Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena ir jāpārbauda ANO EEK dokumenta TRANS/WP/.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 48 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz

SATURS

NOTEIKUMI

PIELIKUMI

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz M un N kategorijas transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija) (1) attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lietotas šādas definīcijas.

2.1.   “Transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu.

2.2.   “Transportlīdzekļa tips attiecībā uz gaismas un signālierīču uzstādījumu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras 2.2.1.–2.2.4. punktā minētajos būtiskajos aspektos.

Tāpat par “cita tipa transportlīdzekļiem” neuzskata transportlīdzekļus, kas atšķiras 2.2.1.–2.2.4. punkta nozīmē, bet atšķirības neattiecas uz lukturu veidu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību un attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto tuvās gaismas slīpumu, kā arī transportlīdzekļus, kuri ir vai nav aprīkoti ar papildu lukturiem:

2.3.   “Šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei.

2.4.   “Transportlīdzeklis bez kravas” ir transportlīdzeklis bez vadītāja, apkalpes, pasažieriem un kravas, bet ar pilnu degvielas tvertni, rezerves riteni un standarta instrumentiem.

2.5.   “Transportlīdzeklis ar kravu” ir transportlīdzeklis, kas noslogots līdz tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai, kuru nosaka izgatavotājs, kas saskaņā ar 5. pielikumā aprakstīto paņēmienu nosaka arī šīs masas sadalījumu pa asīm.

2.6.   “Ierīce” ir elements vai elementu komplekts, kam ir viena vai vairākas funkcijas:

2.6.1.   “apgaismes funkcija” ir gaisma, ko izstaro ierīce, lai apgaismotu ceļu un objektus transportlīdzekļa kustības virzienā;

2.6.2.   “gaismas signālierīces funkcija” ir ierīces raidīta vai atstarota gaisma, lai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem sniegtu vizuālu informāciju par transportlīdzekļa klātbūtni, identifikāciju un/vai tā braukšanas virziena maiņu.

2.7.   “Lukturis” ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai vai gaismas signāla raidīšanai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Arī pakaļējās numura zīmes apgaismojumu un atstarotājus uzskata par lukturiem. Šajos noteikumos par lukturiem neuzskata M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos uzstādītas gaismu izstarojošas pakaļējās numura zīmes un apkalpošanas durvju apgaismošanas sistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107.

2.7.1.   Gaismas avots (2)

2.7.2.   “Ekvivalenti lukturi” ir lukturi, kam ir identiska funkcija un kas atļauti valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; šie lukturi pēc raksturlielumiem var atšķirties no lukturiem, kas transportlīdzeklim uzstādīti apstiprināšanas dienā, ja vien tie atbilst šo noteikumu prasībām.

2.7.3.   “Neatkarīgi lukturi” ir ierīces ar atsevišķām redzamām virsmām atskaites ass virzienā (3), atsevišķiem gaismas avotiem un atsevišķiem lukturu korpusiem.

2.7.4.   “Grupēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām redzamām virsmām atskaites ass virzienā (3) un atsevišķiem gaismas avotiem, bet kopēju luktura korpusu.

2.7.5.   “Kombinēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām redzamām virsmām atskaites ass virzienā (3), bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

2.7.6.   “Savietoti lukturi” ir ierīces ar atsevišķiem gaismas avotiem vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos (piemēram, optiski, mehāniski, elektriski atšķirīgi), ar pilnīgi vai daļēji kopējām redzamām virsmām atskaites ass virzienā (3) un kopēju luktura korpusu (4).

2.7.7.   “Monofunkcionāls lukturis” ir ierīces daļa, kam ir tikai viena apgaismes ierīces vai gaismas signālierīces funkcija.

2.7.8.   “Ieslēpjams lukturis” ir lukturis, ko var daļēji vai pilnīgi noslēpt, kad to nelieto. To var izdarīt ar aizbīdāmu pārsegu, pārvietojot lukturi, vai jebkurā citā piemērotā veidā. Apzīmējot ieslēpjamu lukturi, kuru grozot ir iespējams ievilkt virsbūvē, galvenokārt lieto terminu “ievelkams”.

2.7.9.   “Galvenais tālās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai tālu transportlīdzekļa priekšā.

2.7.10.   “Galvenais tuvās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā, lai nevajadzīgi neapžilbinātu vai citādi netraucētu pretimbraucējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

2.7.11.   “Virzienrādītājs” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

Virzienrādītāju vai virzienrādītājus var izmantot arī saskaņā ar Noteikumiem Nr. 97.

2.7.12.   “Bremžu signāllukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu citiem satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzekļa vadītājs ar nolūku samazina garenvirziena kustības ātrumu.

2.7.13.   “Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei; šajā ierīcē var ietilpt vairāki optiski elementi.

2.7.14.   “Priekšējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no priekšas.

2.7.15.   “Pakaļējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.7.16.   “Atstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar transportlīdzekli un kura tuvumā ir vērotājs.

Šajos noteikumos par atstarotājiem neuzskata:

2.7.17.   “Pamanāmības zīme” ir ierīce ar mērķi palielināt transportlīdzekļa pamanāmību, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem vai aizmugures (vai – piekabēm – arī no priekšpuses), atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar transportlīdzekli un kura tuvumā ir vērotājs.

2.7.18.   “Avārijas signāls” ir visu transportlīdzekļa virzienrādītāju vienlaicīga darbība, lai pievērstu uzmanību tam, ka transportlīdzeklis īslaicīgi īpaši apdraud pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

2.7.19.   “Priekšējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismojuma uzlabošanai transportlīdzekļa priekšā miglas vai jebkuras līdzīgas samazinātas redzamības gadījumā.

2.7.20.   “Pakaļējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai biezā miglā transportlīdzeklis būtu vieglāk saredzams no aizmugures.

2.7.21.   “Atpakaļgaitas lukturis” ir lukturis, ko lieto, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un lai brīdinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt.

2.7.22.   “Stāvgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai pievērstu uzmanību stāvošam transportlīdzeklim apbūvētā rajonā. Šādos apstākļos tas aizstāj priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus.

2.7.23.   “Kontūrgaismas lukturis” ir lukturis, kas novietots galējā ārmalā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa augšgalam ar mērķi skaidri norādīt uz transportlīdzekļa gabarītplatumu. Šis lukturis ir paredzēts dažu transportlīdzekļu un piekabju priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu papildināšanai, lai īpaši informētu par transportlīdzekļa apmēriem.

2.7.24.   “Sānu gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu par transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem.

2.7.25.   “Dienas gaitas lukturis” ir lukturis, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa pamanāmību no priekšpuses dienas laikā.

2.7.26.   “Pagrieziena lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai papildus apgaismotu ceļa daļu, kas atrodas pie transportlīdzekļa priekšējā stūra tajā pusē, uz kuru transportlīdzeklis gatavojas pagriezties.

2.7.27.   “Objektīvā gaismas plūsma” ir nomaināma gaismas avota projektētā gaismas plūsma vai gaismas avota modulis. To norādītās pielaides robežās sasniedz, nomaināmam gaismas avotam vai gaismas avota modulim pieslēdzot elektrisko strāvu no barošanas avota ar noteiktu pārbaudes spriegumu, kā norādīts gaismas avota datu lapā vai tehniskajā specifikācijā, kas saņemta kopā ar gaismas avota moduli.

2.7.28.   “Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma” (jeb “AFS”) ir apgaismes ierīce, kuras tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 123 un kura nodrošina gaismas ar atšķirīgiem raksturlielumiem, lai tās varētu lietot automātiskai tuvās gaismas un, ja nepieciešams, tālās gaismas piemērošanai mainīgiem apstākļiem.

2.7.29.   “Ārējais salona apgaismojums” ir lampa, ko izmanto papildu apgaismojuma radīšanai, lai atvieglotu transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu vai iekraušanas darbības.

2.7.30.   “Savstarpēji atkarīgu lukturu sistēma” ir tādu divu vai trīs savstarpēji atkarīgu lukturu grupa, kuri veic vienu un to pašu funkciju.

2.8.   “Apgaismes ierīces”, “gaismas signālierīces” vai atstarotāja “gaismu izstarojošā virsma” ir virsma, kuru izgatavotājs deklarējis apstiprinājuma pieteikumā, pamatojoties uz rasējumu; skatīt 3. pielikumu (piemēram, 1. un 4. daļu).

To deklarē saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:

2.8.1.   “Teksturēta ārējā lēca” vai “teksturētas ārējās lēcas zona” ir visa ārējā lēca vai tās daļa, kas projektēta tā, lai pārveidotu vai ietekmētu gaismas izplatīšanos no gaismas avota(-iem), būtiski novirzot starus no to sākotnējā virziena.

2.9.   “Apgaismojošā virsma” (skatīt 3. pielikumu).

2.9.1.   “Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma” (skatīt 2.7.9., 2.7.10., 2.7.19., 2.7.21. un 2.7.26. punktu) ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija uz šķērsplaknes, bet galvenajiem lukturiem ar elipsoidālu atstarotāju – lēcas projekcija uz šķērsplaknes. Ja apgaismes ierīcei nav atstarotāja, piemēro 2.9.2. punktā minēto definīciju. Ja luktura gaismu izstarojošā virsma nosedz tikai daļu no atstarotāja pilnās apertūras, ņem vērā tikai šīs daļas projekciju.

Galvenajam tuvās gaismas lukturim apgaismojošo virsmu ierobežo nogriežņa redzamā projekcija uz lēcas. Ja atstarotājs un lēca ir regulējami attiecībā viens pret otru, tos noregulē vidējā stāvoklī.

Ja ir uzstādīta AFS un ja apgaismes funkciju rada divas vai vairākas vienlaicīgi darbojošās apgaismes vienības transportlīdzekļa vienā pusē, atsevišķas apgaismojošās virsmas kopā ņemtas veido apgaismojošo virsmu, kas jāņem vērā (piemēram, 6.22.4. punkta attēlā 8., 9. un 11. apgaismes vienības atsevišķās apgaismojošās virsmas, ja tās, aplūkojot kopā un attiecīgi ņemot vērā to novietojumu, veido transportlīdzekļa labās puses apgaismojošo virsmu, kas jāievēro).

2.9.2.   “Gaismas signālierīces apgaismojošā virsma, izņemot atstarotāju” (2.7.11.–2.7.15., 2.7.18., 2.7.20. un 2.7.22.–2.7.25. punkts) ir luktura taisnlenķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ir saskarē ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu; šo projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 procentiem no kopējās gaismas intensitātes plūst atskaites ass virzienā.

Lai noteiktu apgaismojošās virsmas augšējo, apakšējo un sānu robežu, pārbaudot attālumu līdz transportlīdzekļa galējām malām un augstumu virs zemes, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām vai vertikālām malām.

Saistībā ar citiem apgaismojošās virsmas lietojumiem, piemēram, attālumu starp diviem lukturiem vai funkcijām, izmanto šīs apgaismojošās virsmas ārējās kontūras apveidu. Aizsegi paliek paralēli, bet ir atļauts izmantot citādu centrējumu.

Ja gaismas signālierīces apgaismojošā virsma pilnīgi vai daļēji apņem citas funkcijas apgaismojošo virsmu vai apņem neapgaismotu virsmu, apgaismojošo virsmu pašu var uzskatīt par gaismu izstarojošu virsmu. (Skatīt, piemēram, 3. pielikuma 2., 3., 5. un 6. daļu.).

2.9.3.   “Atstarotāja apgaismojošā virsma” (2.7.16. punkts) saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja deklarāciju, apstiprinot atstarotāju elementus, ir atstarotāja taisnlenķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras deklarētajām atstarotāja optiskās sistēmas ārējām malām, un kas ir paralēla šai asij. Nosakot ierīces apakšējo, augšējo un sānu robežu, ņem vērā tikai vertikālas un horizontālas plaknes.

2.10.   “Redzamā virsma” noteiktā novērošanas virzienā saskaņā ar izgatavotāja vai attiecīgi pilnvarota izgatavotāja pārstāvja pieteikumu ir taisnlenķa projekcija:

Tikai tad, ja gaismas signālierīce izstaro mainīgu gaismas intensitāti, tās redzamo virsmu, kas var būt mainīga, kā noteikts 2.7.1.3. punktā, attiecīgā gadījumā ņem vērā visos apstākļos, ko atļauj mainīgas intensitātes kontrole.

2.11.   “Atskaites ass” ir luktura raksturīgā ass, ko (luktura) izgatavotājs nosaka par atskaites virzienu (H = 0°, V = 0°) redzes lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un uzstādot lukturi transportlīdzeklim.

2.12.   “Atskaites centrs” ir punkts, kurā atskaites ass krustojas ar ārējo gaismu izstarojošo virsmu; to norāda luktura izgatavotājs.

2.13.   “Ģeometriskās redzamības leņķi” ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā ir redzama luktura redzamā virsma. Telpas leņķa lauku nosaka pēc tās sfēras segmentiem, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Šādus segmentus noteic attiecībā pret atskaites asi. Horizontālie leņķi ß atbilst garumam un vertikālie leņķi α – platumam.

Ja mērījumus veic tuvāk lukturim, paralēli maina novērošanas virzienu, lai panāktu tādu pašu precizitāti.

Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē neņem vērā šķēršļus, ja uz tiem norādīts jau luktura tipa apstiprināšanas laikā.

Ja uzstādītam lukturim kādu luktura redzamās virsmas daļu aizsedz kāda cita transportlīdzekļa daļa, pierāda, ka šķēršļu neaizsegtā luktura daļa tomēr atbilst fotometriskajām vērtībām, kas noteiktas, lai ierīci apstiprinātu par optisku vienību (sk. šo noteikumu 3. pielikumu). Tomēr, ja ģeometriskās redzamības vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5° (lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes), uzstādītās optiskās vienības fotometrisko mērījumu lauku var samazināt līdz 5° zem horizontāles.

2.14.   “Galējā ārmala” ir plakne transportlīdzekļa abās pusēs, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un sakrīt ar tā sānu ārmalu, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

2.15.   “Gabarītizmēri” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2.14. punktā.

2.15.1.   “Gabarītplatums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2. 14. punktā.

