24.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/1

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas ir pieejama

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 123 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu adaptīvo priekšējā apgaismojuma sistēmu (AFS) apstiprināšanu

Ar visiem grozījumiem līdz

noteikumu sākotnējās redakcijas 4. papildinājumam, kas stājas spēkā 2010. gada 19. augustā

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

A. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

0.	Darbības joma

1.	Definīcijas

2.	Sistēmas apstiprinājuma pieteikums

Marķējumi

4.	Apstiprinājums

B. TEHNISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SISTĒMĀM

5.	Vispārīgas prasības

6.	Apgaismojums

6.1.	Vispārīgas prasības

6.2.	Noteikumi par tuvo gaismu

6.3.	Noteikumi par tālo gaismu

6.4.	Citi noteikumi

Krāsa

C. CITI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

8.	Sistēmas tipa izmaiņas un apstiprinājuma paplašināšana

9.	Ražošanas atbilstība

10.	Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.	Pilnīga ražošanas izbeigšana

12.	Tehnisko dienestu nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums —

Paziņojums

2. pielikums —

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugi

3. pielikums —

Tuvās gaismas fotometriskās prasības

4. pielikums —

Fotometrisko rādītāju stabilitātes testi sistēmas darbības laikā

5. pielikums —

Prasību minimums attiecībā uz kontroles procedūrām ražošanas atbilstības nodrošināšanai

6. pielikums —

Prasības sistēmām ar plastikāta izkliedētājiem: materiāla paraugu vai nokomplektētu sistēmu vai to daļu tests

1. papildinājums —

Apstiprināšanas testu hronoloģiskā secība

2. papildinājums —

Gaismas izkliedēšanas un caurlaidības mērīšanas metode

3. papildinājums —

Tests ar izsmidzināšanas metodi

4. papildinājums —

Noturības tests ar līmlenti

7. pielikums —

Minimālās prasības, kas jāievēro, inspektoram ņemot paraugu

8. pielikums —

Noteikumi par noliekuma izmaiņu un tuvās gaismas regulēšanu

9. pielikums —

Noteikumi par fotometriskajām vērtībām

10. pielikums —

Apraksta veidlapas

11. pielikums —

Prasības LED moduļiem un AFS, kurās ir LED moduļi

A. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

0. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi piemērojami M un N kategorijas (1) mehānisko transportlīdzekļu adaptīvajām priekšējā apgaismojuma sistēmām (AFS).

1. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas.

1.1.	Piemēro definīcijas, kas noteiktas Noteikumos Nr. 48 un to grozījumu sērijās, kuras ir spēkā brīdī, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

1.2.

“Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma” (jeb “sistēma”) ir gaismas ierīce, kas izstaro gaismas kūli, kura parametri automātiski piemērojas dažādiem tuvās gaismas lietošanas apstākļiem un, ja piemērojams, tālajai gaismai ar minimālo funkcionālo saturu, kā norādīts 6.1.1. punktā. Šajā sistēmā ietverta “sistēmas vadība”, viena vai vairākas “barošanas un vadības ierīces”, ja piemērojams, un “uzstādīšanas mezgli” transportlīdzekļa labajā un kreisajā pusē.

1.3.	Tuvās gaismas lukturu “klase” (C, V, E vai W) ir tuvās gaismas lukturis, kuram ir šajos noteikumos un Noteikumos Nr. 48 (2) noteiktie rādītāji.

1.4.

Priekšējā apgaismojuma funkcijas “veids”, ko nodrošina sistēma, ir (sk. šo noteikumu 6.2. un 6.3. punktu) gaismas kūlis vai nu vienai no tuvās gaismas klasēm vai tālajai gaismai, kuras izgatavotājs ir paredzējis un noteicis lietošanai noteiktos transportlīdzekļos un noteiktos apkārtējos apstākļos.

1.4.1.

“Pagriešanās gaismu veids” ir uz sāniem pārvietots vai pārveidots (lai iegūtu līdzvērtīgu rezultātu) priekšējā apgaismojuma veids, kas paredzēta ceļa līkumiem, pagriezieniem vai krustojumiem, un kurai ir savi fotometriskie rādītāji.

1.4.2.

“1. kategorijas pagriešanās gaismu veids” ir pagriešanās gaismu veids ar horizontālu gaismas kūļa noliekumu.

1.4.3.

“2. kategorijas pagriešanās gaismu veids” ir pagriešanās gaismu veids bez horizontāla gaismas kūļa noliekuma.

1.5.	“Apgaismes mezgls” ir sistēmas daļa, kas izstaro gaismu un kas var ietvert optiskas, mehāniskas vai elektriskas sastāvdaļas, kuras paredzētas, lai pilnībā vai daļēji nodrošinātu vienas vai vairāku priekšējo apgaismojuma funkciju gaismas kūli, ko rada sistēma.

1.6.	“Uzstādīšanas mezgls” ir nedalāms apvalks (luktura korpuss), kurā ir viens vai vairāki apgaismes mezgli.

1.7.	“Labā puse” vai “kreisā puse” ir visu apgaismes mezglu kopums, ko paredzēts uzstādīt attiecīgajā pusē no transportlīdzekļa garenvirziena vidējās plaknes attiecībā uz tā kustību uz priekšu.

1.8.	“Sistēmas vadība” ir sistēmas daļa vai daļas, kas saņem transportlīdzekļa raidītos signālus un automātiski vada apgaismes mezglu darbību.

1.9.	“Neitrāls stāvoklis” ir sistēmas stāvoklis, kad ir ieslēgts noteikts C klases tuvās gaismas lukturis (“pamata tuvās gaismas lukturis”) vai tālās gaismas lukturis, ja piemērojams, un nav piemērots neviens AFS vadības signāls.

1.10.

“Signāls” ir jebkurš AFS vadības signāls, kā noteikts Noteikumos Nr. 48, vai jebkurš sistēmas papildu ievades vadības signāls vai arī sistēmas izejas komanda transportlīdzeklim.

1.11.

“Signāla ģenerators” ir ierīce, kas sistēmas pārbaudei var radīt vienu vai vairākus signālus.

1.12.

“Barošanas un vadības ierīce” ir sistēmas viena vai vairākas sastāvdaļas, kas šīs sistēmas vienu vai vairākas daļas apgādā ar enerģiju piemēram, barošanas un/vai sprieguma regulators vienam vai vairākiem gaismas avotiem, piemēram, gaismas avota elektroniskās vadības iekārtas.

1.13.

“Sistēmas atskaites ass” ir transportlīdzekļa garenvirziena vidējās plaknes krustošanās līnija ar horizontālo plakni, kas novilkta caur apgaismes mezglu atskaites centru, kas norādīts 2.2.1. punktā noteiktajos rasējumos.

1.14.

“Izkliedētājs” ir uzstādīšanas mezgla ārējā sastāvdaļa, kas laiž gaismu cauri apgaismojošo virsmu.

1.15.

“Pārklājums” ir jebkurš izstrādājums, kas vienā vai vairākās kārtās pārklāj izkliedētāja ārējo virsmu.

1.16.

Dažādu “tipu” sistēmas ir sistēmas, kas atšķiras pēc šādām būtiskām pazīmēm:

1.16.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme(-es);

1.16.2.

tādu sastāvdaļu iekļaušana vai neiekļaušana, kas var mainīt sistēmas optiskos parametrus vai fotometriskos rādītājus;

1.16.3.

piemērotība labās vai kreisās puses kustībai, vai abām;

1.16.4.

apgaismojuma funkcija(-as), tā veids vai veidi un klases;

1.16.5.

izkliedētāju un pārklājuma materiāli, ja piemērojams;

1.16.6.

sistēmas noteiktā signāla vai signālu parametri.

1.17.

“Regulēšana” ir gaismas kūļa vai tā daļas novietošana uz pārbaudes ekrāna atbilstoši prasībām.

1.18.

“Korekcija” ir sistēmā paredzēto līdzekļu izmantošana, lai gaismas kūli regulētu vertikāli un/vai horizontāli.

1.19.

“Kustības puses maiņas funkcija” ir jebkura priekšējā apgaismojuma funkcija vai viens no tās veidiem, vai tikai viena vai vairākas no tās daļām, vai arī jebkura šo elementu kombinācija, kas ir paredzēta, lai izvairītos no apžilbināšanas un nodrošinātu pietiekamu apgaismojumu, kad transportlīdzeklis, kas aprīkots ar sistēmu satiksmei vienā ceļa pusē, uz laiku tiek izmantots valstī, kurā satiksme notiek otrā pusē.

1.20.

“Aizvietošanas funkcija” ir jebkura priekšējās apgaismojuma un/vai signalizācijas funkcija vai viens no tās veidiem, vai tikai viena vai vairākas no tās daļām, vai arī jebkāda šo elementu kombinācija, kas ir paredzēta, lai aizvietotu kādu priekšējā apgaismojuma funkciju vai veidu tās darbības traucējumu gadījumā.

1.21.

Šajos noteikumos minētās atsauces uz standarta (etalona) kvēlspuldzi(-ēm) un gāzizlādes gaismas avotu(-iem) ir atsauces attiecīgi uz Noteikumiem Nr. 37 un Nr. 99 un to grozījumu sērijām, kas ir spēkā brīdī, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

2. SISTĒMAS APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1.

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

Tajā precizē

2.1.1.

to priekšējā apgaismojuma funkciju, kas jānodrošina sistēmai, kurai tiek prasīts apstiprinājums saskaņā ar šiem noteikumiem;

2.1.1.1.

jebkura cita priekšējā apgaismojuma vai priekšējās gaismas signalizācijas funkcija, kuru nodrošina lukturi, kas ir sagrupēti, kombinēti vai savietoti ar tās sistēmas apgaismes mezgliem, kurai tiek prasīts apstiprinājums, pievienojot pietiekami izsmeļošu informāciju, lai varētu identificēt attiecīgo lukturi vai lukturus, kā arī noteikumus saskaņā ar kuriem tie ir(atsevišķi) jāapstiprina;

2.1.2.

vai tuvās gaismas ir paredzētas kustībai gan brauktuves labajā, gan kreisajā pusē vai arī tās ir paredzētas vienīgi kustībai vienā brauktuves pusē;

2.1.3.

vai sistēma ir aprīkota ar vienu vai vairākiem pārstatāmiem apgaismes mezgliem:

2.1.3.1.

katra attiecīgā apgaismes mezgla uzstādīšanas pozīcija vai pozīcijas attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni,

2.1.3.2.

maksimālie leņķi virs un zem normālas pozīcijas(-ām), ko var iegūt ar vertikālās regulēšanas ierīci(-ēm);

2.1.4.

Noteikumos Nr. 37 vai Nr. 99 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā brīdī, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums, uzskaitīto izmantoto nomaināmo vai nenomaināmo kvēldiega vai gāzizlādes gaismas avotu kategorija un/vai gaismas avota moduļa īpašais identifikācijas kods LED moduļiem, ja pieejams;

2.1.5.

ja sistēmā ir viens vai vairāki nenomaināmi gaismas avoti:

2.1.5.1.

viena vai vairāku tādu apgaismes mezglu identifikācija, kuru minētie gaismas avoti nav nomaināmi;

2.1.6.

darbības apstākļi, piemēram, ja piemērojams, šo noteikumu 9. pielikuma noteikumos noteiktais ieejas spriegums.

2.2.

Jebkuram apstiprinājuma pieprasījumam pievieno

2.2.1.

pietiekami detalizēti izstrādātus rasējumus trijos eksemplāros, kas ļauj identificēt tipu, norādot apstiprinājuma numura(-u) un papildu simbolu paredzēto novietojumu attiecībā pret apstiprinājuma marķējuma(-u) apli, norādot apgaismes mezglu uzstādīšanas ģeometrisko vietu attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni, un norādot katra mezgla vertikālo (aksiālo) griezumu un griezumu no priekšpuses ar optisko rādītāju galveno raksturojumu, ieskaitot atskaites asi vai asis un punktu vai punktus, kas testu laikā jāuzskata par atskaites centru, kā arī izkliedētāju optisko raksturojumu, ja piemērojams, un LED moduļu gadījumā arī vietu, kas rezervēta moduļa īpašajam identifikācijas kodam.

2.2.2.

Sistēmas īss tehnisks apraksts, kurā precizē

a)	apgaismojuma funkciju(-as) un tā veidus, ko nodrošina sistēma (3);

b)	apgaismes mezglus, kas piedalās katrā no funkcijām (3), kā arī signālus (4), kam pievienots to darbības tehniskie parametri;

c)	pagriešanās gaismu veida kategorijas (3), ja piemērojams;

d)	piemērojamos E klases tuvās gaismas noteikumu papildu datu kopumu(-us) atbilstīgi 3. pielikuma 6. tabulai, ja ir;

e)	piemērojamos W klases tuvās gaismas noteikumu kopumu(-us) saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, ja ir;

f)	apgaismes mezglus (4), kas nodrošina vai ir saistīti ar vienu vai vairākiem tuvās gaismas kūļa noliekumiem;

g)	norādi(-es) (3) saskaņā ar šo noteikumu 6.4.6. punktu attiecībā uz Noteikumu Nr. 48 6.22.6.1.2.1. un 6.22.6.1.3. punktu;

h)	apgaismes mezglus, kas paredzēti, lai nodrošinātu tuvās gaismas minimālo apgaismojumu saskaņā ar šo noteikumu 6.2.9.1. punktu;

i)	uzstādīšanas un darbības prasības testēšanai;

j)	jebkuru citu būtisku informāciju;

LED moduļu gadījumā pievieno

i)	LED moduļa(-u) īsu tehnisko specifikāciju;

ii)	rasējumu ar izmēriem, kā arī elektriskajām un fotometriskajām vērtībām un noteikto gaismas plūsmu;

iii)	gaismas avota elektroniskās vadības iekārtām pievieno informāciju par apstiprināšanas testiem nepieciešamo elektrisko interfeisu.

2.2.2.1.

Drošības koncepcija atbilstoši dokumentācijā noteiktajam, kurā par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam:

i)	aprakstīti sistēmā iekļautie līdzekļi, lai nodrošinātu atbilstību 5.7.3., 5.9. un 6.2.6.4. punkta noteikumiem;

ii)	sniegti norādījumi pat to pārbaudi saskaņā ar 6.2.7. punktu; un/vai

iii)

sniegta pieeja attiecīgajiem dokumentiem, kas pierāda sistēmas efektivitāti no drošuma un līdzekļu pareizas darbības viedokļa, kā noteikts 2.2.2.1. punkta i) apakšpunktā, piemēram, ar iespējamo kļūdu seku analīzi (FMEA) un sazaroto kļūdu analīzi (FTA), vai jebkuru citu drošības apsvērumiem atbilstošu procesu;

2.2.2.2.

barošanas un vadības ierīces vai ierīču marka un tips, ja piemērojams, ar nosacījumu, ka tie nepieder pie uzstādīšanas mezgla.

2.2.3.

Sistēmas, kurai tiek prasīta apstiprināšana, paraugu komplekts, kurā ir uzstādīšanas ierīces, barošanas un vadības ierīces un signālu ģeneratori, ja ir.

2.2.4.

Izkliedētāju plastmasas materiālu testēšanai iesniedz

2.2.4.1.

četrpadsmit izkliedētājus;

2.2.4.1.1.

desmit no šiem izkliedētājiem var aizstāt ar desmit vismaz 60 × 80 mm lieliem plastmasas paraugiem, kuru ārējā virsma ir plakana vai izliekta un kuru vidū ir vismaz 15 × 15 mm liela praktiski plakana virsma (liekuma rādiuss ir vismaz 300 mm),

2.2.4.1.2.

katrs šāds izkliedētājs vai plastmasas paraugs ir izgatavots pēc tādas pašas metodes, kādu paredzēts izmantot masveida ražošanā;

2.2.4.2.

vienu apgaismojuma vai optiskā mezgla elementu, ja piemērojams, pie kura var piestiprināt izkliedētājus atbilstoši izgatavotāja norādījumiem.

2.2.5.

Lai saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 2.2.4. punktu testētu plastmasas sastāvdaļu gaismas caurlaidības noturību pret ultravioleto starojumu, kuru varētu radīt viens vai vairāki sistēmas gaismas avoti, piemēram, gāzizlādes gaismas avoti, LED moduļi:

katra sistēmā izmantotā materiāla paraugs vai sistēma, vai viena vai vairākas tās sastāvdaļas, kurās ir šie materiāli. Katram materiāla paraugam ir tāds izskats un virsmas apstrāde, ja piemērojams, kā paredzēts izmantot apstiprināmajā sistēmā.

2.2.6.

Materiāliem, no kā sastāv izkliedētāji un pārklājumi, ja ir, pievieno testa protokolu, kurā ir šo materiālu un pārklājumu parametri, ja tests jau ir veikts.

2.2.7.

Ja sistēma atbilst 4.1.7. punktam, pievieno vienu transportlīdzekļu prototipu, kā minēts 4.1.6. punktā.

3. MARĶĒJUMI

3.1.	Uz apstiprināšanai iesniegtajiem sistēmas uzstādīšanas mezgliem ir pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme.

3.2.

Uz to izkliedētājiem un galvenā korpusa ir pietiekami liela brīva vieta, kas paredzēta apstiprinājuma marķējumam un papildu simboliem, kā minēts 4. punktā; šīs vietas norāda rasējumos, kas minēti 2.2.1. punktā.

3.2.1.

Ja izkliedētāju nevar atdalīt no uzstādīšanas mezgla galvenā korpusa, pietiek ar vienu marķējumu atbilstoši 4.2.5 punktam.

3.3.

Uz uzstādīšanas mezgliem vai sistēmām, kas paredzētas kustībai gan labajā, gan kreisajā brauktuves pusē, ir marķējumi, norādot transportlīdzekļa optiskā elementa(-u) vai atstarotāja gaismas avota(-u) uzstādīšanas divas pozīcijas; šie marķējumi ietver burtus “R/D” labās puses kustībai un “L/G” kreisās puses kustībai.

3.4.	Ja sistēma ir paredzēta, lai atbilstu 5.8.2. punktā minētajām prasībām, tad izmanto (vai papildus izmanto) tādu vietu uz uzstādīšanas mezgla(-u) priekšējā izkliedētāja, kuru var aizsegt; minētā vieta jānorāda neizdzēšamā veidā. Ja vieta ir skaidri redzama, šis marķējums nav nepieciešams.

3.5.	AFS ar LED moduļa(-u) attiecīgajiem uzstādīšanas mezgliem piestiprina marķējumu ar nominālo spriegumu un nominālo jaudu, kā arī gaismas avota moduļa īpašo identifikācijas kodu.

3.6.

