28.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/19

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda UNECE statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 90 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju rezerves bremžu uzliku komplektu un trumuļa bremžu uzliku apstiprinājumu

Ar visiem grozījumiem līdz:

01. grozījumu sērijas 11. papildinājumam, kas stājies spēkā 2009. gada 24. oktobrī

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

5.	Specifikācijas un testi

6.	Iepakojums un marķējums

7.	Rezerves bremžu uzliku komplekta tipa vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipa apstiprinājuma grozīšana un attiecinājums uz citu tipu

8.	Ražošanas atbilstība

9.	Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.	Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.	To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

12.	Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu, apstiprinājuma atteikumu vai apstiprinājuma atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu rezerves bremžu uzliku komplekta tipam vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipam atbilstīgi Noteikumiem Nr. 90

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums un apstiprinājuma dati

3. pielikums –

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

4. pielikums –

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem un trumuļa bremžu uzlikām, kas paredzētas M3, N2 un N3 kategorijas trensportlīdzekļiem

5. pielikums –

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem

6. pielikums –

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem un trumuļa bremžu uzlikām, kas paredzētas O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem

7. pielikums –

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti L kategorijas transportlīdzekļiem

8. pielikums –

Tehniskās prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti izmantošanai stāvbremžu sistēmās, kuras ir atdalītas no transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas un darbojas neatkarīgi no tās

9. pielikums –

Bremzes berzes darbības noteikšana testa stendā

1. DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šo noteikumu darbības joma ir šāda.

1.1.1.

Rezerves bremžu uzliku komplekti, kas paredzēti lietošanai berzes bremzēs, kas ir bremžu sistēmas daļa M, N, L un O kategorijas transportlīdzekļos, kam ir tipa apstiprinājums atbilstīgi Noteikumiem Nr. 13, Nr. 13-H vai Nr. 78.

1.1.2.

Rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas paredzētas piestiprināšanai bremžu lokiem un iemontēšanai un izmantošanai M3, N2, N3, O3 vai O4 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos, kam ir tipa apstiprinājums atbilstīgi Noteikumiem Nr. 13.

1.1.3.

Uz rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti lietošanai tādās stāvbremžu sistēmās, kuras ir atdalītas no transportlīdzekļa darba bremžu sistēmām un darbojas neatkarīgi no tām, attiecas tikai šo noteikumu 8. pielikumā noteiktās tehniskās prasības.

1.2.

Rezerves bremžu uzliku komplektus var apstiprināt iemontēšanai un izmantošanai tajos mehāniskajos transportlīdzekļos un to piekabēs, kam ir tipa apstiprinājums atbilstīgi Noteikumiem Nr. 13 vai Noteikumiem Nr. 78. Rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas paredzētas piestiprināšanai bremžu lokiem, var tikt apstiprinātas iemontēšanai un izmantošanai tajos mehāniskajos transportlīdzekļos un to piekabēs, kam ir tipa apstiprinājums atbilstīgi Noteikumiem Nr. 13 un kas klasificēti M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijās (1).

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos izmanto šādus terminus:

2.1.	“Bremžu sistēmai” ir tāda nozīme, kāda tai ir piešķirta Noteikumu Nr. 13 2.3. punktā.

2.2.	“Berzes bremze” ir tā bremžu sistēmas daļa, kurā berze starp bremzes uzliku un riteņa disku vai trumuli, kas kustas viens attiecībā pret otru, rada spēkus, kas vērsti pretēji transportlīdzekļa kustības virzienam.

2.3.	“Bremžu uzliku komplekts” ir berzes bremzes sastāvdaļa, kuru piespiež attiecīgi pie trumuļa vai diska, lai radītu berzes spēku.

2.3.1.

“Bremžu loku komplekts” ir trumuļa bremzes uzliku komplekts.

2.3.1.1.

“Bremzes loks” ir bremžu loku komplekta sastāvdaļa, kurai ir piestiprināta bremzes uzlika.

2.3.2.

“Bremzes kluča komplekts” ir diska bremzes uzliku komplekts.

2.3.2.1.

“Atbalstplāksne” ir bremžu kluča komplekta sastāvdaļa, kurai ir piestiprināta bremzes uzlika.

2.3.3.

“Bremžu uzlika” ir berzes materiāla sastāvdaļa, kurai ir noteikta forma un galīgais izmērs un ko piestiprina bremžu lokiem vai atbalstplāksnei.

2.3.4.

“Trumuļa bremžu uzlika” ir bremžu uzlika trumuļa bremzei.

2.3.5.

“Berzes materiāls” ir produkts, kas radies konkrētu materiālu maisījuma un apstrādes procesu rezultātā, kas kopā nosaka bremzes uzliku raksturlielumus.

2.4.	“Bremžu uzliku tips” ir bremžu uzliku kategorija, kas neatšķiras pēc berzes materiāla raksturlielumiem.

2.5.	“Bremžu uzliku komplekta tips” ir atsevišķiem riteņiem paredzēti bremžu uzliku komplekti, kas neatšķiras pēc bremžu uzliku tipa, izmēriem vai funkcionālajiem raksturlielumiem.

2.6.	“Trumuļa bremžu uzliku tips” ir atsevišķiem riteņiem paredzētas bremžu uzliku sastāvdaļas, kas pēc piestiprināšanas bremžu lokiem neatšķiras pēc bremžu uzliku tipa, izmēriem vai funkcionālajiem raksturlielumiem.

2.7.	“Oriģinālā bremžu uzlika” ir bremžu uzliku tips, kas norādīts transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma dokumentācijā Noteikumu Nr. 13 2. pielikuma 8.1. punktā (2) vai Noteikumu Nr. 78 1. pielikuma 5.4. punktā.

2.8.	“Oriģinālais bremžu uzliku komplekts” ir bremžu uzliku komplekts, kas atbilst datiem, kas pievienoti transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma dokumentācijai.

2.9.	“Rezerves bremžu uzliku komplekts” ir tā tipa bremžu uzliku komplekts, kas atbilstoši šiem noteikumiem ir apstiprināts par derīgu oriģinālā bremžu uzliku komplekta aizvietošanai.

2.10.

“Oriģinālā trumuļa bremžu uzlika” ir trumuļa bremžu uzlika, kas atbilst datiem, kas pievienoti transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma dokumentācijai.

2.11.

“Rezerves trumuļa bremžu uzlika” ir tā tipa trumuļa bremžu uzlika, kam atbilstoši šiem noteikumiem ir apstiprināts par derīgu oriģinālās trumuļa bremžu uzlikas aizvietošanai, piestiprinot to bremzes lokam.

2.12.

“Stāvbremzes uzliku komplekts” ir no darba bremžu sistēmas atdalītas un neatkarīgas stāvbremzes sistēmas bremžu kluču komplekts vai bremžu loku komplekts.

2.13.

“Ražotājs” ir organizācija, kas var uzņemties tehnisku atbildību par bremžu uzliku komplektiem vai trumuļa bremžu uzlikām un var pierādīt, ka tai ir vajadzīgie līdzekļi, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.	Pieteikumu par to, lai apstiprinātu rezerves bremžu uzliku komplekta tipu vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipu speciālam(-iem) transportlīdzekļa(-u) tipam(-iem), iesniedz rezerves uzliku komplekta/rezerves trumuļa bremžu uzliku ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Pieteikumu var iesniegt saskaņā ar Noteikumiem Nr. 13 vai Noteikumiem Nr. 78 izsniegtā(-o) transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma(-u) turētājs attiecībā uz rezerves bremžu uzliku komplektiem vai rezerves trumuļa bremžu uzlikām, kas atbilst transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma(-u) dokumentācijā norādītajam tipam.

3.3.

Apstiprinājuma pieteikumam pievieno rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku aprakstu trijos eksemplāros, ietverot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto informāciju un šādas ziņas:

3.3.1.

shēmas, kurās norādīti rezerves bremžu uzliku komplektu vai rezerves trumuļa bremžu uzliku funkcionālie izmēri;

3.3.2.

norādi par apstiprinājumam iesniegtā rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku novietojumiem transportlīdzekļos.

3.4.	Tā tipa bremžu uzliku komplektiem vai trumuļa bremžu uzlikām, kurām pieprasīts apstiprinājums, ir jābūt pietiekamā daudzumā, lai veiktu apstiprināšanas testus.

3.5.	Pieteikuma iesniedzējs vienojas ar tehniskajiem dienestiem, kas ir atbildīgi par apstiprināšanas testiem, un nodod tiem piemērotu(-us) attiecīgā tipa transportlīdzekli(-ļus) un/vai attiecīgā tipa bremzes.

3.6.	Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, vai ir paredzēti pienācīgi pasākumi, kas garantē ražojumu atbilstības efektīvu kontroli.

3.6.1.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz bremzes berzes darbību raksturojošos lielumus saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikuma 2.4.1. vai 3.4.1. punktu.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1.	Ja atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinājumam iesniegtie bremžu uzliku komplekti vai trumuļa bremžu uzlikas atbilst 5. punktā noteiktajām prasībām, attiecīgajam rezerves bremžu uzliku komplekta tipam vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipam apstiprinājums tiek piešķirts.

4.1.1.

Attiecībā uz rezerves bremžu uzliku komplektiem L kategorijas transportlīdzekļiem ar kombinēto bremžu sistēmu Noteikumu Nr. 78 2.9. punkta nozīmē apstiprinājums attiecas tikai uz bremžu uzliku komplektu apvienojumu uz to transportlīdzekļu asīm, kuri testēti saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam rezerves bremžu uzliku komplekta tipam vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kas sastāv no trīs ciparu grupām.

4.2.1.

Pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst šo noteikumu 01. grozījumu sērijai) norāda to grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos svarīgākos tehniskos grozījumus, kas izdarīti noteikumos līdz apstiprinājuma izdošanas dienai.

4.2.2.

Nākamie trīs cipari norāda bremžu uzliku tipu.

4.2.3.

Trīs ciparu sufikss norāda bremzes loku vai atbalstplāksni, vai īpašu izmēru trumuļa bremžu uzliku gadījumā.

4.3.

Tā pati Līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru citam bremžu uzliku komplekta tipam vai trumuļa bremžu uzliku tipam. Vienu un to pašu tipa apstiprinājuma numuru var attiecināt uz attiecīgā bremzes uzliku komplekta tipa vai trumuļa bremžu uzliku tipa izmantošanu vairākos atšķirīgu tipu transportlīdzekļos.

4.4.

Paziņojums par bremžu uzliku komplekta tipa vai trumuļa bremžu uzliku tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu, apstiprinājuma atteikumu vai apstiprinājuma atsaukšanu, vai ražošanas galīgu izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem tiek nosūtīts 1958. gada Nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.5.

Katram tā tipa bremžu uzliku komplektam vai trumuļa bremžu uzlikām, kas apstiprināts atbilstoši šiem noteikumiem, labi redzamā un viegli pieejamā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas sastāv no:

4.5.1.

apļa, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3);

4.5.2.

