16.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/32

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 21 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to iekšējo apdari

Iekļauts viss spēkā esošais teksts līdz:

3. papildinājums 01. grozījumu sērijai – Spēkā stāšanās diena: 2003. gada 31. janvāris

1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Šos noteikumus piemēro vieglo automobiļu iekšējai apdarei attiecībā uz:

1.1.	pasažieru salona iekšējās daļām, izņemot atpakaļskata spoguli vai spoguļus;

1.2.	vadības ierīču izvietojumu;

1.3.	jumtu vai atbīdāmu jumtu;

1.4.	sēdekļa atzveltni un sēdekļu aizmugurējām daļām;

1.5.	logu, jumta paneļu un šķērssienu sistēmu mehānismu darbināšanu.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos.

2.1.	“Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz tā iekšējo apdari.

2.2.

“Transportlīdzekļa tips” attiecībā uz pasažieru salona iekšējo apdari ir M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādām būtiskām pazīmēm kā

2.2.1.

pasažieru salona virsbūves materiālu formas;

2.2.2.

vadības ierīču izvietojums;

2.2.3.

aizsardzības sistēmas darbības, ja atskaites zonu, kas atrodas galvas trieciena zonā un ko nosaka saskaņā ar VIII. pielikumu (dinamiskais novērtējums), ir izvēlējies pieteikuma iesniedzējs.

2.2.3.1.

Transportlīdzekļi, kas atšķiras tikai pēc to aizsardzības sistēmas(-u) darbības, pieder tam pašam transportlīdzekļu tipam, ja tie transportlīdzeklī esošām personām paredz līdzvērtīgu vai labāku aizsardzību salīdzinājumā ar sistēmu vai transportlīdzekli, kas ir iesniegts tehniskajam dienestam, kurš ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi.

2.3.

“Atskaites zona” ir galvas trieciena zona, kas definēta šo noteikumu I. pielikumā, vai pēc izgatavotāja izvēles saskaņā ar VIII. pielikumu, izņemot šādas zonas (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes):

2.3.1.

zonu, kuru ierobežo izvirzīta horizontāla apļa projekcija, kas aptver stūrēšanas ierīces ārējās robežas, ko palielina aploce 127 mm platumā; šo platību zemāk ierobežo horizontāla plakne, kas ir pieskare stūrēšanas ierīces apakšējai malai, kad pēdējā ir pozīcijā braukšanai taisni (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes);

2.3.2.

mērinstrumentu paneļa virsmas daļu, ko veido iepriekš 2.3.1. punktā precizētā platības mala un tuvākā iekšējā sānsiena; šo virsmas daļu zemāk ierobežo horizontāla plakne, kas ir pieskare stūrēšanas ierīces apakšējai malai (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes), un

2.3.3.

priekšējā stikla sānu statņus (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes).

2.4.	“Mērinstrumentu paneļa līmenis” ir līnija, ko nosaka punkti, kuros vertikālās pieskares saskaras ar mērinstrumentu paneli (sk. X. pielikuma 2.4. punkta piezīmes).

2.5.	“Jumts” ir transportlīdzekļa augšējā daļa, kas sniedzas no priekšējā stikla augšējās malas līdz aizmugures loga augšējai malai un ko malās ierobežo sānsienu augšējais karkass (sk. X. pielikuma 2.5. punkta piezīmes).

2.6.	“Plūsmas līnija” ir līnija, ko veido transportlīdzekļa sānu logu redzamā apakšējā kontūra.

2.7.	“Kabriolets” ir transportlīdzeklis, kuram dažās konfigurācijās nav cietas virsbūves daļas virs plūsmas līnijas, izņemot priekšējos jumta balstus un/vai apgāšanās aizsargstieņus, un/vai drošības jostu stiprinājuma vietas (sk. X. pielikuma 2.5. un 2.7. punkta piezīmes).

2.8.	“Transportlīdzeklis ar atbīdāmu jumtu” ir transportlīdzeklis, kuram var atlocīt vai atvērt jumtu vai tā daļu, atstājot esošos transportlīdzekļa konstrukciju elementus virs plūsmas līnijas (sk. X. pielikuma 2.5. punkta piezīmes).

2.9.	“Saliekams (nolaižams) sēdeklis” ir papildu sēdeklis, kas paredzēts neregulārai lietošanai un ko parasti saloka, lai atbrīvotu eju.

2.10.

“Aizsardzības sistēma” ir iekšējā apdare un ierīces, kas paredzētas, lai transportlīdzeklī esošās personas varētu piesprādzēties.

2.11.

“Aizsardzības sistēmas tips” ir aizsargierīču kategorija, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā

2.11.1.

to tehnoloģija;

2.11.2.

to ģeometrija;

2.11.3.

to materiāli.

2.12.

“Mehāniski darbināmi logi” ir logi, kurus aizver ar transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzību.

2.13.

“Mehāniski darbināmas jumta paneļu sistēmas” ir pārvietojami paneļi transportlīdzekļa jumtā, kurus aizver ar transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzību, veicot slīdošu un/vai noliecošu kustību, un kuri neiekļauj pārveidojamo virsējo daļu sistēmas.

2.14.

“Mehāniski darbināmas šķērssienu sistēmas” ir sistēmas, kuras sadala pasažieru automobiļa salonu vismaz divās daļās un kuras noslēdz, izmantojot transportlīdzekļa enerģijas avotu.

2.15.

“Atvērums” ir maksimālā brīvā atvere starp mehāniski darbināma loga vai šķērssienas, vai jumta paneļa augšējo vai priekšējo malu atkarībā no aizvēršanas virziena un transportlīdzekļa konstrukciju, kas veido loga, šķērssienas vai jumta paneļa robežas, skatoties no transportlīdzekļa iekšpuses vai attiecībā uz šķērssienas sistēmu – no pasažieru salona aizmugurējās daļas.

Lai izmērītu atvērumu, caur to no iekšpuses, izmantojot transportlīdzekļa ārpusi vai, ja vajadzīgs, no pasažieru salona aizmugurējās daļas parasti perpendikulāri loga, jumta paneļa vai šķērssienas malai un perpendikulāri aizvēršanas virzienam, kā ir redzams IX. pielikuma 1. zīmējumā, izbīda (nepieliekot spēku) cilindrisku testēšanas stieni.

2.16.

“Atslēga”

2.16.1.

“Aizdedzes atslēga” ir ierīce, kas nodrošina elektroapgādi, kura ir nepieciešama transportlīdzekļa dzinēja vai motora darbināšanai. Šī definīcija neizslēdz nemehānisku ierīci.

2.16.2.

“Jaudas atslēga” ir ierīce, kas ļauj pievadīt jaudu transportlīdzekļa enerģijas sistēmām. Tā var būt arī aizdedzes atslēga. Šī definīcija neizslēdz nemehānisku ierīci.

2.17.

“Drošības spilvens” ir ierīce, ko uzstāda, lai papildinātu drošības jostas un ierobežotājsistēmas mehāniskos transportlīdzekļos, t. i., sistēmas, kas tad, ja transportlīdzekli ietekmē spēcīgs trieciens, automātiski atver elastīgu iekārtu, kura paredzēta, lai ar tajā esošas gāzes kompresiju ierobežotu smaguma spēku, kas rodas, vienai vai vairākām transportlīdzeklī esošas personas ķermeņa daļām saskaroties ar pasažieru salona iekšējo apdari.

2.18.

“Asa mala” ir mala no cieta materiāla ar liekuma rādiusu, kas ir mazāks par 2,5 mm, izņemot izvirzījumiem, kas mazāki par 3,2 mm, mērot no paneļa saskaņā ar VI. pielikuma 1. punktā raksturoto procedūru. Šajā gadījumā nepiemēro minimālo liekuma rādiusu ar noteikumu, ka izvirzījuma augstums nav lielāks kā puse no tā platuma un tā malas nav asas (sk. X. pielikuma 2.18. punkta piezīmes).

