15.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/5

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības sporta darba plānu

(2017. gada 1. jūlijs – 2020. gada 31. decembris)

(2017/C 189/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI

I.   IEVADS

1.

ATGĀDINA par kompetenci, kas piešķirta Eiropas Savienībai, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 165. pantu, – saskaņā ar kuru sports ir joma, kurā ES līmeņa darbībai būtu jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu darbības;

2.

ATGĀDINA par Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. (1) un 2014.–2017. gadam (2);

3.

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības sporta darba plāna 2014.–2017. gadam īstenošanu un atbilstīgumu (3);

4.

UZSKATA, ka sports var dot ieguldījumu ES drošības, ekonomikas un sociālās politikas programmu visaptverošajās prioritātēs un jo īpaši Eiropa 2020 – stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

5.

ATZĪST, ka sportam ir pozitīva nozīme ES līmeņa starpnozaru sadarbībā un ka sports līdz ar to palīdz nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un adekvātā veidā risināt visaptverošās sociālekonomiskās un ar drošību saistītās problēmas, ar kurām saskaras ES, tostarp migrāciju, sociālo atstumtību, radikalizāciju, kas var novest pie vardarbīga ekstrēmisma, bezdarbu, kā arī neveselīgu dzīvesveidu un aptaukošanos;

6.

ATZĪST, ka ir nepieciešama piemērota koordinācija ar sporta nozares ieinteresētajām personām, tostarp izvēršot strukturētu dialogu (4);

7.

PIEŅEM ZINĀŠANAI rezultātus, kas tika gūti 2014. gadā publicētajā Eirobarometra aptaujā par sportu un fizisko aktivitāti, kuros tika atzītas lielās atšķirības starp dalībvalstīm, tostarp saistībā ar rezultātiem par brīvprātīgo darbu un sēdošo dzīvesveidu, un pieņem zināšanai Eurostat sagatavo statistiku par galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem datiem par sportu;

8.

ATZĪST, ka ir jāsadarbojas ar trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm un potenciālām kandidātēm uz ES, Eiropas vērtību veicināšanai ar sporta diplomātijas starpniecību, un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām sporta jomā, tostarp Eiropas Padomi, Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA) un Pasaules Veselības organizāciju;

9.

ATTIECĪGI PIEKRĪT:

—

tam, ka jāturpina pilnveidot Eiropas sadarbības satvaru sporta jomā, izstrādājot trešo ES sporta darba plānu dalībvalstu un Komisijas rīcībām,

—

konkrētam šā darba plāna grafikam, respektīvi, no 2017. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim,

—

tam, ka ES līmeņa darbības sporta jomā būtu jāvērš uz prioritārajiem tematiem, pamatjautājumiem, rezultātiem, kā arī darba metodēm un struktūrām, kas uzskaitīti šajā darba plānā, un kā izklāstīts I pielikumā;

II.   TURPINĀT ATTĪSTĪT EIROPAS DIMENSIJU SPORTĀ, IZSTRĀDĀJOT ES DARBA PLĀNU

10.

UZSKATA, ka šis ES sporta darba plāns būtu jāvada pēc šādiem orientējošajiem mērķiem:

—

ar starpnozaru sadarbību nodrošināt citu ES politikas jomu izpratni par ieguldījumu, ko sports var sniegt politisko problēmu, ar kurām ES saskaras, risināšanā,

—

vēl vairāk stiprināt pierādījumu bāzi sportam,

—

veicināt sadarbīgu un saskaņotu pieeju starp dalībvalstīm un Komisiju, un vajadzības gadījumā ar sporta kustību un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai ilgākā termiņā veidotu pievienoto vērtību sporta jomā ES līmenī,

—

starptautiskas problēmas risināt, izmantojot saskaņotu ES pieeju,

—

ņemt vērā sporta īpašo raksturu,

—

dot ieguldījumu ES ekonomikas un sociālās politikas programmas visaptverošo prioritāšu īstenošanā, kā arī ilgtspējīgā attīstībā, lai dotu stimulu darbvietām, izaugsmei un investīcijām, kā arī gatavojoties laikposmam pēc 2020. gada (5),

—

sekmēt dzimumu vienlīdzību,

—

ņemt vērā saikni starp izglītību un sportu, tostarp dubultkarjerām,

—

balstīties uz pirmo divu ES sporta darba plānu sasniegumiem,

—

papildināt un pastiprināt to darbību ietekmi, kas sāktas saskaņā ar programmu Erasmus+ sporta jomā,

—

sniegt ieguldījumu tautas sporta attīstībā ES;

11.