LED modulim vai moduļiem, ko iesniedz kopā ar AFS apstiprinājumu:

3.6.1.

ir pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme. Šis marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams;

3.6.2.

ir moduļa īpašais identifikācijas kods. Šis marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

Šis īpašais identifikācijas kods ietver lielos burtus “MD”, kas apzīmē “MODULI”, un apstiprinājuma marķējumu bez apļa, kā noteikts 4.2.1. punktā, bet, ja tiek izmantoti vairāki atšķirīgi gaismas avota moduļi, jāpievieno papildu simboli vai burti. Šo īpašo identifikācijas kodu norāda 2.2.1. punktā minētajos rasējumos. Apstiprinājuma marķējumam nav jābūt tādam pašam kā marķējumam uz luktura, kurā tiek izmantots modulis, bet abiem marķējumiem jābūt no viena un tā paša pieteikuma iesniedzēja.

3.7.	Ja gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, kas nav iekļauta LED modulī, tiek izmantota, lai vadītu LED moduli(-ļus), to marķē ar īpašu(-iem) identifikācijas kodu(-iem), nominālo ieejas sprieguma un jaudas norādi.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1. Vispārējie noteikumi

4.1.1.

Ja visi attiecīgās sistēmas tipa paraugi, kas iesniegti saskaņā ar 2. punkta prasībām, atbilst šo noteikumu prasībām, piešķir apstiprinājumu.

4.1.2.

Ja grupēti, kombinēti vai ar sistēmu savietoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var piestiprināt vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ja vien katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savietotajiem lukturiem atbilst piemērojamām prasībām.

4.1.3.

Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātam tipam. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nepiešķir to pašu numuru citam sistēmas tipam, uz ko attiecas šie noteikumi.

4.1.4.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu, apstiprinājuma atsaukumu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.1.4.1.

Ja uzstādīšanas mezgls ir aprīkots ar pārstatāmu atstarotāju un tas ir paredzēts vienīgi izmantošanai uzstādīšanas pozīcijās, kas atbilst 2.1.3. punkta norādēm, pieteikuma iesniedzējs pēc apstiprinājuma saņemšanas pienācīgi informē lietotāju par pareizajām uzstādīšanas pozīcijām.

4.1.5.

Papildus 3.1. punktā minētajam marķējumam uz katra sistēmas uzstādīšanas mezgla, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, 3.2. punktā norādītajās vietās, piestiprina tādu apstiprinājuma marķējumu, kā aprakstīts 4.2. un 4.3. punktā.

4.1.6.

Pieteikuma iesniedzējs veidlapā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam, norāda transportlīdzekli vai transportlīdzekļus, kuriem šī sistēma ir paredzēta.

4.1.7.

Ja apstiprinājums ir prasīts sistēmai, kuru nav paredzēts apstiprināt kā transportlīdzekļu tipa detaļu atbilstoši Noteikumiem Nr. 48,

4.1.7.1.

pieteikuma iesniedzējs iesniedz pietiekošu dokumentāciju, kas pierāda, ka pareizi uzstādīta sistēma atbilst 6.22. punkta prasībām Noteikumos Nr. 48, un

4.1.7.2.

sistēma jāapstiprina atbilstoši Noteikumiem Nr. 10.

4.2. Apstiprinājuma marķējums

Apstiprinājuma marķējumu veido

4.2.1.

Starptautisks apstiprinājuma marķējums, kurā ir:

4.2.1.1.

aplis, kurā ir burts “E”, un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (5);

4.2.1.2.

apstiprinājuma numurs, kā noteikts 4.1.3. punktā;

4.2.2.

viens vai vairāki šādi papildu simboli.

4.2.2.1.

Uz sistēmas burts “X” un burts vai burti, kas atbilst funkcijām, ko nodrošina sistēma:

“C”	C klases tuvajai gaismai, kuram pievienoti citi attiecīgo tuvās gaismas klašu simboli,
“E”	E klases tuvajai gaismai,
“V”	V klases tuvajai gaismai,
“W”	W klases tuvajai gaismai,
“R”	tālajai gaismai;

4.2.2.2.

virs katra simbola ir horizontāla svītriņa, ja apgaismojuma funkciju vai veidu nodrošina vairāki uzstādīšanas mezgli, kas atrodas vienā vai abās pusēs;

4.2.2.3.

simbols “T” ir jānovieto aiz visu to apgaismojuma funkciju un/vai klašu simboliem, kurām jāatbilst noteikumiem par pagriešanās gaismām, šie simboli jāsagrupē tālākajā kreisajā pusē;

4.2.2.4.

uz atsevišķiem uzstādīšanas mezgliem burts “X”, kā arī burts vai burti, kas atbilst funkcijām, ko nodrošina tās apgaismes mezgli;

4.2.2.5.

ja uzstādīšanas mezgls nav vienīgais, kas attiecīgajā pusē nodrošina apgaismojuma funkciju vai tā veidu, virs funkcijas simbola jābūt horizontālai svītriņai;

4.2.2.6.

uz sistēmām vai vienas vai vairākām tās daļām, kuras atbilst vienīgi kreisās puses kustībai piemērojamām prasībām, jānovieto horizontāla bultiņa, kas, atrodoties ar seju pret uzstādīšanas mezglu, vērsta uz labo pusi, tas ir, uz to ceļa pusi, pa kuru notiek satiksme;

4.2.2.7.

uz sistēmām vai vienas vai vairākām tās daļām, kas atbilst prasībām, kas piemērojamas satiksmei abās ceļa pusēs, piemēram, ar optiskā elementa vai gaismas avota pārstatīšanu, jānovieto horizontāla bultiņa, kas vērsta gan pa kreisi, gan pa labi;

4.2.2.8.

uz uzstādīšanas mezgla, kam ir plastikāta izkliedētājs, simboliem, kas 4.2.2.1. līdz 4.2.2.7. punktā pievieno apzīmējums “PL”;

4.2.2.9.

uz uzstādīšanas mezgla, kas atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz tālo gaismu, blakus aplim ar burtu “E” pievieno norādi par maksimālo gaismas intensitāti, kas izteikta ar atpazīšanas zīmi, kā noteikts 6.3.2.1.3. punktā.

4.2.3.

Ikvienā gadījumā testa procesā izmantoto attiecīgo darba režīmu saskaņā ar 4. pielikuma 1.1.1.1. punktu, kā arī pieļaujamo spriegumu(-us) saskaņā ar 4. pielikuma 1.1.1.2. punktā, norāda uz apstiprinājuma veidlapām un uz paziņojuma veidlapām, kuras nosūtīta valstīm, kuras ir nolīguma puses un piemēro šos noteikumus.

Attiecīgajos gadījumos uz sistēmas vai tās vienas vai vairākām detaļām ir šāds marķējums.

4.2.3.1.

Uz uzstādīšanas mezgla, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir projektēts tā, ka tuvās gaismas gaismas avots nav ieslēdzams vienlaikus ar citas gaismas funkcijas gaismas avotu, ar ko tas var būt savietots – marķējumā aiz tuvās gaismas simbola liek slīpsvītru (/).

4.2.3.2.

Ja uzstādīšanas mezgls atbilst šo noteikumu 4. pielikuma prasībām, vienīgi kad tām pievada 6 V vai 12 V spriegumu, tad gaismas avota(-u) spaiļu tuvumā pievieno simbolu, kas sastāv no skaitļa 24, kas pārsvītrots ar slīpu krustu (X).

4.2.4.

Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai, un, ja piemērojams, paredzētā bulta var atrasties tuvu pie minētajiem papildu simboliem.

4.2.5.

4.2.1. un 4.2.2. punktā minētie marķējumi un simboli ir skaidri salasāmi un neizdzēšami. Tie var atrasties uz uzstādīšanas mezgla iekšējās vai ārējās daļas (neatkarīgi no šīs daļas caurspīdīguma), kuru nevar atdalīt no gaismu izstarojošās daļas(-ām). Jebkurā gadījumā atzīmes ir redzamas, kad uzstādīšanas mezgls ir uzstādīts uz transportlīdzekļa. Lai atbilstu šai prasībai, pieļaujama transportlīdzekļa kustīgas daļas pārvietošana.

4.3. Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

4.3.1. Neatkarīgi lukturi

Šo noteikumu 2. pielikuma 1. līdz 10. attēlā ir parādīti piemēri, kā var izvietot marķējumu ar iepriekš minētajiem papildu simboliem.

4.3.2. Grupēti, kombinēti vai savietoti lukturi

4.3.2.1.

Ja ir konstatēts, ka grupēti, kombinēti vai ar sistēmu savietoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var piestiprināt vienu starptautisku marķējumu, kas sastāv no apļa, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kas izdevusi apstiprinājumu, un apstiprinājuma numurs. Šis apstiprinājuma marķējums var atrasties jebkurā vietā uz grupētiem, kombinētiem vai savietotiem lukturiem, ievērojot šo:

4.3.2.1.1.

tas ir redzams, kā norādīts 4.2.5. punktā;

4.3.2.1.2.

nevienu grupētu, kombinētu vai savietotu lukturu gaismas caurlaidīgo daļu nav iespējams noņemt, tajā pašā laikā nenoņemot apstiprinājuma marķējumu.

4.3.2.2.

Norāda katra luktura identifikācijas simbolu atbilstīgi noteikumiem, uz kā pamata ir piešķirts apstiprinājums, līdz ar šo noteikumu attiecīgo grozījumu sēriju, kurā ietverti jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi apstiprinājuma izsniegšanas dienā, un, vajadzības gadījumā, arī noteikto bultu:

4.3.2.2.1.

vai nu uz attiecīgās gaismu izstarojošās virsmas,

4.3.2.2.2.

vai grupā, lai katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savietotajiem lukturiem būtu skaidri identificējams (iespējamos piemērus skatīt 2. pielikumā).

4.3.2.3.

Vienota apstiprinājuma marķējuma elementu izmērs nav mazāks par minimālo izmēru, kas mazākajam atsevišķajam marķējumam paredzēts noteikumos, saskaņā ar kuriem apstiprinājums ir piešķirts.

4.3.2.4.

Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātam tipam. Viena un tā pati puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru cita tipa grupētiem, kombinētiem vai savietotiem lukturiem, uz ko attiecas šie noteikumi.

4.3.2.5.

Šo noteikumu 2. pielikuma 11. un 12. attēlā ir paraugi, kā izvietot apstiprinājuma marķējumus grupētiem, kombinētiem vai savietotiem lukturiem ar visiem iepriekš minētajiem papildu simboliem saistībā ar sistēmām, kuru darbību nodrošina vairāki uzstādīšanas mezgli katrā transportlīdzekļa pusē.

4.3.2.6.

Šo noteikumu 2. pielikuma 13. attēlā ir paraugi, kā izvietot apstiprinājuma marķējumus, kas attiecas uz visu sistēmu.

B. TEHNISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SISTĒMĀM VAI SISTĒMAS DAĻU (DAĻĀM)

Ja vien nav noteikts citādi, fotometriskos mērījumus veic atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma noteikumiem.

5. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

5.1.

Katrs paraugs, kad apstiprinājums tiek prasīts vienīgi kustībai labajā pusē, atbilst turpmāk 6. un 7. punktā noteiktajām prasībām, turpretim ja apstiprinājums tiek prasīts kustībai kreisajā brauktuves pusē, nomainot kreiso pusi ar labo un otrādi, tiek piemēroti 6. punkta noteikumi, tostarp attiecīgie šo noteikumu pielikumi.

Tāpat apmaina vietām leņķu pozīciju un elementu apzīmējumus, aizvietojot “R” ar “L” un otrādi.

5.1.2.

Sistēmas vai to daļas konstruē tā, lai normālos lietošanas apstākļos, neatkarīgi no vibrācijas, kurai tie var būt pakļauti, to darbība būt pietiekami laba un saglabātu tām noteiktos fotometriskos parametrus.

5.2.

Sistēmas vai to daļas aprīko ar ierīci to regulēšanai transportlīdzeklī, lai panāktu atbilsmi piemērojamajiem noteikumiem.

5.2.1.

Šāda regulēšanas ierīce sistēmām vai vienai vai vairākām to daļām nav jāuzstāda, ja šīs ierīces izmanto vienīgi tādos transportlīdzekļos, kuros pārstatīšanu var veikt ar citiem paņēmieniem vai pieteikuma iesniedzēja aprakstā ir norādīts, ka tas nav nepieciešams.

5.3.

Izņemot LED moduļus, sistēmu neaprīko ar gaismas avotiem, kas nav apstiprināti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37 vai Nr. 99 un to grozījumu sērijām, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma laikā, un/vai attiecībā uz kuriem Noteikumos Nr. 37 ir noteikts izmantošanas ierobežojums.

5.3.1.

Nomaināmam gaismas avotam

5.3.1.1.

Tā lampas ietverei jāatbilst parametriem, kas norādīti IEC publikācijas Nr. 60061 datu lapā, kā tas minēts atbilstošajos noteikumos par gaismas avotiem.

5.3.1.2.

Ierīces konstrukcijai jābūt tādai, lai kvēlspuldzi varētu piestiprināt tikai pareizajā pozīcijā.

5.3.2.

Ja gaismas avots ir nenomaināms, to nedrīkst izmantot apgaismes mezglā, kas neitrālā stāvoklī izstaro tuvās gaismas.

5.4.

Sistēmas vai tās daļai(-ām), kas projektētas, lai atbilstu gan labās puses, gan kreisās puses kustības prasībām, var pielāgot braukšanai pa attiecīgo pusi ar sākotnējo noregulējumu uzstādīšanas laikā uz transportlīdzekļa vai arī ar lietotāja apzinātu uzstādījumu. Jebkurā gadījumos ir iespējami tikai divi atšķirīgi un skaidri nošķirti uzstādījumi – viens kreisās puses un viens labās puses kustībai –, un netīša pārslēgšana no viena uzstādījumu uz otru, kā arī apstāšanās starppozīcijā nav iespējama.

5.5.	Veic papildu testus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma prasībām, lai pārliecinātos, ka fotometriskie rādītāji ekspluatācijas laikā pārmērīgi nemainās.

5.6.	Ja apgaismes mezglam ir plastikāta izkliedētājs, testus veic saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma prasībām.

5.7.

Ja sistēmas vai to daļa(-as) ir projektētas pārmaiņus gan tālajai, gan tuvajai gaismai, jebkuras apgaismes mezglā ievietotas mehāniskas, elektromehāniskas vai citādas ierīces konstrukcijā, ja ierīce domāta vienas gaismas pārslēgšanai uz otru, ievēro šādus nosacījumus:

5.7.1.

ierīce ir pietiekami izturīga, lai varētu izturēt iedarbināšanu 50 000 reizes un nesabojātos, neraugoties uz vibrācijām, kas uz to var iedarboties normālos ekspluatācijas apstākļos;

5.7.2.

vienmēr ieslēdzas tuvās vai tālās gaismas un nepastāv iespēja, ka mehānisms paliek starp šīm divām pozīcijām vai nenoteiktā stāvoklī; ja tas nav iespējams – iegūtajam stāvoklim jāatbilst 5.7.3. punkta noteikumiem;

5.7.3.

atteices gadījumā ir jābūt iespējai, ka sistēma automātiski pārslēdzas uz tuvo gaismu vai arī uz ir tādu stāvokli, ka fotometriskie nosacījumi IIIb zonā, kas definēta šo noteikumu 3. pielikumā, nepārsniedz 1,5 luksus un ir vismaz 4 luksi “Emax segmenta” punktā, izmantojot tādus līdzekļus, kā piemēram, lukturu izslēgšanu, gaišuma samazināšanu, zemāku regulējumu un/vai funkciju aizvietošanu;

5.7.4.

lietotājs nevar ar parastajiem rīkiem mainīt kustīgo detaļu formu vai ietekmēt pārslēdzējierīci.

5.8.

Sistēmai ir līdzekļi, kas tās ļauj uz laiku lietot valstī, kurā kustības puse ir pretēja tai, par kuru prasīts apstiprinājums, lai nevajadzīgi neapžilbinātu pretimbraucējus. Šim mērķim sistēmai(-ām) vai tās/to daļai(-ām):

5.8.1.

jāļauj lietotājam veikt apzinātu uzstādīšanu bez īpašiem rīkiem atbilstoši 5.4. punktam; vai

5.8.2.

ir līdzekļi, lai nodrošinātu kustības puses maiņas funkciju, un testējot saskaņā ar 6.2. punktu tiktu sasniegtas vērtības, kas norādītas turpmāk tabulā, nemainot uzstatījumu attiecībā uz sākotnējo kustības virzienu.

5.8.2.1.

Tuvā gaisma, kas paredzēta labās puses kustībai un pielāgota kreisās puses kustībai:

0,86 D–1,72 L	vismaz 3 luksi
0,57 U–3,43 R	ne vairāk kā 1,0 lukss

5.8.2.2.

Tuvā gaisma, kas paredzētas kreisās puses kustībai un pielāgotas labās puses kustībai:

0,86 D–1,72 R	vismaz 3 luksi
0,57 U–3,43 L	ne vairāk kā 1,0 lukss

5.8.2.3.

Izkliedētāja piemērotas zonas ieslēpšana atbilstoši 3.4. punktam var būt pilnīgs vai daļējs risinājums.

5.9.	Sistēma ir veidota tādējādi, lai gaismas avota atteices gadījumā ieslēgtos kļūmes signāls saskaņā ar Noteikumu Nr. 48 atbilstīgiem noteikumiem.

5.10.

Sastāvdaļai, pie kuras ir piemontēts nomaināms gaismas avots, ir projektēts tādējādi, lai gaismas avotu varētu viegli uzstādīt nekļūdoties, pat tumsā.

5.11.

Ja sistēma atbilst 4.1.7. punktam.

5.11.1.

Sistēmai pievieno 4.1.4. punktā minēto veidlapas eksemplāru, kā arī norādījumus, lai to varētu uzstādīt atbilstoši Noteikumu Nr. 48 noteikumiem.

5.11.2.

Par tipa apstiprināšanu atbildīgais tehniskais dienests pārliecinās, ka:

a)	vadoties pēc minētajām instrukcijām, sistēmu var pareizi uzstādīt;

sistēma, kad tā uzstādīta uz transportlīdzekļa, atbilst Noteikumu Nr. 48 6.22. punktam;

lai apliecinātu atbilstību Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4. punkta noteikumiem, jāveic testa brauciens, kurā ietvertas visas situācijas attiecībā uz sistēmas vadību, vadoties pēc pieteikuma iesniedzēja apraksta. Norāda, vai visi veidi ir aktivizēti, darbojas vai ir dezaktivēti atbilstīgi iesniedzēja aprakstam; ikvienu redzamu kļūmi (piemēram, pārāk liels leņķis vai mirgošana) apstrīd.

5.12.

AFS un, ja tās ir aprīkotas ar LED moduļiem, arī LED moduļi atbilst šo noteikumu 11. pielikumā noteiktajām attiecīgajām prasībām. Atbilsmi minētajām prasībām testē.

