 cd atbilst 20% CoP un 4 615 cd atbilst 30% CoP), šī kūļa Imax projektētā vērtība nedrīkst pārsniegt 88 100 cd (105 720 atbilst 20% CoP, 114 530 cd atbilst 30% CoP).

(2)

24. tabula

W klase – līkumgaisma – 1. kategorija – prasības sistēmai

W klase – 1. kategorijas līkumgaisma

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

790

960

1 045

2,5

2 650

3 180

3 445

Punkts BRR

0,57

5 300

6 360

6 890

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III b līnija

0,5

0,34

880

1 135

1 260

11.

75 R

1,15

0,57

20 300

70 500 (1)

16 240

84 600 (1)

14 210

91 650 (1)

13.

50 L

3,43

0,86

3 400

13 200 2

2 720

15 840 (2)

2 380

17 160 (2)

Piezīmes par 24. tabulu.

(1)

(2)

25. tabula

W klase – līkumgaisma – 2. kategorija – prasības sistēmai

W klase – 2. kategorijas līkumgaisma		Pozīcija/grādi						A sleja		B sleja		C sleja
Tabulā dotās prasības izteiktas cd		horizontāli				vertikāli		0% CoP		20% CoP		30% CoP
Nr.	Elements	pie	no	līdz		pie		min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.
1.	B50L	L	3,43			U	0,57		790		960		1 045
3.	BR	R	2,5			U	1		2 650		3 180		3 445
4.	BRR līnija	R	8	R	20	U	0,57		5 300		6 360		6 890
5.	BLL līnija	L	8	L	20	U	0,57		880		1 135		1 260
7.	III b līnija	L	4	L	0,5	U	0,34		880		1 135		1 260

26. tabula

E klase – ne līkuma režīms

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

625

880

1 005

2,5

1 750

2 100

2 275

Punkts BRR

0,57

3 550

2 100

2 275

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III b līnija

0,5

0,34

880

1 135

1 260

11.

75 R

1,15

0,57

15 200

79 300

12 160

95 160

10 640

103 090

12.

50 V

0,86

10 100

79 300

8 080

95 160

7 070

103 090

13.

50 L

3,43

0,86

6 800

79 300 (1)

5 440

95 160 (1)

4 760

103 090 (1)

Piezīme par 26. tabulu.

(1)

27. tabula

E1 klase – ne līkuma režīms

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

530

700

785

2,5

1 750

2 100

2 275

Punkts BRR

0,57

3 550

2 100

2 275

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III b līnija

0,5

0,34

880

1 135

1 260

11.

75 R

1,15

0,57

15 200

70 500

12 160

84 600

10 640

91 650

12.

50 V

0,86

10 100

70 500

8 080

84 600

7 070

91 650

13.

50 L

3,43

0,86

6 800

70 500 (1)

5 440

84 600 (1)

4 760

91 650 (1)

Piezīme par 27. tabulu.

(1)

28. tabula

E2 klase – ne līkuma režīms

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

440

610

695

2,5

1 750

2 100

2 275

Punkts BRR

0,57

3 550

2 100

2 275

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III b līnija

0,5

0,34

880

1 135

1 260

11.

75 R

1,15

0,57

15 200

61 700

12 160

74 040

10 640

80 210

12.

50 V

0,86

10 100

61 700

8 080

74 040

7 070

80 210

13.

50 L

3,43

0,86

6 800

61 700 (1)

5 440

74 040 (1)

4 760

80 210 (1)

Piezīme par 28. tabulu.

(1)

29. tabula

E3 klase – ne līkuma režīms

Pozīcija/grādi

A sleja

B sleja

C sleja

Tabulā dotās prasības izteiktas cd

horizontāli

vertikāli

0% CoP

20% CoP

30% CoP

Nr.

Elements

pie

līdz

pie

min.

maks.

min.

maks.

min.

maks.

B50L

3,43

0,57

350

520

605

2,5

1 750

2 100

2 275

Punkts BRR

0,57

3 550

2 100

2 275

Punkts BLL

0,57

880

1 135

1 260

III b līnija

0,5

0,34

880

1 135

1 260

11.

75 R

1,15

0,57

15 200

52 900

12 160

63 480

10 640

68 770

12.

50 V

0,86

10 100

52 900

8 080

63 480

7 070

68 770

13.

50 L

3,43

0,86

6 800

52 900 (1)

5 440

63 480 (1)

4 760

68 770 (1)

Piezīme par 29. tabulu.

(1)

30. tabula

R klase – braukšana – neitrāls stāvoklis – prasības sistēmai

		A sleja		B sleja		C sleja
Taisni vērstas tālās gaismas testa punkts	Leņķiskās koordinātas (grādi)	Prasītais gaismas stiprums (cd) 0% CoP		Prasītais gaismas stiprums (cd) 20% CoP		Prasītais gaismas stiprums (cd) 30% CoP
		Min.	Maks.	Min.	Maks.	Min.	Maks.
HV	H,V	32 400	215 000	26 000	258 000	23 000	279 500
H-5L	0,0, 5,0 L	5 100	215 000	4 080	258 000	3 570	279 500
H-2,5L	0,0, 2,5 L	20 300	215 000	16 240	258 000	14 210	279 500
H-2,5R	0,0, 2,5 R	20 300	215 000	16 240	258 000	14 210	279 500
H-5R	0,0, 5,0 R	5 100	215 000	4 080	258 000	3 570	279 500

31. tabula

R klase – tālās gaismas līkumgaisma – prasības sistēmai

		A sleja		B sleja		C sleja
Tālās gaismas līkumgaismas testa punkts	Leņķiskās koordinātas (grādi)	Prasītais gaismas stiprums (cd) 0% CoP		Prasītais gaismas stiprums (cd) 20% CoP		Prasītais gaismas stiprums (cd) 30% CoP
		Min.	Maks.	Min.	Maks.	Min.	Maks.
HV	H,V	32 400	215 000	26 000	258 000	23 000	279 500
H-5L	0,0, 5,0 L	5 100	215 000	4 080	258 000	3 570	279 500
H-2,5L	0,0, 2,5 L	20 300	215 000	16 240	258 000	14 210	279 500
H-2,5R	0,0, 2,5 R	20 300	215 000	16 240	258 000	14 210	279 500
H-5R	0,0, 5,0 R	5 100	215 000	4 080	258 000	3 570	279 500

32. tabula

R klase – adaptīva tālā gaisma – COP vērtības

A daļa	Testa punkts	Pozīcija/grādi		A sleja Maks. stiprums(**) 0% CoP	B sleja Maks. stiprums(**) 20% CoP	C sleja Maks. stiprums(**) 30% CoP
	Testa punkts	Horizontāli	Vertikāli	(cd)	(cd)	(cd)
	1. līnija, kreisā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	4,8°L līdz 2°L	0,57° augšup	625	880	1 003
	1. līnija, labā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	2°R līdz 4,8°R	0,57° augšup	625	880	1 003
	2. līnija, kreisā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	2,4°L līdz 1°L	0,3° augšup	1 750	2 100	2 275
	2. līnija, labā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	1°R līdz 2,4°R	0,3° augšup	1 750	2 100	2 275
	3. līnija, kreisā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 200 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	1,2°L līdz 0,5°L	0,15° augšup	5 450	6 540	7 085
	3. līnija, labā puse Pretimbraucošs transportlīdzeklis 200 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	0,5°R līdz 1,2°R	0,15° augšup	5 450	6 540	7 085
	4. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	1,7°L līdz 1,0°R	0,3° augšup	1 850	2 220	2 405
		>1,0°R līdz 1,7°R		2 500	3 000	3 250
	4. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 50 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	1,7°R līdz 1,0°L		1 850	2 220	2 405
		>1,0°L līdz 1,7°L		2 500	3 000	3 250
	5. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā labās puses satiksmes gadījumā	0,9°L līdz 0,5°R	0,15° augšup	5 300	6 360	6 890
		>0,5°R līdz 0,9°R		7 000	8 400	9 100
	5. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 100 m attālumā kreisās puses satiksmes gadījumā	0,9°R līdz 0,5°L		5 300	6 360	6 890
		>0,5°L līdz 0,9°L		7 000	8 400	9 100
	6. līnija Priekšā braucošs transportlīdzeklis 200 m attālumā kreisās puses satiksmes un labās puses satiksmes gadījumā	0,45°L līdz 0,45°R	0,1° augšup	16 000	19 200	20 800

B daļa

Testa punkts

Pozīcija /grādi(*)

A sleja

Min. stiprums(**)

0% CoP

B sleja

Min. stiprums(**)

20% CoP

C sleja

Min. stiprums(**)

30% CoP

Horizontāli

Vertikāli

(cd)

50R

1,72 R

0,86 D

5 100

4 080

3 570

50 V

0,86 D

5 100

4 080

3 570

50L

3,43 L

0,86 D

2 550

2 040

1 785

25LL

16 L

1,72 D

1 180

944

826

25RR

11 R

1,72 D

1 180

944

826

Piezīmes par 32. tabulu.

(*)	Leņķiskās pozīcijas norādītas labās puses satiksmei.

(**)

Šīs apgaismes funkcijas fotometriskās prasības katram atsevišķam mērījuma punktam (leņķiskā pozīcija) piemēro pusei attiecīgo izmērīto lielumu no sistēmas visām apgaismes vienībām, ko izmanto šai funkcijai.

Katru 32. tabulas A daļā definēto rindu kopsakarā ar 32. tabulas B daļā noteiktajiem testa punktiem mēra atsevišķi atbilstoši signāla ģeneratora nodrošinātajam signālam.

Ja tuvo gaismu, kas atbilst 5.3.6.2. punkta prasībām, nepārtraukti darbina kopā ar tālās gaismas pielāgošanu, nepiemēro 32. tabulas B daļas fotometriskās prasības.

5.4.

Tehniskās prasības galvenajiem lukturiem, kas nodrošina AS, BS, CS, DS un ES tuvo gaismu (simboli “C-AS”, “C-BS”, “WC-CS”, “WC-DS” un “WC-ES”)

5.4.1.

Vērsuma iestatīšanas procedūra

5.4.1.1.

Lai vērsums būtu pareizs, tuvajai gaismai ir jāveido pietiekami asa “robeža”, lai ar tās palīdzību varētu apmierinoši veikt vizuālu regulēšanu, kā norādīts 6. pielikuma 1. punktā. Vērsuma iestatīšanu veic, izmantojot plakanu vertikālu ekrānu, kas novietots 10 vai 25 m attālumā galvenā luktura priekšā, taisnos leņķos attiecībā pret H-V. Ekrānam ir jābūt pietiekami platam, lai varētu veikt tuvās gaismas “robežas” izpēti un regulēšanu vismaz 3° abpus V-V līnijas. “Robežai” ir jābūt izteikti horizontālai un iespējami taisnai vismaz no 3° L līdz 3° R.

5.4.1.2.

Galveno lukturi vērš saskaņā ar 6. pielikuma 3. punktu.

Tomēr, ja ar vertikālo regulējumu atkārtoti neizdodas iegūt vajadzīgo stāvokli, ievērojot pieļaujamās pielaides, izmanto 6. pielikuma 4. un 5. punktā noteikto instrumentālo metodi, lai testētu atbilstību prasītajai minimālajai “robežas” kvalitātei un veiktu gaismas kūļa vertikālo regulēšanu.

5.4.2.

Ja apstiprinājums pieprasīts tikai tuvās gaismas nodrošināšanai, (10) šādi vērstam galvenajam lukturim ir jāatbilst 5.4.4. punktā noteiktajām prasībām; ja tas ir paredzēts gan tuvās, gan tālās gaismas nodrošināšanai, tam jāatbilst 5.4.4. un 5.1. punktā noteiktajām prasībām.

5.4.3.

Ja šādi vērsts galvenais lukturis neatbilst 5.4.4. un 5.1. punktā noteiktajām prasībām, tā noregulējumu drīkst mainīt, izņemot galvenajiem lukturiem bez horizontālā vērsuma regulēšanas mehānisma, ar nosacījumu, ka gaismas kūļa ass nenovirzās sāņus pa labi un pa kreisi par vairāk kā 0,5 grādiem un vertikāli – par vairāk kā 0,25 grādiem uz augšu vai leju. Lai atvieglotu regulēšanu ar “robežas” palīdzību, galveno lukturi drīkst daļēji aizsegt, lai “robežu” padarītu asāku. Tomēr “robežai” nevajadzētu sniegties aiz H-H līnijas.

5.4.4.

Tuvajai gaismai ir atbilst prasībām, kas norādītas turpmāk attiecīgajā tabulā, un piemērojamajam attēlam, kas parādīts 4. pielikumā.

Piezīmes.

ES klases galvenajiem lukturiem balasta(-u) spailēm pievadītais spriegums ir vai nu 13,2 V ± 0,1 V 12 V sistēmās, vai kāds norādīts citādi (sk. 12. pielikumu).

“D” nozīmē zem H-H līnijas.

“U” nozīmē virs H-H līnijas.

“R” nozīmē pa labi no V-V līnijas.

“L” nozīmē pa kreisi no V-V līnijas.

5.4.4.1.

AS klases galvenajiem lukturiem (4. pielikuma A4-VIII. attēls)

33. tabula

AS klases tuvā gaisma

Testa punkts / līnija / zona

Leņķiskās koordinātas - grādos(*)

Prasītā gaismas intensitāte, cd

Jebkurš punkts 1. zonā

0° līdz 15° U

5° L līdz 5° R

≤320 cd

Jebkurš punkts uz līnijas 25L līdz 25R

1,72° D

5° L līdz 5° R

≥1 100 cd

Jebkurš punkts uz līnijas 12,5L līdz 12,5R

3,43° D

5° L līdz 5° R

≥550 cd

Piezīme par 33. tabulu.

(*)	0,25° pielaide atļauta fotometrijai atsevišķi katrā testa punktā, ja nav norādīts citādi.

5.4.4.2.

BS klases galvenajiem lukturiem (4. pielikuma A4-IX. attēls)

34. tabula

BS klases tuvā gaisma

Testa punkts /

līnija / zona

Leņķiskās koordinātas - grādos(*)

Prasītā gaismas intensitāte, cd

Jebkurš punkts 1. zonā

0° līdz 15° U

5° L līdz 5° R

≤700 cd

Jebkurš punkts uz līnijas 50L līdz 50R, izņemot 50V

0,86° D

2,5° L līdz 2,5° R

≥1 100 cd

Punkts 50V

0,86° D

≥2 200 cd

Jebkurš punkts uz līnijas 25L līdz 25R

1,72° D

5° L līdz 5° R

≥2 200 cd

Jebkurš punkts 2. zonā

0,86° D līdz 1,72° D

5° L līdz 5° R

≥1 100 cd

Piezīme par 34. tabulu.

(*)	0,25° pielaide atļauta fotometrijai atsevišķi katrā testa punktā, ja nav norādīts citādi.

5.4.4.3.

CS, DS vai ES klases galvenajam lukturim (4. pielikuma A4-X. attēls)

35. tabula

CS, DS vai ES klases tuvā gaisma

Testa punkts / līnija / zona

Testa punkta leņķiskās koordinātas - grādos(*)

Prasītā gaismas intensitāte, cd

Minimums

Maksimums

CS klase

DS klase

ES klase

CS, DS, ES klase

0,86°D

3,5°R

2 000

2 500

13 750

0,86°D

2 450

4 900

–

0,86°D

3,5°L

2 000

2 500

13 750

0,50°U

1,50°L un 1,50°R

–

900

2,00°D

15°L un 15°R

550

1 100

–

4,00°D

20°L un 20°R

150

300

600

–

1 700

1. līnija

2,00°D

9°L līdz 9°R

1 350

1 900

8.(**)

4,00°U

8,0°L

(**)

700

9.(**)

4,00°U

700

10.(**)

4,00°U

8,0°R

700

11.(**)

2,00°U

4,0°L

900

12.(**)

2,00°U

900

13.(**)

2,00°U

4,0°R

900

14.(**)

8,0°L un 8,0°R

50 cd(**)

15.(**)

4,0°L un 4,0°R

100 cd(**)

900

1. zona

1°U/8°L-4°U/8°L-4°U/8°R-1°U/8°R-0/4°R-0/1°R-0,6°U/0-0/1°L-0/4°L-1°U/8°L

900

2. zona

>4U līdz <15 U

8°L līdz 8°R

700

Piezīmes par 35. tabulu.

(*)	0,25° pielaide atļauta fotometrijai atsevišķi katrā testa punktā, ja nav norādīts citādi.

(**)	Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma šo punktu mērījumu laikā priekšējam gabarītlukturim, kas apstiprināts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 50, ANO Noteikumiem Nr. 7 vai ANO Noteikumiem Nr. 148, ja tas ir kombinēts, grupēts vai savstarpēji savietots, ir jābūt ieslēgtam.

5.4.4.3.1.

Attiecībā uz galvenajiem lukturiem, kas ietver tālās un tuvās gaismas funkciju vai kam ir tikai tuvās gaismas funkcija – četras sekundes pēc ES klases tuvās gaismas, kas nav tikusi darbināts 30 minūtes vai ilgāk, iedegšanas 2 (0,86D-V) punktā jāsasniedz vismaz 3 750 cd.

Strāvas padevei ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu prasīto augstsprieguma impulsa pieaugumu.

5.4.4.4.

CS, DS vai ES klases galveno lukturu gaismai ir jābūt pēc iespējas vienmērīgi izkliedētai 1. un 2. zonā.

5.4.4.5.

Tuvajai gaismai ir atļauts izmantot vai nu vienu, vai divus kvēldiega gaismas avotus (AS, BS, CS, DS klase), vai vienu lokizlādes gaismas avotu (ES klase), vai vienu vai vairākus LED gaismas avotus vai LED moduļus (AS, BS, CS, DS, ES klase).

5.4.5.

L un T kategorijas transportlīdzekļiem ir atļauts(-i) papildu gaismas avots(-i) un/vai papildu apgaismes vienība(-as) līkuma izgaismošanai ar nosacījumu, ka:

5.4.5.1.

tiek izpildītas šādas prasības attiecībā uz apgaismojumu, kad galvenais(-ie) tuvās gaismas kūlis(-ļi) un atbilstošais(-ie) papildu gaismas avots(-i) līkuma izgaismošanai ir aktivizēti vienlaikus:

a)	sasveroties uz kreiso pusi (kad motociklu griež pa kreisi ap tā garenasi) gaismas stipruma vērtības nedrīkst pārsniegt 900 cd zonā no HH līdz 15 grādiem virs HH un no VV līdz 10 grādiem pa kreisi;

b)	sasveroties uz labo pusi (kad motociklu griež pa labi ap tā garenasi) gaismas stipruma vērtības nedrīkst pārsniegt 900 cd zonā no HH līdz 15 grādiem virs HH un no VV līdz 10 grādiem pa labi.

5.4.5.2.

Šo testu veic ar minimālo sānsveres leņķi, ko norādījis pieteikuma iesniedzējs, imitējot šo stāvokli ar testa iekārtu u.c.

5.4.5.3.

Ja to pieprasa pieteikuma iesniedzējs, šim mērījumam galveno tuvās gaismas kūli un papildu gaismas avotu(-us), ko izmanto līkuma izgaismošanai, drīkst mērīt atsevišķi un saskaitīt iegūtās fotometriskās vērtības, lai noteiktu atbilstību noteiktajām gaismas stipruma vērtībām.

5.5.

Tehniskās prasības attiecībā uz F3 klases priekšējiem miglas lukturiem (simbols “F3”)

5.5.1.

Fotometriskā regulēšana un mērīšanas apstākļi

5.5.1.1.

Priekšējo miglas lukturi vērš saskaņā ar 6. pielikuma 3. punktu.

5.5.1.2.

Priekšējam miglas lukturim ir jāatbilst prasībām, kas norādītas 4. pielikuma 36. tabulā un A4-XI. attēlā.

5.5.2.

Fotometriskās prasības

Šādi noregulētam priekšējam miglas lukturim jāatbilst 36. tabulā dotajām fotometriskajām prasībām (sk. arī 4. pielikuma A4-XI. attēlu).

36. tabula

Priekšējā miglas luktura tipa apstiprināšanas fotometriskās prasības

Noteiktās līnijas vai zonas

Pozīcija pa vertikāli(*) virs h + zem h -

Pozīcija pa horizontāli(*) pa kreisi no v: -pa labi no v: +

Gaismas stiprums (cd)

Jāatbilst

Punkti 1, 2(**)

+60°

±45°

maks. 85

Visos punktos

Punkti 3, 4(**)

+40°

±30°

Punkti 5, 6(**)

+30°

±60°

Punkti 7, 10(**)

+20°

±40°

Punkti 8, 9(**)

+20°

±15°

1. līnija(**)

+8°

-26° līdz +26°

maks. 130

Visā līnijā

2. līnija(**)

+4°

-26° līdz +26°

maks. 150

Visā līnijā

3. līnija

+2°

-26° līdz +26°

maks. 245

Visā līnijā

4. līnija

+1°

-26° līdz +26°

maks. 360

Visā līnijā

5. līnija

0°

-10° līdz +10°

maks. 485

Visā līnijā

6. līnija (***)

-2,5°

-10° līdz +10°

min. 2 700

Visā līnijā

7. līnija (***)

-6,0°

-10° līdz +10°

< 50 procenti no maks. 6. līnijā

Visā līnijā

8L un R līnija (***)

-1,5° līdz -3,5°

-22° un +22°

min. 1 100

Vienā vai vairākos punktos

9L un R līnija (***)

-1,5° līdz -4,5°

-35° un +35°

min. 450

Vienā vai vairākos punktos

D zona (***)

-1,5° līdz -3,5°

-10° līdz +10°

maks. 12 000

Visā zonā

Piezīmes par 36. tabulu.