UZSVER, ka šim ES darba plānam vajadzētu būt elastīgam satvaram un instrumentam, kas spēj laicīgi reaģēt uz norisēm sporta jomā un ņemt vērā nākamo prezidentūru prioritātes;

12.

PIEKRĪT, ka šā darba plāna termiņā dalībvalstīm un Komisijai par prioritāti būtu jāuzskata turpmāk izklāstītie temati un pamatjautājumi. Katra prezidentvalsts tos varētu papildināt, ņemot vērā iespējamās jaunākās norises:

1)

godprātīgums sportā, jo īpaši veicinot labu pārvaldību, tostarp nepilngadīgo aizsardzību, sporta īpašās iezīmes, korupcijas un spēļu rezultātu pasūtīšanas apkarošanu, kā arī cīņu pret dopingu;

2)

sporta ekonomiskā dimensija, jo īpaši inovācija sportā, un sports un digitālais vienotais tirgus;

3)

sports un sabiedrība, jo īpaši sociālā iekļaušana, treneru loma, izglītošanas izmantošana sportā un ar sporta starpniecību, sports un veselība, sports un vide un sports un plašsaziņas līdzekļi, kā arī sporta diplomātija.

Sīkākas ziņas par iepriekš minēto pamatjautājumu izpildi ir izklāstītas I pielikumā;

13.

PIEKRĪT, ka:

—

Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji var ES darba plānu pārskatīt, ņemot vērā sasniegtos rezultātus un politikas norises ES līmenī,

—

2019. gada pirmajā pusgadā tiks organizētas termiņa vidusposma pārdomas par ES darba plānu;

III.   DARBA METODES UN STRUKTŪRAS

14.

ATZĪST, ka darba plāna īstenošanas nolūkā ir jāturpina cieša sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju. Atzīst arī to, ka sporta kustībai un attiecīgām kompetentām organizācijām valstu, Eiropas un starptautiskajā līmenī, piemēram, Eiropas Padomei, WADA un PVO, vajadzētu būt cieši saistītām ar šo sadarbību;

15.

UZSKATA, ka:

būtu jāizveido piemērotas darba struktūras un metodes pirmo divu ES darba plānu sasniegumu turpināšanai un jaunu rezultātu panākšanai, ievērojot prioritāros tematus un pamatjautājumus, kā minēts iepriekš 12. punktā;

Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāorganizē ekspertu grupu un kopu sanāksmes tajās politikas jomās, kurās inter alia plaši tika strādāts iepriekšējā un pašreizējā sporta darba plāna ietvaros.

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu iniciatīvas var tikt organizētas sanāksmes par tematiem, kas ir visu interesēs (ieinteresēto dalībvalstu grupas). Šajās sanāksmēs cita starpā izmantos iesaistīto dalībvalstu savstarpējās mācīšanās aktivitātes.

Citas struktūras un darba metodes var būt arī prezidentvalsts rīkotas konferences un semināri, neformālas sporta ministru un direktoru sanāksmes, Komisijas pētījumi un Komisijas konferences un semināri.

Galvenie principi, kas attiecas uz dažādajām darba metodēm, ir izklāstīti II pielikumā.

2020. gada otrajā pusē Padome izvērtēs šā ES darba plāna īstenošanu, balstoties uz ziņojumu, ko Komisija sagatavos 2020. gada pirmajā pusē;

IV.   TURPMĀKIE PASĀKUMI

16.