5.13.

Ja AFS ir gaismas avoti un/vai LED moduļi, kas rada pamata tuvo gaismu, un to apgaismes mezglu objektīvā gaismas plūsma, kā norādīts 1. pielikuma paziņojuma veidlapas 9.2.3. punktā, katrā pusē pārsniedz 2 000 lumenus, to norāda 1. pielikuma paziņojuma veidlapas 9.2.4. punktā. LED moduļu objektīvo gaismas plūsmu mēra, kā noteikts 11. pielikuma 5. punktā.

5.14.

Ja pamata tuvā gaisma neitrālā stāvoklī izstaro tikai LED moduļi, šo LED moduļu kopējā objektīvā gaismas plūsma ir 1 000 lumeni katrā pusē vai lielāka, ja to mēra kā noteikts 11. pielikuma 5. punktā.

6. APGAISMOJUMS

6.1. Vispārīgas prasības

6.1.1.

Katra sistēma izstaro C klases tuvo gaismu atbilstoši 6.2.5. punktam un vienas vai vairāku papildu klašu tuvo gaismu; katrā tuvās gaismas klasē var būt iekļauti vairāki citi veidi, kā arī priekšējā apgaismojuma funkcijas saskaņā ar šo noteikumu 6.3. punktu un/vai 2.1.1.1. punktu.

6.1.2.

Sistēma nodrošina automātiskas izmaiņas, lai ceļš tiktu labi izgaismots un netraucētu ne vadītājam, ne citiem satiksmes dalībniekiem.

6.1.3.

Sistēma ir uzskatāma par pieņemamu, ja tā atbilst attiecīgajām 6.2. un 6.3. punktā noteiktajām fotometriskajām prasībām.

6.1.4.

Fotometriskos mērījumus veic saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu:

6.1.4.1.

neitrālā stāvoklī, kā noteikts 1.9. punktā;

6.1.4.2.

ar ieslēgtu V signālu, W signālu, E signālu un T signālu saskaņā ar 1.10. punktu atkarībā no gadījuma;

6.1.4.3.

ja piemērojams, jebkurā citā signālā saskaņā ar 1.10. punktu vai to kombinācijā, atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

6.2. Noteikumi par tuvo gaismu

Pirms secīgu testu procedūrām sistēmu nostāda neitrālā stāvoklī, tas ir, tā izstaro C klases tuvo gaismu.

6.2.1.

Katrā sistēmas (transportlīdzekļa) pusē tuvā gaisma neitrālā stāvoklī ar vismaz vienu apgaismes mezglu rada noliekumu, kā noteikts šo noteikumu 8. pielikumā, vai

6.2.1.1.

sistēmā ir citi līdzekļi, piemēram, optiskie līdzekļi vai pagaidu papildu gaismas, kas nodrošina skaidru un pareizu gaismas kūļu regulējumu.

6.2.1.2.

Šo noteikumu 8. pielikums neattiecas uz kustības puses maiņas funkciju, kā aprakstīts no 5.8. līdz 5.8.2.1. punktam.

6.2.2

Sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir noregulētas tā, ka noliekuma pozīcija atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā norādītajām prasībām.

6.2.3.

Ja apstiprinājums prasīts vienīgi tuvai gaismai, kad sistēma vai tās daļas ir šādi noregulētas, tām jāatbilst attiecīgo pantu prasībām; ja sistēma ir paredzēta papildu gaismām vai gaismas signālierīces funkcijām atbilstoši šo noteikumu darbības jomai, tai jāatbilst arī attiecīgajos punktos noteiktajām prasībām, ja vien tā nav atsevišķi pārstatāma.

6.2.4.

Ja sistēma vai tās daļas, kas ir šādi noregulētas, neatbilst 6.2.3. punkta prasībām, tās iestatījumu atbilstoši izgatavotāja norādījumiem var mainīt par 0,5 grādiem pa labi vai pa kreisi un par 0,2 grādiem uz augšu vai uz leju attiecībā pret sākotnējo noregulējumu.

6.2.5.

Ja sistēma izstaro noteikta veida tuvo gaismu, tā atbilst šo noteikumu prasībām 3. pielikuma 1. tabulas A daļas (fotometriskās vērtības) un 2. tabulas (Emax un noliekuma pozīcija) atbilstošās iedaļās (C, V, E vai W), kā arī šo noteikumu 8. pielikuma 1. iedaļā (prasības attiecībā uz noliekumu).

6.2.6.

Gaismas kūli var izstarot pagriešanās gaismu veidā ar nosacījumu, ka:

6.2.6.1.

sistēma atbilst attiecīgajām prasībām šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas B daļā (fotometriskās vērtības) un 2. tabulas (Emax un noliekuma atrašanās vietu) 2. punktā, un veicot mērījumus atbilstoši 9. pielikumā norādītajai procedūrai atkarībā no pagriešanās gaismu kategorijas (1. vai 2. kategorija), kurai tiek prasīts apstiprinājums;

6.2.6.2.

Ja apgaismojuma Emax neatrodas ārpus taisnstūra, kas veidojas starp šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā noteikto visaugstāko vertikālo pozīciju attiecīgajai tuvās gaismas klasei un 2 grādus zem HH līnijas, un starp 45 grādiem pa kreisi un 45 grādiem pa labi no sistēmas atskaites ass;

6.2.6.3.

Kad T signāls atbilst vismazākajam transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam pa kreisi (vai pa labi), apgaismojuma vērtības, ko nodrošina sistēmas labā vai kreisā puse, ir vismaz 3 luksi vienā punktā vai vairākos punktos zonā starp H-H līniju un 2 grādiem zem tās un starp 10 un 45 grādiem pa kreisi vai pa labi no sistēmas pamatass;

6.2.6.4.

Ja apstiprinājums iesniegts 1. kategorijas pagriešanās gaismu veidam, sistēma izmantojama tikai tādiem transportlīdzekļiem, kas projektēti tā, lai sistēmas radītā horizontālā noliekuma līnija atbilstu Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4.5.punkta i) apakšpunkta atbilstīgajiem noteikumiem;

6.2.6.5.

Ja apstiprinājums prasīts 1. kategorijas pagriešanās gaismu veidam, sistēma ir projektēta tādējādi, ka sānu kustības traucējumu gadījumā vai apgaismojuma izmaiņu gadījumā ir iespējams automātiski iegūt tādus fotometriskos nosacījumus, kas atbilst 6.2.5. punktam, vai arī fotometrisko nosacījumu stāvokli, kura vērtības nepārsniedz 1,5 luksu IIIb zonā, kā noteikts šo noteikumu 3. pielikumā, un ir vismaz 4 luksi “Emax segmenta” punktā;

6.2.6.5.1.

tomēr tas nav vajadzīgs, ja pozīcijā attiecībā pret sistēmas atskaites asi, kas ir līdz 5 grādi pa kreisi, 0,3 grādi virs HH līnijas un vairāk nekā par 5o pa kreisi un 0,57 grādi virs HH, nevienā punktā netiek pārsniegta vērtība 1 lukss.

6.2.7.

Sistēmu pārbauda atbilstoši attiecīgajiem ražotāja norādījumiem saskaņā ar 2.2.2.1. punktā noteikto drošības koncepciju.

6.2.8.

Sistēmām vai vienai vai vairākām tās daļām, kas projektētas atbilstoši gan labās, gan kreisās puses kustības prasībām, katrā no abām pozīcijām jāatbilst noteiktajām prasībām attiecīgajai satiksmes pusei atbilstoši 5.4. pantam.

6.2.9.

Sistēma ir izgatavota tādējādi, ka:

6.2.9.1.

katra konkrētā veida tuvā gaisma 50V punktā katras sistēmas pusē izstaro vismaz 3 luksus;

šī prasība neattiecas uz V klases tuvas gaismas veidiem;

6.2.9.2.

četras sekundes pēc tam, kad ieslēdz sistēmu, kas nav darbojusies vismaz 30 minūtes, C klases tuvā gaisma 50V punktā izstaro vismaz 5 luksus;

6.2.9.3.

Citi veidi:

Ja piemēro ieejas signālus saskaņā ar šo noteikumu 6.1.4.3. punktu, izpilda 6.2. punkta prasības.

6.3. Noteikumi par tālo gaismu

Pirms secīgām testa procedūrām sistēmu uzstāda neitrālā stāvoklī.

6.3.1.

Sistēmas apgaismes mezglu(-us) koriģē atbilstoši izgatavotāja norādījumiem tā, lai maksimālā apgaismojuma zona būtu koncentrēta HH un VV līniju krustpunktā (HV);

6.3.1.1.

ikvienu apgaismes mezglu, kas nav atsevišķi pārstatāms vai kura regulēšana veikta atbildīgi 6.2. punkta mērījumiem, testē nemainītā pozīcijā.

6.3.2.

Veicot mērījumus atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma nosacījumiem, apgaismojums atbilst šādām prasībām:

6.3.2.1.

HV punkts ir izoluksā 80 % apjomā no tālās gaismas maksimālā apgaismojuma.

6.3.2.1.1.

Šī maksimālā vērtība (EM) ir vismaz 48 luksi. Maksimālā vērtība nekādā gadījumā nepārsniedz 240 luksus;

6.3.2.1.2.

Katra uzstādīšanas mezgla, kas piedalās tālās gaismas maksimālās intensitātes radīšanā, maksimālo intensitāti (IM), kura izteikta tūkstošos kandelu, aprēķina pēc formulas:

IM = 0,625 EM

6.3.2.1.3.

Šo maksimālās intensitātes atpazīšanas zīmi (I'M), kas minēta 4.2.2.9. punktā, iegūst, izmantojot sakarību:

Šo vērtību noapaļo līdz šādiem tuvākajiem skaitļiem: 5 – 10 – 12,5 – 17,5 - 20 - 25 – 27,5 - 30 – 37,5 - 40 - 45 – 50.

6.3.2.2.

Sākot no HV punkta, horizontāli pa labi un pa kreisi tālās gaismas apgaismojums ir vismaz 24 luksi līdz 2,6 grādiem un vismaz 6 luksi līdz 5,2 grādiem.

6.3.3.

Sistēmas izstaroto apgaismojumu vai apgaismojuma daļu var automātiski pārvietot uz sāniem (vai pārveidot, lai iegūtu līdzvērtīgu efektu), ja:

6.3.3.1.

sistēma atbilst 6.3.2.1.1. un 6.3.2.2. punkta prasībām, katru apgaismes mezglu mērot atbilstoši 9. pielikumā noteiktajai procedūrai.

6.3.4.

Sistēma ir izgatavota tādējādi, ka:

6.3.4.1.

labās un kreisās puses apgaismes mezgls(-i) katrs rada vismaz pusi no tālās gaismas minimālā apgaismojuma vērtības, kas noteikta 6.3.2.2. punktā;

6.3.4.2.

četras sekundes pēc tam, kad ieslēdz sistēmu, kas nav darbojusies vismaz 30 minūtes, tālās gaismas HV punkta jāiegūst vismaz 42 luksu apgaismojums;

6.3.4.3.

Ja piemēro ieejas signālus saskaņā ar šo noteikumu 6.1.4.3. punktu, izpilda 6.3. punkta prasības.

6.3.5.

Ja attiecīgajam gaismas kūlim piemērojamās prasības nav izpildītas, var veikt gaismu kūļa pārregulēšanu par 0,5 grādiem uz augšu vai uz leju un/vai 1 grādu pa labi vai kreisi attiecībā pret sākotnējo noregulējumu. Šajā jaunajā pozīcijā visām fotometriskām prasībām ir jābūt izpildītām. Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 6.3.1.1. punktā minētajiem apgaismes mezgliem.

6.4. Citi noteikumi

Ja sistēma vai tās daļas ir aprīkotas ar pārstatāmiem apgaismes mezgliem, katrai uzstādīšanas pozīcijai, kas norādīta atbilstīgi 2.1.3. punktam (regulēšanas diapazons), piemēro 6.2. panta (tuvā gaisma) un 6.3. panta (tālā gaisma) prasības. Pārbaudei izmanto šādu procedūru.

6.4.1.

Katru norādīto pozīciju realizē ar testa goniometru, attiecībā uz līniju, kas savieno atsauces centru ar HV punktu uz pārbaudes ekrāna. Pārstatāmās sistēma vai tās daļas tad pavirza tādā pozīcijā, ka optiskais attēls uz ekrāna atbilst attiecīgajiem regulējuma noteikumiem.

6.4.2.

Ja sistēma vai tās daļas sākotnēji ir novietotas saskaņā ar 6.4.1. punktu, ierīcēm vai to detaļām ir jāatbilst 6.2. un 6.3. punkta attiecīgajām fotometriskajām prasībām.

6.4.3.

Papildu testus veic, kad atstarotājs/sistēma vai tā/tās daļas ir pavirzītas vertikāli par ± 2 grādiem vai vismaz līdz maksimālai pozīcijai, ja regulējums atšķiras par mazāk nekā 2 grādiem no sākotnējās pozīcijas, izmantojot sistēmas vai tās daļu regulēšanas ierīci. Pēc visas sistēmas vai tās daļas pārregulēšanas (piemēram, ar goniometru), pavirzot to par tikpat grādiem atbilstošā pretējā virzienā, pārbauda gaismas atdevi šādos virzienos, tai jāpaliek šādās robežās:

6.4.3.1.

tuvā gaisma: punktos HV un 75 R vai 50R, ja piemērojams; tālā gaisma: IM un HV punktos (procentos no IM);

6.4.4.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir norādījis vairāk kā vienu uzstādīšanas pozīciju, 6.4.1. līdz 6.4.3. punkta procedūru veic arī visām pārējām pozīcijām;

6.4.5.

Ja pieteikuma iesniedzējs nav pieprasījis īpašas uzstādīšanas pozīcijas, tad sistēmu vai tās daļas regulē 6.2. punkta (tuvā gaisma) un 6.3. punkta (tālā gaisma) mērījumiem, sistēmas vai tās daļu regulēšanas ierīces novietojot viduspozīcijā. Papildu testu, kas paredzēts 6.4.3. punktā, veic pēc tam, kad sistēma vai tās daļas ar attiecīgo regulēšanas ierīci pārvirzītas līdz gala pozīcijai (± 2 grādu vietā).

6.4.6.

Veidlapā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam, norāda, kurš apgaismes mezgls(-i) rada noliekumu, kā noteikts šo noteikumu 8. pielikumā, un kurš projicējas zonā starp 6 grādiem pa kreisi un 4 grādiem pa labi, un virs horizontālās līnijas, kas atrodas 0,8 grādus zemāk.

6.4.7.

Veidlapā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam, norāda, kāds (kādi) E klases tuvās gaismas veids (veidi), ja piemērojams, atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 6. tabulas “datu kopai”.

7. KRĀSA

7.1.	Izstarotā gaisma ir balta.

C. CITI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

8. SISTĒMAS TIPA IZMAIŅAS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

8.1.

Par visiem sistēmas tipa grozījumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi šo sistēmas tipu. Minētā struktūrvienība var

8.1.1.

atzīt, ka izdarītajām izmaiņām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas, un sistēma vēl joprojām atbilst prasībām, vai

8.1.2.

pieprasīt protokolu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

8.2.	Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 4.1.4. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3.	Kompetentā iestāde, kas piešķir apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paplašinājuma paziņojuma veidlapai, un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam.

9. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības.

9.1.	Sistēmu, kas apstiprinātas atbilstīgi šiem noteikumiem, ražo tā, lai tās atbilstu apstiprinātajam tipam un 6. un 7. punktā izklāstītajām prasībām.

9.2.	Ievēro šo noteikumu 5. pielikumā izklāstītās minimālās prasības ražošanas atbilstības nodrošināšanas kontroles procedūrām.

9.3.	Izpilda šo noteikumu 7. pielikumā noteikto prasību minimumu, kas jāievēro, inspektoram ņemot paraugu.

9.4.	Iestāde, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, var jebkurā laikā pārbaudīt katrā ražotnē izmantotās atbilstības kontroles metodes. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.

9.5.	Sistēmas vai to daļas ar redzamiem defektiem neņem vērā.

9.6.	Atpazīšanas zīmi neņem vērā.

10. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1.

Sistēmas tipa apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, var atsaukt, ja nav izpildītas prasības vai ja sistēma vai tās daļas, uz kurām ir marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam.

10.2.

Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē pārējās puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam.

11. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

11.1.

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu sistēmas tipu, tas informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam.

12. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILD PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

12.1.

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu.

(1) Definēti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) Vienīgi paskaidrojumam. Tuvās gaismas klases iedala pēc šādiem apstākļiem: C klase atbilst pamata tuvajai gaismai, V klase atbilst tuvajai gaismai, kuru izmanto apgaismotās zonās, piemēram, apdzīvotās vietās, E klase atbilst tuvajai gaismai, kuru izmanto uz ceļiem vai šosejām, un W klase atbilst tuvajai gaismai, kuru izmanto sliktos laika apstākļos, piemēram, slapja brauktuve.

(3) Norādīt uz veidlapas, kas atbilst 1. pielikuma paraugam.

(4) Norādīt uz veidlapas, kas atbilst 10. pielikuma paraugam.

(5) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai, 11 Lielbritānijai, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (brīvs), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (brīvs), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (brīvs), 34 Bulgārijai, 35 (brīvs), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (brīvs), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai un 51 Korejas Republikai, 52 Malaizijai un 53 Taizemei. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMA PARAUGI

1. piemērs

a ≥ 8 mm (stikla izkliedētājs)

a ≥ 5 mm (plastikāta izkliedētājs)

1. attēls

2. attēls

Sistēmas uzstādīšanas mezgls, uz kuras ir viens no redzamajiem apstiprinājuma marķējumiem, ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar šiem noteikumiem ar apstiprinājuma numuru 19243 un atbilst šo noteikumu prasībām to sākotnējā redakcijā (00). Tuvā gaisma ir paredzēta vienīgi labās puses kustībai. Burti “CT” (1. attēlā) norāda, ka tā ir tuvā gaisma ar pagriešanās gaismu veidu, un burti “CWR” (2. attēls) norāda, ka tā ir C klases tuvā gaisma un W klases tuvā gaisma un tālā gaisma.

Skaitlis 30 norāda, ka tālās gaismas maksimālā gaismas intensitāte ir no 86 250 līdz 101 250 kandelām.

Piezīme. Apstiprinājuma numuru un papildu simbolu novieto tuvu pie apļa ar burtu “E”, virs vai zem tā vai arī pa labi vai pa kreisi no šā burta. Apstiprinājuma numura cipari ir burta “E” vienā pusē un tie ir vērsti vienā virzienā.

Marķējumos ir jāizvairās lietot romiešu ciparus, lai tos nesajauktu ar citiem simboliem.