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz iekšējo apdari iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

3.2. Pieteikumam pievieno turpmāk norādītos dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

detalizēts transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz priekšmetiem, kas ir minēti 2.2. punktā, kopā ar pasažieru salona fotoattēlu vai kopsalikuma attēlu. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošus numurus un/vai simbolus.

3.3. Tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprināšanas testiem, jāiesniedz:

3.3.1.

pēc izgatavotāja izvēles vai nu apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs, vai transportlīdzekļa daļas vai detaļas, kas ir būtiskas pārbaudēs un testos, kas ir paredzēti šajos noteikumos;

3.3.2.

pēc minētā tehniskā dienesta lūguma konkrētas izmantoto materiālu sastāvdaļas un konkrētus paraugus.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst turpmāk 5. punktā izklāstītajām prasībām, apstiprinājumu šim transportlīdzekļa tipam piešķir.

4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Pirmie divi cipari (pašlaik 01, ar ko apzīmēta 01 grozījumu sērija, kas stājās spēkā 1986. gada 26. aprīlī) norāda grozījumu sēriju, kurā ietverti jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi, kas izdarīti šajos noteikumos apstiprinājuma izdošanas brīdī. Viena un tā pati Līgumslēdzēja puse nepiešķir šo numuru nevienam citam transportlīdzekļa tipam.

4.3. Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, atteikumu vai atsaukumu, vai ražošanas galīgu pārtraukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

4.4. Transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā, viegli pieejamā un apstiprinājuma veidlapā norādītā vietā jābūt piestiprinātam starptautiskam apstiprinājuma marķējumam, kas sastāv no:

4.4.1.

apļa, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (1);

4.4.2.

šo noteikumu numura, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa.

4.5. Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar citiem vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti šim nolīgumam, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā aprakstītais simbols nav jāatkārto; šajā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus, kā arī visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem valsts ir piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, novieto vertikālās kolonās pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā simbola.

4.6. Apstiprinājuma marķējums ir salasāms un neizdzēšams.

4.7. Apstiprinājuma marķējums ir piestiprināts tuvu izgatavotāja novietotajai datu plāksnītei.

4.8. Šo noteikumu III. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

5. PRASĪBAS

5.1. Pasažieru salona iekšējās detaļas, kas atrodas virs mērinstrumentu paneļa līmeņa priekšējo sēdekļu H punktu priekšpusē, izņemot sānu durvis

5.1.1. Atskaites zonai, kas definēta iepriekš 2.3. punktā, nedrīkst būt bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas varētu palielināt nopietnu traumu risku transportlīdzekļa pasažieriem. Ja galvas trieciena zona ir noteikta saskaņā ar I. pielikumu, 5.1.2. līdz 5.1.6. punktā minētās detaļas uzskata par apmierinošām, ja tās atbilst šo punktu prasībām. Ja galvas trieciena zona ir noteikta saskaņā ar VIII. pielikumu, piemēro 5.1.7. punkta prasības (sk. X. pielikuma 5.1.1. punkta piezīmes).

5.1.2. Transportlīdzekļa detaļas, kas atrodas atskaites zonā, izņemot tās, kuras neietilpst mērinstrumentu panelī un kuras atrodas mazāk kā 10 cm attālumā no stiklotām virsmām, ir enerģiju izkliedējošas, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā. Tās detaļas atskaites zonā, kuras atbilst abiem šādiem nosacījumiem, arī neaplūko (sk. X. pielikuma 5.1.2. punkta piezīmes),

5.1.2.1.

ja, veicot testu saskaņā ar šo noteikumu IV. pielikuma prasībām, svārsts saskaras ar detaļām ārpus atskaites zonas un

5.1.2.2.

ja pārbaudāmās detaļas ir novietotas mazāk kā 10 cm attālumā no detaļām, ar ko saskaras ārpus atskaites zonas, ja šo attālumu izmēra uz atskaites zonas virsmas,

nevienai apdares metāla daļai nav izvirzītu malu.

5.1.3. Mērinstrumentu paneļa apakšējā mala, ja vien tā neatbilst iepriekš 5.1.2. punktā minētajām prasībām, ir noapaļota ar izliekuma rādiusu, kas ir vismaz 19 mm (sk. X. pielikuma 5.1.3. punkta piezīmes).

5.1.4. Slēdžiem, izvelkamām pogām u.tml., kas izgatavoti no cieta materiāla, kuriem, mērot saskaņā ar VI. pielikumā aprakstīto metodi no 32 mm līdz 95 mm attālumā no paneļa, šķērsgriezuma laukums ir vismaz 2 cm2, ko mēra 2,5 mm attālumā no visvairāk izvirzītā punkta, un noapaļotas malas ar izliekuma rādiusu ne mazāku par 2,5 mm (sk. X. pielikuma 5.1.4. punkta piezīmes).

5.1.5. Ja šīs sastāvdaļas ir izvirzītas vairāk kā 9,5 mm no mērinstrumentu paneļa, tās ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela garenvirziena horizontāla spēka, ko rada zveltnis ar plakanu galu, kura diametrs nav lielāks par 50 mm, ietekmē varētu vai nu iebīdīties paneļa virsmā, līdz tās nav izvirzītas vairāk kā 9,5 mm, vai arī atdalīties; pēdējā gadījumā nepaliek bīstami izvirzījumi, kas lielāki par 9,5 mm; šķērsgriezuma laukums ne vairāk kā 6,5 mm attālumā no maksimālā izvirzījuma punkta, nav mazāks par 6,50 cm2 (sk. X. pielikuma 5.1.5. punkta piezīmes).

5.1.6. Ja izvirzījums, kuru veido sastāvdaļa, kas izgatavota no mīksta materiāla ar A nostiprinājuma cietību, kura mazāka par 50, un sastāvdaļa uzmontēta uz cieta pamata, 5.1.4. un 5.1.5. punkta prasības attiecas tikai uz cieto pamatu vai to uzrāda ar pietiekamiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā raksturoto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu, saskaroties ar pamatu konkretizēta trieciena testa laikā. Šajā gadījumā rādiusa prasības nepiemēro (sk. X. pielikuma 5.1.6. punkta piezīmes).

5.1.7. Tālāk uzskaitītos punktus piemēro šādos gadījumos.

5.1.7.1.

Ja transportlīdzekļa tipa aizsardzības sistēma nevar novērst transportlīdzeklī esošas personas, kas definētas VIII. pielikuma 1.2.1. punktā, galvas kontaktu ar mērinstrumentu paneli un ja dinamiskā atskaites zona saskaņā ar VIII. pielikumu ir noteikta, 5.1.2. līdz 5.1.6. punkta prasības ir piemērojamas tikai detaļām, kas atrodas attiecīgajā zonā.

Citu mērinstrumentu paneļa daļu detaļas, kas virs instrumentu paneļa iesniedzas sfēriskā telpā, kuras diametrs ir 165 mm, nedrīkst būt asas.

5.1.7.2.

Ja transportlīdzekļa tipa aizsardzības sistēma var novērst transportlīdzeklī esošu personu, kas definētas VIII. pielikuma 1.2.1. punktā, galvas kontaktu ar mērinstrumentu paneli un atskaites zona nav noteikta, 5.1.2. līdz 5.1.6. punkta prasības nav piemērojamas šim transportlīdzekļa tipam.

Instrumentu paneļa detaļas, kas virs instrumentu paneļa iesniedzas sfēriskā telpā, kuras diametrs ir 165 mm, nedrīkst būt asas.

5.2. Izvirzītās pasažieru salona iekšējās detaļas, kas atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa priekšējo sēdekļu H punktu priekšpusē, izņemot sānu durvis un pedāļus

5.2.1. Sastāvdaļas, uz ko attiecas 5.2. punkts, piemēram, slēdži, aizdedzes atslēga utt., atbilst iepriekšminētajām 5.1.4. līdz 5.1.6. punkta prasībām, izņemot pedāļus un to armatūru, un tās sastāvdaļas, ar ko nevar saskarties šo noteikumu VII. pielikumā aprakstītā un saskaņā ar tur aprakstīto procedūru izmantotā ierīce.

