28.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/55

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 34 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz ugunsbīstamību

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:

02. grozījumu sērijas 3. papildinājumam, kas stājies spēkā 2009. gada 27. oktobrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Apstiprinājuma pieteikums

3.	Apstiprinājums

I DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TO DEGVIELAS TVERTNĒM

4.	Definīcijas

5.	Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm

6.	Šķidrās degvielas tvertņu testi

II DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ UGUNSBĪSTAMĪBU SADURSMES GADĪJUMĀ

7.	Definīcijas

8.	Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnes uzstādīšanu

9.	Transportlīdzekļa testi

III DAĻA. ŠĶIDRAS DEGVIELAS TVERTŅU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS APSTIPRINĀŠANA

10.	Definīcijas

11.	Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm

IV DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ APSTIPRINĀTU DEGVIELAS TVERTŅU UZSTĀDĪŠANU

12.	Definīcijas

13.	Šķidrās degvielas tvertņu uzstādīšanas prasības

14.	Transportlīdzekļa vai tvertnes tipa grozījumi

15.	Ražošanas atbilstība

16.	Sankcijas par ražošanas neatbilstību

17.	Pārejas noteikumi

18.	Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai transportlīdzekļa tipa pilnīgu ražošanas izbeigšanu attiecībā uz šķidrās degvielas tvertni un ugunsbīstamību frontālas/sānu/aizmugures sadursmes gadījumā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 34.

2. pielikums.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums.

Frontālas sadursmes tests pret šķērsli

4. pielikums.

Aizmugures daļas sadursmes testa procedūra

5. pielikums.

Plastmasas degvielas tvertņu testēšana

1. papildinājums.

Ugunsizturības tests

2. papildinājums.

Ugunsizturīgo ķieģeļu izmēri un tehniskie dati

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

1.1.	I DAĻA: M, N un O kategorijas (1) transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz šķidrās degvielai tvertni(-ēm).

1.2.	II DAĻA: pēc izgatavotāja pieprasījuma tādu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumu, kuru šķidrās degvielas tvertne(-es) apstiprināta(-as) saskaņā ar šo noteikumu I daļu, attiecībā uz ugunsbīstamību frontālas un/vai sānu, un/vai aizmugures sadursmes gadījumā.

1.3.	III DAĻA: šķidrās degvielas tvertņu kā atsevišķu tehnisko vienību apstiprinājumu.

1.4.	IV DAĻA: transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz apstiprinātu šķidrās degvielas tvertņu uzstādīšanu.

2. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1. Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu I un/vai II daļu.

2.1.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu I vai II daļu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.1.2.

Pieteikumu iesniedz kopā ar turpmāk minētajiem dokumentiem trijos eksemplāros un šādu informāciju:

2.1.2.1.

detalizēts transportlīdzekļa tipa apraksts pēc 4.2. un/vai 7.2. punktā noteiktajām pozīcijām. Norāda numurus un/vai simbolus, kas identificē motora tipu un transportlīdzekļa tipu;

2.1.2.2.

rasējums(-i), kurā redzami degvielas tvertnes raksturlielumi un precizēts materiāls, no kā tā ir izgatavota;

2.1.2.3.

visas degvielas padeves sistēmas shēma, kurā norādīta katras detaļas atrašanās vieta transportlīdzeklī un

2.1.2.4.

pieteikums atbilstoši šo noteikumu II daļai, elektroinstalāciju shēma, kurā norādīta to atrašanās vieta un to piestiprināšanas veids pie transportlīdzekļa.

2.1.3.

Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz:

2.1.3.1.

apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu eksemplāru vai transportlīdzekļa daļas, kuras tehniskais dienests uzskata par nepieciešamām apstiprināšanas testiem;

2.1.3.2.

ja transportlīdzeklis aprīkots ar tvertni no plastmasas: septiņas papildu tvertnes ar to piederumiem;

2.1.3.3.

ja transportlīdzeklis aprīkots ar tvertni no cita materiāla: divas papildu tvertnes ar to piederumiem.

2.2. Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu III daļu

2.2.1.

Šķidrās degvielas tvertnes tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu III daļu iesniedz tvertnes izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.2.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

2.2.2.1.

detalizēts degvielas tvertnes tipa apraksts attiecībā uz 10.2. punktā noteiktajām pozīcijām; precizē, vai apstiprinājuma pieteikums attiecas uz tvertnes tipu ar tās piederumiem vai bez tiem un vai tas attiecas uz transportlīdzekļa vispārēju vai īpašu izmantojumu. Ja pieteikums attiecas uz tvertnes tipu bez tās piederumiem, skaidri identificē testos izmantojamos piederumus;

2.2.2.2.

rasējumu(-us), kur norādīti degvielas tvertnes raksturlielumi un materiāli, no kā tā ir izgatavota, un, ja transportlīdzeklis paredzēts īpašam izmantojumam, testā izmantoto transportlīdzekļa daļu raksturlielumi.

2.2.3.

Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz:

2.2.3.1.

ja tvertne izgatavota no plastmasas: septiņas tvertnes ar to piederumiem; ja tvertne apstiprināma bez tās piederumiem, iesniedz septiņus tipa piederumu komplektus, ko parasti uzstāda transportlīdzeklim;

2.2.3.2.

ja tvertne izgatavota no cita materiāla: divas tvertnes ar to piederumiem; ja tvertne apstiprināma bez tās piederumiem, iesniedz divus tipa piederumu komplektus, ko parasti uzstāda transportlīdzeklim.

2.2.3.3.

Ja tvertne īpaša izmantojuma transportlīdzeklim izgatavota no plastmasas, iesniedz transportlīdzekļa daļas, kā norādīts 5. pielikuma 5.3.2. punktā.

2.3. Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu IV daļu

2.3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu IV daļu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.3.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

2.3.2.1.

detalizētu transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz 12.2. punktā noteiktajām pozīcijām. Norāda numurus un/vai simbolus, kas identificē transportlīdzekļa tipu un motora tipu;

2.3.2.2.

visas degvielas padeves sistēmas shēmu, kas parāda katras sastāvdaļas atrašanās vietu transportlīdzeklī;

2.3.2.3.

sarakstu ar visiem šķidrās degvielas tvertņu tipiem, kas apstiprināti saskaņā ar šo noteikumu III daļu un ko paredzēts uzstādīt šāda tipa transportlīdzeklī.

2.3.3.

Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz:

2.3.3.1.

apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu eksemplāru;

2.3.3.2.

ja nepieciešams, divas papildu tvertnes ar tās piederumiem katram degvielas tvertnes tipam, kas apstiprināts bez tā piederumiem.

