1. PIELIKUMS

Teksts attēlu

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

 

3. PIELIKUMS

BRĪVSKRĒJIENA TESTA METODE RIEPU RITES TROKŠŅA EMISIJU LĪMEŅA MĒRĪŠANAI

Ievads

Šajā metodē iekļautas mērinstrumentu specifikācijas, mērīšanas nosacījumi un mērīšanas metode, ar kuru nosaka trokšņa līmeni riepu komplektam, kas uzmontēts transportlīdzeklim, kurš ripo pa konkrētu ceļa virsmu. Maksimālais skaņas spiediena līmenis jāreģistrē ar attālināta lauka mikrofoniem, kad testa transportlīdzeklis turpina braukt brīvskrējienā; galīgo rezultātu pie atsauces ātruma iegūst, izmantojot lineārās regresijas analīzi. Šā testa rezultātus nevar attiecināt uz riepu rites trokšņa līmeni, kas mērīts paātrināšanās laikā ar ieslēgtu motoru vai palēnināšanās laikā, kad tiek izmantotas bremzes.

1.   MĒRINSTRUMENTI

1.1.   Akustiskie mērījumi

Trokšņa līmeņa mērītājs vai līdzvērtīga mērīšanas sistēma, tostarp ražotāja ieteiktais priekšējais stikls, atbilst vismaz prasībām, kas piemērojamas 1. tipa instrumentiem saskaņā ar IEC 60651:1979/A1:1993 otro izdevumu.

Mērījumus veic, izmantojot frekvenciālo svērumu A un laika svērumu F.

Ja izmanto sistēmu, kurā paredzēta A-izsvarotā trokšņa līmeņa periodiska uzraudzība, laika intervāls starp diviem nolasījumiem nepārsniedz 30 ms.

1.1.1.   Kalibrēšana

Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu mērīšanas sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras piemēro vismaz pirmās precizitātes klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942:1988. Neveicot papildu pielāgojumus, starpība starp vērtībām, kas iegūtas divās secīgās pārbaudēs, nepārsniedz 0,5 dB. Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.

1.1.2.   Atbilstība prasībām

Skaņas kalibrēšanas ierīces atbilstību IEC 60942:1988 prasībām verificē reizi gadā, bet instrumentu sistēmas atbilstību IEC 60651:1979/A1:1993 otrā izdevuma prasībām – reizi divos gados laboratorijā, kas ir pilnvarota veikt kalibrēšanu saistībā ar attiecīgajiem standartiem.

1.1.3.   Mikrofona novietošana

Mikrofonu (vai mikrofonus) novieto 7,5 m ± 0,05 m attālumā no trases atsauces līnijas CC′ (1. attēls) un 1,2 m ± 0,02 m augstumā virs zemes. Tā maksimālās jutības ass ir horizontāla un atrodas perpendikulāri transportlīdzekļa trajektorijai (līnija CC′).

1.2.   Ātruma mērījumi

Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir vismaz ± 1 km/h, kad transportlīdzekļa priekšgals ir sasniedzis līniju PP (1. attēls).

1.3.   Temperatūras mērījumi

Gaisa temperatūras un testa virsmas temperatūras mērījumi ir obligāti.

Temperatūras mērierīču precizitāte ir ± 1 °C.

1.3.1.   Gaisa temperatūra

Temperatūras devējs jānovieto klajā vietā netālu no mikrofona tā, lai tas būtu atklāts gaisa plūsmai un aizsargāts no tiešiem saules stariem. Šo aizsardzību var nodrošināt ar aizsargekrānu vai līdzīgu ierīci. Temperatūras devējs jānovieto 1,2 m ± 0,1 m augstumā virs testa virsmas, lai pēc iespējas mazinātu testa virsmas termiskā starojuma ietekmi, kad gaisa plūsma ir vāja.

1.3.2.   Testa virsmas temperatūra

Temperatūras devējs jānovieto vietā, kur izmērītā temperatūra atbilst temperatūrai riteņu pēdās, netraucējot skaņas mērījumus.

Ja izmanto instrumentu ar kontakta temperatūras devēju, starp virsmu un devēju uzklāj pastu, kas vada siltumu, lai nodrošinātu pienācīgu termisku kontaktu.

Ja izmanto starojuma termometru (pirometru), augstumu izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka tiek aptverta mērījumu vieta ar diametru ≥ 0,1 m.

1.4.   Vēja mērījumi

Ierīce spēj mērīt vēja ātrumu ar pielaidi ± 1 m/s. Vēju mēra mikrofona augstumā. Vēja virzienu reģistrē attiecībā pret braukšanas virzienu.

2.   MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

2.1.   Testa vieta

Testa vietu veido centrālais sektors, kam apkārt ir praktiski līdzena testa zona. Mērījumu sektors ir līdzens; veicot mērījumus, testa virsma ir sausa un tīra. Testa virsmu testu laikā un pirms testiem mākslīgi nedzesē.

Testa trase ir tāda, lai brīva skaņas lauka nosacījumi starp skaņas avotu un mikrofonu tiktu panākti 1 dB(A) robežās. Uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, ja 50 m attālumā no mērījumu sektora centra nav lielu skaņu atstarojošu objektu, piemēram, žogu, akmeņu, tiltu un ēku. Testa trases virsma un testa vietas izmēri atbilst ISO 10844:2014. Līdz tā periodā beigām, kas norādīts šo noteikumu 12.8. punktā, testa vietas specifikācijas var atbilst šo noteikumu 4. pielikumam.

10 m rādiusā no centrālās daļas nav smalka sniega, garas zāles, irdenas augsnes, izdedžu vai līdzīgu elementu. Mikrofona tuvumā nav šķēršļu, kas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu neatrodas neviena persona. Darbinieks, kas veic mērījumus, un novērotāji, kuri piedalās mērījumos, izvēlas atrašanās vietu tā, lai neietekmētu mērinstrumentu rādījumus.

2.2.   Meteoroloģiskie apstākļi

Mērījumus neveic nelabvēlīgos laikapstākļos. Nodrošina, lai rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Testus neveic, ja vēja ātrums mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.

Mērījumus neveic, ja gaisa temperatūra ir zemāka nekā 5 °C vai augstāka nekā 40 °C vai ja testa virsmas temperatūra ir zemāka nekā 5 °C vai augstāka nekā 50 °C.

2.3.   Apkārtējais troksnis

2.3.1.   Fona trokšņu līmenis (tostarp vēja trokšņi) ir vismaz par 10 dB(A) zemāks nekā izmērītais riepu rites trokšņa emisiju līmenis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējsargu ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā tā ietekme uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlielumiem.

2.3.2.   Neņem vērā mērījumus, ko ietekmējis kāds skaņas maksimums, kas šķietami nav saistīts ar vispārējo riepu skaņas līmeni.

2.4.   Prasības attiecībā uz testa transportlīdzekli

2.4.1.   Vispārīgas prasības

Testa transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar četrām vienkāršām riepām tikai uz divām asīm.

2.4.2.   Transportlīdzekļa slodze

Transportlīdzekļa slodze atbilst turpmāk 2.5.2. punktā norādītajam testa riepu slodzei.

2.4.3.   Garenbāze

Garenbāze starp divām asīm, kas aprīkotas ar testa riepām, C1 klases riepām nepārsniedz 3,50 m, bet C2 un C3 klases riepām – 5 m.

2.4.4.   Pasākumi, kas paredzēti, lai līdz minimumam samazinātu transportlīdzekļa ietekmi uz trokšņa līmeņa mērījumiem

Turpmāk norādītās prasības un ieteikumi paredzēti, lai novērstu transportlīdzekļa konstrukcijas būtisku ietekmi uz riepu rites trokšņa līmeni.

2.4.4.1.   Prasības:

a)	neuzstāda pretšļakatu aizsegus un citas papildu ierīces šļakatu slāpēšanai;

b)	diska un riepu tiešā tuvumā papildus neuzstāda un nepatur elementus, kas varētu atstarot radīto troksni;

c)	riteņu regulējums (savirze, sāngāzums un sagriešanas ass garengāzums) pilnīgi atbilst transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem;

d)	riteņu arkās un zem šasijas nedrīkst ievietot papildu skaņas absorbcijas materiālu;

e)	balstiekārta ir tādā stāvoklī, lai tās dēļ ārkārtēji nesamazinātos klīrenss, kad transportlīdzeklis ir noslogots saskaņā ar testa prasībām. Varbūtējus virsbūves līmeņa regulētājmehānismus noregulē tā, lai klīrenss testa laikā atbilstu parastam stāvoklim bez kravas.

2.4.4.2.   Ieteikumi parazītisku trokšņu novēršanai:

a)	ieteicams noņemt vai modificēt transportlīdzekļa elementus, kas var palielināt transportlīdzekļa radīto fona troksni. Visus noņemtos un pārveidotos elementus norāda testa protokolā;

b)	testa laikā jāpārliecinās, ka bremzes ir pienācīgi atbrīvotas un nerada bremžu troksni;

c)	jāpārliecinās, ka nedarbojas elektriskie dzesēšanas ventilatori;

d)	transportlīdzekļa logi un bīdāmais jumts testa laikā ir aizvērti.

2.5.   Riepas

2.5.1.   Vispārīgas prasības

Testa transportlīdzeklis ir aprīkots ar četrām vienādām riepām. Ja riepu pieļaujamās slodzes indekss pārsniedz 121 un nav norādījumu par dubulto montēšanu, divas no šīm viena un tā paša tipa un izmēra riepām uzmontē uz testa transportlīdzekļa pakaļējās ass; uz priekšējās ass uzmontē šīs asslodzei piemērota izmēra riepas un nodeldē tās līdz minimālajam dziļumam, lai pēc iespējas mazinātu riepas/ceļa saskares radītā trokšņa ietekmi, saglabājot pietiekamu drošības līmeni. Ziemas riepas, kas dažu Nolīguma pušu valstīs var būt aprīkotas ar radzēm, kuras paredzētas, lai uzlabotu berzi, testē bez šā aprīkojuma. Riepas ar īpašām montāžas prasības testē saskaņā ar šīm prasībām (piemēram, rotācijas virziena prasībām). Riepu protektora raksta rievu dziļums pirms riepu piestrādes ir maksimāls.

Riepas jātestē uz riepu ražotāja atļautiem diskiem.

2.5.2.   Riepu slodze

Katras testa transportlīdzekļa riepas testa slodze Qt ir no 50 līdz 90 % no atsauces slodzes Qr, bet visu riepu vidējā testa slodze Qt,avr ir 75 ± 5 % no atsauces slodzes Qr.

Visām riepām atsauces slodze Qr atbilst maksimālajai masai, kas saistīta ar riepas pieļaujamās slodzes indeksu. Ja pieļaujamās slodzes indeksu veido divi ar slīpsvītru (/) atdalīti skaitļi, atsaucei izmanto pirmo skaitli.

2.5.3.   Gaisa spiediens riepā

Testa transportlīdzeklim uzmontēto riepu testa spiediens Pt nepārsniedz atsauces spiedienu Pr un ir šādās robežās:

C2 un C3 klases riepu atsauces spiediens Pr ir spiediens, kas atbilst uz riepas sānsienas norādītajam spiediena indeksam.

C1 klases riepu atsauces spiediens Pr parastajām riepām ir 250 kPa, bet pastiprinātajām riepām – 290 kPa; minimālais testa spiediens Pt ir 150 kPa.

2.5.4.   Sagatavošanās testēšanai

Riepas pirms testiem piestrādā, lai likvidētu izvirzījumus un citas riepu formēšanas procesā radušās protektora raksta nepilnības. Piestrāde parasti ir līdzvērtīga apmēram 100 km parastam izmantojumam uz ceļa.

Testa transportlīdzeklim uzmontētās riepas rotē tajā pašā virzienā, kurā tās piestrādātas.

Pirms testēšanas riepas uzsilda, braucot atbilstoši testa nosacījumiem.

3.   TESTĒŠANAS METODE

3.1.   Vispārīgie nosacījumi

Veicot mērījumus, transportlīdzekli vada taisnā līnijā pāri mērījumu sektoram (no AA′ uz BB′) tā, lai transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakne būtu pēc iespējas tuvāk līnijai CC′.

Kad testa transportlīdzekļa priekšgals sasniedz līniju AA′, transportlīdzekļa vadītājs ir pārslēdzis pārnesumkārbu neitrālā pozīcijā un izslēdzis dzinēju. Ja mērījumu laikā testa transportlīdzeklis rada neparastu troksni (piemēram, ventilatora, pašaizdedzes troksni), mērījumus neņem vērā.

3.2.   Mērījumu veids un skaits

Maksimālo skaņas līmeni, kas izteikts A-izsvarotajos decibelos (dB(A)), mēra līdz vienai zīmei aiz komata, kad transportlīdzeklis turpina braukt brīvskrējienā no līnijas AA′ uz līniju BB′ (1. attēls – transportlīdzekļa priekšgals uz līnijas AA′, transportlīdzekļa pakaļgals uz līnijas BB′). Šī vērtība ir mērījuma rezultāts.

No katras testa transportlīdzekļa puses veic vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kas ir zemāki nekā 4.1. punktā norādītais atsauces ātrums, un vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kuri pārsniedz atsauces ātrumu. Ātrumu intervāli ir aptuveni vienādi 3.3. punktā norādītajā ātrumu diapazonā.

3.3.   Testa ātrumu diapazons

Testa transportlīdzekļa ātrumu diapazons ir šāds:

a)	no 70 līdz 90 km/h C1 un C2 klases riepām;

b)	no 60 līdz 80 km/h C3 klases riepām.

4.   REZULTĀTU INTERPRETĀCIJA

Mērījumi ir nederīgi, ja starp reģistrētajām vērtībām konstatē ārkārtēju neatbilstību (sk. šā pielikuma 2.3.2. punktu).

4.1.   Testa rezultātu noteikšana

Atsauces ātrums Vref, ko izmanto, lai noteiktu galīgo rezultātu, ir šāds:

a)	80 km/h C1 un C2 klases riepām;

b)	70 km/h C3 klases riepām.

4.2.   Rites trokšņa mērījumu regresijas analīze

Riepu/ceļa saskares radīto rites trokšņa līmeni LR, kas izteikts dB(A), nosaka ar regresijas analīzi pēc šādas formulas:

kur:

	ir rites trokšņa līmeņu Li vidējā vērtība db(A):
n	ir mērījumu skaits (n ≥ 16);
	ir ātrumu logaritmu Vi vidējā vērtība: kur
a	ir regresijas līknes slīpums dB(A):

4.3.   Temperatūras korekcija

C1 un C2 klases riepām galarezultātu normalizē pēc testa virsmas atskaites temperatūras ϑref, veicot temperatūras korekciju pēc šādas formulas:

LR(ϑref) = LR(ϑ) + K(ϑref – ϑ)

kur:

ϑ	=	izmērītā testa virsmas temperatūra;
ϑref	=	20 °C.

C1 klases riepām koeficients K ir – 0,03 db(A)/°C, ja ϑ > ϑref un – 0,06 dB(A)/°C, ja ϑ < ϑref.

C2 klases riepām koeficients K ir – 0,02 dB(A)/°C.

Ja izmērītā testa virsmas temperatūra nemainās vairāk kā par 5 °C visos mērījumos, kas vajadzīgi, lai noteiktu trokšņa līmeni vienam riepu komplektam, temperatūras korekciju var veikt vienīgi attiecībā uz rites trokšņa līmeņa galīgo reģistrēto vērtību, kā norādīts iepriekš, izmantojot izmērīto temperatūru vidējo aritmētisko vērtību. Citos gadījumos katrs trokšņa mērījums Li ir jākoriģē, izmantojot temperatūru trokšņa mērījuma brīdī.

C3 klases riepām temperatūras korekciju neveic.