šo noteikumu numura, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs 4.5.1. punktā norādītā apļa labajā pusē.

4.6.	Apstiprinājuma marķējums, kas minēts 4.5. punktā, ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.	Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti iepriekš un 6.5. punktā minētā apstiprinājuma marķējuma un apstiprinājuma datu izvietojuma paraugi.

5. SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

5.1. Vispārīgi norādījumi

Rezerves bremžu uzliku komplektu vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas projektē un veido tā, lai tad, kad tās aizstāj transportlīdzeklī iemontēto oriģinālo komplektu vai uzlikas, šī transportlīdzekļa bremzēšanas efektivitāte atbilstu apstiprinātā tipa transportlīdzekļa bremzēšanas efektivitātei.

Jo īpaši:

a)	transportlīdzeklis, kas aprīkots ar rezerves bremžu uzliku komplektiem vai rezerves trumuļa bremžu uzlikām, atbilst prasībām, kas attiecībā uz bremzēšanu ir noteiktas Noteikumos Nr. 13, ieskaitot 09. grozījumu sēriju, vai Noteikumos Nr. 78, ieskaitot 01. grozījumu sēriju;

b)	rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumi ir līdzīgi tā oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai to oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumiem, kurus paredzēts aizstāt;

c)	rezerves uzliku komplektam vai rezerves trumuļa bremžu uzlikām jābūt ar līdzīgiem mehāniskajiem raksturlielumiem;

d)	bremžu uzlikas nesatur azbestu.

5.1.1. Rezerves bremžu uzliku komplektus vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas atbilst saskaņā ar Noteikumiem Nr. 13 vai Noteikumiem Nr. 78 apstiprinātā transportlīdzekļa tipa dokumentācijā noteiktajam tipam, uzskata par atbilstošām šo noteikumu 5. punkta prasībām.

5.2. Darbības prasības

5.2.1. Rezerves bremžu uzliku komplekti, kas paredzēti M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

Iemontē vismaz vienu apstiprināmā rezerves bremžu uzliku komplekta tipa paraugu un atbilstīgi 3. pielikuma norādījumiem testē vismaz vienā transportlīdzeklī, kas atbilst tipam, kuram pieprasīts apstiprinājums, un šim paraugam jāatbilst minētajā pielikumā noteiktajām prasībām. Transportlīdzekļa(-u) paraugs(-i) jāizvēlas no to transportlīdzekļu klāsta, kuriem pieprasīts apstiprinājums, pamatojoties uz sliktāko rādītāju analīzi (4). Lai testētu bremžu jutīguma pret ātrumu un aukstu bremžu darbības līdzvērtību, izmanto vienu no divām metodēm, kas aprakstītas 3. pielikumā.

5.2.2. Rezerves bremžu uzliku komplekti un rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas paredzētas M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem

Iemontē vismaz vienu apstiprināmā rezerves bremžu uzliku komplekta vai trumuļa bremžu uzliku tipa paraugu un atbilstīgi 4. pielikuma norādījumiem, izmantojot vienu no divām 1. punktā (transportlīdzekļa tests) vai 2. punktā (tests ar inerces dinamometru) aprakstītajām metodēm, testē vismaz vienā transportlīdzeklī, kas atbilst tipam, kuram pieprasīts apstiprinājums, un šim paraugam jāatbilst minētajā pielikumā noteiktajām prasībām. Transportlīdzekļa(-u) paraugs(-i) jāizvēlas no to transportlīdzekļu klāsta, kuriem pieprasīts apstiprinājums, pamatojoties uz sliktāko rādītāju analīzi (4).

5.2.3. Rezerves bremžu uzliku komplekti, kas paredzēti O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem

Rezerves bremžu uzliku komplektus testē atbilstīgi 5. pielikuma norādījumiem, un tiem jāatbilst minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.

5.2.4. Rezerves bremžu uzliku komplekti un rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas paredzētas O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem

Rezerves bremžu uzliku komplektus un rezerves trumuļa bremžu uzlikas testē atbilstīgi 6. pielikuma norādījumiem, un tiem jāatbilst minētajā pielikumā noteiktajām prasībām. Testos izmanto vienu no trijām metodēm, kas aprakstītas Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājuma 3. punktā.

5.2.5. Rezerves bremžu uzliku komplekti, kas paredzēti L kategorijas transportlīdzekļiem

Iemontē vismaz vienu apstiprināmā rezerves bremžu uzliku komplekta tipa paraugu un atbilstīgi 7. pielikuma norādījumiem testē vismaz vienā transportlīdzeklī, kas atbilst tipam, kuram pieprasīts apstiprinājums, un šim paraugam jāatbilst minētajā pielikumā noteiktajām prasībām. Transportlīdzekļa(-u) paraugs(-i) jāizvēlas no to transportlīdzekļu klāsta, kuriem pieprasīts apstiprinājums, pamatojoties uz sliktāko rādītāju analīzi (5).

5.3. Mehāniskie raksturlielumi

5.3.1. Rezerves bremžu uzliku komplekti, kas paredzēti M1, M2, N1, O1, O2 un L kategorijas transportlīdzekļiem

5.3.1.1. Tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektus, kuriem pieprasīts apstiprinājums, testē bīdes izturību atbilstīgi ISO 6312:1981 vai ISO 6312:2001 standartam.

Mazākā pieļaujamā bīdes izturība bremžu kluču komplektiem ir 250 N/cm2 un bremžu loku komplektiem – 100 N/cm2.

5.3.1.2. Tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektus, kuriem pieprasīts apstiprinājums, testē, lai noteiktu saspiežamību atbilstīgi ISO 6310:1981 vai ISO 6310:2001 standartam.

Saspiežamības lielumi bremžu kluču komplektiem nedrīkst pārsniegt 2 % apkārtējās vides temperatūrā un 5 % 400 °C temperatūrā, bet bremžu loku komplektiem tie nedrīkst pārsniegt 2 % apkārtējās vides temperatūrā un 4 % 200 °C temperatūrā. Šī prasība neattiecas uz stāvbremzes uzliku komplektiem.

5.3.2. Rezerves bremžu uzliku komplekti un rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas paredzētas M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem

5.3.2.1. Bīdes izturība

Šis tests attiecas tikai uz disku bremžu kluču komplektiem.

Tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem, par kuru tiek prasīts apstiprinājums, bīdes izturības testu veic atbilstīgi ISO 6312:1981 vai ISO 6312:2001 standartam. Bremžu uzliku komplektus var sadalīt divās vai trīs daļās, lai atbilstu testēšanas iekārtas jaudai.

Mazākā pieļaujamā bīdes izturība ir 250 N/cm2.

5.3.2.2. Saspiežamība

Tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem un rezerves trumuļa bremžu uzlikām, par kuru tiek prasīts apstiprinājums, saspiežamības testu veic atbilstīgi ISO 6310:1981 vai ISO 6312:2001 standartam. Var izmantot plakanus paraugus, kas atbilst I tipa paraugiem.

Saspiežamības lielumi bremžu kluču komplektiem nedrīkst pārsniegt 2 % apkārtējās vides temperatūrā un 5 % 400 °C temperatūrā, bet bremžu loku komplektiem un trumuļa bremžu uzlikām – 2 % apkārtējās vides temperatūrā un 4 % 200 °C temperatūrā.

5.3.2.3. Materiālu cietība (6)

Šī prasība attiecas uz trumuļa bremžu uzliku komplektiem un trumuļa bremžu uzlikām.

Tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem un rezerves trumuļa bremžu uzlikām, par kuru tiek pieprasīts apstiprinājums, cietības testu veic atbilstoši ISO 2039-2:1987 standartam.

Cietības rādītājs berzes materiālam uz berzes virsmas ir vidējā vērtība no pieciem uzliku paraugiem no dažādām ražojumu partijām (ja iespējams), veicot piecus mērījumus dažādās vietās katrai bremžu uzlikai.

6. IEPAKOJUMS UN MARĶĒJUMS

6.1.	Rezerves bremžu uzliku komplekti vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam tipam, tiek tirgoti atsevišķi katrai asij.

6.2.	Rezerves bremžu uzliku komplektu katrai asij iepako aizzīmogotā iepakojumā, kas veidots tā, lai varētu konstatēt tā iepriekšēju atvēršanu.

6.3.

Uz katra iepakojuma ir šāda informācija:

6.3.1.

rezerves bremžu uzliku komplektu un rezerves trumuļa bremžu uzliku skaits iepakojumā;

6.3.2.

ražotāja nosaukums vai preču zīme;

6.3.3.

rezerves bremžu uzliku komplektu un rezerves trumuļa bremžu uzliku marka un tips;

6.3.4.

transportlīdzekļi/asis/bremzes, kurām iepakotie komplekti ir apstiprināti;

6.3.5.

apstiprinājuma marķējums.

6.4.

Katrā iepakojumā ir piestiprināšanas instrukcijas oficiālā EEK valodā, un šajās instrukcijās ir atbilstošs teksts tās valsts valodā, kurā iepakojums tiek pārdots:

6.4.1.

ar īpašu norādi uz palīgdetaļām;

6.4.2.

ar norādi, ka rezerves bremžu uzliku komplekti vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas ir jāmaina atsevišķi katrai asij;

6.4.3.

rezerves trumuļa bremžu uzliku gadījumā ar vispārēju norādi, ka jāpievērš uzmanība šādiem punktiem:

bremžu loka platformas, balsta un šarnīra integritātei;

bremžu loka noturībai pret deformāciju un koroziju;

izmantojamās kniedes veidam un izmēram;

nepieciešamajiem kniedēšanas instrumentiem un spēkam;

6.4.4.

kombinētās bremžu sistēmas gadījumā Noteikumu Nr. 78 2.9. punkta nozīmē papildus norāda apstiprinātā bremžu uzliku komplekta kombināciju(-as).

6.5.

Uz katra rezerves bremžu uzliku komplekta un rezerves trumuļa bremžu uzlikas vienmēr ir šāds apstiprinājuma datu kopums:

6.5.1.

apstiprinājuma marķējums;

6.5.2.

izgatavošanas datums, norādot vismaz mēnesi un gadu, vai arī partijas numurs;

6.5.3.

bremžu uzliku marka un tips.

7. REZERVES BREMŽU UZLIKU KOMPLEKTA TIPA VAI REZERVES TRUMUĻA BREMŽU UZLIKU TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪŠANA UN ATTIECINĀJUMS UZ CITU TIPU

7.1.

Par katru rezerves bremžu uzliku komplekta tipa vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas tipa grozījumu paziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu. Šī struktūrvienība var:

7.1.1.

vai nu uzskatīt, ka veiktajam grozījumam nevar būt nelabvēlīgas sekas un ka jebkurā gadījumā rezerves bremžu uzliku komplekts vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas joprojām atbilst prasībām; vai nu

7.1.2.

pieprasīt papildu testa protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.2.	Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot grozījumus, saskaņā ar iepriekš 4.4. punktā noteikto procedūru paziņo 1958. gada Nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, šādam attiecinājumam uz citu tipu piešķir sērijas numuru un par to informē citas 1958. gada Nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.	Rezerves bremžu uzliku komplekti vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas, kurus apstiprina saskaņā ar šiem noteikumiem, ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam.