3. APSTIPRINĀJUMS

3.1. Apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu I un/vai II daļu.

3.1.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst I un/vai II daļas prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

3.1.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kura pirmie divi cipari norāda uz jaunāko grozījumu sēriju, kas ietverta šajos noteikumos līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Tomēr nolīguma puse var piešķirt to pašu apstiprinājuma numuru vairākiem transportlīdzekļu tipiem, kā definēts 4.2. un/vai 7.2. punktā, ja tie ir tā paša transportlīdzekļa bāzes modeļa varianti, un ar nosacījumu, ka katru no šiem tipiem atsevišķi testē un pārliecinās, ka tie atbilst šiem noteikumiem.

3.1.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikuma 1. papildinājumā, kopā ar rasējumiem, kuros norādītas 2.1.2.2., 2.1.2.3. un 2.1.2.4. punktā prasītā informācija; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, to formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) vai arī tie salocīti šajā formātā, un tie ir attiecīgā mērogā.

3.1.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

3.1.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

3.1.4.2.

pa labi no 3.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā “RI”, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu I daļu vai “RII” ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu I vai IV daļu un II daļu, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

3.1.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 3.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus, apstiprinājuma numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 3.4.1. punktā noteiktā simbola.

3.1.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

3.1.7.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

3.1.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

3.2. Apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu III daļu

3.2.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtā tvertne atbilst III daļas prasībām, piešķir šīs tvertnes tipa apstiprinājumu.

3.2.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kura pirmie divi cipari norāda uz jaunāko grozījumu sēriju, kas ietverta noteikumos apstiprinājuma izsniegšanas laikā.

3.2.3.

Paziņojumu par tvertnes tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikuma 2. papildinājumā, kopā ar rasējumiem, kuros norādītas 2.2.2.1. un 2.2.2.2. punktā prasītās ziņas; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, to formāts nepārsniedz A 4 (210 × 297 mm) vai arī tie ir salocīti šajā formātā, un tie ir attiecīgā mērogā.

3.2.4.

Katrai tvertnei, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tvertnes tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

3.2.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

3.2.4.2.

pa labi no 3.2.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā “RIII”, norāde “U”, ja tvertne ir paredzēta vispārējam izmantojumam, vai “S”, ja tvertne ir paredzēta transportlīdzekļa īpašam izmantojumam, norāde “+A”, ja tvertne ir apstiprināta ar tās piederumiem, vai “#A”, ja tvertne ir apstiprināta bez tās piederumiem, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

3.2.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams, kad tvertne ir uzstādīta transportlīdzeklī.

3.2.6.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

3.3. Apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu IV daļu

3.3.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst tālāk IV daļas prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

3.3.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kura pirmie divi cipari norāda uz jaunāko grozījumu sēriju, kas ietverta noteikumos apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Tomēr nolīguma puse var piešķirt to pašu apstiprinājuma numuru vairākiem transportlīdzekļu tipiem, kā definēts 12.2. punktā, ja tie ir tā paša transportlīdzekļa bāzes modeļa tipi, un ar nosacījumu, ka katru no šiem tipiem atsevišķi testē un pārliecinās, ka tie atbilst šo noteikumu nosacījumiem.

3.3.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikuma 1. papildinājumā, kopā ar rasējumiem, kuros norādītas 2.3.2.1., 2.3.2.2. un 2.3.2.3. punktā prasītās ziņas; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, to formāts nepārsniedz A 4 (210 × 297 mm) vai arī tie ir salocīti šajā formātā, un tie ir attiecīgā mērogā.

3.3.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā, viegli pieejamā vietā un uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

3.3.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

3.3.4.2.

pa labi no 3.3.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā “RIV”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

3.3.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 3.3.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus, apstiprinājuma numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 3.3.4.1. punktā noteiktā simbola.

3.3.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

3.3.7.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

3.3.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

I DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TO DEGVIELAS TVERTNĒM

4. DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

4.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm;

4.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

4.2.1.

izgatavotāja noteiktais tips;

4.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī, ciktāl tā negatīvi ietekmē 5.10. punkta prasības;

4.3.	“pasažieru salons” ir telpa, kurā uzturas transportlīdzeklī esošas personas un kuru ietver jumts, grīda, sānu sienas, durvis, ārējais stiklojums un priekšējā starpsiena, kā arī pakaļējā nodalījuma starpsienas plakne vai aizmugurējo sēdekļu atzveltnes atbalsta plakne;

4.4.

“tvertne” ir tvertne(-es), kas konstruēta(-as) šķidrās degvielas glabāšanai, kā definēts 4.6. punktā, ko galvenokārt izmanto transportlīdzekļa darbināšanai, izņemot piederumus (piltuves sūkni, ja tā ir atsevišķa detaļa, piltuves caurumu, vāku, mērinstrumentu, savienojumus ar motoru vai, lai kompensētu iekšējo pārspiedienu utt.;

4.5.	“degvielas tvertnes tilpums” ir degvielas tvertnes tilpums, kā to nosaka izgatavotājs un

4.6.	“šķidrā degviela” ir degviela, kas ir šķidra normālos temperatūras un spiediena apstākļos.

5. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNĒM

5.1. Tvertņu konstrukcija ir izturīga pret koroziju.

5.2. Tvertnes, kad tās ir aprīkotas ar visiem piederumiem, kas parasti ir tām pievienoti, atbilst noplūdes testu prasībām, ko veic saskaņā ar 6.1. punktu pie relatīva iekšējā spiediena, kas ir vienāds ar divkāršu darbības pārspiedienu, bet jebkurā gadījumā ne mazāks par 0,3 bāru pārspiedienu.

Tvertnes, kas izgatavotas no plastmasas, uzskata par atbilstošām prasībām, ja ir izturējušas testus, kas aprakstīti 5. pielikuma 2. punktā.

5.3. Jebkuru pārspiedienu vai spiedienu, kas pārsniedz darba spiedienu automātiski kompensē ar piemērotām ierīcēm (ventilācijas ejas, drošības vārsti utt.).

5.4. Ventilācijas eju konstrukcijai ir tāda, lai novērstu visus ugunsgrēka izcelšanās riskus. Jo īpaši, degviela, kas var noplūst no tvertnes iepildīšanas brīdī, nenokļūst uz izplūdes gāžu sistēmas. To novada uz zemi.