2. piemērs

3. attēls

4.a attēls

4.b attēls

Sistēmas uzstādīšanas mezgls ar šādu apstiprinājuma marķējumu atbilst šo noteikumu prasībām gan attiecībā uz tuvo gaismu, gan tālo gaismu, un tas paredzēts:

3. attēls. C klases tuvajai gaismai ar E klases tuvajai gaismai, vienīgi kreisās puses kustībai.

4.a un 4.b attēls. C klases tuvā gaisma ar V klases tuvo gaismu abu pušu kustības sistēmām, ko koriģē ar optiskā elementa vai gaismas avota attiecīgu uzstādījumu, un tālā gaisma. C klases tuvā gaisma, V klases tuvā gaisma un tālā gaisma atbilst pagriešanās gaismu prasībām, kā to norāda burts “T”. Svītriņa virs burta “R” norāda, ka šajā sistēmas pusē tālās gaismas funkciju nodrošina vairāki uzstādīšanas mezgli.

3. piemērs

5. attēls

6. attēls

Uzstādīšanas mezglam ar norādīto apstiprinājuma marķējumu ir plastikāta izkliedētājs un tas atbilst šo noteikumu prasībām vienīgi attiecībā uz tuvo gaismu, un tas ir paredzēts:

5. attēls. C klases tuvajai gaismai un W klases tuvajai gaismai abu pušu kustībai.

6. attēls. C klases tuvās gaismas ar pagriešanās gaismu veidu, vienīgi labās puses kustībai.

4. piemērs

7. attēls

8. attēls

7. attēls. Uzstādīšanas mezgls ar norādīto apstiprinājuma marķējumu atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz C klases tuvo gaismu ar V klases tuvo gaismu, un tas ir paredzēts vienīgi kreisās puses kustībai.

8. attēls. Uzstādīšanas mezgls ar norādīto apstiprinājuma marķējumu ir (atsevišķs) sistēmas uzstādīšanas mezgls, kas atbilst šo noteikumu prasībām vienīgi attiecībā uz tālo gaismu.

5. piemērs

Tāda uzstādīšanas mezgla identifikācija, kura, ir plastikāta izkliedētājs, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

9. attēls

10. attēls

9. attēls. Attiecībā uz C klases tuvo gaismu, W klases tuvo gaismu, abas ar pagriešanās gaismas veidu, un tālo gaismu, paredzētas vienīgi labās puses kustībai.

Tuvo gaismu un tās veidus neieslēdz vienlaicīgi ar tālo gaismu galvenajā lukturī un/vai citā savietotā galvenajā lukturī.

10. attēls. Attiecībā uz E klases tuvo gaismu, W klases tuvo gaismu, paredzētas vienīgi labās puses kustībai, un tālo gaismu. Svītriņa virs “E” un “W” norāda, ka šīs tuvās gaismas klases šajā sistēmas pusē ir aprīkotas ar vairākiem uzstādīšanas mezgliem.

6. piemērs

Tādu grupētu, kombinētu vai savietotu lukturu vienkāršots marķējums, kas apstiprināti saskaņā ar citiem noteikumiem, nevis šiem (11. att.) (vertikālās un horizontālās līnijas nepieder pie apstiprinājuma marķējuma un vienīgi shematiski parāda gaismas signalizācijas ierīces apveidu).

Šie divi piemēri atbilst vienā sistēmas pusē uzstādītiem diviem uzstādīšanas mezgliem, kuriem ir A modelī un B modelī norādītais apstiprinājuma marķējums.

Uzstādīšanas mezgls Nr. 1

Priekšējais gabarītgaismu lukturis, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 02. grozījumu sēriju;

Viens vai vairāki uzstādīšanas mezgli ar C klases tuvo gaismu ar pagrieziena gaismas veidu, kas paredzēti darbībai kopā ar vienu vai vairākiem citiem uzstādīšanas mezgliem tajā pašā sistēmas pusē (kā to norāda svītriņa virs “C”), un ar V klases tuvo gaismu, abas paredzētas labās un kreisās puses kustībai, kā arī tālo gaismu ar maksimālo intensitāti no 86 250 līdz 101 250 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), kas apstiprināti atbilstoši prasībām šajos noteikumos to sākotnējā redakcijā (00) un kuriem ir plastikāta izkliedētājs.

Dienas gaitas gaismas lukturis, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 87 00. grozījumu sēriju;

Priekšējais 1.a kategorijas virzienrādītājs, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju.

Uzstādīšanas mezgls Nr. 3

Priekšējais miglas lukturis, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 19 02. grozījumu sēriju, vai C klases tuvā gaisma ar pagriešanās gaismas veidu, kas paredzētas labās un kreisās puses kustībai un darbojas kopā ar vienu vai vairākiem uzstādīšanas mezgliem vienā un tajā pašā sistēmas pusē, kā to norāda svītriņa virs “C”.

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 1

11. attēls

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 3

7. piemērs

Sistēmas apstiprinājuma marķējumu izvietojums (12. attēls)

12. attēls

Šie divi piemēri atbilst adaptīvajai priekšējā apgaismojuma sistēmai, kurai katrā pusē ir divi tās pašas funkcijas nodrošinoši uzstādīšanas mezgli (mezgli Nr. 1 un Nr. 3 kreisajā pusē un mezgli Nr. 2 un Nr. 4 labajā pusē).

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 1 (vai Nr. 2) ar minēto apstiprinājuma marķējumu atbilst šo noteikumu prasībām (00. grozījumu sērija) gan attiecībā uz C klases tuvo gaismu, kas paredzēta kreisās puses kustībai, gan tālo gaismu ar maksimālo gaismas intensitāti no 86 250 līdz 101 250 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), kas sagrupēts ar priekšējo 1.a kategorijas virzienrādītāju, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju.

7.a piemērā sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 1 (vai Nr. 2) sastāv no C klases tuvās gaismas ar pagriešanās gaismas veidu, W klases tuvās gaismas, V klases tuvās gaismas un E klases tuvās gaismas. Svītriņa virs “C” norāda, ka C klases tuvo gaismu veido attiecīgās sistēmas puses divi uzstādīšanas mezgli.

Uzstādīšanas mezgls Nr. 3 (vai Nr. 4) ir paredzēts, lai nodrošinātu C klases tuvās gaismas otro daļu sistēmas minētajā pusē, kā to norāda vertikālā svītriņa virs “C”.

7.b piemērā sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 1 (vai Nr. 2) ir paredzēts, lai nodrošinātu C klases tuvo gaismu, W klases tuvo gaismu un E klases tuvo gaismu. Svītriņa virs “W” norāda, ka W klases tuvo gaismu nodrošina attiecīgās sistēmas puses divi uzstādīšanas mezgli. Burts “T”, kas atrodas pa labi pēc uzskaitīto simbolu rindas (un apstiprinājuma numura kreisajā pusē) norāda, ka katrai no gaismām, t. i., C klases tuvajai gaismai, W klases tuvajai gaismai, E klases tuvajai gaismai un tālajai gaismai ir pagriešanās gaismu veids.

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 3 (vai Nr.4) ir paredzēts, lai nodrošinātu W klases tuvās gaismas otro daļu sistēmas minētajā pusē (kā to norāda vertikālā svītriņa virs “W”) un V klases tuvo gaismu.

8. piemērs

Sistēmas abu pušu apstiprinājuma marķējumu izvietojums (13. attēls)

Šis piemērs atbilst adaptīvajai priekšējā apgaismojuma sistēmai, kurai kreisajā pusē ir divi uzstādīšanas mezgli un labajā pusē viens uzstādīšanas mezgls.

13. attēls

Sistēmas/transportlīdzekļa labā puse	Sistēmas/transportlīdzekļa kreisā puse

Sistēma ar šiem apstiprinājuma marķējumiem atbilst šo noteikumu prasībām (00. grozījumu sērija) gan attiecībā uz C klases tuvo gaismu, kas paredzēta kreisās puses kustībai, gan tālo gaismu ar maksimālo gaismas intensitāti no 86 250 līdz 101 250 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), kas sagrupēta ar priekšējo 1.a kategorijas virzienrādītāju, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju un priekšējos gabarītgaismu lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 02. grozījumu sēriju.

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 1 (kreisā puse) ir paredzēts, lai piedalītos C klases tuvās gaismas un E klases tuvās gaismas nodrošināšanā. Svītriņa virs “C” norāda, ka minētajā pusē C klases tuvo gaismu nodrošina vairāki uzstādīšanas mezgli. Burts “T”, kas atrodas pa labi pēc uzskaitīto simbolu rindas, norāda, ka gan C klases tuvā gaisma, gan E klases tuvā gaisma nodrošina pagriešanās gaismu veidu.

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 3 (kreisā puse) ir paredzēts, lai nodrošinātu C klases tuvās gaismas otro daļu attiecīgajā sistēmas pusē (kā to norāda svītriņa virs “C”) un W klases tuvo gaismu.

Sistēmas uzstādīšanas mezgls Nr. 2 (labā puse) ir paredzēts, lai piedalītos C klases tuvās gaismas, E klases tuvās gaismas (abas ar pagriešanās gaismas veidu) un W klases tuvās gaismas nodrošināšanā.

Piezīme. 6., 7., un 8. piemērā sistēmas dažādiem uzstādīšanas mezgliem ir vienāds apstiprinājuma numurs.

14. attēls

LED modulis, uz kura ir gaismas avota moduļa identifikācijas kods, ir apstiprināts kopā ar AFS, kas ar apstiprinājuma numuru 17325 apstiprināts Itālijā (E3).

3. PIELIKUMS

TUVĀS GAISMAS FOTOMETRISKĀS PRASĪBAS (1)

Šajā pielikumā:

“virs” atrodas vienīgi virs vertikālās ass; “zem” atrodas vienīgi zem vertikālās ass.

Leņķiskā pozīcijas izteiktas grādos virs (U) vai grādos zem (D) H-H līnijas, un pa labi (R) vai pa kreisi (L) no V-V līnijas.

1. attēls

Tuvo gaismu fotometrisko prasību leņķiskās pozīcijas (labās puses kustībai)

1. tabula

Tuvās gaismas fotometriskās prasības

Prasības luksos 25 m attālumā		Pozīcija/grādi			Tuvā gaisma
Prasības luksos 25 m attālumā		horizontāli		vertikāli	C klase		V klase		E klase		W klase
Nr.	Elements	no	līdz		min	max	min	max	min	max	min	max
A daļa
1	B50L (5)	L 3,43		U 0,57		0,4		0,4		0,7 (9)		0,7
2	HV (5)	V		H		0,7		0,7
3	BR (5)	R 2,5		U 1	0,2	2	0,1	1	0,2	2	0,2	3
4	Segments BRR (5)	R 8	R 20	U 0,57		4		1		4		6
5	Segment BLL (5)	L 8	L 20	U 0,57		0,7		1		1		1
6	P	L 7		H	0,1						0,1
7	III zona (kā noteikts šā pielikuma 3. tabulā)					0,7		0,7		1		1
8a	S50, S50LL, S50RR (6)			U 4	0,1 (8)				0,1 (8)		0,1 (8)
9a	S100, S100LL, S100RR (6)			U 2	0,2 (8)				0,2 (8)		0,2 (8)
10	50 R	R 1,72		D 0,86			6
11	75 R	R 1,15		D 0,57	12				18		24
12	50 V	V		D 0,86	6		6		12		12
13	50 L	L 3,43		D 0,86	4,2	15 (10)	4,2	15 (10)	8		8	30 (10)
14	25 LL	L 16		D 1,72	1,4		1		1,4		4
15	25 RR	R 11		D 1,72	1,4		1		1,4		4
16	Segments 20 un zem tā	L 3,5	V	D 2								20 (3)
17	Segments 10 un zem tā	L 4,5	R 2,0	D 4		14 (2)		14 (2)		14 (2)		8 (3)
18	Emax (4)				20	50	10	50	20	90 (9)	35	80 (3)
B daļa. Pagriešanās gaismas veidi: piemēro A daļu, bet rindas Nr. 1, 2, 7, 13 un 18 aizvieto ar šādām rindām.
1	B50L (5)	L 3,43		U 0,57		0,6		0,6				0,9
2	HV (5)					1		1
7	III zona (kā noteikts šā pielikuma 3. tabulā)					1		1		1		1
13	50L	L 3,43		D 0,86	2		2		4		4
18	Emax (7)				12	50	6	50	12	90 (9)	24	80 (3)

2. tabula

Tuvās gaismas elementu leņķiskā pozīcija vai lielums grādos, papildu prasības

Leņķiskā pozīcija/vērtība grādos

C klases tuvās gaismas

V klases tuvās gaismas

E klases tuvās gaismas

W klases tuvās gaismas

Nr.

kūļa daļas nosaukums un prasības

horizontāli

vertikāli

horizontāli

vertikāli

horizontāli

vertikāli

horizontāli

vertikāli

2.1.

Emax nedrīkst atrasties ārpus taisnstūra (virs “segmenta Emax ”)

0,5 L

līdz 3 R

0,3 D

līdz 1,72 D

0,3 D

līdz 1,72 D

0,5 L

līdz 3 R

0,1 D

līdz 1,72 D

0,5 L

līdz 3 R

0,3 D

līdz 1,72 D

2.2.

Noliekums un tā daļas:

—	atbilst šo noteikumu 8. pielikuma 1. punktam, lauzums atrodas uz VV, un

—	“plakanā horizontālā daļa”

V = 0,57 D

nav virs 0,57D

nav zem 1,3D

nav virs 0,23D (11)

nav zem 0,57D

nav virs 0,23D

nav zem 0,57D

3. tabula

III zonas tuvās gaismas, leņķa virsotņu koordinātas

Leņķiskā pozīcija grādos	Leņķa virsotne Nr.	1	2	3	4	5	6	7	8
III a zona C vai V klases tuvai gaismai	horizontāli	8 L	8 L	8 R	8 R	6 R	1,5 R	V-V	4 L
III a zona C vai V klases tuvai gaismai	vertikāli	1 U	4 U	4 U	2 U	1,5 U	1,5 U	H-H	H-H
III b zona W vai E klases tuvai gaismai	horizontāli	8 L	8 L	8 R	8 R	6 R	1,5 R	0,5 L	4 L
III b zona W vai E klases tuvai gaismai	vertikāli	1 U	4 U	4 U	2 U	1,5 U	1,5 U	0,34 U	0,34 U

4. tabula

Papildu noteikumi W klases tuvai gaismai, prasības luksos 25 m attālumā

4.1.	Segmentiem E, F1, F2 un F3 piemērojamās definīcijas un prasības (iepriekš 1. attēlā nav norādītas)
	Atļauts ne vairāk kā 0,2 luksi: a) E segmentā U 10 grādos no 20 L līdz 20 grādiem R; un b) trīs vertikālos segmentos (F1, F2 un F3) 10 grādu L, V horizontālās pozīcijās un 10 grādos R, visas trīs no 10 U līdz 60 grādiem U.
4.2.	Alternatīvs/cits Emax , segmenta 20 un segmenta 10, prasību kopums: piemēro 1. tabulas A un B daļu, bet maksimālās prasības rindās Nr. 16, 17 un 18 aizvieto ar šādām rindām.
	Ja, piemērojot pieteikuma iesniedzēja norādījumus saskaņā ar šo noteikumu 2.2.2. e) punktu, W klases tuvā gaisma ir paredzētas, lai 20. segmentā un zem tā izstarotu ne vairāk kā 10 luksus un 10. segmentā un zemāk ne vairāk kā 4 luksus, šīs gaismas Emax projektētā vērtība nedrīkst pārsniegt 100 luksu.

5. tabula

Augšējās daļas prasības, mērījumu punktu leņķiskā pozīcija

Punkta nosaukums	S50LL	S50	S50RR	S100LL	S100	S100RR
Leņķa pozīcija grādos	4 U/8 L	4 U/V-V	4 U/8 R	2 U/4 L	2 U/V-V	2 U/4 R

6. tabula

Papildu prasības E klases tuvai gaismai

Piemēro 1. tabulas A un B daļu un 2. tabulu, bet 1. tabulas rindu Nr. 1 un 18 un 2. tabulas 2.2. punktu aizvieto šādi.
Punkts	Nosaukums	1. tabulas A vai B daļas 1. rinda	1. tabulas A vai B daļas 18. rinda	2. tabulas 2.2. punkts
Nr.	Datu kopums	EB50L luksos 25 m attālumā	Emax luksos 25 m attālumā	Noliekuma plakanās daļas pozīcija grādos
		max	max	nepārsniedz
6.1.	E1	0,6	80	0,34 D
6.2.	E2	0,5	70	0,45 D
6.3.	E3	0,4	60	0,57 D

(1) Piezīme. Mērījumu procedūra ir noteikta šo noteikumu 9. pielikumā.

(2) Maksimāli 18 luksi, ja sistēma paredzēta arī W klases tuvajai gaismai.

(3) Papildus piemēro 4. tabulā norādītās prasības.

(4) Novietojuma prasības atbilstoši 2. tabulai (“segments Emax ”).

(5) Devums katrā sistēmas pusē, ko mēra atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma prasībām, nedrīkst būt mazāks par 0,1 luksu.

(6) Novietojuma prasības atbilstoši 5. tabulai.

(7) Novietojuma prasības, kā noteikts šo noteikumu 6.2.6.2. punktā.

(8) Gabarītgaismas lukturu pāris, kas savietots ar sistēmu vai paredzēts uzstādīšanai kopā ar sistēmu, un kuru var aktivizēt atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

(9) Piemērojamas arī atbilstošās 6. tabulas noteikumu prasības.

(10) Max. vērtību var reizināt ar 1,4, ja atbilstoši izgatavotāja aprakstam ir nodrošināts, ka šī vērtība lietojot netiek pārsniegta, ne izmantojot sistēmas līdzekļus, ne, ja sistēmas lietošana ir pakārtota transportlīdzeklim, nodrošinot attiecīgo sistēmas barošanas stabilizējumu/ierobežojumu, kā norādīts paziņojuma veidlapā.

(11) Piemērojamas arī atbilstošās 6. tabulas noteikumu prasības.

1. tabulas papildinājums

Vienīgi informācijai. Tuvās gaismas 1. tabulā noteiktās fotometriskās vērtības izteiktas kandelās.