(*)	Koordinātas ir norādītas grādos leņķiskam tīklam ar vertikālu polāro asi.

(**)	Skatīt 5.5.2.4. punktu.

(***)

Skatīt 5.5.2.2. punktu.

5.5.2.1.

Gaismas stiprumu mēra vai nu ar baltu, vai krāsainu gaismu, kā pieteikuma iesniedzējs norādījis attiecībā uz priekšējā miglas luktura normālu lietošanu. Viendabīguma novirzes, kas pasliktina apmierinošu redzamību zonā virs 5. līnijas no 10 grādiem pa kreisi līdz 10 grādiem pa labi, nav pieļaujamas.

5.5.2.2.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma divus, saskaņā ar 3.3.2.4.3. punktu pāri veidojošus priekšējos miglas lukturus drīkst testēt atsevišķi. Šajā gadījumā 36. tabulā noteiktās prasības 6., 7., 8., 9. līnijai un D zonai piemēro pusei no labās un kreisās puses priekšējā miglas luktura rādījumu summas. Tomēr katram priekšējam miglas lukturim ir jāatbilst vismaz 50 procentiem no 6. līnijai prasītās minimālās vērtības. Turklāt katram no diviem saskanīgu pāri veidojošajiem priekšējiem miglas lukturiem ir jāatbilst tikai prasībām, kas noteiktas 6. līnijai un 7. līnijai no 5° uz iekšpusi līdz 10° uz ārpusi.

5.5.2.3.

Laukā, kas 4. pielikuma A4-XI. attēlā atrodas starp 1. un 5. līniju, gaismas kūļa formai pamatā jābūt vienādai. Pārtraukumi stiprumos, kas pasliktina apmierinošu redzamību starp 6., 7., 8. un 9. līniju, nav pieļaujami.

5.5.2.4.

Gaismas sadalījumā, kā norādīts 36. tabulā, ir pieļaujami atsevišķas šauras vietas vai strēles laukumā, kas ietver mērījumu punktus no 1. līdz 10. un 1. līniju, vai 1. un 2. līnijas laukumā ar ne vairāk kā 175 cd, ja tās nepārsniedz 2° konusveida leņķi vai 1° platumu. Ja ir vairākas vietas vai strēles, tās ir jānošķir vismaz 10° leņķim.

5.5.2.5.

Ja noteiktās gaismas stipruma prasības nav izpildītas, ir atļauta robežas stāvokļa atkārtota vērsuma iestatīšana ±0,5° robežās vertikāli un/vai ±2° robežās horizontāli. Atkārtotajā vērsuma pozīcijā visām fotometriskajām prasībām jābūt izpildītām.

5.5.3.

Citas fotometriskās prasības

5.5.3.1.

Ja priekšējie miglas lukturi ir aprīkoti ar lokizlādes gaismas avotiem, kuru balasts nav integrēts gaismas avotā, gaismas stiprumam ir jāpārsniedz 1 080 cd mērījuma punktā 0° horizontāli un 2° D vertikāli četras sekundes pēc miglas luktura aktivizācijas, kurš nav darbojies 30 minūtes vai ilgāk.

5.5.3.2.

Lai pielāgotos biezas miglas vai līdzīgiem sliktas redzamības apstākļiem, ir atļauts automātiski mainīt gaismas stiprumus ar nosacījumu, ka:

a)	priekšējā miglas luktura funkciju sistēmā ir iebūvēta aktīva gaismas avota elektroniskā vadības ierīce;

b)	visi stiprumi tiek mainīti proporcionāli.

Pārbaudot atbilstību saskaņā ar 4.6.6. punktu, sistēmu uzskata par pieņemamu, ja gaismas stiprumi paliek 60 procentu un 100 procentu robežās no 36. tabulā dotajām vērtībām.

5.5.3.2.1.

Norādījumu iekļauj paziņojuma veidlapā (1. pielikuma 9. punkts).

5.5.3.2.2.

Par tipa apstiprināšanas testiem atbildīgais tehniskais dienests verificē, ka sistēma nodrošina tādus automātiskos pielāgojumus, ka tiek panākts labs ceļa apgaismojums un netiek radīts diskomforts vadītājam vai citiem ceļa lietotājiem.

5.5.3.2.3.

Fotometriskos mērījumus veic atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja aprakstam.

5.5.4.

Prasības pielaidēm ražošanas atbilstības kontroles procedūrās

5.5.4.1.

Testējot jebkura, saskaņā ar 5.5. punktu nejauši izvēlēta priekšējā miglas luktura fotometrisko veiktspēju, neviena izmērītā gaismas stipruma vērtība nedrīkst nelabvēlīgi novirzīties par vairāk kā 20 procentiem.

5.5.4.2.

Izmērīto vērtību, kuras norādītas 36. tabulā, attiecīgās maksimālās novirzes drīkst būt šādas.

37. tabula

Ražojumu atbilstība, fotometriskās prasības priekšējam miglas lukturim

Noteiktās līnijas vai zonas

Pozīcija pa vertikāli(*) virs h + zem h -

Pozīcija pa horizontāli(*) pa kreisi no v: -pa labi no v: +

Giasmas stiprums kandelās

Jāatbilst

Ekvivalenti 20 procentiem

Ekvivalenti 30 procentiem

Punkti 1, 2(**)

+60°

±45°

maks. 115

maks. 130

Visos punktos

Punkti 3, 4(**)

+40°

±30°

Punkti 5, 6(**)

+30°

±60°

Punkti 7, 10(**)

+20°

±40°

Punkti 8, 9(**)

+20°

±15°

1. līnija(**)

+8°

-26° līdz +26°

maks. 160

maks. 170

Visā līnijā

2. līnija(**)

+4°

-26° līdz +26°

maks. 180

maks. 195

Visā līnijā

3. līnija

+2°

-26° līdz +26°

maks. 295

maks. 320

Visā līnijā

4. līnija

+1°

-26° līdz +26°

maks. 435

maks. 470

Visā līnijā

5. līnija

0°

-10° līdz +10°

maks. 585

maks. 630

Visā līnijā

6. līnija (***)

-2,5°

no 5° uz iekšpusi

līdz 10° uz ārpusi

min. 2 160

min. 1 890

Visā līnijā

8. līnija

L un R(***)

-1,5° līdz -3,5°

-22° un +22°

min. 880

min. 770

Vienā vai vairākos punktos

9. līnija

L un R(***)

-1,5° līdz -4,5°

-35° un +35°

min. 360

min. 315

Vienā vai vairākos punktos

D zona

-1,5° līdz -3,5°

-10° līdz +10°

maks. 14 400

maks. 15 600

Visā zonā

Piezīme par 37. tabulu.

(*)	Koordinātas ir norādītas grādos leņķiskam tīklam ar vertikālu polāro asi.

(**)	Skatīt 5.5.2.4. punktu.

(***)

Skatīt 5.5.2.2. punktu.

5.6.

Tehniskās prasības pagriešanās gaismas lukturiem (simbols K)

5.6.1.

Izstarotās gaismas stiprums

5.6.1.1.

Kreisās puses ierīces minimālajam gaismas stiprumam norādītajos mērījumu punktos ir jābūt šādai:

a)	2,5D – 30L: 240 cd

b)	2,5D – 45L: 400 cd

c)	2,5D – 60L: 240 cd

Tādas pašas vērtības simetriski piemēro labās puses ierīcei. (Parādīts 4. pielikuma A4-XII. attēlā)

5.6.1.2.

Izstarotās gaismas stiprums visos virzienos nedrīkst pārsniegt:

a)	300 cd virs 1,0U L un R līnijā;

b)	600 cd starp horizontālo plakni un 1,0U L un R līnijā; un

c)	14 000 cd zem 0,57D L un R līnijā.

5.6.1.3.

Ja atsevišķs lukturis satur vairāk nekā vienu gaismas avotu, maksimālie stiprumi nedrīkst tikt pārsniegti, kad iedegti visi gaismas avoti.

5.6.1.4.

Atsevišķa luktura ar vairāk nekā vienu gaismas avotu atteice

5.6.1.4.1.

Atsevišķā lukturī, kas satur vairāk nekā vienu gaismas avotu, tā saslēgtu gaismas avotu grupu, ka, notiekot jebkura viena gaismas avota atteicei, tie visi pārtrauc izstarot gaismu, uzskata par vienu gaismas avotu.

5.6.1.4.2.

Notiekot atsevišķa luktura ar vairāk nekā vienu gaismas avotu atteicei, piemēro vismaz vienu no šādiem noteikumiem:

a)	gaismas stiprums atbilst minimālajam stiprumam, kāds prasīts tabulā par gaismas standartsadalījumu telpā, kā parādīts 4. pielikuma L attēlā; vai

tiek dots atteici parādošā signalizatora aktivizēšanas signāls, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 48 6.20.8. punktā, ar nosacījumu, ka kreisās puses luktura gaismas stiprums punktā 2,5°D 45°L (labās puses lukturim leņķi L būtu jānomaina ar leņķi R) ir vismaz 50 procenti no prasītā minimālā gaismas stipruma. Šādā gadījumā paziņojuma veidlapā ir norādīts, ka lukturis ir izmantojams tikai transportlīdzeklī, kas aprīkots ar atteici parādošu signalizatoru.

5.6.2.

Mērīšanas metodes

5.6.2.1.

Veicot fotometriskos mērījumus, ir jāizvairās no nejaušas atstarošanās, izmantojot piemērotu aizsegu.

5.6.2.2.

Ja mērījumu rezultāti tiek apstrīdēti, mērījumus veic tā, ka tiek izpildītas šādas prasības:

5.6.2.2.1.

mērīšanas attālumam ir jābūt tādam, ka ir piemērojams attāluma apgrieztā kvadrāta likums;

5.6.2.2.2.

mērīšanas iekārtai ir jābūt tādai, ka leņķis pretī uztvērējam no gaismas atskaites punkta, ir starp 10′ un 1°;

5.6.2.2.3.

Stipruma prasībai konkrētajam novērošanas virzienam jābūt izpildītai, ja prasītais stiprums ir iegūts virzienā, kas no novērošanas virziena novirzās ne vairāk kā par ceturtdaļgrādu.

5.6.2.3.

Mērījumu punkti, kas izteikti leņķa grādos ar atskaites asi, ir parādīti 4. pielikuma A4-XII. attēlā.

Tabulā parādītās vērtības norāda minimālos stiprumus, izteiktus cd, dažādiem mērīšanas virzieniem.

5.6.2.4.

Ģeometriskās redzamības lauka horizontālie un vertikālie leņķi ir parādīti 4. pielikuma A4-XIII. attēlā. Virzieni H = 0° un V = 0° atbilst atskaites asij. Uz transportlīdzekļa tie ir horizontāli, paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un vērsti prasītajā redzamības virzienā. Tie iet caur atskaites centru.

5.6.3.

Ar vairākiem gaismas avotiem aprīkotu lukturu fotometriskie mērījumi Fotometrisko veiktspēju pārbauda šādi.

5.6.3.1.

Nenomaināmu gaismas avotu gadījumā, tiem atrodoties lukturī – saskaņā ar 4.6. punktu.

5.6.3.2.

Nomaināmu gaismas avotu gadījumā papildus 4.6. punktam.

Iegūtās gaismas stipruma vērtības jākoriģē.

a)	Kvēldiega gaismas avotiem korekcijas koeficients ir attiecība starp standarta gaismas plūsmu un gaismas plūsmas vidējo vērtību pie dotā sprieguma (13,2 V vai 13,5 V).

b)	LED gaismas avotiem korekcijas koeficients ir attiecība starp nominālo gaismas plūsmu un gaismas plūsmas vidējo vērtību pie dotā sprieguma (6,75 V, 13,5 V vai 28,0 V).

Katra izmantotā gaismas avota faktiskā gaismas plūsmas nedrīkst atšķirties no vidējās vērtības par vairāk kā ±5 procentiem. Alternatīvi un tikai kvēldiega gaismas avotu gadījumā katrā atsevišķajā pozīcijā drīkst izmantot standarta kvēldiega gaismas avotu, kas darbojas ar standarta plūsmu, katras pozīcijas atsevišķos mērījumus saskaitot kopā.

5.6.3.3.

Jebkādu pagriešanās gaismas lukturu, izņemot tos, kuri aprīkoti ar kvēldiega gaismas avotu(-iem), gaismas stiprumiem, izmērītiem pēc vienas darbības minūtes un pēc 10 darbības minūtēm, jāatbilst minimuma un maksimuma prasībām. Gaismas stipruma sadalījumus pēc vienas darbības minūtes un pēc 10 darbības minūtēm aprēķina no izmērītā gaismas stipruma sadalījuma pēc fotometriskās stabilitātes iestāšanās, katrā testa punktā piemērojot attiecību pret izmērītajiem gaismas stiprumiem punktā 45°L 2,5° D kreisās puses lukturim (labās puses lukturim leņķi L būtu jāaizstāj ar leņķi R):

a)	pēc vienas minūtes;

b)	pēc 10 minūtēm; un

c)	pēc fotometriskās stabilitātes iestāšanās.

Fotometriskās stabilitātes iestāšanās nozīmē to, ka gaismas stipruma izmaiņas konkrētajā testa punktā ir mazākas nekā 3 procenti jebkurā 15 minūšu periodā.

6. PĀREJAS NOTEIKUMI

6.1.

Vispārīgi

6.1.1.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina pieņemt lukturu (funkciju) tipa apstiprinājumus atbilstīgi šo noteikumu jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem, kurus neskar jaunāku sēriju grozījumu ieviestās izmaiņas.

Lai par to pārliecinātos, uz konkrēto lukturi (funkciju) attiecināmais izmaiņu indekss nedrīkst atšķirties no tā izmaiņu indeksa, kāds norādīts jaunākajā grozījumu sērijā.

6.1.2.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt paplašinājumus tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem.

(1) Nolīgums par harmonizētu Apvienoto Nāciju Organizācijas tehnisko noteikumu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikumiem piešķirto apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem (E/ECE/TRANS/505/Rev.3)

(2) Norāda 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošajā veidlapā.

(3) Norāda 14. pielikumā dotajam paraugam atbilstošajā veidlapā.

(4) Atsevišķas uzstādīšanas vienības gadījumā simbolu “XC” marķē tikai vienreiz.

(5) Vairāku uzstādīšanas vienību gadījumā, kad katra no tām nodrošina vienu vai vairākas AFS funkcijas, katru vienību marķē ar simbolu “X”, kam seko nodrošināmās(-o) specifiskās(-o) AFS funkcijas(-u) identifikācijas simbols(-i).

(6) 1958. gada nolīguma līgumslēdzēju pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6) 3. pielikumā.

(7) Atbilstība elektromagnētiskās savietojamības prasībām attiecas uz transportlīdzekļa tipu.

(8) Instrukcijas ar šādiem līdzekļiem aprīkotu lukturu uzstādīšanai ir dotas ANO Noteikumos Nr. 48.

(*1) 0,25° pielaide pieļaujama fotometrijai atsevišķi katrā testa punktā, ja nav norādīts citādi.

(*2) 0,25° pielaide pieļaujama fotometrijai atsevišķi katrā testa punktā, ja nav norādīts citādi.

(9) Šāds īpašs “tuvās gaismas” lukturis "drīkst ietvert tālo gaismu, uz kuru prasības neattiecas.

(*3) Leņķiskās pozīcijas norādītas labās puses satiksmei.

(*4) Šīs apgaismes funkcijas fotometriskās prasības katram atsevišķam mērījuma punktam (leņķiskā pozīcija) piemēro pusei attiecīgo izmērīto lielumu no sistēmas visām apgaismes vienībām, ko izmanto šai funkcijai.

Katru 15. tabulas A daļā definēto rindu kopsakarā ar 15. tabulas B daļā noteiktajiem testa punktiem mēra atsevišķi atbilstoši signāla ģeneratora nodrošinātajam signālam.

Ja tuvo gaismu, kas atbilst 5.3.2. punkta prasībām, nepārtraukti darbina kopā ar tālās gaismas pielāgošanu, nepiemēro 15. tabulas B daļas fotometriskās prasības.

(10) Šāds īpašs “tuvās gaismas” lukturis drīkst ietvert tālo gaismu, uz kuru prasības neattiecas.

1. PIELIKUMS

Paziņojums

(Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

(1)

Izdevējs:

iestādes nosaukums:

…

par (2):

apstiprinājuma piešķiršanu,

apstiprinājuma paplašināšanu,

apstiprinājuma atteikšanu,

apstiprinājuma anulēšanu,

ražošanas pilnīgu izbeigšanu,

ierīces vai sistēmas tipam atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 149

Ierīces klase: … Izmaiņu indekss: …

Apstiprinājuma Nr. …

Unikālais identifikators (UI) (ja attiecināms): …

Ierīces vai sistēmas tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

Ierīces vai sistēmas tipa ražotāja nosaukums: …

…

Ražotāja nosaukums un adrese: …

…

Ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese (ja attiecināms): …

…

Iesniegts apstiprināšanai (datums): …

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

Šā dienesta izdotā ziņojuma datums: …

Šā dienesta izsniegtā ziņojuma numurs: …

Īss apraksts:

9.1.

A un B(1) klases galvenie lukturi

9.1.1.

Kategorija, kuru apraksta attiecīgais marķējums (3): …

9.1.2.

Gaismas avota(-u) skaits, kategorija un veids: …

9.1.3.

Standarta gaismas plūsma, kas izmantota galvenajam tuvās gaismas kūlim (lm):…

9.1.4.

Galvenais tuvās gaismas kūlis darbināts pie aptuveni (V): …

9.1.5.

Līdzekļi saskaņā ar šo noteikumu 4.12. punktu: …

9.1.6.

LED moduļa(-u) specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i) un paziņojums par katru LED moduli, vai tas ir vai nav nomaināms: ir/nav(1) …

9.1.7.

Gaismas avota elektroniskās vadības ierīču skaits un specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i)…

9.1.8.

Kopējā nominālā gaismas plūsma, kā aprakstīts šo noteikumu 4.5.6. punktā, pārsniedz 2 000 lūmenus: jā/nē/nav attiecināms(1)

9.1.9.

Robežas regulēšana noteikta: 10 m/25 m attālumā/nav attiecināms(1)

“Robežas” minimālais asums noteikts: 10 m/25 m attālumā/nav attiecināms(1)

9.2.

D klases galvenie lukturi

9.2.1.

Galvenais lukturis/sistēma iesniegta apstiprināšanai kā tips (4): …

9.2.2.

Tuvās gaismas avotu var/nevar1 ieslēgt vienlaicīgi ar tālās gaismas avotu un/vai citu savstarpēji savietotu galveno lukturi.

9.2.3.

Ierīces nominālais spriegums ir: …

9.2.4.

Gaismas avotu skaits, kategorija un veids: …

9.2.4.1.

Ja norādīta vairāk nekā viena nominālās gaismas plūsmas vērtība:

Galvenajam tuvās gaismas kūlim izmantotā nominālās gaismas plūsmas vērtība … [lm]

9.2.4.2.

Ja norādīta vairāk nekā viena nominālās gaismas plūsmas vērtība:

Tālajai gaismai izmantotā nominālās gaismas plūsmas vērtība … [lm]

9.2.5.

Atsevišķa balasta(-u) vai balasta(-u) daļas(-u) tirdzniecības nosaukums un identifikācijas numurs: …

9.2.6.

“Robežas” regulējums noteikts: 10 m/25 m(1) attālumā

“Robežas” minimālais asums noteikts 10 m/25 m(1) attālumā.

9.2.7.

LED moduļu skaits un specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i): …

9.2.8.

Sadalītā apgaismes sistēma ar vienu kopēju lokizlādes gaismas avotu: jā/nē(1)

9.2.9.

Piezīmes (ja ir): …

9.2.10.

Līdzekļi saskaņā ar šo noteikumu 4.12. punktu: …

9.3.

AFS – Sistēmas

9.3.1.

Kategorija, kuru apraksta attiecīgais marķējums (5) …

9.3.2.

Gaismas avotu skaits, kategorija un veids: …

9.3.2.1.

LED moduļu skaits un specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i) un paziņojums par katru LED moduli, vai tas ir vai nav nomaināms: ir/nav(1)

…

9.3.2.2.

Gaismas avota elektronisko vadības ierīču skaits un specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i): …

9.3.2.3.

Kopējā nominālā gaismas plūsma, kā aprakstīts šo noteikumu 4.5.2.6. punktā, pārsniedz 2 000 lūmenus: jā/nē(1)

9.3.3.

a)	Norādes saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.1. punktu (kura(-as) apgaismes vienība(-as) nodrošina “robežu”, kā noteikts šo noteikumu 5. pielikumā, kas projicējas zonā starp 6 grādiem pa kreisi un 4 grādiem pa labi un virs horizontālās līnijas, kas atrodas 0,8 grādus zemāk) …

b)	“Robežas” regulējums noteikts: 10 m/25 m1 attālumā

c)	“Robežas” minimālais asums noteikts 10 m/25 m(1) attālumā.

9.3.4.

Transportlīdzeklis(-ļi), kuram(-iem) sistēma ir paredzēta kā oriģinālais aprīkojums …

9.3.5.