8.2.	Oriģinālie bremžu uzliku komplekti un oriģinālās trumuļa bremžu uzlikas, par kuriem ir iesniegts pieteikums atbilstīgi 3.2. punktam, tiek uzskatīti par atbilstošiem 8. punkta prasībām.

8.3.	Lai pārliecinātos par to, ka 8.1. punkta prasības ir izpildītas, piemēro attiecīgu ražošanas kontroli. Tas ietver izmantoto izejmateriālu un sastāvdaļu kontroli.

8.4.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

8.4.1.

nodrošina to, ka katram rezerves bremžu uzliku komplekta tipam un katram rezerves trumuļa bremžu uzlikas tipam saskaņā ar regulāru kvalitātes garantijas procedūru izlases veidā un ar statistisku kontroli tiek veikti attiecīgi testi, kas noteikti šo noteikumu 5.3. punktā, un berzes darbības testi, kas noteikti 9. pielikumā. Stāvbremzes bremžu uzliku komplektiem veic tikai 5.3. punktā aprakstīto bīdes izturības testu;

8.4.2.

nodrošina ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles procedūras;

8.4.3.

var piekļūt katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei vajadzīgajam kontroles aprīkojumam;

8.4.4.

analizē visu testu tipu rezultātus, lai pārbaudītu un ar rūpnieciskajai ražošanai atbilstīgām pielaidēm nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz ražojumu raksturlielumiem;

8.4.5.

nodrošina, lai testu rezultātu datus reģistrētu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laikposmā, ko saskaņo ar administratīvo dienestu;

8.4.6.

nodrošina, lai jebkuram paraugam vai testa elementam, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa tipam, sekotu cita parauga ņemšana un cits tests. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību.

8.5.	Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamās atbilstības kontroles metodes.

8.5.1.

Katrā pārbaudē inspektoram uzrāda testu žurnālus un ražošanas uzraudzības ierakstus.

8.5.2.

Inspektors var ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, ņemot vērā paša ražotāja veikto pārbaužu rezultātus.

8.5.3.

Ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai ja jāpārbauda to testu derīgums, kurus izdara, piemērojot 8.5.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kurš veicis tipa apstiprināšanas testus.

8.5.4.

Kompetentā iestāde var veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu.

8.5.5.

Parastais kompetentās iestādes noteiktais pārbaužu biežums ir reizi gadā. Ja vienā no šīm pārbaudēm konstatē neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc iespējas ātri tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.	Apstiprinājumu, kas atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirts rezerves bremžu uzliku komplekta tipam vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas tipam, var atsaukt, ja netiek izpildītas 8.1. punktā noteiktās prasības.

9.2.	Ja Nolīguma Līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc savu agrāk piešķirto apstiprinājumu, tā nekavējoties informē citas Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

10. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz ražot rezerves bremžu uzliku komplekta tipu vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas 1958. gada Nolīguma Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

1958. gada Nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, atteikumu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu.

12. PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1.

Līgumslēdzējas puses neatsaka piešķirt apstiprinājuma atbilstīgi šiem noteikumiem, kuros iekļauta 01. grozījumu sērija.

12.2.

No 1995. gada 1. janvāra Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu tikai tad, ja apstiprinātais rezerves bremžu uzliku komplekts vai apstiprinātās rezerves trumuļa bremžu uzlikas atbilst šo noteikumu prasībām, kuros iekļauta 01. grozījumu sērija.

12.3.

Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atļaut iemontēt vai izmantot transportlīdzeklī rezerves bremžu uzliku komplektu, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu sākotnējai redakcijai, kurā nav izdarīti grozījumi.

(1) Šajos noteikumos atsauces uz Noteikumiem Nr. 13 tiek uzskatītas arī par atsaucēm uz jebkuru citu starptautisku normatīvu aktu, kas nosaka tādas pašas tehniskās prasības kā Noteikumi Nr. 13. Atsauces uz konkrētiem noteikumu punktiem atbilstoši jāinterpretē.

(2) Ja šādas bremžu uzlikas nav pieejamas tirgū, tad kā alternatīvu var izmantot 8.2. punktā uzskaitītās bremžu uzlikas.

(3) 1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot savu EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (brīvi), 56 Melnkalne, 57 (brīvs) un 58 Tunisija. Turpmākos numurus piešķir citām valstīm hronoloģiskā secībā atbilstoši tam, kādā tās ratificē vai pievienojas Nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šādā kārtā piešķirtos numurus nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

(4) Sliktāko rādītāju analīzē iekļauj vismaz šādus tehniskos raksturlielumus par katru transportlīdzekļa tipu, kuram pieprasīts apstiprinājums:

a)	rotora diametrs;

b)	rotora biezums;

c)	ventilējams vai pilns rotors;

d)	virzuļa diametrs;

e)	riepas dinamiskais rādiuss;

f)	transportlīdzekļa masa;

g)	ass masa un bremzēšanas spēka sadale pa transportlīdzekļa asīm;

h)	transportlīdzekļa maksimālais ātrums.

Testa apstākļus norāda testa protokolā.

(5) Skatīt 4 zemsvītras piezīmi.

(6) Šis tests ir paredzēts ražojumu atbilstības noteikšanai. Par minimālajiem lielumiem un pielaidēm vienojas ar tehnisko dienestu.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS UN APSTIPRINĀJUMA DATI

(Sk. šo noteikumu 4.7. punktu)

a = vismaz 8 mm

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā ierīce ir apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi Noteikumiem Nr. 90. Šajā zīmējumā pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka dienā, kad tika piešķirts attiecīgais apstiprinājuma numurs, Noteikumos Nr. 90 jau bija ietverta 01. grozījumu sērija; nākamos trīs ciparus apstiprinātājiestāde ir piešķīrusi bremžu uzliku tipam, un sufiksa ciparus apstiprinātājiestāde ir piešķīrusi bremžu lokiem vai atbalstplāksnei. Visi astoņi cipari kopā veido attiecīgā rezerves bremžu uzliku komplekta tipa apstiprinājuma numuru.

Bremzes kluča komplekta marķējuma paraugs

Bremžu loka komplekta marķējuma paraugs

Trumuļa bremžu uzliku marķējuma paraugs

Piezīme. Marķējumu novietojums un savstarpējais izvietojums, kas parādīts paraugos, nav obligāts.

3. PIELIKUMS

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

1. Atbilstība Noteikumiem Nr. 13

Atbilstību Noteikumu Nr. 13 prasībām pierāda transportlīdzekļa testā.

1.1. Transportlīdzekļa sagatavošana

1.1.1. Testa transportlīdzeklis

Transportlīdzekli, kas pārstāv to tipu(-us), kuram(-iem) tiek prasīts rezerves bremžu uzliku komplekta apstiprinājums, aprīko ar tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem, kuram tiek prasīts apstiprinājums, un aprīko arī ar mērinstrumentiem bremžu testam, kā prasīts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H.

Testam nodoto bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm, un līdz brīdim, kad ieviesta nemainīga piestrādes kārtība, tos ar tehniskā dienesta piekrišanu piestrādā saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

1.1.2. Piestrādes procedūra

1.1.2.1. Vispārīgi nosacījumi

Testam nodotos bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm. Ja testē rezerves bremžu uzliku komplektus, tad izmantotajām bremžu uzlikām jābūt jaunām. Trumuļa bremžu uzlikas var mehāniski apstrādāt, lai radītu vislabāko iespējamo sākotnējo kontaktu starp uzlikām un trumuli(-ļiem). Testu veic ar pilnībā noslogotu transportlīdzekli.

Oriģinālos bremžu uzliku komplektus, ko izmanto salīdzināšanas testā un kuri jau ir uzstādīti testa transportlīdzeklī, var izmantot tad, ja tie ir labā stāvoklī un to nodilums nepārsniedz 20 % no sākotnējā biezuma. Tajos nedrīkst būt bojājumu, plaisu, pārmērīgas korozijas vai pārkaršanas pazīmju. Tiem jābūt piestrādātiem saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru.

1.1.2.2. Procedūra

Veicot attālumu, kas nav mazāks par 50 km, vismaz 100 reižu iedarbina bremzi dažādos palēninājumos (vismaz intervālā starp 1 m/s2 un 5 m/s2) un sākotnējā ātruma intervālā no 50 km/h līdz 120 km/h. Piestrādes procedūras laikā vismaz trīs reizes jāpanāk bremžu kluča komplektu temperatūra no 250 °C līdz 500 °C vai trumuļa bremžu uzliku komplektu temperatūra no 150 °C līdz 250 °C (ko mēra pie diska vai trumuļa berzes virsmas). Bremžu kluču komplektu temperatūra nedrīkst pārsniegt 500 °C, un trumuļa bremžu uzliku komplektu temperatūra – 250 °C.

1.1.2.3. Darbības pārbaude

Vienlaikus nobremzējot tikai vienu asi, piecas reizes iedarbina bremzi kustības ātrumā no 70 km/h līdz 0 km/h (uz priekšējās ass) un kustības ātrumā no 45 km/h līdz 0 km/h (uz pakaļējās ass) ar spiedienu maģistrālē 4 Mpa (1) un sākotnējo temperatūru 100 °C katrā apstāšanās reizē. Pieciem secīgajiem nemonotonajiem rezultātiem jāsaglabājas 0,6 m/s2 pielaides robežās (priekšējai asij) vai 0,4 m/s2 pielaides robežās (pakaļējai asij) no pilnā palēninājuma vidējās vērtības.

Ja šī prasībai nav izpildīta, 1.1.2.2. punktā izklāstīto piestrādes procedūru turpina un 1.1.2.3. punktā noteikto darbības pārbaudi atkārto.

1.2. Transportlīdzekļa bremžu sistēmu testē atbilstoši prasībām, kas noteiktas Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1. un 2. punktā konkrētajai transportlīdzekļa kategorijai (M1, M2 vai N1). Piemēro turpmāk minētās prasības vai testus.

1.2.1. Darba bremžu sistēma

1.2.1.1. 0 tipa tests ar atslēgtu dzinēju, noslogotu transportlīdzekli

1.2.1.2. 0 tipa tests ar atslēgtu dzinēju, nenoslogotam transportlīdzeklim un noslogotam transportlīdzeklim saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1.4.3.1. punktu (stabilitātes tests) un 1.4.3.2. punktu (tikai tests ar sākotnējo ātrumu v = 0,8 vmax)

1.2.1.3. I tipa tests

1.2.2. Sekundāro bremžu sistēma

1.2.2.1. 0 tipa tests ar atslēgtu dzinēju noslogotam transportlīdzeklim (šo testu var neveikt gadījumos, kad ir skaidrs, ka prasības ir izpildītas, piemēram, bremžu diagonālo kontūru sistēma).

1.2.3. Stāvbremžu sistēma

(Piemēro tikai tad, ja bremzes, kurām prasa uzliku apstiprinājumu, izmanto stāvbremzēm.)