Prasības izteiktas cd		Pozīcija/grādi			Tuvā gaisma
Prasības izteiktas cd		horizontāli		vertikāli	C klase		V klase		E klase		W klase
Nr.	Elements	no	līdz	at	min	max	min	max	min	max	min	max
A daļa
1	B50L (4)	L 3,43		U 0,57		250		250		438 (8)		438
2	HV (4)	V		H		438		438
3	BR (4)	R 2,5		U 1	125	1 250	63	625	125	1 250	125	1 875
4	Segments BRR (4)	R 8	R 20	U 0,57		2 500		625		2 500		3 750
5	Segments BLL (4)	L 8	L 20	U 0,57		438		625		625		625
6	P	L 7		H	63						63
7	III zona (kā noteikts šā pielikuma 3. tabulā)					438		438		625		625
8a	S50, S50LL, S50RR (5)			U 4	63 (7)				63 (7)		63 (7)
9a	S100, S100LL, S100RR (5)			U 2	125 (7)				125 (7)		125 (7)
10	50 R	R 1,72		D 0,86			3 750
11	75 R	R 1,15		D 0,57	7 500				11 250		15 000
12	50 V	V		D 0,86	3 750		3 750		7 500		7 500
13	50 L	L 3,43		D 0,86	2 625	9 375	2 625	9 375	5 000		5 000	18 750
14	25 LL	L 16		D 1,72	875		625		875		2 500
15	25 RR	R 11		D 1,72	875		625		875		2 500
16	Segments 20 un zem tā	L 3,5	V	D 2								12 500 (2)
17	Segments 10 un zem tā	L 4,5	R 2,0	D 4		8 750 (1)		8 750 (1)		8 750 (1)		5 000 (2)
18	Emax (3)				12 500	31 250	6 250	31 250	12 500	56 250 (8)	21 875	50 000 (2)
B daļa. Pagriešanās gaismas veidi: piemēro A daļu, bet rindas Nr. 1, 2, 7, 13 un 18 aizvieto ar šādām rindām:
1	B50L (4)	L 3,43		U 0,57		375		375				563
2	HV (4)					625		625
7	III zona (kā noteikts šā pielikuma 3. tabulā)					625		625		625		625
13	50L	L 3,43		D 0,86	1 250		1 250		2 500		2 500
18	Emax (6)				7 500	31 250	3 750	31 250	7 500	56 250 (8)	15 000	50 000 (2)

(1) Maksimāli 11 250 cd, ja sistēma paredzēta arī W klases tuvajai gaismai.

(2) Papildus piemēro 4. tabulā norādītās prasības.

(3) Novietojuma prasības atbilstoši 2. tabulai (“segments Emax”).

(4) Devums katrā sistēmas pusē, ko mēra atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma prasībām, nedrīkst būt mazāks par 63 cd.

(5) Novietojuma prasības atbilstoši 5. tabulai.

(6) Novietojuma prasības, kā noteikts šo noteikumu 6.2.6.2. punktā.

(7) Gabarītgaismas lukturu pāris, kas savietots ar sistēmu vai paredzēts uzstādīšanai kopā ar sistēmu, un kuru var aktivizēt atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

(8) Piemērojamas arī atbilstošās 6. tabulas noteikumu prasības.

4. PIELIKUMS

Fotometrisko rādītāju stabilitātes testi sistēmas darbības laikā

NOKOMPLEKTĒTU SISTĒMU TESTI

Kad saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir noteikti fotometriskās vērtības Emax punktā tālajai gaismai un attiecīgi HV, 50R, 50L un B50L (vai R) punktos tuvajai gaismai, testē nokomplektētas sistēmas parauga fotometrisko rādītāju stabilitāti tās darbības laikā.

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

“Nokomplektēta sistēma” ir sistēmas labā un kreisā puse, tostarp gaismas elektroniskā(-ās) vadība(-as) un/vai barošanas un vadības ierīce(-es) kopā ar virsbūves daļām un lukturiem, kas varētu ietekmēt siltuma izkliedi. Katru nokomplektētas sistēmas uzstādīšanas mezglu un lukturi(-us), un/vai LED moduli, ja piemērojams, var testēt atsevišķi.

b)	“Testa paraugs” tālāk tekstā ir attiecīgi nokomplektēta sistēma vai uzstādīšanas mezgls, kas iesniegts testēšanai.

c)	“Gaismas avots” ietver arī ir kvēlspuldzes katru kvēldiegu, LED moduļus vai LED moduļa gaismu izstarojošās daļas.

Testus veic:

a)	sausā un mierīgā atmosfērā, kur apkārtējā temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, kad testa paraugs ir uzstādīts uz pamata, kas ierīkots atbilstoši pareizas uzstādīšanas prasībām transportlīdzeklī;

nomaināmiem gaismas avotiem: izmantojot masveidā ražotu kvēldiega gaismas avotu, kurš vecināts vismaz vienu stundu, vai arī masveidā ražotu gāzizlādes gaismas avotu, kurš vecināts vismaz 15 stundas, vai masveidā ražotu LED moduli, kurš vecināts vismaz 48 stundas un pirms šajos noteikumos noteikto testu uzsākšanas atdzisināts līdz apkārtējai temperatūrai. Izmanto pieteikuma iesniedzēja iesniegtu LED moduli.

Mērījuma iekārtām ir līdzvērtīgas tām iekārtām, kuras izmantoja sistēmas paraugiem sistēmas apstiprināšanas testos. Pirms secīgiem testiem sistēma vai tās daļas nostāda neitrālā stāvoklī.

Testa paraugu darbina tuvās gaismas režīmā, to nenoņemot un nepārregulējot attiecībā pret tā testa ierīci. Izmantotais gaismas avots atbilst kategorijai, kas noteikta attiecīgajam galvenajam lukturim.

1. FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTS

1.1. Tīrs testa paraugs

Katru testa paraugu darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1. punktā, un pārbauda atbilstoši 1.1.2. punktam.

1.1.1. Testa procedūra

1.1.1.1. Testa secība

a)	ja testa paraugs ir paredzēts tikai vienai gaismas funkcijai (tuvā gaisma vai tālā gaisma) un tuvās gaismas gadījumā tikai vienai klasei, attiecīgo(-os) gaismas avotu(-us) ieslēdz uz laiku (1), kas noteikts 1.1. punktā;

ja testa paraugam ir vairāk nekā viena tuvās gaismas funkcija vai klase saskaņā ar šiem noteikumiem: ja pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka katrai testa parauga funkcijai vai klasei ir savs(-i) gaismas avots(-i), tad to (tos) ieslēdz pēc kārtas (2) testu veic atbilstīgi šim nosacījumam, ieslēdzot (1) katru to tuvās gaismas veidu vai klasi, kura patērē visvairāk enerģijas, uz laiku (vienmērīgi sadalītu), kas noteikts 1.1. punktā.

Visos citos gadījumos (1) (2) testa parauga katram C klases, V klases, E klases un W klases tuvās gaismas veidam, neatkarīgi vai testa paraugs to nodrošina pilnībā vai daļēji, veic tālāk noteikto ciklisko testu, tos darbinot vienādu laika periodu (vienmērīgi sadalītu), kas noteikts 1.1. punktā:

vispirms, 15 minūtes, piemēram, C klases tuvās gaismas, kas ieslēgtas veidā, kas patērē visvairāk enerģijas, apstākļos, kas atbilst kustībai uz taisna ceļa;

5 minūtes, tuvā gaisma ieslēgta tādā pat veidā kā iepriekš, bet ieslēdz arī visus testa parauga gaismas avotus (3), kurus atbilstoši iesniedzēja norādījumiem var ieslēgt vienlaicīgi.

Pēc tam, kad 1.1. punktā noteiktais laiks (vienmērīgi sadalīts), ir pagājis, ciklisko testu, ja piemērojams, veic ar tuvās gaismas otro, trešo un ceturto klasi minētajā kārtībā.

c)	Gadījumā, ja testa paraugam ir citas grupētas apgaismes funkcijas, katru no funkcijām saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem ieslēdz uz iepriekš a) un b) punktos noteikto laiku katrai apgaismes funkcijai.

d)	Ja testa paraugs paredzēts tuvās gaismas pagriešanās gaismas veidam ar papildus gaismas avota aktivēšanu, minēto avotu vienlaicīgi ieslēdz uz 1 minūti un izslēdz uz 9 minūtēm vienīgi tad, kad ieslēgtas tuvās gaismas, kā noteikts a) un b) punktos.

1.1.1.2. Testa spriegums

Testa parauga spailēm pieliek šādu spriegumu.

Gadījumā, ja ir nomaināms gaismas avots ar kvēldiegu darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

testu veic, attiecīgajā gadījumā izmantojot 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V, izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs norāda, ka testa paraugu drīkst izmantot pie cita sprieguma. Šajā gadījumā testu veic ar kvēldiega gaismas avotu, kas darbojas ar vislielāko pieļaujamo spriegumu.

b)	Gadījumā, ja izmantotas nomaināms gāzizlādes gaismas avots: transportlīdzekļa sistēmai, kas darbojas ar 12 V spriegumu, gaismas avota elektroniskās vadības iekārtas testa spriegums ir 13,5 ± 0,1 volti, izņemot gadījumu, ja apstiprinājuma pieteikumā norādīts citādi.

Gadījumā, ja gaismas avots ar nenomaināmu kvēlspuldzi darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

visus mērījumus attiecībā uz apgaismes mezgliem, kuriem ir nenomaināmi gaismas avoti (kvēldiega gaismas avoti un/vai citi) veic, izmantojot 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V, vai citus spriegumus, atbilstoši pieteikuma iesniedzēja attiecīgi noteiktajai transportlīdzekļa sprieguma sistēmai.

gadījumā, ja nomaināmi vai nenomaināmi gaismas avoti darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa barošanas sprieguma un tos pilnībā vada sistēma, vai gadījumā, ja gaismas avotus darbina ar barošanas un vadības ierīci, iepriekš noteiktos testa spriegumus pievada minētās ierīces ieejas spailēm. Testa laboratorija var izgatavotajam pieprasīt piegādāt minēto barošanas un vadības ierīci vai speciālo barošanas avotu gaismas avota(-u) barošanai.

e)	LED modulim(-ļiem) mērījumus veic, attiecīgi izmantojot 6,75 V, 13,2 V vai 28,0 V lielu spriegumu, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi. LED modelim(-ļiem), ko darbina gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, mērījumus veic saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

f)	Ja signāllukturi ir grupēti, kombinēti vai savietoti ar testa paraugu un darbojas, izmantojot spriegumu, kas atšķiras no norādītajiem nominālajiem spriegumiem — attiecīgi 6 V, 12 V vai 24 V, spriegumu regulē, ņemot vērā izgatavotāja norādījumus par minētā luktura pareizu fotometrisko darbību.

1.1.2. Testa rezultāti

1.1.2.1. Vizuālā pārbaude

Kad testa parauga temperatūra ir izlīdzinājusies ar apkārtējo temperatūru, testa parauga izkliedētāju un ārējo izkliedētāju, ja tāds ir, notīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Pēc tam to pārbauda vizuāli; uz testa parauga izkliedētāja vai uz ārējā izkliedētāja, ja tāds ir, nedrīkst atklāties negludums, deformācija, ieplaisājums vai krāsas atšķirība.

1.1.2.2. Fotometriskais tests

Lai izpildītu šo noteikumu prasības, fotometriskās vērtības pārbauda turpmāk minētajos punktos.

C klases tuvai gaismai un noteiktām citām tuvās gaismas klasēm: 50V, B50L (vai R) un HV, ja piemērojams.

Tālai gaismai neitrālā stāvoklī: Emax punktā.

Var veikt vēl vienu regulēšanu, pamatojoties uz testa parauga pamatnes deformāciju karstuma ietekmē (gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas ir minētas šā pielikuma 2. punktā).

Starp fotometriskajiem parametriem un mērījumu rezultātiem, kas gūti pirms testa, pieļaujama 10 procentu starpība, ieskaitot fotometrisko mērījumu procedūras pielaides.

1.2. Netīrs testa paraugs

Pēc testa, kā norādīts 1.1. punktā, testa paraugu katrā tuvās gaismas funkcijā vai klasē (4) darbina vienu stundu, kā noteikts 1.1.1. punktā, pēc tam, kad tas ir sagatavots saskaņā ar 1.2.1. punktu un pārbaudīts saskaņā ar 1.1.2. punktu.; katru testu veic pēc pietiekami ilga atdzišanas perioda.

1.2.1. Testa parauga sagatavošana

Testa maisījums

1.2.1.1. Ja sistēmas vai tās daļu ārējais izkliedētājs ir no stikla: ūdens un piesārņojošās vielas maisījums, ko uzklāj testa paraugam, sastāv no

9 masas daļām silīcijsmilts, kuru graudiņu lielums ir 0–100 μm, kas atbilst 2.1.3. punktā noteiktajam sadalījumam;

1 masas daļa augu izcelsmes (dižskābarža koksnes) ogļu putekļu, kuru graudiņu lielums ir 0–100 μm;

0,2 masas daļas NaCMC (5), un

atbilstošs daudzums destilēta ūdens, kura vadītspēja ir mazāka par 1 mS/m.

1.2.1.2. Ja sistēmai vai tās daļai ir plastikāta ārējais izkliedētājs:

ūdens un piesārņojošās vielas maisījums, ko uzklāj testa paraugam, sastāv no

9 masas daļām silīcijsmilts, kuru graudiņu lielums ir 0–100 μm, kas atbilst 2.1.3. punktā noteiktajam sadalījumam;

1 masas daļa augu izcelsmes (dižskābarža koksnes) ogļu putekļu, kuru graudiņu lielums ir 0–100 μm;

0,2 masas daļas NaCMC (5),

5 masas daļas nātrija hlorīda (tīrs 99 %),

13 masas daļas destilēta ūdens, kura vadītspēja ir mazāka par 1 mS/m, un

2 ± 1 masas daļa virsmaktīvas vielas.

1.2.1.3. Daļiņu sadalījums pēc izmēra

Daļiņu izmērs (μm)	Daļiņu sadalījums pēc izmēra (%)
0 līdz 5	12 ± 2
5 līdz 10	12 ± 3
10 līdz 20	14 ± 3
20 līdz 40	23 ± 3
40 līdz 80	30 ± 3
80 līdz 100	9 ± 3

1.2.1.4. Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.5. Testa maisījuma uzklāšana uz testa parauga

Testa maisījumu vienmērīgi uzklāj uz visām testa parauga gaismu izstarojošām virsmām un ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojuma vērtība ir samazinājusies līdz 15–20 % no mērījumos iegūtajām vērtībām katram no šādiem punktiem, ievērojot šajā pielikumā ietvertos norādījumus:

tālajai gaismai neitrālā stāvoklī Emax punktā,

C klases tuvajai gaismai un katram norādītajam tuvās gaismas veidam 50V.

2. KARSTUMA IETEKMĒ NOTIKUŠO GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅU TESTS

Šajā testā pārbauda, vai gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā novirze karstuma ietekmē nepārsniedz sistēmai vai tās daļām, kas nodrošina C klases tuvās gaismas (pamatgaisma), vai katram norādītajam tuvās gaismas veidam konkrēti noteikto vērtību.

Ja testa paraugs sastāv no vairākiem apgaismes mezgliem vai vairākiem apgaismes mezglu savienojumiem, kas rada noliekumu, katrs no tiem šajā testā tiek uzskatīts par paraugu un ir jāpārbauda atsevišķi.

Testa paraugam, kurš testēts atbilstoši 1. punkta prasībām, veic testu, kas aprakstīts 2.1. punktā, to nenoņemot un nepārregulējot attiecībā pret tā testa ierīci.

Ja testa paraugam ir kustīga optiskā detaļa, tad šajā testā izvēlas vienīgi to pozīciju, kura ir vistuvākā vidējam leņķim vertikālā plāksnē un/vai sākotnējā pozīcijā neitrālā stāvoklī.

Tests attiecas vienīgi uz ieejas signāliem, kas atbilst kustībai uz taisnas brauktuves.

2.1. Tests

Šā testa veikšanai spriegumu noregulē atbilstoši 1.1.1.2. punkta noteikumiem.

Testa paraugs ieslēdz un testē C klases, V klases, E klases vai W klases tuvās gaismas režīmā, ja piemērojams.

Gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīciju līnijas horizontālajā daļā (starp VV un vertikālo līniju, kas iet caur punktu B50L (vai R) pārbauda attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc ieslēgšanas.

Iepriekš aprakstītās gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas nosaka ar jebkuru metodi, kas ir pietiekami precīza un uzrāda reproducējamus rezultātus.

2.2. Testa rezultāti

2.2.1. Miliradiānos (mrad) izteiktus testa rezultātus uzskata par pieņemamiem attiecībā uz tuvās gaismas testa paraugu, ja absolūtā vērtība Formula ko aprēķina testa paraugam, nepārsniedz 1,0 mrad (ΔrI ≤ 1,0 mrad).

2.2.2. Tomēr, ja šī vērtība ir lielāka par 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad (1,0 mrad < ΔrI ≤ 1,5 mrad), tad testē otru testa paraugu, kā aprakstīts 2.1. punktā, pēc tam, kad tas trīs reizes pēc kārtas darbināts turpmāk minētajā režīmā, lai stabilizētu testa parauga mehānisko detaļu pozīciju uz pamatnes atbilstoši pareizai tā uzstādīšanai transportlīdzeklī:

vienu stundu ir ieslēgta tuvā gaisma (spriegumu noregulē, kā norādīts 1.1.1.2. punktā),

vienu stundu ilgs pārtraukums.

Sistēma vai tās daļas ir uzskatāmas par pieņemamām, ja pirmajam paraugam noteiktās absolūtās vērtības ΔrI un otrajam paraugam noteiktās ΔrII vidējā vērtība nepārsniedz 1,0 mrad.

Formula

(1) Ja testa paraugs ir grupēts un/vai savietots ar signāllukturiem, visā testa laikā tas ir ieslēgts. Virzienrādītāju ieslēdz mirgošanas režīmā, kurā ieslēgšanās un izslēgšanās ilgums ir aptuveni viens pret vienu.

(2) Papildu gaismas avotu ieslēgšanās vienlaicīgi ar galveno lukturu mirgošanu nav uzskatāma par normālu ekspluatāciju.

(3) Jāņem vērā visi apgaismes funkcijas gaismas avoti, pat ja nav prasīts apstiprinājums saskaņā ar šiem noteikumiem, izņemot tos, kas minēti 2. zemsvītras piezīmē.

(4) W klases tuvā gaisma, ja piemērojams, netiek ņemta vērā apgaismes mezgliem, kas rada citas klases gaismas vai citu apgaismes funkciju, vai piedalās tajās.

(5) NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti apzīmē ar “CMC”. NaCMC, ko izmanto šādu netīrumu maisījumu sagatavošanai, ir jābūt ar 0,6–0,7 aizvietošanas pakāpi (DS) un viskozitāti 200–300 cP 2 % šķīdumam 20 °C temperatūrā.

5. PIELIKUMS

Prasību minimums attiecībā uz kontroles procedūrām ražošanas atbilstības nodrošināšanai

1. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

1.1.	Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes. Šis nosacījums attiecas arī uz krāsu.

1.2.