4.4.   Lai ņemtu vērā mērinstrumentu neprecizitātes, saskaņā ar 4.3. punktu iegūtos rezultātus samazina par 1 dB(A).

4.5.   Galarezultātu, t. i., riepas rites trokšņa līmeni LR(ϑref) dB(A), kas koriģēts atbilstoši temperatūrai, noapaļo līdz tuvākajai zemākajai veselajai vērtībai.

1. attēls

Mikrofonu izvietojums mērījumiem

Teksts attēlu

4. PIELIKUMS

TESTA VIETAS SPECIFIKĀCIJAS  (1)

1.   IEVADS

Šajā pielikumā paredzēti tehniskie noteikumi par testa trases fiziskajiem raksturlielumiem un plānojumu. Šajā specifikācijā, kuras pamatā ir īpašs standarts (2), aprakstīti paredzētie fiziskie raksturlielumi, kā arī šo raksturlielumu testēšanas metodes.

2.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VIRSMAS RAKSTURLIELUMIEM

Virsmu uzskata par atbilstošu šim standartam, ja ir novērtēta tās tekstūra un porainība vai skaņas absorbcijas koeficients un ir konstatēts, ka ir izpildītas visas turpmāk 2.1. līdz 2.4. punktā minētās prasības un konstrukcijas prasības (3.2. punkts).

2.1.   Paliekošā porainība

Testa trases cietā seguma maisījuma paliekošā porainība (VC) nepārsniedz 8 %. Mērīšanas procedūru sk. šā pielikuma 4.1. punktā.

2.2.   Skaņas absorbcijas koeficients

Ja virsma neatbilst prasībai par paliekošo porainību, tā ir pieņemama tikai tad, ja tās skaņas absorbcijas koeficients α ≤ 0,10. Mērīšanas procedūru sk. 4.2. punktā. Šā pielikuma 2.1. un 2.2. punkta prasības ir izpildītas arī tad, ja ir izmērīta tikai skaņas absorbcija un tā ir α ≤ 0,10.

Piezīme. Svarīgākais raksturlielums ir skaņas absorbcija, bet ceļu būvinženieri biežāk izmanto paliekošās porainības mērījumus. Tomēr skaņas absorbcija jāmēra tikai tad, ja virsma neatbilst prasībai par porainību. Paliekošās porainības mērījumi ir saistīti ar relatīvi lielu nenoteiktību gan mērījumu, gan virsmas atbilstības ziņā, tāpēc, izmantojot vienīgi porainības mērījumus, dažas virsmas varētu kļūdaini noraidīt.

2.3.   Tekstūras dziļums

Tekstūras dziļums (TD), kas mērīts ar volumetrisko metodi (sk. turpmāk 4.3. punktu), ir šāds:

TD ≥ 0,4 mm

2.4.   Virsmas viendabīgums

Jāveic viss praktiski lietderīgais, lai nodrošinātu, ka virsma testa zonā ir iespējami viendabīga. Tas attiecas uz tekstūru un porainību, bet būtu jāievēro arī tas, ka labāka rites efektivitāte dažās vietās salīdzinājumā ar citām var nozīmēt, ka tekstūra ir atšķirīga un riti var ietekmēt virsmas negludumi.

2.5.   Testēšanas intervāli

Lai pārbaudītu, vai virsma joprojām atbilst tekstūras un porainības vai skaņas absorbcijas prasībām, ko nosaka šis standarts, regulāri veic virsmas testēšanu ar šādiem intervāliem:

a)	attiecībā uz porainību (VC) vai skaņas absorbciju (α): Jaunai virsmai Ja jauna virsma atbilst prasībām, regulāri papildu testi nav jāveic. Ja jauna virsma neatbilst prasībām, tā var atbilst prasībām vēlāk, jo virsma ar laiku mēdz zaudēt porainību un sablīvēties;

b)	attiecībā uz tekstūras dziļumu (TD) Jaunai virsmai Trokšņa testu sākumā (piezīme: ne ātrāk kā četras nedēļas pēc virsmas uzklāšanas). Vēlāk ik pēc divpadsmit mēnešiem.

3.   TESTA VIRSMAS KONSTRUKCIJA

3.1.   Testa zona

Projektējot testa virsmu, ir svarīgi nodrošināt, lai vismaz zona, ko šķērso transportlīdzekļi, kuri pārvietojas pa testa joslu, būtu pārklāta ar norādīto testa segumu ar pietiekamu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Tas nozīmē, ka trasei jābūt vismaz 3 m platai un trases garumam katrā galā jāsniedzas vismaz 10 m ārpus līnijām AA' un BB'. Piemērotas testa vietas plāns aplūkojams 1. attēlā, kur norādīts minimālais laukums, ko, izmantojot mašīnas, pārklāj ar norādīto testa virsmas materiālu un sablīvē. Saskaņā ar 3. pielikuma 3.2. punktu mērījumi jāizdara abās transportlīdzekļa pusēs. Mērījumus veic vai nu ar mikrofoniem, kas novietoti divās vietās (pa vienam katrā trases malā), ja transportlīdzeklis brauc vienā virzienā, vai ar mikrofonu tikai vienā trases malā, ja transportlīdzeklis brauc divos virzienos. Ja izmanto otro metodi, attiecībā uz tās trases malas virsmu, kur nav mikrofona, īpašu prasību nav.

1. attēls

Obligātās prasības par testa virsmas zonu. Tumšākā daļa tiek saukta par “testa zonu”.

Teksts attēlu

PIEZĪME.

Šajā rādiusā nav lielu skaņu atstarojošu objektu.

3.2.   Virsmas projektēšana un sagatavošana

3.2.1.   Pamatprasības par projektēšanu

Testa virsma atbilst četrām prasībām:

3.2.1.1.

tā ir no blīva asfaltbetona;

3.2.1.2.

sīkšķembu izmēri nepārsniedz 8 mm (atļauta pielaide 6,3–10 mm robežās).

3.2.1.3.

seguma slāņa biezums vietā, kur veic braucienus, ir ≥ 30 mm;

3.2.1.4.

saistviela ir nepārveidots tiešas sasaistes bitumens.

3.2.2.   Projektēšanas pamatnostādnes

Testa virsmas projektētāji kā vadlīniju izmanto 2. attēlā redzamo minerālmateriālu granulometriskā sastāva līkni, kurā norādīti vēlamie raksturlielumi. Turklāt 1. tabulā ir sniegtas dažas pamatnostādnes, lai iegūtu vēlamo tekstūru un izturīgumu. Granulometriskā sastāva līkni aprēķina pēc šādas formulas:

P ( % izsijāts) = 100 · (d/dmax) 1/2

kur:

d	=	kvadrātacu sieta izmērs milimetros
dmax	=	8 mm vidējai līknei = 10 mm zemākās pielaides līknei = 6,3 mm augstākās pielaides līknei

2. attēls

Minerālmateriālu granulometriskā sastāva līkne asfalta maisījumā ar pielaidēm

Iepriekš minētās prasības papildina šādi ieteikumi:

a)	smilts daļiņas (0,063 mm < kvadrātacu sieta izmērs < 2 mm) ir maksimāli 55 % dabīgās smilts un vismaz 45 % smalcinātas smilts;

b)	pamats un tā apakšslānis nodrošina labu stabilitāti un gludumu saskaņā ar labāko ceļu būves praksi;

c)	sīkšķembas ir drupinātas (100 % drupinājuma skaldņu) un no materiāla, kam ir augsta izturība pret drupšanu;

d)	maisījumā izmantotās sīkšķembas ir mazgātas;

e)	uz virsmas neklāj papildu sīkšķembas;

f)	saistvielas cietība, kas izteikta PEN vērtībā, ir 40–60, 60–80 vai pat 80–100 atkarībā no valsts klimatiskajiem apstākļiem. Principā izmantojama iespējami cieta saistviela, ja tas atbilst vispārpieņemtai praksei;

g)

maisījuma temperatūru pirms veltnēšanas izvēlas tā, lai, veicot turpmāku veltnēšanu, panāktu vajadzīgo porainību. Lai palielinātu iespējamību, ka ir ievērotas iepriekš 2.1.–2.4. punktā minētās specifikācijas, blīvēšanai izvēlas ne vien piemērotu maisīšanas temperatūru, bet arī atbilstošu blīvēšanas reižu skaitu un blīvēšanas transportlīdzekli.

1. tabula

Projektēšanas pamatnostādnes

	Mērķvērtības		Pielaides
	Maisījuma kopējā masā	Minerālmateriālu masā
Akmeņu masa, kvadrātacu siets (SM) > 2 mm	47,6 %	50,5 %	± 5 %
Smilšu masa 0,063 < SM < 2 mm	38,0 %	40,2 %	± 5 %
Pildvielas masa SM < 0,063 mm	8,8 %	9,3 %	± 5 %
Saistvielas (bitumena) masa	5,8 %	N.P.	± 0,5 %
Maksimālais sīkšķembu izmērs	8 mm		6,3–10 mm
Saistvielas cietība	sk. 3.2.2. punkta f) apakšpunktu
Pulējamības vērtība (PSV)	> 50
Sablīvējums attiecībā pret sablīvējumu pēc Maršala metodes	98 %

4.   TESTĒŠANAS METODE

4.1.   Paliekošās porainības mērījumi

Lai veiktu šos mērījumus, no trases jāņem paraugi vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas vienmērīgi sadalītas testa zonā starp līniju AA un līniju BB (sk. 1. attēlu). Lai novērstu neviendabīgumu un negludumu riteņu pēdās, paraugi nebūtu jāņem pašās riteņu pēdās, bet to tuvumā. Vismaz divi paraugi būtu jāņem riteņu pēdu tuvumā, bet vismaz viens aptuveni viduspunktā starp riteņu pēdām un katra mikrofona atrašanās vietu.

Ja ir aizdomas, ka nav izpildīts viendabīguma nosacījums (sk. 2.4. punktu), ņem paraugus no vairāk vietām testa laukumā.

Vispirms nosaka katra parauga paliekošās porainības vērtību, tad aprēķina visu paraugu vidējo vērtību un salīdzina ar 2.1. punkta prasībām. Turklāt nevienam atsevišķam paraugam porainības vērtība nepārsniedz 10 %.

Testa virsmas projektētājam būtu jāņem vērā problēma, kas var rasties, ja testa zonu apsilda caurules vai elektrokabeļi un ja šajā zonā jāņem paraugi. Šādas instalācijas rūpīgi plāno attiecībā uz turpmākajiem paraugu ņemšanas urbumiem. Ieteicams atstāt dažas vietas ar aptuveno izmēru 200 mm × 300 mm, kur nav kabeļu/cauruļu vai kur tie ir pietiekami dziļi, lai, ņemot paraugus no virsējā slāņa, tie netiktu bojāti.

4.2.   Skaņas absorbcijas koeficients

Skaņas absorbcijas koeficientu (parastos apstākļos) mēra pēc metodes, kurā izmanto impedances cauruli, saskaņā ar ISO 10534-1:1996 vai ISO 10534-2:1998 noteikto procedūru.

Attiecībā uz testa paraugiem ievēro tās pašas prasības, kas paredzētas paliekošās porainības noteikšanas paraugiem (sk. 4.1. punktu). Skaņas absorbciju mēra 400–800 Hz un 800–1 600 Hz diapazonā (vismaz vienas trešdaļas oktāvas joslu centra frekvencēs), un abiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālās vērtības. Tad aprēķina visu paraugu vidējo vērtību, iegūstot galarezultātu.

4.3.   Makrotekstūras dziļuma volumetriskā mērīšana

Saskaņā ar šo standartu tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas pa riteņu pēdām testa joslā, un to vidējo vērtību salīdzina ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu. Procedūras aprakstu sk. standartā ISO 10844:1994.

5.   NOTURĪBA LAIKĀ UN APKOPE

5.1.   Novecošanas ietekme

Līdzīgi kā uz jebkuras citas virsmas uz testa virsmas izmērītais rites trokšņa līmenis var nedaudz paaugstināties pirmajos 6–12 mēnešos pēc trases būvēšanas pabeigšanas.

Virsma iegūst vajadzīgos raksturlielumus ne ātrāk kā četras nedēļas pēc izbūves. Kravas automobiļu radīto troksni trases novecošana kopumā ietekmē mazāk nekā vieglo automobiļu troksni.

Virsmas stabilitāti laikā galvenokārt nosaka pa to braucošo transportlīdzekļu pulējošā un blīvējošā ietekme. To regulāri pārbauda, kā noteikts 2.5. punktā.

5.2.   Virsmas apkope

Virsmu attīra no gružiem un putekļiem, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Valstīs, kurās mēdz būt aukstas ziemas, atledošanai dažkārt izmanto sāli. Sāls var uz laiku vai pat neatgriezeniski mainīt virsmu tā, ka paaugstinās trokšņa līmenis, tāpēc to izmantot nav ieteicams.

5.3.   Testa zonas atkārtota pārklāšana

Ja testa trase jāpārklāj ar jaunu segumu, parasti no jauna jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā, sk. 1. attēlu), pa kuru brauc transportlīdzekļi, ja testa zona ārpus šīs joslas mērījumu laikā ir atbildusi prasībām par paliekošo porainību vai skaņas absorbciju.

6.   DOKUMENTI ATTIECĪBĀ UZ TESTA VIRSMU UN TESTIEM, KAS VEIKTI UZ TĀS

6.1.   Dokumenti attiecībā uz testa virsmu

Dokumentā, kas raksturo testa virsmu, sniedz šādus datus:

6.1.1.

testa trases atrašanās vieta;

6.1.2.

saistvielas veids, saistvielas cietība, minerālmateriālu veids, betona maksimālais teorētiski iespējamais blīvums (DR), biezums vietā, kur veic braucienus, un granulometriskā sastāva līkne, ko nosaka pēc testa trases paraugiem;

6.1.3.

blīvēšanas veids (piemēram, veltņa veids, tā masa, blīvēšanas reižu skaits);

6.1.4.

maisījuma temperatūra, apkārtējās vides temperatūra un vēja ātrums virsmas klāšanas laikā;

6.1.5.

virsmas seguma uzklāšanas diena un darbuzņēmējs;

6.1.6.

visu vai vismaz jaunāko testu rezultāti, ieskaitot šādus datus: 6.1.6.1. paliekošās porainības vērtība katrā serdes paraugā; 6.1.6.2. vietas testa zonā, kur ņemti paraugi porainības mērījumiem; 6.1.6.3. katra parauga skaņas absorbcijas koeficients (ja to mēra). Norāda rezultātus attiecībā uz katru paraugu un katru frekvenču diapazonu, kā arī kopējo vidējo vērtību; 6.1.6.4. vietas testa zonā, kur ņemti paraugi absorbcijas mērījumiem; 6.1.6.5. tekstūras dziļums, ieskaitot veikto testu skaitu un standarta novirzi; 6.1.6.6. iestāde, kas ir atbildīga par testiem saskaņā ar 6.1.6.1. un 6.1.6.2. punktu, un izmantotā aprīkojuma tips; 6.1.6.7. datums, kad veikts(-i) tests(-i), un datums, kad no testa trases ņemti paraugi.

6.2.   Uz attiecīgās virsmas veikto transportlīdzekļu trokšņa līmeņa testu dokumenti

Dokumentā, kas raksturo transportlīdzekļa trokšņa līmeņa testu(-us), norāda, vai ir izpildītas visas šā standarta prasības. Pievieno atsauci uz dokumentu saskaņā ar 6.1. punktu, kurā minēti rezultāti, kas apliecina prasību izpildi vai neizpildi.

---

(1)  Šajā pielikumā paredzētās testa vietas specifikācijas ir spēkā līdz šo noteikumu 12.8. punktā norādītā perioda beigām.

(2)  ISO 10844:1994.

5. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA SAĶERES AR SLAPJU CEĻU MĒRĪŠANAI

A. C1 kategorijas riepas

1.   IZMANTOJAMIE STANDARTI

Jāizmanto šādi turpmāk minētie dokumenti:

1.1.   ASTM E 303-93 (atkārtoti apstiprināts 2008. gadā), Standard Test Method for Measuring Surface Frictional Properties Using the British Pendulum Tester (Ceļa seguma virsmas slīdes pretestības mērīšana ar svārsta metodi);

1.2.   ASTM E 501-08, Standard Specification for Standard Rib Tire for Pavement Skid-Resistance Tests (Reljefaino standarta riepu ceļa saķeres testēšanas standartspecifikācija);

1.3.   ASTM E 965-96 (atkārtoti apstiprināts 2006. gadā), Standard Test Method for Measuring Pavement Macrotexture Depth Using a Volumetric Technique (Ceļa seguma virsmas makrotekstūras dziļuma mērīšana ar tilpuma laukuma metodi);

1.4.   ASTM E 1136-93 (atkārtoti apstiprināts 2003. gadā), Standard Specification for a Radial Standard Reference Test Tire P195/75R14 (P195/75R14 standarta radiālo atsauces riepu standartspecifikācija);

1.5.   ASTM F 2493-08, Standard Specification for a Radial Standard Reference Test Tire P225/60R16 (P225/60R16 standarta radiālo atsauces riepu standartspecifikācija).

2.   DEFINĪCIJAS

C1 klases riepu saķeres ar slapju ceļu testēšanai izmanto šādas definīcijas:

2.1.	“testa brauciens” ir noslogotas riepas viens pārbrauciens pa attiecīgās testa trases virsmu;

2.2.	“testa riepa/testa riepas” ir izmēģināmā riepa, atsauces riepa vai kontroles riepa vai riepu komplekts, ko izmanto testa braucienā;

2.3.	“izmēģināmā riepa (T)” ir riepa vai riepu komplekts, kuru testē saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšanai;

2.4.	“atsauces riepa/riepas (R)” ir riepa vai riepu komplekts, kura tehniskie raksturlielumi norādīti ASTM F 2493-08 un kuru sauc par standarta atsauces riepu (Standard Reference Test Tyre);

2.5.	“kontroles riepa/riepas (C)” ir pārejas standarta riepa vai pārejas standarta riepu komplekts, kuru izmanto gadījumos, kad izmēģinām riepu nevar tieši salīdzināt ar standarta atsauces riepu, izmantojot to pašu transportlīdzekli;

2.6.	“riepas bremzēšanas spēks” ir pieliktā bremzētājmomenta radīts garenspēks ņūtonos;

2.7.	“riepas bremzēšanas spēka koeficients (BFC)” ir bremzēšanas spēka attiecība pret vertikālo slodzi;

2.8.	“riepas bremzēšanas spēka maksimālais koeficients” ir riepas bremzēšanas spēka koeficienta augstākā vērtība pirms riteņa bloķēšanas, pakāpeniski palielinoties bremzētājmomentam;

2.9.	“riteņa bloķēšana” ir riteņa stāvoklis, kurā tā rotācijas kustības ātrums ap riteņa rotācijas asi ir nulle un riteņa rotācijas kustība nav iespējama pieliktā bremzētājmomenta dēļ;

2.10.

“vertikālā slodze” ir perpendikulāri ceļa virsmai riepai pieliktais spēks ņūtonos;

2.11.

“riepas testēšanas transportlīdzeklis” ir īpaša nolūka transportlīdzeklis, kas aprīkots ar instrumentiem, ar kuriem mēra vertikālo spēku un garenspēku, kas iedarbojas uz testa riepu bremzēšanas laikā;

2.12.

“SRTT14” ir dokuments ASTM E 1136-93 (atkārtoti apstiprināts 2003. gadā), P195/75R14 standarta radiālo atsauces riepu standartspecifikācija;

2.13.

“SRTT16” ir dokuments ASTM F 2493-08, P225/60R16 standarta radiālo atsauces riepu standartspecifikācija.

3.   VISPĀRĪGI TESTA NOSACĪJUMI

3.1.   Trases raksturlielumi

Testa trasei ir šādi raksturlielumi:

3.1.1.

Trases asfalta seguma virsma ir blīva, ar vienādu gradientu, kas nav lielāks kā 2 %, un tā nedrīkst novirzīties vairāk kā par 6 mm, ja to testē ar 3 m garu pārbaudes lineālu.

3.1.2.

Visa virsmas seguma vecumam, sastāvam un nodilumam jābūt vienādiem. Uz testēšanai izmantojamās virsmas nedrīkst būt ar to nesaistīts materiāls vai cita materiāla slāņi.

3.1.3.

Sīkšķembu maksimālais izmērs ir 10 mm (pieļaujamais lielums ir no 8 mm līdz 13 mm).

3.1.4.

Tekstūras dziļums, ko mēra ar smilšu tilpuma laukuma metodi, ir 0,7 ± 0,3 mm. To mēra saskaņā ar ASTM E 965-96 (atkārtoti apstiprināts 2006. gadā).

3.1.5.

Slapjas virsmas slīdes pretestības īpašības nosaka saskaņā ar 3.2. punktā paredzēto a) vai b) metodi.

3.2.   Slapjas virsmas slīdes pretestības īpašību noteikšanas metodes

3.2.1.   Svārsta skaitļa (British Pendulum Number, BPN) metode (a)

Izmanto ASTM E 303-93 (atkārtoti apstiprināts 2008. gadā) noteiktā svārsta skaitļa metode.

Paliktņa gumijas komponenta sastāvs un fizikālās īpašības atbilst standartā ASTM E 501-08 noteiktajām prasībām.

Svārsta skaitļa (BPN) vidējā vērtība pēc turpmāk aprakstītās temperatūras korekcijas ir no 42 līdz 60 BPN.

BPN koriģē, ņemot vērā slapjās ceļa virsmas temperatūru. Ja temperatūras korekcijas rekomendācijas nav noteicis svārsta ražotājs, izmanto šādu formulu:

BPN = BPN(izmērītā vērtība) + temperatūras korekcija

temperatūras korekcija = – 0,0018 t2 + 0,34 t – 6,1,

kur t ir slapjas ceļa virsmas temperatūra Celsija grādos.

Paliktnis jānomaina nodiluma dēļ, ja nodilums uz slīdņa svārsta malas sasniedz 3,2 mm slīdņa plaknē vai 1,6 mm vertikāli saskaņā ar 5.2.2. punktu un kā parādīts 3. attēlā ASTM E 303-93 (atkārtoti apstiprināts 2008. gadā).

Trases virsmas BPN vērtību viendabīguma pārbaude slapjas virsmas saķeres mērīšanai, izmantojot ar instrumentiem aprīkotu vieglo automobili: lai samazinātu testēšanas rezultātu izkliedi, visā apstāšanās ceļa garumā testa trases virsmas BSP vērtībai jābūt vienādai. Slapjas virsmas slīdes pretestības īpašības ik pa 10 m katrā BPN mērījumu punktā mēra piecas reizes, un BPN vidējās vērtības variācijas koeficients nedrīkst pārsniegt 10 %.

3.2.2.   ASTM E 1136 standarta atsauces testa riepu metode (b)

Atkāpjoties no 2.4. punkta noteikumiem, šajā metodē izmanto atsauces riepu, kuras raksturlielumi norādīti standartā ASTM E 1136-93 (atkārtoti apstiprināts 2003. gadā) un kuru sauc par SRTT14.

Pie ātruma 65 km/h SRTT14 bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta (μ peak,ave) vidējā vērtība ir 0,7 ± 0,1.

SRTT14 bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta (μ peak,ave) vidējās vērtības korekciju, ņemot vērā slapja ceļa virsmas temperatūru, veic šādi:

bremzēšanas spēka maksimālais koeficients (μ peak,ave) = bremzēšanas spēka maksimālais koeficients (izmērītais) + temperatūras korekcija

temperatūras korekcija = 0,0035 × (t – 20),

kur t ir slapjas ceļa virsmas temperatūra Celsija grādos.

3.3.   Laikapstākļi

Virsmas slapjuma pakāpi nedrīkst ietekmēt vējš (var izmantot vēja aizsargvairogus).

Gan slapjas virsmas temperatūra, gan gaisa temperatūra ziemas riepu testēšanai ir no 2 °C līdz 20 °C, bet parasto riepu testēšanai tā ir no 5 °C līdz 35 °C.

Slapjas virsmas temperatūra testēšanas laikā nedrīkst mainīties vairāk kā par 10 °C.

Gaisa temperatūrai jāsaglabājas tuvu slapjās virsmas temperatūrai; gaisa temperatūras un slapjās virsmas temperatūras starpībai jābūt mazākai kā 10 °C.

4.   TESTA METODE SAĶERES AR SLAPJU CEĻU MĒRĪŠANAI

Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa (G) aprēķināšanai salīdzina izmēģināmās riepas bremzēšanas raksturlielumus slapja ceļa apstākļos ar atsauces riepas bremzēšanas raksturlielumiem slapja ceļa apstākļos transportlīdzeklim, kas pārvietojas taisnvirzienā pa slapju virsmu ar cieto segumu. To mēra ar kādu no turpmāk minētajām metodēm:

a)	transportlīdzekļa metode, ar kuru testē riepu komplektu, kas uzmontēts ar attiecīgiem instrumentiem aprīkotam vieglajam automobilim;

b)	testēšanas metode, kurā izmanto piekabi, ko velk transportlīdzeklis, vai riepas testēšanas transportlīdzekli, kas aprīkots ar testa riepu vai riepām.

4.1.   Testēšanas metode (a), kurā izmanto ar instrumentiem aprīkotu vieglo automobili

4.1.1.   Princips

Testēšanas metode attiecas uz C1 tipa riepu veiktspējas mērīšanas procedūru palēninājuma apstākļos bremzēšanas laikā, izmantojot ar attiecīgiem instrumentiem aprīkotu vieglo automobili, kuram ir bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS); “ar instrumentiem aprīkots vieglais automobilis” ir vieglais automobilis, kas šīs testēšanas metodes nolūkā aprīkots ar 4.1.2.2. punktā minētajām mēriekārtām. Pēc noteikta sākotnējā ātruma sasniegšanas iedarbina visu četru riteņu bremzes tā, lai vienlaicīgi ieslēgtos arī ABS. Vidējo palēninājumu aprēķina intervālā starp diviem iepriekš noteiktiem ātrumiem.

4.1.2.   Iekārtas

4.1.2.1.   Transportlīdzeklis

Pieļaujams veikt šādas vieglā automobiļa modifikācijas:

a)	modifikācijas, kas rada iespēju palielināt automobilim uzmontējamo riepu izmēru skaitu;

b)	modifikācijas, kas rada iespēju tajā uzstādīt ierīci bremžu automātiskai iedarbināšanai;

c)	citas bremžu sistēmas modifikācijas ir aizliegtas.

4.1.2.2.   Mēriekārtas

Transportlīdzekli aprīko ar devēju, kas piemērots ātruma mērīšanai uz slapjas virsmas, kā arī starp diviem dažādiem ātrumiem nobrauktā attāluma mērīšanai.

Transportlīdzekļa ātruma mērīšanai izmanto piekto riteni vai ātruma mērīšanas bezkontakta sistēmu.

4.1.3.   Testa trases kondicionēšana un slapja ceļa apstākļi

Virsmas temperatūras un ūdens temperatūras izlīdzināšanai testa trases virsmu laista ne vēlāk kā pusstundu pirms testēšanas. Laistīšana jāveic nepārtraukti visu testēšanas laiku. Visā testa zonā ūdens slāņa biezums ir 1,0 ± 0,5 mm, mērot ceļa seguma augstākajā vietā.

Testa trasi kondicionē, ar ātrumu 90 km/h veicot vismaz desmit testa braucienus ar riepām, kuras neizmanto testēšanas programmā.

4.1.4.   Riepas un diski

4.1.4.1.   Riepas sagatavošana un piestrāde

Testa riepas nolīdzina, no rites virsmas noņemot visus izspiedumus, kas radušies presformas ventilācijas atveru dēļ, un aplējumus presformas savienojumu vietās.

Testa riepas uzmontē uz diskiem, kurus norādījusi atzīta riepu un disku standartu organizācija, kas uzskaitītas šo noteikumu 6. pielikuma 4. papildinājumā.

4.1.4.2.   Riepu slodze

Statiskā slodze uz katru ass riepu ir 60–90 % robežās no testa riepas pieļaujamās slodzes. Atšķirība starp vienas ass riepu slodzēm nedrīkst būt lielāka kā 10 %.

4.1.4.3.   Gaisa spiediens riepā

Uz priekšējās un pakaļējās ass gaisa spiediens riepā ir 220 kPa (standarta riepām un pastiprinātām riepām). Spiedienu riepā pārbauda un vajadzības gadījumos koriģē tieši pirms gaisa temperatūras mērījumiem.

4.1.5.   Procedūra

4.1.5.1.   Testa brauciens

Katrā testa braucienā ievēro šādu testēšanas procedūru:

4.1.5.1.1.   ar vieglo automobili trases taisnā posmā sasniedz ātrumu 85 ± 2 km/h;

4.1.5.1.2.   tiklīdz vieglais automobilis sasniedz ātrumu 85 ± 2 km/h, bremzes katru reizi iedarbina vienā un tajā pašā vietā uz testa trases, ko sauc par “bremzēšanas sākuma punktā”, ar pielaidi 5 m trases garenvirzienā un 0,5 m šķērsvirzienā;

4.1.5.1.3.   bremzes iedarbina automātiski vai manuāli.

4.1.5.1.3.1.   Bremzes automātiski iedarbina, izmantojot detektēšanas sistēmu, kas sastāv no divām daļām, no kurām viena indeksēta pie testa trases, bet otra atrodas vieglajā automobilī.

4.1.5.1.3.2.   Atkarībā no pārnesumkārbas tipa bremzes manuāli iedarbina, kā aprakstīts turpmāk. Abos gadījumos pedālim pieliktais spēks ir vismaz 600 N.

Automobilim ar mehānisko pārnesumkārbu vadītājs izspiež sajūgu un, strauji nospiežot bremžu pedāli, tur to nospiestu tik ilgi, cik vajadzīgs mērījuma izdarīšanai.

Automobilim ar automātisko pārnesumkārbu vadītājs ieslēdz neitrālo pārnesumu, pēc tam strauji nospiež bremžu pedāli un tur to nospiestu tik ilgi, cik vajadzīgs mērījuma izdarīšanai.

4.1.5.1.4.   Aprēķina vidējo palēninājumu no 80 km/h līdz 20 km/h.

Ja testa braucienā nav ievērota kāda no iepriekš noteiktajām specifikācijām (ātruma pielaide, bremzēšanas sākumpunkta pielaide garenvirzienā un šķērsvirzienā, kā arī bremzēšanas laiks), mērījumu neņem vērā un veic jaunu testa braucienu.

4.1.5.2.   Testēšanas cikls

Izmēģināmās riepas (T) saķeres ar slapju ceļu indeksa mērīšanai ar testa riepu komplektu veic testa braucienus, ievērojot turpmāk aprakstīto procedūru; turklāt visus testa braucienus veic vienā virzienā, un vienā testēšanas ciklā var mērīt līdz trim dažādiem izmēģināmo riepu komplektiem.

4.1.5.2.1.   Vispirms ar instrumentiem aprīkotajam vieglajam automobilim uzmontē atsauces riepu komplektu.

4.1.5.2.2.   Pēc vismaz trim derīgiem mērījumiem, kas izdarīti saskaņā ar 4.1.5.1 punktu, atsauces riepu komplektu nomaina ar izmēģināmo riepu komplektu.

4.1.5.2.3.   Pēc sešiem derīgiem mērījumiem ar izmēģināmām riepām var mērīt vēl divus izmēģināmo riepu komplektus.

4.1.5.2.4.   Testēšanas ciklu noslēdz ar testēšanas cikla sākumā izmantotā atsauces riepu komplekta trim derīgiem mērījumiem.