1.2.3.1. Bremžu tests 18 % ceļa slīpumā novietotam noslogotam transportlīdzeklim

1.3. Transportlīdzeklim jāatbilst visām Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 2. punkta prasībām, kas noteiktas šīs kategorijas transportlīdzekļiem.

2. Papildu prasības

Atbilstību papildu prasībām pierāda ar vienu no divām turpmāk minētajām metodēm.

2.1. Transportlīdzekļa tests (atsevišķas ass bremžu darbības tests)

Šā testa laikā transportlīdzeklis ir pilnībā noslogots, un bremzēšanu veic tad, kad tā dzinējs ir atslēgts un transportlīdzeklis atrodas uz līdzena ceļa.

Transportlīdzekļa darba bremžu vadības sistēmu aprīko ar ierīcēm, kas izolē priekšējo un pakaļējo asu bremzes tā, ka vienu no tām var lietot neatkarīgi no otras.

Ja bremžu uzliku komplekta apstiprinājums ir prasīts priekšējās ass bremzēm, tad pakaļējās ass bremzes testa laikā nedarbojas.

Ja bremžu uzliku komplekta apstiprinājums ir prasīts pakaļējās ass bremzēm, tad priekšējās ass bremzes testa laikā nedarbojas.

2.1.1. Aukstu bremžu darbības līdzvērtības tests

Rezerves un oriģinālo bremžu uzliku komplektu aukstas darbības lielumu salīdzināšanu veic, salīdzinot testu rezultātus saskaņā ar turpmāk minēto metodi.

2.1.1.1. Vismaz sešas reizes iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu pedāļa spēku vai spiedienu maģistrālē, līdz riteņi bloķējas vai alternatīvi līdz pilnā palēninājuma vidējā vērtība ir 6 m/s2, vai līdz sasniegts konkrētajai transportlīdzekļa kategorijai pieļaujamais maksimālais pedāļa spēks, ja transportlīdzekļa sākotnējais ātrums atbilst turpmāk sniegtajā tabulā minētajām vērtībām.

Transportlīdzekļa kategorija	Testa ātrums (km/h)
Transportlīdzekļa kategorija	priekšējā ass	pakaļējā ass
M1	70	45
M2	50	40
N3	65	50

Sākotnējā bremžu temperatūra katras bremzēšanas reizes sākumā ir ≤ 100 °C.

2.1.1.2. Katras bremžu iedarbināšanas reizē reģistrē datus par pedāļa spēku vai spiedienu maģistrālē, un pilna palēninājuma vidējo vērtību un nosaka pedālim pielikto spēku vai spiedienu maģistrālē, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu (ja iespējams) pilna palēninājuma vidējo vērtību 5 m/s2 priekšējās ass bremzēm un 3 m/s2 – pakaļējās ass bremzēm, un uzzīmē raksturlīkni. Ja šos lielumus nevar iegūt ar maksimālo pieļaujamo pedāļa spēku, tad alternatīvi nosaka pedāļa spēku vai spiedienu maģistrālē, kas vajadzīgs, lai sasniegtu maksimālo palēninājumu.

2.1.1.3. Rezerves bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumus uzskata par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumiem, ja ar to pašu vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē panāktā pilnā palēninājuma vidējās vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir 15 % robežās no vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu.

2.1.2. Tests bremžu jutīguma noteikšanai pret ātrumu

2.1.2.1. Lietojot pedāļa spēku, kas reģistrēts saskaņā ar šā papildinājuma 2.1.1.2. punktā minēto kārtību, un sākotnējā bremžu temperatūrā ≤ 100 °C trīs reizes iedarbina bremzes katrā no šādiem ātrumiem:

a)	priekšējā ass – 65 km/h, 100 km/h un papildus 135 km/h, ja vmax pārsniedz 150 km/h;

b)	pakaļējā ass – 45 km/h, 65 km/h un papildus 90 km/h, ja vmax pārsniedz 150 km/h.

2.1.2.2. Iegūst vidējo vērtību katrai grupai, kas sastāv no trīs bremžu iedarbināšanas reizēm, un uzzīmē ātruma raksturlīkni pret attiecīgajām pilnā palēninājuma vidējām vērtībām.

2.1.2.3. Pilno palēninājumu vidējās vērtības, kas reģistrētas pie lielāka ātruma, atrodas 15 % robežās no vērtībām, kas reģistrētas pie vismazākā ātruma.

2.2. Tests ar inerces dinamometru

2.2.1. Testa aprīkojums

Testu nolūkā inerces dinamometram piestiprina konkrēto transportlīdzekļa bremzi. Dinamometram ir mērinstrumenti, lai nepārtraukti reģistrētu rotācijas ātrumu, bremzētājmomentu, spiedienu bremzes maģistrālē, rotāciju skaitu pēc bremzes iedarbināšanas, bremzēšanas laiku un bremzes rotora temperatūru.

2.2.2. Testa apstākļi

2.2.2.1. Dinamometra rotējošā masa atbilst maksimālās transportlīdzekļa masas ass daļas pusei, kā norādīts turpmāk esošajā tabulā, un vislielākās riepas rites rādiusam, kādu ir atļauts lietot konkrētajam(-iem) transportlīdzekļa tipam(-iem).

Transportlīdzekļa kategorija	Maksimālās transportlīdzekļa masas ass daļa
Transportlīdzekļa kategorija	priekšējā	pakaļējā
M1	0,77	0,32
M2	0,69	0,44
N3	0,66	0,39

2.2.2.2. Sākotnējais dinamometra rotācijas ātrums atbilst transportlīdzekļa lineārajam ātrumam, kas norādīta šā pielikuma 2.2.3. un 2.2.4. punktā, un tā pamatā ir dinamiskais riepas rites rādiuss.

2.2.2.3. Testam nodotos bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm un piestrādā, ievērojot šādu procedūru.

1. piestrādes fāze – 64 reizes strauji piebremzē no 80 km/h līdz 30 km/h ar dažādu spiedienu maģistrālē:

Parametrs	Priekšējā ass	Pakaļējā ass Diska bremze	Pakaļējā ass Trumuļa bremze
Piembremzēšanu skaits ciklā	32	32	32
Ātrums, kādā bremzi iedarbina (km/h)	80	80	80
Ātrums, kādā bremzi atlaiž (km/h)	30	30	30
Sākotnējā bremžu temperatūra (°C)	< 100	< 100	< 80
Bremžu beigu temperatūra (°C)	Nenosaka	Nenosaka	Nenosaka
Spiediena samazinātājs 1 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 2 (kPa)	3 000	3 000	3 000
Spiediena samazinātājs 3 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 4 (kPa)	1 800	1 800	1 800
Spiediena samazinātājs 5 (kPa)	2 200	2 200	2 200
Spiediena samazinātājs 6 (kPa)	3 800	3 800	3 800
Spiediena samazinātājs 7 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 8 (kPa)	2 600	2 600	2 600
Spiediena samazinātājs 9 (kPa)	1 800	1 800	1 800
Spiediena samazinātājs 10 (kPa)	3 400	3 400	3 400
Spiediena samazinātājs 11 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 12 (kPa)	2 600	2 600	2 600
Spiediena samazinātājs 13 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 14 (kPa)	2 200	2 200	2 200
Spiediena samazinātājs 15 (kPa)	3 000	3 000	3 000
Spiediena samazinātājs 16 (kPa)	4 600	4 600	4 600
Spiediena samazinātājs 17 (kPa)	2 600	2 600	2 600
Spiediena samazinātājs 18 (kPa)	5 100	5 100	5 100
Spiediena samazinātājs 19 (kPa)	2 200	2 200	2 200
Spiediena samazinātājs 20 (kPa)	1 800	1 800	1 800
Spiediena samazinātājs 21 (kPa)	4 200	4 200	4 200
Spiediena samazinātājs 22 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 23 (kPa)	1 800	1 800	1 800
Spiediena samazinātājs 24 (kPa)	4 600	4 600	4 600
Spiediena samazinātājs 25 (kPa)	2 600	2 600	2 600
Spiediena samazinātājs 26 (kPa)	1 500	1 500	1 500
Spiediena samazinātājs 27 (kPa)	3 400	3 400	3 400
Spiediena samazinātājs 28 (kPa)	2 200	2 200	2 200
Spiediena samazinātājs 29 (kPa)	1 800	1 800	1 800
Spiediena samazinātājs 30 (kPa)	3 000	3 000	3 000
Spiediena samazinātājs 31 (kPa)	1 800	1 800	1 800
Spiediena samazinātājs 32 (kPa)	3 800	3 800	3 800
Ciklu skaits	2	2	2

2. piestrādes fāze – veic 10 apstādināšanas no 100 km/h līdz 5 km/h ar 0,4 g palēninājumu un pieaugošu sākuma temperatūru:

Parametrs	Priekšējā ass	Pakaļējā ass Diska bremze	Pakaļējā ass Trumuļa bremze
Apstāšanās skaits ciklā	10	10	10
Ātrums, kādā bremzi iedarbina (km/h)	100	100	100
Ātrums, kādā bremzi atlaiž (km/h)	< 5	< 5	< 5
Palēninājuma līmenis (g)	0,4	0,4	0,4
Maksimālais spiediens (kPa)	16 000	16 000	10 000
Sākuma temperatūra 1 (°C)	< 100	< 100	< 100
Sākuma temperatūra 2 (°C)	< 215	< 215	< 151
Sākuma temperatūra 3 (°C)	< 283	< 283	< 181
Sākuma temperatūra 4 (°C)	< 330	< 330	< 202
Sākuma temperatūra 5 (°C)	< 367	< 367	< 219
Sākuma temperatūra 6 (°C)	< 398	< 398	< 232
Sākuma temperatūra 7 (°C)	< 423	< 423	< 244
Sākuma temperatūra 8 (°C)	< 446	< 446	< 254
Sākuma temperatūra 9 (°C)	< 465	< 465	< 262
Sākuma temperatūra 10 (°C)	< 483	< 483	< 270
Ciklu skaits	1	1	1

Darbības efektivitātes atjaunošana – 18 reizes strauji piebremzē no 80 km/h līdz 30 km/h ar spiedienu maģistrālē 3 000 kPa:

Parametrs	Priekšējā ass	Pakaļējā ass Diska bremze	Pakaļējā ass Trumuļa bremze
Piebremzēšanu skaits ciklā	18	18	18
Ātrums, pie kura bremzi iedarbina (km/h)	80	80	80
Ātrums, pie kura bremzi atlaiž (km/h)	30	30	30
Spiediens (kPa)	3 000	3 000	3 000
Bremžu sākuma temperatūra (°C)	< 100	< 100	< 80
Bremžu beigu temperatūra (°C)	Nenosaka	Nenosaka	Nenosaka
Ciklu skaits	1	1	1

2.2.2.4. Iedarbina bremzi piecas reizes kustības ātrumā no 80 km/h līdz 0 km/h ar 4 MPa spiedienu maģistrālē un sākuma temperatūru 100 °C katrā apstāšanas reizē. Pieciem secīgajiem nemonotonajiem rezultātiem jāsaglabājas 0,6 m/s2 pielaides robežās no pilnā palēninājuma vidējās vērtības.