5.2.2. Rokas bremzes svira, ja tā uzmontēta uz mērinstrumentu paneļa vai zem tā, ir novietota tā, lai, to atlaižot, transportlīdzeklī sēdošajiem nebūtu iespējams ar to saskarties frontāla trieciena gadījumā. Ja šis nosacījums nav izpildīts, vadības ierīču virsmas platība atbilst 5.3.2.3. punktā minētajām prasībām (sk. X. pielikuma 5.2.2. punkta piezīmes).

5.2.3. Plaukti un citi līdzīgi elementi ir projektēti un konstruēti tā, lai to stiprinājumiem nekādā gadījumā nebūtu izvirzītu malu un lai tie atbilstu vienam vai otram no šādiem nosacījumiem (sk. X. pielikuma 5.2.3. punkta piezīmes):

5.2.3.1.

detaļai, kas vērsta uz transportlīdzekļa iekšpusi, virsma ir vismaz 25 mm augsta, ar noapaļotām malām, kuru izliekuma rādiuss ir vismaz 3,2 mm. Šī virsma ir klāta ar enerģiju izkliedējošu materiālu, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā, un to testē saskaņā ar šo pielikumu, piemērojot triecienu horizontālā garenvirzienā (sk. X. pielikuma 5.2.3.1. punkta piezīmes),

5.2.3.2.

plaukti un citi līdzīgi elementi 37,8 daN liela uz priekšu vērsta garenspēka ietekmē, ko rada cilindrs ar 110 mm diametru un ar vertikālu asi, atdalās, salūst, tiek pamatīgi izkropļoti vai iebīdās uz iekšu, neradot bīstamas pazīmes uz plaukta malas. Spēks ir jāvirza uz plauktu vai citu līdzīgu elementu stiprāko daļu (sk. X. pielikuma 5.2.3.2. punkta piezīmes).

5.2.4. Ja attiecīgie elementi iekļauj detaļu, kas izgatavota no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, iepriekšminētās prasības piemēro, izņemot prasības attiecībā uz enerģijas absorbciju, uz ko attiecas IV. pielikums, tikai cietam pamatam vai to var uzrādīt ar pietiekamiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā raksturoto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu, saskaroties ar pamatu konkretizēta trieciena testa laikā. Šajā gadījumā prasības attiecībā uz rādiusu nepiemēro.

5.3. Cita iekšējā apdare pasažieru salonā, kas novietota priekšā šķērsplaknei, kura šķērso pašos aizmugurējos sēdekļos novietotā manekena torsa atskaites līniju (sk. X. pielikuma 5.3. punkta piezīmes)

5.3.1. Piemērošanas joma

Tālāk 5.3.2. punktā minētās prasības attiecas uz vadības rokturiem, svirām, pogām un jebkādiem citiem izvirzītiem objektiem, kas nav minēti 5.1. un 5.2. punktā (sk. arī 5.3.2.2. punktu).

5.3.2. Prasības

Ja 5.3.1. punktā minētie elementi ir novietoti tā, ka transportlīdzeklī sēdošie ar tiem var saskarties, tie atbilst 5.3.2.1. līdz 5.3.4. punktā minētajām prasībām. Ja tiem var pieskarties sfērā ar 165 mm diametru un tie atrodas virs priekšējo sēdekļu H punkta (sk. šo noteikumu V. pielikumu) un priekšā torsa šķērsplaknei, kura šķērso pašā aizmugurējā sēdeklī novietotā manekena torsa atskaites līniju, un ārpus zonām, kas noteiktas 2.3.1. un 2.3.2. punktā, – uzskata, ka šīs prasības ir izpildītas, ja (sk. X. pielikuma 5.3.2. punkta piezīmes)

5.3.2.1.

to virsma beidzas ar noapaļotām malām, un to izliekuma rādiusi ir vismaz 3,2 mm (sk. X. pielikuma 5.3.2.1. punkta piezīmes);

5.3.2.2.

vadības sviras un pogas ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela uz priekšu vērsta garenspēka ietekmē vai nu izvirzījums tā visneizdevīgākajā stāvoklī samazinātos līdz ne vairāk kā 25 mm no paneļa vai minēto stiprinājumu virsmas, vai atdalītos vai saliektos: abos pēdējos gadījumos bīstami izvirzījumi nepaliktu. Stikla pacēlāji tomēr drīkst izvirzīties 35 mm no paneļa virsmas (sk. X. pielikuma 5.3.2.2. punkta piezīmes);

5.3.2.3.

Rokas bremzes svirai atbrīvotā stāvoklī un pārnesumu pārslēga svirai jebkādā pārnesumā kustībai uz priekšu, izņemot gadījumus, kad tā novietota 2.3.1. un 2.3.2. punktā noteiktajās zonās un zonās zem horizontālās plaknes, kas šķērso priekšējo sēdekļu H punktu, virsmas laukums ir vismaz 6 cm2, ko mēra šķērsgriezumā, kas ir parasts horizontālā garengriezumā līdz 6,5 mm attālumam no tālākās izvirzītās daļas, ar izliekuma rādiusu, kas ir ne mazāks kā 3,2 mm (sk. X. pielikuma 5.3.2.3. punkta piezīmes).

5.3.3. Prasības, kas noteiktas 5.3.2.3. punktā, neattiecas uz grīdā iebūvētu rokas bremzes sviru; šāda veida bremzes svirām, ja roktura augstums atbrīvotā stāvoklī ir zem horizontālās plaknes, kura šķērso priekšējo sēdekļu H punktu (sk. šo noteikumu V. pielikumu), bremzes sviras šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 6,5 cm, ko mēra horizontālā plaknē ne vairāk kā 6,5 mm no tālākās izvirzītās daļas (mērot vertikāli). Izliekuma rādiuss nav mazāks par 3,2 mm.

5.3.4. Citiem transportlīdzekļa aprīkojuma elementiem, uz ko neattiecas iepriekšējie punkti, piemēram, sēdekļa sliecītēm, ierīcei sēdekļa horizontālās vai vertikālās daļas regulēšanai, drošības jostu stiprinājumiem u.c., nepiemēro nevienu no šiem noteikumiem, ja tās atrodas zem horizontālās plaknes, kura šķērso katra sēdekļa H punktu, pat ja sēdošajam ir iespējams nonākt saskarē ar kādu no šīm iekārtām (sk. X. pielikuma 5.3.4. punkta piezīmes).

5.3.4.1. Sastāvdaļām, kas uzmontētas uz jumta, bet kas nav daļa no jumta konstrukcijas, piemēram, rokturiem, lampiņām, saules aizsegiem u.c., liekuma rādiuss ir vismaz 3,2 mm. Turklāt izvirzīto detaļu platums nav mazāks kā to izvirzījums uz leju; alternatīvi, šīs sastāvdaļas iztur enerģijas izkliedēšanas testu saskaņā ar IV. pielikuma prasībām (sk. X. pielikuma 5.3.4.1. punkta piezīmes).

5.3.5. Ja attiecīgās iekārtas iekļauj daļu, kas izgatavota no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, iepriekšminētās prasības piemēro tikai cietajam pamatam vai to var demonstrēt ar pietiekošiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā aprakstīto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu, saskaroties ar pamatu konkretizēta trieciena testa laikā. Šajā gadījumā prasības attiecībā uz rādiusu nepiemēro.

5.3.6. Turklāt mehāniski darbināmi logi un šķērssienu sistēmas un to vadības ierīces atbilst 5.8. punkta prasībām.

5.4. Jumts (sk. X. pielikuma 5.4. punkta piezīmes)

5.4.1. Piemērošanas joma

5.4.1.1. Prasības, kas noteiktas tālāk 5.4.2. punktā, attiecas uz jumta iekšējo virsmu.

5.4.1.2. Tomēr tās neattiecas uz tādām jumta detaļām, ko nevar aizskart ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm.