5.5. Tvertne(-es) neatrodas uz virsmas vai neveido virsmu (grīdu, sienu, starpsienu) pasažieru salonā vai citā nodalījumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

5.6. Paredz šķērssienu, kas atdala pasažieru salonu no tvertnes(-ēm). Šķērssienā var būt atveres (piemēram, lai izvietotu vadus), ar nosacījumu, ka tās ir tā izkārtotas, lai parastos lietošanas apstākļos degviela netraucēti nevarētu ieplūst no tvertnes(-ēm) pasažieru salonā vai citā nodalījumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

5.7. Katru tvertni droši piestiprina un novieto tā, lai nodrošinātu, ka jebkura degvielas noplūde no tvertnes vai tās piederumiem parastos lietošanas apstākļos nokļūst uz zemes un nevis pasažieru salonā.

5.8. Piltuves caurumu neizvieto pasažieru salonā, bagāžas nodalījumā vai motora nodalījumā.

5.9. Degviela transportlīdzekļa paredzamas darbības gaitas laikā nenoplūst caur tvertnes vāku vai caur citām ierīcēm, kas paredzētas pārspiediena kompensēšanai. Transportlīdzekļa apgāšanās gadījumā var pieļaut pilēšanu ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz 30 g/min; šo prasību pārbauda 6.2. punktā noteiktajā testā.

5.9.1.

Tvertnes vāks ir nostiprināts pie piltuves sūkņa.

5.9.1.1.

Noteikumu 5.9.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja ir veikts nepieciešamais, lai novērstu pārāk lielas iztvaikošanas emisijas un degvielas izšļakstīšanos, kas rodas, ja nav degvielas piltuves vāka.

To var panākt:

5.9.1.1.1.

ar nenoņemamu degvielas piltuves vāku, kas automātiski atveras un aizveras,

5.9.1.1.2.

ar konstrukcijas raksturlielumiem, ar ko pārtrauc pārāk lielas iztvaikošanas emisijas un degvielas izšļakstīšanos, kas rodas, ja nav degvielas piltuves vāka,

5.9.1.1.3.

ar jebkuru citu nodrošinājumu, kam ir tāds pats rezultāts. Piemēram, piesiets piltuves vāks, pieķēdēts piltuves vāks vai veids, kad vienu un to pašu atslēgu izmanto piltuves vākam un transportlīdzekļa aizdedzei. Šādā gadījumā atslēgu no piltuves vāka var izņemt tikai aizslēgtā stāvoklī. Taču piesieta vai pieķēdēta vāka izmantošana nav piemērota transportlīdzekļiem, kas nepieder pie M1 un N1 kategorijas.

5.9.2.

Blīvējums starp vāku un piltuves sūkni ir droši nostiprināts. Aizslēgtā stāvoklī vāks droši fiksējas pret blīvējumu un piltuves sūkni.

5.10. Tvertnes uzstāda tādā veidā, lai tās būtu pasargātas no transportlīdzekļa frontālas vai aizmugurējas sadursmes sekām; tvertnes tuvumā nedrīkst būt uz āru izvirzītas detaļas, asas malas utt.

5.11. Degvielas tvertnes un tās piederumu konstrukcija un uzstādījums transportlīdzeklī ir tāds, lai novērstu statiskās elektrības izraisītu ugunsbīstamību. Vajadzības gadījumā veic uzlādes izkliedes pasākumu(-us). Izgatavotājs tehnisko dienestu informē par pasākumu(-iem), kas garantē minēto prasību ievērošanu.

5.12. Degvielas tvertne ir izgatavota no ugunsizturīga metāla. Tā (tās) var būt izgatavotas no plastmasas ar nosacījumu, ka tas atbilst 5. pielikuma prasībām.

6. ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTŅU TESTI

6.1. Hidrauliskais tests

Tvertnei veic hidrauliskā iekšējā spiediena testu, ko veic atsevišķai vienībai kopā ar visiem piederumiem. Tvertnei ir pilnībā piepildīta ar nedegošu šķidrumu (piemēram, ūdeni). Pēc tam, kad ir pārtraukti visi sakari ar ārpusi, pakāpeniski palielina spiedienu caur sūkņa savienojumu, pa kuru padod degvielu motoram, līdz relatīvam iekšējam spiedienam, kas ir vienāds ar divkāršu izmantoto darba spiedienu, bet jebkurā gadījumā nav mazāks par 0,3 bāru (30 kPa) pārspiedienu, kuru uztur vienu minūti. Šajā laikā tvertne ne iesprēgā, ne tek, taču tā var būt pastāvīgi deformēta.

6.2. Apgāšanās tests

6.2.1.

Tvertne un visi tās piederumi ir uzmontēti uz testa statīva tādā veidā, kas atbilst uzstādījumam uz transportlīdzekļa, kuram tvertne ir paredzēta; tas attiecas arī uz sistēmu iekšējā pārspiediena kompensācijai.

6.2.2.

Testa statīvu rotē ap asi, kas atrodas paralēli pret transportlīdzekļa garenvirziena asi.

6.2.3.

Testu veic ar tvertni, kas piepildīta līdz 90 procentiem no tās tilpuma un arī ar 30 procentiem no tās tilpuma ar nedegošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotai degvielai (var izmantot ūdeni).

6.2.4.

Tvertni pagriež par 90° pa labi no tās uzstādījuma stāvokļa. Tvertne šādā stāvoklī paliek vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertni pagriež par 90° tālāk tajā pašā virzienā. Tvertni šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, tur vēl vismaz piecas minūtes. Tvertni pagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī. Testēšanas šķidrumu, kas neaiztecēja atpakaļ no vēdināšanas sistēmas uz tvertni, iztukšo un, ja nepieciešams, no jauna piepilda. Tvertni pagriež par 90° pretējā virzienā un atstāj šādā stāvoklī vismaz piecas minūtes.

Tvertni pagriež tālāk par 90° tajā pašā virzienā. Tvertni šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, tur vēl vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertni pagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī.

Katru secīgo pagriezienu par 90° veic laika intervālā no 1 līdz 3 minūtēm.

II DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ UGUNSBĪSTAMĪBU SADURSMES GADĪJUMĀ

7. DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

7.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz ugunsbīstamību;

7.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

7.2.1.

tvertnes uzbūve, forma, izmēri un materiāli (metāls/plastmasa);

7.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī, ciktāl tas negatīvi ietekmē 5.10. punkta prasības;

7.2.3.

degvielas padeves sistēmas raksturlielumi un atrašanās vieta (sūknis, filtri utt.) un

7.2.4.

elektroietaises raksturlielumi un atrašanās vieta, ciktāl tas ietekmē šajos noteikumos noteikto sadursmes testu rezultātus;

7.3.	“šķērsplakne” ir vertikāla šķērsplakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa vidējai garenvirziena plaknei;

7.4.	“pašmasa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa bez personām un bez kravas, bet ar degvielu, dzesēšanas šķidrumu, eļļošanas līdzekļiem, instrumentiem un rezerves riteni (ja transportlīdzekļa izgatavotājs tos nodrošina kā standarta aprīkojumu).

8. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNES UZSTĀDĪŠANU

8.1. Degvielas iekārta

8.1.1.

Transportlīdzekļus apstiprina saskaņā ar šo noteikumu I daļu vai IV daļu.

8.1.2.

Degvielas iekārtas sastāvdaļas ir atbilstoši aizsargātas ar rāmja vai virsbūves detaļām pret saskari ar iespējamajiem šķēršļiem uz zemes. Šādu aizsardzību neprasa, ja sastāvdaļas zem transportlīdzekļa ir tālāk no zemes nekā rāmja vai virsbūves detaļa to priekšā.

8.1.3.

Degvielas iekārtas caurules un citas detaļas izvieto uz transportlīdzekļa vietās, kas ir aizsargātas līdz augstākajam iespējamajam līmenim. Sagriešanās un izliekšanās kustības un transportlīdzekļa uzbūves vai pievadiekārtas vibrācijas rezultātā nerodas degvielas iekārtas berze, sablīvēšana vai cita neierasta spriedze.

8.1.4.

Lokanos vai elastīgos cauruļu savienojumus ar degvielas iekārtas sastāvdaļu nekustīgajām detaļām konstruē un izgatavo tā, lai tie paliktu hermētiski dažādos transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļos, neatkarīgi no sagriešanas un izliekšanas kustībām un neatkarīgi no transportlīdzekļa uzbūves vai pievadiekārtas vibrācijām.

8.1.5.

Ja piltuves caurums atrodas uz transportlīdzekļa sāniem, tad piltuves vāku aizslēgtā stāvoklī nevar atrasties uz korpusa blakus esošajām virsmām.

8.2. Elektroietaise

8.2.1.

Elektriskie vadi, izņemot vadus, kas ir izvietoti dobās sastāvdaļās, piestiprina pie transportlīdzekļa struktūras, sienām vai starpsienām netālu no to atrašanās vietas. Vietas, kurām tie iet cauri sienām vai starpsienām, ir pienācīgi aizsargātas, lai novērstu izolācijas pārrāvumu.

8.2.2.

Elektroietaises projektē, izgatavo un uzstāda tādā veidā, lai to sastāvdaļas neietekmētu korozija, kam tās ir pakļautas.

9. TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTI

Veicot frontālās sadursmes testu pret šķērsli saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto procedūru, sānu sadursmes testu saskaņā ar Noteikumu Nr. 95, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju, 4. pielikumā aprakstīto procedūru un aizmugures sadursmes testu saskaņā ar 4. pielikumā precizēto procedūru,

9.1. sadursmes gadījumā degvielas iekārtā var parādīties tikai neliela šķidruma noplūde;

9.2. ja pēc sadursmes degvielas iekārtā ir nepārtraukta noplūde, tad noplūdes apjoms nepārsniedz 30 g/min; ja šķidrums no degvielas iekārtas sajaucas ar šķidrumiem no citām sistēmām un ja vairākus šķidrumus nav iespējams vienkārši atdalīt un identificēt, tad nepārtraukto noplūdi izvērtē, vadoties pēc visiem savāktajiem šķidrumiem;

9.3. nedrīkst rasties uguns, kuru uztur degviela;

9.4. sadursmju laikā un pēc tam, kā aprakstīts 9. punktā, akumulatoru savā vietā notur vietā drošības mehānisms.

9.5. Pēc izgatavotāja pieprasījuma frontālās sadursmes testu, kas noteikts šo noteikumu 3. pielikumā, var aizstāt ar testa procedūru, kas aprakstīta Noteikumu Nr. 94, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju, 3. pielikumā.

III DAĻA. ŠĶIDRAS DEGVIELAS TVERTŅU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS APSTIPRINĀŠANA

10. DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

10.1.

“tvertne” ir tvertne vai tvertnes, kas paredzētas šķidrās degvielas glabāšanai, kā definēts 10.3. punktā, un ko galvenokārt izmanto transportlīdzekļa darbināšanai; tvertni var apstiprināt ar tās piederumiem (piltuves sūkni, ja tas ir atsevišķs elements, piltuves caurumu, vāku, mērinstrumentu, savienojumiem, kas kompensē iekšējo pārspiedienu utt.);

10.2.

“degvielas tvertnes tilpums” ir degvielas tvertnes tilpums, kā to nosaka izgatavotājs;

10.3.

“šķidrā degviela” ir degviela, kas ir šķidra normālos temperatūras un spiediena apstākļos;

10.4.

“tvertnes apstiprinājums” ir šķidrās degvielas tvertnes tipa apstiprinājums;

10.5.

“tvertnes tips” ir tvertnes, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

10.5.1.

tvertnes vai tvertņu uzbūve, forma, izmēri un materiāls (metāls/plastmasa);

10.5.2.

tvertnes paredzētā izmantošana: vispārējs vai īpašs izmantojums;

10.5.3.

piederumi ir vai nav.

11. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNĒM

11.1. Ja tvertnes ir aprīkotas ar parastas komplektācijas piederumiem izpilda 5.1., 5.2., 5.3., 5.9., 5.12., 6.1. un 6.2. punktā noteiktās prasības.

11.2. Ja tvertnes jāapstiprina bez to piederumiem, izgatavotāja dokumentācijā skaidri jāidentificē testā izmantojamie piederumi.

IV DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ APSTIPRINĀTU DEGVIELAS TVERTŅU UZSTĀDĪŠANU

12. DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

12.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz degvielas tvertnes (tvertņu) uzstādīšanu, kas apstiprināta(-as) saskaņā ar šo noteikumu III daļu;

12.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

12.2.1.

izgatavotāja tipa nosaukums;

12.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī, ciktāl tam ir negatīva ietekme uz 5.10. punkta prasībām.

13. ŠĶIDRĀS DEGVEILAS TVERTŅU UZSTĀDĪŠANAS PRASĪBAS

13.1. Izpilda 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 5.10., un 5.11. punkta prasības.

13.2. Ja tvertnes ir apstiprinātas bez to piederumiem, piederumus, kuri izmantoti tvertņu testēšanā un identificēti izgatavotāja dokumentācijā saskaņā ar 11.2. punktu, pēc izgatavotāja pieprasījuma iekļauj apstiprinājumā saskaņā ar šo noteikumu IV daļu. Papildu pielikumus iekļauj tikai tad, ja tehniskais dienests ir apstiprinājis, ka transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu III un IV daļas prasībām.