Piemēri:

a)	testēšanas ciklā ar trim izmēģināmo riepu komplektiem (T1 līdz T3) un atsauces riepu komplektu (R) testa braucienu secība varētu būt: R-T1-T2-T3-R

b)	testēšanas ciklā ar pieciem izmēģināmo riepu komplektiem (T1 līdz T5) un atsauces riepu komplektu (R) testa braucienu secība varētu būt: R-T1-T2-T3-R-T4-T5-R

4.1.6.   Mērījumu rezultātu apstrāde

4.1.6.1.   Vidējā palēninājuma (AD) aprēķināšana

Katram derīgam testa braucienam vidējo palēninājumu (AD), ko izsaka m/s2, aprēķina šādi:

kur:

Sf ir beigu ātrums (m/s); Sf = 20 km/h = 5,556 m/s;

Si ir sākuma ātrums (m/s); Si = 80 km/h = 22,222 m/s;

d ir metros izteikts attālums, kas veiks starp ātrumu Si un Sf.

4.1.6.2.   Rezultātu validācija

AD variācijas koeficientu aprēķina šādi:

(standartnovirze / vidējā vērtība) × 100.

Atsauces riepām (R): ja vidējā palēninājuma (AD) variācijas koeficients jebkurās divās viena otrai sekojošās testa braucienu grupās ar atsauces riepu komplektu ir lielāks par 3 %, visi dati jānoraida un testa braucieni jāatkārto ar visām testa riepām (izmēģināmām riepām un atsauces riepām).

Izmēģināmām riepām (T): katram izmēģināmo riepu komplektam aprēķina AD variācijas koeficientu. Ja viens variācijas koeficients ir lielāks par 3 %, dati jānoraida un testa braucieni jāatkārto ar izmēģināmo riepu komplektu.

4.1.6.3.   Koriģētā vidējā palēninājuma (Ra) aprēķināšana

Vidējo palēninājumu (AD) atsauces riepu komplektam, kas izmantots tā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanai, koriģē atkarībā no katra izmēģināmo riepu komplekta vietas attiecīgajā testēšanas ciklā.

Šo atsauces riepas koriģēto vidējo palēninājumu (Ra), kas izteikts m/s2, aprēķina saskaņā ar 1. tabulu, kur R1 ir vidējā palēninājuma vidējā vērtība pirmajā testa braucienā ar atsauces riepu komplektu (R) un R2 ir AD vidējā vērtība otrajā testa braucienā ar to pašu atsauces riepu komplektu (R).

1. tabula

Izmēģināmo riepu komplektu skaits vienā testēšanas ciklā	Izmēģināmo riepu komplekts	Ra
1 (R1-T1-R2)	T1	Ra = 1/2 (R1 + R2)
2 (R1-T1-T2-R2)	T1	Ra = 2/3 R1 + 1/3 R2
	T2	Ra = 1/3 R1 + 2/3 R2
3 (R1-T1-T2-T3-R2)	T1	Ra = 3/4 R1 + 1/4 R2
	T2	Ra = 1/2 (R1 +R2)
	T3	Ra = 1/4 R1 + 3/4 R2

4.1.6.4.   Bremzēšanas spēka koeficienta (BFC) aprēķināšana

Bremzēšanas spēka koeficientu (BFC) aprēķina bremzēšanai uz abām asīm saskaņā ar 2. tabulu, kur Ta (a = 1, 2 vai 3) ir AD vidējā vērtība katram izmēģināmo riepu (T) komplektam, kas ir attiecīgā testēšanas cikla daļa.

2. tabula

Testa riepa	Bremzēšanas spēka koeficients
Atsauces riepa
Izmēģināmā riepa
g ir brīvās krišanas paātrinājums, g = 9,81 m/s2

4.1.6.5.   Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšana

Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu (G(T)) aprēķina šādi:

kur:

t	ir izmērītā slapjās virsmas temperatūra izmēģināmās riepas (T) testēšanas laikā Celsija grādos;
t0	ir slapjas virsmas temperatūra standartapstākļos, t0 = 20 °C parastajām riepām un t0 = 10 °C sniega riepām; BFC(R0) ir bremzēšanas spēka koeficients atsauces riepai standartapstākļos, BFC(R0) = 0,68;
a =	– 0,4232 un b = – 8,297 parastajām riepām, a = 0,7721 un b = 31,18 sniega riepām (a izsaka kā 1/°C).

4.1.7.   Izmēģināmās riepas un atsauces riepas saķeres ar slapju ceļu raksturlielumu salīdzināšana, izmantojot kontroles riepu

4.1.7.1.   Vispārīgas prasības

Ja izmēģināmās riepas izmērs ievērojami atšķiras no atsauces riepas izmēra, var nebūt iespējams veikt tiešu salīdzinājumu, izmantojot vienu un to pašu ar instrumentiem aprīkoto vieglo automobili. Šajā testēšanas metodē izmanto pārejas standarta riepu, ko sauc par kontroles riepu saskaņā ar definīciju 2.5. punktā iepriekš.

4.1.7.2.   Princips

Principa pamatā ir kontroles riepu komplekta un divu dažādu ar instrumentiem aprīkotu vieglo automobiļu izmantošana izmēģināmo riepu komplekta testēšanas ciklā un to salīdzināšana ar atsauces riepu komplektu.

Vienam ar instrumentiem aprīkotam vieglajam automobilim vispirms uzmontē atsauces riepu komplektu, tad uzmontē kontroles riepu komplektu un pēc tam uzmontē izmēģināmo riepu komplektu.

Jāievēro 4.1.2.–4.1.4. punktā noteiktās specifikācijas.

Pirmajā testēšanas ciklā salīdzina kontroles riepu komplektu un atsauces riepu komplektu.

Otrajā testēšanas ciklā salīdzina izmēģināmo riepu komplektu un kontroles riepu komplektu. To izdara vienā testa trasē un tajā pašā dienā, kad veic pirmo testēšanas ciklu. Slapjās virsmas temperatūra ir ± 5 °C robežās salīdzinājumā ar temperatūru pirmajā testēšanas ciklā. Pirmajā un otrajā testēšanas ciklā izmanto to pašu kontroles riepu komplektu.

Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu (G(T)) aprēķina šādi:

G(T) = G1 × G2

kur:

G1	ir kontroles riepas (C) relatīvais saķeres ar slapju ceļu indekss salīdzinājumā ar atsauces riepu (R), ko aprēķina šādi:
G2	ir izmēģināmās riepas (T) relatīvais saķeres ar slapju ceļu indekss salīdzinājumā ar kontroles riepu (C), ko aprēķina šādi:

4.1.7.3.   Glabāšanas apstākļi

Visas viena kontroles riepu komplekta riepas glabā vienādos apstākļos. Veicot kontroles riepu komplekta testēšanu salīdzināšanai ar atsauces riepu, jāievēro īpašie glabāšanas apstākļi, kas noteikti standartā ASTM E 1136-93 (atkārtoti apstiprināts 2003. gadā).

4.1.7.4.   Atsauces riepu un kontroles riepu nomaiņa

Ja testēšanas rezultātā riepa nodilusi nevienādi vai ir bojāta vai ja nodilums ietekmē testēšanas rezultātus, šādu riepu turpmāk vairs neizmanto.

4.2.   Testēšanas metode (b), kurā izmanto piekabi, ko velk transportlīdzeklis, vai riepas testēšanas transportlīdzekli

4.2.1.   Princips

Mērījumus veic testa riepām, kas uzmontētas piekabei, ko velk transportlīdzeklis (turpmāk “velkošais transportlīdzeklis”) vai riepas testēšanas transportlīdzeklis. Bremzi testēšanas pozīcijā tur stingri nospiestu tik ilgi, kamēr rodas pietiekami liels bremzētājmoments, lai izraisītu maksimālo bremzēšanas spēku, kāds rodas pirms riteņu bloķēšanas pie testa ātruma 65 km/h.

4.2.2.   Iekārtas

4.2.2.1.   Velkošais transportlīdzeklis un piekabe vai riepas testēšanas transportlīdzeklis

Ar velkošo transportlīdzekli vai riepas testēšanas transportlīdzekli ir iespējams saglabāt kustības ātrumu 65 ± 2 km/h arī pie bremzēšanas spēka maksimālajām vērtībām.

Piekabē vai riepu testēšanas transportlīdzeklī ir atsevišķa vieta, turpmāk“testa pozīcija”, kurā mērījumu vajadzībām var uzmontēt riepu un šādus piederumus:

a)	iekārtu bremžu iedarbināšanai testa pozīcijā;

b)	ūdens tvertni, kurā var glabāt pietiekamu ūdens daudzumu ceļa virsmas slapināšanas, ja laistīšanai netiek izmantota atsevišķa autonoma sistēma;

c)	reģistrācijas iekārtu testa pozīcijā uzstādīto devēju signālu reģistrēšanai un ūdens padeves ātruma kontrolei, ja laistīšanai netiek izmantota atsevišķa autonoma sistēma.

Testa pozīcijai maksimāli pieļaujamās riteņu savirzes vai izvērsuma un sāngāzuma leņķa izmaiņas pie maksimālās vertikālās slodzes ir ± 0,5 ° robežās. Piekares kronšteini un ieliktņi ir pietiekami stingri tā, lai samazinātu brīvgājienu un nodrošinātu atbilstību pie bremzēšanas spēka maksimālajām vērtībām. Piekares sistēmai ir pietiekama slodzes izturība un tās konstrukcija nodrošina piekares rezonanses izolēšanu.

Testa pozīcija ir aprīkota ar tipisku vai īpašu automobiļu bremžu sistēmu, kas rada pietiekami lielu bremzētājmomentu, lai pie noteiktajiem apstākļiem testējamam ritenim pieliktu maksimālo bremzēšanas garenspēku.

Ar bremžu darbināšanas sistēmu ir iespējams kontrolēt intervālu starp bremžu lietošanas sākumu un maksimālā garenspēka sasniegšanu, kā noteikts 4.2.7.1. punktā.

Piekabes vai riepas testēšanas transportlīdzekļa konstrukcija ir tāda, lai varētu testēt vairāku izmēru izmēģināmās riepas.

Piekabes vai riepas testēšanas transportlīdzekļa konstrukcija ir tāda, lai varētu regulēt vertikālo slodzi, kā noteikts 4.2.5.2. punktā.

4.2.2.2.   Mēriekārtas

Piekabes vai riepas testēšanas transportlīdzekļa testa riteņa pozīcija ir aprīkota ar rotējoša riteņa ātruma mērīšanas sistēmu un devējiem bremzēšanas spēka un vertikālās slodzes mērīšanai pie testa riteņa.

Vispārīgas prasības par mērīšanas sistēmu: instrumentu sistēma pie gaisa temperatūras no 0 °C līdz 45 °C atbilst šādām prasībām:

a)	sistēmas kopējā precizitāte attiecībā uz spēku: ± 1,5 % no vertikālās slodzes vai bremzēšanas spēka pilna diapazona;

b)	sistēmas kopējā precizitāte attiecībā uz ātrumu: ± 1,5 % no ātruma vai ± 1,0 km/h, izvēloties lielāko vērtību.

Transportlīdzekļa ātrums: transportlīdzekļa ātruma mērīšanai izmanto ātruma mērīšanas piektā riteņa sistēmu vai augstas precizitātes bezkontakta ātruma mērīšanas sistēmu.

Bremzēšanas spēks: ar bremzēšanas spēka mērīšanas devējiem mēra garenspēku, kas rodas riepas saskarē ar ceļu, lietojot bremzes spēka diapazonā no 0 % līdz vismaz 125 % no pieliktā vertikālā spēka. Devēja konstrukcijai un atrašanās vietai iespējami jāsamazina inerces efekti un vibrāciju izraisīta mehāniskā rezonanse.

Vertikālā slodze: ar vertikālās slodzes devēju testa pozīcijā mēra vertikālo slodzi bremžu darbināšanas laikā. Devējs atbilst iepriekš aprakstītajām specifikācijām.

Signāla kondicionēšanas un reģistrācijas sistēma: visām signāla kondicionēšanas un reģistrācijas iekārtām ir lineāra izeja ar vajadzīgo pastiprinājumu un datu nolasīšanas izšķirtspēju, lai iekārta atbilstu iepriekš minētajām prasībām. Turklāt piemēro šādas prasības:

a)	minimālie frekvenču raksturlielumi ir vienādi diapazonā no 0 Hz līdz 50 Hz (100 Hz) ± 1 % no pilnas skalas vērtības;

b)	signāla un traucējumu attiecība ir vismaz 20/1;

c)	pastiprinājums ir pietiekams, lai pilnas skalas ieejas signālu pilnā mērogā varētu izvadīt uz displeja;

d)	ieejas pilnā pretestība ir vismaz desmit reizes lielāka nekā signāla avota izejas pilnā pretestība;

e)	iekārtas jutību neietekmē vibrācijas, paātrinājums un gaisa temperatūras izmaiņas.

4.2.3.   Testa trases kondicionēšana

Testa trasi kondicionē, ar ātrumu 65 ± 2 km/h veicot vismaz desmit testa braucienus ar riepām, kuras neizmanto testēšanas programmā.

4.2.4.   Slapināšanas noteikumi

Velkošo transportlīdzekli un piekabi vai riepas testēšanas transportlīdzekli var aprīkot ar ceļa seguma slapināšanas sistēmu, izņemot tās tvertni, ko piekabes izmantošanas gadījumā, uzstāda velkošajā transportlīdzeklī. Ūdens, ko izsmidzina uz ceļa seguma testējamās riepas priekšā pa piemērotas konstrukcijas sprauslu, kas pie testēšanas ātruma ar iespējami nelielām šļakatām un pilieniem nodrošina ar testējamo riepu saskarē esošā ūdens slāņa vienādu šķērsgriezumu.

Sprauslas konfigurācija un pozīcija nodrošina ūdens strūklas virzību uz testa riepas pusi, un šī strūkla ir vērsta pret ceļa segumu 20 °–30 ° leņķī.

Ūdens strūklai jāsaskaras ar ceļa segumu 250 –450 mm pirms riepas saķeres centra. Sprausla atrodas 25 mm virs ceļa seguma vai minimālajā augstumā, kas vajadzīgs, lai tā nesaskartos ar šķēršļiem, ar kuriem testētājs varētu saskarties, bet šis augstums nedrīkst pārsniegt 100 mm virs ceļa seguma.

Ūdens slānis ir vismaz 25 mm platāks nekā riepas protektors, un to veido tā, lai riepa būtu tā centrā. Ar ūdens padeves ātrumu nodrošina 1,0 ± 0,5 mm biezu ūdens slānis, kas ar ± 10 % pielaidi ir vienāds visa testa laikā. Ūdens daudzums uz saslapinātās joslas platuma vienību ir tieši proporcionāls testēšanas ātrumam. Pie kustības ātruma 65 km/h ūdens padeves ātrums 1,0 mm bieza ūdens slāņa uzturēšanai ir 18 l/s uz vienu saslapinātās joslas platuma metru.

4.2.5.   Riepas un diski

4.2.5.1.   Riepas sagatavošana un piestrāde

Testa riepas nolīdzina, no rites virsmas noņemot visus izspiedumus, kas radušies presformas ventilācijas atveru dēļ, un aplējumus presformas savienojumu vietās.

Testa riepu testēšanai uzmontē uz attiecīgās riepas ražotāja norādītā diska.

Ar piemērotu lubrikantu panāk riepas borta sēžu uz diska. Lai novērstu riepas slīdēšanu pa riteņa disku, nevajadzētu izmantot pārmērīgu daudzumu lubrikanta.

Uz diskiem uzmontētās testa riepas pirms testēšanas uzglabā vismaz divas stundas, lai visu riepu temperatūra būtu vienāda ar gaisa temperatūru. Lai izvairītos no to pārmērīgas uzsilšanas tiešos saules staros, tās novieto ēnā.