AICINA DALĪBVALSTIS:

—

strādāt kopīgi ar Komisiju, lai šo ES darba plānu īstenotu efektīvi un izmantojot šajā rezolūcijā norādītās darba struktūras un metodes,

—

ievērojot subsidiaritātes principu un sporta pārvaldes struktūru autonomiju, politikas izstrādes procesā valsts līmenī pienācīgi ņemt vērā šo ES darba plānu,

—

regulāri informēt sporta nozares ieinteresētās personas par ES darba plāna īstenošanā sasniegto progresu un attiecīgos gadījumos apspriesties ar tām, lai nodrošinātu darbību relevanci un pamanāmību,

—

attiecīgā gadījumā dalībvalstīs un attiecīgajos līmeņos izplatīt ar šo un iepriekšējo ES sporta darba plānu sasniegtos rezultātus,

—

organizēt tikšanās par tematiem, kas ir visu interesēs (ieinteresēto dalībvalstu grupas),

—

sadarbībā ar Komisiju aizsākt un vadīt savstarpējās mācīšanās iniciatīvas;

17.

AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS:

—

savas programmas izstrādē – tostarp saistībā ar triju prezidentvalstu komandu – ņemt vērā ES darba plāna prioritāros tematus un balstīties uz jau sasniegtajiem rezultātiem,

—

informēt dalībvalstis par citos Padomes sastāvos īstenoto vai plānoto darbu, kas ietekmē sportu,

—

beidzoties termiņam, uz kuru attiecas šī rezolūcija, un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto ziņojumu, attiecīgā gadījumā ierosināt jaunu ES darba plāna projektu nākamajam laikposmam,

—

apsvērt novērtējumu attiecībā uz strukturizēto dialogu ar sporta kustību (6);

18.

AICINA KOMISIJU:

—

īstenojot šo darba plānu, strādāt kopā ar dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz I pielikumā izklāstītajiem rezultātiem,

—

informēt dalībvalstis par citās ES politikas jomās īstenotām vai plānotām ierosmēm, kas ietekmē sporta jomu, un par attiecīgajām norisēm Komisijā,

—

informēt Sporta jautājumu darba grupu par ekspertu grupu pilnvarām,

—

atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgos rīcībspēkus to darbībās, kas skar šajā rezolūcijā izklāstītos tematus un pamatjautājumus, jo īpaši:

—

izskatīt iespējas, kā veicināt dalībvalstu un ekspertu līdzdalību I pielikumā minētajās darba struktūrās, kā arī uzaicināt tajās sporta kustības pārstāvjus un – attiecīgā gadījumā – citas ieinteresētās personas, nodrošinot augstu un saskaņotu pārstāvības un speciālo zināšanu līmeni,

—

izveidot ekspertu grupas šādās jomās:

—

integritāte,

—

prasmju un cilvēkresursu attīstība sportā,

—

izveidot citus atbalsta veidus ar mērķi veicināt paraugprakses apmaiņu un savstarpējo mācīšanos, kā arī vairot zināšanas (piem., pētījumus),

—

nodrošināt nepieciešamo ekspertu ieguldījumu antidopinga jautājumos, jo īpaši attiecībā uz ES tiesību aktu atbilstību jebkurai turpmākai WADA Antidopinga kodeksa pārskatīšanai,

—

nodrošināt loģistikas un tehnisko atbalstu, lai apkopotu un izplatītu atbilstīgus dokumentus un informāciju par ES sporta politiku,

—

organizēt īpašu kopu sanāksmes tajās politikas jomās, kurās plaši tika strādāts iepriekšējā un pašreizējā sporta darba plāna ietvaros. Šādu sanāksmju mērķis ir apspriest politikai noderīgus rezultātus, kas gūti no ES finansētiem projektiem, kuri nes labumu sportam, kā arī veicināt paraugprakses un atziņu apmaiņu par specifiskiem tematiem, izvērtēt gūtos panākumus un apzināt, kur ir vajadzīga turpmāka rīcība, jo īpaši I pielikumā izklāstītajās jomās. Šāda veida sanāksmes būtu jārīko vismaz reizi gadā,