5.4.2. Prasības

5.4.2.1. Jumta iekšējās virsmas daļa, kas atrodas virs transportlīdzeklī sēdošajiem vai tiem priekšā, nav bīstami raupja vai ar asām malām, kas vērstas uz aizmuguri vai uz leju. Izvirzīto daļu platums ir ne mazāks kā to izvirzījums uz leju, un malu izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm. Jo īpaši cietais jumta ribojums, izņemot stikloto virsmu augšējo šķērsstieni un durvju rāmjus, nav izvirzīts uz priekšu vairāk kā 19 mm (sk. X. pielikuma 5.4.2.1. punkta piezīmes).

5.4.2.2. Ja jumta ribojums neatbilst 5.4.2.1. punkta prasībām, tas iztur enerģijas izkliedēšanas testu saskaņā ar šo noteikumu IV. pielikuma prasībām.

5.4.2.3. Metāla stieplēm, kuras izstiepj griestu iekšējo apšuvumu un saules aizsegu rāmjus, ir jābūt ar maksimālo diametru 5 mm vai jāspēj absorbēt enerģiju, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā. Saules aizsegu rāmju mīkstie apdares elementi atbilst iepriekš minētā 5.3.4.1. punkta prasībām.

5.5. Transportlīdzekļi ar atbīdāmu jumtu (sk. X. pielikuma 5.5. punkta piezīmes)

5.5.1. Prasības

5.5.1.1. Uz transportlīdzekļiem ar atbīdāmu jumtu, kad tas ir aizvērtā stāvoklī, attiecas šādas prasības un iepriekš 5.4. punktā minētās prasības.

5.5.1.2. Turklāt atvēršanas un vadības ierīces ir (sk. X. pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punkta piezīmes):

5.5.1.2.1.

projektētas un konstruētas tā, lai iespējami izslēgtu nejaušu vai nepiemērotu darbību (sk. X. pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punkta piezīmes);

5.5.1.2.2.

to virsma beidzas ar noapaļotām malām, un to izliekuma rādiusi ir vismaz 5 mm (sk. X. pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punkta piezīmes);

5.5.1.2.3.

novietotas, atrodoties miera stāvoklī, zonās, ko nevar aizskart ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm. Ja šo nosacījumu nevar izpildīt, atvēršanas un vadības ierīces miera stāvoklī vai nu paliek ievilktas, vai arī ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela spēka ietekmē, kas iedarbojas šo noteikumu IV. pielikumā noteiktajā trieciena virzienā kā pieskare zveltņgalvas trajektorijai, vai nu šo noteikumu VI. pielikumā aprakstītais izvirzījums samazinās līdz ne vairāk kā 25 mm virs virsmas, uz kuras ir uzmontētas ierīces, vai arī ierīces atdalās; pēdējā gadījumā bīstami izvirzījumi nepaliek (sk. X. pielikuma 5.5.1.2.3. punkta piezīmes).

5.5.2. Turklāt mehāniski darbināmas jumta paneļu sistēmas un to vadības ierīces atbilst 5.8. punkta prasībām.

5.6. Kabrioleti (sk. X. pielikuma 5.6. punkta piezīmes)

5.6.1. Attiecībā uz kabrioletiem, tikai apgāšanas aizsargstieņa augšpuses apakšējā daļa un priekšējā stikla rāmis visos tā parastajos izmantošanas stāvokļos atbilst 5.4. punkta prasībām. Saliekamo stieņu vai savienojumu sistēmai, ko izmanto mīksta jumta atbalstīšanai, ja tā atrodas virs transportlīdzeklī sēdošajiem vai to priekšā, nav bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas izvirzītas uz aizmuguri vai uz leju (sk. X. pielikuma 5.6.1. punkta piezīmes).

5.7. Sēdekļu aizmugurējās daļas nostiprinātas pie transportlīdzekļa

5.7.1. Prasības

5.7.1.1. Sēdekļu aizmugurējām daļām nav bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas varētu palielināt transportlīdzeklī sēdošajiem risku vai traumu smagumu (sk. X. pielikuma 5.7.1.1. punkta piezīmes).

5.7.1.2. Izņemot 5.7.1.2.1., 5.7.1.2.2. un 5.7.1.2.3. punktā paredzēto, priekšējā sēdekļa aizmugures daļa, kas ir galvas trieciena zona, kas aprakstīta šo noteikumu I. pielikumā, ir enerģiju izkliedējoša, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā. Lai noteiktu galvas trieciena zonu, priekšējie sēdekļi, ja tie ir regulējami, atrodas pašā aizmugurējā vadītāja sēdekļa stāvoklī, ar atzveltnēm iespējami tuvāk 25° līmenim, ja vien izgatavotājs nav norādījis citādi (sk. X. pielikuma 5.7.1.2. punkta piezīmes).

5.7.1.2.1.

Attiecībā uz atsevišķiem priekšējiem sēdekļiem aizmugures pasažieru galvas trieciena zona sniedzas 10 cm uz katru pusi no sēdekļa centra līnijas sēdekļu atzveltņu aizmugures augšējā daļā.

5.7.1.2.1.1.

Ja sēdekļi ir aprīkoti ar pagalvjiem, katru testu veic, novietojot pagalvi viszemākajā stāvoklī un punktā, kas atrodas uz vertikālās līnijas, kura šķērso pagalvja centru.

5.7.1.2.1.2.

Ja sēdeklis ir projektēts tā, lai to varētu ierīkot vairāku tipu transportlīdzekļos, trieciena zonu nosaka pēc transportlīdzekļa, kura vadītāja sēdekļa pats aizmugurējais stāvoklis katram aplūkotajam tipam ir vismazāk izdevīgais; iegūto trieciena zonu uzskata par atbilstošu pārējiem tipiem.

5.7.1.2.2.

Attiecībā uz priekšējiem soliem trieciena zona sniedzas starp gareniskajām vertikālajām plaknēm 10 cm ārpus centra līnijas katram izraudzītajam papildu sēdeklim. Katra solam pievienotā papildu sēdekļa centra līniju nosaka izgatavotājs.

5.7.1.2.3.

Galvas trieciena zonā ārpus 5.7.1.2.1. punktā un 5.7.1.2.2. punktā noteiktajām robežām sēdekļa korpuss ir polsterēts, lai izvairītos no galvas tieša kontakta ar to; un šajās zonās izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm. Šīs daļas var atbilst enerģijas izkliedēšanas prasībām, kas precizētas šo noteikumu IV. pielikumā (sk. X. pielikuma 5.7.1.2.3. punkta piezīmes).

5.7.2. Šīs prasības neattiecas uz pašiem aizmugurējiem sēdekļiem, sēdekļiem, kas vērsti uz sāniem vai atpakaļ, ar atzveltnēm kopā sastiprinātiem sēdekļiem vai saliekamiem (nolaižamiem) sēdekļiem. Ja sēdekļu, pagalvju un to atbalstu triecienu zonas satur detaļas, kas klātas ar materiālu, kas mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, iepriekšminētās prasības, izņemot tās, kuras attiecas uz šo noteikumu IV. pielikumā aprakstīto enerģijas izkliedēšanu, attiecas tikai uz cietajām detaļām.

5.7.3. Šo noteikumu 5.7. punkta prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz sēdekļu aizmugurējām daļām, kas ir tā transportlīdzekļa tipa daļas, kurš ir apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 17 (03 vai jaunāka grozījumu sērija).

5.8. Logu, jumta paneļu sistēmu un šķērssienu sistēmu mehāniska darbināšana

5.8.1. Turpmāk dotās prasības attiecas uz mehāniski darbināmiem logiem/jumta paneļu sistēmām/šķērssienu sistēmām, lai līdz minimumam samazinātu traumu iespējamību, ko izraisa nejauša vai nepareiza to darbināšana.