Apstiprinājums prasīts sistēmai, kuru nav paredzēts iekļaut kā daļu no transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 48: jā/nē(1)

9.3.5.1.

Apstiprinošas atbildes gadījumā: pietiekama informācija, lai identificētu transportlīdzekli(-ļus), kuram(-iem) sistēma paredzēta …

9.3.6.

Norādes saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.2. punktu (kurš(-i) E klases tuvās gaismas režīms(-i), ja tāds(-i) ir, atbilst šo noteikumu 14. tabulas “datu kopai”) …

9.3.7.

Apstiprinājums prasīts sistēmai, kuru paredzēts uzstādīt tikai transportlīdzekļos, kas nodrošina sistēmas barošanas stabilizācijas/ierobežojuma līdzekļus: jā/nē(1)

9.3.8.

“Robežas” regulējums noteikts: 10 m/25 m(1) attālumā

“Robežas” minimālais asums noteikts 10 m/25 m(1) attālumā.

9.3.9.

Sistēma ir konstruēta, lai nodrošinātu šādas tuvās gaismas: (6)

9.3.9.1.

C klase ☒ V klase ☐ E klase ☐ W klase ☐

9.3.9.2.

Ar šādu(-iem) režīmu(-iem), ko identificē apzīmējums(-i), ja attiecināms14

Režīms Nr. C 1

Režīms Nr. V …

Režīms Nr. E …

Režīms Nr. W …

Režīms Nr. C …

Režīms Nr. V …

Režīms Nr. E …

Režīms Nr. W …

Režīms Nr. C …

Režīms Nr. V …

Režīms Nr. E …

Režīms Nr. W …

9.3.9.3.

Ja turpmāk norādītās apgaismes vienības ir zem sprieguma(5) (7) , (8) režīmā Nr. …

Ja līkuma izgaismošana neattiecas:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Ja piemērojams 1. kategorijas līkuma izgaismojums:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Ja piemērojams 2. kategorijas līkuma izgaismojums:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Piezīme.

Katram turpmāk norādītajam režīmam papildus vajadzīgas norādes saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu.

9.3.9.4.

Turpmāk norādītās apgaismes vienības ir zem sprieguma, kad sistēma ir neitrālā stāvoklī(5)(7)

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

9.3.9.5.

Turpmāk norādītās apgaismes vienības ir zem sprieguma, kad sistēmā darbojas kustības puses maiņas funkcija(5)(6)(7)

Ja līkuma izgaismošana neattiecas:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Ja piemērojams 1. kategorijas līkuma izgaismojums:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Ja piemērojams 2. kategorijas līkuma izgaismojums:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

9.3.10.

Sistēma ir konstruēta tālās gaismas nodrošināšanai5, 6, 7

9.3.10.1.

Jā ☐ Nē ☐

9.3.10.2.

Ar šādu(-iem) režīmu(-iem), ko identificē apzīmējums(-i), ja attiecināms:

Tālās gaismas režīms Nr. M 1

Tālās gaismas režīms Nr. M ...

9.3.10.3.

Ja turpmāk norādītās apgaismes vienības ir zem sprieguma režīmā Nr. …

Ja līkuma izgaismošana neattiecas:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Ja līkuma izgaismošana attiecas:

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

Piezīme.

Katram turpmāk norādītajam režīmam papildus vajadzīgas norādes saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu.

9.3.10.4.

Turpmāk norādītās apgaismes vienības ir zem sprieguma, kad sistēma ir neitrālā stāvoklī6,8

Kreisā puse

Nr.1 ☐

Nr.3 ☐

Nr.5 ☐

Nr.7 ☐

Nr. 9 ☐

Nr.11 ☐

Labā puse

Nr.2 ☐

Nr.4 ☐

Nr.6 ☐

Nr.8 ☐

Nr.10 ☐

Nr.12 ☐

9.3.10.5.

Sistēma ir konstruēta, lai nodrošinātu tālās gaismas pielāgošanu:

labās puses un kreisās puses satiksmei: jā ☐ nē ☐

tikai labās puses kustībai: jā ☐ nē ☐

tikai kreisās puses kustībai: jā ☐ nē ☐

9.4.

AS, BS, CS, DS un ES klases galvenie lukturi(1)

9.4.1.

Kategorija, kuru apraksta attiecīgais marķējums (9): …

9.4.2.

Gaismas avotu, ja tādi ir, skaits, kategorija un veids: …

9.4.3.

LED moduļa(-u) skaits un specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i) un paziņojums par katru LED moduli, vai tas ir vai nav nomaināms: ir/nav(1) …

9.4.4.

Gaismas avota elektroniskās vadības ierīču skaits, ja tādas ir, un specifiskais(-ie) identifikācijas kods(-i): …

9.4.5.

“Robežas” asums noteikts: jā / nē(1)

Ja noteikts, tas veikts 10 m / 25 m attālumā(1) …

9.4.6.

Atsevišķa balasta(-u) vai balasta(-u) daļas(-u) tirdzniecības nosaukums un identifikācijas numurs: …

9.4.7.

Tuvās gaismas avotu var/nevar1 ieslēgt vienlaicīgi ar tālās gaismas avotu un/vai citu savstarpēji savietotu galveno lukturi.

9.4.8.

Attiecīgā gadījumā minimālais sānsveres leņķis(-i), lai ievērotu 5.4.5.2. punkta prasības …

9.4.9.

Primārā tālā gaisma: jā / nē(1)

Sekundārā tālā gaisma: jā / nē(1)

Sekundāro tālo gaismu darbina tikai kopā ar tuvo gaismu vai primāro tālo gaismu.

9.5.

F3 klases priekšējie miglas lukturi

9.5.1.

Klase, kuru apraksta attiecīgais marķējums:

(F3, F3/, F3PL, F3/PL) …

9.5.2.

Gaismas avotu skaits, kategorija un veids: …

9.5.3

LED modulis: jā/nē1 un paziņojums par katru LED moduli, vai tas ir, vai tas ir vai nav nomaināms: ir/nav(1)

9.5.4.

LED moduļa specifiskais identifikācijas kods: …

9.5.5.

Gaismas avota elektroniskās vadības ierīces izmantošana (10): jā/nē(1)

Padeve uz gaismas avotu: …

Gaismas avota vadības ierīces specifikācija: …

Ieejas spriegums (11): …

Ja gaismas avota elektroniskā vadības ierīce nav daļa no luktura:

Izejošā signāla specifikācija: …

9.5.6.

Izstarotās gaismas krāsa: … balta / selektīvi dzeltena(1)

9.5.7.

Gaismas avota gaismas plūsma (skatīt 4.5.2.6. punktu)

ir lielāka nekā 2 000 lūmeni: jā/nē(1)

9.5.8.

Gaismas stiprums ir maināms: … jā/nē(1)

9.5.9.

Robežas slīpuma noteikšana (ja mērīts)

veikta … 10 m / 25 m 1 attālumā

9.6.

Pagriešanās gaismas lukturis

9.6.1.

Gaismas avota(-u) skaits, kategorija un veids (12): …

9.6.2.

Spriegums un jauda: …

9.6.3.

Gaismas avota modulis: … jā/nē(1)

9.6.4.

Gaismas avota moduļa specifiskais identifikācijas kods: …

9.6.5.

Gaismas avota elektroniskās vadības ierīces izmantošana:

a)	ir luktura daļa … jā/nē(1)

b)	nav luktura daļa … jā/nē(1)

9.6.6.

Gaismas avota elektroniskās vadības ierīces nodrošinātais ieejas spriegums: …

9.6.7.

Gaismas avota elektroniskās vadības ierīces ražotājs un identifikācijas numurs (ja gaismas avota vadības ierīce ir luktura daļa, bet nav ietverta luktura korpusā):

9.6.8.

Uzstādīšanas ģeometriskie nosacījumi un saistītās variācijas, ja ir: …

10.

Apstiprinājuma marķējuma zīmes(-ju) novietojums(-i): …

11.

Apstiprinājuma paplašināšanas iemesls(-i) (attiecīgā gadījumā): …

12.

Apstiprinājums piešķirts / paplašināts / atteikts / anulēts(1):

13.

Vieta: …

14.

Datums: …

15.

Paraksts: …

16.

Šim paziņojumam pievienots to dokumentu saraksts, kuri deponēti tipa apstiprinātājā iestādē, kas piešķīra apstiprinājumu, un kurus var saņemt pēc pieprasījuma.

(1) Kennzahl des Landes, das die Genehmigung erteilt/erweitert/versagt/zurückgenommen hat (siehe die Vorschriften über die Genehmigung in der Regelung).

(2) Nevajadzīgo svītrot.

(3) Norādīt atbilstošo marķējumu no turpmākā uzskaitījuma:

(4) Norādīt atbilstošo marķējumu no turpmākā uzskaitījuma:

(5) Katrai uzstādīšanas vienībai vai uzstādīšanas vienību mezglam norādīt attiecīgo marķējumu, kāds paredzēts saskaņā ar šiem noteikumiem.

(6) Attiecīgo atzīmēt ar X.

(7) Paplašina, ja nodrošina vairāk režīmu.

(8) Turpina, ja nodrošinātas vairākas vienības.

(9) Norādīt atbilstošo marķējumu no turpmākā uzskaitījuma:

(10) Sprieguma specifikācijām ir jāietver pielaides vai sprieguma diapazons, ko norādījis ražotājs un kas verificēts ar šo apstiprinājumu.

(11) Ir jāiekļauj ieejas sprieguma parametri, tostarp darba cikls, frekvence, impulsa forma un maksimumspriegums.

(12) Pagriešanās gaismas lukturiem ar nenomaināmiem gaismas avotiem norādīt izmantoto gaismas avotu skaitu un kopējo jaudu vatos.

2. PIELIKUMS

Prasību minimums ražošanas atbilstības kontroles procedūrām

1. VISPĀRĪGI

1.1.

Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes. Šis nosacījums attiecas arī uz krāsu.

1.2.

Attiecībā uz fotometrisko veiktspēju masveidā ražotu lukturu atbilstību neapstrīd, ja, testējot fotometriskās veiktspējas jebkuram nejauši izvēlētam lukturim, kas aprīkots ar standarta (etalona) gaismas avotu un/vai nenomaināmu(-iem) gaismas avotu(-iem), un/vai LED moduli(-ļiem), tiek konstatēts, ka:

1.2.1.

neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktās vērtības;

1.2.1.1.

attiecībā uz A, B un D galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu 5.2. punktam, vērtību maksimālā nelabvēlīgā atšķirība punktā B 50 L (vai R) un III zonā drīkst būt attiecīgi:

B 50 L (vai R)	170 cd ekvivalents 20 procentiem;
	255 cd ekvivalents 30 procentiem;
III zona	255 cd ekvivalents 20 procentiem;
	380 cd ekvivalents 30 procentiem;

1.2.1.2.

attiecībā uz AFS, kas atbilst šo noteikumu 5.3. punktam, neviena izmērītā un saskaņā ar šo noteikumu 4.6. punkta noteikumiem koriģētā vērtība nelabvēlīgi neatšķiras no 17. līdz 32. tabulas B slejā, ja attiecināms, noteiktās vērtības;

1.2.1.3.

attiecībā uz BS, CS, DS un ES galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu 5.4. punktam, vērtību maksimālā nelabvēlīgā atšķirība I zonā drīkst būt attiecīgi:

I zonā	255 cd ekvivalents 20 procentiem;
	380 cd ekvivalents 30 procentiem.

1.2.1.3.1.

Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, drīkst mainīt galvenā luktura regulējumu ar nosacījumu, ka gaismas kūļa ass sāniskā nobīde nepārsniedz 0,5 grādus pa labi vai pa kreisi un 0,2 grādus uz augšu vai uz leju;

1.2.1.4.

Attiecībā uz priekšējiem miglas lukturiem, kas atbilst šo noteikumu 5.5. punktam, piemēro 37. tabulu;

1.2.2.

vai A, B vai D klases lukturu gadījumā, kuri atbilst šo noteikumu 5.2. punktam, ja:

1.2.2.1.

šajos noteikumos noteiktās vērtības tuvajai gaismai ir izpildītas vienā punktā 0,35 grādu riņķī ap punktiem:

A vai B klases galvenajiem lukturiem – punktā B 50 L (vai R) (ar 85 cd pielaidi), punktā 75 R (vai L), 50 V, 25 R, 25 L un visā IV zonas laukumā, kas nav vairāk kā 0,52 grādus virs 25 R un 25 L līnijas;

D klases galvenajiem lukturiem – punktā B 50 L (vai R) (ar 85 cd pielaidi), 75 R (vai L), 50 V, 25 R1, 25 L2, un I segmentā;

1.2.2.2.

un ja attiecībā uz tālo gaismu, kad HV atrodas izokandelas 0,75 Imax robežās, tiek ievērota 20 procentu maksimālo un -20 procentu minimālo fotometrisko vērtību pielaide jebkurā mērījuma punktā, kas norādīts šo noteikumu 5.1. punktā.

1.2.3.

1.2.4.

Attiecībā uz AFS, kas atbilst šo noteikumu 5.3. punktam: ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, drīkst mainīt sistēmas regulējumu ar nosacījumu, ka gaismas kūļa ass sāniskā nobīde nepārsniedz 0,5 grādus pa labi vai pa kreisi un 0,2 grādus uz augšu vai uz leju – katra atsevišķi un attiecībā pret sākotnējo vērsumu.

Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 5.3.3.1.1. punktā norādītajām apgaismes vienībām.

1.2.5.

Ja lukturis ir aprīkots ar nomaināmu gaismas avotu un ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, testi ir jāatkārto, izmantojot citu standarta (etalona) gaismas avotu.

1.3.

Lai verificētu robežas līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas karstuma ietekmē, izmanto šādu procedūru.

Vienu lukturu vai sistēmu paraugu testē saskaņā ar 7. pielikuma 3.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam, kad tas trīs reizes pēc kārtas ticis pakļauts 7. pielikuma 3.2.2. punktā aprakstītajam ciklam.

Galveno lukturi vai sistēmu uzskata par pieņemamu, ja Δr nepārsniedz 1,5 mrad augšup un nepārsniedz 2,5 mrad lejup.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka kā 2,0 mrad augšup, vai pārsniedz 2,5 mrad, bet nav lielāka ka 3,0 mrad lejup, otru paraugu pakļauj testam, pēc kura abiem paraugiem reģistrēto absolūto vērtību vidējais nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad augšup un nedrīkst pārsniegt 2,5 mrad lejup.

Tomēr, ja šīm divām sistēmām šī vērtība 1,5 mrad augšup un 2,5 mrad lejup nav ievērota, tādai pašai procedūrai pakļauj divas citas sistēmas, un Δr vērtība katrai no tām nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad augšup un nedrīkst pārsniegt 2,5 mrad lejup.

Priekšējo miglas lukturi uzskata par pieņemamu, ja Δr nepārsniedz 3,0 mrad. Ja šī vērtība pārsniedz 3,0 mrad, bet nav lielāka kā 4,0 mrad, testē otru priekšējo miglas lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto absolūto vērtību vidējais nedrīkst pārsniegt 3,0 mrad.

1.4.

Tomēr, ja ar vertikālo regulēšanu atkārtoti neizdodas iegūt prasīto stāvokli attiecīgi 5. pielikuma 1.2.3. punktā vai 6. pielikuma 3.2. punktā noteikto pielaižu robežās, vienu paraugu testē saskaņā ar attiecīgi 5. pielikuma 2. punktā vai 6. pielikuma 4. punktā aprakstīto procedūru.

1.5.

Pagriešanās gaismas lukturis

1.5.1.

Attiecībā uz fotometrisko veiktspēju masveidā ražotu lukturu atbilstību neapstrīd, ja, testējot fotometriskās veiktspējas jebkuram nejauši izvēlētam lukturim, kas aprīkots ar standarta gaismas avotu, vai ja lukturi ir aprīkoti ar nenomaināmu(-iem) gaismas avotu(-iem) (kvēldiega gaismas avotiem vai citādiem), un ja visus mērījumus veic pie attiecīgi 6,75 V, 13,5 V vai 28,0 V, tiek konstatēts, ka:

1.5.1.1.

neviena izmērītā vērtība nelabvēlīgi neatšķiras no šajos noteikumos noteiktās vērtības par vairāk nekā 20 procentiem.

1.5.1.2.

Ja lukturis ir aprīkots ar nomaināmu gaismas avotu un ja iepriekš aprakstītā testa rezultāti neatbilst prasībām, lukturu testus atkārto, izmantojot citu standarta gaismas avotu.

1.5.2.

Krāsu koordinātām ir jābūt ievērotām, ja lukturis ir aprīkots ar standarta gaismas avotu, vai – ja lukturi ir aprīkoti ar nenomaināmiem gaismas avotiem (kvēldiega gaismas avotiem vai citādiem) – ja kolorimetriskos raksturlielumus verificē ar lukturī esošo gaismas avotu.

1.5.3

Gadījumā, ja gaismas avots(-i) ir nenomaināms(-i) vai ja gaismas avota modulis(-ļi) aprīkots(-i) ar nenomaināmiem kvēldiega gaismas avotiem, jebkādā ražošanas atbilstības pārbaudē:

1.5.3.1

apstiprinājuma marķējuma zīmes turētājs pierāda izmantošanu normālā ražošanā un parāda nenomaināmā(-o) gaismas avota(-u) identifikāciju, kā norādīts tipa apstiprinājuma dokumentācijā;

1.5.3.2.

šaubu gadījumā par nenomaināma(-u) kvēldiega gaismas avota(-u) atbilstību kalpošanas laika prasībām un/vai – ar krāsu pārklātu kvēldiega gaismas avotu gadījumā – krāsas noturības prasībām, kas noteiktas IEC 60809 3. izdevuma 4.11. punktā, atbilstība jāpārbauda, kā norādīts IEC 60809 3. izdevuma 4.11. punktā.

1.6.

Ir jāievēro krāsu koordinātas.

2. PRASĪBU MINIMUMS RAŽOTĀJA VEIKTAI ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJAI

Attiecībā uz katru luktura tipu apstiprinājuma marķējuma zīmes turētājam pienācīgos laika intervālos jāveic vismaz šādi testi. Testus veic saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.

Ja jebkādā paraugu ņemšanā atklājas neatbilstība kādam testa veidam, ņem jaunus paraugus un testē. Ražotājam jāveic pasākumi attiecīgās ražošanas atbilstības nodrošināšanai.

2.1.

Testu raksturs

Šo noteikumu atbilstības testos aptver fotometriskos un kolorimetriskos raksturlielumus un verificē robežas līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas karstuma ietekmē.

2.2.

Testos izmantotās metodes

2.2.1.

Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām metodēm.

2.2.2.

Jebkurā ražotāja veiktā atbilstības testā drīkst izmantot līdzvērtīgas metodes ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testiem. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas šajos noteikumos noteiktajām.

2.2.3.

Lai piemērotu 2.2.1. un 2.2.2. punktu, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.

Visos gadījumos standarta metodes ir šajos noteikumos noteiktās, jo īpaši attiecībā uz administratīvajām verifikācijām un paraugu ņemšanu.

2.3.

Parauga ņemšanas raksturs

Lukturu paraugus pārbaudes vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir viena un tā paša tipa lukturu kopa, kas definēta atbilstīgi ražotāja ražošanas metodēm.

Novērtējumā parasti ietver atsevišķas ražotnes sērijveida ražojumus. Tomēr ražotājs drīkst apvienot dokumentāciju par vienu un to pašu tipu no dažādām ražotnēm ar nosacījumu, ka tajās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

2.4.

Izmērītie un reģistrētie fotometriskie raksturlielumi

2.4.1.

Ierīču paraugus pakļauj fotometriskiem mērījumiem šajos noteikumos norādītajos punktos, aprobežojoties ar nolasījumiem:

2.4.1.1.

tālās gaismas lukturiem saskaņā ar šo noteikumu 5.1. punktu un/vai tuvās gaismas lukturiem (asimetriskajiem) saskaņā ar šo noteikumu 5.2. punktu:

2.4.1.1.1.

A un B klasēm (A un B klases (asimetriskajiem) tālās un/vai tuvās gaismas lukturiem) – punktos Imax, HV (1), HL, HR (2) tālās gaismas gadījumā un punktos B 50 L (vai R), HV, 50 V, 75 R (vai L) un 25 L (vai R) tuvās gaismas gadījumā.

2.4.1.1.2.

D klasei (D klases (GDL asimetriskajiem) tālās un/vai tuvās gaismas lukturiem) – punktos Imax, HV1, HL, HR2 tālās gaismas gadījumā un punktos B 50 L (vai R)1, HV, 50 V, 75 R (vai L) un 25 L2 (vai R2) tuvās gaismas gadījumā;

2.4.1.2.

tālās gaismas lukturiem saskaņā ar šo noteikumu 5.1. punktu un/vai tuvās gaismas lukturiem (simetriskajiem) saskaņā ar šo noteikumu 5.4. punktu:

2.4.1.2.1.

AS klases galvenajiem lukturiem – punktos HV, LH, RH, 12,5L un 12,5R;

2.4.1.2.2.

BS klases galvenajiem lukturiem – punktos Imax un HV1 tālās gaismas gadījumā un punktos HV, 0,86D/3,5R, 0,86D/3,5L tuvās gaismas gadījumā;

2.4.1.2.3.

CS, DS un ES klases galvenajiem lukturiem – punktos Imax un HV1 tālās gaismas gadījumā un punktos HV, 0,86D/3,5R, 0,86D/3,5L tuvās gaismas gadījumā;

2.4.1.3.