Masveidā ražotu sistēmu fotometrisko rādītāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja, pārbaudot jebkuru nejauši izvēlētu sistēmu ar aktivizētu gaismas avotu, kas, ja piemērojams, koriģēta atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma 1. un 2. punktam:

1.2.1.

neviens mērījuma rezultāts, kas mērīts un koriģēts saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikuma 2. punktu, nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām.

1.2.1.1.

Tuvās gaismas un tās veidu šādām vērtībām maksimālā nelabvēlīgā atšķirība var būt šāda.

Maksimālās vērtības B50L punktā: 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %);

Maksimālās vērtības III zonā, HV un BLL segmentā: 0,3 luksi (atbilst 20 %) un 0,45 luksi (atbilst 30 %);

maksimālās vērtības E, F1, F2 un F3 segmentos: 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %);

Minimālās vērtības BR, P, S 50, S 50LL, S 50RR, S 100, S 100LL, S 100RR, un šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas 4. zemsvītras piezīmē noteiktajos punktos (B50L, HV, BR, BRR, BLL): puse no noteiktās vērtības atbilst 20 procentiem un 3/4 no noteiktās vertības atbilst 30 %;

1.2.1.2.

Attiecībā uz tālo gaismu, kad HV punkts atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota + 20 % maksimālo un – 20 % minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.3.2. punktā.

1.2.2.

Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, testa parauga iestatījumu drīkst mainīt, ja vien staru kūļa ass netiek novirzīta sānis par vairāk nekā 0,5° pa labi vai pa kreisi un par vairāk nekā 0,2° uz augšu vai uz leju attiecībā pret pirmo regulējumu.

Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 6.3.1.1. punktā norādītajiem apgaismes mezgliem.

1.2.3.

Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, sistēmas testus atkārto, izmantojot citu standarta gaismas avotu un/vai barošanas un vadības ierīci.

1.3.

Pārbaudot gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas sakaršanas rezultātā, ievēro šādu procedūru:

vienu no atlasītajām sistēmām testē saskaņā ar 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam kad trīs reizes pēc kārtas lukturis ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Sistēma ir uzskatāma par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka par 2,0 mrad, testē otru paraugu, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto vērtību vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1.4.	Krāsu koordinātas ir atbilstošas.

2. PRASĪBU MINIMUMS RAŽOTĀJAM, PĀRBAUDOT ATBILSTĪBU

Attiecībā uz katru sistēmas tipu apstiprinājuma marķējuma turētājs noteiktos laika intervālos veic vismaz šādus testus. Testus veic atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ja kādā paraugu izlasē atklājas neatbilstība kādam testa veidam, pārbaudi turpina ar citiem paraugiem. Izgatavotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās produkcijas atbilstību.

2.1. Testu raksturojums

Atbilstības testi šajos noteikumos attiecas uz fotometriskajiem parametriem un gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņu, kas notikušas karstuma ietekmē, pārbaudi.

2.2. Testos izmantojamās metodes

2.2.1.

Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām metodēm.

2.2.2.

Veicot jebkuru atbilstības testu, izgatavotājs var izmantot līdzvērtīgas metodes, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas atbild par apstiprināšanas testiem. Izgatavotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas šajos noteikumos izklāstītajām metodēm.

2.2.3.

Lai īstenotu 2.2.1. un 2.2.2. punkta noteikumus, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.

Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un paraugu ņemšanu.

2.3. Paraugu ņemšana

Sistēmas paraugus pārbaudes vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir viena tipa sistēmu kopa, kas definēta atbilstīgi izgatavotāja ražošanas metodēm.

Vērtējumā galvenokārt ietver masveida ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Tomēr ražotājs var apvienot dokumentāciju par vienu tipu, kas ražots dažādās ražotnēs, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

2.4. Iegūtie un reģistrētie fotometriskie parametri

Pārbaudei izvēlētajiem galvenajiem lukturiem veic fotometriskos mērījumus šajos noteikumos noteiktajos punktos:

Tālai gaismai punktos Emax, HV (1), HL un HR (2),

Tuvai gaismai punktos B50L, HV, ja piemērojams, 50V, 75R, ja piemērojams, un 25LL (sk. 3. pielikuma 1. attēlu).

2.5. Pieņemamības kritēriji

Izgatavotājs ir atbildīgs par pārbaudes rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 9.1. punktā noteiktas ražošanas atbilstības pārbaudei.

Pieņemamības kritēriji ir tādi, lai ar 95 procentu ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 7. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu ņemšanā) tiks izturēta, būtu 0,95.

(1) Kad tālā gaisma ir savietota ar tuvo gaismu, tālās gaismas HV ir tas pats mērīšanas punkts, tas tuvai gaismai.

(2) “HL” un “HR”: punkti uz HH atrodas attiecīgi 2,6 grādus pa kreisi un pa labi no punkta HV.

6. PIELIKUMS

Prasības sistēmām ar plastikāta izkliedētājiem: materiāla paraugu vai nokomplektētu sistēmu vai to daļu tests

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1.	Saskaņā ar šo noteikumu 2.2.4. punktu iesniegtie paraugi atbilst 2.1. līdz 2.5. punktā minētajām prasībām.

1.2.	Abi nokomplektētu sistēmu vai to daļu paraugi, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punktam un kam ir plastikāta izkliedētāji, attiecībā uz izkliedētāja materiālu atbilst 2.6. punktā minētajām specifikācijām.

1.3.	Plastikāta izkliedētāju paraugiem vai materiāla paraugiem kopā ar atstarotāju, ar ko tos paredzēts uzstādīt (ja piemērojams), veic apstiprināšanas testus hronoloģiskā secībā, kā norādīts A tabulā, kas dota šā pielikuma 1. papildinājumā.

1.4.	Tomēr ja sistēmas izgatavotājs var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis 2.1. līdz 2.5. punktā noteiktos testus vai līdzvērtīgus testus atbilstoši citiem noteikumiem, šādi testi nav jāatkārto; obligāti ir tikai 1. pielikuma B tabulā norādītie testi.

1.5.	Ja sistēma vai tās daļas ir paredzētas vienīgi labās puses kustībai vai vienīgi kreisās puses kustībai, šajā pielikumā noteiktie testi pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata var tikt veikti uz viena parauga.

2. TESTI

2.1. Izturība mainīgā temperatūrā

2.1.1. Testi

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus) pārbauda piecos mainīgas temperatūras un mitruma režīmos (RM = relatīvais mitrums), ievērojot šādu secību:

3 stundas – 40 °C ± 2 °C un 85–95 % RM;

1 stundu – 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

15 stundas – 30 °C ± 2 °C;

1 stundu – 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

3 stundas – 80 °C ± 2 °C;

1 stundu – 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

Pirms šā testa paraugus tur vismaz četras stundas 23 °C ± 5° C un RM ir 60–75 %.

Piezīme. Vienu stundu ilgie periodi 23 °C ± 5 °C temperatūrā ietver pārejas laiku no vienas temperatūras uz otru, kas ir vajadzīgi, lai novērstu termiskā šoka efektu.

2.1.2. Fotometriskie mērījumi

2.1.2.1. Metode

Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

Šos mērījumus veic atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam šādos punktos:

C klases tuvai gaismai B50L un 50V;

sistēmas tālai gaismai Emax .

2.1.2.2. Rezultāti

Fotometriskās vērtības, kas katram paraugam izmērītas pirms un pēc testa, neatšķiras par vairāk kā 10 %, ieskaitot fotometriskās procedūras pielaides.

2.2. Atmosfēras un ķīmiskā noturība

2.2.1. Izturība pret atmosfēras faktoriem

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus vai materiāla paraugus) apstaro no avota, kura izstarotās enerģijas spektrālais sadalījums ir līdzīgs melna ķermeņa enerģijas spektrālais sadalījumam 5 500–6 000 K temperatūrā. Starp avotu un paraugiem novieto attiecīgus filtrus, lai pēc iespējas samazinātu starojumu, kura viļņu garums mazāks par 295 nm un lielāks par 2 500 nm. Uz paraugiem ļauj iedarboties 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 lielam enerģijas starojumam tik ilgi, lai saņemtā gaismas enerģija būtu 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Temperatūrai, kas tiek mērīta uz melnā paneļa, kurš atrodas vienā līmenī ar paraugiem, jābūt 50 °C ± 5 °C. Lai panāktu vienmērīgu iedarbību, paraugiem ap starojuma avotu jārotē ar ātrumu 1 līdz 5 apgriezieni min-1.

Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja 23 °C ± 5 °C temperatūrā ir mazāka par 1 mS/m, ievērojot šādu ciklu:

apsmidzināšana: 5 minūtes; nožūšana: 25 minūtes.

2.2.2. Ķīmiskā noturība

Pēc tam, kad veikts tests saskaņā ar 2.2.1. punktu, un izdarīts mērījums saskaņā ar 2.2.3.1. punktu, saskaņā ar 2.2.2.2. punktu minēto trīs paraugu ārējo virsmu apstrādā ar 2.2.2.1. punktā minēto maisījumu.

2.2.2.1. Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (pēc tilpuma).

2.2.2.2. Testa maisījuma uzklāšana

Samērcē kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105), panākot piesātinājumu ar maisījumu, kā noteikts iepriekš 2.2.2.1. punktā, tad 10 sekunžu laikā uzliek to uz parauga ārējās frontālās virsmas un tur 10 minūtes ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu.

Šo 10 minūšu laikā uzklājamo drānu atkal iemērc maisījumā, lai izmantojamā šķidruma sastāvs visu laiku atbilstu paredzētā testa maisījuma sastāvam.

Uzklāšanas laikā ir atļauts kompensēt paraugam piemērojamo spiedienu, lai neradītu plaisas.

2.2.2.3. Tīrīšana

Pēc testa maisījuma uzklāšanas paraugus nožāvē svaigā gaisā un pēc tam 23 °C ± 5 °C temperatūrā nomazgā ar 2.3. punktā aprakstīto šķīdumu (izturība pret mazgāšanas līdzekļiem). Pēc tam paraugus rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kurš nesatur vairāk par 0,2 % piemaisījumu, 23 °C ± 5 °C temperatūrā un noslauka ar mīkstu drānu.

2.2.3. Rezultāti

2.2.3.1.

Pēc testa, kurā pārbauda izturību pret atmosfēras faktoriem, uz paraugu ārējās virsmas nedrīkst būt plaisas, skrambas, robi un deformācijas, un vidējā caurlaidības novirze Δt = (T2-T3)/T2, ko mēra trīs paraugiem saskaņā ar šī pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δtm ≤ 0,020).

2.2.3.2.

Pēc testa, kurā pārbauda ķīmisko noturību, uz paraugiem nedrīkst būt ķīmisko vielu radītu traipu, kas varētu radīt gaismas plūsmas izkliedes izmaiņas, kuru vidējā izstarošanas novirze Δd = (T5-T4)/T2, ko mēra trīs paraugiem saskaņā ar šī pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δdm ≤ 0,020).

2.2.4. Izturība pret gaismas avota starojumu

Ja nepieciešams, veic šādu testu.

Sistēmas katras gaismu caurlaidošas plastikāta sastāvdaļas plakans paraugu novieto gaismas avota gaismā. Tādi parametri kā leņķi un atstatums starp paraugiem, ir tādi paši kā sistēmā. Visiem paraugiem ir vienāda krāsā un to virsma, ja piemērojams, ir apstrādāta tāpat kā sistēmas daļām.

Pēc 1 500 stundu atrašanās nepārtrauktā starojumā, caurstrāvotās gaismas kolometriskie rādītāji jānodrošina ar jaunu gaismas avotu, un paraugu virsma ir neieplaisājusi, neieskrāpēta, nesadrupuša vai bez deformācijas.

Iekšējiem materiāliem nav nepieciešams pārbaudīt to pretestību ultravioletajiem stariem, ko rada gaismas avots, ja tas atbilst Noteikumiem Nr. 37 vai arī ja tas ir gāzizlādes tipa ar nelielu ultravioleto starojumu, un/vai neliela ultravioletā starojuma LED moduļi vai arī ja ir veikti pasākumi, lai attiecīgās sistēmas sastāvdaļas aizsargātu pret ultravioleto starojumu, piemēram, ar stikla filtriem.

2.3. Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

2.3.1. Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Trīs paraugu (izkliedētāju vai materiāla paraugu) ārējo virsmu sasilda līdz 50 °C ± 5 °C un pēc tam uz 5 minūtēm iemērc maisījumā, kas tiek turēts 23 °C ± 5 °C temperatūrā un sastāv no 99 daļām destilēta ūdens ar ne vairāk kā 0,02 % piemaisījumu un vienas daļas alkilarila sulfonāta.

Kad tests ir pabeigts, paraugus nožāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā. Paraugu virsmu notīra ar mitru drānu.

2.3.2. Izturība pret ogļūdeņražiem

Trīs paraugu ārējās virsmas 1 minūti ilgi viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta šķīdumā, kas sastāv no 70 % n-heptāna un 30 % toluola (pēc tilpuma), un pēc tam nožāvē svaigā gaisā.

2.3.3. Rezultāti

Pēc tam, kad pēc kārtas ir pabeigti abi aprakstītie testi, gaismas caurlaidības vidējā novirzes vērtība Δt = (T2-T3)/T2, ko mēra trīs paraugiem saskaņā ar šī pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,010 (Δtm ≤ 0,010).

2.4. Izturība pret mehānisko nolietošanos

2.4.1. Mehāniskās nolietošanās metode

Trīs jauno paraugu (izkliedētāju) ārējo frontālo virsmu pārbauda vienādā mehāniskās nolietošanās testā, izmantojot šī pielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

2.4.2. Rezultāti

Pēc testa veikšanas novirzes

gaismas caurlaidībā: Δt = (T2-T3)/T2

un gaismas izkliedēšanā Δd = (T5-T4)/T2

mēra saskaņā ar 2. papildinājumā aprakstīto procedūru tajā virsmas vietā, kas iepriekš norādīta 2.2.4.1.1. punktā. Trīs paraugu vidējā vērtība ir

Δtm ≤ 0,100; Δdm ≤ 0,050.

2.5. Adhēzijas tests pārklājumiem (ja tādi ir)

2.5.1. Parauga sagatavošana

20 mm × 20 mm lielu izkliedētāja pārklājuma virsmas laukumu ar žileti vai adatu sagraiza, izveidojot apmēram 2 mm × 2 mm lielu kvadrātiņu tīklu. Ar žileti vai adatu izdara tik lielu spiedienu, lai sagrieztu vismaz pārklājumu.

2.5.2. Testa apraksts

Izmanto līmlentu, kuras adhēzijas spēks ir 2 N/(platuma cm) ± 20 %, kas noteikts standartizētos apstākļos, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. Līmlentu, kuras platumam ir vismaz 25 mm, spiež vismaz 5 minūtes ilgi pret virsmu, kas sagatavota, kā norādīts 2.5.1. punktā.

Tad līmlentas galu noslogo tā, lai adhēzijas spēks, kas darbojas uz attiecīgo virsmu, būtu līdzsvarā ar spēku, kas darbojas perpendikulāri šai virsmai. Tad lentu norauj ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

2.5.3. Rezultāti

Uz kvadrātiņos sadalītā virsmas laukuma nedrīkst parādīties manāmi bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi kvadrātiņu malu krustpunktos vai iegriezumu malās, ja vien bojātais laukums nav lielāks par 15 % no kvadrātiņos sadalītās virsmas.

2.6. Nokomplektētas sistēmas testi, ja tajā ir plastikāta izkliedētājs

2.6.1. Izkliedētāja virsmas izturība pret mehānisko nolietošanos

2.6.1.1. Testi

Sistēmas 1. parauga izkliedētājam veic testu, kā aprakstīts iepriekš 2.4.1. punktā.

2.6.1.2. Rezultāti

Kad tests ir pabeigts un veikti sistēmas vai tās daļu fotometriskie mērījumi, kā norādīts šajos noteikumos, mērījumu rezultāti nepārsniedz 130 % no maksimālās vērtības, kas noteikta B50L un HV punktiem, un, ja piemērojams, nav zemāka par 10 % zem 75R punktam noteiktajām minimālajām vērtībām.

2.6.2. Adhēzijas tests pārklājumiem (ja tādi ir)

Uzstādīšanas mezgla 2. parauga izkliedētājam veic testu, kā aprakstīts iepriekš 2.5. punktā

3. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE

3.1.

Attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti izkliedētāju ražošanā, uzstādīšanas mezglu sērija ir atzīstama par atbilstošu šiem noteikumiem, ja:

3.1.1.

pēc ķīmiskās noturības testa un pēc izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem testa, uz paraugu ārējās frontālās virsmas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas plaisas, drumslas vai deformācijas (sk. 2.2.2., 2.3.1. un 2.3.2. punktu);

3.1.2.

pēc 2.6.1.1. punktā aprakstītā testa mērījumu punktos iegūtie fotometriskie rādītāji, kas minēti 2.6.1.2. punktā, nepārsniedz šajos noteikumos norādītās ražojumu atbilstības robežas.

3.2.	Ja testu rezultāti neatbilst prasībām, pārbauda citu, nejauši izvēlētu sistēmas paraugu.

1. PAPILDINĀJUMS

APSTIPRINĀŠANAS TESTU HRONOLOĢISKĀ SECĪBA

Plastikāta materiālu (izkliedētāju vai materiāla paraugu, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.4. punktam) testi.

Paraugi

Izkliedētāji vai materiāla paraugi

Izkliedētāji

Testi

1.1.	Daļēja fotometrija (2.1.2. punkts)

1.1.1.

Mainīga temperatūra (2.1.1. punkts)

1.2.	Daļēja fotometrija (2.1.2. punkts)

1.2.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.2.2.

Gaismas izkliedēšanās mērījumi

1.3.	Atmosfēras faktori (2.2.1. punkts)

1.3.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.4.	Ķimikāliju iedarbība (2.2.2. punkts)

1.4.1.

Gaismas izkliedēšanās mērījumi

1.5.	Mazgāšanas līdzekļi (2.3.1. punkts)

1.6.	Ogļūdeņražui (2.3.2. punkts)

1.6.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.7.	Nolietošanās (2.4.1. punkts)

1.7.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.7.2.

Gaismas izkliedēšanās mērījumi

1.8.	Pārklājumu noturība (2.5. punkts)

1.9.	Izturība pret gaismas avota starojumu (2.2.4. punkts)

Nokomplektētu sistēmu vai tās daļu testi (iesniegtas atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punkta prasībām).

Testi

Nonomplektētas sistēmas

Paraugs Nr.