5.8.2. Parastas lietošanas prasības

Izņemot to, kas paredzēts 5.8.3. punktā, mehāniski darbināmus logus/jumta paneļu sistēmas/šķērssienu sistēmas var aizvērt, ievērojot vienu no šādiem nosacījumiem:

5.8.2.1.

ja aizdedzes atslēga ir ievietota aizdedzes vadības ierīcē jebkurā lietošanas stāvoklī vai līdzvērtīgā stāvoklī nemehāniskas ierīces gadījumā;

5.8.2.2.

ja jaudas atslēga ir tikusi izmantota, lai aktivizētu energoapgādi mehāniski darbinātiem logiem, šķērssienu vai jumta paneļu sistēmām;

5.8.2.3.

ar muskuļu spēku, bez transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzības;

5.8.2.4.

nepārtraukti ieslēdzot ar bloķēšanas sistēmu transportlīdzekļa ārpusē;

5.8.2.5.

starplaikā starp brīdi, kad aizdedze ir izslēgtā stāvoklī vai aizdedzes atslēga ir izņemta vai līdzvērtīgā stāvoklī nemehāniskas ierīces gadījumā, un brīdi, kad nevienas no abām priekšējām durvīm nav bijušas atvērtas pietiekami ilgi, lai transportlīdzeklī sēdošie varētu izkāpt;

5.8.2.6.

ja mehāniski darbināma loga, jumta paneļa vai šķērssienas aizvēršanās kustība sākas ar atvērumu, kas nepārsniedz 4 mm;

5.8.2.7.

ja mehāniski darbināms transportlīdzekļa durvju logs bez augšējā durvju rāmja aizveras automātiski, kad vien aizver attiecīgās durvis. Šajā gadījumā maksimālais atvērums, kas noteikts 2.15. punktā, pirms loga aizvēršanas nepārsniedz 12 mm;

5.8.2.8.

aizvēršana no tāluma ir pieļaujama ar nepārtrauktu tālvadības ierīces darbināšanu ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.8.2.8.1.

darbības attālums starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli nepārsniedz 6 m,

5.8.2.8.2.

darbības attālums starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli nepārsniedz 11 m, paredzot, ka starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli sistēmai ir vajadzīga neaizšķērsota, tieši savienojoša josla. To var pārbaudīt, novietojot necaurredzamu virsmu starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli;

5.8.2.9.

aizvēršana ar vienu pieskārienu ir atļauta tikai mehāniski darbināmam vadītāja durvju logam un jumta panelim un tikai tad, ja aizdedzes atslēga ir tādā stāvoklī, kad motors darbojas. Tas atļauts arī tad, ja dzinējs ir izslēgts vai aizdedzes atslēga/jaudas atslēga ir izņemta, vai nemehāniskas ierīces gadījumā līdzvērtīgā stāvoklī, kamēr nevienas no abām priekšējām durvīm nav bijušas atvērtas pietiekami daudz, lai transportlīdzeklī sēdošie varētu izkāpt.

5.8.3. Autoreversēšanas prasības

5.8.3.1. Nepiemēro nevienu no 5.8.2. punkta prasībām, ja mehāniski darbināms logs/jumta paneļa sistēma/šķērssiena ir aprīkota ar autoreversēšanas ierīci.

5.8.3.1.1. Šī ierīce maina loga/jumta paneļa/šķērssienas virzienu, pirms tas iedarbojas ar vairāk nekā 100 N lielu spiediena spēku 200 mm līdz 4 mm atvērumā virs mehāniski darbināma loga/šķērssienas augšējās malas vai atbīdāma jumta paneļa priekšējās malas un pie noliekta jumta paneļa aizmugurējās malas.

5.8.3.1.2. Pēc šādas autoreversēšanas logs vai jumta panelis, vai šķērssiena atveras līdz vienam no šādiem stāvokļiem:

5.8.3.1.2.1.

stāvoklis, kas ļauj caur atvērumu ievietot pusnekustīgu cilindrisku stieni 200 mm diametrā tajā pašā saskares punktā(-os), ko izmantoja, lai noteiktu virziena maiņas režīmu 5.8.3.1.1. punktā;

5.8.3.1.2.2.

stāvoklis, kas atbilst vismaz sākuma stāvoklim, pirms uzsāk aizvēršanu;

5.8.3.1.2.3.

stāvoklis, kas ir vismaz par 50 mm lielāks nekā brīdī, kad tika uzsākta virziena maiņa;

5.8.3.1.2.4.

attiecībā uz jumta paneļa noliekšanas kustībām – maksimālais leņķiskais atvērums.

5.8.3.1.3. Lai pārbaudītu mehāniski darbināmus logus/jumta paneļu sistēmas/šķērssienu sistēmas ar virziena maiņas ierīcēm saskaņā ar 5.8.3.1.1. punktu, caur atvērumu – no iekšpuses caur transportlīdzekļa ārpusi vai attiecībā uz šķērssienu sistēmām – no pasažieru salona aizmugurējās daļas, izbīda mērinstrumentu/testēšanas stieni tā, lai stieņa cilindriskā virsma pieskartos jebkurai transportlīdzekļa konstrukcijas daļai, kas veido loga/jumta paneļa atvēruma/šķērssienas robežu. Mērinstrumenta spēka novirzes rādītājs ir 10 ± 0,5 N/mm. Testēšanas stieņu stāvoklis (pareizi perpendikulārs logam/jumta panelim/šķērssienai un perpendikulāri aizvēršanas virzienam) ir attēlots šo noteikumu IX. pielikuma 1. attēlā. Testēšanas stieņa stāvokli paralēli malai un aizvēršanas virzienam saglabā līdz pat testēšanas beigām.

5.8.4. Slēdžu novietojums un darbība

5.8.4.1. Mehāniski darbināmu logu/jumta paneļu/šķērssienu slēdži ir novietoti vai ar tiem darbojas tā, lai līdz minimumam samazinātu nejaušas aizvēršanās briesmas. Slēdžiem ir jābūt iedarbināmiem nepārtraukti attiecībā uz aizvēršanu, izņemot 5.8.2.7., 5.8.2.9. vai 5.8.3. punktā minēto gadījumu.

5.8.4.2. Visus aizmugures logu, jumta paneļa un šķērssienu slēdžus, kurus izmanto transportlīdzekļa aizmugurē sēdošie, var izslēgt ar vadītāja kontrolētu slēdzi, kas atrodas priekšā vertikālai šķērsplaknei, kura šķērso priekšējo sēdekļu R punktus. Vadītāja kontrolētais slēdzis nav nepieciešams, ja aizmugures logs, jumta panelis vai šķērssiena ir aprīkota ar autoreversēšanas ierīci. Ja tomēr ir vadītāja kontrolēts slēdzis, ar to nevar ignorēt autoreversēšanas ierīci vai novērst šķērssienas sistēmas pazemināšanu.

Vadītāja kontrolētais slēdzis ir novietots tā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādas nejaušas manipulācijas. To apzīmē ar simbolu, kas norādīts šo noteikumu IX. pielikuma 2. zīmējumā, vai līdzvērtīgu simbolu, piemēram, saskaņā ar ISO 2575:1998, kas ir redzams šo noteikumu IX. pielikuma 3. zīmējumā.

5.8.5. Aizsardzības ierīces

Visas aizsardzības ierīces, kuras izmanto, lai novērstu piedziņas bojājumus pārslodzes vai apstāšanās gadījumā, pašas automātiski atsāk darboties pēc pārlādes vai automātiskas izslēgšanās. Pēc aizsardzības ierīču atiestates, aizvēršanas virzienā kustība neatsākas bez lēnas darbības kontroles ierīcē.