AFS saskaņā ar šo noteikumu 5.3. punktu – punktos Imax, HV1, HL un HR (3) tālās gaismas gadījumā un punktos B50L, HV, ja attiecināms, 50V, 75R, ja attiecināms, un 25LL tuvās(-o) gaismas(-u) gadījumā;

2.4.1.4.

priekšējiem miglas lukturiem saskaņā ar šo noteikumu 5.5. punktu – punktos 8 un 9, un līnijās 1, 5, 6, 8 un 9, kā norādīts 37. tabulā.

2.4.2.

Attiecībā uz pagriešanās gaismas lukturiem saskaņā ar šo noteikumu 5.6. punktu paraugus pakļauj fotometriskajiem mērījumiem attiecībā uz minimālajām vērtībām punktos, kas norādīti 4. pielikuma A4-XII. attēlā, un prasītajām krāsu koordinātām.

2.5.

Pieņemamības kritēriji

Ražotājs ir atbildīgs par pārbaudes rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kas šo noteikumu 3.5.1. punktā noteiktas ražojumu atbilstības verifikācijai.

Pieņemamības kritēriji ir tādi, lai ar 95% ticamības līmeni minimālā varbūtība izturēt pārbaudi uz vietas saskaņā ar 3. pielikumu (pirmajā paraugu ņemšanā) būtu 0,95.

(1) Ja tālā gaisma ir savstarpēji savietota ar tuvo gaismu, tālās gaismas HV ir tas pats mērīšanas punkts, kas tuvai gaismai.

(2) HL un HR: punkti uz HH, kas atrodas attiecīgi 2,5 grādus pa kreisi un pa labi no punkta HV.

(3) HL un HR: punkti uz HH, kas atrodas attiecīgi 2,6 grādus pa kreisi un pa labi no punkta HV.

3. PIELIKUMS

Prasību minimums inspektora veiktai paraugu ņemšanai

1. VISPĀRĪGI

1.1.

Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja tādas ir, ja atšķirības nepārsniedz neizbēgamās novirzes ražošanas procesā.

1.2.

a)	neviena izmērītā vērtība neatšķiras no 2. pielikuma 1.2. punktā noteiktajām vērtībām.

b)	Ja lukturis ir aprīkots ar nomaināmu gaismas avotu un ja iepriekš aprakstītā testa rezultāti neatbilst prasībām, lukturu testus atkārto, izmantojot citu standarta gaismas avotu.

1.3.

Lukturus ar redzamiem defektiem neņem vērā.

1.4.

Ir jāievēro krāsu koordinātas.

2. PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajā parauga ņemšanā pēc nejaušības principa izvēlas četrus lukturus. Pirmo divu eksemplāru paraugu apzīmē ar A, otro divu eksemplāru paraugu apzīmē ar B.

2.1.

Masveidā ražotu lukturu atbilstību neapstrīd, ja A un B parauga (visu četru lukturu) jebkura eksemplāra novirze nav lielāka kā 20 procenti.

Ja A parauga abu lukturu novirze nav lielāka kā 0 procenti, mērījumu var beigt.

2.2.

Masveidā ražotu lukturu atbilstību apstrīd, ja A vai B parauga vismaz viena eksemplāra novirze ir lielāka nekā 20 procenti.

Ražotājam pieprasa pielāgot ražošanu prasībām (sakārtošana), un divu mēnešu laikā pēc paziņošanas jāveic atkārtota paraugu ņemšana saskaņā ar 3. punktu. Tehniskais dienests patur A un B paraugus, līdz COP process ir pilnībā pabeigts.

3. PIRMĀ ATKĀRTOTĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pēc nejaušības principa izvēlas četrus lukturus no krājumiem, kas saražoti pēc sakārtošanas.

Pirmo divu eksemplāru paraugu apzīmē ar C, otro divu eksemplāru paraugu apzīmē ar D.

3.1.

Masveidā ražotu lukturu atbilstību neapstrīd, ja C un D parauga (visu četru lukturu) jebkura eksemplāra novirze nav lielāka kā 20 procenti.

Ja C parauga abu lukturu novirze nav lielāka kā 0 procenti, mērījumu var beigt.

3.2.

Masveidā ražotu lukturu atbilstību apstrīd, ja novirze vismaz:

3.2.1.

vienam C vai D parauga eksemplāram ir lielāka nekā 20 procenti, bet šo paraugu visu eksemplāru novirze nav lielāka kā 30 procenti.

Ražotājam atkal pieprasa pielāgot ražošanu prasībām (sakārtošana).

Otra atkārtota paraugu ņemšana saskaņā ar 4. punktu jāveic divu mēnešu laikā pēc paziņošanas. Tehniskais dienests patur C un D paraugus, līdz COP process ir pilnībā pabeigts;

3.2.2.

vienam C vai D parauga eksemplāram ir lielāka nekā 30 procenti.

Šādā gadījumā apstiprinājumu anulē un piemēro 5. punktu.

4. OTRĀ ATKĀRTOTĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pēc nejaušības principa izvēlas četrus lukturus no krājumiem, kas saražoti pēc sakārtošanas.

Pirmo divu eksemplāru paraugu apzīmē ar E, otro divu eksemplāru paraugu apzīmē ar F.

4.1.

Masveidā ražotu lukturu atbilstību neapstrīd, ja E un F parauga (visu četru lukturu) jebkura eksemplāra novirze nav lielāka kā 20 procenti.

Ja E parauga abu lukturu novirze nav lielāka kā 0 procenti, mērījumu var beigt.

4.2.

Masveidā ražotu lukturu atbilstību apstrīd, ja novirze vismaz vienam E vai F parauga eksemplāram ir lielāka nekā 20 procenti.

Šādā gadījumā apstiprinājumu anulē un piemēro 5. punktu.

5. APSTIPRINĀJUMA ANULĒŠANA

Apstiprinājumu anulē saskaņā ar šo noteikumu 3.6. punktu.

6. TUVĀS GAISMAS ROBEŽAS LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅA

Lai verificētu tuvās gaismas robežas līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņu karstuma ietekmē, ir jāizmanto šāda procedūra.

Vienu A parauga lukturi vai sistēmu testē saskaņā ar 7. pielikuma 3. punktā aprakstīto procedūru pēc tam, kad tas trīs secīgas reizes ticis pakļauts 7. pielikuma 3.2.2. punktā aprakstītajam ciklam.

Tuvo gaismu vai sistēmu uzskata par pieņemamu, ja Δr nepārsniedz 1,5 mrad augšup un nepārsniedz 2,5 mrad lejup.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka kā 2,0 mrad augšup, vai pārsniedz 2,5 mrad, bet nav lielāka ka 3,0 mrad lejup, otru A parauga sistēmu pakļauj testam, pēc kura abiem paraugiem reģistrēto absolūto vērtību vidējais nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad augšup un nedrīkst pārsniegt 2,5 mrad lejup.

Tomēr, ja A paraugam šī vērtība 1,5 mrad augšup un 2,5 mrad lejup nav ievērota, tādai pašai procedūrai pakļauj B parauga divas citas sistēmas, un Δr vērtība katrai no tām nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad augšup un nedrīkst pārsniegt 2,5 mrad lejup.

Ja priekšējie miglas lukturi ir saskaņā ar šo noteikumu 5.5. punktu, lukturi uzskata par pieņemamu, ja r nepārsniedz 3,0 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 3,0 mrad, bet nav lielāka kā 4,0 mrad, testē A parauga otru priekšējo miglas lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto absolūto vērtību vidējais nedrīkst pārsniegt 3,0 mrad.

Tomēr, ja A paraugam šī vērtība 3,0 mrad nav ievērota, divus B parauga priekšējos miglas lukturus pakļauj tādai pašai procedūrai, un r vērtība katram no tiem nedrīkst pārsniegt 3,0 mrad.

4. PIELIKUMS

Sfēriskās koordinātmērīšanas sistēma un testa punktu atrašanās vietas

A4-I. attēls Sfēriskās koordinātmērīšanas sistēma

E25m= l(h,v)x cos γ/r2

1. FOTOMETRISKO MĒRĪJUMU NOSACĪJUMI

1.1.

RID vai tā daļu(-as) uzstāda uz goniometra ar fiksētu horizontālo asi un pārvietojamām asīm, kuras ir perpendikulāras fiksētajai horizontālajai asij.

1.1.1.

Gaismas stipruma vērtības nosaka ar gaismjūtīgu elementu, kas atrodas kvadrātā ar malas garumu 65 mm, ir perpendikulārs mērījuma asij, kas sākas goniometrā, un, izņemot attiecībā uz pagriešanās gaismas lukturiem, ir novietots vismaz 25 m attālumā uz priekšu no katra galvenā luktura vai apgaismes vienības atskaites centra. HV punkts ir koordinātu sistēmas ar vertikālu polāro asi viduspunkts. Līnija h ir horizontāle caur HV (sk. A4-1. attēlu).

1.1.2.

Leņķiskās koordinātas ir norādītas grādos uz sfēras ar vertikālu polāro asi atbilstoši goniofotometram, kā noteikts A4-1. attēlā.

1.1.3.

Fotometrisko mērījumu laikā ar piemērotu aizsegu būtu jānovērš nejaušas atstarošanās.

1.2.

Ir pieņemama jebkāda līdzvērtīga fotometriskā metode, ja tiek ievērota atbilstīgi piemērojama korelācija.

1.3.

Ir jāizmanto pārbaudes ekrāns, un tas drīkst atrasties tuvāk nekā gaismjūtīgais elements.

1.4.

Pirms mērījumu uzsākšanas RID vai tās daļai(-ām) ir jābūt tā vērstām, ka “robežas” pozīcija atbilst šo noteikumu 5. pielikuma noteiktajām prasībām attiecībā uz konkrēto funkciju.

1.5.

AFS gadījumā

1.5.1.

Būtu jāizvairās no katras apgaismes vienības atskaites centra nobīdes attiecībā pret goniometra rotācijas asīm. Tas īpaši attiecas uz vertikālo virzienu un apgaismes vienībām, kas rada “robežu”.

1.5.2.

Apgaismes funkcijas vai režīma, kas norādīts šajos noteikumos, fotometriskās prasības katram atsevišķam mērīšanas punktam (leņķiskā pozīcija) piemēro pusei no attiecīgo izmērīto lielumu summas no sistēmas visām apgaismes vienībām, ko izmanto šai funkcijai vai režīmam, vai no visām apgaismes vienībām, kas norādītas attiecīgajā prasībā.

1.5.2.1.

Tomēr gadījumos, kad nosacījums ir noteikts tikai vienai pusei, dalījumu ar 2 nepiemēro. Šie gadījumi ir: šo noteikumu 5.3.2.5.2., 5.3.2.8.1., 5.1.3.5., 5.1.3.6., 5.3.3.4.1., 5.3.5.1. punkts un 9. tabulas 4. piezīme.

1.5.3.

Sistēmas apgaismes vienības mēra atsevišķi; tomēr drīkst veikt uzstādīšanas vienības divu vai vairāk apgaismes vienību, kas aprīkotas ar viena un tā paša veida gaismas avotiem attiecībā uz to barošanu (vai nu ar vadītu, vai nē), vienlaicīgus mērījumus, ja to izmērs un novietojums ir tāds, ka to apgaismojošās virsmas pilnībā iekļaujas četrstūrī, kas nav lielāks par 300 mm horizontāli un nav lielāks par 150 mm vertikāli, un ja to kopīgo atskaites centru ir norādījis ražotājs.

1.5.4.

Pirms turpmākām testa procedūrām sistēma ir jāiestata neitrālā stāvoklī.

1.5.5.

Pirms mērījumu uzsākšanas sistēmai vai tās daļai(-ām) ir jābūt tā vērstām, ka “robežas” pozīcija atbilst 10. tabulā norādītajām prasībām. Sistēmas daļas, kuras mēra atsevišķi un kurām nav “robežas”, uz goniometra uzstāda atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem (uzstādīšanas pozīcija).

1.6.

Pagriešanās gaismas lukturu gadījumā

1.6.1.

Veicot fotometriskos mērījumus, nejaušas atstarošanās ir jānovērš ar piemērotu aizsegu.

1.6.2.

Ja mērījumu rezultāti tiek apstrīdēti, mērījumi jāveic tā, ka tie atbilst šādām prasībām:

1.6.2.1.

mērīšanas attālumam ir jābūt tādam, ka ir piemērojams attāluma apgrieztā kvadrāta likums;

1.6.2.2.

mēriekārtai ir jābūt tādai, ka leņķis pretī uztvērējam no gaismas atskaites punkta ir starp 10′ un 1°;

1.6.2.3.

stipruma prasībai konkrētajam novērošanas virzienam jābūt izpildītai, ja noteikto intensitāti iegūst virzienā, kas no novērošanas virziena nenovirzās vairāk kā par ceturtdaļgrādu.

2. TESTA PUNKTA ATRAŠANĀS VIETAS

A4-II. Attēls Tālās gaismas testa punkti

h-h = horizontāla plakne, v-v = vertikāla plakne, kas iet caur galvenā luktura optisko asi

A4-III. attēls Primārā tālā gaisma — testa punktu atrašanās vietas

A4-IV. attēls Sekundārā tālā gaisma — testa punktu atrašanās vietas

A4-V. attēls Tuvā gaisma labās puses satiksmei

Testa punktu atrašanās vietas kreisās puses satiksmei ir spoguļattēls attiecībā pret V-V līniju

A4-VI. Attēls Tuvā gaisma ar lokizlādes gaismas avotiem labās puses satiksmei

h-h = horizontāla plakne, v-v = vertikāla plakne, kas iet caur galvenā luktura optisko asi

Testa punktu atrašanās vietas kreisās puses satiksmei ir spoguļattēls attiecībā pret V-V līniju

((*))Piezīme.

Mērīšanas procedūra ir noteikta 4. pielikumā.

Šajā pielikumā:

“virs” nozīmē tikai vertikāli virs;

“zem” nozīmē tikai vertikāli zem.

Fotometrisko prasību tuvajai gaismai leņķiskās koordinātas ir norādītas labās puses satiksmei un izteiktas grādos attiecīgi uz augšu (U) vai uz leju (D) no H-H un attiecīgi pa labi (R) vai pa kreisi (L) no V-V.

Testa punktu atrašanās vietas kreisās puses satiksmei ir spoguļattēls attiecībā pret V-V līniju

A4-VIII. Attēls Tuvās gaismas testa punkti un zonas AS klases galvenajam(-iem) lukturim(-iem)

H-H: horizontālā plakne	iet caur
V-V: vertikālā plakne	galvenā luktura fokusu

A4-IX. Attēls Tuvās gaismas testa punkti un zonas BS klases galvenajam(-iem) lukturim(-iem)

H-H: horizontālā plakne	iet caur
V-V: vertikālā plakne	galvenā luktura fokusu

A4-X. Attēls Tuvā gaisma — testa punktu un zonu atrašanās vietas CS, DS un ES klases galvenajam(-iem) lukturim(-iem)

A4-XI. Attēls F3 klases priekšējā miglas luktura gaismas sadalījums

A4-XII. Attēls Mērījumu punkti pagriešanās gaismas lukturiem (kreisās puses lukturim)

A4-XIII. Attēls Horizontālā ģeometriskā redzamība pagriešanās gaismas lukturiem

A4-XIV. attēls Vertikālā ģeometriskā redzamība pagriešanās gaismas lukturiem

5. PIELIKUMS

Vēršanas procedūra, asimetriskas tuvās gaismas “robežas” instrumentāla verifikācija

1. VIZUĀLAS VĒRŠANAS PROCEDŪRA

1.1.

Galvenā tuvās gaismas kūļa luktura vai AFS C klases tuvās gaismas vismaz vienas apgaismes vienības gaismas stipruma sadalījumam ir jāietver “robeža” (sk. A5-I. attēlu), kas ļauj pareizi iestatīt galveno lukturi fotometriskajiem mērījumiem un vēršanai uz transportlīdzekļa.

“Robežai” jānodrošina:

labās puses satiksmes gaismas kūļiem:

i)	taisna “horizontālā daļa” kreisajā pusē;

ii)	augšup vērsts “liekums - kāpe” labajā pusē;

kreisās puses satiksmes gaismas kūļiem:

i)	taisna “horizontālā daļa” labajā pusē;

ii)	augšup vērsts “liekums - kāpe” kreisajā pusē.

Katrā gadījumā “liekuma – kāpes” daļai jābūt ar asu malu.

1.2.

Galveno lukturi vai AFS vizuāli vērš, izmantojot “robežu” (sk. A5-I. attēlu), kā norādīts turpmāk. Vēršanu veic, izmantojot plakanu, vertikālu ekrānu, kas novietots 10 m vai 25 m attālumā (kā norādīts 1. pielikuma 9. pozīcijā) priekšā galvenajam lukturim vai AFS taisnā leņķī pret H-V asi, kā parādīts 4. pielikumā. Ekrānam ir jābūt pietiekami platam, lai varētu veikt tuvās gaismas “robežas” izpēti un regulēšanu vismaz 5° abpus V-V līnijas.

1.2.1.

Vertikālajam regulējumam: horizontālo “robežas” daļu virza uz augšu no pozīcijas zem B līnijas un iestata tās nominālajā pozīcijā – viens procents (0,57 grādi) zem H-H līnijas.

Piezīme.

Vertikālās un horizontālās līnijas mērogi atšķiras.

1.2.2.

Horizontālajam regulējumam: “robežas”“liekuma - kāpes” daļu virza:

attiecībā uz labās puses satiksmi – no labās puses uz kreiso, un pēc virzīšanas horizontāli iestata tā, ka:

a)	virs 0,2° D līnijas tās “liekums” nesniedzas pa kreisi tālāk kā A līnija;

b)	tās “liekumam” būtu jāšķērso A līniju uz 0,2° D līnijas vai zem tās; un

c)	“kāpes” lūzumpunkts būtībā atrodas +/-0,5 grādus pa kreisi vai pa labi no V-V līnijas;

vai

attiecībā uz kreisās puses satiksmi – no kreisās puses uz labo, un pēc virzīšanas horizontāli iestata tā, ka:

a)	virs 0,2° D līnijas tās “liekums” nesniedzas pa labi tālāk kā A līnija;

b)	tās “liekums” šķērso A līniju uz 0,2° D līnijas vai zem tās; un

c)	“kāpes” lūzumpunktam jāatrodas pārsvarā uz V-V līnijas.

1.2.3.

Ja šādi orientēts galvenais lukturis vai AFS neatbilst šo noteikumu attiecīgi 5.2. līdz 5.4. punktā noteiktajām prasībām, tā iestatījumu drīkst mainīt ar nosacījumu, ka gaismas kūļa ass netiek pārvietota:

horizontāli no A līnijas par vairāk nekā:

a)	0,5° pa kreisi vai 0,75° pa labi – labās puses satiksmei; vai

b)	0,5° pa labi vai 0,75° pa kreisi – kreisās puses satiksmei; un

vertikāli par vairāk nekā 0,25° augšup vai lejup no B līnijas.

1.2.4.

Tomēr, ja vertikālo regulēšanu atkārtoti nevar veikt līdz vajadzīgajai pozīcijai, ievērojot 1.2.3. punktā aprakstītās pielaides, piemēro 2. punktā minēto instrumentālo metodi, lai testētu atbilstību prasītajai “robežas” minimālajai kvalitātei un veiktu gaismas kūļa vertikālo un horizontālo regulēšanu.

1.2.5.

Ja apstiprinājums pieprasīts tikai tuvās gaismas nodrošināšanai9, šādi vērstam galvenajam lukturim ir jāatbilst tikai šo noteikumu 5.2. līdz 5.4. punktā noteiktajām prasībām; ja tas ir paredzēts gan tuvās, gan tālās gaismas nodrošināšanai, tam jāatbilst šo noteikumu 5.1. līdz 5.4. punktā noteiktajām prasībām.

2. ASIMETRISKAS TUVĀS GAISMAS “ROBEŽAS” Līnijas Instrumentāla Verifikācija

2.1.

Vispārīgi

Ja piemēro 1.2.4. punktu, “robežas” līnijas kvalitāti testē saskaņā ar 2.2. punktā noteiktajām prasībām, un gaismas kūļa instrumentālo vertikālo un horizontālo regulēšanu veic saskaņā ar 2.3. punktā noteiktajām prasībām.

Pirms “robežas” kvalitātes mērīšanas un instrumentālās vēršanas procedūras uzsākšanas tiek prasīta vizuāla sākotnējā vēršana saskaņā ar 1.2.1. un 1.2.2. punktu.

2.2.

“Robežas” kvalitātes mērījums

Lai noteiktu minimālo asumu, veic mērījumu, vertikāli skenējot “robežas” horizontālo daļu ar leņķisko soli 0,05 ° vai nu mērīšanas attālumā:

a)	10 m ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 10 mm, vai

b)	25 m ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 30 mm.

Mērīšanas attālumu, kādā veica testu, ieraksta paziņojuma veidlapas (skatīt šo noteikumu 1. pielikumu) 9. pozīcijā.

Lai noteiktu maksimālo asumu, veic mērījumus, vertikāli skenējot “robežas” horizontālo daļu ar leņķisko soli 0,05°, tikai mērīšanas attālumā 25 m un ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 30 mm.

“Robežas” kvalitāti uzskata par pieņemamu, ja vismaz viens mērījumu kopums atbilst 2.2.1.–2.2.3. punktā noteiktajām prasībām.

2.2.1.