2.15.2.   “Gabarītgarums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas atrodas perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un skar tās priekšējo un aizmugurējo ārējo malu, neņemot vērā šādu elementu projekciju:

Piekabēm “gabarītgarumā” un jebkurā garuma mērījumā iekļauj jūgstieni, ja vien nav īpaši norādīts, ka to neņem vērā.

2.16.   “Viens un vairāki lukturi”

2.16.1.   “Viens lukturis” ir:

2.16.2.   “Divi lukturi” vai “pāra skaita lukturi” ir vienota gaismu izstarojoša virsma joslas veidā, ja šī josla novietota simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, stiepjas abās pusēs ne mazāk kā 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas un ir ne mazāk kā 0,8 m gara; šādu joslu apgaismo ar vismaz diviem gaismas avotiem, kas novietoti pēc iespējas tuvu tās galiem; gaismu izstarojošo virsmu drīkst veidot vairāki cits citam līdzās novietoti elementi ar nosacījumu, ka vairāku atsevišķo gaismu izstarojošo virsmu projekcija vienā un tajā pašā šķērsplaknē aizņem ne mazāk kā 60 procentu platības vismazākajā taisnstūrī, kas aptver šo atsevišķo gaismu izstarojošo virsmu projekcijas.

2.17.   “Attālums starp diviem lukturiem”, kas vērsti vienā virzienā, ir īsākais attālums starp divām redzamajām virsmām atskaites ass virzienā. Ja attālums starp lukturiem nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, redzamo virsmu malas precīzi nav jānosaka.

2.18.   “Darbības indikators” ir gaismas vai skaņas (vai jebkurš līdzvērtīgs) signāls, kas norāda, vai ieslēgtā ierīce darbojas pareizi vai ne.

2.19.   “Kontūra indikators” ir gaismas (vai jebkurš līdzvērtīgs) signāls, kas norāda, ka ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai ne.

2.20.   “Papildu lukturis” ir lukturis, kura uzstādīšana ir izgatavotāja brīva izvēle.

2.21.   “Zeme” ir virsmas laukums zem transportlīdzekļa, kam jābūt stabili horizontālam.

2.22.   “Kustīgās daļas” ir transportlīdzekļa virsbūves paneļi vai citas daļas, kuru novietojumu var mainīt, paceļot, pagriežot vai pabīdot un nelietojot instrumentus. Pie tām nepieskaita paceļamas kravas automašīnu vadītāja kabīnes.

2.23.   “Kustīgas daļas normālais lietošanas stāvoklis” ir kustīgas daļas stāvoklis(-ļi), ko transportlīdzekļa izgatavotājs norādījis normāliem transportlīdzekļa lietošanas un stāvēšanas nosacījumiem.

2.24.   “Normāli transportlīdzekļa lietošanas nosacījumi” ir:

2.25.   “Transportlīdzekļa stāvēšanas nosacījumi” ir:

2.26.   “Līkumu apgaismojums” ir apgaismes funkcija, lai nodrošinātu labāku apgaismojumu ceļa līkumos.

2.27.   “Pāris” ir lukturu pāris ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē.

2.27.1.   “Saskaņots pāris” ir lukturu pāris ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē, kurš kā pāris atbilst fotometriskajām prasībām.

2.28.   “Avārijas apstāšanās signāls” ir signāls, lai norādītu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzeklim tiek piemērots liels palēninājuma spēks, ko izraisījuši dominējošie ceļa apstākļi.

2.29.   No ierīces izstarotās gaismas krāsa

2.29.1.   “Balta” nozīmē izstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.29.2.   “Izteikti dzeltena” nozīmē izstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.29.3.   “Dzintarkrāsa” nozīmē izstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.29.4.   “Sarkana” nozīmē izstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.30.   Nakts laika krāsa gaismai, kas tiek atstarota no ierīces, izņemot atstarojošas riepas saskaņā ar Noteikumiem Nr. 88.

2.30.1.   “Balta” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.30.2.   “Dzeltena” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.30.3.   “Dzintarkrāsa” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.30.4.   “Sarkana” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.31.   No ierīces atstarotās gaismas dienas laika krāsa

2.31.1.   “Balta” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.31.2.   “Dzeltena” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.31.3.   “Sarkana” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.32.   Fluorescējošas ierīces dienas laika krāsa

2.32.1.   “Sarkana” nozīmē atstarotās gaismas krāsu koordinātas (x, y) (5), kas atrodas ar robežām noteiktajās krāsu zonās:

Ar šādiem krustošanās punktiem:

2.33.   “Pakaļējais sadursmes trauksmes signāls” (PSTS) ir automātisks signāls, ko vadošais transportlīdzeklis pārraida sekojošajam transportlīdzeklim. Tas brīdina, ka sekojošajam transportlīdzeklim ir jāveic ārkārtas rīcība, lai izvairītos no sadursmes.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

4.   APSTIPRINĀJUMS

5.   VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

5.1.   Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces uzstāda tā, lai normālos lietošanas stāvokļos, kas noteikti 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā, un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Īpaši jāizslēdz nejauša lukturu regulējuma izjaukšana.

5.2.   Apgaismes lukturus, kas aprakstīti 2.7.9., 2.7.10. un 2.7.19. punktā, uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to pareizu centrēšanu.

5.3.   Attiecībā uz visām gaismas signālierīcēm, ieskaitot tās, kas uzstādītas uz sānu paneļiem, transportlīdzeklī uzstādīta luktura atskaites ass ir paralēla uz ceļa esoša transportlīdzekļa atbalsta plaknei; turklāt tā ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei sānu atstarotāju un sānu gabarītgaismas lukturu gadījumā un paralēla šai plaknei visu pārējo signālierīču gadījumā. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° novirze. Turklāt attiecībā uz uzstādīšanu ievēro visus izgatavotāja noteiktos atsevišķos norādījumus.

5.4.   Ja nav atsevišķu norādījumu, lukturu augstumu un centrējumu pārbauda transportlīdzeklī bez kravas uz plakanas, horizontālas virsmas pie nosacījumiem, kas paredzēti 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā un, ja ir uzstādīta AFS, ar sistēmu neitrālā stāvoklī.

5.5.   Ja nav atsevišķu norādījumu, lukturus, kas veido pāri:

5.6.   Transportlīdzekļi, kuru ārējā forma ir asimetriska, pēc iespējas atbilst minētajām prasībām.

5.7.   Grupēti, kombinēti vai savietoti lukturi

5.8.   Maksimālo augstumu virs zemes mēra no redzamās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu no redzamās virsmas zemākā punkta atskaites ass virzienā.

Galveno tuvās gaismas lukturu minimālo augstumu attiecībā pret zemi mēra no optiskās sistēmas faktiskā izvada (piemēram, atstarotāja, lēcas, projekcijas lēcas) zemākā punkta neatkarīgi no šā izvada izmantošanas.

Ja augstums (maksimālais un minimālais) virs zemes nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.9.   Ja nav īpašu norādījumu, luktura ieslēgšanas laikā ar nolūku nemaina tā fotometriskos raksturlielumus (piemēram, intensitāti, krāsu, redzamo virsmu utt.).

5.10.   Lukturis, kas definēts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz priekšu izstarot sarkanu gaismu, kura varētu būt maldinoša, un neviens lukturis, kas definēts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz aizmuguri izstarot baltu gaismu, kura varētu būt maldinoša. Neņem vērā apgaismes ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļa iekšpuses apgaismošanai. Šaubu gadījumā atbilstību šai prasībai pārbauda šādi:

5.11.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, un pakaļējās numura zīmes lukturus varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaicīgi.

5.12.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai galvenos tālās un tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, neieslēdzot arī 5.11. punktā minētos lukturus. Tomēr šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem vai galveno tuvās gaismas lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem, vai pārmaiņus galveno tālās un tuvās gaismas lukturu iedegšanās pēc īsiem intervāliem.

5.13.   Indikatori

Ja šajos noteikumos ir minēta prasība uzstādīt kontūra indikatoru, to var aizstāt ar “darbības” indikatoru.

5.14.   Ieslēpjami lukturi

5.15.   Lukturu izstarotās gaismas krāsas ir šādas (8):

5.16.   Lukturu skaits

5.17.   Lukturus var uzstādīt uz kustīgām daļām, ievērojot 5.18., 5.19. un 5.20. punktā minētos nosacījumus.

5.18.   Pakaļējos gabarītgaismas lukturus, pakaļējos virzienrādītājus un pakaļējos atstarotājus, kam ir trīsstūra forma vai kam tās nav, drīkst uzstādīt uz kustīgām daļām tikai šādos gadījumos:

5.19.   Ja kustīgo daļu stāvokli nevar uzskatīt par “normālu lietošanas stāvokli”, uz šīm kustīgajām daļām uzstādītās ierīces nedrīkst radīt liekas neērtības ceļu satiksmes dalībniekiem.

5.20.   Ja lukturis ir uzstādīts uz kustīgas daļas un ja kustīgā daļa ir “normālā lietošanas stāvoklī(-ļos)”, lukturis vienmēr atgriežas tajā stāvoklī(-ļos), ko izgatavotājs norādījis saskaņā ar šiem noteikumiem. Uzskata, ka galvenie tuvās gaismas lukturi un priekšējie miglas lukturi atbilst šai prasībai, ja, kustīgajām daļām pārvietojoties un atgriežoties normālajā stāvoklī 10 reizes, neviena no šo lukturu leņķa slīpuma vērtībām attiecībā pret luktura balstu, mērot pēc katras kustīgās daļas darbības, neatšķiras no 10 izmērīto vērtību vidējās vērtības vairāk par 0,15 procentiem. Ja šī vērtība ir pārsniegta, katru 6.2.6.1.1. punktā norādīto robežu pielāgo atbilstīgi pārsniegtajai vērtībai, lai samazinātu atļautās slīpuma robežas, pārbaudot transportlīdzekli saskaņā ar 6. pielikumu.

5.21.   Neviena kustīgā daļa nevienā fiksētā stāvoklī, kas atšķiras no “normālā lietošanas stāvokļa”, neatkarīgi no tā, vai uz tās ir vai nav uzstādīta gaismas signālierīce, nedrīkst apslēpt vairāk par 50 procentiem no priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu, priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju un atstarotāju redzamās virsmas atskaites ass virzienā.

Ja šī prasība nav izpildāma, rīkojas šādi:

5.22.   Ja lukturus nevar darbināt, uzstādot vienīgi gaismas avotu un/vai drošinātāju, par neesošiem uzskata arī lukturus, uz kuriem ir apstiprinājuma zīme, izņemot atstarotājus.

5.23.   Lukturus transportlīdzeklī uzstāda tā, lai gaismas avotu varētu pareizi nomainīt bez speciālistu palīdzības un īpašiem instrumentiem, izņemot tos, ko kopā ar transportlīdzekli piegādājis izgatavotājs. Transportlīdzekļa izgatavotājs kopā ar transportlīdzekli piegādā nomaiņas procedūras sīku aprakstu. Šis punkts neattiecas uz:

5.24.   Pakaļējā gabarītgaismas luktura gaismas signālierīces funkcijas pagaidu nomaiņa luktura nedarbošanās gadījumā ir atļauta ar noteikumu, ka nomainošā funkcija pēc krāsas, gaismas intensitātes un stāvokļa ir tāda pati kā funkcija, kas vairs nedarbojas, un ar noteikumu, ka nomainošā ierīce pilda savu sākotnējo drošības funkciju. Nomaiņas laikā indikators uz vadības paneļa (šo noteikumu 2.18. punkts) norāda uz pagaidu aizvietojumu un vajadzību pēc remonta.

5.25.   Ja ir uzstādīta AFS, to uzskata par līdzvērtīgu galveno tuvās gaismas lukturu pārim un ja sistēma nodrošina tālās gaismas funkciju(-as), to uzskata par līdzvērtīgu tālās gaismas lukturu pārim.

5.26.   Ir atļauti tādi pakaļējie virzienrādītāji, pakaļējie gabarītgaismas lukturi, stopsignāli (izņemot S4 kategorijas bremžu signāllukturus) un pakaļējie miglas lukturi ar mainīgas intensitātes kontroli, kuri vienlaikus atbilst vismaz vienam no šādiem ārējiem faktoriem – apkārtējais apgaismojums, migla, sniegputenis, lietus, šļakatas, putekļu mākonis, gaismu emitējošās virsmas piesārņojums – ar nosacījumu, ka to noteiktā intensitātes attiecība tiek saglabāta visās variāciju pārejās. Pāreju laikā nedrīkst būt novērojamas asas intensitātes variācijas. S4 bremžu signāllukturi var izstarot mainīgu gaismas intensitāti neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Vadītājam ir iespēja noteikt tādu iepriekš minēto funkciju gaismas intensitāti, kas atbilst to nemainīgajai kategorijai, un atkal iestatīt tās automātiski maināmā kategorijā.

5.27.   Attiecībā uz M un N kategorijas transportlīdzekļiem apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs pierāda tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem, ka elektroenerģijas padeves nosacījumi attiecībā uz 2.7.9., 2.7.10., 2.7.12., 2.7.14. un 2.7.15. punktā minētajām ierīcēm, kad transportlīdzekļa elektriskā sistēma ir nemainīga sprieguma darba stāvoklī, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja norādītajai atbilstošajai mehāniskā transportlīdzekļa kategorijai, atbilst šādiem noteikumiem:

5.28.   Vispārīgi noteikumi par ģeometrisko redzamību

6.   ATSEVIŠĶI NORĀDĪJUMI

6.1.   Galvenie tālās gaismas lukturi (Noteikumi Nr. 98 un 112)

6.1.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos. Piekabēs uzstādīt aizliegts.

6.1.2.   Skaits

Divi vai četri, kam tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 31, 98 vai 112, izņemot A klases galvenos lukturus.

N3 kategorijas transportlīdzekļos drīkst uzstādīt vēl divus papildu galvenos tālās gaismas lukturus.

Ja transportlīdzeklī ir uzstādīti četri ieslēpjami galvenie lukturi, divus papildu galvenos lukturus atļauts uzstādīt tikai kā gaismas signālierīci, kuras signālu veido lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem (sk. 5.12. punktu) gaišā diennakts laikā.