Riepu piestrāde ar attiecīgi 4.2.5.2., 4.2.5.3. un 4.2.7.1. punktā noteikto slodzi, spiedienu un ātrumu veic divus bremzēšanas braucienus.

4.2.5.2.   Riepu slodze

Testēšanas slodze uz testa riepu ir 75 ± 5 % no testa riepas pieļaujamās slodzes.

4.2.5.3.   Gaisa spiediens riepā

Testa riepās, kas paredzētas standarta slodzei, gaisa spiediens ir 180 kPa. Testa riepās, kas ir pastiprinātas riepas, gaisa spiediens ir 220 kPa.

Spiedienu riepā pārbauda un vajadzības gadījumos koriģē tieši pirms testēšanas gaisa temperatūrā.

4.2.6.   Velkošā transportlīdzekļa un piekabes vai riepas testēšanas transportlīdzekļa sagatavošana

4.2.6.1.   Piekabe

Vienass piekabēm pēc testa riepas noslogošanas ar testēšanai paredzēto slodzi noregulē sakabes āķa augstumu un šķērsvirziena stāvokli, lai novērstu ietekmi uz mērījumu rezultātiem. Attālums garenvirzienā no sakabes savienojuma punkta centra līdz piekabes ass centra līnijai ir vismaz desmit reizes lielāks nekā “sakabes āķa augstums” vai “sakabes (āķa) augstums”.

4.2.6.2.   Instrumenti un iekārtas

Saskaņā ar ražotāja specifikācijām uzstāda piekto riteni, ja tas tiek izmantots, un novieto to iespējami tuvu velkošā transportlīdzekļa vai riepas testēšanas transportlīdzekļa kustības trases viduslīnijai.

4.2.7.   Procedūra

4.2.7.1.   Testa brauciens

Katrā testa braucienā ievēro šādu testēšanas procedūru:

4.2.7.1.1.

velkošais transportlīdzeklis vai riepas testēšanas transportlīdzeklis pa testa trasi pārvietojas taisnā virzienā ar testēšanas ātrumu 65 ± 2 km/h;

4.2.7.1.2.

tiek ieslēgta datu reģistrēšanas sistēma;

4.2.7.1.3.

uz ceļa seguma testa riepas priekšā apmēram 0,5 s pirms bremzēšanas ieslēdz ūdens padevi (ja tiek izmantota iebūvētā slapināšanas sistēma);

4.2.7.1.4.

piekabes bremzes iedarbina ne tālāk kā divus metrus pirms saslapinātas virsmas berzes īpašību un smilšu dziļuma mērījumu punkta saskaņā ar 3.1.4. un 3.1.5. punktu. Bremzēšanas ātrums ir tāds, lai laika intervāls no bremžu darbināšanas sākuma līdz maksimālā garenspēka sasniegšanai būtu 0,2 –0,5 s;

4.2.7.1.5.

izslēdz reģistrēšanas sistēmu.

4.2.7.2.   Testēšanas cikls

Izmēģināmās riepas (T) saķeres ar slapju ceļu indeksa mērīšanai veic vairākus testa braucienus turpmāk noteiktajā kārtībā, visus testa braucienus veicot vienā testa trases posmā un tajā pašā virzienā. Vienā testēšanas ciklā drīkst veikt mērījumus ar ne vairāk kā trim izmēģināmām riepām, ja to testēšanu veic tajā pašā dienā.

4.2.7.2.1.   Vispirms veic atsauces riepas testēšanu.

4.2.7.2.2.   Pēc vismaz sešiem derīgiem mērījumiem, kas veikti saskaņā ar 4.2.7.1. punktu, atsauces riepu nomaina ar izmēģināmo riepu.

4.2.7.2.3.   Pēc tam, kad ir veikti seši derīgi mērījumi ar izmēģināmām riepām, drīkst veikt mērījumus ar vēl divām izmēģināmām riepām.

4.2.7.2.4.   Testēšanas ciklu noslēdz ar testēšanas cikla sākumā izmantotās atsauces riepas sešiem derīgiem mērījumiem.

Piemēri:

a)	testēšanas ciklā ar trim izmēģināmām riepām (T1 līdz T3) un atsauces riepu (R) testa braucienu secība varētu būt: R-T1-T2-T3-R

b)	testēšanas ciklā ar piecām izmēģināmām riepām (T1 līdz T5) un atsauces riepu (R) testa braucienu secība varētu būt: R-T1-T2-T3-R-T4-T5-R

4.2.8.   Mērījumu rezultātu apstrāde

4.2.8.1.   Bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta aprēķināšana

Bremzēšanas spēka maksimālais koeficients (μpeak) ir koeficienta μ(t) maksimālā vērtība pirms riteņu bloķēšanās, kas katram testa braucienam aprēķināta šādi. Analogie signāli jāfiltrē traucējumu novēršanai. Reģistrētie digitālie signāli jāfiltrē pēc slīdošās vidējās vērtības metodes.

kur:

μ(t)	ir riepas dinamiskā bremzēšanas spēka koeficients reālajā laikā;
fh(t)	ir dinamiskais bremzēšanas spēks reālajā laikā, N;
fv(t)	ir dinamiskā vertikālā slodze reālajā laikā, N.

4.2.8.2.   Rezultātu validācija

Bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta (μpeak) variācijas koeficientu aprēķina šādi:

(standartnovirze / vidējā vērtība) × 100.

Atsauces riepai (R): ja bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta (μpeak) variācijas koeficients ir lielāks par 5 %, visus datus noraida un testa braucienus atkārto ar visām testa riepām (ar izmēģināmo(-ām) riepu(-ām) un atsauces riepu).

Izmēģināmai(-ām) riepai(-ām) (T): katrai izmēģināmai riepai aprēķina bremzēšanas spēka maksimālo koeficientu (μpeak). Ja viens variācijas koeficients ir lielāks par 5 %, dati jānoraida un izmēģināmās riepas testēšana jāveic atkārtoti.

4.2.8.3.   Bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta koriģētās vidējās vērtības aprēķināšana

Tās atsauces riepas bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta vidējo vērtību, kas izmantota tās bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanai, koriģē atkarībā no katras izmēģināmās riepas novietojumu attiecīgajā testēšanas ciklā.

Šo atsauces riepas bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta koriģēto vidējo vērtību (Ra) aprēķina saskaņā ar 3. tabulu, kur R1 ir bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta vidējā vērtība pirmajā testa braucienā ar atsauces riepu (R) un R2 ir bremzēšanas spēka maksimālā koeficienta vidējā vērtība otrajā testa braucienā ar to pašu atsauces riepu (R).

3. tabula

Izmēģināmo riepu skaits vienā testēšanas ciklā	Izmēģināmā riepa	Ra
1 (R1-T1-R2)	T1	Ra = 1/2 (R1 + R2)
2 (R1-T1-T2-R2)	T1	Ra = 2/3 R1 + 1/3 R2
	T2	Ra = 1/3 R1 + 2/3 R2
3 (R1-T1-T2-T3-R2)	T1	Ra = 3/4 R1 + 1/4 R2
	T2	Ra = 1/2 (R1 + R2)
	T3	Ra = 1/4 R1 + 3/4 R2

4.2.8.4.   Riepas bremzēšanas maksimālā koeficienta vidējās vērtības (μpeak,ave) aprēķināšana

Riepas bremzēšanas maksimālā koeficienta vidējo vērtību (μpeak,ave) aprēķina saskaņā ar 4. tabulu, kur Ta (a = 1, 2 vai 3) ir vienai izmēģināmai riepai vienā testēšanas ciklā izmērīto bremzēšanas spēka maksimālo koeficientu vidējā vērtība.

4. tabula

Testa riepa	μpeak,ave
Atsauces riepa	μpeak,ave(R)=Ra 3. tabulā
Izmēģināmā riepa	μpeak,ave(T) = Ta

4.2.8.5.   Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšana

Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu (G(T)) aprēķina šādi:

kur:

t	ir izmērītā slapjās virsmas temperatūra izmēģināmās riepas (T) testēšanas laikā Celsija grādos;
t0	ir slapjas virsmas atsauces standarta temperatūra;
t0 =	20 °C parastajām riepām, t0 = 10 °C sniega riepām;
μpeak,ave(R0) =	0,85 ir bremzēšanas spēka maksimālais koeficients atsauces riepai atsauces standartapstākļos;
a =	– 0,4232 un b = – 8,297 parastajām riepām, a = 0,7721 un b = 31,18 sniega riepām (a izsaka kā 1/°C).

B. C2 un C3 kategorijas riepas

1.   VISPĀRĪGI TESTA NOSACĪJUMI

1.1.   Trases raksturlielumi

Trases asfalta seguma virsma ir blīva, ar vienādu gradientu, kas nav lielāks kā 2 %, un tā nedrīkst novirzīties vairāk kā par 6 mm, ja to testē ar 3 m garu pārbaudes lineālu.

Visa testa virsmas seguma vecumam, sastāvam un nodilumam jābūt vienādiem. Uz testēšanai izmantojamās virsmas nedrīkst būt ar to nesaistīts materiāls vai cita materiāla slāņi.

Sīkšķembu maksimālais izmērs ir no 8 mm līdz 13 mm.

Smilšu dziļums, ko mēra saskaņā ar EN13036-1:2001 un standartu ASTM E 965-96 (atkārtoti apstiprināts 2006. gadā), ir 0,7 ± 0,3 mm.

Berzes vērtību slapjai trasei pēc Nolīguma puses izvēles nosaka ar kādu no turpmāk minētajām metodēm.

1.1.1.   Standarta atsauces testa riepu (SRTT) metode

Standarta ASTM E1136 -93 (atkārtoti apstiprināts 2003. gadā) atsauces riepas bremzēšanas maksimālā koeficienta vidējā vērtība (izmērīta ar testa metodi, kurā izmanto piekabi vai riepas testēšanas transportlīdzekli, kā norādīts 2.1. punktā) ir 0,7 ± 0,1 (pie 65 km/h un 180 kPa). Izmērītajām vērtībām veic temperatūras ietekmes korekciju pēc šādas formulas:

pbfc = pbfc (izmērītā vērtība) + 0,0035 · (t – 20),

kur “t” ir slapjās trases virsmas temperatūra Celsija grādos.

Testu veic, izmantojot trases joslas un garumu, ko izmanto testam, lai noteiktu saķeri ar slapju ceļu.

Metodē, kurā izmanto piekabi, testēšana notiek tādā veidā, lai bremzēšana notiktu ne vairāk kā 10 metru attālumā no vietas, kurai noteikti raksturlielumi.

1.1.2.   Svārsta skaitļa (British Pendulum Number, BPN) metode

Svārsta skaitļa (BPN) vidējās vērtības mērīšanu ar svārsta metodi veic saskaņā ar standartu ASTM E 303-93 (atkārtoti apstiprināts 2008. gadā), izmantojot paliktni, kas norādīts standartā ASTM E 501-08, un šis svārsta skaitlis pēc temperatūras korekcijas ir 50 ± 10 BPN.

BPN koriģē, ņemot vērā slapjās ceļa virsmas temperatūru. Ja temperatūras korekcijas rekomendācijas nav noteicis svārsta ražotājs, var izmantot šādu formulu:

BPN = BPN (izmērītā vērtība) + (0,0018 · t2) + 0,34 · t – 6,1,

kur “t” ir slapjas ceļa virsmas temperatūra Celsija grādos.

Paliktnis jānomaina nodiluma dēļ, ja nodilums uz slīdņa svārsta malas sasniedz 3,2 mm slīdņa plaknē vai 1,6 mm vertikāli.

Testa trases virsmas BPN konsekvenci pārbauda, veicot saķeres ar slapju virsmu mērījumus ar standarta transportlīdzekli.

Trases joslās, ko izmanto testiem, lai noteiktu saķeri ar slapju ceļu, BPN mēra 10 m intervālos joslu garumā. BPN katrā vietā mēra piecas reizes, un BPN vidējo vērtību variācijas koeficients nepārsniedz 10 %.

1.1.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde pārliecinās par trases raksturlielumiem, pamatojoties uz testa protokolos sniegto informāciju.

1.2.   Virsmu var slapināt no trases malas vai ar slapināšanas sistēmu, kas iebūvēta testa transportlīdzeklī vai piekabē.

Ja izmanto slapināšanu no trases malas, testa virsmu saslapina vismaz pusstundu pirms testa, lai vienādotu virsmas un ūdens temperatūru. Ieteicams nepārtraukti slapināt trasi visā testēšanas laikā.

Ūdens dziļums ir no 0,5 līdz 2,0 mm.

1.3.   Vēja apstākļi netraucē virsmas slapināšanu (ir atļauts izmantot aizsargvairogus).

Gaisa un slapjās virsmas temperatūra ir no 5 līdz 35 °C, un testa laikā tā nemainās vairāk kā par 10 °C.

1.4.   Lai aptvertu komerciālajiem transportlīdzekļiem uzstādāmo riepu izmēru diapazonu, relatīvā saķeres ar slapju ceļu indeksa mērīšanai izmanto trīs izmēru standarta atsauces testa riepas (SRTT):

a)	SRTT 315/70R22.5 LI=154/150, ASTM F2870;

b)	SRTT 245/70R19.5 LI=136/134, ASTM F2871;

c)	SRTT 225/75 R 16 C LI=116/114, ASTM F2872.

Trīs izmēru standarta atsauces testa riepas izmanto, lai mērītu relatīvo saķeres ar slapju ceļu indeksu, kā norādīts šajā tabulā:

C3 klases riepas
Šaurās riepas SNominal < 285 mm	Platās riepas SNominal ≥ 285 mm
SRTT 245/70R19.5 LI=136/134	SRTT 315/70R22.5 LI=154/150
C2 klases riepas SRTT 225/75 R 16 C LI=116/114
SNominal = riepas nominālais šķērsgriezuma platums

2.   TESTA PROCEDŪRA

Salīdzinošo saķeri ar slapju ceļu nosaka, izmantojot:

a)	piekabi vai īpašu riepu vērtēšanas transportlīdzekli; vai

b)	standarta ražojuma transportlīdzekli (M2, M3, N1, N2 vai N3 kategorija), kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3., 2. punkts.

2.1.   Piekabes vai īpašā riepu vērtēšanas transportlīdzekļa procedūra

2.1.1.   Mērījumus veic testa riepām, kas uzmontētas piekabei, ko velk transportlīdzeklis, vai riepas testēšanas transportlīdzeklim.

Bremzi testēšanas pozīcijā tur stingri nospiestu tik ilgi, kamēr rodas pietiekami liels bremzētājmoments, lai izraisītu maksimālo bremzēšanas spēku, kāds rodas pirms riteņu bloķēšanas pie testa ātruma 50 km/h. Piekabe kopā ar velkošo transportlīdzekli vai riepu vērtēšanas transportlīdzeklis atbilst turpmāk minētajām prasībām.

2.1.1.1.

Tas spēj pārsniegt testa ātruma augšējo robežu 50 km/h un bremzētājspēku maksimālas izmantošanas gadījumā spēj saglabāt noteikto testa ātrumu 50 ± 2 km/h.

2.1.1.2.

Tas ir aprīkots ar asi, kas nodrošina vienu testa pozīciju ar hidrauliskajām bremzēm un bremžu iedarbināšanas sistēmu, ko vajadzības gadījumā var vadīt no velkošā transportlīdzekļa. Bremžu sistēma spēj nodrošināt pietiekamu bremzētājmomentu, lai testējamo riepu izmēru un riepu slodzes diapazonā sasniegtu augstāko bremzētājspēka koeficientu.

2.1.1.3.

Tas spēj visā testa laikā saglabāt garenvirziena līdzinājumu (savirzi) un testa riteņu un riepu sāngāzumu ± 0,5 ° robežās no statiskajiem skaitļiem, kas iegūti testa riepu slodzes apstākļos.