2.1.	Nolietošanās (2.6.1.1. punkts)

2.2.	Fotometrija (2.6.1.2. punkts)

2.3.	Pārklājumu noturība (2.6.2. punkts)

2. PAPILDINĀJUMS

Gaismas izkliedēšanas un caurlaidības mērīšanas metode

1. IEKĀRTAS (sk. 1. attēlu)

Kolimatora K gaismas kūli, kura pusnobīde ir β/2 = 17,4 × 10-4 rad, ierobežo diafragma Dτ ar 6 mm atvērumu, pret kuru novieto parauga statīvu.

Konverģents bezkrāsains izkliedētājs L2, kas koriģēts attiecībā uz sfērisko aberāciju, savieno diafragmu Dτ ar uztvērēju R; izkliedētāja L2 diametrs ir tādam, lai tas nediafragmētu parauga izkliedēto gaismu konusā, kura augšējā leņķa puse ir β/2 = 14°.

Gredzenveida diafragmu D, kuras leņķi ir αo/2 = 1 un αmax/2 = 12°, novieto gaismas izkliedētāja L2 attēla fokusa plaknē.

Diafragmas necaurspīdīgā centrālā daļa ir vajadzīga, lai novērstu gaismas tiešu krišanu no gaismas avota. Ir jānodrošina iespēja attālināt diafragmas centrālo daļu no gaismas kūļa tā, lai nodrošinātu tās precīzu nostāšanos sākotnējā pozīcijā.

Izkliedētāja L2 attālumu L2 Dτ un fokusa attālumu F2 izvēlas tā, lai Dτ attēls pilnīgi aizsegtu uztvērēju R.

Attiecībā uz L2 ieteicams izmantot aptuveni 80 mm lielu fokusa attālumu

Attiecinot sākotnējo krītošās gaismas plūsmu uz vienu mezglu, katra mērījuma absolūtajai precizitātei ir jābūt lielākai par 0,001.

1. attēls

Optiskā uzstādīšana gaismas izkliedēšanas un gaismas caurlaidības mērījumiem

2. MĒRĪJUMI

Veic šādus nolasījumus:

Nolasījumi	Ar paraugu	Ar DD centrālo daļu	Parādītais daudzums
T1	Nē	Nē	Krītošās gaismas plūsmas sākotnējais nolasījums
T2	Jā (pirms testa)	Nē	Jaunā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24° laukā
T3	Jā (pēc testa)	Nē	Testētā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24° laukā
T4	Jā (pirms testa)	Jā	Jaunā materiāla izkliedētā gaismas plūsma
T5	Jā (pēc testa)	Jā	Testētā materiāla izkliedētā gaismas plūsma

3. PAPILDINĀJUMS

TESTS AR IZSMIDZINĀŠANAS METODI

1. TESTA IERĪCE

1.1. Smidzinātājs

Izmantotā smidzinātāja sprauslas diametram jābūt 1,3 mm, kas ļautu šķidrumam plūst ar ātrumu 0,24 ± 0,02 /minūtē, ja darba spiediens ir 6,0 bāri – 0/+ 0,5 bāri.

Šādos darba apstākļos uz nolietojuma pārbaudei paredzētās virsmas ir jāiegūst vēdekļveida uzklājums 170 mm ± 50 mm diametrā, ja attālums līdz sprauslas uzgalim ir 380 mm ± 10 mm.

1.2. Testa maisījums

Testa maisījuma sastāv no:

silīcijsmilts, kuras cietība ir 7 pēc Mosa skalas, ar graudiņu lielumu starp 0 un 0,2 mm un gandrīz perpendikulāru izplatīšanos ar leņķisko koeficientu 1,8 līdz 2;

ūdens, kura cietība nav lielāka par 205 g/m3, un maisījums tiek veidots, sajaucot 25 g smilšu un 1 litru ūdens.

2. TESTS

Lukturu izkliedētāju ārējo virsmu vienu vai vairākas reizes apstrādā ar minētā sastāva smilšu strūklu. Strūklu virza gandrīz perpendikulāri testējamai virsmai.

Maisījuma smidzināšanu turpina, kamēr gaismas izkliedēšanās starpība uz parauga vai paraugiem, nosakot izkliedēšanos ar pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto metodi, atbilst sakarībai: Δd = (T5 - T4)/T2 = 0,0250 ± 0,0025.

Salīdzināšanai var izmantot vairākus paraugus, lai pārbaudītu, vai visa pārbaudāmā virsma ir bojāta homogēni.

4. PAPILDINĀJUMS

NOTURĪBAS TESTS AR LĪMLENTI

1. MĒRĶIS

Ar šo metodi standarta apstākļos var noteikt adhēzijas lineāro spēku, kas līmlenti notur pie stikla plāksnes.

2. PRINCIPS

Mēra spēku, kas vajadzīgs, lai līmlenti atrautu no stikla plāksnes 90° leņķī.

3. NOTEIKTIE ATMOSFĒRAS APSTĀKĻI

Apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, relatīvais mitrums ir 65 ± 15.

4. TESTA PARAUGI

Pirms testa līmlentes parauga rullīti 24 stundas uzglabā norādītajos atmosfēras apstākļos (sk. 3. punktu).

Pārbauda piecus 400 mm garus gabalus no katra rullīša. Gabalus no rullīša sāk griezt, kad pirmie trīs tinumi ir atritināti.

5. PROCEDŪRA

Testu veic 3. punktā norādītajos atmosfēras apstākļos.

Ņem piecus testam sagatavotos līmlentes gabalus, atritinot lenti radiāli ar ātrumu aptuveni 300 mm/s, pēc tam 15 sekunžu laikā tos uzklāj turpmāk norādītajā veidā.

Lentu uzliek uz stikla plāksnes, sākot no viena gala, un to izlīdzina, garenvirzienā viegli paberzējot ar pirkstu bez pārmērīga spiediena, lai starp lentu un stiklu nepaliktu gaisa pūslīši.

Šādi sagatavoto paraugu 10 minūtes atstāj norādītajos atmosfēras apstākļos.

Apmēram 25 mm garu līmlentes parauga gabalu atrauj no stikla plāksnes perpendikulāri lentes parauga asij.

Nostiprina stikla plāksni un atloka atpakaļ lentes brīvo galu 90° leņķī. Spēku pieliek tā, lai tas darbotos perpendikulāri plāksni un lentu atdalošajai līnijai un perpendikulāri stikla plāksnei.

Lenta jāatrauj ar ātrumu 300 mm/s ± 30 mm/s un jāreģistrē atraušanai nepieciešamais spēks.

6. REZULTĀTI

Piecas iegūtās vērtības sarindo pēc kārtas un aprēķina mērījumu vidējo rezultātu. Šo rezultātu izsaka ņūtonos uz vienu lentas platuma centimetru.

7. PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, INSPEKTORAM ŅEMOT PARAUGU

1. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

1.1. Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes. Šis nosacījums attiecas arī uz krāsu.

1.2. Masveidā ražotu sistēmu fotometrisko rādītāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja, pārbaudot jebkuru nejauši izvēlētu sistēmu ar aktivizētu gaismas avotu, kas, ja piemērojams, koriģēta atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma 1. un 2. punktam:

1.2.1. neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 % no šajos noteikumos noteiktās vērtības.

1.2.1.1. Tuvo gaismu un tās veidu tālāk noteiktajām vērtībām maksimālā nelabvēlīgā atšķirība ir šāda:

a)	maksimālās vērtības B50L punktā: 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %);

b)	maksimālās vērtības III zonā, HV un BLL segmentā: 0,3 luksi (atbilst 20 %) un 0,45 luksi (atbilst 30 %);

c)	maksimālās vērtības E, F1, F2 un F3 segmentos: 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %);

d)	Minimālās vērtības BR, P, S50, S50LL, S50RR, S100, S100LL, S100RR, un šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas 4. zemsvītras piezīmē noteiktajos punktos (B50L, HV, BR, BRR, BLL): puse no noteiktās vērtības atbilst 20 procentiem un 3/4 no noteiktās vertības atbilst 30 procentiem;

1.2.1.2. Attiecībā uz tālo gaismu, kad HV punkts atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota + 20 % maksimālo un – 20 % minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.3.2. punktā.

1.2.2. Ja iepriekš aprakstītie testa rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt sistēmas regulējumu, ar nosacījumu, ka gaismas kūļa ass sāniskā pārbīde nepārsniedz 0,5 grādus pa labi vai kreisi un 0,2 grādus uz augšu vai leju. Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 6.3.1.1. punktā norādītajiem apgaismes mezgliem.

1.2.3. Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, testus atkārto, izmantojot citu standarta gaismas avotu un/vai barošanas un vadības ierīci.

1.2.4. Sistēmas ar redzamiem defektiem neņem vērā.

1.2.5. Atpazīšanas zīmi neņem vērā.

2. PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajā parauga ņemšanā pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četras sistēmas. Pirmo divu ierīču paraugu apzīmē ar A, otro paraugu apzīmē ar B.

2.1. Atbilstība netiek apstrīdēta

2.1.1. Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu sistēmu atbilstība netiek apstrīdēta, ja sistēmu mērījumu rezultātu nelabvēlīgās novirzes ir:

2.1.1.1. A paraugam

A1:	viena sistēma		0 procenti
A1:	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti
A2:	abas sistēmas	vairāk nekā	0 procenti
	abas sistēmas	bet ne vairāk kā	20 procenti
	pāriet pie B parauga

2.1.1.2. B paraugam

B1:

abas sistēmas

0 procenti

2.1.2. vai arī ir ievēroti 1.2.2. punkta nosacījumi attiecībā uz A paraugu.

2.2. Atbilstība tiek apstrīdēta

2.2.1. Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu sistēmu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai izgatavotājs ievērotu ražošanas prasības (noregulēšana), ja sistēmu pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

2.2.1.1. A paraugam

A3:	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti
	viena sistēma	vairāk nekā	20 procenti
	viena sistēma	bet ne vairāk kā	30 procenti

2.2.1.2. B paraugam

B2:	A2 gadījumā
	viena sistēma	vairāk nekā	0 procenti
		bet ne vairāk kā	20 procenti
	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti
B3:	A2 gadījumā
	viena sistēma		0 procenti
	viena sistēma	vairāk nekā	20 procenti
		bet ne vairāk kā	30 procenti

2.2.2. vai arī nav ievēroti 1.2.2. punkta nosacījumi attiecībā uz A paraugu.

2.3. Apstiprinājums tiek atsaukts

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas novirzes:

2.3.1. A paraugam

A4:	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti
A4:	viena sistēma	vairāk nekā	30 procenti
A5:	abas sistēmas	vairāk nekā	20 procenti

2.3.2. B paraugam

B4:	A2 gadījumā
	viena sistēma	vairāk nekā	0 procenti
		bet ne vairāk kā	20 procenti
	viena sistēma	vairāk nekā	20 procenti
B5:	A2 gadījumā
	abas sistēmas	vairāk nekā	20 procenti
B6:	A2 gadījumā
	viena sistēma		0 procenti
	viena sistēma	vairāk nekā	30 procenti

2.3.3. vai arī nav ievēroti 1.2.2. punkta nosacījumi attiecībā uz A un B paraugu.

3. ATKĀRTOTA PARAUGU ŅEMŠANA

Divos mēnešos pēc paziņošanas A3, B2, B3 gadījumā jāveic atkārtota paraugu ņemšana, ņemot trešo divu sistēmu paraugu C un ceturto divu sistēmu paraugu D un izvēloties tos no krājumiem, kas izgatavoti pēc noregulēšanas.

3.1. Atbilstība netiek apstrīdēta

3.1.1. Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu sistēmu atbilstība netiek apstrīdēta, ja sistēmu pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

3.1.1.1. C paraugam

C1:	viena sistēma		0 procenti
C1:	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti
C2:	abas sistēmas	vairāk nekā	0 procenti
	abas sistēmas	bet ne vairāk kā	20 procenti
	pāriet pie D parauga

3.1.1.2. D paraugam

D1:	C2 gadījumā
	abas sistēmas		0 procenti

3.1.2. vai arī ir ievēroti 1.2.2. punkta nosacījumi attiecībā uz C paraugu.

3.2. Atbilstība tiek apstrīdēta

3.2.1. Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu sistēmu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai izgatavotājs ievērotu ražošanas prasības (noregulēšana), ja sistēmu pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

3.2.1.1. D paraugam

D2:	C2 gadījumā
	viena sistēma	vairāk nekā	0 procenti
		bet ne vairāk kā	20 procenti
	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti

3.2.1.2. vai arī nav ievēroti 1.2.2. punkta nosacījumi attiecībā uz C paraugu.

3.3. Apstiprinājums tiek atsaukts

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas novirzes:

3.3.1. C paraugam

C3:	viena sistēma	ne vairāk kā	20 procenti
C3:	viena sistēma	vairāk nekā	20 procenti
C4:	abas sistēmas	vairāk nekā	20 procenti

3.3.2. D paraugam

D3:	C2 gadījumā
	viena sistēma		0 procenti
		vai vairāk nekā	0 procenti
	viena sistēma	vairāk nekā	20 procenti

3.3.3. vai arī nav ievēroti 1.2.2. punkta nosacījumi attiecībā uz C un D paraugu.

4. TUVO GAISMU NOLIEKUMA VERTIKĀLĀS STĀVOKĻA IZMAIŅAS

Pārbaudot tuvo gaismu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas sakaršanas rezultātā, ir jāievēro šāda procedūra:

Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu pārbaudes procedūras un pēc tam, kad A parauga viena sistēma ir darbināta trīs reizes pēc kārtas 4. pielikuma 2.2.2. punktā minētajā režīmā, šo sistēmu pārbauda saskaņā ar 4. pielikuma 2.1. punktu.

Sistēma ir uzskatāma par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka par 2,0 mrad, pārbauda otru A parauga sistēmu, un abiem paraugiem reģistrēto vērtību vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

Tomēr ja A parauga vērtība nav 1,5 mrad, tāpat pārbauda B parauga abas sistēmas, un katra parauga Δr vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1. attēls.

Piezīme. “ierīce” šajā attēlā lasāms kā “sistēma”.

8. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR NOLIEKUMA IZMAIŅU UN TUVĀS GAISMAS REGULĒŠANU (1)

1. NOLIEKUMA DEFINĪCIJA

Noliekums, kad tas projicējas uz pārbaudes ekrāna, kā tas noteikts šo noteikumu 9. pielikumā, ir pietiekami skaidrs, lai to varētu izšķirt; tas atbilst šādām prasībām.

1.1. Forma (skatīt A.8-1 att.)

Noliekums veido:

—	horizontālu “plakano daļu” kreisajā pusē un

—	paaugstināto lauzto daļu labajā pusē,

turklāt tam pēc regulēšanas saskaņā ar 2.1 līdz 2.5. punkta noteikumiem:

1.1.1.

“plakanajā daļā” nav noviržu vertikālā plaknē par vairāk kā

—	0,2 grādi uz augšu vai leju no vidējās horizontālās līnijas, starp 0,5 un 4,5 grādiem pa kreisi no VV līnijas, un

—	0,1 grādu uz augšu vai leju divās trešdaļās no minētā garuma.

1.1.2.

Paaugstinātajai lauztajai daļai

—	jābūt pietiekami skaidrai kreisajai malai, un

—	līnijas, kuras sākumpunkts ir krustpunkts starp A līniju un VV līniju un kura ir šīs malas tangente, slīpuma leņķis pret HH līniju ir vismaz 10 grādi un nepārsniedz 60 grādus (sk. A.8-1. att.).

2. VIZUĀLĀS REGULĒŠANAS PROCEDŪRA

2.1. Pirms secīgu testu procedūrām sistēmu nostāda neitrālā stāvoklī.

Tālākie norādījumi attiecas uz apgaismes mezglu gaismas kūļiem, kurus pēc pieteikuma iesniedzēja norādījumiem ir jānoregulē.

2.2. Gaismas kūlim jābūt nostādītam vertikāli, lai tādējādi tā noliekuma horizontālā daļa ir nostādīta nominālajā vertikālajā stāvoklī (A līnija) saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām, šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja noliekuma horizontālās daļas vidējā horizontālā līnija atrodas uz A līnijas (sk. A.8-2. att.);

2.3. Gaismas kūlim jābūt nostādītam horizontāli tādējādi, ka tā paaugstinātā lauztā daļa atrodas pa labi no VV līnijas un ar to saskaras (sk. A.8-2. att.);

2.3.1. Ja daļējs gaismas kūlis rada vienīgi horizontālo noliekuma daļu un ja nav pieteikuma iesniedzēja specifikāciju, horizontālajam regulējumam nepiemēro īpašas prasības.

2.4. Apgaismes mezgla noliekumam, kas nav paredzēts atsevišķai regulēšanai atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem, jāatbilst attiecīgajām prasībām.

2.5. Apgaismes mezgliem, kas noregulēti pēc iesniedzēja norādītās metodes saskaņā ar šo noteikumu 5.2. un 6.2.1.1. punktu, jāveido noliekums, kura forma un novietojums atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulas prasībām.

2.6. Citiem tuvās gaismas veidiem

Noliekuma formai un pozīcijai, ja piemērojams, automātiski jāatbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulas atbilstīgajām prasībām.

2.7. Pieteikuma iesniedzēja norādījumiem atbilstošu sākotnējo regulējumu un/vai korekciju, atbilstoši minētajiem 2.1. līdz 2.6. punktiem, var piemērot apgaismes mezgliem, kurus paredzēts uzstādīt atsevišķi.

Attēli

Piezīme. Noliekums uz pārbaudes ekrāna ir attēlots shematiskā veidā.

(1) Ja nepieciešams, papildināt ar papildu vispārīgajiem noteikumiem no ERG pētījumiem.

9. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR FOTOMETRISKAJĀM VĒRTĪBĀM

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1.	Sistēma vai tās daļas ir jāuzstāda uz goniometra, kuras horizontālā ass ir nekustīga un kustīgā ass ir perpendikulāra nekustīgajai asij.

1.2.	Apgaismojuma vērtības mēra ar fotoreceptoru, un tā darbības laukums ir jāierobežo ar kvadrātu, kura mala ir 65 mm, fotoreceptoram jāatrodas vismaz 25 metrus no katra apgaismes mezgla atsauces centra perpendikulāri mērījumu asij, kas iet caur goniometra sākumpunktu;

1.3.	Fotometrisko mērījumu laikā ar atbilstošu maskējumu ir jāizvairās no traucējošiem atspulgiem.

1.4.	Gaismas intensitāti mēra un apgaismojuma pakāpi izsaka uz perpendikulāras plaknes mērīšanas virzienā, kuras nominālais attālums ir 25 metri.

1.5.	Leņķu koordinātes ir norādītas grādos uz sfēras ar vertikālu polāro asi atbilstoši IEC publikācijai Nr. 70 (Vīne 1987. gads), tas ir, atbilstoši goniometram, kura horizontālā ass (“pacēlums”) ir nekustīga attiecībā pret zemi un kustīgā (“rotācijas”) ass ir perpendikulāra horizontālajai asij.