—

nodrošināt pēcpasākumus darbam, ko paveikušas iepriekšējās augsta līmeņa grupas, kuras Komisija ir izveidojusi jomās “Tautas sports” un “Sports un diplomātija”,

—

nodrošināt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem, ko devusi iepriekšējā ekspertu grupa labas pārvaldības jautājumos, un nodrošināt nepārtrauktību pašreizējos jautājumos, kas attiecas uz cīņu pret spēļu rezultātu pasūtīšanu,

—

veicināt prasmju un komptetenču atzīšanu sportā,

—

veicināt strukturētu dialogu par sportu, tostarp ik gadu rīkot ES sporta forumu, sapulcējot kopā visas dažādu sporta līmeņu svarīgākās ieinteresētās personas,

—

attīstīt ikgadēju Eiropas Sporta nedēļu un visa gada garumā šo nedēļu popularizēt kā līdzekli, lai veicinātu dalību sportā un fizisku aktivitāti atbilstīgi šā darba plāna prioritātēm,

—

atbalstīt prioritāros tematus un attiecīgos galvenos jautājumus, kas noteikti šajā darba plānā, izmantojot Erasmus+ programmu un citas attiecīgās ES programmas, kā arī Eiropas strukturālos un investīciju fondus,

—

2020. gada pirmajā pusē un pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu ieguldījumu, pieņemt ziņojumu par darba plāna īstenošanu un atbilstīgumu. Šis ziņojums tiks izmantots kā pamats varbūtējam ES darba plāna pēctecim, kas, iespējams, tiks izstrādāts 2020. gada otrajā pusē,

—

attiecīgā gadījumā publiskot rezultātus, kas sasniegti šā un iepriekšējā ES sporta darba plāna darba struktūrās.

(1)  OV C 162, 1.6.2011., 1. lpp.

(2)  OV C 183, 14.6.2014., 12. lpp.

(3)  5516/17 + ADD 1.

(4)  Padomes rezolūcija (2010. gada 18. novembris), kurā Padome ir piekritusi regulāri, parasti līdztekus Padomes sanāksmei, sasaukt neoficiālu ES valsts iestāžu un sporta kustību vadošo pārstāvju sanāksmi, lai apmainītos ar viedokļiem par ES sporta nozares jautājumiem (OV C 322, 27.11.2010., 1. lpp.).

(5)  Junkera vadītās Komisijas 10 politikas prioritātes: https://ec.europa.eu/commission/publications/president-junckers-political-guidelines_lv

(6)  Tostarp Padomes 2010. gada 18. novembra rezolūciju par strukturizētu dialogu.

I PIELIKUMS

Pamatjautājumi (12. punkts), prasītie rezultāti un attiecīgās darba struktūras

Pamatjautājums

Darba metode / uzdevumi

Rezultāti un termiņš

Vadītājs(i)

1. prioritāte. Godprātīgums sportā

Antidopings

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Ekspertu ieguldījums antidopinga jautājumos, kas jāsagatavo ekspertu sanāksmēs un jāapspriež Sporta jautājumu darba grupā, jo īpaši atbilstība ES tiesību aktiem, ņemot vērā jebkuru turpmāko WADA Antidopinga kodeksa pārskatīšanu

2017–2019

—

ES ieguldījums

Komisija un prezidentvalsts

 

ES un tās dalībvalstu nostājas sagatavošana CAHAMA un WADA sanāksmēm, vajadzības gadījumā izmantojot ekspertu sanāksmes.

2017–2020

—

ES nostāja

Komisija un prezidentvalsts

 

Seminārs

Kā novērst to, ka jaunieši lieto dopingu profesionālajā sportā un tautas sportā.