2.1.1.4.

Iebūvētā trases slapināšanas sistēmas izmantošana   Sistēma spēj piegādāt tik daudz ūdens, lai riepas un trases virsma riepu priekšā būtu slapja pirms bremzēšanas sākuma un visā testa laikā. Šo iekārtu drīkst aprīkot ar ceļa seguma slapināšanas sistēmu, izņemot tās tvertni, ko piekabes izmantošanas gadījumā uzstāda velkošajā transportlīdzeklī. Ūdeni izsmidzina uz ceļa seguma testējamās riepas priekšā pa piemērotas konstrukcijas sprauslu, kas pie testēšanas ātruma ar iespējami nelielām šļakatām un pilieniem nodrošina ar testējamo riepu saskarē esošā ūdens slāņa vienādu šķērsgriezumu.   Sprauslas konfigurācija un pozīcija nodrošina ūdens strūklas virzību uz testa riepas pusi, un šī strūkla ir vērsta pret ceļa segumu 15 °–30 ° leņķī. Ūdens strūklai jāsaskaras ar ceļa segumu 0,25–0,5 m attālumā riepas kontakta centra priekšā. Sprausla atrodas 100 mm virs ceļa seguma vai minimālajā augstumā, kas vajadzīgs, lai tā nesaskartos ar šķēršļiem, ar kuriem testētājs varētu saskarties, bet šis augstums nedrīkst pārsniegt 200 mm virs ceļa seguma. Ūdens slānis ir vismaz 25 mm platāks nekā riepas protektors, un to veido tā, lai riepa būtu tā centrā. Ūdens daudzums uz saslapinātās joslas platuma vienību ir tieši proporcionāls testēšanas ātrumam. Pie kustības ātruma 50 km/h ūdens padeves ātrums ir 14 l/s uz vienu saslapinātās joslas platuma metru. Ūdens padeves ātruma nominālās vērtības saglabājas ± 10 % robežās.

2.1.2.   Testa procedūra

2.1.2.1.   Testa riepas uzmontē uz diskiem, kurus norādījusi atzīta riepu un disku standartu organizācija, kas uzskaitītas šo noteikumu 6. pielikuma 4. papildinājumā. Riepas borta sēžu uz diska nodrošina ar piemērotu lubrikantu. Lai novērstu riepas slīdēšanu pa riteņa disku, nevajadzētu izmantot pārmērīgu daudzumu lubrikanta.

Tieši pirms testēšanas pārbauda, vai spiediens testa riepā atbilst norādītajam spiedienam riepā pie attiecīgās gaisa temperatūras (auksta temperatūra). Šā standarta vajadzībām testa riepas spiedienu Pt aukstā temperatūrā aprēķina šādi:

kur:

Pr	=	spiediens riepā, kas norādīts uz tās sānsienas. Ja Pt uz sānsienas nav norādīts, testēšanai izmanto spiedienu, kas norādīts piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās un atbilst vienkārša montējuma pieļaujamai slodzei;
Qt	=	riepas statiskā testa slodze;
Qr	=	maksimālā masa, kas saistīta ar riepas pieļaujamās slodzes indeksu.

2.1.2.2.   Riepu piestrādei veic divus braucienus ar bremzēšanu. Riepu vismaz uz divām stundām kondicionē blakus testa trasei, lai tā pielāgotos testa trases apkārtējās vides temperatūrai. Kondicionēšanas laikā riepu(-as) nepakļauj tiešiem saules stariem.

2.1.2.3.   Slodzes apstākļi testēšanas laikā atbilst 75 ± 5 % no vērtības, kas atbilst slodzes indeksam.

2.1.2.4.   Īsi pirms testa trasi kondicionē, veicot vismaz desmit bremzēšanas testa braucienus trases daļā, kura tiks izmantota veiktspējas testēšanas programmā, bet šajā kondicionēšanā izmanto riepas, kuras šajā programmā netiks izmantotas.

2.1.2.5.   Tieši pirms testa pārbauda spiedienu riepā un vajadzības gadījumā noregulē atbilstoši 2.1.2.1. punktā minētajām vērtībām.

2.1.2.6.   Testa ātrums ir 50 ± 2 km/h, un to saglabā šajās robežās visa testa brauciena laikā.

2.1.2.7.   Testa virziens ir vienāds visos viena testa braucienos un tas ir vienāds arī ar to testa riepu virzienu, kuras tika izmantotas SRTT un ar kurām to veiktspēja tiks salīdzināta.

2.1.2.8.   Uz ceļa seguma testa riepas priekšā apmēram 0,5 s pirms bremzēšanas ieslēdz ūdens padevi (ja tiek izmantota iebūvētā slapināšanas sistēma); Samontēto testa riteņu bremzes izmanto tā, lai augstākais bremzētājspēks tiktu sasniegts 0,2–1,0 sekundēs pēc bremžu iedarbināšanas.

2.1.2.9.   Jaunu riepu gadījumā pirmos divus bremzēšanas braucienus neņem vērā, uzskatot tos par riepas piestrādes braucieniem.

2.1.2.10.   Lai novērtētu riepas veiktspēju salīdzinājumā ar SRTT, bremzēšanas testu jāveic tajā pašā trases zonā.

2.1.2.11.   Testēšanas kārtība ir šāda:

R1 – T – R2

kur:

R1	=	SRTT sākotnējais tests;
R2	=	SRTT atkārtotais tests;
T	=	vērtējamās izmēģināmās riepas tests.

Pirms SRTT testa atkārtošanas var veikt ne vairāk kā trīs izmēģināmo riepu testus, piemēram:

R1 – T1 – T2 – T3 – R2

2.1.2.12.   Katram testam aprēķina bremzēšanas spēka maksimālo koeficientu (μpeak), izmantojot šādu vienādojumu:

(1. vienādojums)

kur:

μ(t)	=	riepas dinamiskā bremzēšanas spēka koeficients reālajā laikā;
fh(t)	=	dinamiskais bremzēšanas spēks reālajā laikā, N;
fh(t)	=	dinamiskā vertikālā slodze reālajā laikā, N.

Izmantojot 1. vienādojumu attiecībā uz riepas dinamisko bremzēšanas spēka koeficientu, aprēķina bremzēšanas spēka maksimālo koeficientu (μpeak), nosakot augstāko μ(t) vērtību pirms riepas bloķēšanās. Analogie signāli jāfiltrē traucējumu novēršanai. Reģistrētos digitālos signālus var filtrēt pēc slīdošās vidējās vērtības metodes.

Bremzēšanas maksimālā koeficienta vidējās vērtības (μpeak, ave) aprēķina, vidējošanai izmantojot četrus vai vairākus derīgus atkārtotus braucienus katram testa un atsauces riepu komplektam, kas izmantots katram testa nosacījumam, ar nosacījumu, ka testi ir veikti vienā dienā.

2.1.2.13.   Rezultātu validācija

Atsauces riepai:

ja bremzēšanas maksimālā koeficienta variācijas koeficients, ko sauc arī par atsauces riepas “standartnovirzi / vidējā vērtība × 100”, ir lielāks nekā 5 %, visus datus noraida, un testu atkārto šai atsauces riepai.

Izmēģināmām riepām:

variācijas koeficientus (standartnovirze / vidējā vērtība × 100) aprēķina visām izmēģināmām riepām. Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā 5 %, visus datus attiecīgajai izmēģināmai riepai noraida, un testu atkārto.

Ja R1 ir bremzēšanas maksimālā koeficienta vidējā vērtība pirmajā atsauces riepas testā, R2 ir bremzēšanas maksimālā koeficienta vidējā vērtība otrajā atsauces riepas testā, tad turpmākās darbības veic saskaņā ar šo tabulu:

Ja izmēģināmo riepu komplektu skaits starp diviem secīgiem braucieniem ar atsauces riepām ir	un ja kvalificējamo izmēģināmo riepu komplekts ir	tad “Ar” aprēķina šādi:
1 R1 – T1 – R2	T1	Ra = 1/2 (R1 + R2)
2 R1 – T1 – T2 – R2	T1 T2	Ra = 2/3 R1 + 1/3 R2 Ra = 1/3 R1 + 2/3 R2
3 R1 – T1 – T2 – T3 – R2	T1 T2 T3	Ra = 3/4 R1 + 1/4 R2 Ra = 1/2 (R1 + R2) Ra = 1/4 R1 + 3/4 R2

2.1.2.14.   Saķeres ar slapju ceļu indeksu (G) aprēķina šādi:

Saķeres ar slapju ceļu indekss (G) = μ peak,ave (T)/μ peak, ave (R)

Tas parāda izmēģināmās riepas (T) bremzēšanas veiktspējas relatīvo saķeres ar slapju ceļu indeksu salīdzinājuma ar atsauces riepām (R).

2.2.   Standarta transportlīdzekļa procedūra

2.2.1.   Izmantotajam transportlīdzeklim ir divas asis, un tas ir aprīkots ar pretbloķēšanas sistēmu (piem., M2, M3, N1, N2 vai N3 kategorijas standarta ražojuma transportlīdzeklis). ABS ir tāda, lai aizvien tiktu nodrošināta atbilstība saķeres izmantojuma prasībām, kas paredzētas šajos noteikumos, un izmantotās sistēmas ir salīdzināmas un darbojas stabili visos testos ar dažādām riepām.

2.2.1.1.   Mēriekārtas

Transportlīdzekli aprīko ar devēju, kas piemērots ātruma mērīšanai uz slapjas virsmas, kā arī starp diviem dažādiem ātrumiem nobrauktā attāluma mērīšanai.

Transportlīdzekļa ātruma mērīšanai izmanto ātruma mērīšanas piektā riteņa vai bezkontakta sistēmu.

Jāievēro šādas pielaides:

a)	attiecībā uz ātruma mērījumiem: ± 1 % vai ± 0,5 km/h, izvēloties lielāko vērtību;

b)	attāluma mērījumiem: ± 1 × 10– 1 m.

Transportlīdzeklī var izmantot displeju, kurā tiek parādīts izmērītais ātrums vai atšķirība starp izmērīto ātrumu un testa atsauces ātrumu, lai vadītājs varētu mainīt transportlīdzekļa ātrumu.

Datu ieguves sistēmu var arī izmantot mērījumu glabāšanai.

2.2.2.   Testa procedūra

Pēc noteikta sākotnējā ātruma sasniegšanas ar pietiekamu spēku vienlaikus iedarbina abu asu bremzes tā, lai ieslēgtos arī ABS sistēma.

2.2.2.1.   Vidējo palēninājumu (AD) aprēķina intervālā starp diviem definētiem ātrumiem: sākotnējais ātrums ir 60 km/h un beigu ātrums ir 20 km/h.

2.2.2.2.   Transportlīdzekļa aprīkojums

Uz pakaļējās ass pēc izvēles var būt divas vai četras riepas.

Atsauces riepu testēšanas laikā uz abām asīm ir atsauces riepas “a” (kopā četras vai sešas atsauces riepas atkarībā no iepriekš minētās izvēles).

Izmēģināmās riepas testēšanai ir pieļaujamas trīs konfigurācijas:

a)	“1. konfigurācija”: izmēģināmās riepas uz priekšējās un pakaļējās ass (šī ir standartkonfigurācija, kas jāizmanto katru reizi, ja tas iespējams);

b)	“2. konfigurācija”: izmēģināmās riepas uz priekšējās ass un atsauces riepas vai kontroles riepas uz pakaļējās ass (pieļaujama, ja uz pakaļējās ass izmēģināmo riepu uzmontēšana nav iespējama);

c)	“3. konfigurācija”: izmēģināmās riepas uz pakaļējās ass un atsauces riepas vai kontroles riepas uz priekšējās ass (pieļaujama, ja uz priekšējās ass izmēģināmo riepu uzmontēšana nav iespējama).

2.2.2.3.   Gaisa spiediens riepā

a)

Ja vertikālā slodze ir vienāda ar vai lielāka nekā 75 % no riepas pieļaujamās slodzes, testa spiedienu riepā “Pt” aprēķina šādi: Pt = Pr · (Qt/Qr)1,25 Pr = spiediens riepā, kas norādīts uz tās sānsienas. Ja Pt uz sānsienas nav norādīts, testēšanai izmanto spiedienu, kas norādīts piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās un atbilst vienkārša montējuma pieļaujamai slodzei; Qt = riepas statiskā testa slodze; Qr = maksimālā masa, kas saistīta ar riepas pieļaujamās slodzes indeksu.

b)	Ja vertikālā slodze ir mazāka nekā 75 % no riepas pieļaujamās slodzes, testa spiedienu riepā “Pt” aprēķina šādi: Pt = Pr · (0,75)1,25 = (0,7) · Pr Pr = spiediens riepā, kas norādīts uz tās sānsienas.

Ja Pt uz sānsienas nav norādīts, testēšanai izmanto spiedienu, kas norādīts piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās un atbilst vienkārša montējuma maksimālajai slodzei;

Spiedienu riepā pārbauda tieši pirms testēšanas gaisa temperatūrā.

2.2.2.4.   Riepu slodze

Statiskā slodze uz katru asi testa procedūras laikā paliek nemainīga. Statiskā slodze uz katru riepu ir 60–100 % robežās no izmēģināmās riepas pieļaujamās slodzes. Šī vērtība nedrīkst pārsniegt 100 % no atsauces riepas pieļaujamās slodzes.

Atšķirība starp vienas ass riepu slodzēm nedrīkst būt lielāka kā 10 %.

Ja tiek izmantota montēšanas 2. vai 3. konfigurācija, ir jāievēro šādas papildu prasības:

2. konfigurācija: priekšējās ass slodze > pakaļējās ass slodze.

Uz pakaļējās ass pēc izvēles var būt divas vai četras riepas.

3. konfigurācija: pakaļējās ass slodze > priekšējās ass slodze × 1,8.

2.2.2.5.   Riepas sagatavošana un piestrāde

2.2.2.5.1.   Testa riepu testēšanai uzmontē uz attiecīgās riepas ražotāja norādītā diska.

Riepas borta sēžu uz diska nodrošina ar piemērotu lubrikantu. Lai novērstu riepas slīdēšanu pa riteņa disku, nevajadzētu izmantot pārmērīgu daudzumu lubrikanta.

2.2.2.5.2.   Uzmontētās testa riepas novieto testēšanas vietā vismaz uz divām stundām tā, lai pirms testēšanas to temperatūra būtu vienāda ar gaisa temperatūru, un riepas var novietot ēnā, lai izvairītos no to pārmērīgas uzsilšanas saules staros. Piestrādei veic divus piestrādes braucienus.

2.2.2.5.3.   Ceļa segumu kondicionē, veicot vismaz desmit testa braucienus ar riepām, kuras testa programmā netiks izmantotas, ar sākotnējo ātrumu, kas vienāds ar vai lielāks nekā 65 km/h (šis ātrums ir lielāks nekā sākotnējais testa ātrums, jo šādi tiek nodrošināts, ka tiek kondicionēts pietiekami garš trases posms).

2.2.2.6.   Procedūra

2.2.2.6.1.   Pirmkārt, transportlīdzeklim uzmontē atsauces riepu komplektu.

Transportlīdzekli sākumzonā paātrina līdz 65 ± 2 km/h.

Bremžu iedarbināšanu vienmēr izdara tajā pašā trases vietā ar piecu metru pielaidi garenvirzienā un 0,5 metru pielaidi šķērsvirzienā.