Ja šī prasība nav izpildīta, piestrādes procedūras pirmo daļu (“piestrādes 1. fāze”) veic atkārtoti, līdz tiek panākta noteiktā darbības stabilitāte.

2.2.2.5. Atļauts izmantot gaisdzesi. Gaisa plūsmas ātrums bremzes darbināšanas laikā ir:

vair = 0,33 v,

kur:

v = transportlīdzekļa testa ātrums bremzēšanas sākumā.

2.2.3. Aukstu bremžu darbības līdzvērtības tests

Aukstu rezerves un oriģinālo bremžu uzliku komplektu darbības lielumu salīdzināšanu veic, salīdzinot testu rezultātus saskaņā ar turpmāk minēto metodi.

2.2.3.1. Ar sākotnējo ātrumu 80 km/h M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 60 km/h M2 kategorijas transportlīdzekļiem un ar bremžu sākotnējo temperatūru katrā to iedarbināšanas reizē ≤ 100 °C, vismaz sešas reizes iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu spiedienu maģistrālē, līdz sasniedz pilnā palēninājuma vidējo vērtību 6 m/s2.

2.2.3.2. Katras bremžu iedarbināšanas reizes laikā reģistrē spiedienu maģistrālē un pilnā palēninājuma vidējo vērtību, uzzīmē šo lielumu raksturlīkni un nosaka spiediena lielumu maģistrālē, kas vajadzīgs, lai sasniegtu pilnā palēninājuma vidējo vērtību 5 m/s2.

2.2.3.3. Rezerves bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumus uzskata par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumiem, ja ar to pašu vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē sasniegtās pilnā palēninājuma vidējās vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir 15 % robežās no vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu.

2.2.4. Tests bremžu jutīguma noteikšanai pret ātrumu

2.2.4.1. Ar spiedienu maģistrālē, kas noteikts saskaņā ar 2.2.3.2. punktā minēto kārtību, un ar bremžu sākotnējo temperatūru ≤ 100 °C trīs reizes iedarbina bremzes rotācijas ātrumos, kas atbilst transportlīdzekļa lineārajiem ātrumiem:

a)	75 km/h, 120 km/h un papildus 160 km/h, ja vmax pārsniedz 150 km/h.

2.2.4.2. Iegūst vidējo vērtību katrai grupai, kas sastāv no trīs bremžu iedarbināšanas reizēm, un uzzīmē ātruma raksturlīkni pret attiecīgajām pilnā palēninājuma vidējām vērtībām.

2.2.4.3. Lielākajos ātrumos reģistrētajām pilnā palēninājuma vidējām vērtībām jābūt 15 % robežās no vērtībām, kas reģistrētas vismazākajam ātrumam.

(1) Bremžu sistēmām, kas nav hidrauliskas, izmanto līdzvērtīgu ieejas vērtību.

4. PIELIKUMS

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem un trumuļa bremžu uzlikām, kas paredzētas M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem

1. Transportlīdzekļa tests

1.1. Testa transportlīdzeklis

Transportlīdzekli, kas pārstāv to tipu(-us), kuram(-iem) tiek prasīts rezerves bremžu uzliku komplekta apstiprinājums vai trumuļa bremžu uzliku apstiprinājums, aprīko ar apstiprinājumam pieteiktā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem vai trumuļa bremžu uzlikām un mērinstrumentiem bremžu testam, kā to prasa Noteikumi Nr. 13.

Testam nodoto bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm, un, līdz brīdim, kad ieviesta nemainīga piestrādāšanas kārtība, tos ar tehniskā dienesta piekrišanu piestrādā saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

1.2. Testi un prasības

1.2.1. Atbilstība Noteikumiem Nr. 13

1.2.1.1. Transportlīdzekļa bremžu sistēmu testē saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1. un 2. punktā konkrētajai transportlīdzekļa kategorijai (M3, N2 vai N3). Piemēro turpmāk minētās prasības vai testus.

1.2.1.1.1.

Darba bremžu sistēma

1.2.1.1.1.1.

0 tipa tests ar atslēgtu dzinēju noslogotam transportlīdzeklim

1.2.1.1.1.2.

0 tipa tests ar pievienotu dzinēju nenoslogotam transportlīdzeklim un noslogotam transportlīdzeklim saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1.4.3.1. punktu (stabilitātes tests) un 1.4.3.2. punktu (tikai tests ar sākotnējo ātrumu v = 0,8 vmax)

1.2.1.1.1.3.

I tipa tests saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1.5.1. punktu un 1.5.3. punktu

1.2.1.1.1.4.

II tipa tests

Noslogotus transportlīdzekļus testē tā, ka pievadītā enerģija ir vienāda ar to, kura reģistrēta tādā pašā laikposmā, kad noslogots transportlīdzeklis pārvietojās ar vidējo ātrumu 30 km/h pa ceļu ar 2,5 % slīpumu 6 km distancē ar izslēgtu pārnesumu, bremzēšanas enerģiju absorbē tikai darba bremzes.

1.2.1.1.2.

Sekundāro bremžu sistēma

1.2.1.1.2.1.

0 tipa tests ar atslēgtu dzinēju noslogotam transportlīdzeklim (šo testu var neveikt, ja attiecīgo testēšanu veic ar testiem, kas aprakstīti šī pielikuma 1.2.2. punktā).

1.2.1.1.3.

Stāvbremžu sistēma

(Piemēro tikai tad, ja bremzes, kurām pieprasa uzliku apstiprinājumu, izmanto stāvbremzēm.)

1.2.1.1.3.1.

Bremžu tests 18 % ceļa slīpumā novietotam noslogotam transportlīdzeklim

1.2.1.2. Transportlīdzeklim jāatbilst visām Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām šīs kategorijas transportlīdzekļiem.

1.2.2. Papildu prasības (atsevišķas ass bremžu darbības tests)

Turpmāk minēto testu laikā transportlīdzeklis ir pilnībā noslogots un bremzēšanu veic tad, kad tā dzinējs ir atslēgts un transportlīdzeklis atrodas uz līdzena ceļa.

Transportlīdzekļa darba bremžu vadības sistēmu aprīko ar ierīcēm, kas izolē priekšējo un pakaļējo asu bremzes tā, ka vienu no tām var lietot neatkarīgi no otras.

Ja bremžu uzliku komplekta apstiprinājums vai trumuļa bremžu uzliku apstiprinājums ir prasīts priekšējās ass bremzēm, tad pakaļējās ass bremzes testa laikā nedarbojas.

Ja bremžu uzliku komplekta apstiprinājums vai trumuļa bremžu uzliku apstiprinājums ir prasīts pakaļējās ass bremzēm, tad priekšējās ass bremzes testa laikā nedarbojas.

1.2.2.1. Aukstu bremžu darbības līdzvērtības tests

Aukstu rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku un oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības efektivitātes salīdzinājumu veic, salīdzinot testu rezultātus saskaņā ar turpmāk minēto metodi.

1.2.2.1.1.

Ar sākotnējo ātrumu 45 km/h un ar bremžu sākotnējo temperatūrā katrā iedarbināšanas reizē ≤ 100 °C, vismaz sešas reizes iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu pedāļa spēku vai spiedienu maģistrālē, līdz riteņi bloķējas vai alternatīvi līdz pilnā palēninājuma vidējā vērtība ir 3,5 m/s2 vai līdz sasniegts pieļaujamais maksimālais pedāļa spēks, vai līdz sasniegts maksimālais spiediens maģistrālē.

1.2.2.1.2.

Katras bremžu iedarbināšanas reizē reģistrē datus par pedāļa spēku vai spiedienu maģistrālē un pilna palēninājuma vidējo vērtību un nosaka pedālim pielikto spēku vai spiedienu maģistrālē, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu (ja iespējams) pilnā palēninājuma vidējo vērtību, kas vienāda 3 m/s2, un uzzīmē grafiku. Ja šos lielumus nevar iegūt, tad alternatīvi nosaka pedāļa spēku vai spiedienu maģistrālē, kas vajadzīgs, lai sasniegtu pilnu palēninājumu.

1.2.2.1.3.

Rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumi tiek uzskatīti par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumiem, ja ar to pašu vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē sasniegtās pilnā palēninājuma vidējās vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir 15 % robežās no vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu vai oriģinālās trumuļa bremžu uzlikas.

1.2.2.2. Tests bremžu jutīguma noteikšanai pret ātrumu

1.2.2.2.1.

Lietojot pedāļa spēku, kas reģistrēts saskaņā ar šā papildinājuma 1.2.2.1.2. punktā minēto kārtību, bremžu sākotnējo temperatūrā ≤ 100 °C trīs reizes iedarbina bremzes katrā no šādiem ātrumiem:

no 40 km/h līdz 20 km/h,

no 60 km/h līdz 40 km/h un

no 80 km/h līdz 60 km/h (ja vmax ≥ 90 km/h).

1.2.2.2.2.

Iegūst vidējo vērtību katrai grupai, kas sastāv no trīs bremžu iedarbināšanas reizēm, un uzzīmē ātruma raksturlīkni pret attiecīgajām pilnā palēninājuma vidējām vērtībām.

1.2.2.2.3.

Pilnā palēninājuma vidējām vērtībām, kas reģistrētas lielākos ātrumos, jābūt to vērtību 25 % robežās, kas reģistrētas vismazākajā ātrumā.

2. Tests ar inerces dinamometru

2.1. Testa aprīkojums

Veicot testu, inerces dinamometram piestiprina konkrēto transportlīdzekļa bremzi. Dinamometram ir mērinstrumenti, lai nepārtraukti reģistrētu rotācijas ātrumu, bremzētājmomentu, spiedienu bremzes maģistrālē, rotāciju skaitu pēc bremzes iedarbināšanas, bremzēšanas laiku un bremzes rotora temperatūru.

2.1.1. Testa apstākļi

2.1.1.1.

Dinamometra rotējošās daļas masa atbilst 0,55 maksimālās transportlīdzekļa masas ass daļas pusei un tās vislielākās riepas rites rādiusam, kādu ir atļauts lietot konkrētajam(-iem) transportlīdzekļa tipam(-iem).

2.1.1.2.

Sākotnējais dinamometra rotācijas ātrums atbilst transportlīdzekļa lineārajam ātrumam, kā noteikts turpmākajos punktos, un tā pamatā ir tās vismazākās riepas dinamiskais rites rādiuss, kādu ir atļauts lietot konkrētajam(-iem) transportlīdzekļa tipam(-iem).

2.1.1.3.

Testam nodoto bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm, un līdz brīdim, kad ieviesta nemainīga piestrādāšanas kārtība, tos ar tehniskā dienesta piekrišanu piestrādā saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

2.1.1.4.