6.1.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.1.4.   Atrašanās vieta

6.1.4.1.   Platumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.1.4.2.   Augstumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.1.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.1.5.   Ģeometriskā redzamība

apgaismojošās virsmas redzamību, ieskaitot tās redzamību joslās, kas attiecīgajā novērošanas virzienā ir neapgaismotas, nodrošina diverģējošā telpā, kuru ierobežo līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar galvenā luktura atskaites asi. Ģeometriskās redzamības leņķu sākums ir apgaismojošās virsmas projekcijas perimetrs šķērsplaknē, kas pieskaras tai galvenā luktura lēcas daļai, kura ir izvirzīta vistālāk uz priekšu.

6.1.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

Nodrošinot līkumu apgaismojumu, katrā transportlīdzekļa pusē ap savu asi nedrīkst griezties vairāk kā viens galvenais tālās gaismas lukturis.

6.1.7.   Elektriskie slēgumi

6.1.7.1.   Izņemot gadījumus, kad galvenie tālās gaismas lukturi tiek izmantoti mirgojošas gaismas brīdinājuma signālu sniegšanai, tos var ieslēgt tikai tad, kad galvenais gaismas slēdzis ir galveno lukturu ieslēgtā vai “AUTO” (automātiskā) stāvoklī un ir paredzēti nosacījumi tuvās gaismas automātiskai aktivizēšanai. Pēdējā minētajā gadījumā galvenie tālās gaismas lukturi izslēdzas automātiski, kad pārstāj būt spēkā nosacījumi tuvās gaismas automātiskai aktivizēšanai.

6.1.7.2.   Galvenos tālās gaismas lukturus uzstāda tā, lai tos varētu ieslēgt tikai vienlaicīgi vai pāros. Ja saskaņā ar 6.1.2. punkta noteikumiem N3 kategorijas transportlīdzeklī ir uzstādīti divi papildu galvenie tālās gaismas lukturi, vienlaicīgi ieslēdzami var būt ne vairāk kā divi lukturu pāri. Pārslēdzot no tuvās gaismas uz tālo gaismu, ieslēdzas vismaz viens tālās gaismas lukturu pāris. Pārslēdzot no tālās gaismas uz tuvo gaismu, vienlaicīgi izslēdzas visi galvenie tālās gaismas lukturi.

6.1.7.3.   Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.1.7.4.   Ja uzstādīti četri ieslēpjami galvenie lukturi, paceltā stāvoklī tie nodrošina, ka vienlaicīgi nevar darboties neviens no papildu galvenajiem lukturiem, kas uzstādīti kā gaismas signālierīce, kuras signālu veido lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem (5.12. punkts) gaišā diennakts laikā.

6.1.8.   Indikatori

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti.

6.1.9.   Citas prasības

6.1.9.1.   Kopējā maksimālā gaismas intensitāte galvenajiem tālās gaismas lukturiem, ko var ieslēgt vienlaicīgi, nedrīkst pārsniegt 430 000 cd, kas nozīmē, ka kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības.

6.1.9.2.   Maksimālo gaismas intensitāti aprēķina, saskaitot atsevišķos kontrolskaitļus, kas norādīti uz katra atsevišķā luktura. Uz katra priekšējā luktura ar marķējumu “R” vai “CR” norādītais kontrolskaitlis ir “10”.

6.2.   Galvenie tuvās gaismas lukturi (Noteikumi Nr. 98 un 112)

6.2.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos. Piekabēs uzstādīt aizliegts.

6.2.2.   Skaits

Divi, tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 31, 98 vai 112, izņemot A klases galvenos lukturus.

6.2.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.2.4.   Atrašanās vieta

6.2.4.1.   Platumā: tā redzamās virsmas mala atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp redzamo virsmu iekšējām malām atskaites ass virzienā nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Tomēr tas neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem; visu pārējo kategoriju mehāniskajos transportlīdzekļos šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums nepārsniedz 1 300 mm.

6.2.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 500 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes. N3G kategorijas (apvidus) transportlīdzekļos (11) maksimālo augstumu drīkst palielināt līdz 1 500 mm.

6.2.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.2.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

Tā kā fotometriskās vērtības, kas attiecas uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, neattiecas uz pilnu ģeometriskās redzamības lauku, tipa apstiprināšanas nolūkos pārējā daļā minimālajai vērtībai jābūt 1 cd. Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās luktura tuvumā nedrīkst radīt sekundāru ietekmi, kas var radīt neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem.

6.2.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

6.2.6.1.   Vertikālā centrēšana

6.2.6.1.1.   Sākotnējo lejupvērsto tuvās gaismas nogriežņa slīpumu, kas jāiestata transportlīdzeklim bez kravas, ja tā vadītāja vietu aizņem viens cilvēks, transportlīdzekļa izgatavotājs nosaka ar precizitāti līdz 0,1 procentam, un to skaidri salasāmi un neizdzēšami norāda uz katra transportlīdzekļa pie katra galvenā luktura vai uz izgatavotāja plāksnes ar simbolu, kurš parādīts 7. pielikumā.

Šādi norādītā lejupvērstā slīpuma vērtību nosaka saskaņā ar 6.2.6.1.2. punktu.

6.2.6.1.2.   Atkarībā no galvenā tuvās gaismas luktura redzamās virsmas apakšējās malas atskaites ass virzienā uzstādījuma augstuma (h) metros, ko mēra transportlīdzeklim bez kravas, tuvās gaismas nogriežņa vertikālais slīpums saskaņā ar visiem statiskajiem nosacījumiem, kas noteikti 5. pielikumā, paliek šādās robežās, un sākotnējam iestatījumam ir šādas vērtības:

Minētās robežas un sākotnējo iestatījumu vērtības ir apkopotas turpmākajā diagrammā.

N3G kategorijas (apvidus) transportlīdzekļos, kuros galveno lukturu augstums pārsniedz 1 200 mm, nogriežņa vertikālajam slīpumam jābūt robežās no – 1,5 procentiem līdz – 3,5 procentiem.

Sākotnējam iestatījumam jābūt no – 2 procentiem līdz – 2,5 procentiem.

6.2.6.2.   Galveno lukturu izlīdzināšanas ierīce

6.2.6.2.1.   Ja galveno lukturu izlīdzināšanas ierīce nepieciešama, lai ievērotu 6.2.6.1.1. un 6.2.6.1.2. punkta prasības, šī ierīce ir automātiska.

6.2.6.2.2.   Ierīces, ko ar pārtraukumiem vai nepārtraukti regulē rokas režīmā, tomēr ir atļauts lietot, ja tām ir aizturstāvoklis, no kura ar standarta regulēšanas skrūvēm vai līdzīgiem līdzekļiem lukturus var atgriezt 6.2.6.1.1. punktā noteiktajā sākotnējā slīpumā.

Šādas rokas režīmā regulējamas ierīces ir darbināmas no vadītāja vietas.

Nepārtraukti regulējamām ierīcēm ir marķējums, uz kura norādīti slogošanas nosacījumi, kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

Stāvokļu skaits ierīcēs, kas nav nepārtraukti regulējamas, atbilst 6.2.6.1.2. punktā norādīto vērtību robežām saskaņā ar visiem 5. pielikumā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem.

Arī šādām ierīcēm pie to vadības ierīces (8. pielikums) ir marķējums, kurā skaidri norādīti slogošanas nosacījumi, kas noteikti 5. pielikumā un kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

6.2.6.2.3.   Ja 6.2.6.2.1. un 6.2.6.2.2. punktā aprakstītās ierīces nedarbojas, tuvās gaismas lukturi nedrīkst atrasties stāvoklī, kurā tuvās gaismas slīpums ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstājusi darboties.

6.2.6.3.   Mērīšanas kārtība

6.2.6.3.1.   Pēc sākotnējā slīpuma noregulēšanas tuvās gaismas slīpumu, ko izsaka procentos, mēra saskaņā ar statiskajiem nosacījumiem un ievērojot visus slogošanas nosacījumus, kas noteikti 5. pielikumā.

6.2.6.3.2.   Tuvās gaismas slīpuma novirzes atkarībā no slodzes mēra saskaņā ar 6. pielikumā noteikto pārbaudes procedūru.

6.2.6.4.   Horizontālā centrēšana

Viena vai abu galveno tuvās gaismas lukturu horizontālo centrējumu var mainīt, lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, ar noteikumu, ka, virzot visu gaismas kūli vai nogriežņa izliekuma lauzuma punktu, attālums no transportlīdzekļa priekšpuses, kurā nogriežņa izliekuma lauzuma punkts krustojas ar transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas līniju, nepārsniedz attiecīgo galveno tuvās gaismas lukturu uzstādījuma augstumu vairāk kā 100 reizes.

6.2.7.   Elektriskie slēgumi

6.2.7.1.   Vadības ierīce, ar ko pārslēdz uz tuvo gaismu, vienlaicīgi izslēdz visus galvenos tālās gaismas lukturus.

6.2.7.2.   Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.2.7.3.   Ja galvenie tuvās gaismas lukturi uzstādīti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98, gāzizlādes gaismas avoti tālo gaismu darbības laikā paliek ieslēgti.

6.2.7.4.   Lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, ir atļauts iedarbināt vienu papildu gaismas avotu vai vienu vai vairākus LED moduļus, kas atrodas galveno tuvās gaismas lukturu iekšpusē vai lukturī (izņemot galveno tālās gaismas lukturi), kurš ir grupēts vai savietots ar attiecīgajiem galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas izliekuma horizontālais rādiuss ir 500 m vai mazāks. Atbilstību šai prasībai izgatavotājs var apliecināt ar aprēķiniem vai citiem līdzekļiem, ko par tipa apstiprināšanu atbildīgā iestāde uzskata par piemērotiem.

6.2.7.5.   Galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšana un izslēgšana var būt automātiska. Tomēr vienmēr ir iespēja galvenos tuvās gaismas lukturus ieslēgt un izslēgt rokas režīmā.

6.2.7.6.   Ja ir uzstādīti dienas gaitas lukturi un tie darbojas saskaņā ar 6.19. punktu, tad vai nu:

6.2.7.7.   Neskarot 6.2.7.6.1. punktu, galvenie tuvās gaismas lukturi var ieslēgties un izslēgties automātiski atkarībā no citiem faktoriem, piemēram, laika vai apkārtējiem apstākļiem (piemēram, diennakts laika, transportlīdzekļa atrašanās vietas, lietus, miglas utt.).

6.2.8.   Indikatori

6.2.8.1.   Indikatorus uzstāda pēc izvēles.

6.2.8.2.   Obligāti jāuzstāda indikators ar mirgojošu vai nemirgojošu brīdinājuma gaismas signālu:

To iedarbina:

Tas paliek ieslēgts, kamēr bojājums nav novērsts. To uz laiku var atcelt, bet darbību atkārto katru reizi, kad ieslēdz un izslēdz ierīci, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju.

6.2.9.   Citas prasības

Prasības, kas noteiktas 5.5.2. punktā, uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem neattiecas.

Galvenos tuvās gaismas lukturus ar gaismas avotu vai LED moduli(-ļus), kuri nodrošina galvenās tuvās gaismas un kura objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, drīkst uzstādīt tikai kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci(-ēm) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 45 (12).

Attiecībā uz vertikālo slīpumu nepiemēro 6.2.6.2.2. punkta noteikumus galvenajiem tuvās gaismas lukturiem:

Lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, var izmantot tikai galvenos tuvās gaismas lukturus saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98 vai 112.

Ja līkumu apgaismojumu nodrošina, horizontāli virzot visu gaismas kūli vai nogriežņa izliekuma lauzuma punktu, šo funkciju iedarbina tikai tad, ja transportlīdzeklis brauc uz priekšu; šo prasību nepiemēro, ja līkumu apgaismojumu iedarbina, lai nogrieztos pa labi labās puses satiksmē (pa kreisi kreisās puses satiksmē).

6.3.   Priekšējie miglas lukturi (Noteikumi Nr. 19)

6.3.1.   Uzstādīšana

Mehāniskajos transportlīdzekļos uzstāda pēc izvēles. Piekabēs uzstādīt aizliegts.

6.3.2.   Skaits

Divi.

6.3.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.3.4.   Atrašanās vieta

6.3.4.1.   Platumā: tas redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

6.3.4.2.   Augstumā:

Neviens redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā nedrīkst atrasties augstāk par galvenā tuvās gaismas luktura redzamās virsmas augstāko punktu atskaites ass virzienā.

6.3.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.3.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

Tā kā fotometriskās vērtības, kas attiecas uz priekšējiem miglas lukturiem, neattiecas uz pilnu ģeometriskās redzamības lauku, tipa apstiprināšanas nolūkos pārējā daļā minimālajai vērtībai jābūt 1 cd. Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās priekšējo miglas lukturu tuvumā nedrīkst radīt sekundāru ietekmi, kas var radīt neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem (14).

6.3.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

6.3.6.1.   Vertikālā centrēšana

6.3.6.1.1.   B klases priekšējo miglas lukturu gadījumā nogriežņa vertikālais slīpums, kas jāiestata transportlīdzeklim bez kravas, ja tā vadītāja vietu aizņem viens cilvēks, ir – 1,5 procenti vai mazāks (14).

6.3.6.1.2.   F3 klases priekšējo miglas lukturu gadījumā:

6.3.6.2.   Priekšējo miglas lukturu augstuma regulēšanas ierīce

6.3.6.2.1.   Gadījumā, ja priekšējā miglas luktura gaismas avota(-u) objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, 6.3.6.1.2.2. punkta prasības automātiski izpilda pie visiem šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem.

6.3.6.2.2.   Ja priekšējais miglas lukturis ir aprīkots ar atsevišķu augstuma regulēšanas ierīci, vai kas ir grupēta ar citām priekšējā apgaismojuma un gaismas signālfunkcijām, tā vertikālais slīpums saskaņā ar statiskajiem slogošanas nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 5. pielikumā, ir 6.3.6.1.2.2. punktā noteiktajās robežās.

6.3.6.2.3.   Ja F3 kategorijas priekšējais miglas lukturis ir galvenā tuvās gaismas luktura vai AFS sistēmas daļa, 6.2.6. punkta noteikumus piemēro, izmantojot priekšējo miglas gaismu kā tuvo gaismu daļu.

Šajā gadījumā 6.2.6. punktā definētās augstuma regulēšanas robežas var piemērot arī tad, ja šo priekšējo miglas lukturi izmanto kā tādu.