1.6.	Ir pieņemama jebkura līdzvērtīga fotometriskā metode, ar nosacījumu, ka tiek ievērota nepieciešamā korelācija.

1.7.	Jānovērš jebkāda apgaismes mezglu atsauces centra novirze attiecībā uz goniometra rotējošām asīm. Tas īpaši attiecas uz vertikālo virzienu un apgaismes mezgliem, kas rada noliekumu. Var izmantot pārbaudes ekrānu, kas var būt novietots tuvāk par fotoreceptoru.

1.8.	Fotometriskos rādītājus, kas noteikti katrā apgaismojuma funkcijas vai veida mērījumu punktā (leņķiskā pozīcija), kas noteikti šajos noteikumos, piemēro pusei no attiecīgi iegūto vērtību summas no visām sistēmas apgaismes mezgliem vai visām apgaismes mezgliem uz kuriem attiecās šīs prasības;

1.8.1.

tomēr, ja prasības ir precizētas tikai vienai pusei, dalījums uz 2 netiek piemērots. Šie gadījumi ir: 6.2.6.3., 6.2.9.1., 6.3.2.1.2., 6.3.2.1.3., 6.4.6. punkts un 3. pielikuma 1. tabulas 4. piezīme.

1.9.

Sistēmas apgaismes mezglus ir jāpārbauda atsevišķi,

tomēr apgaismes diviem vai vairāk mezgliem, kas pieder pie tā paša uzstādīšanas mezgla, kuram ir gaismas avots un identiska tipa barošana (regulējama vai nē), var veikt mērījumus vienlaicīgi, ar noteikumu, ka gan to izmēru, gan novietojuma ziņā tie pilnībā iekļaujas taisnstūrī, kas nav garāks par 300 mm (horizontāli), nav platāks par 150 mm (vertikāli) un ka to kopīgo atsauces centru ir noteicis izgatavotājs.

1.10.

Pirms secīgiem testiem sistēmu nostāda neitrālā stāvoklī.

1.11.

Sistēmai vai tās daļām pirms mērījumu uzsākšanas ir jābūt tādējādi regulētām, ka noliekuma pozīcija atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā norādītajām prasībām. Tās sistēmas daļas, kurām mērījumi jāveic atsevišķi un kuras nerada noliekumu, uz goniometra ir jānovieto atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādījumiem (uzstādīšanas stāvoklis).

2. MĒRĪŠANAS NOTEIKUMI ATKARĪBĀ NO GAISMAS AVOTIEM

2.1.

Ja nomaināmas kvēlspuldzes darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

Sistēmu vai tās daļu pārbauda ar ar vienu vai vairākām standarta bezkrāsainām kvēlspuldzēm, kuras paredzētas darbībai nominālā 12 voltu spriegumā. Pārbaudes laikā spriegums pie kvēlspuldžu spailēm ir jānoregulē tādējādi, lai iegūtu references gaismas plūsmu, kas noteikta Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā.

Sistēma vai tās daļas ir uzskatāmas par pieņemamu, ja šo noteikumu 6. punkta prasības ir izpildītas ar vismaz vienu standarta kvēlspuldzi, kuru var iesniegt kopā ar sistēmu.

2.2.

Nomaināms gāzizlādes gaismas avots:

Sistēmās vai to daļās, kas aprīkotas ar vismaz vienu nomaināmu gāzizlādes gaismas avotu, vismaz vienam standarta gāzizlādes gaismas avotam, kas ieslēgts vismaz 15 ciklus kā noteikts Noteikumos Nr. 99, jāatbilst šo noteikumu atbilstošajos pantos noteiktajām fotometriskajām prasībām. Šī gāzizlādes gaismas avota gaismas plūsma var atšķirties no Noteikumos Nr. 99 noteiktās gaismas plūsmas.

Ja tā atšķiras, noteiktās fotometriskās vērtības ir attiecīgi jālabo. Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām tās jāreizina ar faktoru 0,7.

2.3.

Ja nenomaināms gaismas avots darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

Visiem lukturiem ar nenomaināmiem gaismas avotiem (kvēlspuldzes vai citi) noteiktie mērījumi jāveic 6,75 voltu, 13,5 voltu vai 28 voltu spriegumā vai arī spriegumā, ko norādījis pieteikuma iesniedzējs, ņemot vērā visas citas transportlīdzekļa barošanas sistēmas. Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām iegūtās fotometriskās vērtības jāreizina ar faktoru 0,7.

2.4.

Gadījumā, ja kāds gaismas avots, vai tas būtu nomaināms vai nē, darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa sprieguma un to pilnībā vada sistēma, vai, ja gaismas avotu baro ar īpašu enerģijas avotu, iepriekš 2.3. punktā noteiktais testu spriegums jāpiemēro sistēmas vai šī enerģijas avota ieejas spailēm. Testēšanas laboratorija var izgatavotājam pieprasīt piegādāt šos gaismas avotu īpašos barošanas avotus.

Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām iegūtās fotometriskās vērtības jāreizina ar faktoru 0,7, izņemot gadījumu, ja šis korekcijas faktors jau piemērots atbilstoši 2.2. punkta noteikumiem.

2.5.

LED modulim(-ļiem) mērījumus veic, attiecīgi izmantojot 6,75 V, 13,2 V vai 28,0 V lielu spriegumu, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi. LED modelim(-ļiem), ko darbina gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, mērījumus veic saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām iegūtās fotometriskās vērtības jāreizina ar faktoru 0,7.

3. MĒRĪŠANAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PAGRIEŠANĀS GAISMAS VEIDIEM

3.1.

Tādai sistēmai vai tās daļām, kas nodrošina pagriešanās gaismas veidu, visās pagrieziena rādiusa situācijās piemērojams šo noteikumu 6.2. punkts (tuvā gaisma) un/vai 6.3. punkts (tālā gaisma). Tuvās un tālās gaismu pārbaudei attiecībā uz pagriešanās gaismas veidiem izmanto šādu procedūru:

3.1.1.

Sistēmas testēšanu veic neitrālā stāvoklī (centrāli/taisni) un tāpat stāvoklī vai stāvokļos, kas atbilst vismazākajam transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam pa labi un pa kreisi, izmantojot signālu ģeneratoru, ja piemērojams.

3.1.1.1.

Atbilstība šo noteikumu 6.2.6.2., 6.2.6.3. un 6.2.6.5.1. punktam jāpārbauda 1. un 2. kategorijas pagriešanās gaismas veidiem bez jaunas horizontālas regulēšanas.

3.1.1.2.

Atbilstība šo noteikumu 6.2.6.1. un 6.3. punkta prasībām, pēc vajadzības, jāpārbauda:

a)	2. kategorijas pagriešanās gaismas veidam: bez jaunas horizontālas regulēšanas;

b)	1. kategorijas vai tālās gaismas pagriešanās gaismas veidam: pēc attiecīgā uzstādīšanas mezgla jaunas horizontālās regulēšanas (piemēram, ar goniometru) atbilstošā pretējā virzienā.

3.1.2.

Testējot 1. vai 2. kategorijas pagriešanās gaismu veidu transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam, kas atšķiras no iepriekš 3.1.1. punktā noteiktā, jānodrošina, ka gaismas sadalījums ir vienmērīgs un nerada pārliecīgu apžilbināšanu. Ja to nevar apliecināt, jāpārbauda atbilstība šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām.

10. PIELIKUMS

APRAKSTA VEIDLAPA

(maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

ADAPTĪVĀS PRIEKŠĒJĀ APGAISMOJUMA SISTĒMAS APRAKSTA VEIDLAPA Nr. 1

AFS vadības signāli, kas attiecas uz sistēmas nodrošinātajām apgaismojuma funkcijām un funkciju veidiem

AFS vasības signāls	Signāla iespaidotā funkcija vai veids(-i) (1)					Tehniskie parametri (2) (uz atsevišķas lapas, ja nepieciešams)
	Tuvā gaisma				Tālā gaisma
	C klase	V klase	E klase	W klase	Tālā gaisma
Nav/kļūme					
V-signāls					
E-signāls					
W-signāls					
T-signāls					
citi signāli (3)					

ADAPTĪVĀS PRIEKŠĒJĀ APGAISMOJUMA SISTĒMAS APRAKSTA VEIDLAPA Nr. 2

Noliekuma līnija, regulēšanas ierīces un apgaismes mezglu pārstatīšana

Apgaismes mezgla Nr. (4)	Noliekums (5)		Regulēšanas ierīce				Papildu parametri un nosacījumi (ja piemērojams) (8)
	Apgaismes mezgls rada vienu vai vairākus tuvo gaismu noliekumus vai tos papildina		Vertikāli		Horizontāli
	Kā noteikts šo noteikumu 8. pielikumā (6)	Piemērojami šo noteikumu 6.4.5. panta nosacījumi (6)	Atsevišķs (“galvenais”) (6) (9)	saistīts ar “galveno” mezglu Nr. (7)	Atsevišķs (“galvenais”) (6) (9)	saistīts ar “galveno” mezglu Nr. (7)
1	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
2	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
3	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
4	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
5	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
6	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
7	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…

(1) attiecīgajā ailē vai ailēs ar krustiņu (X) atzīmē piemērojamās kombinācijas.

(2) norāda:

a)	fiziskās īpašības (elektriskā strāva/ spriegums, optika, mehānika, hidraulika, pneimatika utt.);

b)	informācijas veids (pastāvīgs/ bināri analogs, numeriski kodēts utt.);

c)	hronoloģiskie dati (laika konstante, rezolūcija utt.);

d)	signāla stāvoklis, kad ir izpildītas Noteikumu Nr. 48 attiecīgie 6.22.7.4. punktā noteiktie noteikumi;

e)	signāla stāvoklis kļūmes gadījumā (attiecībā uz sistēmas ieeju);

()

(3) Atbilstoši pieteikuma iesniedzēju aprakstam; ja nepieciešams izmanto citu lapu.

(4) Sistēmas katra apgaismes mezgla nosaukums atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam un kā tas norādīts rasējumos saskaņā ar šo noteikumu 2.2.1. punktu; ja nepieciešams izmantot citu lapas.

(5) Noteikumu Nr. 48 attiecīgie 6.22.6.1.2. punkta noteikumi.

(6) Lieko svītrot.

(7) Norādīt apgaismes mezgla(-u) numuru, ja piemērojams.

(8) Informācija, piemēram: apgaismes mezglu vai apgaismes mezglu savienojumu pārstatīšana vai papildu nosacījumi attiecībā uz pārstatīšanu.

(9) “Galvenā” apgaismes mezgla pārstatīšanas rezultāta var būt nepieciešamas pārstatīt vienu vai vairākus citus apgaismes mezglus.

11. PIELIKUMS

Prasības LED moduļiem un AFS, kurās ir LED moduļi

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1.	Katram iesniegtajam LED moduļa paraugam jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu specifikācijām, ja to testē ar iesniegto(-ajām) gaismas avota elektronisko(-ajām) vadības iekārtu(-ām), ja tāda(-as) ir.

1.2.	LED modulim(-ļiem) jābūt konstruētam(-iem) tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos tas/tie būtu labā darba kārtībā. Turklāt to konstrukcijā vai ražošanā nedrīkst būt pieļautas kļūdas. LED moduli uzskata kā testu neizturējušu, ka kaut viens no LED neatbilst prasībām.

1.3.	LED modulim(-ļiem) jābūt nodrošinātam(-iem) pret manipulācijām.

1.4.

Nomaināma(-u) LED moduļa(-u) konstrukcijai jābūt tādai, lai,

1.4.1.

noņemot un nomainot LED moduli ar citu pieteikuma iesniedzēja nodrošināto moduli, kam ir tāds pats gaismas avota moduļa identifikācijas kods, būtu ievērotas AFS fotometriskās specifikācijas;

1.4.2.

LED moduļus ar atšķirīgiem gaismas avota moduļa identifikācijas kodiem nevarētu savstarpēji apmainīt tajā pašā luktura korpusā.

2. IZGATAVOŠANAS PRASĪBAS

2.1.	Gaismas diodes LED modulī aprīko ar piemērotiem stiprinājumiem.

2.2.	Stiprinājumiem jābūt cieši piestiprinātiem pie gaismas diodēm un LED moduļa.

3. TESTĒŠANAS APSTĀKĻI

3.1. Piemērošana

3.1.1.

Visus paraugus testē, kā turpmāk norādīts 4. punktā.

3.1.2.

LED MODULĪ izmantotais gaismas avots ir gaismas diodes (LED), kā definēts Noteikumu Nr. 48 2.7.1. punktā, īpaši attiecībā uz redzamā starojuma elementu. Citi gaismas avotu veidi nav atļauti.

3.2. Darbības apstākļi

3.2.1. LED moduļa darbības apstākļi

Visus paraugus testē atbilstoši šo noteikumu 6.1.4. un 6.1.5. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, LED moduļus testē izgatavotāja iesniegtajā AFS.

3.2.2. Apkārtējā temperatūra

Veicot elektrisko un fotometrisko parametru mērījumus, galveno lukturi darbina sausā un mierīgā atmosfērā, kur apkārtējā temperatūra ir 23 °C ± 5 °C.

3.3. Vecināšana

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pirms testu veikšanas LED moduli darbina 15 h un atdzesē līdz apkārtējai temperatūrai, kā paredzēts šajos noteikumos.

4. ĪPAŠAS PRASĪBAS UN TESTI

4.1. Krāsu atveidojums

4.1.1. Sarkanā daļa

Papildus mērījumiem kā aprakstīts šo noteikumu 7. punktā:

LED moduļa vai AFS, kurā ir LED modulis(-ļi) minimālā sarkanā daļa, ko testē 50 V, ir

Formula

kur:

Ee(λ)	(mezgls: W)	ir starojuma spektrālais sadalījums;
V(λ)	(mezgls: 1)	ir ir spektrālā gaismas efektivitāte;
(λ)	(mezgls: nm)	ir viļņa garums.

Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus.

4.2. UV starojums

zema UV starojuma tipa LED moduļa UV starojums ir:

Formula

kur:

S(λ)(mezgls:1) ir spektrālā īpatsvara funkcija;

683 lm/W ir maksimālā starojuma gaismas atdeves vērtība.

(Pārējo simbolu definīcijas sk. 4.1.1. punktā).

Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus. UV starojuma īpatsvaru nosaka, ņemot vērā turpmākajā tabulā norādītās vērtības.

λ	S(λ)
250	0,430
255	0,520
260	0,650
265	0,810
270	1,000
275	0,960
280	0,880
285	0,770
290	0,640
295	0,540
300	0,300
305	0,060
310	0,015
315	0,003
320	0,001
325	0,00050
330	0,00041
335	0,00034
340	0,00028
345	0,00024
350	0,00020
355	0,00016
360	0,00013
365	0,00011
370	0,00009
375	0,000077
380	0,000064
385	0,000530
390	0,000044
395	0,000036
400	0,000030

UV tabula. Vērtības saskaņā ar “Starptautiskās asociācijas aizsardzībai pret starojumu (IRPA/INIRC) norādījumiem par ultravioletā starojuma iedarbības robežām”. Izvēlētie viļņa garumi (nanometrā) ir reprezentatīvi; pārējie lielumi ir jāinterpolē.

4.3. Temperatūras stabilitāte

4.3.1. Apgaismojums

4.3.1.1.

Katrai pastāvošajai tuvās gaismas klasei un tuvajai gaismai fotometriskos mērījumus veic minūti pēc attiecīgā apgaismes mezgla darbības un šādos testa punktos:

tuvā gaisma	:	50V
tālā gaisma	:	HV

4.3.1.2.

4.3.1.1. punktā minētā apgaismes mezglu darbību tad turpina līdz notiek fotometriskā stabilizācija; šo prasību uzskata par izpildītu, ja 4.3.1.1. punktā norādītajos testa punktos apgaismojuma variācija ir mazāka par 3 procentiem jebkurā 15 minūšu periodā. Pēc fotometriskās stabilizācijas veic pilnu fotometrijas regulējumu un nosaka fotometriskās vērtības visos noteiktajos testa punktos.

4.3.1.3.

Aprēķina sakarību starp fotometriskajām vērtībām, kas izmērītas pēc vienas minūtes darbības, un vērtībām, kas izmērītas pēc fotometriskās stabilizācijas, 4.3.1.1. punktā norādītajos testa punktos. Šo sakarību tad piemēro visiem citiem piemērojamiem testa punktiem, lai noteiktu to fotometrisko vērtību pēc vienas minūtes darbības.

4.3.1.4.

Apgaismojuma vērtība, kas noteikta pēc vienas darbības minūtes un pēc fotometriskās stabilizācijas, atbilst piemērojamām fotometriskajām vērtībām.

4.3.2. Krāsa

Izstarotās gaismas krāsa, ko mēra pēc vienas minūtes un pēc fotometriskās stabilizācijas, kā aprakstīts šā pielikuma 4.3.1.2. punktā, abos gadījumos ir noteiktajās krāsu robežās.

5. LED moduļa, kas nodrošina galveno tuvo gaismu, objektīvo gaismas plūsmas mērījumu veic šādi:

5.1.

LED moduļa konfigurācija atbilst tehniskajās specifikācijās aprakstītajai, kā noteikts šo noteikumu 2.2.2. punktā. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma tehniskais dienests noņem optiskos elementus (papildu optika). Šo procedūru un mērījumu apstākļus, kā aprakstīts, turpmāk ieraksta testa protokolā.

5.2.	Pieteikuma iesniedzējs iesniedz katra tipa trīs LED moduļus kopā ar gaismas avota vadības iekārtu, ja ir, un pietiekamas instrukcijas.

Var iesniegt atbilstīgu temperatūras regulatoru (piemēram, dzesēšanas radiatoru), lai radītu termiskos apstākļus, kas atbilst AFS izmantošanai.

Pirms testa katru LED moduli vecina vismaz septiņdesmit divas stundas tādos pašos apstākļos kā attiecīgajā AFS sistēmā.

Ja izmanto integrējošo sfēru, sfēras minimālais diametrs ir viens metrs un tās izmēri ir vismaz desmit reizes lielāki par LED moduļa izmēriem, attiecīgi, kurš lielāks. Plūsmas mērījumus var veikt ar integrēšanu, izmantojot gonifotometru. Ņem vērā CIE publikācijā Nr. 84 – 1989 minētos noteikumus attiecībā uz telpas temperatūru, novietojumu utt.

LED moduli vismaz aptuveni stundu ievieto slēgtā sfērā vai goniofotometrā.

Plūsmu mēra pēc stabilizācijas, kā skaidrots šā pielikuma 4.3.1.2. punktā.

Katra tipa LED moduļa trīs paraugu mērījumu vidējā vērtība uzskatāma par objektīvo gaismas plūsmu.