14. TRANSPORTLĪDZEKĻA VAI TVERTNES TIPA GROZĪJUMI

14.1. Par visiem transportlīdzekļa vai tvertnes tipa grozījumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Struktūrvienība var

14.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām vai

14.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

14.2. Neskarot 14.1. punkta nosacījumus, transportlīdzekļa variants, kurš testēts saskaņā ar šo noteikumu II daļu un kura pašmasa neatšķiras vairāk par ± 20 procentiem no apstiprinājumam testētā transportlīdzekļa, netiek uzskatīts par transportlīdzekļa tipa grozījumu.

14.3. Noteikumu 3.1.3., 3.2.3., vai 3.3.3. punktā paredzētajā kārtība par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot grozījumus, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

15. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības.

15.1.

Katrs transportlīdzeklis vai tvertne, kam ir apstiprinājuma marķējums, kā noteikts šajos noteikumos, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam un šo noteikumu attiecīgās daļas prasībām.

15.2.

Lai pārbaudītu atbilstību, kā noteikts 15.1. punktā, izlases pārbaudes veic pietiekamam daudzumam sērijveidā ražotu transportlīdzekļu vai tvertņu, kam ir šajos noteikumos noteiktais apstiprinājuma marķējums.

15.3.

Parasti transportlīdzekļa vai tvertnes atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda uz apstiprinājuma veidlapas un tās pielikumu apraksta pamata. Taču nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļiem vai tvertnēm veic 6. punktā noteiktās pārbaudes.

16. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

16.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa vai tvertnes apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 15.1. punktā noteiktajām prasībām vai ja transportlīdzeklis neiztur 9. punktā noteiktās pārbaudes.

16.2. Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumi, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā par to nekavējoties informē pārējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapas eksemplāru, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. vai 2. papildinājumā.

17. PĀREJAS NOTEIKUMI

17.1. No grozījumu 02. sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājuma saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

17.2. Pēc 12 mēnešiem kopš noteikumu 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, kuras paredz šie noteikumi, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

17.3. Puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstoši iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām, 12 mēnešus no šo noteikumu 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas.

17.4. 24 mēnešus pēc šo noteikumu 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt transportlīdzekļa pirmreizējo valsts reģistrāciju (pirmā nodošana ekspluatācijā), ja tas neatbilst šo noteikumu 02. sērijas grozījumu prasībām.

17.5. No noteikumu 02. grozījumu sērijas 3. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājuma saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. grozījumu sērijas 3. papildinājumu.

17.6. Pat pēc 02. grozījumu sērijas 3. papildinājuma spēkā stāšanās dienas transportlīdzekļu apstiprinājumi saskaņā ar iepriekšējiem 02. grozījumu sērijas papildinājumiem paliek spēkā un nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt šo apstiprinājumu paplašinājumus un turpina tos atzīt.

18. PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizāciju sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas veic apstiprināšanas testus, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumus un kurām jāsūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu

(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju 7. pielikumā (R.E.3) (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) 1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehijas Republika, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgos EEK simbolus), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 (brīvs), 55 (brīvs), 56 Melnkalne un 58 Tunisija. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

1. PIELIKUMS

1. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 x 297 mm))

2. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 x 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.4. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 I daļu ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 02. sērijas grozījumu prasībām.

B PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.5. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34, I vai IV daļu un Noteikumiem Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka laikā, kad piešķīra attiecīgos apstiprinājumus, Noteikumi Nr. 34 bija grozīti ar 02. grozījumu sēriju, bet Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.

C PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.2.4. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts degvielas tvertnei, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 III daļu vispārīgam izmantojumam kopā ar tās piederumiem ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts atbilstoši Noteikumu Nr. 34 02. grozījumu sērijas prasībām.

D PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.3.4. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 IV daļu ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts atbilstoši Noteikumu Nr. 34 02. grozījumu sērijas prasībām.

E PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.3.5. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 IV daļu un Noteikumiem Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka laikā, kad piešķīra attiecīgos apstiprinājumus, Noteikumi Nr. 34 bija grozīti ar 02. grozījumu sēriju, bet Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.

(1) Otrais numurs ir norādīts tikai kā piemērs.

3. PIELIKUMS

FRONTĀLĀS SADURSMES TESTS PRET ŠĶĒRSLI

1. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Šī testa mērķis ir simulēt frontālas sadursmes apstākļus pret fiksētu šķērsli vai citu transportlīdzekli, kas tuvojas pretējā virzienā.

2. IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1. Testēšanas laukums

Testa laukums ir pietiekami liels, lai izvietotu ieskrējiena platformu, šķērsli un tehniskās iekārtas, kas nepieciešamas testam. Platformas pēdējā daļa vismaz 5 m pirms šķēršļa ir horizontāla, plakana un gluda.

2.2. Šķērslis

Šķērslis ir dzelzsbetona bloks, kura priekšpuse ir vismaz 3 m plata un vismaz 1,5 m augsta. Šķēršļa biezums ir tāds, lai tas svērtu vismaz 70 tonnas. Priekšpuse ir vertikāla, perpendikulāra pret ieskrējiena platformas asi un apklāta ar 2 cm bieziem izturīgiem finiera dēļiem. Šķērslis ir vai nu iestiprināts zemē vai nepieciešamības gadījumā novietots uz zemes ar papildu apstādināšanas mehānismiem, lai ierobežotu tā pārvietošanos. Tāpat var izmantot arī šķērsli ar atšķirīgiem raksturlielumiem, ja vien rezultāti ir vismaz tikpat pārliecinoši.

2.3. Transportlīdzekļa dzinējspēks

Sadursmes brīdī transportlīdzeklī vairs nedarbojas neviena papildus vadības iekārta vai dzinējspēks. Tas sasniedz šķērslis virzienā, kas ir perpendikulārs sadursmes sienai; maksimālā pieļaujamā sānu kļūdas novirze starp transportlīdzekļa priekšpuses vertikālo viduslīniju un sadursmes sienas vertikālo viduslīniju ir ± 30 cm.

2.4. Transportlīdzekļa stāvoklis

2.4.1.