6.3.6.2.4.   Augstuma regulēšanas ierīci var arī lietot, lai automātiski pielāgotu priekšējo miglas gaismu slīpumu dominējošiem apkārtējiem apstākļiem, ar nosacījumu, ka 6.3.6.1.2.2. punktā definētā lejupvērstā slīpuma robežas nav pārsniegtas.

6.3.6.2.5.   Ja līmeņošanas ierīce nedarbojas, priekšējās miglas gaismas nedrīkst atrasties stāvoklī, kurā nogriežņa slīpums ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstājusi darboties.

6.3.7.   Elektriskie slēgumi

Priekšējie miglas lukturi ir ieslēdzami un izslēdzami neatkarīgi no galvenajiem tālās gaismas lukturiem, galvenajiem tuvās gaismas lukturiem vai jebkuras galveno tālās un tuvās gaismas lukturu kombinācijas, izņemot gadījumus, kad priekšējos miglas lukturus lieto kā daļu no citas apgaismojuma funkcijas AFS sistēmā; tomēr priekšējo miglas lukturu ieslēgšanas funkcijai ir prioritāte salīdzinot ar funkciju, kurā priekšējos miglas lukturus lieto kā daļu.

6.3.8.   Indikatori

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt neatkarīgam nemirgojošam gaismas brīdinājuma signālam.

6.3.9.   Citas prasības

Ja Noteikumu Nr. 19 1. pielikuma 10.9 punktā sniegtajā paziņojuma veidlapā ir pozitīva norāde, F3 klases priekšējo miglas gaismu regulēšanu un gaismas intensitāti var automātiski pielāgot dominējošiem apkārtējās vides apstākļiem. Jebkuras gaismas intensitātes vai līmeņošanas izmaiņas veic automātiski un tā, lai neradītu neērtības vadītājam un citiem satiksmes dalībniekiem.

6.4.   Atpakaļgaitas lukturi (Noteikumi Nr. 23)

6.4.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos un O2, O3 un O4 kategorijas piekabēs. O1 kategorijas piekabēs uzstāda pēc izvēles.

6.4.2.   Skaits

6.4.2.1.   M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos un visos pārējos transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 000 mm, obligāti jāuzstāda viena ierīce, otru ierīci uzstāda pēc izvēles.

6.4.2.2.   Visos transportlīdzekļos, kuru garums pārsniedz 6 000 mm, izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus, obligāti jāuzstāda divas ierīces, vēl divas ierīces uzstāda pēc izvēles.

6.4.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.4.4.   Atrašanās vieta

6.4.4.1.   Platumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.4.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes.

6.4.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

Tomēr, ja uzstāda divas 6.4.2.2. punktā minētās papildu ierīces, tās uzstāda transportlīdzekļa sānos vai aizmugurē saskaņā ar 6.4.5. un 6.4.6. punkta prasībām.

6.4.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

Ja divas 6.4.2.2. punktā minētās papildu ierīces ir uzstādītas transportlīdzekļa sānos, to atskaites ass ir centrēta uz sāniem horizontālā virzienā ar slīpumu, kas attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni ir 10° ± 5°.

6.4.6.   Centrēšana

Virzienā uz aizmuguri

Ja divas 6.4.2.2. punktā minētās papildu ierīces ir uzstādītas transportlīdzekļa sānos, 6.4.5. punktā minētās prasības nepiemēro. Tomēr šo ierīču atskaites ass ir centrēta uz āru ar slīpumu, kas ir ne vairāk kā 15° horizontāli uz aizmuguri attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.4.7.   Elektriskie slēgumi

6.4.8.   Indikatori

Indikatorus uzstāda pēc izvēles.

6.4.9.   Citas prasības

Nav.

6.5.   Virzienrādītāji (Noteikumi Nr. 6)

6.5.1.   Uzstādīšana (sk. attēlu)

Obligāta. Dažādu tipu virzienrādītājus iedala kategorijās (1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b, 5. un 6. kategorija), un to komplekts katram transportlīdzeklim ir jāuzstāda noteiktā izkārtojumā (“A” un “B”).

“A” izkārtojums attiecas uz visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

“B” izkārtojums attiecas tikai uz piekabēm.

6.5.2.   Skaits

Atbilstīgi izkārtojumam.

6.5.3.   Izkārtojums (sk. attēlu)

A– divi priekšējie virzienrādītāji, kas pieder pie šādām kategorijām:

1.a vai 1.a, vai 1.b

ja attālums no šī virzienrādītāja redzamās virsmas malas atskaites ass virzienā līdz galvenā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja tāds ir, redzamās virsmas malai atskaites ass virzienā ir vismaz 40 mm;

1.a vai 1.b

ja attālums no šī virzienrādītāja redzamās virsmas malas atskaites ass virzienā līdz galvenā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja tāds ir, redzamās virsmas malai atskaites ass virzienā ir lielāks nekā 20 mm un mazāks nekā 40 mm;

1.b

ja attālums no šī virzienrādītāja redzamās virsmas malas atskaites ass virzienā līdz galvenā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja tāds ir, redzamās virsmas malai atskaites ass virzienā ir 20 mm vai mazāks;

divi pakaļējie virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija);

divi papildu virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija) visos M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļos;

divi 5. vai 6. kategorijas sānu virzienrādītāji (prasību minimums):

5

visos M1 kategorijas transportlīdzekļos;

N1, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 metrus.

6

visos N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļos;

N1, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums pārsniedz 6 metrus.

Visos gadījumos 5. kategorijas sānu virzienrādītājus ir atļauts aizvietot ar 6. kategorijas sānu virzienrādītājiem.

Ne vairāk kā trīs 5. kategorijas papildu ierīces vai viena 6. kategorijas papildu ierīce katrā sānā M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 9 m.

Ja ir uzstādīti lukturi, kam ir priekšējo virzienrādītāju (1., 1.a un 1.b kategorija) un sānu virzienrādītāju (5. vai 6. kategorija) funkcijas, drīkst uzstādīt divus papildu virzienrādītājus (5. vai 6. kategorija), lai izpildītu 6.5.5. punktā noteiktās redzamības prasības.

B– divi pakaļējie virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija);

divi papildu virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija) visos O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļos.

Ne vairāk kā trīs 5. kategorijas papildu ierīces vai viena 6. kategorijas papildu ierīce katrā sānā O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 9 m.

Ja ir uzstādīta AFS sistēma, kategorijas izvēlei apskatāmais attālums ir attālums starp priekšējo virzienrādītāju un tuvāko apgaismes vienību tās tuvākajā pozīcijā, kura piedalās tuvās gaismas režīmā vai veido šo režīmu.

6.5.4.   Novietojums

6.5.4.1.   Platumā: tā redzamās virsmas mala atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, neatrodas tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Šis nosacījums neattiecas uz papildu pakaļējiem lukturiem.

Attālums starp abu redzamo virsmu iekšējām malām atskaites ass virzienā nedrīkst būt mazāks kā 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.5.4.2.   Augstumā virs zemes

6.5.4.2.1.   Sānu virzienrādītāju (5. vai 6. kategorija) gaismu izstarojošās virsmas augstums nav

6.5.4.2.2.   Virzienrādītāju (1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorija) augstums, kas noteikts saskaņā ar 5.8. punktu, nedrīkst būt mazāks par 350 mm un lielāks par 1 500 mm.

6.5.4.2.3.   Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ šīs augšējās robežas, ko mēra, kā noteikts iepriekš, nav iespējams ievērot, un ja nav uzstādīti papildu pakaļējie virzienrādītāji, tās drīkst palielināt līdz 2 300 mm 5. un 6. kategorijas sānu virzienrādītājiem un līdz 2 100 mm 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrādītājiem.

6.5.4.2.4.   Uzstādot papildu pakaļējos virzienrādītājus, tos novieto augstumā, kas atbilst 6.5.4.1. punkta prasībām un lukturu simetriskumam, turklāt ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu atļauj virsbūves forma, bet ne vairāk par 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

6.5.4.3.   Garumā (sk. attēlu)

attālums starp sānu virzienrādītāju (5. un 6. kategorija) apgaismojošo virsmu un šķērsplakni, kas sakrīt ar transportlīdzekļa gabarītgaruma priekšējo robežu, nedrīkst pārsniegt 1 800 mm.

Tomēr šis attālums nedrīkst būt lielāks par 2 500 mm:

5. kategorijas papildu sānu virzienrādītājus uzstāda ar vienādu atstatumu visā transportlīdzekļa garumā.

6. kategorijas papildu sānu virzienrādītāju uzstāda zonā starp piekabes garuma pirmo un pēdējo kvartili.

6.5.5.   Ģeometriskā redzamība

6.5.5.1.   Horizontālie leņķi (sk. attēlu)

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles 1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b un 5. kategorijas virzienrādītājiem. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas zemāk nekā 750 mm virs zemes; līdz 30° virs un 5° zem horizontāles 6. kategorijas virzienrādītājiem. Vertikālo leņķi virs horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja pakaļējie papildu lukturi neatrodas zemāk kā 2 100 mm virs zemes;

Attēls

(skatīt 6.5. punktu)

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem 45° uz iekšu tiem 1., 1.a vai 1.b kategorijas virzienrādītājiem, kuru redzamās virsmas apakšējā mala atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, var samazināt līdz 20° zem horizontālās plaknes, kurā atrodas šā virzienrādītāja atskaites ass;

6.5.5.2.   vai M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos pēc izgatavotāja izvēles (15):

priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju, kā arī sānu gabarītgaismas lukturu

horizontālos leņķus skatīt attēlā.

45° uz iekšu tiem 1., 1.a vai 1.b kategorijas virzienrādītājiem, kuru redzamās virsmas apakšējā mala atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, var samazināt līdz 20° zem horizontālās plaknes, kurā atrodas šā virzienrādītāja atskaites ass.

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Lai virzienrādītājus varētu uzskatīt par redzamiem, jābūt skaidri saskatāmiem vismaz 12,5 kvadrātcentimetriem no lukturu redzamās virsmas, izņemot 5. un 6. kategorijas sānu virzienrādītājus. Šeit neietilpst gaismu neraidošu atstarotāju apgaismojošās virsmas joslas.

6.5.6.   Centrēšana

Ja izgatavotājs uzstādīšanai noteicis atsevišķus norādījumus, tie jāievēro.

6.5.7.   Elektriskie slēgumi

Virzienrādītāji ir ieslēdzami neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Visi virzienrādītāji, kas ir transportlīdzekļa vienā pusē, ir ieslēdzami un izslēdzami ar vienu vadības ierīci un tie mirgo sinhroni.

Ja M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 metrus un kuros virzienrādītāji ir izvietoti saskaņā 6.5.5.2. punkta prasībām, ir uzstādīti dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, šie lukturi un virzienrādītāji mirgo ar vienādu frekvenci (sinhroni).

6.5.8.   Indikatori

Darbības indikators ir obligāts 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrādītājiem. Tas var būt gaismas vai skaņas, vai apvienots signāls. Ja tas ir gaismas signāls, tas ir ar mirgojošu gaismu, kas vismaz gadījumā, ja ir traucēta kāda virzienrādītāja darbība, nodziest vai paliek ieslēgts un nemirgo, vai ievērojami maina mirgošanas biežumu. Ja tas ir tikai akustisks, tas ir skaidri dzirdams un vismaz, ja ir traucēta kāda virzienrādītāja darbība, ievērojami maina svārstību biežumu.

To iedarbina ar Noteikumu Nr. 6 6.4.2. punktā noteikto signālu vai citā piemērotā veidā (16).

Ja mehānisks transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, tajā uzstāda īpašu piekabes virzienrādītājiem paredzētu darbības indikatoru ar gaismas signālu gadījumā, ja vilcēja transportlīdzekļa indikators neļauj konstatēt jebkuru kļūmi virzienrādītāju darbībā šādi izveidotā transportlīdzekļa un piekabes savienojumā.

Mehāniskajos transportlīdzekļos un piekabēs uzstādāmajiem papildu virzienrādītājiem darbības indikators nav obligāts.

6.5.9.   Citas prasības

Gaisma ir mirgojoša un mirgo 90 ± 30 reižu minūtē.

Ne vēlāk kā vienu sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces iedarbināšanas un ne vēlāk kā pusotras sekundes līdz pirmajai nodzišanai sākas gaismas izstarošana. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, velkošā transportlīdzekļa virzienrādītāju vadības ierīce darbina arī piekabes virzienrādītājus. Ja vienā virzienrādītājā ir bojājums, izņemot īssavienojumu, pārējie virzienrādītāji turpina mirgot, bet frekvence šādos apstākļos var atšķirties no noteiktās.

6.6.   Avārijas signāls

6.6.1.   Uzstādīšana

Obligāts.

Avārijas signāls ir transportlīdzekļa virzienrādītāju vienlaicīga darbība saskaņā ar 6.5. punkta prasībām.

6.6.2.   Skaits

Kā noteikts 6.5.2. punktā.

6.6.3.   Izkārtojums

Kā noteikts 6.5.3. punktā.

6.6.4.   Atrašanās vieta

6.6.4.1.   Platumā: kā noteikts 6.5.4.1. punktā.

6.6.4.2.   Augstumā: kā noteikts 6.5.4.2. punktā.

6.6.4.3.   Garumā: kā noteikts 6.5.4.3. punktā.

6.6.5.   Ģeometriskā redzamība

Kā noteikts 6.5.5. punktā.

6.6.6.   Centrēšana

Kā noteikts 6.5.6. punktā.

6.6.7.   Elektriskie slēgumi

6.6.7.1.   Signālu iedarbina ar atsevišķu rokas vadības ierīci, kas nodrošina visu virzienrādītāju sinhronu mirgošanu.

6.6.7.2.   Avārijas signālu var iedarbināt automātiski, ja transportlīdzeklis ir iesaistīts sadursmē vai pēc avārijas signāla izslēgšanas, kā norādīts 6.22. punktā. Tādā gadījumā to var izslēgt ar roku.

6.6.7.3.   Ja M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 metrus un kuros virzienrādītāji ir izvietoti saskaņā 6.5.5.2. punkta prasībām, ir uzstādīti dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, arī šie lukturi un virzienrādītāji mirgo ar vienādu frekvenci (sinhroni).

6.6.8.   Indikatori

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt mirgojošam gaismas brīdinājuma signālam, kas var darboties kopā ar 6.5.8. punktā norādīto indikatoru(-iem).