2.2.2.6.2.   Atkarībā no pārnesumkārbas veida ir iespējami divi gadījumi:

a)	Manuālā pārnesumkārba Tiklīdz vadītājs ir mērījumu zonā un ir sasniedzis 65 ± 2 km/h, tiek izspiests sajūgs un strauji tiek nospiests bremžu pedālis; bremžu pedālis tiek turēts nospiests tik ilgi, cik nepieciešams mērījumu veikšanai.

b)	Automātiskā pārnesumkārba Tiklīdz vadītājs ir mērījumu zonā un ir sasniedzis 65 ± 2 km/h, tiek ieslēgts neitrālais pārnesums un strauji tiek nospiests bremžu pedālis; bremžu pedālis tiek turēts nospiests tik ilgi, cik nepieciešams mērījumu veikšanai.

Bremžu automātisku iedarbināšanu var veikt, izmantojot detektēšanas sistēmu, kas sastāv no divām daļām, no kurām viena ir indeksēta pie trases, bet otra atrodas transportlīdzeklī. Šādā gadījumā bremzēšana ar lielāku precizitāti notiek tajā pašā trases daļā.

Ja kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem mērījuma laikā netiek izpildīts (ātruma pielaide, bremzēšanas laiks utt.), mērījumu noraida, un to veic no jauna.

2.2.2.6.3.   Testu secība

Piemēri:

Trīs izmēģināmo riepu komplektu (T1 līdz T3) un atsauces riepu (R) testa braucienu secība varētu būt šāda: R – T1 – T2 – T3 – R

Piecu izmēģināmo riepu komplektu (T1 līdz T5) un atsauces riepu (R) testa braucienu secība varētu būt šāda: R – T1 – T2 – T3 – R –T4 – T5 – R

2.2.2.6.4.   Testa virziens ir vienāds visos viena testa braucienos, un tas ir vienāds arī ar to izmēģināmo riepu virzienu, kuras tika izmantotas SRTT un ar kurām to veiktspēja tiks salīdzināta.

2.2.2.6.5.   Katrā testā un jaunu riepu gadījumā pirmos divus bremzēšanas mērījumus neņem vērā.

2.2.2.6.6.   Pēc tam, kad tajā pašā virzienā ir izdarīti vismaz trīs derīgi mērījumi, atsauces riepas aizstāj ar izmēģināmo riepu komplektu (izmanto vienu no 2.2.2.2. punktā paredzētajām konfigurācijām), un veic vismaz sešus derīgus mērījumus.

2.2.2.6.7.   Pirms atsauces riepu atkārtotas testēšanas var testēt ne vairāk kā trīs izmēģināmu riepu komplektus.

2.2.2.7.   Mērījumu rezultātu apstrāde

2.2.2.7.1.   Vidējā palēninājuma (AD) aprēķināšana

Katru reizi, kad mērījums tiek atkārtots, vidējo palēninājumu “AD” (m/s– 2) aprēķina šādi:

kur d (m) ir veiktais attālums intervālā starp sākotnējo ātrumu Si (m/s– 1) un beigu ātrumu Sf (m/s– 1).

2.2.2.7.2.   Rezultātu validācija

Atsauces riepai:

ja AD variācijas koeficients jebkurās divās viena otrai sekojošās testa trīs braucienu grupās ar atsauces riepām ir lielāks par 3 %, visus datus noraida, un testa braucienus atkārto ar visām testa riepām (izmēģināmām riepām un atsauces riepām). AD variācijas koeficientu aprēķina šādi:

Izmēģināmām riepām:

Variācijas koeficientus aprēķina visām izmēģināmām riepām.

Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā 3 %, visus datus attiecīgajai izmēģināmai riepai noraida, un testu atkārto.

2.2.2.7.3.   Vidējā AD aprēķināšana

Ja R1 ir AD vidējā vērtība pirmajā atsauces riepas testā, R2 ir AD vidējā vērtība otrajā atsauces riepas testā, tad turpmākās darbības veic saskaņā ar 1. tabulu.

Ra ir atsauces riepas koriģētais vidējais AD.

1. tabula

Izmēģināmo riepu komplektu skaits starp diviem secīgiem braucieniem ar atsauces riepām	Apstiprināmo izmēģināmo riepu komplekts	Ra
1. R1-T1-R2	T1	Ra = 1/2 (R1 + R2)
2. R1-T1-T2-R2	T1	Ra = 2/3 R1 + 1/3 R2
	T2	Ra = 1/3 R1 + 2/3 R2
3. R1-T1-T2-T3-R2	T1	Ra = 3/4 R1 + 1/4 R2
	T2	Ra = 1/2 (R1 + R2)
	T3	Ra = 1/4 R1 + 3/4 R2

2.2.2.7.4.   Bremzēšanas spēka koeficienta (BFC) aprēķināšana

BFC(R) un BFC(T) aprēķina saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula

Riepas veids	Bremzēšanas spēka koeficients
Atsauces riepa	BFC(R) = Ra/g
Izmēģināmā riepa	BFC(T) = Ta/g
g ir brīvās krišanas paātrinājums (aptuveni 9,81 m/s– 2)

Ta (a = 1, 2, utt.) ir izmēģināmo riepu testu AD vērtību vidējā vērtība

2.2.2.7.5.   Riepas relatīvās saķeres ar slapju ceļu veiktspējas indeksa aprēķināšana

Saķeres ar slapju ceļu indekss parāda izmēģināmo riepu relatīvo veiktspēju salīdzinājumā ar atsauces riepām. Tā iegūšanas veids ir atkarīgs no testa konfigurācijas, kas definēta šā pielikuma 2.2.2.2. punktā. Riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu aprēķina saskaņā ar 3. tabulu.

3. tabula

C1 konfigurācija: izmēģināmās riepas uz abām asīm
C2 konfigurācija izmēģināmās riepas uz priekšējās ass un atsauces riepas uz pakaļējās ass
C3 konfigurācija: atsauces riepas uz priekšējās ass un izmēģināmās riepas uz pakaļējās ass

kur:

“G”	:	slogota transportlīdzekļa smagumcentrs;
“m”	:	slogota transportlīdzekļa masa (kg);
“a”	:	horizontālais attālums starp priekšējo asi un slogota transportlīdzekļa smagumcentru (m);
“b”	:	horizontālais attālums starp pakaļējo asi un slogota transportlīdzekļa smagumcentru;
“h”	:	vertikālais attālums starp zemes virsmu un slogota transportlīdzekļa smagumcentru (m); NB! Ja “h” nav precīzi zināms, tiek izmantotas sliktākās pieļaujamās vērtības: 1,2 – C2 konfigurācijā un 1,5 – C3 konfigurācijā.
“γ”	:	noslogota transportlīdzekļa paātrinājums (m · s– 2)
“g”	:	brīvās krišanas paātrinājums (m · s– 2);
“X1”	:	priekšējās riepas garenvirziena (X virzienā) reakcija uz ceļa virsmas;
“X2”	:	pakaļējās riepas garenvirziena (X virzienā) reakcija uz ceļa virsmas;
“Z1”	:	priekšējās riepas parastā (Z virzienā) reakcija uz ceļa virsmas;
“Z2”	:	pakaļējās riepas parastā (Z virzienā) reakcija uz ceļa virsmas.

1. attēls

Apzīmējumu skaidrojumi saistībā ar riepas saķeres indeksu

2.2.2.8.   Izmēģināmās riepas un atsauces riepas saķeres ar slapju ceļu raksturlielumu salīdzināšana, izmantojot kontroles riepu

Ja izmēģināmās riepas izmērs ievērojami atšķiras no atsauces riepas izmēra, var nebūt iespējams veikt tiešu salīdzinājumu, izmantojot tādu pašu transportlīdzekli. Šajā metodē tiek izmantota pārejas standarta riepa, ko turpmāk sauc par kontroles riepu.

2.2.2.8.1.   Principa pamatā ir kontroles riepas un divu tādu dažādu transportlīdzekļu izmantošana, ar kuriem novērtē izmēģināmās riepas salīdzinājumā ar atsauces riepu.

Vienam transportlīdzeklim var uzmontēt atsauces riepu un kontroles riepu un otram – kontroles riepu un izmēģināmo riepu. Visi nosacījumi atbilst 2.2.1.2.–2.2.2.5. punkta prasībām.

2.2.2.8.2.   Pirmajā novērtējumā salīdzina kontroles riepu un atsauces riepu. Šādi iegūst “saķeres ar slapju ceļu 1. indeksu”, kas ir kontroles riepas relatīvā efektivitāte salīdzinājumā ar atsauces riepu.

2.2.2.8.3.   Otrajā novērtējumā salīdzina izmēģināmo riepu un kontroles riepu. Šādi iegūst “saķeres ar slapju ceļu 2. indeksu”, kas ir izmēģināmās riepas relatīvā efektivitāte salīdzinājumā ar kontroles riepu.

Otro novērtējumu izdara uz tās pašas trases, kurā notika pirmais novērtējums, un tos veic vienas nedēļas laikā. Slapjās virsmas temperatūra ir ± 5 °C robežās salīdzinājumā ar temperatūru pirmajā novērtējumā. Kontroles riepu komplekts (četras vai sešas riepas) fiziski ir tas pats riepu komplekts, kas tika izmantots pirmajā novērtējumā.

2.2.2.8.4.   Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu salīdzina ar atsauces riepu, reizinot iepriekš aprēķinātās relatīvās efektivitātes vērtības:

(saķeres ar slapju ceļu 1. indekss × saķeres ar slapju ceļu 2. indekss)

Piezīme. Kad testa eksperts nolemj kā kontroles riepu izmantot SRTT riepu (t. i., testa procedūrā tiek tieši salīdzinātas divas SRTT riepas, nevis SRTT riepa ar kontroles riepu), SRTT riepu salīdzinājumu sauc par “vietējo izmaiņu koeficientu”.

Ir atļauts izmantot iepriekšēju SRTT riepu salīdzinājumu.

Salīdzinājuma rezultātus periodiski pārbauda.

2.2.2.8.5.   Riepu komplekta izvēlēšanās par kontroles riepu komplektu

“Kontroles riepu” komplekts ir identisku riepu grupa, kas izgatavotas vienā rūpnīcā vienas nedēļas laikposmā.

2.2.2.8.6.   Atsauces un kontroles riepas

Pirms pirmā novērtējuma (kontroles riepa un atsauces riepa) riepas var uzglabāt parastos apstākļos. Visas riepas no viena kontroles riepu komplekta glabā vienādos apstākļos.

2.2.2.8.7.   Kontroles riepu glabāšana

Tiklīdz kontroles riepu komplekts ir novērtēts salīdzināšanai ar atsauces riepu, attiecībā uz maiņas kontroles riepu jāievēro īpaši glabāšanas apstākļi.

2.2.2.8.8.   Atsauces riepu un kontroles riepu nomaiņa

Ja testēšanas rezultātā riepa nodilusi nevienādi vai ir bojāta vai ja nodilums ietekmē testēšanas rezultātus, šādu riepu turpmāk vairs neizmanto.

6. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA RITES PRETESTĪBAS MĒRĪŠANAI

1.   TESTA METODES

Šajos noteikumos turpmāk uzskaitīti vairāki alternatīvi testa metožu varianti. Testētājs var izvēlēties piemērojamo metodi. Katrai metodei testa mērījumus konvertē spēkā, kas iedarbojas uz riepas/veltņa saskarni. Mērāmie parametri ir šādi:

a)	izmantojot spēka metodi – reakcijas spēks, ko mēra vai konvertē pie riepas vārpstas (1);

b)	izmantojot griezes momenta metodi – primārais griezes moments, ko mēra pie testa veltņa (2);

c)	izmantojot palēninājuma metodi – testa veltņa un riepas montējuma palēninājuma mērījumi (2);

d)	izmantojot jaudas metodi – testa veltņa ievades jaudas mērījumi (2).

2.   TESTA APRĪKOJUMS

2.1.   Veltņa specifikācijas

2.1.1.   Diametrs

Testa dinamometram ir cilindrisks spararats (veltnis), kura diametrs ir vismaz 1,7 m.

Fr un Cr vērtības izsaka attiecībā pret veltni, kura diametrs ir 2,0 m. Ja izmanto veltni, kura diametrs nav 2,0 m, saskaņā ar šā pielikuma 6.3. punktā aprakstīto metodi veic korelācijas pielāgojumu.

2.1.2.   Virsma

Veltnim ir gluda tērauda virsma. Lai uzlabotu parazītisko zudumu noteikšanas testa rādījumu precizitāti, var izmantot arī veltni ar teksturētu virsmu, kas regulāri jātīra.

Fr un Cr vērtības izsaka attiecībā pret veltni ar gludu virsmu. Ja izmanto veltni ar teksturētu virsmu, rīkojas saskaņā ar 1. papildinājuma 7. punktu.

2.1.3.   Platums

Veltņa testa virsmas platums pārsniedz testa riepas kontaktlaukuma platumu.

2.2.   Mērījumu disks (sk. 2. papildinājumu)

Riepu uzmontē uz šāda tērauda vai vieglmetāla mērījumu diska:

a)	C1 klases riepām diska platums ir saskaņā ar ISO 4000 -1:2010;

b)	C2 un C3 klases riepām diska platums ir saskaņā ar ISO 4209 1:2001.

Ja iepriekš minētajos ISO standartos platums nav paredzēts, var izmantot diska platumu, ko definējusi viena no standartizācijas organizācijām, kas uzskaitītas 4. papildinājumā.

2.3.   Slodze, centrējums, kontroles un instrumentu precizitāte

Šo parametru mērījumi ir pietiekami precīzi vajadzīgo testa datu iegūšanai. Konkrētās un attiecīgās vērtības sk. 1. papildinājumā.

2.4.   Termiskā vide

2.4.1.   Atsauces apstākļi

Atsauces gaisa temperatūra ir 25 °C, un to mēra tādā attālumā no riepas sānsienas, kas ir vismaz 0,15 m un nepārsniedz 1 m.

2.4.2.   Alternatīvi nosacījumi

Ja gaisa temperatūra testa laikā atšķiras no atsauces gaisa temperatūras, rites pretestības mērījumus saskaņā ar šā pielikuma 6.2. punktu koriģē atbilstoši atsauces gaisa temperatūrai.

2.4.3.   Veltņa virsmas temperatūra

Jācenšas nodrošināt, lai testa veltņa virsmas temperatūra testa sākumā būtu tāda pati kā gaisa temperatūra.

3.   TESTA APSTĀKĻI

3.1.   Vispārīgas prasības

Testa laikā tiek mērīta rites pretestība, piesūknējot riepu un ļaujot spiedienam riepā palielināties, tai sasilstot.

3.2.   Testa ātrumi

Vērtību iegūst pie atbilstošā veltņa ātruma, kas norādīts 1. tabulā.

1. tabula

Testa ātrumi (km/h)

Riepas klase	C1	C2 un C3	C3
Slodzes indekss	Visi	LI ≤ 121	LI > 121
Ātruma simbols	Visi	Visi	J: 100 km/h un zemāks vai riepas, kas nav marķētas ar ātruma simbolu	K: 110 km/h un augstāks
Ātrums	80	80	60	80

3.3.   Testa slodze

Standarta testa slodzi aprēķina, izmantojot 2. tabulā norādītās vērtības, un uztur 1. papildinājumā norādītās pielaides robežās.

3.4.   Spiediens testa riepā

Spiediens riepā atbilst 2. tabulā norādītajam spiedienam, un to ierobežo ar precizitāti, kas minēta šā pielikuma 1. papildinājuma 4. punktā.

2. tabula

Testa slodze un spiediens riepā

Riepas klase	C1 (1)		C2, C3
	Standartslodze	Pastiprinātās riepas
Slodze procentos no pieļaujamās slodzes	80	80	85 (2) (% no vienkārša montējuma slodzes)
Spiediens riepā kPa	210	250	Atbilstošs vienkārša montējuma riepas pieļaujamai slodzei (3)
Piezīme. Spiedienu riepā ierobežo ar šā pielikuma 1. papildinājuma 4. punktā norādīto precizitāti.