Testa transportlīdzeklis ir aprīkots ar visām standarta sastāvdaļām un piederumiem, kas ietverti tā pašmasā, vai ir tādā stāvoklī, lai atbilstu visām prasībām, ciktāl sastāvdaļas un piederumi ietekmē ugunsgrēka riskus.

2.4.2.

Ja transportlīdzekli vada ar ārējiem līdzekļiem, tad vismaz 90 procenti no degvielas iekārtas tilpuma ir piepildīti vai nu ar degvielu, vai ar šķidrumu, kas nav viegli uzliesmojošs un kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotajai degvielai. Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma kolektora tvertnes, radiatori utt.) var būt tukšas.

2.4.3.

Ja transportlīdzekli vada ar paša motoru, tad degvielas tvertni piepilda vismaz līdz 90 procentiem. Visas pārējās šķidrumu tvertnes var piepildīt līdz to ietilpībai.

2.4.4.

Ja izgatavotājs to pieprasa, tehniskais dienests, kas atbildīgs par testu veikšanu, var atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots citos noteikumos noteiktos testos (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā uzbūvi), arī testos, kas paredzēti šajos noteikumos.

2.5. Sadursmes ātrums

Sadursmes ātrums ir starp 48,3 km/h un 53,1 km/h. Taču, ja testi ir veikti pie augstāka sadursmes ātruma un transportlīdzeklis atbilst noteiktajām prasībām, tad tests ir izturēts.

2.6. Mērinstrumenti

Instrumenta, kuru izmanto 2.5. punktā minētā ātruma fiksēšanai, precizitāte ir viena procenta robežās.

3. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

3.1. Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka ar aizvietotāja testa līdzekļiem vai, veicot aprēķinus no aizvietotāja testa rezultātiem, pilnībā var ievērot šajos noteikumos monētās prasības.

3.2. Ja izmanto citu metodi nekā 2. punktā minēto, pierāda tās līdzvērtīgumu.

4. PIELIKUMS

AIZMUGURES DAĻAS SADURSMES TESTA PROCEDŪRA

1. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.1. Testa mērķis ir simulēt aizmugures daļas sadursmi ar citu transportlīdzekli kustībā.

2. IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1. Testēšanas laukums

Testa laukums ir pietiekami liels, lai izvietotu triecienelementa (belžņa) dzinējspēka sistēmu un lai pēc sadursmes varētu notikt skartā transportlīdzekļa un testa statīva instalāciju pārvietošanās. Daļai, kurā notiek transportlīdzekļa sadursme un pārvietošana, ir horizontāla, plakana un gluda un tās berzes koeficients nav mazāks par 0,5.

2.2. Triecienelements (belznis)

2.2.1. Triecienelements ir no tērauda un ar stingru konstrukciju.

2.2.2. Sadursmes virsma ir plakana, vismaz 2 500 mm plata un 800 mm augsta, tās malas ir izliektas ar liekuma rādiusu starp 40 un 50 mm. To pārklāj ar 20 mm biezu finiera kārtu.

2.2.3. Sadursmes brīdī ir šādas prasības:

2.2.3.1.

sadursmes virsma ir vertikāla un perpendikulāra pret skartā transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni;

2.2.3.2.

triecienelementa kustības virziens ir jābūt horizontāls un paralēls skartā transportlīdzekļa garenvirziena vidējai plaknei;

2.2.3.3.

maksimālā pieļaujamā sānu novirze starp triecienelementa virsmas vidējo vertikālo līniju un skartā transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni ir 300 mm. Turklāt sadursmes virsmu paplašina pāri visam skartā transportlīdzekļa platumam;

2.2.3.4.

sadursmes virsmas zemākās malas klīrenss ir 175 ± 25 mm.

2.3. Triecienelementa dzinējspēks

Triecienelements var būt nostiprināts uz rāmja (kustīga šķēršļa) vai veidot svārsta daļu.

2.4. Īpaši noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto kustīgu šķērsli

2.4.1. Ja triecienelementu nostiprina uz rāmja (kustīga šķēršļa) ar izolētu elementu, šis elements ir stingrs un sadursmē nedeformējams; rāmis sadursmes brīdī spēj brīvi kustēties un nav pakļauts dzenošās ierīces darbībai.

2.4.2. Sadursmes ātrums ir starp 35 un 38 km/h.

2.4.3. Rāmja un triecienelementa svars (masa) ir 1 100 ± 20 kg

2.5. Īpaši noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto svārstu

2.5.1. Attālums starp sadursmes plaknes centru un svārsta rotācijas asi nedrīkst būt mazāks par 5 m.

2.5.2. Triecienelements ir brīvi piekārts ar stingriem stieņiem un stingri piestiprināts pie tiem. Šādi izveidots svārsts nespēj deformēties sadursmes rezultātā.

2.5.3. Svārstā ievieto apstādināšanas mehānismu, lai novērstu triecienelementa papildu sadursmi ar testa transportlīdzekli.

2.5.4. Sadursmes brīdī svārsta sitiena centra ātrums ir starp 35 un 38 km/h.

2.5.5. Samazināto masu “mr” svārsta sitiena centrā definē kā visas masas “m” funkciju no attāluma “a” (1) starp sitiena asi un rotācijas asi, un no attāluma “l” starp smaguma centru un rotācijas asi ar šādu vienādojumu:

mr = m (1/a)

2.5.6. Samazinātā masa mr ir 1 100 ± 20 kg.

2.6. Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz triecienelementa masu un ātrumu

Ja testu izpilda pie sadursmes ātruma, kas augstāks par 2.4.2. un 2.5.4. punktā noteikto, un/vai ar masu, kas lielāka par 2.4.3. un 2.5.6. punktā noteikto, un, ja transportlīdzeklis atbilst visām noteiktajām prasībām, tests ir izturēts.

2.7. Testa transportlīdzekļa stāvoklis

2.7.1. Testējamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar visām standarta sastāvdaļām un piederumiem, kas ietverti tā pašmasā, vai ir tādā stāvoklī, lai izpildītu visas prasības, ciktāl sastāvdaļas un piederumi ietekmē ugunsgrēka riskus.

2.7.2. Degvielas tvertne ir piepildīta vismaz līdz 90 procentiem no tās tilpuma vai nu ar degvielu, vai ar viegli neuzliesmojošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotajai degvielai. Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma kolektora tvertnes, radiatori utt.) var būt tukšas.