6.6.9.   Citas prasības

Kā noteikts 6.5.9. punktā. Ja mehāniskās piedziņas transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, avārijas signāla vadības ierīce spēj iedarbināt arī piekabes virzienrādītājus. Avārijas signāls spēj darboties arī tad, ja ierīce, kas iedarbina vai apstādina dzinēju, ir tādā stāvoklī, ka dzinēju nav iespējams iedarbināt.

6.7.   Bremžu signāllukturi (Noteikumi Nr. 7)

6.7.1.   Uzstādīšana

6.7.2.   Skaits

Visu kategoriju transportlīdzekļos jāuzstāda divas S1 vai S2 kategorijas ierīces un viena S3 vai S4 kategorijas ierīce.

6.7.2.1.   Izņemot gadījumus, kad ir uzstādīta S3 vai S4 kategorijas ierīce, visos M2, M3, N2, N3, O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļos drīkst uzstādīt divus S1 vai S2 kategorijas papildu bremžu signāllukturus.

6.7.2.2.   Tikai tad, ja transportlīdzekļa gareniskā vidusplakne neatrodas uz fiksēta korpusa paneļa, bet atdala vienu vai divas kustīgas transportlīdzekļa daļas (piemēram, durvis), un nepietiek vietas, lai uz gareniskās vidusplaknes virs šādām kustīgām daļām uzstādītu vienu S3 vai S4 kategorijas ierīci, ir atļauts:

uzstādīt divas “D” tipa S3 vai S4 kategorijas ierīces vai

attiecībā pret garenisko vidusplakni asimetriski uzstādīt vienu S3 vai S4 kategorijas ierīci pa labi vai pa kreisi no šīs plaknes, vai

uzstādīt S3 vai S4 kategorijas savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmu.

6.7.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.7.4.   Atrašanās vieta

6.7.4.1.   Platumā

6.7.4.2.   Augstumā:

6.7.4.3.   Garumā:

6.7.4.4.   S1 vai S2 kategorijas ierīcēm – transportlīdzekļa aizmugurē.

6.7.4.5.   S3 vai S4 kategorijas ierīcēm – nav atsevišķu norādījumu.

6.7.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis:

Vertikālais leņķis:

6.7.6.   Centrēšana

Virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

6.7.7.   Elektriskie slēgumi

6.7.7.1.   Visi bremžu signāllukturi iedegas vienlaicīgi pēc attiecīgā bremžu sistēmas signāla, kas definēts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H.

6.7.7.2.   Bremžu signāllukturiem nav jādarbojas, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju, ir stāvoklī, kurā dzinēju nav iespējams darbināt.

6.7.8.   Indikatori

Indikatorus uzstāda pēc izvēles. Ja indikators ir uzstādīts, tas ir darbības indikators ar nemirgojošu gaismas brīdinājuma signālu, kas iedegas, ja ir traucēta bremžu signāllukturu darbība.

6.7.9.   Citas prasības

6.7.9.1.   S3 vai S4 kategorijas ierīces nedrīkst savietot ar citiem lukturiem.

6.7.9.2.   S3 vai S4 kategorijas ierīces ir atļauts uzstādīt gan transportlīdzekļa ārpusē, gan iekšpusē.

6.7.9.2.1.   Ja šī ierīce ir uzstādīta transportlīdzekļa iekšpusē,

tās izstarotā gaisma nedrīkst radīt neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa virsmām (t. i., aizmugurējiem logiem).

6.8.   Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi (Noteikumi Nr. 4)

6.8.1.   Uzstādīšana

Obligāta.

6.8.2.   Skaits

Tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.3.   Izkārtojums

Tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.4.   Atrašanās vieta

6.8.4.1.   Platumā: tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.4.2.   Augstumā: tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.4.3.   Garumā: tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.5.   Ģeometriskā redzamība

Tāda, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.6.   Centrēšana

Tāda, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

6.8.8.   Indikatori

Indikatoru uzstāda pēc izvēles; ja tas ir uzstādīts, tā funkciju veic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikators.

6.8.9.   Citas prasības

Ja pakaļējās numura zīmes lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savietots ar bremžu signāllukturi vai pakaļējo miglas lukturi, pakaļējās numura zīmes luktura fotometriskos parametrus drīkst pārveidot, ja ir ieslēgts bremžu signāllukturis vai pakaļējais miglas lukturis.

6.9.   Priekšējie gabarītgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 7)

6.9.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda visos mehāniskajos transportlīdzekļos.

Obligāti jāuzstāda piekabēs, kas platākas par 1 600 mm.

Pēc izvēles uzstāda piekabēs, kas nav platākas par 1 600 mm.

6.9.2.   Skaits

Divi.

6.9.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.9.4.   Atrašanās vieta

6.9.4.1.   Platumā: tas redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabēm tas redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu redzamo virsmu iekšējām malām atskaites ass virzienā ir šāds:

6.9.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļos un pārējo kategoriju transportlīdzekļos, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

6.9.4.3.   Garumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.9.4.4.   Ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar citu lukturi, atbilstību novietojuma prasībām (6.9.4.1. līdz 6.9.4.3. punkts) pārbauda pēc otra luktura redzamās virsmas atskaites ass virzienā.

6.9.5.   Ģeometriskā redzamība

6.9.5.1.   Horizontālais leņķis abiem priekšējiem gabarītgaismas lukturiem:

45° uz iekšu un 80° uz āru.

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru lukturu redzamās virsmas apakšējā mala atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, 45° uz iekšu var samazināt līdz 20° zem horizontālās plaknes, kurā atrodas šā luktura atskaites ass.

Piekabēs iekšējo leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.9.5.2.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos kā variants 6.9.5.1. punkta prasībām pēc izgatavotāja vai attiecīgi pilnvarota izgatavotāja pārstāvja ieskatiem un tikai tad, ja transportlīdzeklī ir uzstādīti priekšējie sānu gabarītgaismas lukturi, var būt alternatīvi ģeometriskās redzamības leņķi.

Horizontālais leņķis: 45° uz āru un līdz 45° uz iekšu.

Ja lukturu redzamās virsmas apakšējā mala atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, 45° uz iekšu var samazināt līdz 20° zem horizontālās plaknes, kurā atrodas šā luktura atskaites ass.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Lai lukturus varētu uzskatīt par redzamiem, jābūt skaidri saskatāmiem vismaz 12,5 kvadrātcentimetriem no lukturu redzamās virsmas. Šeit neietilpst gaismu neraidošu atstarotāju apgaismojošās virsmas joslas.

6.9.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

6.9.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

Tomēr, ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar virzienrādītāju, priekšējā gabarītluktura elektriskais savienojums atbilstošajā transportlīdzekļa pusē vai gabarītluktura savietotā daļa var būt tāda, ka tas ir izslēgts visā virzienrādītāja darbības laikā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

6.9.8.   Indikatori

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Šādam indikatoram jābūt nemirgojošam, un tas nav vajadzīgs, ja vadības ierīču paneļa apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

6.9.9.   Citas prasības

6.9.9.1.   Ja priekšējā gabarītlukturī ir uzstādīts viens vai vairāki infrasarkanā starojuma ģeneratori, to (tos) drīkst aktivizēt tikai tad, ja galvenais lukturis tajā pašā transportlīdzekļa pusē ir ieslēgts un transportlīdzeklis brauc uz priekšu. Ja priekšējais gabarītlukturis vai galvenais lukturis tajā pašā pusē nedarbojas, infrasarkanā starojuma ģenerators(-i) automātiski izslēdzas.

6.9.9.2.   Ja ir uzstādīta AFS, kas nodrošina līkumu režīmu, priekšējo gabarītgaismas lukturi var pagriezt kopā ar apgaismes vienību, ar kuru tas ir savietots.

6.10.   Pakaļējie gabarītgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 7)

6.10.1.   Uzstādīšana

R, R1 vai R2 kategorijas ierīcēs: obligāti jāuzstāda.

6.10.2.   Skaits

Divi.

6.10.2.1.   Izņemot gadījumus, kad ir uzstādīti kontūrgaismas lukturi, visos M2, M3, N2, N3, O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļos drīkst uzstādīt divus papildu gabarītgaismas lukturus.

6.10.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.10.4.   Atrašanās vieta

6.10.4.1.   Platumā: tas redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Šis nosacījums neattiecas uz papildu pakaļējiem lukturiem.

Attālums starp abu redzamo virsmu iekšējām malām atskaites ass virzienā ir šāds:

attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nav atsevišķu norādījumu;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos tas nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.10.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm un ja nav uzstādīti papildu lukturi). Ja ir uzstādīti papildu lukturi, tie ir novietoti augstumā, kas atbilst piemērojamajām 6.10.4.1. punkta prasībām un lukturu simetriskumam, turklāt ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu atļauj virsbūves forma, bet ne mazāk kā 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

6.10.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.10.5.   Ģeometriskā redzamība

6.10.5.1.   Horizontālais leņķis: 45° uz iekšu un 80° uz āru.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja papildu lukturi atrodas ne mazāk kā 2 100 mm virs zemes.

6.10.5.2.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos kā variants 6.10.5.1. punkta prasībām pēc izgatavotāja vai attiecīgi pilnvarota izgatavotāja pārstāvja ieskatiem un tikai tad, ja transportlīdzeklī ir uzstādīti pakaļējie sānu gabarītgaismas lukturi, var būt alternatīvi ģeometriskās redzamības leņķi.

Horizontālais leņķis: 45° uz āru un līdz 45° uz iekšu.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Lai lukturus varētu uzskatīt par redzamiem, jābūt skaidri saskatāmiem vismaz 12,5 kvadrātcentimetriem no lukturu redzamās virsmas. Šeit neietilpst gaismu neraidošu atstarotāju apgaismojošās virsmas joslas.

6.10.6.   Centrēšana

Virzienā uz aizmuguri.

6.10.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

Tomēr, ja pakaļējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar virzienrādītāju, pakaļējā gabarītluktura elektriskais savienojums atbilstošajā transportlīdzekļa pusē vai gabarītluktura savietotā daļa var būt tāda, ka tas ir izslēgts visā virzienrādītāja darbības laikā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

6.10.8.   Indikatori

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tas ir kombinēts ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

6.10.9.   Citas prasības

Nav.

6.11.   Pakaļējie miglas lukturi (Noteikumi Nr. 38)

6.11.1.   Uzstādīšana

F, F1 vai F2 kategorijas ierīcēs jāuzstāda obligāti.

6.11.2.   Skaits

Viens vai divi.

6.11.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.11.4.   Atrašanās vieta

6.11.4.1.   Platumā: ja ir tikai viens miglas lukturis, tas atrodas tajā transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes pusē, kas ir pretēja satiksmes virzienam, kurš noteikts reģistrācijas valstī; arī atskaites centrs drīkst atrasties uz transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes.

6.11.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 000 mm virs zemes. N3G kategorijas (apvidus) transportlīdzekļos maksimālo augstumu drīkst palielināt līdz 1 200 mm.

6.11.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.11.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

6.11.6.   Centrēšana

Virzienā uz aizmuguri.

6.11.7.   Elektriskie slēgumi

Tie ir tādi, lai:

6.11.8.   Indikatori

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt neatkarīgam nemirgojošam gaismas brīdinājuma signālam.

6.11.9.   Citas prasības

Attālums starp pakaļējo miglas lukturi un katru bremžu signāllukturi vienmēr ir lielāks par 100 mm.

6.12.   Stāvgaismas lukturis (Noteikumi Nr. 77 vai Nr. 7)

6.12.1.   Uzstādīšana

Mehāniskajos transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums nepārsniedz 2 m, uzstāda pēc izvēles.

Visos pārējos transportlīdzekļos uzstādīt aizliegts.

6.12.2.   Skaits

Atbilstīgi izkārtojumam.

6.12.3.   Izkārtojums

Vai nu divi priekšējie lukturi un divi pakaļējie lukturi, vai pa vienam lukturim katrā pusē.

6.12.4.   Atrašanās vieta

6.12.4.1.   Platumā: tas redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Turklāt divu lukturu gadījumā lukturi ir transportlīdzekļa sānos.

6.12.4.2.   Augstumā:

6.12.4.3.   Garumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.12.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 45° uz āru, uz priekšu un uz aizmuguri.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja luktura augstums ir mazāks nekā 750 mm.

6.12.6.   Centrēšana

Tāda, lai lukturi atbilstu noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz redzamību virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

6.12.7.   Elektriskie slēgumi

Elektriskie slēgumi ir tādi, lai transportlīdzekļa vienas puses stāvgaismas lukturi(-us) varētu ieslēgt neatkarīgi no jebkuriem citiem lukturiem.

Stāvgaismas lukturis(-i) un saskaņā ar 6.12.9. punktu attiecīgi priekšējiem un pakaļējiem gabarītgaismas lukturi spēj darboties arī tad, ja ierīce, kas iedarbina vai apstādina dzinēju, ir tādā stāvoklī, ka dzinēju nav iespējams iedarbināt. Aizliegts uzstādīt ierīces, kas pēc noteikta laika automātiski izslēdz šos lukturus.

6.12.8.   Indikatori

Kontūra indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja indikatoru uzstāda, tam jābūt tādam, lai to nevarētu sajaukt ar priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoru.

6.12.9.   Citas prasības

Šā luktura funkciju var pildīt arī vienā transportlīdzekļa pusē vienlaicīgi ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi. Šādā gadījumā uzskata, ka lukturi, kas atbilst priekšējo vai pakaļējo gabarītgaismas lukturu prasībām, atbilst stāvgaismas lukturu prasībām.

6.13.   Kontūrgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 7)

6.13.1.   Uzstādīšana

A vai AM kategorijas ierīces (redzamas no priekšpuses) un R, R1, R2, RM1 vai RM2 kategorijas ierīces (redzamas no aizmugures):

transportlīdzekļos, kuru platums pārsniedz 2,10 m, jāuzstāda obligāti. Transportlīdzekļos, kuru platums ir no 1,80 m līdz 2,10 m, uzstāda pēc izvēles. Šasijās ar kabīni pakaļējos kontūrgaismas lukturus uzstāda pēc izvēles.

6.13.2.   Skaits

Divi no priekšpuses un divi no aizmugures redzami lukturi.