Jābūt redzamai ne vairāk kā vienai “robežai” (1).

2.2.2.

“Robežas” asums

Asuma koeficientu G nosaka, vertikāli skenējot “robežas” horizontālo daļu 2,5° no V-V, kur:

G = (log Eβ - log E(β + 0,1°)), kur β = vertikālā pozīcija grādos, un E = apgaismojums uz regulēšanas ekrāna.

G vērtība nedrīkst būt mazāka kā 0,13 (minimālais asums) un lielāka kā 0,40 (maksimālais asums).

2.2.3.

Linearitāte

Horizontālajai “robežas” daļai, kas kalpo vertikālajai regulēšanai, jābūt horizontālai starp 1,5° līdz 3,5° no V–V līnijas (sk. A5-II. attēlu).

“Robežas” slīpās daļas liekuma punktus uz vertikālajām līnijām pie 1,5°, 2,5° un 3,5° nosaka ar vienādojumu:

Maksimālais vertikālais attālums starp noteiktajiem liekuma punktiem nedrīkst pārsniegt 0,2°.

(d2 (log E) / dβ2 = 0).

2.3.

Vertikālā un horizontālā regulēšana

Ja “robeža” atbilst 2.2. punkta kvalitātes prasībām, gaismas kūļa regulēšanu drīkst veikt instrumentāli.

A5-II. attēls Robežas kvalitātes mērīšana

Piezīme

Vertikālās un horizontālās līnijas mērogi atšķiras.

2.3.1.

Vertikālā regulēšana

Virzoties augšup no pozīcijas zem B līnijas (sk. A5_III. attēlu), veic vertikālu skenēšanu pa “robežas” horizontālo daļu 2,5° no V-V. Liekuma punktu (kur d2 (log E) / dβ2 = 0) nosaka un pozicionē uz B līnijas, kas atrodas vienu procentu zem H-H.

2.3.2.

Horizontālā regulēšana

Pieteikuma iesniedzējs norāda vienu no šādām horizontālās regulēšanas metodēm.

a)	“0,2 D līnijas” metode (sk. A5-III. attēlu)

Vienu horizontālu līniju pie 0,2° D skenē no 5° kreisajā pusē līdz 5° labajā pusē, kad lukturis ticis vērsts vertikāli. Maksimālais slīpums G, noteikts pēc formulas G = (log Eβ - log E(β + 0,1°)), kur β ir horizontālā pozīcija grādos, nedrīkst būt mazāks kā 0,08.

Liekuma punktu, kas noteikts uz 0,2 D līnijas, pozicionē uz A līnijas.

A5-III. Attēls Instrumentālā vertikālā un horizontālā regulēšana – horizontālās līnijas skenēšanas metode

Piezīme

Vertikālās un horizontālās līnijas mērogi atšķiras.

b)	“3 līniju” metode (sk. A5-IV. attēlu)

Kad lukturis ticis vērsts vertikāli, skenē trīs vertikālas līnijas no 2° D līdz 2° U pie 1°R, 2°R un 3°R. Attiecīgie maksimālie slīpumi G, noteikti pēc formulas:

G = (log Eβ – log E(β + 0,1°)),

kur β ir vertikālā pozīcija grādos, nedrīkst būt mazāki kā 0,08. Liekuma punktus, kas noteikti uz šīm trim līnijām, izmanto taisnas līnijas iegūšanai. Šīs līnijas un B līnijas krustpunktu, kas atrasts vertikālās regulēšanas gaitā, atzīmē uz V līnijas.

A5-IV. Attēls Instrumentālā vertikālā un horizontālā regulēšana – trīs līniju skenēšanas metode

Piezīme.

Vertikālās un horizontālās līnijas mērogi atšķiras.

(1) Šis punkts būtu jāgroza, kad būs pieejama objektīva testa metode.

6. PIELIKUMS

Horizontālās “robežas” līnijas definīcija un asums un simetriskas tuvās gaismas lukturu un priekšējo miglas lukturu vēršanas procedūra, izmantojot šo “robežas” līniju

1. VISPĀRĪGI

1.1.

Simetriskas tuvās gaismas lukturu un priekšējā miglas luktura gaismas intensitātes sadalījumam ir jāietver “robežas” līnija, kas ļauj pareizi iestatīt lukturi fotometriskajiem mērījumiem un vēršanai uz transportlīdzekļa. “Robežas” līnijas raksturlielumiem jāatbilst 2. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām.

2. “ROBEŽAS” LĪNIJAS FORMA

2.1.

Luktura vizuālajai regulēšanai “robežas” līnijai jānodrošina:

2.1.1.

horizontāla līnija simetriskas tuvās gaismas luktura vertikālai regulēšanai, kura sniedzas abpus V-V līnijas (sk. A6-I. attēlu), kā norādīts šo noteikumu 5.4.1.1. punktā.

2.1.2.

horizontāla līnija priekšējā miglas luktura vertikālai regulēšanai, kura sniedzas 4° abpus V–V līnijas pusēs (sk. A6-II. attēlu).

A6-I. attēls Simetriskas tuvās gaismas luktura robežas līnijas forma un pozīcija

A6-II. attēls Priekšējā miglas luktura robežas līnijas forma un pozīcija

3. SIMETRISKAS TUVĀS GAISMAS LUKTURA UN PRIEKŠĒJĀ MIGLAS LUKTURA REGULĒŠANA

3.1.

Horizontālā regulēšana: “robežas” līniju pozicionē tā, ka izstarotās gaismas kūļa forma izskatās aptuveni simetriska pret V-V līniju. Ja priekšējais miglas lukturis ir konstruēts lietošanai pāros vai tam ir kā citādi asimetriska kūļa forma, to horizontāli pielāgo saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja specifikāciju vai citādā veidā tā, lai “robežas” līnija izskatītos simetriska pret V-V līniju.

3.2.

Vertikālā regulēšana: pēc luktura horizontālās regulēšanas saskaņā ar 3.1. punktu vertikālo regulēšanu veic tā, ka gaismas kūlis ar tā “robežas” līniju tiek pārvietots uz augšu no zemākā stāvokļa, līdz “robežas” līnija atrodas nominālajā vertikālajā stāvoklī. Nominālajam vertikālajam iestatījumam “robežas” līniju pozicionē uz V-V līnijas:

a)	0,57 grādos (1 procents) zem h-h līnijas – AS, BS, CS, DS un ES klases simetriskiem galvenajiem lukturiem;

b)	1 grādu zem h-h līnijas – priekšējiem miglas lukturiem.

Ja horizontālā daļa nav taisna, bet ir nedaudz liekta vai slīpa, “robežas” līnija nedrīkst pārsniegt vertikālo diapazonu, ko veido divas horizontālas līnijas, kuras atrodas no 3° pa kreisi līdz 3° pa labi no V-V līnijas:

a)	pie 0,2° BS klases galvenajiem lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem;

b)	pie 0,3° AS, CS, DS un ES klases galvenajiem lukturiem

augšpus un lejpus “robežas” nominālās pozīcijas (sk. attiecīgi A6-I. un A6-II. attēlu).

3.3.

Ja vertikālās pozīcijas trīs mēģinājumos ieregulēt “robežu” atšķiras par vairāk nekā:

a)	0,2° BS klases galvenajiem lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem;

b)	0,3° AS, CS, DS un ES klases galvenajiem lukturiem,

pieņem, ka “robežas” līnijas horizontālā daļa nenodrošina vizuālai iestatīšanai pietiekamu linearitāti vai asumu. Šādā gadījumā “robežas” līnijas kvalitātes atbilstību prasībām instrumentāli testē šādi.

4. “ROBEŽAS” KVALITĀTES MĒRĪJUMS

4.1.

Mērījumus veic, vertikāli skenējot “robežas” līnijas horizontālo daļu ar leņķisku soli, kas nepārsniedz 0,05 °:

a)	vai nu mērot 10 m attālumā ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 10 mm,

b)	vai mērot 25 m attālumā ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 30 mm.

“Robežas” kvalitāti uzskata par pieņemamu, ja vismaz viens mērījumu kopums pie 10 m vai 25 m atbilst 4.1.1.–4.1.3. punktā noteiktajām prasībām.

Mērīšanas attālumu, kādā tika noteikts tests, norāda 1. pielikumā dotās paziņojuma veidlapas 9.2.6. pozīcijā.

Skenēšanu veic no tās zemākās pozīcijas uz augšu, šķērsojot “robežas” līniju pa vertikālām līnijām:

a)	-3° līdz -1,5° un +1,5° līdz +3° no V-V līnijas – galvenajiem lukturiem;

b)	-2,5° un + 2,5° no V-V līnijas – priekšējiem miglas lukturiem.

Šādi izmērītai, “robežas” līnijas kvalitātei ir jāatbilst šādām prasībām.

4.1.1.

Jābūt redzamai ne vairāk kā vienai “robežas” līnijai. (1)

4.1.2.

“Robežas” asums: skenējot vertikāli “robežas” līnijas horizontālo daļu pa ±2,5 līnijām, maksimālo izmērīto vērtību

G = (log Eβ - log E(β+ 0,1°) )

sauc par “robežas” līnijas asuma koeficientu G. G vērtība nedrīkst būt mazāka kā:

a)	0,13 B klases galvenajiem lukturiem;

b)	0,08 AS, CS, DS, ES klases galvenajiem lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem.

4.1.3.

Linearitāte: “robežas” līnijas daļai, kas kalpo vertikālajai regulēšanai, ir jābūt horizontālai no V-V līnijas 3°L līdz 3°R. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja liekuma punktu vertikālās pozīcijas saskaņā ar 3.2. punktu 3° pa kreisi un pa labi no V-V līnijas nav novirzījušās par vairāk kā:

a)	0,2° BS klases galvenajiem lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem;

b)	0,3° AS, CS, DS un ES klases galvenajiem lukturiem

no nominālās pozīcijas V-V līnijā.

5. INSTRUMENTĀLĀ VERTIKĀLĀ REGULĒŠANA

Ja “robežas” līnija atbilst iepriekš minētajām kvalitātes prasībām, gaismas kūļa vertikālo regulēšanu var veikt instrumentāli. Šajā nolūkā liekuma punkts, kur d2 (log E) / dv2 = 0, atrodas uz V-V līnijas tā nominālajā pozīcijā zem h-h līnijas. “Robežas” līnijas mērīšanas un regulēšanas pārvietojumam ir jābūt uz augšu no stāvokļa zem nominālās pozīcijas.

(1) Šis punkts būtu jāgroza, kad būs pieejama objektīva testa metode.

7. PIELIKUMS

Darbībā esošu ceļa apgaismojuma ierīču (izņemot pagriešanās gaismas lukturus) fotometriskās veiktspējas stabilitātes testi

1. NOKOMPLEKTĒTU CEĻA APGAISMES IERĪČU (RID) TESTI

Kad fotometriskās vērtības ir izmērītas saskaņā ar šiem noteikumiem:

a)	galvenajiem lukturiem ar asimetrisku tuvās gaismas kūļa formu: punktā Imax tālajai gaismai un punktos 25L2, 50 R, B 50 L tuvajai gaismai (vai 25R2, 50 L, B 50 R kreisās puses satiksmei konstruētiem galvenajiem lukturiem);

b)	galvenajiem lukturiem ar simetrisku gaismas kūļa formu: punktā Imax tālajai gaismai un punktos 0,50U/1,5L un 0,50U/1,5R, 50R, 50L B klases tuvajai gaismai un punktos 0,86D-3,5R, 0,86D-3,5L, 0,50U-1,5L un 0,50U-1,5R C, D un E klases tuvajai gaismai;

c)	priekšējiem miglas lukturiem: maksimālā apgaismojuma punktā D zonā (Imax) un HV punktā;

d)	AFS: punktā Imax tālajai gaismai un punktos 25LL, 50V, B 50 L (vai 25RR, 50V, B 50 R kreisās puses satiksmei konstruētai AFS) tuvajai gaismai;

nokomplektētam paraugam testē fotometriskās veiktspējas stabilitāti darbībā.

1.1.

Galveno lukturu un priekšējo miglas lukturu gadījumā

ar “nokomplektētu paraugu” saprot nokomplektētu pašu lukturi kopā ar balastu(-iem) un tām apkārtējām virsbūves daļām, gaismas avotiem vai LED moduli(-ļiem), kas varētu ietekmēt tā siltuma izkliedi.

1.2.

AFS gadījumā:

ar “nokomplektētu paraugu” saprot nokomplektētu pašas sistēmas labo un kreiso pusi kopā ar gaismas avota elektronisko(-ajām) vadības ierīci(-ēm) un/vai barošanas un darbināšanas ierīci(-ēm), un tām apkārtējām virsbūves daļām un lukturiem, kas varētu ietekmēt tās siltuma izkliedi. Katru nokomplektētas sistēmas uzstādīšanas vienību un lukturi(-us), un/vai LED moduli, ja tāds ir, drīkst testēt atsevišķi;

b)	“testa paraugs” turpmāk tekstā ir attiecīgi vai nu testējamais “nokomplektētais paraugs” vai uzstādīšanas vienība;

c)	ar izteikumu “gaismas avots” saprot arī jebkādu atsevišķu kvēldiegu vai kvēldiega gaismas avotu, LED gaismas avotu vai LED moduļus vai LED gaismas avota vai LED moduļa gaismu izstarojošās daļas.

1.3.

Testus veic:

a)	sausā un nekustīgā atmosfērā, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, testa paraugam esot nostiprinātam uz pamatnes, kas reprezentē pareizu uzstādīšanu transportlīdzeklī;

nomaināmiem gaismas avotiem: izmantojot masveidā ražotus kvēldiega gaismas avotus, kuri vecināti vismaz vienu stundu, vai masveidā ražotus lokizlādes gaismas avotus, kuri vecināti vismaz 15 stundas, vai masveidā ražotus LED gaismas avotus vai LED moduļus, kuri ir vecināti vismaz 48 stundas un atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai pirms testu sākšanas, kā noteikts šajos noteikumos. Izmanto pieteikuma iesniedzēja iesniegtos LED moduļus;

c)	AFS, kas nodrošina tālās gaismas pielāgošanu, tālajai gaismai jābūt maksimālajā stāvoklī, ja tā ieslēgta.

1.4.

Mēriekārtai ir jābūt ekvivalentai tipa apstiprināšanas testos izmantotajai. Pirms turpmākajiem testiem AFS vai tās daļu(-as) jāiestata neitrālā stāvoklī.

Testa paraugu darbina nenoņemtu no testa iekārtas un nepārregulētu attiecībā pret to. Izmantotajam gaismas avotam jābūt tādas kategorijas, kāda noteikta šim galvenajam lukturim.

2. FOTOMETRISKĀS VEIKTSPĒJAS STABILITĀTES TESTS

2.1.

Tīra ierīce

Ierīci darbina 12 stundas, kā aprakstīts 2.1.1. punktā, un pārbauda, kā noteikts 2.1.2. punktā.

2.1.1.

Testa procedūra (1)

2.1.1.1.

Ierīci darbina norādītajam laikam atbilstošu laikposmu tā, ka:

a)	ja ierīce ir konstruēta, lai nodrošinātu tikai vienu apgaismes funkciju (tuvo gaismu vai tālo gaismu, vai priekšējo miglas lukturi) un tikai vienu klasi tuvās gaismas gadījumā, attiecīgo(-os) gaismas avotu(-us) ieslēdz uz laiku (2), kāds norādīts 2.1. punktā.

ja ierīce ir konstruēta, lai nodrošinātu tuvo gaismu un vienu vai vairākus tālās gaismas kūļus, vai ja galvenais lukturis izstaro tuvo gaismu un vienu vai vairākus tālās gaismas kūļus, vai ja tas ir priekšējais miglas lukturis:

ierīci pakļauj šādam ciklam, līdz sasniegts noteiktais laiks:

—	15 minūtes iedegts galvenais tuvās gaismas kūlis,

—	5 minūtes iedegtas visas funkcijas;

ii)

ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka galveno lukturi lieto vienlaicīgi tikai ar ieslēgtu tuvo gaismu vai tikai ar ieslēgtu tālo(-ajām) gaismu(-ām) (3), testu veic saskaņā ar šo nosacījumu, secīgi aktivizējot1 tuvo gaismu uz pusi no laika un tālo(-ās) gaismu(-ās) (vienlaicīgi) uz pusi no laika, kā noteikts 2.1. punktā.

iii)

ja tuvo gaismu un tālo gaismu nodrošina viens un tas pats lokizlādes gaismas avots, cikls ir:

—	15 minūtes iedegta tuvā gaisma,

—	5 minūtes iedegtas visas tālo gaismu veidojošās ierīces;

AFS gadījumā:

ja testa paraugs nodrošina vairāk nekā vienu tuvās gaismas funkciju vai klasi saskaņā ar šiem noteikumiem: ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka testa parauga tuvās gaismas katrai konkrētajai funkcijai vai klasei ir savs(-i) gaismas avots(-i), ko ieslēdz tikai katru atsevišķi2, testu veic saskaņā ar šo nosacījumu, secīgi aktivizējot1 tuvās gaismas katras norādītās funkcijas vai klases režīmu ar vislielāko jaudas patēriņu uz tādu pašu (vienādi sadalītu) laikposmu, kas norādīts 2.1. punktā;

ii)

visos citos gadījumos1, 2 testa paraugu pakļauj šādam cikla testam katrā no C klases tuvās gaismas, V klases tuvās gaismas, E klases tuvās gaismas un W klases tuvās gaismas režīmiem neatkarīgi no tā, ko testa paraugs nodrošina pilnībā vai daļēji, uz tādu pašu (vienādi sadalītu) laikposmu, kas norādīts 2.1. punktā:

—	vispirms 15 minūtes ieslēgts, piem., C klases tuvās gaismas režīms vislielākā enerģijas patēriņa režīmā taisnvirziena kustībai;

—	5 minūtes ieslēgts tas pats tuvās gaismas režīms kā iepriekš, un papildus iedegti visi testa parauga gaismas avoti (4), kurus iespējams ieslēgt vienlaicīgi, saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja deklarāciju.

Kad sasniegts 2.1. punktā norādītais (vienmērīgi sadalītais) laikposms, minēto testa ciklu veic ar tuvās gaismas otro, trešo un ceturto klasi, ja attiecināms, iepriekš minētajā secībā;

ja galvenais lukturis ir ar priekšējo miglas lukturi un vienu vai vairākām tālajām gaismām:

galveno lukturi pakļauj šādam ciklam, līdz sasniegts norādītais laiks:

—	15 minūtes iedegts priekšējais miglas lukturis;

—	5 minūtes ieslēgtas visas funkcijas;

ii)

ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka galvenais lukturis lieto vienlaikus tikai ar iedegtu priekšējo miglas lukturi vai tikai ar iedegtu tālo gaismu2, testu veic, ievērojot šo nosacījumu, secīgi aktivizējot1 priekšējo miglas lukturi uz pusi no laika un tālo(-ās) gaismu(-as) (vienlaicīgi) uz pusi no laika, kā norādīts 2.1. punktā;

e)	ja testa paraugs satur citu(-as) grupētu(-as) apgaismes funkciju(-as), visas atsevišķās funkcijas ieslēdz vienlaicīgi uz katrai apgaismes funkcijai iepriekš a) un b) apakšpunktā norādīto laiku saskaņā ar ražotāja specifikācijām;

ja galvenais lukturis ir ar tuvo gaismu, vienu vai vairākām tālajām gaismām un priekšējo miglas lukturi:

galveno lukturi pakļauj šādam ciklam, līdz sasniegts norādītais laiks:

—	15 minūtes iedegts galvenais tuvās gaismas kūlis;

—	5 minūtes ieslēgtas visas funkcijas;

ii)

ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka galveno lukturi lieto ar vienlaikus iedegtu tikai tuvo gaismu vai tikai ar iedegtu tālo(-ajām) gaismu(-ām)2, testu veic, ievērojot šo nosacījumu, secīgi aktivizējot1 galveno tuvās gaismas kūli uz pusi no laika un tālo(-ās) gaismu(-as) uz pusi no laika, kas norādīts 2.1. punktā, kamēr priekšējo miglas lukturi pakļauj ciklam, kurā tas 15 minūtes ir izslēgts un 5 minūtes ir ieslēgts uz pusi no laika un kamēr darbojas tālā gaisma;

iii)

ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka galveno lukturi lieto ar vienlaikus iedegtu tuvo gaismu vai tikai ar iedegtu priekšējo miglas lukturi2, testu veic, ievērojot šo nosacījumu, secīgi aktivizējot1 galveno tuvās gaismas kūli uz pusi no laika un priekšējo miglas lukturi uz pusi no laika, kas norādīts 2.1. punktā, kamēr tālo(-ās) gaismu(-as) pakļauj ciklam, kurā tā (tās) 15 minūtes ir izslēgta(-as) un 5 minūtes iedegta(-as) uz pusi no laika un kamēr darbojas galvenais tuvās gaismas kūlis;

iv)

ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka galveno lukturi lieto ar vienlaikus iedegtu tuvo gaismu vai tikai ar iedegtu(-ām) tālo(-ajām) gaismu(-ām)2, vai tikai ar ieslēgtu priekšējo miglas lukturi2, testu veic, ievērojot šo nosacījumu, secīgi aktivizējot1 galveno tuvās gaismas kūli uz vienu trešdaļu no laika, tālo(-ās) gaismu(-as) uz vienu trešdaļu no laika un priekšējo miglas lukturi uz vienu trešdaļu laika, kas norādīts 2.1. punktā;

ja tuvā gaisma konstruēta līkuma izgaismošanai ar papildu gaismas avotu(-iem) vai LED moduli(-ļiem), to/tos ieslēdz uz vienu minūti un izslēdz uz deviņām minūtēm tikai tuvās gaismas ieslēgšanas laikā (sk. sī pielikuma 1. papildinājumu).