2.7.3. Var iedarbināt mehānismu un var izmantot bremzes.

2.7.4. Ja izgatavotājs pieprasa, var atļaut šādas iespējas:

2.7.4.1.

tehniskais dienests, kas atbildīgs par testu veikšanu, var atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots testos, kuri noteikti citos noteikumos (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā uzbūvi), arī testos, kuri noteikti šajos noteikumos un

2.7.4.2.

transportlīdzekli var noslogot, nepārsniedzot 10 procentus no tā pašmasas ar papildu smagumiem, kas stingri piestiprināti pie konstrukcijas tādā veidā, kas neietekmē pasažieru salona uzbūves izturēšanos testa laikā.

2.8. Mērinstrumenti

Instrumentu, kurus izmanto 2.4.2. un 2.5.4. punktā minētā ātruma fiksēšanai, precizitāte ir viena procenta robežās.

3. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

3.1. Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka ar aizvietotāja testa līdzekļiem vai, veicot aprēķinus no aizvietotāja testa rezultātiem, pilnībā var izpildīt šajos noteikumos minētās prasības.

3.2. Ja izmanto metodi, kas nav aprakstīta 2. punktā, tad pierāda tās līdzvērtīgumu.

(1) Jāatgādina, ka šajā gadījumā attālums “a” ir vienāds ar sinhronā svārsta garumu.

5. PIELIKUMS

PLASTMASAS DEGVIELAS TVERTŅU TESTĒŠANA

1. SADURSMES IZTURĪBA

1.1. Tvertni līdz tās ietilpībai piepilda ar ūdens un glikola maisījumu vai ar citu šķidrumu, kam ir zema sasalšanas temperatūra un kas neizmaina tvertnes materiāla raksturlielumus, un pēc tam veic perforācijas testu.

1.2. Šā testa laikā tvertnes temperatūra ir 233 K ± 2 K (– 40 °C ± 2 °C).

1.3. Testam izmanto svārsta sadursmes testēšanas statni. Sadursmes korpuss ir no tērauda, piramīdas formā ar vienādsānu trīsstūra skaldnēm un kvadrāta pamatu, virsotnes un malas ir noapaļotas līdz 3 mm rādiusam. Svārsta sitiena centrs sakrīt ar piramīdas smaguma centru; tās attālumam no svārsta rotācijas ass ir 1 m. Svārsta kopējais svars ir 15 kg. Svārsta enerģija sadursmes brīdī nav mazāka par 30 Nm un tā ir pēc iespējas tuvāka šim rādītājam.

1.4. Testus veic tajās tvertnes vietās, kuras ir uzskatāmas par vārīgām frontālas vai aizmugures daļas sadursmes gadījumā. Vietas, kas uzskatāmas par vārīgām ir tās, kas visvairāk ir pakļautas iedarbībai vai kuras ir visvārīgākās attiecībā uz tvertnes formu vai veidu, kādā tā ir uzstādīta transportlīdzeklī. Laboratoriju izvēlētās vietas norāda testa protokolā.

1.5. Testa laikā tvertni savā pozīcijā notur ar stiprinājuma piederumiem sānā vai sānos pretēji sadursmes sānam. Testa rezultātā nedrīkst notikt noplūde.

1.6. Pēc izgatavotāja izvēles visus trieciena testus var veikt uz vienas tvertnes vai katru testu uz savas tvertnes.

2. MEHĀNISKĀ IZTURĪBA

Tvertni testē šo noteikumu 6.1. punktā noteiktajos apstākļos attiecībā uz noplūdēm un formas stingrību. Tvertni un visus tās piederumus uzstāda uz testa statīva tādā veidā, kas atbilst uzstādīšanas veidam uz transportlīdzekļa, kuram tvertne ir paredzēta, vai uzstāda pašā transportlīdzeklī vai testa statīvā, kas izveidota no transportlīdzekļa daļas. Pēc izgatavotāja lūguma un ar tehniskā dienesta piekrišanu testu var izdarīt, neizmantojot testa statīvu. Par testēšanas šķidrumu izmanto ūdeni 326 K (53 °C) temperatūrā, un tvertni piepilda līdz tās ietilpībai. Tvertni pakļauj relatīvam iekšējam spiedienam, kas vienāds ar divkāršu darba spiedienu un jebkurā gadījumā, nav mazāks par 30 kPa 326 K ± 2 K (53 °C ± 2 °C) temperatūrā piecu stundu laika periodā. Testa laikā ne tvertnei, ne tās palīgierīcēm neparādās ne plaisas, ne noplūdes, tomēr tās var paliekoši deformēties.

3. DEGVIELAS CAURLAIDĪBA

3.1. Caurlaidības testā izmanto degvielu, kas norādīta Noteikumu Nr. 83 9. pielikumā, vai arī tirdzniecībā pieejamo augstākās klases degvielu. Ja tvertne ir konstruēta tikai uzstādīšanai transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes motoru, tad tvertni piepilda ar dīzeļdegvielu.

3.2. Pirms testa tvertni piepilda līdz 50 procentiem no tās ietilpības ar testēšanas degvielu un atstāj bez ciešas noslēgšanas apkārtējās vides temperatūrā 313 K ± 2 K (40 °C ± 2 °C), līdz svara zudums vienā laika vienībā paliek nemainīgs, bet ne ilgāk kā četras nedēļas (sākotnējais uzglabāšanas laiks).

3.3. Pēc tam tvertni iztukšo un piepilda no jauna līdz 50 procentiem no tās ietilpības, pēc tam to hermētiski noslēdz un atstāj temperatūrā 313 K ± 2 K (40 °C ± 2 °C). Spiedienu noregulē, kad tvertnes saturs ir sasniedzis testēšanas temperatūru. Sekojošā astoņu nedēļu ilgā testa periodā nosaka svara zudumu testa periodā difūzijas dēļ. Maksimāli pieļaujamais vidējais degvielas zudums ir 20 g uz 24 stundām testēšanas laika.

3.4. Ja zudums difūzijas rezultātā pārsniedz 3.3. punktā norādīto vērtību, tad šeit aprakstīto testu ar to pašu tvertni veic vēlreiz, lai noteiktu zudumu difūzijas dēļ 296 K ± 2 K (23 °C ± 2 °C) temperatūrā, bet tajos pašos apstākļos. Šādi izmērītais zudums nepārsniedz 10 g uz 24 stundām.

4. IZTURĪBA PRET DEGVIELU

Pēc 3. punktā noteiktā testa veikšanas tvertne joprojām atbilst 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

5. UGUNSIZTURĪBA

Tvertnei veic šādus testus.

5.1. Tvertni, kas piestiprināta tādā pat veidā kā uz transportlīdzekļa, divas minūtes pakļauj liesmas iedarbībai. Tvertnē nerodas šķidrās degvielas noplūde.