Pēc izvēles uzstāda šādus papildu lukturus:

6.13.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.13.4   Atrašanās vieta

6.13.4.1   Platumā

Priekšpusē un aizmugurē – pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa galējai ārmalai. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tas redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

6.13.4.2.   Augstumā

Gan obligāti, gan pēc izvēles (attiecīgā gadījumā) lukturi jāuzstāda pēc iespējas tālāk viens no otra augstuma ziņā, ievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukciju un ekspluatācijas nosacījumiem, kā arī lukturu simetriskumu.

6.13.4.3.   Garumā: nav atsevišķu norādījumu.

No priekšpuses redzamie papildu lukturi, kā norādīts 6.13.4.2. punktā, pēc iespējas tuvu aizmugurei. Tomēr attālums starp papildu lukturiem un transportlīdzekļa aizmuguri nedrīkst būt lielāks par 400 mm.

6.13.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 80° uz āru.

Vertikālais leņķis: 5° virs un 20° zem horizontāles.

6.13.6.   Centrēšana

Tāda, lai lukturi atbilstu noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz redzamību virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

6.13.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

6.13.8.   Indikatori

Indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkciju veic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikators.

6.13.9.   Citas prasības

Ja ir izpildīti visi pārējie noteikumi, obligātie vai papildu lukturi, kas redzami no priekšpuses, un obligātie vai papildu lukturi, kas redzami no aizmugures, tajā pašā transportlīdzekļa pusē var būt kombinēti vienā ierīcē.

Divi no aizmugures redzamie lukturi var būt grupēti, kombinēti vai savietoti saskaņā ar 5.7. punktu.

Kontūrgaismas luktura novietojums attiecībā pret attiecīgo gabarītgaismas lukturi ir tāds, lai attālums starp to punktu projekcijām vertikālā šķērsplaknē, kuri uz abu aplūkojamo lukturu redzamajām virsmām attiecīgo atskaites asu virzienā atrodas vistuvāk viens otram, nebūtu mazāks par 200 mm.

6.14.   Pakaļējie atstarotāji, kam nav trīsstūra formas (Noteikumi Nr. 3)

6.14.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos.

Piekabēs uzstāda pēc izvēles ar noteikumu, ka atstarotāji ir grupēti ar pārējām pakaļējām gaismas signālierīcēm.

6.14.2.   Skaits

Divi atstarotāji, kuru veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.14.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.14.3   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.14.4.   Atrašanās vieta

6.14.4.1.   Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu redzamo virsmu iekšējām malām atskaites ass virzienā ir šāds:

6.14.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm (1 200 mm, ja sagrupēta kopā ar jebkuru(-iem) pakaļējo(-iem) lukturi(-iem), 1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties attiecīgi 900 mm vai 1 200 mm) virs zemes.

6.14.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.14.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.14.6.   Centrēšana

Virzienā uz aizmuguri.

6.14.7.   Citas prasības

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura redzamo virsmu.

6.15.   Pakaļējie atstarotāji, kam ir trīsstūra forma (Noteikumi Nr. 3)

6.15.1   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda piekabēs.

Aizliegts uzstādīt mehāniskajos transportlīdzekļos.

6.15.2.   Skaits

Divi atstarotāji, kuru veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IIIA vai IIIB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.15.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.15.3.   Izkārtojums

Trīsstūra virsotnei jābūt vērstai uz augšu.

6.15.4.   Atrašanās vieta

6.15.4.1.   Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.15.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm (1 200 mm, ja sagrupēta kopā ar jebkuru(-iem) pakaļējo(-iem) lukturi(-iem), 1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties attiecīgi 900 mm vai 1 200 mm) virs zemes.

6.15.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.15.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.15.6.   Centrēšana

Virzienā uz aizmuguri.

6.15.7.   Citas prasības

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura redzamo virsmu.

6.16.   Priekšējie atstarotāji, kam nav trīsstūra formas (Noteikumi Nr. 3)

6.16.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda piekabēs.

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos, kam visi uz priekšu vērstie lukturi ar atstarotājiem ir ieslēpjami.

Citos mehāniskajos transportlīdzekļos uzstāda pēc izvēles.

6.16.2.   Skaits

Divi atstarotāji, kuru veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.16.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.16.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.16.4.   Atrašanās vieta

6.16.4.1.   Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabēs apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk par 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu redzamo virsmu iekšējām malām atskaites ass virzienā ir šāds:

6.16.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes (1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm).

6.16.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē.

6.16.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru. Piekabēs iekšējo leņķi drīkst samazināt līdz 10°. Ja piekabes konstrukcijas dēļ ar obligātajiem atstarotājiem šo leņķi nevar nodrošināt, uzstāda papildu atstarotājus, uz kuriem neattiecas platuma ierobežojumi (6.16.4.1. punkts) un kuri kopā ar obligātajiem atstarotājiem nodrošina vajadzīgo redzamības leņķi.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.16.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

6.16.7.   Citas prasības

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita priekšējā luktura redzamo virsmu.

6.17.   Sānu atstarotāji, kam nav trīsstūra formas (Noteikumi Nr. 3)

6.17.1.   Uzstādīšana

6.17.2.   Skaits

Tāds, kas atbilst garenvirziena novietojuma noteikumiem. Šo ierīču veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.17.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.17.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.17.4.   Atrašanās vieta

6.17.4.1.   Platumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.17.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm (1 200 mm, ja sagrupēta kopā ar jebkuru(-iem) lukturi(-iem), 1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties attiecīgi 900 mm vai 1 200 mm vai ja ierīce nav obligāta saskaņā ar 6.17.1. punktu) virs zemes.

6.17.4.3.   Garumā: vismaz vienu sānu atstarotāju uzstāda transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu atstarotājs nedrīkst atrasties tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšpuses.

Attālums starp diviem blakusesošiem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Šī prasība tomēr neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

Ja transportlīdzekļa konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas prasību dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m. Galējais pakaļējais sānu atstarotājs nedrīkst atrasties tālāk par 1 m no transportlīdzekļa aizmugures.

Tomēr ir pietiekami, ja transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, uzstāda vienu sānu atstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā un/vai vienu sānu atstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā. Attiecībā uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m, bet nepārsniedz 7 m, ir pietiekami, ja ir viens sānu atstarotājs, kas uzstādīts ne tālāk kā 3 m no priekšpuses, un viens – transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

6.17.5.   Ģeometriskā redzamība

6.17.6.   Centrēšana

Virzienā uz sāniem.

6.17.7.   Citas prasības

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita sānu luktura redzamo virsmu.

6.18.   Sānu gabarītgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 91)

6.18.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda visos mehāniskajos transportlīdzekļos, kuru garums pārsniedz 6 m; izņemot šasijas ar kabīni.

SM1 tipa sānu gabarītgaismas lukturus izmanto visu kategoriju transportlīdzekļos, bet M1 kategorijas transportlīdzekļos ir atļauts izmantot SM2 tipa sānu gabarītgaismas lukturus.

Turklāt M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, sānu gabarītgaismas lukturus izmanto, ja tie papildina 6.9.5.2. panta prasībām atbilstīgos priekšējos gabarītgaismas lukturus un 6.10.5.2. panta prasībām atbilstīgos pakaļējos gabarītgaismas lukturus ar samazinātu ģeometrisko redzamību.

Pēc izvēles uzstāda visos pārējos transportlīdzekļos.

Drīkst izmantot SM1 vai SM2 tipa sānu gabarītgaismas lukturus.

6.18.2.   Mazākais skaits vienā pusē

Tāds, kas atbilst garenvirziena novietojuma noteikumiem.

6.18.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.18.4.   Atrašanās vieta

6.18.4.1.   Platumā: nav atsevišķu norādījumu.

6.18.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

6.18.4.3.   Garumā: vismaz vienu sānu gabarītgaismas lukturi uzstāda transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis nedrīkst atrasties tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšpuses. Attālums starp diviem blakusesošiem sānu gabarītgaismas lukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas prasību dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m.

Galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis nedrīkst atrasties tālāk par 1 m no transportlīdzekļa aizmugures.

Tomēr ir pietiekami, ja transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, uzstāda vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā un/vai vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā. Attiecībā uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m, bet nepārsniedz 7 m, ir pietiekami, ja ir viens sānu gabarītgaismas lukturis, kas uzstādīts ne tālāk kā 3 m no priekšpuses, un viens – transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

6.18.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 45° uz priekšu un uz aizmuguri; tomēr transportlīdzekļos, kuros sānu gabarītgaismas lukturi nav obligāti jāuzstāda, šo vērtību drīkst samazināt līdz 30°.

Ja sānu gabarītgaismas lukturus transportlīdzeklī uzstāda, lai tie papildinātu 6.5.5.2. punktam atbilstīgos priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus ar samazinātu ģeometrisko redzamību un/vai 6.9.5.2. un 6.10.5.2. pantam atbilstīgos gabarītgaismas lukturus, leņķim jābūt 45° uz transportlīdzekļa priekšu un aizmuguri, un 30° virzienā uz transportlīdzekļa centru (skatīt attēlu pie 6.5.5.2. punkta).

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja sānu gabarītgaismas lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.18.6.   Centrēšana

Virzienā uz sāniem.

6.18.7.   Elektriskie slēgumi

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, sānu gabarītgaismas lukturu dzintarkrāsas gaisma var būt mirgojoša ar noteikumu, ka sānu gabarītgaismas lukturi mirgo sinhroni ar virzienrādītājiem tajā pašā transportlīdzekļa pusē un ar tādu pašu frekvenci.

Visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos nav atsevišķu norādījumu.

6.18.8.   Indikatori

Indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram.

6.18.9.   Citas prasības

Ja galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savietots ar pakaļējo miglas lukturi vai bremžu signāllukturi, sānu gabarītgaismas luktura fotometriskos parametrus drīkst pārveidot, ja deg pakaļējais miglas lukturis vai bremžu signāllukturis.

Ja pakaļējie sānu gabarītgaismas lukturi mirgo kopā ar pakaļējiem virzienrādītājiem, to gaisma ir dzintarkrāsā.

6.19.   Dienas gaitas lukturi (Noteikumi Nr. 87) (17)

6.19.1.   Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos. Piekabēs uzstādīt aizliegts.

6.19.2.   Skaits

Divi.

6.19.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.19.4.   Atrašanās vieta

6.19.4.1.   Platumā: attālums starp redzamās virsmas iekšējām malām atskaites ass virzienā nedrīkst būt mazāks par 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.19.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

6.19.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.19.5.   Ģeometriskā redzamība

6.19.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

6.19.7.   Elektriskie slēgumi

6.19.7.1.   Dienas gaitas lukturi ieslēdzas automātiski, kad ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju (piedziņas sistēmu), ir stāvoklī, kurā dzinēju (piedziņas sistēmu) var darbināt. Tomēr dienas gaitas lukturi var palikt izslēgti, kamēr vien pastāv šādi apstākļi:

6.19.7.1.1.   automātiskās transmisijas vadības ierīce ir ieslēgta stāvvietas režīmā; vai

6.19.7.1.2.   stāvbremze ir iedarbināta; vai

6.19.7.1.3.   pirms transportlīdzeklis uzsāk kustību pirmo reizi pēc katras piedziņas sistēmas manuālās aktivizēšanas.

6.19.7.2.   Dienas gaitas lukturus var izslēgt manuāli, ja transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 10 km/h, ar nosacījumu, ka tie ieslēdzas automātiski, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 10 km/h vai ja transportlīdzeklis ir nobraucis vairāk nekā 100 m un lukturi paliek ieslēgti, līdz tie tiek vēlreiz apzināti izslēgti.

6.19.7.3.   Dienas gaitas lukturi automātiski izslēdzas, kad ierīce, kas iedarbina un/vai apstādina dzinēju (piedziņas sistēmu), ir stāvoklī, kurā dzinēju (piedziņas sistēmu) ir neiespējami darbināt, vai ieslēdzot priekšējos miglas lukturus vai galvenos lukturus, izņemot gadījumus, kad galvenos lukturus izmanto gaismas brīdinājuma signāliem, ko veido šo lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem (18).

6.19.7.4.   Noteikumu 5.11. punktā minētie lukturi nav ieslēgti, ja dienas gaitas lukturi ir ieslēgti, izņemot, ja dienas gaitas lukturi darbojas saskaņā ar 6.2.7.6.2. punktu.

6.19.7.5.   Ja attālums starp priekšējo virzienrādītāju un dienas gaitas lukturi ir 40 mm vai mazāks, dienas gaitas luktura elektriskie slēgumi attiecīgajā transportlīdzekļa pusē var būt tādi, ka vai nu:

6.19.7.6.   Ja virzienrādītājs ir savietots ar dienas gaitas lukturi, dienas gaitas luktura elektriskajiem slēgumiem attiecīgajā transportlīdzekļa pusē jābūt tādiem, ka dienas gaitas lukturis ir izslēgts visā virzienrādītāja aktivizācijas periodā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

6.19.8.   Indikatori

Kontūra indikatoru uzstāda pēc izvēles.

6.19.9.   Citas prasības

Nav prasību.

6.20.   Pagrieziena lukturi (Noteikumi Nr. 119)

6.20.1.   Uzstādīšana

Mehāniskajos transportlīdzekļos uzstāda pēc izvēles.

6.20.2.   Skaits

Divi.

6.20.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.20.4.   Atrašanās vieta

6.20.4.1.   Platumā: transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes katrā pusē uzstāda vienu pagrieziena lukturi.

6.20.4.2.   Garumā: ne tālāk kā 1 000 mm no priekšpuses.

Tomēr neviens redzamās virsmas punkts atskaites ass virzienā nedrīkst atrasties augstāk par galvenā tuvās gaismas luktura redzamās virsmas augstāko punktu atskaites ass virzienā.

6.20.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

6.20.6.   Centrēšana

Tā, lai lukturi atbilstu ģeometriskās redzamības prasībām.

6.20.7.   Elektriskie slēgumi

Pagrieziena lukturi ir tā savienoti, ka tie nevar ieslēgties, ja vienlaikus neieslēdzas galvenie tālās gaismas lukturi vai galvenie tuvās gaismas lukturi.

6.20.7.1.   Pagrieziena lukturis transportlīdzekļa vienā pusē drīkst automātiski ieslēgties tikai tad, ja ieslēdzas tajā pašā transportlīdzekļa pusē uzstādītie virzienrādītāji un/vai ja stūres rata pagrieziena leņķis no stāvokļa “taisni uz priekšu” tiek pavērsts uz to pašu transportlīdzekļa pusi.