2017. gada otrais pusgads

—

ziņojums

—

paraugprakses apmaiņa

prezidentvalsts

Laba pārvaldība

Ekspertu grupa

Integritāte

Piemērot starptautiski atzītus labas pārvaldības un pretkorupcijas standartus un ierosmes, jo īpaši pārņemot tos no jomām, kas nav saistītas ar sportu, lai piemērotu sporta jomā

Spēļu rezultātu pasūtīšana

2018–2020

—

paraugprakses apmaiņa

—

ziņojums

Komisija

 

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Ieteikumi par iespējamām turpmākām darbībām ES līmenī, lai apkarotu korupciju sportā.

2019. gada otrais pusgads

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

Nepilngadīgo aizsardzība

Pētījums

Vardarbīgas izturēšanās pret bērniem sportā izplatība

2019. gada pirmais pusgads

—

ziņojums

Komisija

 

Seminārs

Turpmāki pasākumi, ņemot vērā Ieteikumus par jauno sportistu drošību un bērnu tiesību aizsardzību sportā (1)

2019. gada otrais pusgads

—

paraugprakses apmaiņa

—

ziņojums

prezidentvalsts

 

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Aizsargāt nepilngadīgo fizisko un morālo integritāti tautas sportā un augstu sasniegumu sportā.

2019. gada otrais pusgads

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

Sporta īpašās iezīmes

Ieinteresēto dalībvalstu grupa

ES tiesību akti attiecībā uz sportu un sporta organizācijām

2019. gada pirmais pusgads

—

(iesp.) ieteikumi/pašreizējais stāvoklis

SE, FR, ES, NL

 

Seminārs

Sporta īpašās iezīmes Eiropas Savienībā

2019. gada otrais pusgads

—

viedokļu apmaiņa

—

ziņojums

Komisija

2. prioritāte. Sporta ekonomiskie aspekti

Inovācija sportā

Kopu sanāksme

Sporta ekonomiskie ieguvumi, izmantojot sporta satelītkontus (Sport Satellite Accounts – SSA). SSA praktiskais pielietojums sporta politikas veidotājiem.

2018. gada pirmais pusgads

—

paraugprakses apmaiņa

Komisija

 

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Vairot informētību par sporta ekonomiskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” – pievēršoties sporta un inovācijas ekonomiskajiem ieguvumiem.

2018. gada otrais pusgads

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

 

Konference

Vairot informētību par sporta ekonomiskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” – pievēršoties sporta un inovācijas ekonomiskajiem ieguvumiem.

2018. gada otrais pusgads

—

paraugprakses apmaiņa

—

ziņojums

prezidentvalsts

Sports un digitālais vienotais tirgus

Seminārs

Digitālā vienotā tirgus ieguvumi un problēmas attiecībā uz labāku sporta finansējumu un komercializāciju

2019. gada pirmais pusgads

—

ziņojums

prezidentvalsts

3. prioritāte. Sports un sabiedrība

Sports un plašsaziņas līdzekļi

Konference

Plašsaziņas līdzekļu loma sportā un ietekme uz to

2020. gada pirmais pusgads

—

ziņojums un paraugprakses apmaiņa

prezidentvalsts

 

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Plašsaziņas līdzekļu loma sportā un ietekme uz to

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

Treneru loma

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Treneru loma sabiedrībā

2017. gada otrais pusgads

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

 

Konference

Treneru loma, statuss un atbildība sabiedrībā.

2017. gada otrais pusgads

—

ziņojums

—

paraugprakses apmaiņa

prezidentvalsts

Izglītība sportā un ar sporta starpniecību

Konference

Fiziskā aktivitāte, sports un sportista dubultkarjera, īpaši pievēršoties universitātei un izglītībai

2017. gada otrais pusgads

—

ziņojums

—

paraugprakses apmaiņa

prezidentvalsts

 

Ekspertu grupa

Prasmju un cilvēkresursu attīstība sportā.

2018–2020

—

pamatnostādnes

Komisija

 

Seminārs

Sporta kvalifikācijas un kompetences treneriem

2020. gada pirmais pusgads

—

ziņojums

prezidentvalsts

Sociālā iekļaušana

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Veicināt Eiropas vērtības ar sporta palīdzību

2018. gada pirmais pusgads

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

 

Konference

Tautas sports kā integrācijas līdzeklis un tilts starp tradīciju un inovāciju

2018. gada pirmais pusgads

—

ziņojums

prezidentvalsts

 

Pētījums

Pieejamība sportam personām ar invaliditāti.