5.8.6. Norādījumi rokasgrāmatā

5.8.6.1. Transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā ir skaidri norādījumi attiecībā uz mehāniski darbināmu logu/jumta paneli/šķērssienu, tostarp:

5.8.6.1.1.

paskaidrojumi par iespējamām sekām (iesprostošanu);

5.8.6.1.2.

vadītāja kontrolētā slēdža lietošana;

5.8.6.1.3.

brīdinājuma ziņojums, norādot briesmas, jo īpaši bērniem, mehāniski darbināmu logu/jumta paneļu sistēmu/šķērssienu sistēmu nepareizas lietošanas/iedarbināšanas dēļ. Šajā informācijā jānorāda vadītāja atbildība, tostarp norādījumi pārējiem transportlīdzeklī sēdošajiem un ieteikums atstāt transportlīdzekli, tiklīdz no aizdedzes slēdzenes/jaudas slēdža ir izņemta atslēga vai tiklīdz līdzīgi notiek nemehāniskas ierīces gadījumā;

5.8.6.1.4.

brīdinājuma ziņojums, kurā norādīts, ka jābūt īpaši uzmanīgiem, izmantojot aizvēršanas no tāluma sistēmas (skatīt 5.8.2.8. punktu), piemēram, iedarbināt to tikai tad, kad vadītājam transportlīdzeklis ir skaidri redzams, lai pārliecinātos, ka mehāniski darbināmu logu/jumta paneļa/šķērssienas iekārta nevienu nav iesprostojusi.

5.8.7. Ja mehāniski darbināma loga/jumta atvēršanas un/vai šķērssienas sistēma ir uzstādīta transportlīdzeklī, kuru nevar testēt saskaņā ar iepriekšminētajām testa procedūrām, apstiprinājumu var piešķirt, ja izgatavotājs var uzrādīt līdzvērtīgu vai labāku transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību.

5.9. Cita neprecizēta apdare

5.9.1. Šo noteikumu 5. punkta prasības piemēro apdarei, kas nav minēta iepriekšējos noteikumu punktos, kuri, ņemot vērā dažādās 5.1. līdz 5.7. punkta prasības un tās atrašanās vietu transportlīdzeklī, var saskarties ar transportlīdzeklī esošām personām. Ja šādas daļas ir izgatavotas no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, minētās prasības piemēro tikai cietajam pamatam vai to var demonstrēt ar pietiekošiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā raksturoto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu konkretizēta trieciena testa laikā. Tādā gadījumā nepieciešamo rādiusu piemēro tikai mīkstajai virsmai.

5.9.2. Tādām daļām kā, piemēram, centra vadības pultij vai citām transportlīdzekļa sastāvdaļām, kas iekļautas 5.9.1. punktā, saskaņā ar IV. pielikumu nav obligāti jāveic enerģijas izkliedēšanas tests jebkurai sastāvdaļai, ja transportlīdzeklim ir iespējams ar to saskarties, un procedūra, kas ir konkretizēta I. pielikumā, ja

pēc tehniskā dienesta atzinuma maz ticams, ka transportlīdzeklī esošās personas galva saskarsies ar sastāvdaļu, tāpēc ka transportlīdzeklī ir uzstādīta ierobežotājsistēma(-as) vai

tāpēc ka izgatavotājs var sekmēt šāda kontakta neiespējamību ar, piemēram, VIII. pielikumā raksturoto vai līdzvērtīgu metodi.

6. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOŠANA UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

6.1. Par katru gadījumu, kad transportlīdzekļa tips tiek mainīts, ziņo administratīvajai iestādei, kura ir apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Iestāde tad var vai nu

6.1.1.

uzskatīt, ka izmaiņas neradīs nelabvēlīgu ietekmi un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām, vai

6.1.2.

pieprasīt vēl vienu testēšanas pārskatu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2. Par atteikumu vai piekrišanu izsniegt apstiprinājumu, konkrēti norādot izmaiņas, ziņo saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru šā nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3. Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu, šādam attiecinājumam uz citu tipu piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

7. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

7.1. Katrs transportlīdzeklis ar apstiprinājuma marķējumu saskaņā ar šiem noteikumiem atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.

7.2. Lai testētu atbilstību, kā noteikts 7.1. punktā, transportlīdzekli, uz kura saskaņā ar šiem noteikumiem ir apstiprinājuma marķējums, ņem no sērijas.

7.3. Ja 5. punkta prasības ir ievērotas, tiek uzskatīts, ka ražojums atbilst šo noteikumu prasībām.

8. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

8.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 7.1. punktā minētajām prasībām vai ja transportlīdzeklis neiztur iepriekš 7. punktā minēto testu.

8.2. Ja šā nolīguma Līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, atceļ apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē citas dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

9. RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā transportlīdzekļa tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc atbilstoša paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas nolīguma Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

10. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu izdarīšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī apstiprinājumus izsniedzošo administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, uz kurieni sūta citās valstīs izdotos paziņojumus par piešķirtiem vai noraidītiem, vai anulētiem apstiprinājumiem.

(1) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Dienvidslāvijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai un 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35–36 (pieejams), 37 Turcijai, 38–39 (pieejams), 40 Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām, vai pievienojas tam, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

I PIELIKUMS

Galvas trieciena zonas noteikšana

Galvas trieciena zonu veido visas transportlīdzekļa iekšējās virsmas, kas nav stiklotas, kuras var nonākt statiskā kontaktā ar sfērisko galvu, kuras diametrs ir 165 mm, kas ir mēraparatūras būtiska sastāvdaļa, kuras izmēri no locītavas centrālā punkta līdz galvas augšai ir nepārtraukti regulējami no 736 mm līdz 840 mm.

Iepriekšminētā zona ir jānosaka ar šādu procedūru vai tās grafisko ekvivalentu

2.1.

Mēraparatūras centrālo punktu katram sēdvietas stāvoklim, ko paredzējis izgatavotājs, novieto šādi:

2.1.1.

attiecībā uz bīdāmiem sēdekļiem –

2.1.1.1.

H punktā (skatīt V pielikumu) un

2.1.1.2.

tajā punktā, kas atrodas horizontāli 127 mm uz priekšu no H punkta un augstumā, kas rodas H punkta augstuma izmaiņu rezultātā, ko izraisa nobīde uz priekšu par 127 mm vai 19 mm (sk. X pielikumu, I pielikuma 2.1.1.2. punkta piezīmes);

2.1.2.

attiecībā uz nebīdāmiem sēdekļiem –

2.1.2.1.

attiecīgā sēdekļa H punktā.

2.2.

Katrai dimensijai nosaka visus saskares punktus, kas atrodas uz priekšu no H punkta, – no centrālā punkta līdz galvas augšai, ko vien iespējams izmērīt ar mēraparatūru transportlīdzekļa iekšējos izmēros (sk. X pielikumu, I pielikuma 2.2. punkta piezīmes).

2.2.1.

Ja zveltņgalva, kuras plecs noregulēts minimālajā garumā, no H punkta daļēji apklāj priekšējo sēdekli, šai konkrētajai darbībai nenosaka saskares punktu.

2.3.

Nostādot mēraparatūru vertikāli, nosaka iespējamos saskares punktus, griežot to uz priekšu un atpakaļ caur visiem vertikālo plakņu lokiem līdz 90° leņķim katrā pusē transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei, kas šķērso H punktu.

2.3.1.

Nosakot saskares punktus, mēraparatūras pleca garumu konkrētās darbības laikā nemaina. Katra darbība sākas no vertikāla stāvokļa.

3.	“Saskares punkts” ir punkts, kurā iekārtas galva saskaras ar transportlīdzekļa iekšpuses daļu. Maksimālo kustību lejup ierobežo līdz stāvoklim, kad galva ir tangenciāla horizontālajai plaknei, kura atrodas 25,4 mm virs H punkta.

II PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

III PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz iekšējo apdari ir apstiprināts Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 012349. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums tika piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 21 prasībām, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

B PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 21 un 33 (1). Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka datumos, kad piešķirti šie apstiprinājumi, Noteikumos Nr. 21 bija ietverta 01. grozījumu sērija un Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.

(1) Otrais numurs ir tikai kā piemērs.

IV. PIELIKUMS

Enerģiju izkliedējošu materiālu testēšanas procedūra

1. IZVEIDOŠANA, TESTĒŠANAS IEKĀRTA UN PROCEDŪRA

1.1. Izveidošana

1.1.1.