Ja galvenajam lukturim ir vairāki papildu gaismas avoti, ko izmanto līkuma izgaismojumam, testu veic ar gaismas avota(-u) kombināciju, kas atbilst vissarežģītākajiem ekspluatācijas apstākļiem;

h)	ja tālā gaisma izmanto vairākus gaismas avotus un ja pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka daļa tālās gaismas (viens no šiem papildu gaismas avotiem) tiks izmantota tikai īslaicīgiem signāliem (dot ceļu), testu veic bez šīs tālās gaismas daļas.

2.1.1.2.

Testa spriegums

Testa spriegumu pievada testa parauga spailēm šādi.

Nomaināma(-u) kvēldiega gaismas avota(-u) gadījumā, kas darbojas tieši transportlīdzekļa sprieguma sistēmas apstākļos:

testu veic ar attiecīgā gadījumā 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V spriegumu, izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs norāda, ka testa paraugu drīkst izmantot ar citu spriegumu. Šajā gadījumā testu veic, kvēldiega gaismas avotu darbinot ar augstāko spriegumu, kādu var izmantot.

b)	Nomaināma(-u) lokizlādes gaismas avota(-u) gadījumā: testa spriegums elektroniskajai gaismas avota vadības ierīcei vai gaismas avotam, ja balasts ir integrēts gaismas avotā, ir 13,2 ± 0,1 V transportlīdzekļu 12 V sistēmā vai citāds, kas norādīts apstiprinājuma pieteikumā.

Nenomaināma gaismas avota gadījumā, kas darbojas tieši transportlīdzekļa sprieguma sistēmas apstākļos: visus to apgaismes vienību mērījumus, kas aprīkotas ar nenomaināmiem gaismas avotiem (kvēldiega gaismas avotiem un/vai citādiem) veic attiecīgi ar 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V, vai citiem spriegumiem saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādīto transportlīdzekļa sprieguma sistēmu.

Ja nomaināmus vai nenomaināmus gaismas avotus darbina neatkarīgi no transportlīdzekļa barošanas sprieguma un ja tos pilnībā vada sistēma, vai ja gaismas avotus baro barošanas un darbināšanas ierīces, iepriekš norādītos testa spriegumus pievada šīs ierīces ieejas spailēm. Testa laboratorija drīkst ražotājam pieprasīt piegādāt barošanas un darbināšanas ierīci vai īpašu barošanas avotu, kas vajadzīgs gaismas avota(-u) barošanai.

e)	LED gaismas avotu(-us) un LED moduli(-ļus) mēra ar attiecīgi 6,75 V, 13,2 V vai 28,0 V spriegumu, ja attiecīgos noteikumos nav noteikts citādi. LED gaismas avotu(-us) un LED moduli(-ļus), ko darbina gaismas avota elektroniskā vadības ierīce, mēra atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

f)	Ja signāllukturi testa paraugā ir grupēti, kombinēti vai savstarpēji savietoti un darbojas ar spriegumiem, kas atšķiras no attiecīgajiem 6 V, 12 V vai 24 V nominālajiem spriegumiem, spriegumu noregulē, kā ražotājs deklarējis konkrētā luktura pareizai fotometriskajai darbībai.

g)	Attiecībā uz lokizlādes gaismas avotu balasta vai gaismas avota, ja balasts ir integrēts gaismas avotā, testa spriegums ir 13,2 ± 0,1 volti 12 V tīkla sistēmā vai citāds, kāds norādīts apstiprinājuma pieteikumā.

2.1.2.

Testa rezultāti

2.1.2.1.

Vizuāla inspicēšana

Tiklīdz galvenā luktura temperatūra ir nostabilizējusies apkārtējā temperatūrā, galvenā luktura lēcu un ārējo lēcu, ja tāda ir, notīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Pēc tam to pārbauda vizuāli: uz galvenā luktura lēcas vai uz ārējās lēcas, ja tāda ir, nedrīkst būt redzamu kropļojumu, deformācijas, ieplaisājumu vai krāsas izmaiņu.

2.1.2.2.

Fotometriskais tests

Lai izpildītu prasības, fotometriskos lielumus verificē šādos punktos.

2.1.2.2.1.

Galvenajam lukturim ar asimetrisku gaismas kūļa formu:

tuvajai gaismai, izņemot AFS sistēmu:

—	50 R - B 50 L – 25L2 labās puses satiksmei konstruētiem galvenajiem lukturiem;

—	50 L - B 50 R – 25R2 kreisās puses satiksmei konstruētiem galvenajiem lukturiem;

tuvajai gaismai AFS sistēmā:

C klases tuvajai gaismai un katrai norādītajai citai tuvās gaismas klasei:

50V, B50L un 25LL, ja attiecināms.

tālajai gaismai: punktā Imax.

Drīkst veikt vēl vienu vērsuma iestatīšanu, lai ņemtu vērā galvenā luktura pamatnes deformāciju karstuma dēļ (robežas līnijas pozīcijas izmaiņas ir aprakstītas šā pielikuma 3. punktā).

Izņemot punktu B 50 L, ir pieļaujama 10 procentu atšķirība starp fotometriskajiem raksturlielumiem un pirms testa izmērītajām vērtībām, ieskaitot pielaides fotometrijas procedūrā. Punktā B 50 L izmērītās vērtības nedrīkst pārsniegt pirms testa izmērīto fotometrisko vērtību par vairāk kā 170 cd.

2.1.2.2.2.

Galvenajam lukturim ar simetrisku gaismas kūļa formu:

B klases galvenajam lukturim:

—	tuvajai gaismai: 50R - 50L – 0,50U/1,5L un 0,50U/1,5R;

—	tālajai gaismai: punktā Imax;

C, D un E klases galvenajam lukturim:

—	tuvajai gaismai: 0,86D/3,5R – 0,86D/3,5L – 0,50U/1,5L un 1,5R;

tālajai gaismai: punktā Imax.

Izņemot punktam 0,50U/1,5L un 0,50U/1,5R, ir pieļaujama 10 procentu atšķirība starp fotometriskajiem raksturlielumiem un pirms testa izmērītajām vērtībām, ieskaitot pielaides fotometrijas procedūrā. Punktā 0,50U/1,5L un 0,50U/1,5R izmērītā vērtība nedrīkst pārsniegt pirms testa izmērīto fotometrisko vērtību par vairāk kā 255 cd.

2.1.2.2.3.

Priekšējiem miglas lukturiem – 5. līnijā, punktā h = 0 un Imax punktā D zonā.

Drīkst veikt vēl vienu vērsuma iestatīšanu, lai ņemtu vērā priekšējā miglas luktura pamatnes deformāciju karstuma dēļ (robežas līnijas pozīcijas izmaiņas ir aprakstītas šā pielikuma 3. punktā).

Ir pieļaujama 10 procentu atšķirība starp fotometriskajiem raksturlielumiem un pirms testa izmērītajām vērtībām, ieskaitot pielaides fotometrijas procedūrā.

2.2.

Netīrs galvenais lukturis

Pēc testēšanas, kā norādīts 2.1. punktā, galveno lukturi vienu stundu darbina, kā aprakstīts 2.1.1. punktā, katrā funkcijā vai tuvās gaismas klasē (5) pēc tam, kad tas ir sagatavots, kā noteikts 2.2.1. punktā un pārbaudīts, kā noteikts 2.1.2. punktā; pēc katra testa jānodrošina pietiekami ilgs atdzišanas periods.

2.2.1.

Galvenā luktura sagatavošana

2.2.1.1.

Testa maisījums:

skatīt šā pielikuma 2. papildinājumu.

2.2.1.2.

Testa maisījuma uzklāšana uz galvenā luktura

Testa maisījumu vienmērīgi uzklāj uz visas galvenā luktura gaismu izstarojošās virsmas un ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojums ir samazinājies līdz 15–20 procentiem no izmērītajām vērtībām katrā šādā punktā šādos, turpmāk aprakstītajos apstākļos.

(a)

Galvenajam lukturim ar asimetrisku gaismas kūļa formu:

(i)	punktā Imax – tuvajā gaismā/tālajā gaismā un tikai tālajā gaismā;

(ii)	50 R un 50 V – tikai tuvās gaismas lukturim, kas konstruēts labās puses satiksmei;

(iii)

50 L un 50 V – tikai tuvās gaismas lukturim, kas konstruēts kreisās puses satiksmei;

(iv)	50 V – AFS sistēmas C klases tuvajai gaismai un katram norādītajam tuvās gaismas režīmam.

(b)

Galvenajam lukturim ar simetrisku gaismas kūļa formu:

(i)

B klases galvenajam lukturim:

—	tuvajai/tālajai gaismai un tikai tālajai gaismai: punktā Imax;

—	tikai tuvajai gaismai: B 50 un 50 V;

(ii)

C, D un E klases galvenajam lukturim:

—	tuvajai/tālajai gaismai un tikai tālajai gaismai: punktā Imax;

—	tikai tuvajai gaismai: 0,50U/1,5L un 1,5R, un 0,86D/V.

(c)

Priekšējiem miglas lukturiem:

—	punktā Imax D zonā.

3. KARSTUMA IETEKMĒ NOTIKUŠAS ROBEŽAS LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅAS TESTS

Šajā testā verificē, ka karstuma ietekmē notikušas robežas līnijas vertikālā nobīde nepārsniedz norādīto vērtību darbībā esošam galvenajam lukturim, kas izstaro tuvo gaismu, priekšējiem miglas lukturiem vai AFS gadījumā – sistēmai vai daļai(-ām), kas izstaro C klases (pamata) tuvo gaismu, vai katram norādītajam tuvās gaismas režīmam.

Saskaņā ar 2. punktu testētu ierīci pakļauj 3.1. punktā aprakstītajam testam, nenoņemot to no testa iekārtas un nepārregulējot attiecībā pret to.

Ja AFS sastāv no vairāk nekā vienas apgaismes vienības vai vairāk nekā viena apgaismes vienību mezgla, kas nodrošina robežu, šī testa nolūkā katru no tiem uzskata par testa paraugu un jātestē atsevišķi.

Ja AFS ir kustīga optiskā daļa, šim testam izvēlas tikai to pozīciju, kas atrodas vistuvāk vidējam vertikālajam leņķiskajam gājienam un/vai sākotnējai pozīcijai atbilstoši neitrālajam stāvoklim.

Tests aprobežojas tikai ar signāla ievades apstākļiem, kas atbilst taisnam ceļam.

3.1.

Testa procedūra

3.1.1.

Šā testa vajadzībām spriegumu noregulē, kā norādīts 2.1.1.2. punktā.

Testu veic sausā un nekustīgā atmosfērā, apkārtējās vides temperatūrā 23 °C ± 5 °C.

Ierīci darbina nenoņemtu no testa iekārtas un nepārregulētu attiecībā pret to: (Šā testa vajadzībām spriegumu noregulē, kā norādīts 2.1.1.2. punktā.)

a)	izmantojot masveidā ražotu kvēldiega gaismas avotu, kāds iesniegts kopā ar ierīci, kura tikusi vecināta vismaz 1 stundu;

b)	izmantojot masveidā ražotu(-us) LED gaismas avotu(-us) un/vai LED moduli(-ļus), kas iesniegti kopā ar ierīci, kura vecināta vismaz 48 stundas;

c)	izmantojot masveidā ražotu lokizlādes gaismas avotu, kas ticis vecināts vismaz 15 stundas.

3.1.2.

Ierīcei ar asimetrisku gaismas kūļa formu:

“robežas” līnijas pozīciju tās horizontālajā daļā (starp V-V un vertikālajām līnijām, kas iet caur punktu B 50 L labās puses satiksmei vai punktu B 50 R kreisās puses satiksmei) verificē attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc darbināšanas.

3.1.3.

Galvenajam lukturim ar simetrisku gaismas kūļa formu: “robežas” līnijas pozīciju tās horizontālajā daļā (starp V-V un vertikālajām līnijām, kas iet caur punktu 50 L un 50 R BS klases galvenajam lukturim, 3,5 L un 3,5 R CS, DS un ES klases lukturim) verificē attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc darbināšanas.

3.1.4.

Priekšējiem miglas lukturiem: “robežas” līnijas pozīciju starp punktu, kas atrodas 3,0 grādus pa kreisi, un punktu, kas atrodas 3,0 grādus pa labi, attiecībā pret “robežas” līnijas V-V verificē attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc darbināšanas.

Iepriekš aprakstītās “robežas” līnijas pozīcijas izmaiņas mērījumu veic ar jebkādu metodi, kas dod pieņemamu precizitāti un atkārtojamus rezultātus.

3.2.

Testa rezultāti

3.2.1.

Rezultātu, izteiktu miliradiānos (mrad), uzskata par pieņemamu, ja:

a)	galvenajiem lukturiem vai AFS absolūtā vērtība Δ r1 = \| r3 – r60 \|, kas reģistrēta ierīcei, nav lielākā kā 1,0 mrad (Δ r1 ≤ 1,0 mrad) uz augšu un nav lielāka kā 2,0 mrad (Δ r1 ≤ 2,0 mrad) uz leju;

b)	priekšējiem miglas lukturiem absolūtā vērtība Δ r1 = \| r3 – r60 \|, kas reģistrēta šai ierīcei, nav lielākā kā 2,0 mrad (Δ r1 ≤ 2,0 mrad).

3.2.2.

Tomēr, ja rezultāts neatbilst 3.2.1. punkta prasībām un nepārsniedz A7-1. tabulā dotās vērtības, vēl vienu paraugu, kas uzstādīts testa iekārtā, kura reprezentē pareizu uzstādīšanu transportlīdzeklī, testē, kā aprakstīts 3.1. punktā pēc tam, kad tas trīs secīgas reizes pakļauts turpmāk aprakstītajam ciklam, lai stabilizētu ierīces mehānisko daļu stāvokli:

a)	ierīces darbināšana vienu stundu (spriegumu noregulē, kā norādīts 2.1.1.2. punktā);

b)	vienas stundas laikposms, kad lukturis ir izslēgts.

Pēc šiem trim cikliem ierīci uzskata par pieņemamu, ja absolūtās vērtības Δr, izmērītas šim jaunajam paraugam saskaņā ar 3.2. punktu, atbilst 3.2.1. punkta prasībām.

A7-1. tabula

Kustības vērtības

Kustība	Ierīce	Vērtība
Augšup	Galvenais lukturis vai AFS	1,5 mrad
Augšup	Priekšējais miglas lukturis	3,0 mrad
Lejup	Visas	3,0 mrad

7. pielikums – 1. papildinājums

Darbības periodu pārskats attiecībā uz fotometriskās veiktspējas stabilitātes testu

Saīsinājumi	P:	tuvās gaismas lukturis
	D:	tālās gaismas lukturis (D1 + D2 ir divas tālās gaismas)
	F:	priekšējais miglas lukturis
	:	ir cikls, kurā ir 15 minūšu izslēgts stāvoklis un 5 minūšu ieslēgts stāvoklis
		ir cikls, kurā ir 9 minūšu izslēgts stāvoklis un 1 minūtes ieslēgts stāvoklis

Visi turpmāk minētie grupētie galvenie lukturi un priekšējie miglas lukturi kopā ar pievienotajiem marķējuma simboliem ir doti tikai kā piemēri, un uzskaitījums nav izsmeļošs.

P vai D, vai F

P, D vai F

Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)

P+F or P+D or P+D1+D2 or P+D+F vai P+D1+D2 + F

Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)
D vai F, vai D1+D2, vai D+F
P

P/F vai P/D, vai P/ D1+D2

D vai F, vai D1+D2
P
Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)

D+F vai D1+D2 +F

Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)
D vai D1+D2
F

D/F vai D1+D2/F

D vai D1+D2
F
Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)

P/D+F vai P/D1+D2+F

F
D vai D1+D2
P
Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)

P+D/F vai P+D1+D2/F

F
D vai D1+D2
P
Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)

P/D/F vai P/D1+D2/F

F
D vai D1+D2
P
Līkumgaismas papildu gaismas avots(-i) vai LED modulis(-ļi)

7. pielikums – 2. papildinājums

Testa maisījums netīra galvenā luktura testam

1. IERĪCĒM AR STIKLA ĀRĒJO LĒCU

Uz ierīces uzklājamā ūdens un piesārņojošās vielas maisījuma sastāvs ir:

(a)	9 masas daļas kvarca smilšu ar daļiņas izmēru ir 0–100 μm;

(b)	1 masas daļas augu izcelsmes ogļu putekļi no dižskābarža koksnes ar daļiņas izmēru 0–100 μm;

(c)	0,2 masas daļas NaCMC (6); un

(d)	5 masas daļas nātrija hlorīda (99 procentu tīrības pakāpe);

(e)	atbilstošs daudzums destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m.

Maisījums nedrīkst būt vecāks par 14 dienām.

2. IERĪCĒM AR PLASTMASAS ĀRĒJO LĒCU

Uz ierīces uzklājamā ūdens un piesārņojošās vielas maisījuma sastāvs ir:

(a)	9 masas daļas kvarca smilšu ar daļiņas izmēru ir 0–100 μm;

(b)	1 masas daļas augu izcelsmes ogļu putekļi no dižskābarža koksnes ar daļiņas izmēru 0–100 μm;

(c)	0,2 masas daļas NaCMC; (6) un

(d)	5 masas daļas nātrija hlorīda (99 procentu tīrības pakāpe);

(e)	13 masas daļas destilēta ūdens ar elektrovadītspēju ≤ 1 mS/m; un

(f)	2 ± 1 pilieni virsmaktīvas vielas (7).

Maisījums nedrīkst būt vecāks kā 14 dienas.

(1) Testa grafiku skatīt 7. pielikuma 1. papildinājumā.

(2) Ja testējamais galvenais lukturis ietver signāllukturus, tad testa laikā signāllukturiem ir jābūt ieslēgtiem, izņemot dienas gaitas lukturi. Virzienrādītājam ir jābūt ieslēgtam mirgošanas režīmā, kur ieslēgta un izslēgta stāvokļa ilgums ir aptuveni viens pret vienu;

(3) Ja, galveno lukturi mirkšķinot, vienlaikus tiek ieslēgti papildu gaismas avoti, to neuzskata par gaismas avotu normālu izmantošanu;

(4) Jāņem vērā apgaismes funkciju visus gaismas avotus, izņemot 3. zemsvītras piezīmē minētos, pat ja nav prasīta apstiprināšana atbilstīgi šiem noteikumiem.

(5) W klases tuvo gaismu, ja tāda ir, neņem vērā apgaismes vienībām, kas nodrošina jebkuras citas klases tuvo gaismu vai citu apgaismes funkciju, vai to veido.

(6) NaCMC reprezentē karboksimetilcelulozes nātrija sāli, ko parasti dēvē par CMC. NaCMC, ko izmanto netīrumu maisījumā, aizvietošanas pakāpei (DS) jābūt 0,6-0,7, un viskozitātei jābūt 200–300 cP 2 procentu šķīdumā pie 20 °C.

(7) Daudzuma pielaides iemesls ir nepieciešamība iegūt netīrumus, kas pareizi uzklājas uz visām plastmasas lēcām.

8. PIELIKUMS

Prasības plastmasas materiāla lēcu saturošām ceļa apgaismojuma ierīcēm (izņemot pagriešanās gaismas lukturus) – lēcu vai materiāla paraugu testēšana

1. VISPĀRĪGAS ADMINISTRATĪVĀS PRASĪBAS

1.1.

Pamatojoties uz šo pielikumu, sastāda testa ziņojumu, kas aptver testu un testa rezultātus, kas turpmāk aprakstīti 3.1.–3.5. punktā; šo ziņojumu pievieno testa ziņojumam par ierīci, ko ietver apstiprinājuma piemērošana, un tās dokumentācijai.

Šajā testā izmantoto ceļa apgaismes ierīci norāda testa ziņojumā.

1.2.

Katram apstiprinājuma pieteikumam pievieno:

1.2.1.

plastmasas materiāla, no kura izgatavota lēca, testa vajadzībām: četrpadsmit lēcas;

1.2.1.1.

desmit no šīm lēcām drīkst aizstāt ar desmit materiāla paraugiem vismaz 60 x 80 mm lielumā, kam ir plakana vai izliekta ārējā virsma un pārsvarā plakans (ar liekuma rādiusu ne mazāku kā 300 mm), vismaz 15 x 15 mm liels laukums vidū;

1.2.1.2.

katrai šādai lēcai vai materiāla paraugam jābūt izgatavotam ar metodi, ko izmantos masveida ražošanā;

1.2.2.

optisku mezglu, ja attiecināms, kuram var piestiprināt lēcas saskaņā ar ražotāja instrukcijām;

1.2.3.

lai testētu gaismas caurlaidīgo, no plastmasas izgatavoto sastāvdaļu noturību pret ultravioleto (UV) starojumu no galvenā luktura iekšpusē esošajiem LED moduļiem:

vienu katra attiecīgā materiāla paraugu, kuru izmanto ceļa apgaismes ierīcē, vai vienu ceļa apgaismes ierīces paraugu, kurš tos satur. Katra materiāla paraugam jābūt tāda paša izskata un virsmas apstrādes, ja tāda ir, kādu paredzēts lietot apstiprināmajam galvenajam lukturim.