Pagrieziena lukturis automātiski izslēdzas, izslēdzot virzienrādītājus un/vai stūres rata pagrieziena leņķim atgriežoties stāvoklī “taisni uz priekšu”.

6.20.7.2.   Ja atpakaļgaitas lukturis ir ieslēgts, abus virzienrādītājus var ieslēgt vienlaicīgi, neatkarīgi no stūres rata vai virzienrādītāju stāvokļa. Šādā gadījumā pagrieziena lukturi izslēdz, kad izslēdz atpakaļgaitas lukturi.

6.20.8.   Indikatori

Nav.

6.20.9.   Citas prasības

Pagrieziena lukturi nedrīkst darboties, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 40 km/h.

6.21.   Pamanāmības zīmes (Noteikumi Nr. 104)

6.21.1.   Uzstādīšana

6.21.1.1.   Aizliegts uzstādīt M1 un O1 kategorijas transportlīdzekļos.

6.21.1.2.   Obligāti

6.21.1.3.   Pēc izvēles uzstāda

6.21.2.   Skaits

Atkarībā no uzstādīšanas.

6.21.3.   Izkārtojums

Pamanāmības zīmēm jāatrodas pēc iespējas tuvu horizontālei un vertikālei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības; ja tas nav iespējams, daļējas vai visu gabarītu pamanāmības zīmes, ja tādas uzstāda, pēc iespējas vairāk atbilst transportlīdzekļa ārējās formas kontūram.

Turklāt pamanāmības zīmes izvieto pēc iespējas vienmērīgāk pa visu transportlīdzekļa horizontālo gabarītu tā, lai varētu identificēt transportlīdzekļa kopējo garumu un/vai platumu.

6.21.4.   Atrašanās vieta

6.21.4.1.   Platumā:

6.21.4.1.1.   pamanāmības zīmēm jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa malai.

6.21.4.1.2.   Transportlīdzeklī uzstādīto pamanāmības zīmju elementu kopējam horizontālajam garumam, izņemot atsevišķu elementu horizontālus pārklājumus, jābūt vienādam ar vismaz 80 procentiem no transportlīdzekļa gabarītplatuma.

6.21.4.1.3.   Tomēr, ja izgatavotājs par tipa apstiprināšanu atbildīgajai iestādei var pierādīt, ka 6.21.4.2.2. punktā minēto vērtību nav iespējams nodrošināt, pamanāmības zīmju elementu kopējo garumu var samazināt līdz 60 procentiem vai, ja tas nav iespējams īpaši sarežģītas transportlīdzekļa uzbūves vai lietojuma dēļ, vismaz 40 procentiem, un tas jānorāda paziņojumā un testa protokolā (19).

6.21.4.2.   Garumā:

6.21.4.2.1.   pamanāmības zīmēm jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa galiem un jāsniedzas 600 mm robežās no katra transportlīdzekļa (vai puspiekabes vilcēja kabīnes) gala;

6.21.4.2.2.   Transportlīdzeklī uzstādīto pamanāmības zīmju elementu kopējam horizontālajam garumam, izņemot atsevišķu elementu horizontālus pārklājumus, jābūt vienādam ar vismaz 80 procentiem no:

6.21.4.2.3.   Tomēr, ja izgatavotājs par tipa apstiprināšanu atbildīgajai iestādei var pierādīt, ka 6.21.4.2.2. punktā minēto vērtību nav iespējams nodrošināt, pamanāmības zīmju elementu kopējo garumu var samazināt līdz 60 procentiem vai, ja tas nav iespējams īpaši sarežģītas transportlīdzekļa uzbūves vai lietojuma dēļ, vismaz 40 procentiem, un tas jānorāda paziņojumā un testa protokolā (19).

6.21.4.3.   Augstums

6.21.4.3.1.   Horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju un gabarītu pamanāmības zīmju apakšējam(-iem) elementam(-iem) jābūt uzstādītam(-iem)

pēc iespējas zemāk šādās robežās:

Tomēr gadījumos, kad transportlīdzekļa formas, konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas prasību dēļ nav iespējams ievērot maksimālo 1 500 mm augstumu, vai, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu 6.21.4.1.2., 6.21.4.1.3., 6.21.4.2.2. un 6.21.4.2.3. punkta noteikumus vai horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju horizontālā stāvokļa vai gabarītu pamanāmības zīmju apakšējā(-o) elementa(-u) novietojuma prasības, maksimālais pieļaujamais augstums var būt 2 500 mm.

Vajadzīgo pamatojumu, kāpēc pamanāmības zīmes jāuzstāda augstāk par 1 500 mm, norāda paziņojuma veidlapā.

6.21.4.3.2.   Gabarītu pamanāmības zīmju augšējam(-iem) elementam(-iem) jābūt uzstādītam(-iem):

pēc iespējas augstāk, bet 400 mm robežās no transportlīdzekļa pašas augšas.

6.21.5.   Redzamība

Pamanāmības zīmes uzskata par redzamām, ja vismaz 80 procentus no uzstādīto pamanāmības zīmju apgaismojošās virsmas var redzēt novērotājs, kas atrodas jebkurā šādu novērošanas plakņu punktā:

6.21.6.   Centrēšana

6.21.6.1.   Virzienā uz sāniem:

pēc iespējas paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības; ja tas nav iespējams, tām pēc iespējas vairāk jāatbilst transportlīdzekļa ārējās formas kontūram.

6.21.6.2.   Virzienā uz aizmuguri un priekšu:

pēc iespējas paralēli transportlīdzekļa šķērsplaknei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības; ja tas nav iespējams, tām pēc iespējas vairāk jāatbilst transportlīdzekļa ārējās formas kontūram.

6.21.7.   Citas prasības

6.21.7.1.   Pamanāmības zīmes uzskata par nepārtrauktām, ja attālums starp blakusesošiem elementiem ir pēc iespējas mazāks un nepārsniedz 50 procentus no visīsākā blakusesošā elementa garuma. Tomēr, ja izgatavotājs var pierādīt par tipa apstiprinājumu atbildīgajai iestādei, ka ir neiespējami ievērot 50 procentu vērtību, attālums starp blakusesošiem elementiem var būt lielāks nekā 50 procenti no visīsākā blakusesošā elementa un tas ir pēc iespējas mazāks un nepārsniedz 1 000 mm.

6.21.7.2.   Daļēju gabarītu pamanāmības zīmju gadījumā katru augšējo stūri iezīmē divas līnijas, kas viena pret otru veido 90° leņķi un no kurām katra ir vismaz 250 mm gara; ja tas nav iespējams, zīmes pēc iespējas vairāk atbilst transportlīdzekļa ārējās formas kontūram.

6.21.7.3.   Attālumam starp pamanāmības zīmēm, kas ir uzstādītas transportlīdzekļa aizmugurē, un katru obligāto bremžu signāllukturi jābūt lielākam par 200 mm.

6.21.7.4.   Ja saskaņā ar Noteikumu Nr. 70 01. grozījumu sēriju ir uzstādītas pakaļējās atstarojošās zīmes, aprēķinot pamanāmības zīmju garumu un to attālumu līdz transportlīdzekļa sāniem, šīs atstarojošās zīmes pēc izgatavotāja ieskatiem var uzskatīt par pakaļējo pamanāmības zīmju daļu.

6.21.7.5.   Vietām, kur transportlīdzeklī paredzēts uzstādīt pamanāmības zīmes, pēc izmēriem jābūt tādām, lai varētu uzstādīt vismaz 60 mm platas zīmes.

6.22.   Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS) (Noteikumi Nr. 123)

Ja nav noteikts citādi, šo noteikumu prasības galvenajiem tālās gaismas lukturiem (6.1. punkts) un galvenajiem tuvās gaismas lukturiem (6.2. punkts), piemēro AFS attiecīgajai daļai.

6.22.1.   Uzstādīšana

Mehāniskajos transportlīdzekļos uzstāda pēc izvēles. Piekabēs uzstādīt aizliegts.

6.22.2.   Skaits

Viena.

6.22.3.   Izkārtojums

Nav atsevišķi noteikts.

6.22.4.   Atrašanās vieta

Pirms testēšanas procedūrām AFS ieregulē neitrālā stāvoklī.

6.22.4.1.   Platumā un augstumā:

prasības, kas norādītas 6.22.4.1.1.–6.22.4.1.4. punktā, attiecībā uz konkrēto apgaismes funkciju vai režīmu, jāizpilda ar tām apgaismes vienībām, kurām vienlaicīgi pieslēdz elektrisko strāvu minētajai apgaismes funkcijai vai funkcijas režīmam saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu.

Visi izmēri attiecas uz redzamās virsmas(-u) tuvāko malu, ko novēro apgaismes vienības(-u) atskaites ass virzienā.

6.22.4.1.1.   Divas simetriski novietotas apgaismes vienības atrodas augstumā, kas atbilst attiecīgi 6.1.4. un 6.2.4. punkta prasībām, kurās ar “Divām simetriski novietotām apgaismes vienībām” saprot divas apgaismes vienības, kas novietotas abās transportlīdzekļa pusēs un tā, lai to redzamo virsmu (ģeometriskais) smaguma centrs būtu vienādā augstumā un vienādā attālumā no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes ar novirzi 50 mm katrai; tomēr gaismu emitējošās virsmas, apgaismojošās virsmas un gaismas caurlaides spēja var atšķirties.

6.22.4.1.2.   Ja ir papildu apgaismes vienības, tām jābūt novietotām transportlīdzekļa abos sānos tādā attālumā, kas nepārsniedz 140 mm (20) horizontālā virzienā (attēlā apzīmēts ar E) un 400 mm vertikālā virzienā virs vai zem tuvākās apgaismes vienības (attēlā apzīmēts ar D).

6.22.4.1.3.   Nevienu no 6.22.4.1.2. punktā aprakstītajām papildu apgaismes vienībām nedrīkst novietot zemāk kā 250 mm virs zemes (attēlā apzīmēts ar F) un ne augstāk virs zemes, kā norādīts šo noteikumu 6.2.4.2. punktā (attēlā apzīmēts ar G).

6.22.4.1.4.   Turklāt platumā:

katram tuvās gaismas apgaismojuma veidam –

Attēls

AFS 1.11 apgaismes vienības redzamās virsmas (piemērs)

6.22.4.2.   Garumā:

visas AFS apgaismes vienības uzstāda transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.22.5.   Ģeometriskā redzamība

abos transportlīdzekļa sānos katrai paredzētajai apgaismes funkcijai un veidam:

ģeometriskās redzamības leņķi, kas saskaņā ar šo noteikumu 6.1.5. un 6.2.5. punktu paredzēti attiecīgajām apgaismes funkcijām, ir jāievēro vismaz vienai no apgaismes vienībām, kurām vienlaicīgi pieslēdz elektrisko strāvu, lai izpildītu minēto funkciju un veidu(-s) saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu. Lai izpildītu prasību dažādiem leņķiem, var izmantot atsevišķas apgaismes vienības.

6.22.6.   Centrēšana

Virzienā uz priekšu.

Pirms testēšanas procedūrām AFS ieregulē neitrālā stāvoklī, kurā tiek izstarota galvenā tuvā gaisma.

6.22.6.1.   Vertikālā centrēšana

6.22.6.2.   Galveno lukturu izlīdzināšanas ierīce

6.22.6.2.1.   Ja ir nepieciešama galveno lukturu izlīdzināšanas ierīce, lai ievērotu 6.22.6.1.2. punkta prasības, šī ierīce ir automātiska.

6.22.6.2.2.   Ja šī ierīce nedarbojas, tuvās gaismas nedrīkst atrasties stāvoklī, kurā slīpums ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstājusi darboties.

6.22.6.3.   Horizontālā centrēšana

Katras apgaismes vienības nogriežņa izliekuma lauzuma punkts (ja ir), to projicējot uz ekrāna, atbilst minētās apgaismes vienības atskaites ass vertikālajai līnijai. Ir atļauta 0,5 grādu pielaide tajā transportlīdzekļa pusē, kas ir satiksmes virzienā. Pārējās apgaismes vienības pielāgo saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja specifikāciju saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 10. pielikuma noteikumiem.

6.22.6.4.   Mērīšanas kārtība

Pēc sākotnējā gaismu virziena iestatīšanas noregulējuma, tuvās gaismas vertikālais slīpums, vai vajadzības gadījumā visu to dažādo apgaismes vienību vertikālie slīpumi, kuras nodrošina vai papildina tuvās gaismas nogriezni(nogriežņus) saskaņā ar 6.22.6.1.2.1. punktu, pārbauda pēc visiem transportlīdzekļa slogošanas nosacījumiem saskaņā ar specifikāciju šo noteikumu 6.2.6.3.1. un 6.2.6.3.2. punktu.

6.22.7.   Elektriskie slēgumi

6.22.7.1.   Tālās gaismas (ja to nodrošina AFS)

6.22.7.2.   Tuvās gaismas

6.22.7.3.   Tuvās gaismas var būt automātiski ieslēdzamas un izslēdzamas, tomēr tām jāatbilst šo noteikumu 5.12. punktā minētajām elektrisko slēgumu prasībām.

6.22.7.4.   AFS automātiskais režīms

Uzstādīto AFS apgaismes funkciju mainīšanai no vienas klases un režīma uz otru klasi un režīmu, un vienas klases vai režīma robežās jābūt automātiskai un tādai, kas nerada neērtības vadītājam un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Tuvo gaismu un attiecīgā gadījumā tālo gaismu klašu un režīmu ieslēgšanai jāatbilst šādiem nosacījumiem.