Enerģiju izkliedējošo materiālu uzmontē un testē uz konstrukcijas nesošā elementa, uz kura tas ir uzstādāms transportlīdzeklim. Ja iespējams, testēšanu ieteicams izdarīt tieši uz karkasa. Konstrukcijas elementu vai virsbūvi stingri piestiprina pārbaudes stendam tā, lai tas nekustētos, kad uz to iedarbojas.

1.1.2.

Tomēr pēc izgatavotāja lūguma ierīci var uzmontēt uz apdares, kas imitē uzstādīšanu uz transportlīdzekļa, ar nosacījumu, ka sastāvdaļas un stiprinājuma kopumam ir tāds pats ģeometrisks izvietojums, tā cietības pakāpe nav zemāka, bet spēja izkliedēt uzkrāto enerģiju nav lielāka nekā īstajam sastāvdaļas un konstrukcijas nesošā elementa kopumam.

1.2. Testēšanas iekārta

1.2.1.

Šajā iekārtā ir svārsts, kura asi balsta lodīšu gultņi un kura samazinātais svars (1) tā sitiena centrā ir 6,8 kg. Svārsta zemākais galu veido cieta zveltņgalva ar 165 mm diametru, kuras centrs ir identisks svārsta sitiena centram.

1.2.2.

Zveltņgalvai ir divi akselerometri un ātruma pārveidotājs, kuri spēj izmērīt lielumus trieciena virzienā.

1.3. Reģistrācijas kontrolierīces

Reģistrācijas kontrolierīces ir tādas, ar kurām var izdarīt mērījumus ar šādu precizitātes pakāpi:

1.3.1.

Paātrinājums:

precizitāte = ± 5 % no faktiskās vērtības;

frekvenču raksturlīkne = līdz 1 000 Hz;

transversālā jutība = > 5 % no zemākā punkta skalā.

1.3.2.

Apgriezienu skaits

precizitāte = ± 2,5 % no faktiskās vērtības;

jutība = 0,5 km/h

1.3.3.

Laika reģistrēšana:

aprīkojums ļauj reģistrēt darbību visā tās laikā un veikt nolasījumus vienā sekundes tūkstošdaļā;

trieciena sākumu pirmās saskares brīdī starp zveltņgalvu un testējamo sastāvdaļu atzīmē reģistros, kurus izmanto testa analīzei.

1.4. Testa metode (sk. X. pielikumu, IV. pielikuma 1.4. punkta piezīmes)

1.4.1.

Katrā testējamās virsmas trieciena punktā trieciena virziens ir pieskare I. pielikumā aprakstītās mēraparatūras zveltņgalvas trajektorijai.

1.4.1.1.

Saskaņā ar šo noteikumu 5.3.4.1. un 5.4.2.2. punktu testēšanas detaļām mēraparatūras plecu nomēra līdz saskarei ar attiecīgo detaļu līdz pat 1 000 mm robežai starp saskares punktu un iekārtas galvas augšdaļu. Tomēr attiecībā uz jumta ribojumu, kas ir minēts 5.4.2.2. punktā un kuram nevar pieskarties, ievēro šo noteikumu 5.4.2.1. punkta prasības, izņemot tās prasības, kas attiecas uz izvirzījuma augstumu.

1.4.2.

Ja leņķis starp trieciena virzienu un virsmas perpendikulu trieciena punktā ir 5 ° vai mazāk, testu veic tā, lai svārsta pieskare sitiena centra trajektorijai sakristu ar trieciena virzienu. Zveltņgalva triecas pret testējamo komponentu ar ātrumu 24,1 km/h; attiecībā uz sastāvdaļām, kas aptver nepiepūstu drošības spilvenu ar ātrumu 19,3 km/h; šo apgriezienu skaitu panāk vai nu ar vilces enerģiju, vai arī, izmantojot papildu motoru.

1.4.3.

Ja leņķis starp trieciena virzienu un virsmas perpendikulu trieciena punktā ir lielāks nekā 5 °, testu var veikt tā, lai svārsta pieskare sitiena centra trajektorijai sakristu ar trieciena centra perpendikulu. Tad testa ātrumu samazina līdz ātruma parastā komponenta vērtībai, kas noteikta 1.4.2. punktā.

2. REZULTĀTI

2.1. Testos, ko veic saskaņā ar iepriekšminētajām procedūrām, zveltņgalvas ātruma samazināšanās nepārsniedz 80 g nepārtraukti vairāk kā 3 sekundes tūkstošdaļas. Palēninājuma pakāpe, ko ņem vērā, ir divu deselerometru nolasījumu vidējais rādītājs.

3. LĪDZVĒRTĪGAS METODES

3.1. Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka var iegūt iepriekš 2. punktā noteiktos rezultātus.

3.2. Atbildību par citas metodes, kas nav aprakstīta 1. punktā, līdzvērtības apliecināšanu, uzņemas persona, kura šādu metodi izmanto.

(1) Svārsta samazinātās masas “mr” attiecību pret svārsta kopējo masu “m” attālumā “a” no sitiena centra līdz griešanās asij un attālumā “l” no gravitācijas centra un griešanās ass izsaka ar šādu formulu: Mr = (m.l)/a.

V PIELIKUMS

H punkta un torsa faktiskā leņķa noteikšanas procedūra sēdvietām mehāniskajos transportlīdzekļos

1. MĒRĶIS

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un torsa faktisko leņķi vienai vai vairākām sēdvietām mehāniskajā transportlīdzeklī un pārliecinātos par izmērīto datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajām aprēķina specifikācijām (1).

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā.

2.1.

“Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība;

2.1.2.

torsa faktiskais leņķis un torsa projektētais leņķis, un to attiecība.

2.2.	“H punkta trīsdimensiju manekens” (3 DH manekens) ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos torsa leņķus. Šī ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.

“H punkts” ir torsa un augšstilba ass centrs 3 DH manekenā, kas uzstādīts transportlīdzekļa sēdeklī saskaņā ar 4. punktu. H punkts atrodas ierīces ass vidū starp 3 DH manekenam abās pusēs redzamajiem H punkta ass galiem. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides sk. 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto metodi to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.	“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir projektētais punkts, ko katrai sēdvietai definē transportlīdzekļa izgatavotājs un ko nosaka attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmu.

2.5.	“Torsa līnija” ir 3 DH manekena zondes ass, kad zonde ir pilnībā atvirzīta atpakaļ.

2.6.	“Torsa faktiskais leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kas iet caur H punktu, un torsa līniju, izmantojot 3 DH manekena atzveltnes leņķa kvadrantu. Torsa faktiskais leņķis teorētiski atbilst torsa projektētajam leņķim (pielaides sk. 3.2.2. punktā).

2.7.	“Torsa projektētais leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kura iet caur R punktu un torsa līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam atzveltnes stāvoklim, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8.

“Transportlīdzeklī esošas personas vidusplakne” (C/LO) ir katrā izraudzītajā sēdvietā novietotā 3 DH manekena vidusplakne; to attēlo H punkta koordināta uz Y ass. Atsevišķiem sēdekļiem sēdekļa vidusplakne sakrīt ar transportlīdzeklī esošas personas vidusplakni. Citiem sēdekļiem transportlīdzeklī esošas personas vidusplakni nosaka izgatavotājs.

2.9.	“Trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir sistēma, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.10.

“Norādes zīmes” ir tādi fiziski punkti (caurumi, virsmas, zīmes vai robojumi) uz transportlīdzekļa virsbūves, ko nosaka izgatavotājs.

2.11.

“Transportlīdzekļa mērīšanas stāvoklis” ir transportlīdzekļa stāvoklis, ko nosaka norādes zīmju koordinātas trīsdimensiju koordinātu sistēmā.

3. PRASĪBAS

3.1. Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, jāuzrāda visi turpmāk minētie dati vai no tiem attiecīgi atlasīti dati šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātes trīsdimensiju koordinātu sistēmā;

3.1.2.

torsa projektētais leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2. Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1.

H punkta koordinātes un torsa faktiskā leņķa vērtība, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto metodi, jāsalīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātēm un torsa projektētā leņķa vērtību, ko norādījis izgatavotājs.

3.2.2.

