a)

pagātnes pieredzes izmantošana;

b)

tiekšanās uz skaidrāku un vienkāršāku procesu;

c)

vēlams izmantot 18 mēnešu darba ciklus;

d)

viena tematiskā prioritāte ciklā;

e)

darba plāns;

f)

elastība attiecībā uz dalībniekiem, kas piedalās ES jaunatnes dialoga pārvaldībā un īstenošanā;

g)

nepārtraukta pēcpasākumu īstenošana ar mērķi pārraudzīt kvalitātes rezultātus un visa procesa ietekmi kopumā;

h)

valsts darba grupu lomas atzīšana. Tās ir vienības dalībvalstu līmenī, kuru uzdevums ir palīdzēt organizēt dialoga ar jaunatni konsultācijas, popularizēt to un nodrošināt tā ietekmi. (2) Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju “dalībvalstis tiek aicinātas darīt iespējamu jaunatnes līdzdalību visos ES un jaunatnes dialoga īstenošanas posmos, cita starpā valsts jaunatnes padomei piešķirot vadošo lomu valsts darba grupā” (3).

a)

sniegt vispārējas norādes saistībā ar ES jaunatnes dialogu, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā cikla tematiskā prioritāte, konsultāciju instrumenti, ar konsultācijām saistīti pasākumi, tostarp ES jaunatnes konferences;

b)

vajadzības gadījumā sniegt ieguldījumu, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitāti un tematisko konsekvenci cikla ietvaros;

c)

nodrošināt efektīvu sadarbību ar valstu darba grupām, vajadzības gadījumā sniedzot pamatnostādnes, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitatīvu īstenošanu;

d)

nodrošināt dalībnieku veiktu cikla novērtējumu, kā arī tā uzraudzību, papildpasākumus un ES jaunatnes dialoga rezultātu izmantošanu un plašu izplatīšanu;

e)

veicināt institucionālās atmiņas saglabāšanu, lai ar Eiropas Komisijas atbalstu to nodotu nākamajai triju prezidentvalstu komandai;

f)

veikt pasākumus, lai veicinātu vienmērīgu pārejas procesu uz nākamo triju prezidentvalstu komandu;

g)

aptvert visus citus aspektus, ko triju prezidentvalstu komanda, apspriežoties ar dalībvalstīm, varētu uzskatīt par atbilstīgiem.