6.22.7.4.1.   Tuvās gaismas C klases režīmu(-us) ieslēdz tad, ja nav ieslēgts citas tuvās gaismas klases režīms.

6.22.7.4.2.   Tuvās gaismas V klases veidu(-us) nedrīkst ieslēgt, ja nav automātiski atklāts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem (V signāls):

6.22.7.4.3.   Tuvās gaismas E klases režīmu(-us) nedrīkst ieslēgt, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 70 km/h un ir automātiski konstatēts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

6.22.7.4.4.   Tuvās gaismas W klases veidu(-us) nedrīkst ieslēgt, ja nav izslēgti priekšējie miglas lukturi (ja tādi ir) un ir automātiski atklāts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem (piemērots W signāls):

6.22.7.4.5.   Tuvās gaismas C, V, E vai W klases režīmu nedrīkst pārveidot par šīs klases līkumu režīmu (piemēro T signālu kopā ar minētās tuvo gaismu klases signālu saskaņā ar noteikumiem punktos no 6.22.7.4.1. līdz 6.22.7.4.4.), ar nosacījumu, ka ir izvērtēta vismaz viena no šādām īpašībām (vai līdzīgām norādēm):

Papildus piemēro šādus noteikumus:

6.22.7.6.   Vadītājam vienmēr ir iespējams ieslēgt AFS neitrālā stāvoklī un izmantot tās automātisko režīmu.

6.22.8.   Indikatori

6.22.8.1.   Noteikumi, kas izklāstīti šo noteikumu 6.1.8. punktā (galvenie tālās gaismas lukturi) un 6.1.8. punktā (galvenie tuvās gaismas lukturi) piemērojami attiecīgajām AFS daļām.

6.22.8.2.   AFS obligāts ir defektu gaismas indikators. Šim indikatoram nav jāmirgo. To ieslēdz tad, ja konstatē defektu AFS vadības signālos vai ja tiek saņemts signāls par defektu saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 5.9. punkta noteikumiem. Tas paliek ieslēgts, kamēr bojājums nav novērsts. To uz laiku var atcelt, bet darbība ir jāatkārto katru reizi, kad ieslēdz un izslēdz ierīci, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju.

6.22.8.3.   Indikators, kas norāda uz to, ka vadītājs ir ieslēdzis sistēmu saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 5.8. punkta noteikumiem, nav obligāts.

6.22.9.   Citas prasības

6.22.9.1.   AFS drīkst uzstādīt tikai kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci(-ēm) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 45 (23) vismaz tām apgaismes vienībām, kuras norādītas 9.3. punktā paziņojuma veidlapā, kas atbilst paraugam Noteikumu Nr. 123 1. pielikumā, ja šo apgaismes vienību gaismas avotu kopējā objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus katrā pusē, un kuras nodrošina C klases (galvenās) tuvās gaismas.

6.22.9.2.   Atbilstības pārbaude AFS automātiskā režīma prasībām

6.22.9.2.1.   Pieteikuma iesniedzējs ar īsu aprakstu vai citā pieņemamā veidā par tipa apstiprināšanu atbildīgajai iestādei pierāda:

6.22.9.2.2.   Lai pārbaudītu to, vai saskaņā ar 6.22.7.4. punktu AFS automātiskais režīms nerada neērtības, tehniskais dienests veic testa braucienu, kurā ietvertas visas situācijas, kas attiecas uz sistēmas kontroli, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja aprakstu; norāda, vai visi režīmi ir ieslēgti, darbojušies un izslēgti saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu; norāda acīmredzami traucējumi, ja tādi ir (piemēram, pārlieka leņķiskā kustība vai mirgošana).

6.22.9.3.   Kopējā maksimālā gaismas intensitāte apgaismes vienībām, ko var ieslēgt vienlaicīgi, lai nodrošinātu tālo gaismu apgaismojumu vai vajadzības gadījumā tā režīmus, nedrīkst pārsniegt 430 000 cd, un tas nozīmē, ka kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības.

Maksimālo gaismas intensitāti aprēķina, saskaitot atsevišķos kontrolskaitļus, kas norādīti uz katras uzstādīšanas ierīces, kuras var ieslēgt vienlaicīgi, lai nodrošinātu tālo gaismu.

6.22.9.4.   Lietotāja rokasgrāmatā sīki paskaidro veidu, kā uz laiku lietot transportlīdzekli valstī ar pretēju braukšanas virzienu nekā valstī, kurai pieprasa apstiprinājumu, saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 5.8. punktu.

6.23.   Avārijas bremžu signāls

6.23.1.   Uzstādīšana

Pēc izvēles

Avārijas bremžu signālu iedarbina ar vienlaicīga visu to bremžu signāllukturu vai virzienrādītāju ieslēgšanu, kas aprīkoti kā aprakstīts 6.22.7. punktā.

6.23.2.   Skaits

Kā noteikts 6.5.2. vai 6.7.2. punktā.

6.23.3.   Izkārtojums

Kā noteikts 6.5.3. vai 6.7.3. punktā.

6.23.4.   Atrašanās vieta

Kā noteikts 6.5.4. vai 6.7.4. punktā.

6.23.5.   Ģeometriskā redzamība

Kā noteikts 6.5.5. vai 6.7.5. punktā.

6.23.6.   Centrēšana

Kā noteikts 6.5.6. vai 6.7.6. punktā.

6.23.7.   Elektriskie slēgumi

6.23.7.1.   Visi avārijas bremžu signāla lukturi mirgo sinhroni ar 4 ± 1 Hz frekvenci.

6.23.7.1.1.   Tomēr ja kādā no avārijas bremžu signāla lukturiem transportlīdzekļa aizmugurē izmantoti kvēldiega gaismas avoti, frekvence ir 4,0 + 0/– 1 Hz.

6.23.7.2.   Avārijas bremžu signāls darbojas neatkarīgi no citiem lukturiem.

6.23.7.3.   Avārijas bremžu signāls ir automātiski ieslēdzams un izslēdzams.

6.23.7.3.1.   Avārijas bremžu signālu drīkst ieslēgt tikai tad, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 50 km/h un bremžu sistēma iedarbina avārijas bremzēšanas komandsignālu, kas paredzēts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H.

6.23.7.3.2.   Avārijas bremžu signāls automātiski izslēdzas, ja vairs nav pieejams avārijas bremzēšanas komandsignāls, kā noteikts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H, vai ja darbojas avārijas signāls.

6.23.8.   Indikatori

Pēc izvēles

6.23.9.   Citas prasības

6.23.9.1.   Izņemot 6.23.9.2. punkta noteikumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, mehāniskā transportlīdzekļa avārijas bremžu signāla vadības ierīce spēj iedarbināt arī piekabes avārijas bremžu signālu.

Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir elektriski savienots ar piekabi, abu avārijas bremžu signālu darbības frekvence atbilst 6.23.7.1.1. punktā minētajai frekvencei. Tomēr, ja mehāniskais transportlīdzeklis var konstatēt, ka piekabes avārijas bremžu signālam netiek lietoti kvēldiega gaismas avoti, frekvence var atbilst 6.23.7.1. punktā minētajai.

6.23.9.2.   Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots tādas piekabes vilkšanai, kas ir aprīkota ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa darba bremžu sistēmu, kā norādīts Noteikumos Nr. 13, nodrošina, ka ir paredzēta nepārtraukta enerģijas padeve, šādu piekabju bremžu signāllukturiem izmantojot elektrosavienojumu, ja piemēro darba bremzes.

Avārijas bremžu signāls uz visām šādām piekabēm var darboties neatkarīgi no vilcēja un tam nav jādarbojas vai nu ar tādu pašu frekvenci kā, vai sinhroni ar avārijas bremžu signālu uz vilcēja.

6.24.   Ārējais salona apgaismojums

6.24.1.   Uzstādīšana

Pēc izvēles mehāniskajiem transportlīdzekļiem

6.24.2.   Skaits

Nav īpašu prasību

6.24.3.   Izkārtojums

Nav īpašu prasību

6.24.4.   Atrašanās vieta

Nav īpašu prasību

6.24.5.   Ģeometriskā redzamība

Nav īpašu prasību

6.24.6.   Centrēšana

Nav īpašu prasību

6.24.7.   Elektriskie slēgumi

Nav īpašu prasību

6.24.8.   Indikatori

Nav īpašu prasību

6.24.9.   Citas prasības

Ārējais salona apgaismojums netiek aktivizēts, izņemot, ja transportlīdzeklis stāv un ir ievērots viens vai vairāki šādi nosacījumi:

Visos fiksētajos izmantošanas stāvokļos ievēro 5.10. punkta noteikumus.

6.25.   Pakaļējais sadursmes trauksmes signāls

6.25.1.   Uzstādīšana

Pēc izvēles

Pakaļējam sadursmes trauksmes signālam jāsāk darboties, vienlaicīgi sākot darboties visiem virzienrādītājiem, kas uzstādīti, kā izklāstīts 6.25.7. punktā.

6.25.2.   Skaits

Kā noteikts 6.5.2. punktā.

6.25.3.   Izkārtojums

Kā noteikts 6.5.3. punktā.

6.25.4.   Atrašanās vieta

Kā noteikts 6.5.4. punktā.

6.25.5.   Ģeometriskā redzamība

Kā noteikts 6.5.5. punktā.

6.25.6.   Centrēšana

Kā noteikts 6.5.6. punktā.

6.25.7.   Elektriskie slēgumi

Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību šīm prasībām, veicot simulāciju vai izmantojot citus pierādīšanas veidus, kas ir pieņemami par tipa apstiprinājumu atbildīgajam tehniskajam dienestam.

6.25.7.1.   Visi pakaļējie sadursmes brīdinājuma signāla lukturi mirgo sinhroni ar 4 ± 1 Hz frekvenci.

6.25.7.1.1.   Tomēr, ja kādam no pakaļējiem sadursmes brīdinājuma signāla lukturiem virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri tiek izmantots kvēldiega gaismas avots, frekvence ir 4 + 0/– 1 Hz.

6.25.7.2.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls darbojas neatkarīgi no citiem lukturiem.

6.25.7.3.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls ieslēdzas un izslēdzas automātiski.

6.25.7.4.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls nedrīkst ieslēgties, ja ir ieslēgti virzienrādītāji, avārijas signāls vai avārijas apstāšanās signāls.

6.25.7.5.   Pakaļējo sadursmes brīdinājuma signālu var ieslēgt tikai šādos apstākļos:

6.25.7.6.   Pakaļējā sadursmes brīdinājuma signāla ieslēgšanās laiks nedrīkst būt ilgāks par 3 sekundēm.

6.25.8.   Indikatori

Pēc izvēles

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI APGAISMES IERĪČU UN GAISMAS SIGNĀLIERĪČU UZSTĀDĪŠANAS GROZĪJUMI UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMI

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, tas attiecīgi informē iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

(1)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2)  Skaidrojumus skatīt 10. pielikumā.

(3)  Attiecībā uz 5. un 6. kategorijas pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīču un virzienrādītāju apgaismojošo virsmu lieto terminu “gaismu izstarojoša virsma”.

(4)  Piemēri attiecībā uz lēmumu par lukturu savienošanu ir atrodami 3. pielikuma 7. daļā.

(5)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(6)  Vācija 1, Francija 2, Itālija 3, Nīderlande 4, Zviedrija 5, Beļģija 6, Ungārija 7, Čehijas Republika 8, Spānija 9, Serbija 10, Apvienotā Karaliste 11, Austrija 12, Luksemburga 13, Šveice 14, 15 (brīvs), Norvēģija 16, Somija 17, Dānija 18, Rumānija 19, Polija 20, Portugāle 21, Krievijas Federācija 22, Grieķija 23, Īrija 24, Horvātija 25, Slovēnija 26, Slovākija 27, Baltkrievija 28, Igaunija 29, 30 (brīvs), Bosnija un Hercegovina 31, Latvija 32, 33 (brīvs), Bulgārija 34, 35 (brīvs), Lietuva 36, Turcija 37, 38 (brīvs), Azerbaidžāna 39, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 40, 41 (brīvs), Eiropas Savienība 42 (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot savu attiecīgo EEK simbolu), Japāna 43, 44 (brīvs), Austrālija 45, Ukraina 46, Dienvidāfrika 47, Jaunzēlande 48, Kipra 49, Malta 50, Korejas Republika 51, Malaizija 52 un Taizeme 53, 54 un 55 (brīvs) un Melnkalne 56, 57 (brīvs), un Tunisijai 58. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

(7)  Tas neattiecas uz īpašiem priekšmetiem, kas var būt piestiprināti galvenā luktura ārpusē.

(8)  Luktura izstarotās gaismas krāsu koordinātu mērījumi nav šo noteikumu daļa.

(9)  Pazīstams arī kā “baltais” vai “bezkrāsainais” atstarotājs.

(10)  Šie noteikumi neaizliedz pusēm, kas tos piemēro, savā teritorijā atļaut aizmugurē izmantot baltas krāsas pamanāmības zīmes.

(11)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(12)  Attiecīgo noteikumu puses var aizliegt mehānisku tīrīšanas sistēmu izmantošanu, ja ir uzstādīti galvenie lukturi ar plastmasas lēcām un marķējumu “PL”.

(13)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(14)  Jaunus transportlīdzekļu tipus, kas neatbilst šim noteikumam, drīkst apstiprināt 18 mēnešus pēc 03. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās.

(15)  Aklās zonas leņķa 5° vērtība, kas attiecas uz aizmuguri no sānu virzienrādītāja, ir augšējā robeža. d ≤ 2,50 m.

(16)  Sk. 14. zemsvītras piezīmi.

(17)  Puses, kuras nepiemēro Noteikumus Nr. 87, var aizliegt dienas gaitas lukturu izmantošanu (kā norādīts 5.22. punktā), pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.

(18)  Transportlīdzekļu tipus, kas neatbilst šim noteikumam, drīkst apstiprināt 18 mēnešus pēc 03. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās.

(19)  Šo noteikumu sāk piemērot piecus gadus pēc šo noteikumu 03. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas.

(20)  Ja ir uzstādītas papildu “divas simetriski novietotas apgaismes vienības”, horizontālais attālums var būt 200 mm (zīmējumā apzīmēts ar C).

(21)  Ceļu satiksmes virzieni ir nodalīti ceļa struktūrā vai ir paredzēts attiecīgs sānu attālums starp abiem satiksmes virzieniem. Tādējādi samazinās neadekvāts apžilbinājums no pretimnākošo transportlīdzekļu galvenajiem lukturiem.

(22)  Šo prasību nepiemēro tuvās gaismas apgaismojumam, ja līkumu apgaismi ieslēdz, lai nogrieztos pa labi ceļu labās puses satiksmē (pa kreisi ceļu kreisās puses satiksmē).

(23)  Attiecīgo noteikumu puses var aizliegt mehānisku tīrīšanas sistēmu izmantošanu, ja ir uzstādīti galvenie lukturi ar plastmasas lēcām un marķējumu “PL”.