Ja lieto gaisdzesi, tad gaisa plūsmas ātrums uz bremzi ir:

vair = 0,33 v,

kur:

v = transportlīdzekļa testa ātrums bremzēšanas sākumā.

2.1.1.5.

Bremzēm piestiprinātā darba cilindra izmēram jābūt mazākā izmēra cilindram no tiem, kas ir atļauti šim(-iem) transportlīdzekļa tipam(–iem).

2.2. Testi un prasības

2.2.1. Testi, kas izriet no Noteikumiem Nr. 13

2.2.1.1. 0 tipa tests

Ar sākotnējo ātrumu 60 km/h un bremžu sākotnējo temperatūru katrā iedarbināšanas reizē ≤ 100 °C, vismaz sešas reizes secīgi iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu spiedienu maģistrālē, līdz sasniedz to spiedienu maģistrālē, kuru pastāvīgi garantē transportlīdzekļa tipa(-u) bremzēšanas sistēma (piem., kompresora ieslēgšanās spiediens). Pilnā palēninājuma vidējai vērtībai jābūt vismaz 5 m/s2.

2.2.1.2. 0 tipa tests – bremžu darbība, transportlīdzeklim braucot ar lielu ātrumu

Bremžu temperatūrā ≤ 100 °C katras iedarbināšanas sākumā un ar sākotnējo ātrumu 100 km/h, ja apstiprinājums ir domāts N2 kategorijas transportlīdzekļiem, un 90 km/h, ja apstiprinājums ir domāts M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, trīs reizes iedarbina bremzes, lietojot garantēto spiedienu maģistrālē, kas noteikts 2.2.1.1. punktā. Trijās iedarbināšanas reizēs sasniegtā pilnā palēninājuma vidējām vērtībām ir jābūt vismaz 4 m/s2.

2.2.1.3. I tipa tests

2.2.1.3.1. Sakarsēšanas procedūra

Ar bremžu sākuma temperatūru ≤ 100 °C pirmajā iedarbināšanas reizē 20 reizes strauji piebremzē ar v1 = 60 km/h un v2 = 30 km/h ar cikla ilgumu 60 sekundes. Spiedienam maģistrālē ir jāatbilst palēninājumam 3 m/s2 pirmajā bremžu iedarbināšanas reizē un jāpaliek nemainīgam visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs.

2.2.1.3.2. Karstu bremžu darbības efektivitāte

Pēc tam, kad ir pabeigta bremžu sakarsēšanas procedūra, izmēra karstu bremžu darbības efektivitāti atbilstīgi 2.2.1.1. punkta nosacījumiem, izmantojot garantēto spiedienu maģistrālē, kas noteikts 2.2.1.1. punktā (temperatūras nosacījumi var atšķirties). Sakarsušas bremzes radītā pilnā palēninājuma vidējā vērtība nedrīkst būt mazāka par 60 % no vērtības, kas panākta ar aukstu bremzi, vai 4 m/s2.

2.2.1.3.3. Darbības efektivitātes atjaunošana

Kad ir pagājušas 120 sekundes pēc karstu bremžu darbības, ar sākotnējo ātrumu 60 km/h veic 5 pilnīgas apstāšanās ar 2.2.1.3.1. punktā noteikto spiedienu maģistrālē un vismaz 2 minūšu intervāliem. Piektās bremzēšanas sākumā bremžu temperatūrai ir jābūt ≤ 100 °C, un pilnā palēninājuma vidējai vērtībai ir jābūt 10 % robežās no tās palēninājuma vērtības, kas aprēķināta, pamatojoties uz attiecību starp spiedienu maģistrālē/palēninājumu, kas iegūta 0 tipa testā ar 60 km/h lielu ātrumu.

2.2.1.4. II tipa tests

2.2.1.4.1. Sakarsēšanas procedūra

Bremzes sakarsē 12 minūtēs nemainīgā 30 km/h lielā ātrumā ar pastāvīgu bremzētājmomentu, kas atbilst palēninājumam 0,15 m/s2.

2.2.1.4.2. Karstu bremžu darbības efektivitāte

Kad ir pabeigta bremzes sakarsēšanas procedūra, izmēra karstu bremžu darbības efektivitāti atbilstīgi 2.2.1.1. punkta nosacījumiem, izmantojot garantēto spiedienu maģistrālē, kas noteikts 2.2.1.1. punktā (temperatūras nosacījumi var atšķirties). Sakarsušas bremzes radītā pilnā palēninājuma vidējā vērtība nedrīkst būt mazāka par 3,75 m/s2.

2.2.1.5. Statiskais tests stāvbremžu darbības pārbaudei

2.2.1.5.1.

No visiem bremžu lietošanas gadījumiem nosaka sliktāko gadījumu pēc tādiem faktoriem kā bremzēm pievadāmais spēks, maksimālā transportlīdzekļa masa, ko bremzēs viena ass, un riepu rādiuss.

2.2.1.5.2.

Bremzes iedarbina ar tādu pievadāmo spēku, kāds noteikts 2.2.1.5.1. punktā.

2.2.1.5.3.

Lēnām palielina bremzētājmomentu dinamometra vārpstā trumuļa vai diska pagriešanai. Mēra faktisko bremzētājmomentu brīdī, kad dinamometra vārpsts sāk kustēties, un aprēķina atbilstošo ass bremzes spēku, izmantojot riepas rādiusu, kas norādīts 2.2.1.5.1. punktā.

2.2.1.5.4.

Atbilstīgi 2.2.1.5.3. punktam izmērītajam bremzētājspēkam, kas izdalīts ar pusi no transportlīdzekļa masas, kas noteikta atbilstīgi 2.2.1.5.1. punktam, ir jābūt vismaz 0,18.

2.2.2. Tests aukstu bremžu darbības efektivitātes noteikšanai

Aukstu rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku un oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības efektivitātes salīdzinājumu veic, salīdzinot 2.2.1.1. punktā aprakstītā 0 tipa testa rezultātus.

2.2.2.1. 0 tipa testu, kas norādīts 2.2.1.1. punktā, veic vienam oriģinālajam bremžu uzliku komplektam vai oriģinālajām trumuļa bremžu uzlikām.

2.2.2.2. Rezerves bremžu uzliku komplekta vai trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumus uzskata par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības rādītājiem, ja ar to pašu spiedienu maģistrālē pilnā palēninājuma vidējās vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir 15 % robežās no vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu vai oriģinālās trumuļa bremžu uzlikas.

2.2.3. Tests bremžu jutīguma noteikšanai pret ātrumu

2.2.3.1.

Lietojot garantēto spiedienu maģistrālē, kas noteikts 2.2.1.1. punktā, bremžu sākotnējā temperatūrā ≤100 °C trīs reizes iedarbina bremzes katrā no šiem ātrumiem:

no 60 km/h līdz 30 km/h,

no 80 km/h līdz 60 km/h un

no 110 km/h līdz 80 km/h (ja vmax ≥ 90 km/h).

2.2.3.2.

Aprēķina vidējo vērtību no rezultātiem, kas iegūti katrā grupā, kuru veido trīs bremžu iedarbināšanas reizes, un uzzīmē ātruma raksturlīkni pret attiecīgajām pilnā palēninājuma vidējām vērtībām.

2.2.3.3.

Pilnā palēninājuma vidējām vērtībām, kas reģistrētas lielākā ātrumā, jābūt to vērtību 25 % robežās, kas reģistrētas vismazākajā ātrumā.

5. PIELIKUMS

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem

1. Vispārīgi noteikumi

Šajā pielikumā aprakstītās testa metodes pamatā ir tests ar inerces dinamometru. Testus var veikt vai nu ar testa transportlīdzekli, vai uz veltņu stenda ar noteikumu, ka ir ievēroti tie paši testa nosacījumi un izmērīti tie paši parametri kā testā ar inerces dinamometru.

2. Testa aprīkojums

Lai veiktu testus, inerces dinamometram piestiprina konkrēto transportlīdzekļa bremzi. Dinamometram ir mērinstrumenti, lai nepārtraukti reģistrētu rotācijas ātrumu, bremzētājmomentu, spiedienu bremzes maģistrālē vai piedziņas spēku, rotāciju skaitu pēc bremzes iedarbināšanas, bremzēšanas laiku un bremzes rotora temperatūru.

2.1. Testa apstākļi

2.1.1. Dinamometra rotējošā masa atbilst maksimālās transportlīdzekļa masas attiecīgās ass daļas pusei un tādas vislielākās riepas rites rādiusam, kādu ir atļauts lietot konkrētajam(-iem) transportlīdzekļa tipam(-iem).

2.1.2. Sākotnējais dinamometra rotācijas ātrums atbilst transportlīdzekļa lineārajam ātrumam, kā noteikts šā pielikuma 3.1. punktā, un tā pamatā ir tās vismazākās riepas dinamiskais rites rādiuss, kādu ir atļauts lietot konkrētajam(-iem) transportlīdzekļa tipam(-iem).

2.1.3. Testam nodoto bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm, un līdz brīdim, kad ieviesta nemainīga piestrādāšanas kārtība, tos ar tehniskā dienesta piekrišanu piestrādā saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

2.1.4. Ja lieto gaisdzesi, tad gaisa plūsmas ātrums uz bremzi ir:

vair = 0,33 v,

kur:

v = transportlīdzekļa testa ātrums bremzēšanas sākumā.

2.1.5. Uzstādītajai bremzes iedarbināšanas sistēmai jāatbilst transportlīdzekļa uzbūvei.

3. Testi un prasības

3.1. 0 tipa tests

Ar sākotnējo ātrumu 60 km/h un bremžu sākuma temperatūru katrā to iedarbināšanas reizē ≤ 100 oC, vismaz sešas reizes secīgi iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu spiedienu maģistrālē vai pedālim pielikto spēku, līdz sasniedz maksimālo spiedienu maģistrālē vai pilnā palēninājuma vidējo vērtību 6 m/s2. Atkārto pēdējo bremzes iedarbināšanas reizi, braucot ar sākotnējo ātrumu 40 km/h.

3.2. I tipa tests

3.2.1. Sakarsēšanas procedūra

Bremzi sakarsē, nepārtraukti bremzējot, saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1.5.2. punkta prasībām, bremzes rotora sākuma temperatūrā ≤ 100 oC.

3.2.2. Karstu bremžu darbības efektivitāte

Kad ir pabeigta bremzes sakarsēšanas procedūra, izmēra karstu bremžu darbības efektivitāti atbilstoši 3.2.1. punkta nosacījumiem ar sākotnējo ātrumu 40 km/h, lietojot tādu pašu spiedienu maģistrālē vai iedarbināšanas spēku (temperatūras nosacījumi var būt atšķirīgi). Karstas bremzes radīta pilna palēninājuma vidējā vērtība nedrīkst būt mazāka par 60 % no vērtības, kas panākta ar aukstu bremzi, vai 3,5 m/s2.

3.3. Aukstu bremžu darbības līdzvērtības tests

Aukstu rezerves un oriģinālā bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumu salīdzinājumu veic, salīdzinot 3.1. punktā aprakstītā 0 tipa testa rezultātus.