3.5.   Ilgums un ātrums

Ja izmanto palēninājuma metode, jāievēro šādas prasības:

a)	palēninājumu j nosaka diferenciālā dω/dt vai netiešā Δω/Δt veidā, kur ω ir leņķiskais ātrums un t ir laiks. Ja izmanto diferenciālo dω/dt veidu, tad jāpiemēro šā pielikuma 5. papildinājuma ieteikumi;

b)	pie ilguma Δt laika inkrementi nepārsniedz 0,5 s;

c)	testa veltņa ātruma variācija vienā laika inkrementā nepārsniedz 1 km/h.

4.   TESTA PROCEDŪRA

4.1.   Vispārīgas prasības

Turpmāk aprakstītās testa procedūras posmus veic norādītajā secībā.

4.2.   Termiskā kondicionēšana

Piepumpētas riepas novieto testa vietas termiskajos apstākļos:

a)	C1 klases riepas – vismaz trīs stundas;

b)	C2 un C3 klases riepas – vismaz sešas stundas.

4.3.   Spiediena koriģēšana

Pēc termiskās kondicionēšanas spiedienu riepā koriģē atbilstoši testa spiedienam un 10 minūtes pēc korekcijas to verificē.

4.4.   Uzsildīšana

Uzsildīšanas ilgums atbilst 3. tabulā norādītajam ilgumam.

3. tabula

Uzsildīšanas ilgums

Riepas klase	C1	C2 un C3 LI ≤ 121	C3 LI > 121
Nominālais diska diametrs	Visi	Visi	< 22,5	≥ 22,5
Uzsildīšanas ilgums	30 min.	50 min.	150 min.	180 min.

4.5.   Mērījumi un to reģistrēšana

Mēra un reģistrē šādus parametrus (sk. 1. attēlu):

a)	testa ātrums Un;

b)	slodze uz riepu perpendikulāri veltņa virsmai Lm;

c)	sākotnējais spiediens testa riepā, kā noteikts 3.3. punktā;

d)	izmērītais rites pretestības koeficients Cr un tā koriģētā vērtība Crc 25 °C temperatūrā un pie veltņa diametra – 2 m;

e)	attālums no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai stacionārā stāvoklī rL;

f)	gaisa temperatūra tamb;

g)	testa veltņa rādiuss R;

h)	izvēlētā testa metode;

i)	testa disks (izmērs un materiāls);

j)	riepas izmērs, ražotājs, tips, identifikācijas numurs (ja ir), ātruma simbols, slodzes indekss, DOT (Department of Transportation – ASV Transporta departaments) numurs.

1. attēls

Teksts attēlu

Visi mehāniskie lielumi (spēki, griezes momenti) ir orientēti saskaņā ar ISO 8855:1991 norādītajām asu sistēmām.

Virzienriepu kustības virziens atbilst to norādītajam rotācijas virzienam.

4.6.   Parazītisko zudumu mērījumi

Parazītiskos zudumus nosaka, izmantojot turpmāk 4.6.1. vai 4.6.2. punktā aprakstīto procedūru.

4.6.1.   Parazītisko zudumu noteikšanas tests

Parazītisko zudumu noteikšanas testu veic saskaņā ar šādu procedūru:

a)

samazina slodzi, lai saglabātu riepas testa ātrumu bez buksēšanas (3). Ieteicamās slodzes vērtības ir šādas: i) C1 klases riepām ieteicamā vērtība ir 100 N, bet maksimālā – 200 N; ii) C2 klases riepām ieteicamā vērtība ir 150 N, bet maksimālā ir 200 N mašīnām, kas paredzētas C1 klases riepu mērījumiem, vai 500 N mašīnām, kas paredzētas C2 un C3 klases riepu mērījumiem; iii) C3 klases riepām ieteicamā vērtība ir 400 N, bet maksimālā – 500 N;

b)	atkarībā no izmantojamās metodes reģistrē vārpstas spēku Ft, pievadīto griezes momentu Tt, vai jaudu (3);

c)	reģistrē slodzi uz riepu perpendikulāri veltņa virsmai Lm  (3).

4.6.2.   Palēninājuma metode

Izmantojot palēninājuma metodi, piemēro šādu procedūru:

a)	riepu noņem no testa virsmas;

b)	reģistrē testa veltņa palēninājumu ΔωDo/ Dt un nenoslogotās riepas palēninājumu ΔωT0/ Δt (3) vai reģistrē testa veltņa palēninājumu jD0 un nenoslogotās riepas palēninājumu jT0 tieši tādā pašā vai līdzīgā veidā saskaņā ar 3.5. punktu.

4.7.   Pielaide mašīnām, kas pārsniedz σm ierobežojumu

Šā pielikuma 4.3.–4.5. punktā minētos posmus veic tikai vienu reizi, ja saskaņā ar 6.5. punktu noteiktā mērījumu standartnovirze:

a)	C1 un C2 klases riepām nepārsniedz 0,075 N/kN;

b)	C3 klases riepām nepārsniedz 0,06 N/kN.

Ja mērījumu standartnovirze pārsniedz šos ierobežojumus, mērīšanas procesu atkārto n reižu, kā aprakstīts 6.5. punktā. Reģistrētā rites pretestības vērtība ir n reižu veikto mērījumu vidējais lielums.

5.   DATU INTERPRETĀCIJA

5.1.   Parazītisko zudumu noteikšana

5.1.1.   Vispārīgas prasības

Ja izmanto spēka, griezes momenta vai jaudas metodi, laboratorija veic 4.6.1. punktā aprakstītos mērījumus, bet palēninājuma metodes gadījumā – 4.6.2. punktā aprakstītos mērījumus, lai testa nosacījumos (slodze, ātrums, temperatūra) precīzi noteiktu riepas vārpstas berzi, riepas un riteņa aerodinamiskos zudumus, veltņa (un attiecīgos gadījumos motora un/vai sajūga) gultņu berzi un veltņa aerodinamiskos zudumus.

Ar riepas/veltņa saskarni saistītos parazītiskos zudumus Fpl, kas izteikti ņūtonos, aprēķina, izmantojot spēku Ft, griezes momentu, jaudu vai palēninājumu, kā norādīts turpmāk 5.1.2.–5.1.5. punktā.

5.1.2.   Spēka metode, veicot mērījumus pie riepas vārpstas

Formula: Fpl = Ft (1 + rL/R)

kur:

Ft	ir riepas vārpstas spēks ņūtonos (sk. 4.6.1. punktu);
rL	ir attālums metros no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai stacionārā stāvoklī;
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.1.3.   Griezes momenta metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Formula: Fpl = Tt/R

kur:

Tt	ir pievadītais griezes moments ņūtonmetros, kā noteikts 4.6.1. punktā;
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.1.4.   Jaudas metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Formula:

kur:

V	ir mašīnas piedziņai pieliktais elektriskais potenciāls voltos;
A	ir mašīnas piedziņas patērētais strāvas stiprums ampēros;
U n	ir testa veltņa ātrums kilometros stundā.

5.1.5.   Palēninājuma metode

Parazītiskos zudumus Fpl, kas izteikti ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

ID	ir testa veltņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
R	ir testa veltņa virsmas rādiuss metros;
ωD0	ir testa veltņa leņķiskais ātrums bez riepas, kas izteikts radiānos sekundē;
Δt0	ir laika inkrements sekundēs, kas izraudzīts parazītisko zudumu mērīšanai bez riepas;
IT	ir vārpstas, riepas un riteņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
Rr	ir riepas rites rādiuss metros;
wT0	ir nenoslogotas riepas leņķiskais ātrums, kas izteikts radiānos sekundē;

vai

kur:

ID	ir testa veltņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
R	ir testa veltņa virsmas rādiuss metros;
jD0	ir testa veltņa bez riepas palēninājums, kas izteikts radiānos uz sekundes kvadrātu;
IT	ir vārpstas, riepas un riteņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
Rr	ir riepas rites rādiuss metros;
jT0	ir nenoslogotas riepas palēninājums, kas izteikts radiānos uz sekundes kvadrātu.

5.2.   Rites pretestības aprēķināšana

5.2.1.   Vispārīgas prasības

Rites pretestību Fr, kas izteikta ņūtonos, aprēķina, izmantojot vērtības, kas iegūtas, testējot riepu šajā starptautiskajā standartā minētajos nosacījumos un atņemot saskaņā ar 5.1. punktu aprēķinātos attiecīgos parazītiskos zudumus Fpl.

5.2.2.   Spēka metode, veicot mērījumus pie riepas vārpstas

Rites pretestību Fr, kas izteikta ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

Fr = Ft[1 + (rL/R)] – Fpl

kur:

Ft	ir riepas vārpstas spēks ņūtonos;
Fpl	ir saskaņā ar 5.1.2. punktu aprēķinātie parazītiskie zudumi;
rL	ir attālums metros no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai stacionārā stāvoklī;
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.2.3.   Griezes momenta metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Rites pretestību Fr, kas izteikta ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

T t	ir pievadītais griezes moments ņūtonmetros;
F pl	ir saskaņā ar 5.1.3. punktu aprēķinātie parazītiskie zudumi;
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.2.4.   Jaudas metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Rites pretestību Fr, kas izteikta ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

V	=	ir mašīnas pievadam pieliktais elektriskais potenciāls voltos;
A	=	ir mašīnas piedziņai patērētais strāvas stiprums ampēros;
U n	=	ir testa veltņa ātrums kilometros stundā;
F pl	=	ir saskaņā ar 5.1.4. punktu aprēķinātie parazītiskie zudumi.

5.2.5.   Palēninājuma metode

Rites pretestību Fr, kas izteikta ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

ID	ir testa veltņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
R	ir testa veltņa virsmas rādiuss metros;
F pl	ir saskaņā ar 5.1.5. punktu aprēķinātie parazītiskie zudumi;
Δt v	ir mērījumiem izraudzītais laika inkrements sekundēs;
Δω v	ir testa veltņa leņķiskā ātruma inkrements bez riepas, kas izteikts radiānos sekundē;
I T	ir vārpstas, riepas un riteņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
R r	ir riepas rites rādiuss metros;
F r	ir rites pretestība ņūtonos;

vai

kur:

ID	ir testa veltņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
R	ir testa veltņa virsmas rādiuss metros;
Fpl	ir saskaņā ar 5.1.5. punktu aprēķinātie parazītiskie zudumi;
jV	ir testa veltņa palēninājums, kas izteikts radiānos uz sekundes kvadrātu;
IT	ir vārpstas, riepas un riteņa inerce rotācijas kustībā, kas izteikta kilogrammetros kvadrātā;
Rr	ir riepas rites rādiuss metros;
Fr	ir rites pretestība ņūtonos.

6.   DATU ANALĪZE

6.1.   Rites pretestības koeficients

Rites pretestības koeficientu Cr aprēķina, rites pretestību izdalot ar riepas slodzi:

kur:

Fr	ir rites pretestība ņūtonos;
Lm	ir testa slodze, kas izteikta kN.

6.2.   Temperatūras korekcija

Ja mērījumi jāveic temperatūrā, kas nav 25 °C (pieņemama ir tikai temperatūra 20 °C–30 °C robežās), veic temperatūras korekciju, izmantojot šādu formulu:

Fr25 ir rites pretestība ņūtonos 25 °C temperatūrā,

Fr25= Fr[1 + K(tamb – 25)]

kur:

Fr	ir rites pretestība ņūtonos;
tamb	ir gaisa temperatūra Celsija grādos;
K	ir vienāds ar: 0,008 C1 klases riepām; 0,010 C2 un C3 klases riepām, kuru slodzes indekss ir vienāds ar 121 vai mazāks par to; 0,006 C3 klases riepām, kuru slodzes indekss ir lielāks nekā 121.

6.3.   Veltņa diametra korekcija

Testa rezultātus, kas iegūti, izmantojot dažādus veltņu diametrus, salīdzina, izmantojot šādu teorētisku formulu:

Fr02 ≅ KFr01

kur:

kur:

R1	ir pirmā veltņa rādiuss metros;
R2	ir otrā veltņa rādiuss metros;
rT	ir puse no riepas nominālā projektētā diametra metros;
Fr01	ir pirmā veltņa rites pretestības vērtība ņūtonos;
Fr02	ir otrā veltņa rites pretestības vērtība ņūtonos.

6.4.   Mērījumu rezultāti

Ja n reižu veikto mērījumu skaits saskaņā ar 4.6. punkta prasībām pārsniedz vienu, mērījumu rezultāts ir n reižu veiktajos mērījumos iegūto Cr vērtību vidējais lielums, kas koriģēts, kā aprakstīts 6.2. un 6.3. punktā.

6.5.   Laboratorija nodrošina, ka testēšanas mašīna, pamatojoties uz vismaz trim mērījumiem, saglabā šādas atsevišķai riepai izmērītās σm vērtības:

σm ≤ 0,075 N/kN C1 un C2 klases riepām,

σm ≤ 0,06 N/kN C3 klases riepām.

Ja minēto prasību attiecībā uz σm nav iespējams izpildīt, turpmāk norādīto formulu izmanto, lai noteiktu n reižu veicamo mērījumu minimālo skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam veselam skaitlim), kas mašīnai jāveic, lai to varētu uzskatīt par atbilstošu šo noteikumu prasībām:

n = (σm/ x)2

kur:

x = 0,075 N/kN C1 un C2 klases riepām;

x = 0,06 N/kN C3 klases riepām.

Ja jāveic vairāki riepas mērījumi, riteni ar uzmontēto riepu starp secīgajiem mērījumiem noņem no mašīnas.

Ja noņemšana un uzlikšana atpakaļ aizņem mazāk nekā 10 minūtes, 4.3. punktā minēto uzsildīšanas ilgumu var samazināt:

a)	līdz 10 minūtēm C1 klases riepām;

b)	līdz 20 minūtēm C2 klases riepām;

c)	līdz 30 minūtēm C3 klases riepām.

6.6.   Laboratorijas kontroles riepas uzraudzību veic vismaz reizi mēnesī. Šajā viena mēneša uzraudzības periodā veic vismaz trīs atsevišķus mērījumus. Konkrētā viena mēneša periodā veikto trīs mērījumu vidējos rādītājus novērtē, lai pārliecinātos, vai salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša novērtējumu nav radušās novirzes.

---

(1)  Mērījumu rezultātos ir iekļauti arī riteņa un riepas gultņu un aerodinamiskie zudumi, kas arī jāņem vērā turpmākai datu interpretācijai.

(2)  Mērījumu rezultātos, kas iegūti ar griezes momenta, palēninājuma un jaudas metodi, ir iekļauti arī riteņa, riepas un veltņa gultņu un aerodinamiskie zudumi, kas arī jāņem vērā turpmākai datu interpretācijai.

(1)  To vieglo automobiļu spiediens riepā, kuras neietilpst ISO 4000-1:2010 norādītajās kategorijās, atbilst riepu ražotāja ieteiktajam spiedienam riepā pie riepas pieļaujamās slodzes un ir samazināts par 30 kPa.

(2)  Kā vienkārša montējuma riepas slodzes procentuāla daļa vai 85 % no vienkārša montējuma riepas pieļaujamās slodzes, kas (ja nav norādīta uz riepas) norādīta piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās.

(3)  Uz riepas sānsienas norādītais spiediens riepā vai spiediens, kas (ja nav norādīts uz sānsienas) norādīts piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās un atbilst vienkārša montējuma riepas pieļaujamai slodzei.

(3)  Izņemot spēka metodi, mērījumu rezultātos ir iekļauti arī riteņa un riepas gultņu un aerodinamiskie zudumi, kā arī veltņa zudumi, kas arī jāņem vērā. Ir zināms, ka vārpstas un veltņa gultņu berze ir atkarīga no pieliktās slodzes. Tas nozīmē, ka noslogotas sistēmas mērījumos tā atšķiras no parazītisko zudumu noteikšanas testa mērījumiem. Tomēr praktisku apsvērumu dēļ šo atšķirību var neņemt vērā.