Iekšējo materiālu UV-noturības testēšana pret gaismas avota starojumu nav nepieciešama, ja lieto vienīgi maza UV starojuma LED moduļus, kā noteikts 9. pielikumā, vai ja tiek lietoti līdzekļi ierīces attiecīgo sastāvdaļu aizsegšanai no UV starojuma, piem., ar stikla filtri.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1.

Atbilstīgi šo noteikumu 1.2. punktam iesniegtajiem paraugiem jāatbilst 3.1. līdz 3.6. punktā norādītajām prasībām.

2.2.

Abiem nokomplektētu ceļa apgaismes ierīču ar plastikāta lēcām paraugiem, kuri iesniegti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.3.4. punktam, ir jāatbilst 3.7. punktā norādītajām prasībām attiecībā uz lēcu materiālu.

2.3.

Paraugus (plastmasas materiāla lēcas vai materiāla paraugus) kopā ar optisko mezglu, kurā tos paredzēts uzstādīt (kad attiecināms), pakļauj apstiprināšanas testiem A8-1. tabulā norādītajā hronoloģiskajā secībā.

2.4.

Tomēr, ja luktura ražotājs var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis 3.1. līdz 3.5. punktā noteiktos testus vai līdzvērtīgus testus atbilstoši citiem noteikumiem, šādus testus nav nepieciešams atkārtot; obligāti ir tikai A8-2. tabulā norādītie testi.

3. SPECIFISKA TESTA PRASĪBAS

3.1.

Noturība pret temperatūras izmaiņām

3.1.1.

Trīs jaunus paraugus (lēcas) pakļauj pieciem temperatūras un mitruma izmaiņu cikliem (RH = relatīvais mitrums) saskaņā ar šādu programmu:

a)	3 stundas 40 °C ± 2 °C un 85-95 procentu RH;

b)	1 stunda 23 °C ± 5 °C un 60-75 procentu RH;

c)	15 stundas -30 °C ± 2 °C;

d)	1 stunda 23 °C ± 5 °C un 60-75 procentu RH;

e)	3 stundas 80 °C ± 2 °C;

f)	1 stunda 23 °C ± 5 °C un 60-75 procentu RH.

Pirms šā testa paraugus vismaz četras stundas notur 23 °C ± 5 °C temperatūrā un 60–75 procentu RH.

Piezīme.

Vienas stundas laikposmiem 23 °C ± 5 °C temperatūrā jāietver pārejas laiks no vienas temperatūras uz otru, kas vajadzīgs, lai novērstu termiskā trieciena efektu.

3.1.2.

Fotometriskie mērījumi

3.1.2.1.

Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

3.1.2.2.

Šos mērījumus veic, izmantojot standarta (etalona) gaismas avotu un/vai LED moduli(-ļus), vai, ja attiecināms, ar standarta lokizlādes gaismas avotu, kāds ir ceļa apgaismes ierīcē, šādos punktos:

A, B un D klases gadījumā:

—	B 50 L un 50 R – tuvajai gaismai (B 50 R un 50 L, ja galvenie lukturi ir paredzēti kreisās puses satiksmei);

—	Imax – tālajai gaismai;

AFS gadījumā:

—	B50L un 50V – C klases tuvās gaismas apgaismojumam;

—	Imax – sistēmas tālajai gaismai;

BS, CS, DS un ES klases gadījumā:

—	B 50, 50 L un 50 R – BS klases galvenajam lukturim, 0,86D/3,5R, 0,86D/3,5L, 0,50U/1,5L un 1,5R – CS, DS un ES klases galvenajiem lukturiem tuvajai gaismai vai tuvās/tālās gaismas lukturim;

—	Imax – tālās gaismas luktura tālajai gaismai vai tuvās/tālās gaismas lukturim;

Priekšējo miglas lukturu gadījumā:

—	V-V līnijas un 6. līnijas krustpunktā un

—	V-V līnijas un 4. līnijas krustpunktā.

3.1.2.3.

Rezultāti

Atšķirība starp katra parauga izmērītajiem fotometriskajiem lielumiem pirms un pēc testa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 procentiem, ieskaitot pielaides fotometrijas procedūrā.

3.2.

Noturība pret atmosfēras un ķīmisko vielu iedarbību

3.2.1.

Noturība pret atmosfēras vielām

Trīs jaunus paraugus (lēcas vai materiāla paraugus) pakļauj starojumam no avota, kura enerģijas spektrālais sadalījums ir līdzīgs kā melnam ķermenim temperatūrā starp 5 500 K un 6 000 K. Starp avotu un paraugiem novieto piemērotus filtrus, lai iespējami samazinātu starojumu ar viļņa garumu mazāku nekā 295 nm un lielāku nekā 2 500 nm. Paraugus pakļauj apstarošanai ar enerģiju 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 uz tādu laikposmu, ka to saņemtā starojuma enerģija ir vienāda ar 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Ietvērumā izmērītajai temperatūrai uz melna paneļa, kas novietots vienā līmenī ar paraugiem, jābūt 50 °C ± 5 °C. Lai nodrošinātu vienmērīgu apstarošanu, paraugiem jārotē ap starojuma avotu ar ātrumu starp 1 un 5 1/min.

Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja 23 °C ± 5 °C temperatūrā ir mazāka nekā 1 mS/m, ievērojot šādu ciklu:

apsmidzināšana: 5 minūtes; žāvēšana: 25 minūtes.

3.2.2.

Noturība pret ķīmiskām vielām

Kad ir veikts 3.2.1. punktā aprakstītais tests un 3.2.3.1. punktā aprakstītais mērījums, šo trīs paraugu ārējo virsmu apstrādā, kā aprakstīts 3.2.2.2. punktā, ar 3.2.2.1. punktā noteikto maisījumu.

3.2.2.1.

Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 procentiem n-heptāna, 12,5 procentiem toluola, 7,5 procentiem etiltetrahlorīda, 12,5 procentiem trihloretilēna un 6 procentiem ksilola (tilpuma procenti).

3.2.2.2.

Testa maisījuma uzklāšana

Līdz piesātinājumam piesūcina kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105) ar 3.2.2.1. punktā noteikto maisījumu un tad 10 sekunžu laikā sāk to klāt uz parauga ārējās virsmas ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu, un to turpina darīt 10 minūtes.

Šajā 10 minūšu laikposmā drānas gabalu atkārtoti piesūcina ar maisījumu tā, lai uzklātā šķidruma sastāvs būtu nepārtraukti identisks testa maisījumam noteiktajam.

Uzklāšanas laikposmā drīkst kompensēt paraugam pielikto spiedienu, lai novērstu tā radītu plaisu izraisīšanu.

3.2.2.3.

Tīrīšana

Kad testa maisījuma uzklāšana ir pabeigta, paraugus žāvē atklātā gaisā un tad nomazgā ar 3.4.1. punktā aprakstīto šķīdumu (noturība pret mazgāšanas līdzekļiem) 23 °C ± 5 °C temperatūrā.

Pēc tam paraugus rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kas nesatur vairāk kā 0,2 procentus piemaisījumu, 23 °C ± 5 °C temperatūrā un tad noslauka ar mīkstu drānu.

3.2.3.

Rezultāti

3.2.3.1.

Pēc noturības pret atmosfēras vielām testa uz paraugu ārējās virsmas nedrīkst būt plaisu, skrāpējumu, atlobījumu un deformāciju, un vidējā caurlaidības izmaiņa

, izmērīta trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δtm < 0,020).

3.2.3.2.

Pēc noturības pret ķīmiskām vielām testa paraugiem nedrīkst būt nekādu ķīmisku traipu, kas varētu radīt plūsmas izkliedes izmaiņas, kuru vidējā novirze

, izmērīta trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δdm < 0,020).

3.3.

Izturība pret gaismas avota starojumiem

Ja nepieciešams, veic šādu testu.

Ceļa apgaismes ierīces katras gaismu caurlaidīgās plastmasas sastāvdaļas plakanus paraugus pakļauj gaismas avota(-u) gaismas iedarbībai. Šo paraugu tādiem parametriem kā leņķi un attālumi jābūt tādiem pašiem kā ceļa apgaismes ierīcē. Šiem paraugiem ir jābūt tādas pašas krāsas un ar tādu pašu virsmas apstrādi, ja tāda ir, kā ceļa apgaismes ierīces daļām.

Pēc 1 500 stundu nepārtrauktas darbības cauri izlaistās gaismas kolorimetriskajām prasībām jābūt ievērotām ar jaunu gaismas avotu, un parauga virsmām ir jābūt bez plaisām, skrāpējumiem, izdrupumiem vai deformācijām.

Iekšējo materiālu UV-noturības testēšana pret gaismas avota starojumu nav nepieciešama, ja lieto ANO Noteikumiem Nr. 37 atbilstošus gaismas avotus un/vai maza UV starojuma lokizlādes gaismas avotus un/vai maza UV starojuma LED moduļus, vai ja ir lietoti līdzekļi attiecīgu sistēmas sastāvdaļu aizsegšanai pret UV starojumu, piem., stikla filtri.

3.4.

Noturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

3.4.1.

Noturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Trīs paraugu ārējās virsmas (lēcu vai materiāla paraugu) uzsilda līdz 50 °C ± 5 °C un tad uz piecām minūtēm iegremdē maisījumā, kas tiek turēts 23 °C ± 5 °C un sastāv no 99 daļām destilēta ūdens ar ne vairāk kā 0,02 procentiem piemaisījumu un vienas daļas alkilarila sulfonāta.

Testa beigās paraugus izžāvē 50 °C ± 5 °C. Paraugu virsmas notīra ar mitru drānu.

3.4.2.

Noturība pret ogļūdeņražiem

Trīs paraugu ārējās virsmas tad vienu minūti viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta šķīdumā, kurš sastāv no 70 procentiem n-heptāna un 30 procentiem toluola (tilpuma procenti), un pēc tam nožāvē brīvā gaisā.

3.4.3.

Rezultāti

Kad ir secīgi pabeigti abi iepriekš minētie testi, caurlaidības izmaiņu vidējā vērtība

, izmērīta trim paraugiem saskaņā ar 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,010 (Δtm < 0,010).

3.5.

Noturība pret mehānisku nolietošanos

3.5.1.

Mehāniskās nolietošanās metode

Trīs jaunu paraugu (lēcu) ārējo virsmu pakļauj vienmērīgas mehāniskās nolietošanas testam, izmantojot 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

3.5.2.

Rezultāti

Izmaiņas pēc testa:

gaismas caurlaidības:

un izkliedes:

mēra 1.2.1.1. punktā noteiktajā laukumā saskaņā ar 2. papildinājumā aprakstīto procedūru. Trīs paraugu vidējai vērtībai jābūt tādai, ka:

Δtm < 0,100;

Δdm < 0,050.

3.6.

Pārklājumu, ja tādi ir, noturības tests

3.6.1.

Parauga sagatavošana

Lēcas pārklājuma zonā, 20 mm × 20 mm laukumā ar žileti vai adatu izdara iegriezumus aptuveni 2 mm × 2 mm tīkla formā. Spiedienam uz žileti vai adatu jābūt tik lielam, lai pārgrieztu vismaz pārklājumu.

3.6.2.

Testa apraksts

Ņem līmlentu, kuras pielipšanas spēks ir 2 N/(platuma cm) ±20 procenti, mērīts 4. papildinājumā norādītajos standartizētajos apstākļos. Šo līmlentu, kurai jābūt vismaz 25 mm platai, spiež vismaz piecas minūtes pret virsmu, kas sagatavota, kā norādīts 3.6.1. punktā.

Tad līmlentes galu slogo tā, lai pielipšanas spēks pie attiecīgās virsmas būtu līdzsvarā ar šai virsmai perpendikulāru spēku. Tad lentu norauj ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

3.6.3.

Rezultāti

Laukumā ar tīklojumu nedrīkst būt vērā ņemami bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi tīklojuma krustpunktos vai iegriezumu malās ar nosacījumu, ka bojātais laukums nepārsniedz 15 procentus no laukuma ar tīklojumu.

3.7.

Nokomplektētas ceļa apgaismes ierīces ar plastmasas materiāla lēcu testi

3.7.1.

Lēcas virsmas noturība pret mehānisku nolietošanos

3.7.1.1.

Testi

Parauga Nr. 1 lēcu pakļauj 3.5.1. punktā aprakstītajam testam.

3.7.1.2.

Rezultāti

3.7.1.2.1

A, B un D klases un AFS gadījumā galveno lukturu fotometrisko mērījumu, kas veikti saskaņā ar šiem noteikumiem, rezultāti pēc testa nedrīkst pārsniegt:

a)	maksimālās vērtības, kādas atļautas punktā B 50 L un HV, par vairāk nekā 30 procentiem, un nedrīkst būt par vairāk nekā 10 procentiem mazākas kā minimālās vērtības, kādas atļautas punktā 75 R (ja galvenie lukturi paredzēti kreisās puses satiksmei, ņem vērā punktu B 50 R, HV un 75 L),

vai

b)	nedrīkst būt par vairāk kā 10 procentiem mazāki kā atļautās minimālās vērtības HV punktā, ja galvenais lukturis izstaro tikai tālo gaismu.

3.7.1.2.2.

BS, CS, DS un ES klases gadījumā galveno lukturu fotometrisko mērījumu, kas veikti saskaņā ar šiem noteikumiem, rezultāti pēc testa nedrīkst pārsniegt:

maksimālās vērtības, kādas atļautas punktā HV, par vairāk kā 30 procentiem, un nedrīkst būt par vairāk nekā 10 procentiem mazākas kā atļautās minimālās vērtības, kādas BS klases galvenajam lukturim noteiktas punktā 50 L un 50 R, CS, DS un ES klases galvenajam lukturim – punktā 0,86D/3,5R, 0,86D/3,5L;

vai

b)	nedrīkst būt par vairāk kā 10 procentiem mazāki kā atļautās minimālās vērtības HV punktā, ja galvenais lukturis izstaro tikai tālo gaismu.

3.7.1.2.3.

Miglas lukturu gadījumā fotometrisko mērījumu, kas noteikti 2. un 5. līnijai, rezultāti pēc testa nedrīkst pārsniegt atļautās maksimālās vērtības par vairāk kā 30 procentiem.

3.7.2.

Pārklājumu, ja tādi ir, noturības tests

Parauga Nr. 2. lēcu pakļauj 3.6. punktā aprakstītajam testam.

4. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJA

4.1.

Attiecībā uz lēcu izgatavošanā izmantotajiem materiāliem sērijveida ceļa apgaismes ierīces vai uzstādīšanas vienības atzīst par atbilstošām šiem noteikumiem, ja:

4.1.1.

pēc noturības testiem pret ķīmiskām vielām, mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem uz paraugu ārējās virsmas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas plaisas, atlobījumi vai deformācijas (sk. 3.2.2., 3.4.1. un 3.4.2. punktu);

4.1.2.

pēc 3.7.1.1. punktā aprakstītā testa fotometriskās vērtības 3.7.1.2. punktā minētajos mērījumu punktos atrodas šajos noteikumos ražošanas atbilstībai noteiktajās robežās.

4.2.

Ja testu rezultāti neatbilst prasībām, testus atkārto ar citu nejauši izvēlētu ceļa apgaismes ierīču paraugu.

8. pielikums – 1. papildinājums

Materiālu testu hronoloģiskā secība

A. Plastmasas materiālu testi (lēcas vai materiāla paraugi, kas iesniegti atbilstīgi 1.2. punktam)

A8-1. tabula

Materiālu testu hronoloģiskā secība

Paraugi

Lēcas vai materiāla paraugi

Lēcas

Testi

Daļēja fotometrija

Temperatūras izmaiņa

Daļēja fotometrija

Caurlaidības mērījumi

Izkliedes mērījums

Atmosfēras vielas

Caurlaidības mērījums

Ķīmiskās vielas

Izkliedes mērījumi

Mazgāšanas līdzekļi

Ogļūdeņraži

Caurlaidības mērījums

Nolietošanās

Caurlaidības mērījums

Izkliedes mērījums

Pielipšana

Izturība pret gaismas avota starojumiem (*1)

A8-2. tabula

Nokomplektētu ierīču, sistēmu vai to daļu testi (iesniegtas atbilstīgi šo noteikumu 3.1.3.4. punktam)

Testi	Nokomplektētas ierīces, sistēmas vai to daļas
	Parauga Nr.
	1	2
Nolietošanās	X
Fotometrija	X
Pielipšana		X

8. pielikums – 2. papildinājums

Gaismas izkliedes un caurlaidības mērīšanas metode

1. IEKĀRTA (sk. A8-I. attēlu)

Kolimatora K gaismas kūli, kura pusnobīde β/2 = 17,4 × 104 rd, ierobežo diafragma Dτ ar 6 mm atvērumu, pret kuru novieto parauga statīvu.

Konverģējoša ahromatiskā lēca L2, koriģēta attiecībā uz sfēriskajām aberācijām, savieno diafragmu Dτ ar uztvērēju R; lēcas L2 diametram ir jābūt tādam, ka tā neiedarbojas kā diafragma uz parauga izkliedēto gaismu konusā ar virsotnes pusleņķi β/2 = 14°.

Gredzenveida diafragmu DD, kuras leņķi αo/2 = 1° un αmax /2 = 12°, novieto lēcas L2 fokālajā plaknē.

Diafragmas necaurspīdīgā centrālā daļa ir nepieciešama, lai aizturētu tieši no gaismas avota plūstošo gaismu. Ir jābūt iespējai izņemt diafragmas centrālo daļu no gaismas kūļa tā, ka tā precīzi atgriežas sākotnējā pozīcijā.

Attālumu L2 Dτ un lēcas L2 fokusa attālumu F2 (1) izvēlas tādu, ka Dτ attēls pilnīgi nosedz uztvērēju R.

Ja sākotnējā krītošās gaismas plūsma ir 1 000 vienības, katra nolasījuma absolūtajai precizitātei ir jābūt labākai nekā 1 vienība.

2. MĒRĪJUMI

Veic šādus nolasījumus:

A8-3. tabula

Nolasījumi

Rādījums	Ar paraugu	Ar DD centrālo daļu	Reprezentētais lielums
T1	Nr.	Nr.	Krītošās plūsmas sākotnējais nolasījums
T2	Jā (pirms testa)	Nr.	Jaunā materiāla cauri laistā plūsma 24° laukā
T3	Jā (pēc testa)	Nr.	Testētā materiāla cauri laistā plūsma 24° laukā
T4	Jā (pirms testa)	Jā	Jaunā materiāla izkliedētā plūsma
T5	Jā (pēc testa)	Jā	Testētā materiāla izkliedētā plūsma

8. pielikums – 3. papildinājums

Metode testam ar izsmidzināšanu

1. TESTA IEKĀRTA

1.1.

Smidzinātājs

Smidzināšanas pistolei jābūt ar 1,3 mm diametra sprauslu, kas nodrošina šķidruma plūsmas ātrumu 0,24 ±0,02 l/minūtē ar 6,0 bāru -0/+0,5 bāri darba spiedienu.

Šādos darba apstākļos uz nolietošanās testam pakļautās virsmas iegūst izsmidzinājumu 170 mm ± 50 mm diametrā, ja attālums līdz sprauslai ir 380 mm ± 10 mm.

1.2.

Testa maisījums

Testa maisījumam jāsastāv no:

a)	kvarca smiltīm ar cietības skaitli 7 pēc Mora skalas, ar graudu lielumu starp 0 un 0,2 mm un gandrīz normālā sadalījumā un ar leņķisko koeficientu 1,8 līdz 2;

b)	ūdens, kura cietība nepārsniedz 205 g/m3, maisījumā, kas satur 25 g smilšu litrā ūdens.

2. TESTS

Lukturu lēcu ārējo virsmu vienu vai vairāk nekā vienu reizi pakļauj iepriekš aprakstītās smilšu strūklas iedarbībai. Strūklu virza gandrīz perpendikulāri testējamajai virsmai.

Nolietojumu pārbauda, izmantojot vienu vai vairākus stikla paraugus, ko salīdzināšanai novieto blakus testējamajām lēcām. Maisījumu smidzina, līdz gaismas izkliedes atšķirība uz parauga vai paraugiem, izmērīta ar 2. papildinājumā aprakstīto metodi, ir tāda, ka:

Lai pārbaudītu, vai visa testējamā virsma ir nolietojusies vienveidīgi, drīkst izmantot vairākus atskaites paraugus.

8. pielikums – 4. papildinājums

Līmlentes noturības tests

1. NOLŪKS

Šī metode ļauj standarta apstākļos noteikt līmlentes pielipšanas lineāro spēku uz stikla plāksnes.

2. PRINCIPS

Mēra spēku, kāds nepieciešams, lai līmlentu atrautu no stikla plāksnes 90° leņķī.

3. ATMOSFĒRAS APSTĀKĻU SPECIFIKĀCIJA

Apkārtējās vides temperatūrai ir jābūt 23 °C ± 5 °C, un 65 ± 15 procentu RH.

4. TESTA PARAUGI

Pirms testa līmlentes parauga rulli 24 stundas kondicionē norādītajos atmosfēras apstākļos (sk. 3. punktu).

Testē piecus 400 mm garus paraugus no katra ruļļa. Šos testa paraugus no ruļļa ņem, kad ir atritināti pirmie trīs vijumi.

5. PROCEDŪRA

Testu veic 3. punktā norādītajos apkārtējās vides apstākļos.

Ņem piecus testa paraugus, radiāli atritinot lentu ar ātrumu aptuveni 300 mm/s, tad 15 sekunžu laikā tos uzklāj šādi.