3.3.1. 0 tipa testu, kas norādīts 3.1. punktā, veic vienam oriģinālajam bremžu uzliku komplektam.

3.3.2. Rezerves bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumus uzskata par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumiem, ja ar vienu un to pašu spiedienu maģistrālē vai pedālim pielikto spēku pilnā palēninājuma vidējā vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir 15 % robežās no vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu.

6. PIELIKUMS

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem un trumuļa bremžu uzlikām, kas paredzētas O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem

1. Testa apstākļi

Testus, kas norādīti šajā pielikumā, var veikt vai nu ar testa transportlīdzekli, vai ar inerces dinamometru, vai uz veltņu stenda, ievērojot tos pašus noteikumus, kas minēti Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.1.–3.4. punktā.

2. Testi un prasības

2.1. Atbilstība Noteikumu Nr. 13 11. pielikumam

Bremzes testē saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.5. punkta prasībām.

2.1.1.

Rezultātus paziņo, izmantojot Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 3. papildinājumā doto veidlapu.

2.1.2.

Šos rezultātus salīdzina ar tiem, kas iegūti oriģinālo bremžu uzliku komplektu vai oriģinālo trumuļa bremžu uzliku testos, ievērojot tādus pašus nosacījumus.

2.1.3.

I tipa testā vai III tipa testā (atkarībā no tā, kuru piemēro) panāktajiem karstu rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku bremžu darbības raksturlielumiem ar to pašu bremzētājmomentu jābūt:

a)	tādiem pašiem vai augstākiem par karsta oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai karstu oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumiem; vai

b)	vismaz 90 % no aukstu rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumiem.

Iedarbināšanas mehānisma gājiens nedrīkst būt ≥ 110 % no lieluma, ko iegūst oriģinālajam bremžu uzliku komplektam vai oriģinālajām trumuļa bremžu uzlikām, un tas nedrīkst pārsniegt Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājuma 2. punktā noteikto vērtību sp. Ja oriģinālais bremžu uzliku komplekts vai oriģinālās trumuļa bremžu uzlikas ir testētas neatbilstīgi II tipa testa prasībām, tad rezerves bremžu uzliku komplektam vai rezerves trumuļa bremžu uzlikām piemēro Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 1.7.2. punkta (III tipa testa) minimuma prasības.

2.2. Aukstu bremžu darbības līdzvērtības tests (0 tips)

2.2.1.

Ievērojot šā pielikuma 1. punkta nosacījumus, ar sākotnējo ātrumu 60 km/h un bremžu temperatūru ≤ 100 °C vismaz sešas reizes iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē līdz 6,5 bar vai tik ilgi, līdz sasniegts palēninājums 6 m/s2.

2.2.2.

Katras bremžu iedarbināšanas reizē reģistrē datus par vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē un vidējo bremzētājmomentu vai pilna palielinājuma vidējo vērtību, un uzzīmē grafiku.

2.2.3.

Iegūtos rezultātus salīdzina ar tiem, kas tādos pašos testa apstākļos iegūti par oriģinālajiem bremžu uzliku komplektiem vai oriģinālajām trumuļa bremžu uzlikām.

2.2.4.

Rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzlikas darbības raksturlielumi tiek uzskatīti par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta vai oriģinālo trumuļa bremžu uzliku darbības raksturlielumiem, ja ar to pašu pedālim pielikto spēku vai spiedienu maģistrālē sasniegtā pilnā palielinājuma vidējās vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir no – 5 % līdz + 15 % robežās no vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu vai oriģinālās trumuļa bremžu uzlikas.

7. PIELIKUMS

Prasības rezerves bremžu uzliku komplektiem, kas paredzēti L kategorijas transportlīdzekļiem

1. Testa apstākļi

1.1. Transportlīdzekli, kas pārstāv to(tos) tipu(-us), kuram(-iem) tiek prasīts rezerves bremžu uzliku komplekta apstiprinājums vai trumuļa bremžu uzliku apstiprinājums, aprīko ar apstiprinājumam pieteiktā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem vai trumuļa bremžu uzlikām un ar mērinstrumentiem bremžu testam, kā to paredz Noteikumi Nr. 78.

1.2. Testam nodoto bremžu uzliku komplektus piestiprina attiecīgajām bremzēm un līdz brīdim, kad ieviesta nemainīga piestrādes kārtība, tos ar tehniskā dienesta piekrišanas piestrādā saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

1.3. Attiecībā uz rezerves bremžu uzliku komplektiem transportlīdzekļiem ar kombinēto bremzēšanas sistēmu Noteikumu Nr. 78 2.9. punkta nozīmē jātestē to bremžu uzliku komplektu kombinācija(-as) priekšējai un pakaļējai asij, par kuru(-ām) tiek prasīts apstiprinājums.

Kombinācija var ietvert rezerves bremžu uzliku komplektus abām asīm un/vai rezerves bremžu uzliku komplektu vienai asij un oriģinālo bremžu uzliku komplektu otrai asij.

2. Testi un prasības

2.1. Atbilstība Noteikumiem Nr. 78

2.1.1. Transportlīdzekļa bremžu sistēma jātestē saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas (L1, L2, L3, L4 vai L5) prasībām, kas noteiktas Noteikumu Nr. 78 3. pielikuma 1. punktā. Piemēro turpmāk minētās prasības vai testus.

2.1.1.1. Bremžu 0 tipa tests ar atslēgtu dzinēju

Testu veic tikai noslogotam transportlīdzeklim. Vismaz sešas reizes iedarbina bremzes ar pakāpeniski pieaugošu vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē, līdz riteņi bloķējas vai līdz sasniedz palēninājumu 6 m/s2, vai līdz sasniedz maksimālo pieļaujamo vadāmo spēku.

2.1.1.2. 0 tipa tests ar pievienotu dzinēju

Veic tikai L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.1.1.3. 0 tipa tests ar slapjām bremzēm

Neveic L5 kategorijas transportlīdzekļiem vai tādu trumuļa bremžu vai pilnībā slēgtu diska bremžu gadījumā, kurām nevajag veikt šo testu atbilstoši Noteikumiem Nr. 78 izdota apstiprinājuma laikā.

2.1.1.4. I tipa tests

Veic tikai L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.1.2. Transportlīdzeklim jāatbilst visām attiecīgajām prasībām, kas paredzētas šai transportlīdzekļu kategorijai Noteikumu Nr. 78 3. pielikuma 2. punktā.

2.2. Papildu prasības

2.2.1. Aukstu bremžu darbības līdzvērtības tests

Aukstu rezerves un oriģinālo bremžu uzliku komplektu darbības efektivitātes salīdzināšanu veic, salīdzinot 0 tipa testa rezultātus, kā aprakstīts 2.1.1.1. punktā.

2.2.1.1. 0 tipa testu, kas norādīts 2.1.1.1. punktā, veic vienam oriģinālajam bremžu uzliku komplektam.

2.2.1.2. Rezerves bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumus uzskata par līdzīgiem oriģinālā bremžu uzliku komplekta darbības raksturlielumiem, ja ar vienu un to pašu spiedienu maģistrālē pilnā palēninājuma vidējās vērtības, kas atrodas uzzīmētās raksturlīknes augšējās divās trešdaļās, ir 15 % robežās no tām vērtībām, kas iegūtas, testējot oriģinālo bremžu uzliku komplektu.

2.2.2. Tests bremžu jutīguma noteikšanai pret ātrumu

Šo testu veic tikai L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļiem un tikai noslogotiem transportlīdzekļiem atbilstoši 0 tipa testa nosacījumiem, kad dzinējs ir atslēgts. Tomēr testa ātrumi ir atšķirīgi.

2.2.2.1. No 0 tipa testa rezultātiem, kā aprakstīts 2.1.1.1. punktā, nosaka vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē, kas atbilst pilnā palēninājuma obligātajām vidējām vērtībām šai transportlīdzekļa kategorijai.

2.2.2.2. Izmantojot 2.2.2.1. punktā noteikto vadāmo spēku vai spiedienu maģistrālē, ar bremžu sākuma temperatūru, kas ir ≤ 100 °C, trīs reizes iedarbina bremzes katrā no šādiem ātrumiem:

4 km/h, 80 km/h un 120 km/h (ja vmax ≥ 130 km/h).

2.2.2.3. Aprēķina vidējo lielumu katrai grupai, kas sastāv no trīs bremžu iedarbināšanas reizēm, un uzzīmē ātruma raksturlīkni pret attiecīgajām pilnā palēninājuma vidējām vērtībām.

2.2.2.4. Pilno palēninājumu vidējām vērtībām, kas reģistrētas lielākos ātrumos, jābūt 15 % robežās no tām vērtībām, kas reģistrētas vismazākajā ātrumā.

8. PIELIKUMS

1. ATBILSTĪBA NOTEIKUMIEM Nr. 13

Atbilstību Noteikumu Nr. 13 prasībām pierāda ar transportlīdzekļa testu.

1.1. Transportlīdzekļa tests

Transportlīdzekli, kas pārstāv to tipu, kuram prasa rezerves bremžu uzliku komplekta apstiprinājumu, aprīko ar tā tipa rezerves bremžu uzliku komplektiem, kuriem prasa apstiprinājumu, un mērinstrumentiem bremžu testam, kā tas paredzēts Noteikumos Nr. 13. Transportlīdzeklim jābūt pilnībā noslogotam. Testam nodotās bremžu uzlikas piestiprina attiecīgajām bremzēm, un tās nedrīkst būt piestrādātas.

1.2. Transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu pārbauda saskaņā ar visām attiecīgajām prasībām Noteikumu Nr. 13 4. pielikuma 2.3. punktā.

9. PIELIKUMS

BREMZES BERZES DARBĪBAS NOTEIKŠANA TESTA STENDĀ

1. IEVADS

1.1. Rezerves bremžu uzliku komplektu paraugus testē ar iekārtu, kas spēj radīt testa apstākļus, un piemērojot šajā pielikumā aprakstītās testa procedūras.

1.2. Lai noteiktu paraugu berzes darbību, veic testa rezultātu vērtēšanu.

1.3. Paraugu berzes darbību salīdzina, lai novērtētu atbilstību standartam, kas apstiprināts rezerves bremžu uzliku komplektiem.

2. REZERVES BREMŽU UZLIKU KOMPLEKTI, KAS PAREDZĒTI M1, M2, N1, O1, O2, UN L KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

2.1. Aprīkojums

2.1.1. Iekārtu projektē tā, lai tai varētu uzlikt un tajā darbināt pilnizmēra bremzi, kas līdzīga tām, kuras uzstāda uz transportlīdzekļa ass, ko izmanto šo noteikumu 5. punktā noteiktā apstiprināšanas testa vajadzībām.

2.1.2. Bremzes diska vai trumuļa rotācijas ātrumam ir 660 ± 10 1/min (1) bez slodzes, un tas nedrīkst kļūt mazāks par 600 1/min pilnas slodzes gadījumā.