2018. gada otrais pusgads

—

ziņojums

Komisija

 

Padome un tās darba sagatavošanas struktūras

Pieejamība sportam personām ar invaliditāti.

2019. gada pirmais pusgads

—

(iesp.) Padomes secinājumi

prezidentvalsts

 

Konference

Priekšrocības sporta nodarbībām organizētā vidē cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju

2019. gada pirmais pusgads

—

rokasgrāmata ar paraugprakses / piemēru apkopojumu

prezidentvalsts

 

Kopu sanāksme

Veselību veicinošu fizisku aktivitāšu popularizēšana

2017. gada otrais pusgads

—

paraugprakses apmaiņa

Komisija

Sports un veselība

Seminārs

Sports un fiziskā aktivitāte darbavietā

2018. gada otrais pusgads

—

ziņojums

prezidentvalsts

Sports un vide

Ieinteresēto dalībvalstu grupa

Pilsētattīstība, sports dabā, vides ilgtspēja liela mēroga sporta pasākumu laikā, videi draudzīgas un energoefektīvas sporta iekārtas

2019–2020

—

zināšanu un paraugprakses apmaiņa

—

ziņojums

FR, DE, PT

Sporta diplomātija

Pētījums

Sports ES ārējo attiecību atbalstam

2017. gada otrais pusgads

—

ieteikumi, pamatojoties uz konkrētu gadījumu pētījumiem un paraugpraksi

Komisija

 

Seminārs

Komisijas Augsta līmeņa grupas, Padomes 2016. gada novembra secinājumu un Semināra par sporta diplomātiju pēcpasākumi

2017. gada otrais pusgads

—

turpmākās virzības stratēģija

Komisija

(1)  Labas pārvaldības jautājumu ekspertu grupa; “Problēmas, no kurām bērni ir jāaizsargā sportā”, Ieteikumi par jauno sportistu drošību un bērnu tiesību aizsardzību sportā, 2016. gada jūnijs, 12. lpp.

II PIELIKUMS

Principi, kas attiecas uz darba metodēm, struktūrām un ziņošanu

—

Dalībvalstu iesaiste ekspertu grupu, kopu sanāksmju un ieinteresēto dalībvalstu grupu darbā ir brīvprātīga un atvērta visām dalībvalstīm.

—

Komisija nodrošinās dažādu jomu ekspertu, tostarp personu no valsts pārvaldes un sportā ieinteresēto personu, dalību visatbilstošākajā un lietderīgākajā veidā.

—

Sīki izklāstīti noteikumi par dalību Komisijas ekspertu grupās un par to darba procedūrām ir ietverti Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumā (1).

—

Ieinteresēto dalībvalstu grupas var noteikt pašas savas darba metodes un struktūras, ņemot vērā savas konkrētās vajadzības un vēlamos rezultātus. Komisija attiecīgā gadījumā tiks iesaistīta šo grupu darbā.

—

Komisija ziņos Sporta jautājumu darba grupai par to, kā norit darbs attiecīgajās ekspertu grupās un kopu sanāksmēs, un iesniegs to darba rezultātus. Ieinteresēto dalībvalstu grupas izvirzīs pārstāvi līdzīga uzdevuma veikšanai.

—

Padomes Sporta jautājumu darba grupa attiecīgā gadījumā sniegs turpmākus norādījumus, lai nodrošinātu vēlamos rezultātus noteiktajos termiņos.

—

Visu grupu sanāksmju darba kārtības un ziņojumi būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu gūtos rezultātus publicēs un izplatīs ES un valsts mērogā.

—

Dažādo darba metožu rezultātus izmantos Komisijas ziņojumā par darba plāna īstenošanu.

(1)  Komisijas Lēmums C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka Komisijas ekspertu grupu izveides un darbības horizontālos noteikumus.