Lentu pakāpeniski līmē uz stikla plāksnes ar vieglu, gareniski vērstu, berzējošu pirksta kustību bez pārmērīga spiediena tā, lai starp lenti un stikla plāksni nepaliktu gaisa burbuļi.

Salikumu uz 10 minūtēm atstāj norādītajos atmosfēras apstākļos.

Testa paraugu apmēram 25 mm garumā atplēš no plāksnes tādā plaknē, kas perpendikulāra testa parauga asij.

Plāksni nostiprina un atloka atpakaļ lentes brīvo galu 90° leņķī. Spēku pieliek tā, ka dalījuma līnija starp lentu un plāksni ir perpendikulāra šim spēkam un perpendikulāra plāksnei.

Velk, lai atdalītu ar ātrumu 300 mm/s ± 30 mm/s, un reģistrē vajadzīgo spēku.

6. REZULTĀTI

Piecas iegūtās vērtības sarindo pēc kārtas un par mērījuma rezultātu uzskata vidējo vērtību. Šo vērtību izsaka ņūtonos uz lentas platuma centimetru.

(*1) Šis tests attiecas uz priekšējiem miglas lukturiem, kas aprīkoti ar lokizlādes gaismas avotiem, galvenajiem lukturiem un AFS.

(1) Attiecībā uz L2 ieteicams izmantot aptuveni 80 mm fokusa attālumu.

9. PIELIKUMS

Prasības LED moduļiem un LED moduļus un/vai LED gaismas avotus saturošām ceļa apgaismes ierīcēm (izņemot pagriešanās gaismas lukturus)

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS LED MODUĻIEM

1.1.

Katram iesniegtajam LED moduļa paraugam jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām, kad to testē ar iesniegto(-ajām) gaismas avota elektronisko(-ajām) vadības ierīci(-ēm), ja tāda(-as) ir.

1.2.

LED modulim(-ļiem) jābūt konstruētam(-iem) tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos tas/tie būtu un paliktu labā darba kārtībā. Turklāt tiem nedrīkst būt redzamas konstrukcijas vai ražošanas nepilnības. Uzskata, ka LED modulis nav izturējis testu, ja notiek kaut vienas LED atteice.

1.3.

LED modulim(-ļiem) jābūt nodrošinātam(-iem) pret neatļautu iejaukšanos.

1.4.

Noņemama(-u) LED moduļa(-u) konstrukcijai jābūt tādai, ka:

1.4.1.

noņemot un nomainot LED moduli ar citu pieteikuma iesniedzēja nodrošināto moduli ar tādu pašu gaismas avota moduļa identifikācijas kodu, ir izpildītas galvenajam lukturim vai AFS noteiktās fotometriskās prasības;

1.4.2.

LED moduļi ar atšķirīgiem gaismas avota moduļa identifikācijas kodiem tajā pašā luktura korpusā nedrīkst būt savstarpēji apmaināmi.

2. LED MODUĻU RAŽOŠANA

2.1.

LED moduļa LED(-ēm) jābūt aprīkotai(-ām) ar piemērotiem stiprināšanas elementiem.

2.2.

Stiprināšanas elementiem ir jābūt stingriem un droši piestiprinātiem pie LED(-ēm) un LED moduļa.

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1.

Pieteikums

3.1.1.

Visus paraugus testē, kā norādīts 4. punktā.

3.1.2.

LED moduļa gaismas avotiem jābūt gaismas diodēm (LED), kā definēts ANO Noteikumu Nr. 48 2.7.1. punktā, īpaši attiecībā uz redzamā starojuma elementu. Citi gaismas avotu veidi nav atļauti.

3.2.

Darbības apstākļi

3.2.1.

LED moduļa darbības apstākļi

Visus paraugus testē šo noteikumu 4.6.4. punktā norādītajos apstākļos. Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, LED moduļus testē ražotāja iesniegtās ierīces iekšpusē.

3.2.2.

LED gaismas avota darbības apstākļi

Visus paraugus testē šo noteikumu 4.6.3. punktā norādītajos apstākļos.

3.2.3.

Apkārtējās vides temperatūra

Elektrisko un fotometrisko raksturlielumu mērīšanas nolūkā ierīci darbina sausas un nekustīgas atmosfēras apstākļos, apkārtējās vides temperatūrā 23 °C ± 5 °C.

3.3.

Vecināšana

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pirms šajos noteikumos norādīto testu veikšanas LED moduli darbina 15 h un atdzesē līdz apkārtējās vides temperatūrai.

4. KONKRĒTAS PRASĪBAS UN TESTI

4.1.

Krāsu atveidojums

4.1.1.

Sarkanās daļas saturs

Papildus šo noteikumu 4.16. punktā aprakstītajiem noteikumiem.

Testējamā LED moduļa vai LED moduli(-ļus) saturošas ierīces gaismas minimālajam sarkanās daļas saturam (pie 50 V galvenajiem lukturiem un AFS) jābūt tādam, ka:

kur:

Ee(λ)	(mērvienība: W) ir starojuma plūsmas blīvuma spektrālais sadalījums;
V(λ) (mērvienība: 1)	ir spektrālā gaismas efektivitāte;
(λ)	(mērvienība: nm) ir viļņa garums.

Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus.

4.2.

UV starojums

Zema UV starojuma veida LED moduļa UV starojumam jābūt tādam, ka:

kur:

S(λ) (mērvienība: 1)	ir spektrālā svēruma funkcija;
m = 683 lm/W	kir starojuma gaismas atdeves maksimālā vērtība.

(Citu simbolu definīcijas skatīt 4.1.1. punktā.)

Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus. UV starojuma īpatsvaru nosaka saskaņā ar A9-1 tabulā norādītajām vērtībām.

A9-1. tabula

UV vērtības saskaņā ar “IRPA/INIRC vadlīnijām par ultravioletā starojuma iedarbības robežvērtībām”. Izvēlētie viļņa garumi (nanometros) ir reprezentatīvi; citās vērtības būtu jāinterpolē.

	S(λ)		S(λ)		S(λ)
250	0,430	305	0,060	355	0,00016
255	0,520	310	0,015	360	0,00013
260	0,650	315	0,003	365	0,00011
265	0,810	320	0,001	370	0,00009
270	1,000	325	0,00050	375	0,000077
275	0,960	330	0,00041	380	0,000064
280	0,880	335	0,00034	385	0,000053
285	0,770	340	0,00028	390	0,000044
290	0,640	345	0,00024	395	0,000036
295	0,540	350	0,00020	400	0,000030
300	0,300

4.3.

LED gaismas avotu(-us) un/vai LED moduli(-ļus) saturošu ierīču temperatūras noturība

4.3.1.

Gaismas stiprums

4.3.1.1.

Ierīces fotometriskos mērījumus veic pēc konkrētās funkcijas 1 darbības minūtes testa punktā, kas noradīts turpmāk. Šiem mērījumiem vērsums var būt aptuvens, bet tas jāsaglabā pirms un pēc attiecības mērījumiem.

Mērāmie testa punkti:

tuvajai gaismai	25R A, B un D klases galvenajiem lukturiem;
	50V AS, BS, CS, DS, ES galvenajiem lukturiem;
	25RR AFS gadījumā;
tālajai gaismai	H – V
priekšējiem miglas lukturiem	horizontāli 0° vertikāli 2,5°D.

4.3.1.2.

Lukturi turpina darbināt, līdz tiek sasniegta fotometriskā stabilitāte. Brīdi, kad fotometrija ir stabila, definē kā punktu laikā, kad fotometriskās vērtības izmaiņa ir mazāka nekā 3 procenti jebkurā 15 minūšu laikposmā. Pēc stabilitātes sasniegšanas vēršanu pilnīgai fotometrijai veic saskaņā ar prasībām konkrētajai ierīcei. Veic fotometriskos mērījumus lukturim visos testa punktos, kas prasīti konkrētajai ierīcei.

4.3.1.3.

Aprēķina attiecību starp vērtību fotometriskā testa punktā, kas noteikts 4.3.1.1. punktā, un vērtību punktā, kas noteikta 4.3.1.2. punktā.

4.3.1.4.

Kad ir sasniegta fotometriskā stabilitāte, iepriekš aprēķināto attiecību piemēro katram atlikušajam testa punktam, lai iegūtu jaunu fotometrisko tabulu, kas apraksta pilnīgu fotometriju, pamatojoties uz vienu darbības minūti.

4.3.1.5.

Gaismas stipruma vērtībām, kas izmērītas pēc vienas darbības minūtes un pēc fotometriskās stabilitātes iestāšanās, ir jāatbilst minimuma un maksimuma prasībām.

4.3.2.

Krāsa

Izstarotās gaismas krāsai, kas izmērīta pēc vienas minūtes un pēc fotometriskās stabilitātes iestāšanās, kā aprakstīts 4.3.1.2. punktā, abos gadījumos ir jābūt prasītajās krāsu robežās.

5. LED MODUĻA(-U), KAS IZSTARO GALVENO TUVĀS GAISMAS KŪLI, NOMINĀLĀS GAISMAS PLŪSMAS MĒRĪJUMU VEIC ŠĀDI.

5.1.

LED modulim(-ļiem) jābūt konfigurācijā, kas aprakstīta tehniskajā specifikācijā, kura noteikta šo noteikumu 3.1.3. punktā. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma tehniskajam dienestam, izmantojot instrumentus, ir jānoņem optiskie elementi (sekundārā optika). Šo procedūru un apstākļus mērījumu laikā, kā aprakstīts turpmāk, apraksta testa ziņojumā.

5.2.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz katra tipa vienu moduli kopā ar gaismas avota vadības ierīci, ja attiecināms, un pietiekama apjoma instrukcijām.

Drīkst nodrošināt piemērotu temperatūras pārvaldību (piem., siltuma novadītāju), lai imitētu temperatūras apstākļus attiecīgā galvenajā lukturī vai AFS.

Pirms testa katru LED moduli vecina vismaz septiņdesmit divas stundas tādos pašos apstākļos, kādi ir attiecīgā galvenajā lukturī.

Ja izmanto integrējošo sfēru, sfēras minimālajam diametram ir jābūt vienam metram, un vismaz desmit reizes lielākam par LED moduļa maksimālo izmēru, vadoties pēc lielākās vērtības. Plūsmas mērījumus drīkst veikt arī ar integrēšanu, izmantojot goniofotometru. Jāņem vērā CIE 1989. gada 84. publikācijas priekšrakstus par temperatūru telpā, pozicionēšanu utt.

LED moduli aptuveni stundu padarbina slēgtajā sfērā vai goniofotometrā.

Plūsmu mēra pēc stabilitātes iestāšanās, kā paskaidrots 4.3.1.2. punktā.

10. PIELIKUMS

Galvenā tuvās gaismas kūļa un veidojošo kūļu, un saistīto gaismas avotu izvēļu vispārīga ilustrācija

11. PIELIKUMS

Atskaites centrs

Ja tiek prasīts:

a = min. 2 mm

Šo atskaites centra neobligāto marķējuma zīmi izvieto uz lēcas tās krustpunktā ar tuvās gaismas atskaites asi, kā arī uz tālās gaismas lukturu lēcām, ja tās nav ne grupētas, ne kombinētas, ne savstarpēji savietotas ar tuvo gaismu, un uz priekšējā miglas luktura lēcas.

Atskaites centra marķējuma zīme, projicēta uz plaknes, kura būtībā pieskaras lēcai pie apļa centra, parādīta A11-I. attēlā. Šo marķējuma zīmi veidojošās līnijas drīkst būt nepārtrauktas vai pārtrauktas.

12. PIELIKUMS

Sprieguma marķējumi

Šim marķējumam jābūt uz katra tāda galvenā luktura galvenā korpusa, kas satur tikai lokizlādes gaismas avotus un balastu, un uz balasta katras ārējās daļas.

Balasts(-i) ir konstruēts(-i) nn voltu tīkla sistēmai.

Šim marķējumam jābūt uz katra tāda galvenā luktura galvenā korpusa, kas satur vismaz vienu lokizlādes gaismas avotu un balastu.

Balasts(-i) ir konstruēts(-i) nn voltu tīkla sistēmai.

Neviena no kvēlspuldzēm, ko satur galvenais lukturis, nav konstruēta 24 V tīkla spriegumam.

13. PIELIKUMS

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

Turpmākie apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojumi ir doti tikai kā piemēri, un ir pieņemami citi izkārtojumi saskaņā ar šo noteikumu 3.3. punktu.

1. Atsevišķas ceļa apgaismes ierīces apstiprinājuma marķējuma zīme

a = sk. šo noteikumu 3.3.1.2.1. punktu

Ierīce ar kreisajā pusē redzamo apstiprinājuma marķējuma zīmi ir atbilstīgi šiem noteikumiem Nīderlandē (E4) apstiprināta AFS uzstādīšanas vienība ar apstiprinājuma numuru 19243.

Numurs pēc 149R norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši šo noteikumu prasībām to sākotnējā redakcijā (00).

Funkciju identifikācijas simboli rāda, ka apstiprinājums piešķirts attiecībā uz tālo gaismu (R) un C un V klases tuvo gaismu. Abpusēji vērstā bulta rāda, ka tuvā gaisma ir piemērota abu pušu satiksmes sistēmām, izmantojot transportlīdzeklī esošu optiskā elementa vai gaismas avota atbilstošu regulēšanas līdzekli. C klases tuvā gaisma, V klases tuvā gaisma un tālā gaisma atbilst līkuma izgaismošanas nosacījumiem, kā to norāda burts “T”. Svītra virs burta “R” norāda, ka šajā sistēmas pusē tālo gaismu nodrošina vairāk nekā viena uzstādīšanas vienība.

Skaitlis 30 norāda, ka tālās gaismas maksimālais gaismas stiprums ir starp 123 625 un 145 125 kandelām.

Lukturis ar kreisajā pusē parādīto apstiprinājuma marķējuma zīmi ir tuvās gaismas lokizlādes lukturis (DC) tikai kreisās puses satiksmei (bulta), kuram ir atbilstīgi šiem Noteikumiem 149R to sākotnējā redakcijā (00) Francijā (E2) apstiprināta plastmasas lēca (PL), kas kombinēts ar priekšējo gabarītlukturi (A) Noteikumu 148R par gaismas signālierīcēm sākotnējā redakcijā (00). Abu lukturu (funkciju) apstiprinājuma numurs ir 3223.

2. Grupētu, kombinētu vai savstarpēji savietotu lukturu apstiprinājuma marķējuma zīme

Piezīme

Vertikālās un horizontālās līnijas shematiski attēlo gaismas signālierīces formu. Šīs līnijas nav apstiprinājuma marķējuma zīmes daļa.

Piezīme

Piemēri A13-III. un A13-IV. attēlā atbilst ar apstiprinājuma marķējuma zīmi marķētai apgaismes ierīcei, kas satur:

a)	priekšējo gabarītlukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 148 00. sērijas grozījumiem. Horizontālā bulta norāda pusi, kurā prasītās fotometriskās specifikācijas ir izpildītas līdz 80° H leņķim;

B klases galveno lukturi ar tuvo gaismu, kas konstruēts tikai labās puses satiksmei, un tālo gaismu ar maksimālo gaismas stiprumu starp 123 625 un 145 125 kandelām (kā norāda skaitlis 30), apstiprinātu atbilstīgi šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 00. sērijas grozījumiem, un kuram ir plastmasas materiāla lēca;

c)	priekšējo miglas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 00. sērijas grozījumiem un kam ir plastmasas materiāla lēca;

d)	priekšējo 1a kategorijas virzienrādītāja lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 148 00. sērijas grozījumiem.

Šis piemērs atbilst adaptīvajai priekšējā apgaismojuma sistēmai, ko veido divas uzstādīšanas vienības transportlīdzekļa kreisajā pusē un viena uzstādīšanas vienība labajā pusē.

Sistēma ar norādītajām apstiprinājuma marķējuma zīmēm atbilst šo noteikumu (to sākotnējā redakcijā) prasībām attiecībā gan uz tuvo gaismu kreisās puses satiksmei, gan tālo gaismu ar maksimālo gaismas stiprumu starp 123 625 un 145 125 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), grupēta ar priekšējo 1a kategorijas virzienrādītāja lukturi un priekšējo gabarītlukturi, kas apstiprināts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 148 00. sērijas grozījumiem.

Sistēmas uzstādīšanas vienība Nr. 1 (kreisajā pusē) ir konstruēta, lai daļēji nodrošinātu C klases tuvo gaismu un E klases tuvo gaismu. Svītra virs burta “C” norāda, ka šajā pusē C klases tuvo gaismu daļēji nodrošina vairāk nekā viena uzstādīšanas vienība. Burts “T” labajā pusē pēc uzskaitītajiem simboliem norāda, ka C klases tuvā gaisma un E klases tuvā gaisma katra nodrošina līkuma režīmu.

Sistēmas uzstādīšanas vienība Nr. 3 (kreisajā pusē) ir konstruēta, lai nodrošinātu C klases tuvās gaismas otru daļu šajā pusē (kā to norāda svītra virs burta “C”) un W klases tuvo gaismu. Šai papildu apgaismes vienībai nav nepieciešams aplis, kas aptver burtu “E”, kam seko valsts pazīšanas numurs.

Sistēmas uzstādīšanas vienība Nr. 2 (labajā pusē) ir konstruēta, lai daļēji nodrošinātu C klases tuvo gaismu, E klases tuvo gaismu, abas ar līkuma režīmu, un W klases tuvo gaismu.

Piezīme

Iepriekš dotajā piemērā sistēmas dažādām uzstādīšanas vienībām liek to pašu apstiprinājuma numuru.

3. Gaismas avota moduļu identifikācijas kodi

A13-VI. attēls Gaismas avota moduļa marķējums

Gaismas avota modulis ar A13-VI. attēlā redzamo identifikācijas kodu ir apstiprināts kopā ar Itālijā (E3) apstiprinātu lukturi, un apstiprinājuma numurs ir 17325.

A13-VII. attēls Apgaismes vienības marķējums

Papildu apgaismes vienība ar A13-VII. attēlā redzamo identifikācijas kodu ir apstiprināta kopā ar galveno lukturi, kas sākotnēji apstiprināts Japānā (E43), un apstiprinājuma numurs ir 1234.

14. PIELIKUMS

Apraksta veidlapas

Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm)

Adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas apraksta veidlapa Nr. 1

AFS vadības signāli saistībā ar apgaismes funkcijām un sistēmas nodrošinātie funkciju režīmi

AFS vadības signāls

Signāla ietekmētā funkcija/režīms(-i) (1)

Tehniskie raksturlielumi (2)

(izmantot atsevišķu lapu, ja vajag)

Tuvā gaisma

Tālā gaisma

C klase

V klase

E klase

W klase

Nav / noklusējums

V signāls

E signāls

W signāls

T signāls

Citi signāli (3)

Adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas apraksta veidlapa Nr. 2

Robežas statuss, regulēšanas ierīces un regulēšanas procedūras, kas attiecas uz apgaismes vienībām

Apgaismes vienības Nr. (4)	Robežas statuss (5)		Regulēšanas ierīce				Raksturlielumi un papildu nosacījumi (ja ir) (8)
	Apgaismes vienība pilnībā vai daļēji nodrošina vienu vai vairākas tuvās gaismas robežas		vertikāli		horizontāli
	kā noteikts šo noteikumu 5. pielikumā (6)	un piemēro šo noteikumu 5.3.5.1. punktu (6)	Atsevišķa (“galvenā”) (6) , (9)	Saistīta ar “galveno” vienību Nr. (7)	Atsevišķa (“galvenā”) (6) , (9)	Saistīta ar “galveno” vienību Nr. (7)
1	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .
2	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .
3	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .
4	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .
5	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .
6	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .
7	jā / nē	jā / nē	jā / nē	. . . .	jā / nē	. . . .

(1) Attiecīgo(-ās) kombināciju(-as) atzīmēt ar krustu (X) attiecīgajā(-os) laukā(-os).

(2) Norāda:

a)	fizikālo raksturu (elektriskā strāva/ spriegums, optika, mehānika, hidraulika, pneimatika…);

b)	informācijas veidu (nepārtraukta/analoga, bināra, digitāli kodēta...);

c)	no laika atkarīgas īpašības (laika konstante, izšķirtspēja...);

d)	signāla statusu, kad ir izpildīti ANO Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4. punkta attiecīgie nosacījumi;

e)	signāla statusu atteices gadījumā (attiecībā uz ievadi sistēmā).

(3) Atbilstoši pieteikuma iesniedzēja dotajam aprakstam; izmantot atsevišķu lapu, ja vajag.

(4) Sistēmas katras atsevišķās apgaismes vienības apzīmējums, kā norādīts šo noteikumu 1. pielikumā un kā parādīts attēlā saskaņā ar šo noteikumu 3.1.2. punktu; izmantot atsevišķu(-as) lapu(-as), ja vajag.

(5) Attiecas uz ANO Noteikumu Nr. 48 6.22.6.1.2. punkta nosacījumiem.

(6) Nevajadzīgo svītrot.

(7) Norādīt atbilstošās(-o) apgaismes vienības(-u) numuru(-us), ja attiecināms.

(8) Informācija, tāda kā, piem.: apgaismes vienību vai apgaismes vienību mezglu regulēšanas secība, jebkādi regulēšanas procesa papildu nosacījumi.

(9) “Galvenās” apgaismes vienības regulēšana var regulēt arī citu(-as) apgaismes vienību(-as).