5.2. Dažādām tvertnēm šādā veidā veic trīs testus.

5.2.1.

Ja tvertne ir konstruēta uzstādīšanai uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijas aizdedzes motoru, veic trīs testus ar tvertnēm, kas piepildītas ar augstākās kvalitātes benzīnu.

5.2.2.

Ja tvertne ir konstruēta vienīgi uzstādīšanai transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes motoru, veic trīs testus ar tvertnēm, kas piepildītas ar dīzeļdegvielu.

5.2.3.

Katrā testā tvertni un tās piederumus uzstāda testēšanas statīvā, pēc iespējas ievērojot reālos uzstādīšanas apstākļus. Tvertnes iestiprināšanas metode statīvā atbilst attiecīgajai specifikācijai par tās uzstādīšanu. Ņem vērā transportlīdzekļa daļas, kas aizsargā tvertni un tās piederumus pret liesmas iedarbību vai kas jebkādā veidā ietekmē uguns izplatīšanos, kā arī precizētās sastāvdaļas, kas uzstādītas uz tvertnes un aizbāžņiem. Testa laikā visas atveres ir aizvērtas, bet ventilācijas sistēma darbojas. Tieši pirms testa tvertni piepilda līdz 50 procentiem no tās ietilpības ar noteikto degvielu.

5.3. Liesmu, kuras iedarbībai tiek pakļauta tvertne, iegūst, paplātē dedzinot dzirksteļaizdedzes motoriem paredzētu komercdegvielu (turpmāk “degviela”). Degvielas daudzums, kuru lej paplātē, ir pietiekams, lai brīvas degšanas apstākļos uzturētu liesmu visā testa procedūras laikā.

5.4. Palpātes izmērus izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka degvielas tvertnes malas ir pakļautas liesmai. Tādējādi paplāte pārsniedz tvertnes izmērus par vismaz 20 cm, bet ne vairāk kā 50 cm. No paplātes sānu malas līdz degvielas līmenim testa sākumā nav vairāk par 8 cm.

5.5. Ar degvielu piepildīto paplāti novieto zem tvertnes tādā veidā, ka attālums starp degvielas līmeni paplātē un tvertnes pamatni atbilst tvertnes konstrukcijas augstumam virs ceļa virsmas pie pašmasas (sk. 7.4. punktu). Paplāte vai testa statīvs, vai abi ir brīvi kustināmi.

5.6. Testa C daļas laikā paplāti pārklāj ar ekrānu, kas novietots 3 cm ± 1 cm virs degvielas līmeņa.

Ekrāns ir izgatavots no ugunsizturīga materiāla, kā noteikts 2. papildinājumā. Starp ķieģeļiem nav atstarpe, un tie ir atbalstītiem virs degvielas paplātes tādējādi, lai caurumi ķieģeļos nebūtu aizsprostoti. Rāmja garums un platums ir par 2 cm līdz 4 cm mazāks par paplātes iekšējiem izmēriem tā, lai ventilācijas vajadzībām starp rāmi un paplātes sienu būtu 1 cm līdz 2 cm atstarpe.

5.7. Ja testus veic ārpus telpām, tad nodrošina pietiekama aizsardzība pret vēju un vēja ātrums degvielas paplātes līmenī nepārsniedz 2,5 km/h. Pirms testa ekrānu sakarsē līdz 308 K ± 5 K (35 °C ± 5 °C). Ugunsizturīgos ķieģeļus var samitrināt, lai nodrošinātu vienādus testa apstākļus katram nākamajam testam.

5.8. Tests sastāv no 4. daļām (skatīt 1. papildinājumu).

5.8.1. A daļa. Iepriekšēja sakarsēšana (1. attēls)

Degvielu paplātē aizdedzina vismaz 3 m attālumā no testējamās tvertnes. Pēc 60 sekunžu iepriekšējas sakarsēšanas paplāti novieto zem tvertnes.

5.8.2. B daļa. Tieša pakļaušana liesmas iedarbībai (2. attēls)

60 sekundes tvertni pakļauj pastāvīgai degošas degvielas liesmai.

5.8.3. C daļa. Netieša pakļaušana liesmas iedarbībai (3. attēls)

Tiklīdz ir izpildīta B daļa, starp degošo paplāti un tvertni novieto ekrānu. Tvertni šīs samazinātās liesmas iedarbībai pakļauj vēl 60 sekundes.

5.8.4. D daļa. Testa noslēgums (4. attēls)

Degošo paplāti, kas pārklāta ar ekrānu, novieto atpakaļ sākotnējā pozīcijā (A daļa). Ja testa beigās tvertne deg, liesmu nekavējoties nodzēš.

5.9. Testa rezultātus uzskata par apmierinošiem, ja no tvertnes nenoplūst šķidrā degviela.

6. IZTURĪBA PRET AUGSTU TEMPERATŪRU

6.1. Statnis, kuru izmanto testā, atbilst tvertnes uzstādīšanas veidam transportlīdzeklī, ieskaitot to, kā darbojas tvertnes ventilācijas ejas.

6.2. Tvertni, kas līdz 50 procentiem no tās ietilpības ir piepildīta ar ūdeni 293 K (20 °C) temperatūrā, uz vienu stundu atstāj apkārtējās vides temperatūras 368 K ± 2 K (95 °C ± 2 °C) iedarbībā.

6.3. Testa rezultātus uzskata par apmierinošiem, ja pēc testa tvertnei nav sūces un tā nav nopietni deformēta.

7. MARĶĒJUMI UZ DEGVIELAS TVERTNES

Uz tvertnes piestiprina tirdzniecības nosaukumu vai marķējumu; tas ir neizdzēšams un skaidri salasāms, kad tvertne ir uzstādīta uz transportlīdzekļa.

1. papildinājums

UGUNSIZTURĪBAS TESTS

1. attēls

A daļa.

Iepriekšēja sakarsēšana

2. attēls

B daļa.

Tieša pakļaušana liesmas iedarbībai

3. attēls

C daļa.

Netieša pakļaušana liesmas iedarbībai

4. attēls

D daļa.

Testa noslēgums

2. papildinājums

UGUNSIZTURĪGO ĶIEĢEĻU IZMĒRI UN TEHNISKIE DATI

Ugunsizturība	(Seger-Kegel) SK 30
Al2O3 saturs	30–33 %
Atvērtā porainība (Po)	20–22 tilp. %
Blīvums	1 900–2 000 kg/m3
Efektīvais caurumotais laukums	44,18 %.