2.1.3. Testu cikli un bremžu iedarbināšana šo ciklu laikā ir regulējama un automatizēta.

2.1.4. Reģistrē faktisko bremzētājmomentu vai bremzes spiedienu (pastāvīgā bremzētājmomenta noteikšanas metode) un darba virsmas temperatūru.

2.1.5. Dzesējoša gaisa plūsmu virza cauri bremžu sistēmai ar ātrumu 600 ± 60 m3/h.

2.2. Testa procedūra

2.2.1. Parauga sagatavošana

Ražotāja noteiktā piestrādes programma bremžu kluču komplektiem nodrošina virsmas saskares laukumu vismaz 80 % apmērā, nepārsniedzot 300 °C virsmas temperatūru, bet galveno bremžu loku komplektiem – virsmas saskares laukumu vismaz 70 % apmērā, nepārsniedzot 200 °C virsmas temperatūru.

2.2.2. Testa programma

Testa programmu veido vairāki secīgi bremzēšanas cikli, un katru no šiem cikliem veido X bremzēšanas intervāli (katrs ilgst piecas sekundes), pēc kuriem bremze tiek atlaista 10 sekundes.

Var izmantot vienu no turpmāk minētajām divām metodēm.

2.2.2.1. Testa programma ar pastāvīgu spiedienu

2.2.2.1.1. Bremžu kluču komplekti

Hidrauliskais spiediens p zem suporta virzuļa(-iem) ir pastāvīgs atbilstoši šai formulai:

Formula

Md	=	150 Nm, ja Ak ≤ 18,1 cm2
Md	=	300 Nm, ja Ak > 18,1 cm2
Ak	=	suporta virzuļa(-u) laukums
rw	=	diska lietderīgais rādiuss

Cikla nr.	Bremzes iedarbināšanas reižu skaits X	Bremzes rotora sākuma temperatūra (°C)	Bremzes rotora maksimālā temperatūra (°C)	Piespiedu dzesēšana
1.	1 × 10	≤ 60	nenosaka	nav
2.–6.	5 × 10	100	nenosaka (350) (2)	nav
7.	1 × 10	100	nenosaka	ir

2.2.2.1.2. Bremžu loku komplekti

Bremzes uzlikas darba virsmas vidējais saskares spiediens pastāvīgi ir 22 ± 6 N/cm2, ko aprēķina statiskai bremzei bez autonomas enerģijas padeves.

Cikla nr.	Bremžu iedarbināšanas reižu skaits X	Sākotnējā bremzes rotora temperatūra (°C)	Bremzes rotora maksimālā temperatūra (°C)	Piespiedu dzesēšana
1.	1 × 10	≤ 60	200	ir
2.	1 × 10	100	nenosaka	nav
3.	1 × 10	100	200	ir
4.	1 × 10	100	nenosaka	nav

2.2.2.2. Testa programma ar pastāvīgu bremzētājmomentu

Šo metodi piemēro tikai bremžu kluču komplektu testam. Bremzētājmomentam ir jābūt nemainīgam ar pielaidi ± 5 % un noregulētam tā, lai garantētu maksimālās bremzes rotora temperatūras, kas minētas turpmāk sniegtajā tabulā.

Cikla nr.	Bremzes iedarbināšanas reižu skaits X	Sākotnējā bremzes rotora temperatūra (°C)	Bremzes rotora maksimālā temperatūra (°C)	Piespiedu dzesēšana
1.	1 × 5	≤ 60	300–350 (200–250) (3)	nav
2.–4.	3 × 5	100	300–350 (200–250)	nav
5.	1 × 10	100	500–600 (300–350)	nav
6.–9.	4 × 5	100	300–350 (200–250)	nav
10.	1 × 10	100	500–600 (300–350)	nav
11.–13.	3 × 5	100	300–350 (200–250)	nav
14.	1 × 5	≤ 60	300–350 (200–250)	nav

2.3. Testa rezultātu novērtējums

Berzes darbību nosaka pēc bremzētājmomenta, kas reģistrēts izvēlētos punktos testa programmā. Ja bremzes faktors ir nemainīgs, piemēram, disku bremzei, tad bremzētājmomentu var pārrēķināt berzes koeficientā.

2.3.1. Bremžu kluču komplekti

2.3.1.1. Darba berzes koeficients (μop) ir to vērtību vidējā vērtība, kas reģistrētas otrā līdz septītā cikla laikā (pastāvīga spiediena metode) vai 2.–4., 6.–9. un 11.–13. cikla laikā (pastāvīga bremzētājmomenta metode); mērījumu veic vienu sekundi pēc pirmās bremžu iedarbināšanas reizes katrā ciklā.

2.3.1.2. Maksimālais berzes koeficients (μmax) ir augstākā vērtība, kas reģistrēta visu ciklu laikā.

2.3.1.3. Minimālais berzes koeficients (μmin) ir zemākā vērtība, kas reģistrēta visu ciklu laikā.

2.3.2. Bremžu loku komplekti

2.3.2.1. Vidējais bremzētājmoments (Mmean) ir piektās bremzes iedarbināšanas reizes pirmajā un trešajā ciklā reģistrētās bremzētājmomenta maksimālās un minimālās vērtības vidējā vērtība.

2.3.2.2. Karstais bremzētājmoments (Mhot) ir mazākais bremzētājmoments, kas radies otrajā un ceturtajā ciklā. Ja temperatūra šajos ciklos pārsniedz 300 °C, tad vērtību, kas reģistrēta 300 °C temperatūrā, pieņem par Mhot.

2.4. Pieņemšanas kritēriji

2.4.1. Kopā ar katru pieteikumu bremžu uzliku komplekta tipa apstiprinājumam, iesniedz turpmāk minētos datus:

2.4.1.1.

bremžu kluču komplektiem – μop, μmin, μmax vērtības;

2.4.1.2.

bremžu loku komplektiem – Mmean un Mhot vērtības.

2.4.2. Apstiprināta bremžu uzliku komplekta tipa ražošanas laikā testa paraugi pierāda atbilstību vērtībām, kas reģistrētas šā pielikuma 2.4.1. punktā, ar turpmāk minētajām pielaidēm:

2.4.2.1.

disku bremžu klučiem:

μop ± 15 % no reģistrētās vērtības;

μmin ≥ no reģistrētās vērtības;

μmax ≤ noreģistrētās vērtības;

2.4.2.2.

vienkāršas trumuļa bremzes uzlikām:

Mmean ± 20 % no reģistrētās vērtības;

Mhot ≥ no reģistrētās vērtības.

3. BREMŽU UZLIKU KOMPLEKTI UN TRUMUĻA BREMŽU UZLIKAS, KAS PAREDZĒTAS M3, N2, N3, O3 UN O4 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

3.1. Iekārta

3.1.1. Mašīna ir aprīkota ar fiksēta suporta tipa diska bremzēm, kuru cilindra diametrs ir 60 mm, un ar viengabala (neventilējamu) disku, kam diametrs ir 278 ± 2 mm un biezums ir 12 mm ± 0,5 mm. Atbalsta plāksnei pievieno taisnstūrveida berzes materiālu, kura laukums ir 44 cm2 ± 0,5 cm2 un biezums – vismaz 6 mm.

3.1.2. Diska rotācijas ātrumam ir 660 ± 10 1/min bez slodzes, un tas nav mazāks par 600 1/min ar pilnu slodzi.

3.1.3. Bremzes uzlikas darba virsmas vidējais saskares spiediens pastāvīgi ir 75 N/cm2 ± 10 N/cm2.

3.1.4. Testu cikli un bremžu iedarbināšana šo ciklu laikā ir regulējama un automatizēta.

3.1.5. Reģistrē faktisko bremzētājmomentu un darba virsmas temperatūru.

3.1.6. Dzesējoša gaisa plūsmu virza cauri bremžu sistēmai ar ātrumu 600 ± 60 m3/h.

3.2. Testa procedūra

3.2.1. Parauga sagatavošana

Ražotāja noteiktā piestrādes procedūra nodrošina, lai virsmas saskares laukums būtu vismaz 80 %, nepārsniedzot 200 °C virsmas temperatūru.

3.2.2. Testa programma

Testa programmu veido vairāki secīgi bremzēšanas cikli, un katru no šiem cikliem veido X bremzēšanas intervāli (katrs ilgst piecas sekundes), pēc kuriem bremze tiek atlaista 10 sekundes.

Cikla nr.	Bremzes iedarbināšanas reižu skaits X	Bremzes rotora sākuma temperatūra (°C)	Piespiedu dzesēšana
1.	5	100	ir
2.	5	palielinās ≤ 200	nav
3.	5	200	nav
4.	5	palielinās ≤ 300	nav
5.	5	300	nav
6.	3	250	ir
7.	3	200	ir
8.	3	150	ir
9.	10	100	ir
10.	5	palielinās ≤ 300	nav
11.	5	300	nav

3.3. Testa rezultātu novērtējums

Berzes darbību nosaka pēc bremzētājmomenta, kas reģistrēts izvēlētos ciklos testa programmā. Bremzētājmomentu izsaka berzes koeficientā μ.

Katras bremzēšanas reizes μ vērtību nosaka kā vidējo vērtību piecu sekunžu ilgajā bremzēšanas intervālā.

3.3.1. Bremzes berzes koeficients μop1 ir μ vidējā vērtība, kas reģistrēta bremžu darbināšanas 1. ciklā, un μop2 ir μ vidējā vērtība, kas reģistrēta bremžu darbināšanas 9. ciklā.

3.3.2. Bremzes berzes maksimālais koeficients μmax ir μ augstākā vērtība, kas reģistrēta bremžu darbināšanas 1.–11. ciklā, 11. ciklu ieskaitot.

3.3.3. Bremzes berzes minimālais koeficients μmin ir μ zemākā vērtība, kas reģistrēta bremžu darbināšanas 1.–11. ciklā, 11. ciklu ieskaitot.

3.4. Pieņemšanas kritēriji

3.4.1. Kopā ar katru rezerves bremžu uzliku komplekta vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz μop1, μop2, μmin un μmax vērtības.

3.4.2. Apstiprināta rezerves bremžu uzliku komplekta tipa vai rezerves trumuļa bremžu uzliku tipa ražošanas laikā testa paraugi pierāda atbilstība vērtībām, kas reģistrētas šā pielikuma 3.4.1. punktā, ar turpmāk minētajām pielaidēm:

μop1, μop2 ± 15 % no reģistrētās vērtības;

μmin ≥ no reģistrētās vērtības;

μmax ≤ no reģistrētās vērtības.

(1) L1 un L2 kategoriju transportlīdzekļu gadījumā var izmantot mazāku testa ātrumu.

(2) L kategorijas transportlīdzekļu gadījumā temperatūras ierobežojums ir 350 °C. Ja nepieciešams, attiecīgi samazina iedarbināšanas reižu skaitu ciklā. Tomēr šajā gadījumā ciklu skaitu palielina, lai kopējo iedarbināšanas skaitu saglabātu nemainīgu.

(3) Iekavās ir norādītas vērtības L kategorijas transportlīdzekļiem.