R punkta un H punkta relatīvos stāvokļus un attiecību starp torsa projektēto leņķi un torsa faktisko leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkts pēc savām koordinātēm atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja torsa faktiskais leņķis no torsa projektētā leņķa neatšķiras vairāk par 5 grādiem.

3.2.3.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām, izmanto R punktu un torsa projektēto leņķi.

3.2.4.

Ja H punkts vai torsa faktiskais leņķis neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā minētajām prasībām, H punkts un torsa projektētais leņķis jānosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5.

Ja vismaz divās no trim iepriekš 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai, ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta stāvokli vai par torsa projektēto leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto pielikšanas punktu vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai torsa projektētais leņķis.

4. H PUNKTA UN TORSA FAKTISKĀ LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA (sk. X pielikumu, V pielikuma 4. punkta piezīmes)

4.1.

Transportlīdzeklis pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši jāsagatavo 20 ±10 oC temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls sasniedz telpas temperatūru. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma neviens sēdekļa komplekts vismaz 30 minūtes pirms 3 DH manekena uzstādīšanas netiek noslogots.

4.2.	Transportlīdzeklim jābūt iepriekš 2.1.1. punktā definētajā mērīšanas stāvoklī.

4.3.

Sēdeklis, ja tas ir regulējams, vispirms jānoregulē vistālāk atpakaļ parastajā vadīšanas vai pasažiera sēdēšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā tikai sēdekļa garenvirziena regulējumu, izņemot sēdekļa gājienu, kas nav paredzēts parastajiem braukšanas stāvokļiem. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķa, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Sēdekļiem ar atsperojumu vertikālo stāvokli stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4.

Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar 3 DH manekenu, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem. Ja sēdekli pārbauda ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, jābūt ar tādiem pašiem pamata parametriem (2), kādas ir tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5.

3 DH manekena pamatnes un muguras daļas komplektu noliek tā, lai transportlīdzeklī esošās personas vidusplakne (C/LO) sakristu ar 3 DH manekena vidusplakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma 3 DH manekenu drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret C/LO, ja 3 DH manekens atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala neļauj 3 DH manekenu regulēt.

4.6.	Pieliek pēdas un apakšstilba komplektus pamatnes komplektam vai nu pa vienam, vai izmantojot T veida stieņa un apakšstilbu komplektu. Līnija, kas iet caur redzamajiem H punkta ass galiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa vidus virziena plaknei.

4.7.

3 DH manekena pēdu un kāju stāvokli noregulē šādi.

4.7.1.

Izraudzītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1.

Ja nepieciešams, abu pēdu un kāju komplektus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas ieņemtu dabisku stāvokli uz grīdas starp vadības pedāļiem. Ja iespējams, kreiso pēdu novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no 3 DH manekena vidusplaknes kā labo pēdu pa labi. Spirta līmeņrādi, ar ko pārbauda 3 DH manekena šķērsvirziena novietojumu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot pamatni vai pavirzot kājas un pēdas komplektu uz aizmuguri. Līnija, kas iet caur redzamajiem H punkta ass galiem, paliek perpendikulāra sēdekļa vidus garenvirziena plaknei.

4.7.1.2.

Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā atbalstās. Saglabā redzamo ass galu orientāciju.

4.7.2.

Izraudzītā sēdvieta: malējā aizmugurējā

Aizmugurējiem sēdekļiem vai papildu sēdekļiem kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas tad balstās uz grīdas dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, kalpo par atskaites pēdu un otru pēdu novieto tā, lai spirta līmeņrādis, ar ko pārbauda ierīces sēdvietas šķērsvirziena novietojumu, būtu vērsts horizontāli.

4.7.3.

Citas izraudzītās sēdvietas

Ievēro pamata metodi, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8.	Piestiprina apakšstilba un augšstilba smagumus un noregulē 3 DH manekenu.

4.9.

Noliec muguras daļu uz priekšu līdz priekšējai atdurei un atvelk 3 DH manekenu no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida stieni. Maina 3 DH manekena stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1.

Ja 3 DH manekens tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu metodi. Ļauj 3 DH manekenam slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida stienim vairs nav vajadzīga, t. i., līdz pamatne saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina zemākās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja 3 DH manekens netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu metodi. Liek 3 DH manekenam slīdēt atpakaļ, pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi T veida stienim, līdz pamatne saskaras ar sēdekļa atzveltni (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10.

Pieliek 100 + 10 N slodzi 3 DH manekena muguras daļas komplektam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadranta un T veida stieņa virsmas. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas iet gar minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba stieņa (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras daļu atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Jābūt uzmanīgiem procedūras atlikušajā daļā, lai novērstu 3 DH manekena slīdēšanu uz priekšu.

4.11.

Uzliek labā un kreisā gurna smagumus un tad pēc kārtas astoņus torsa smagumus. Saglabā 3 DH manekena līmeni.

4.12.

Noliec muguras daļu uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Pašūpo 3 DH manekenu no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās vidusplaknes), izdarot trīs pilnus ciklus, lai nepieļautu, ka starp 3 DH manekenu un sēdekli rodas berze.

Kamēr manekenu šūpo, 3 DH manekena T veida stienis var tiekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida stienis jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānisku slodzi šūpošanas laikā. Jābūt uzmanīgiem, turot T veida stieni un šūpojot 3 DH manekenu, lai nodrošinātu to, ka nekādas nejaušas ārējas slodzes netiek pieliktas vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ.

Šajā laikā 3 DH manekena pēdas nevajag stabilizēt vai turēt. Ja pēdas maina stāvokli, tām uz brīdi jāļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras daļu atpakaļ pret atzveltni un pārbauda, vai abi spirta līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja 3 DH manekena šūpošanas darbības laikā ir notikusi pēdu kustība, to stāvoklis jāmaina šādi.

Pēc kārtas paceļ katru pēdu no grīdas tikai tik, cik vajadzīgs, lai nerastos papildu pēdas kustība. Šīs pacelšanas laikā kājas brīvi griežas, un netiek pieliktas nekādas uz priekšu vērstas vai sāniskas slodzes. Kad katru pēdu noliek atpakaļ lejup vērstā stāvoklī, papēdim jāsaskaras ar konstrukciju, kas ir tam paredzēta.

Pārbauda, vai sānu spirta līmeņrādis ir nulles stāvoklī; vajadzības gadījumā muguras daļas augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai noregulētu 3 DH manekena pamatni uz sēdekļa.

4.13.

Turot T veida stieni, lai nepieļautu 3 DH manekena slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, turpina šādi:

a)	atvirza muguras pamatni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

muguras leņķa stienim pēc kārtas pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, tādā augstumā, kurš ir aptuveni torsa smagumu centrā, līdz gūžas leņķa kvadranta rādījumi liecina, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākts stabils stāvoklis. Rūpīgi seko, lai uz 3 DH manekenu neiedarbotos ārējas uz leju vai sāniem vērstas slodzes. Ja 3 DH manekenam līmenis jāregulē vēlreiz, muguras daļu pagriež uz priekšu, noregulē vēlreiz un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14.

Veic visus mērījumus.

4.14.1.

Trīsdimensiju koordinātu sistēmā nosaka H punkta koordinātes.

4.14.2.

Torsa faktisko leņķi nolasa 3 DH manekena muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir pilnīgi atvirzīta atpakaļ.

4.15.

Ja vēlams atkārtoti uzstādīt 3 DH manekenu, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļu komplektu nenoslogo. 3 DH manekenu neatstāj uzliktu uz sēdekļa komplekta ilgāk par laiku, kas vajadzīgs, lai izdarītu testu.

4.16.

Ja sēdekļus vienā rindā var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “torsa faktisko leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto 3 DH manekenu nosēdinot vietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – malējais sēdeklis.

(1) Jebkurām sēdvietām, kas nav priekšējie sēdekļi un kurām H punktu nevar noteikt ar “H punkta trīsdimensiju manekenu” vai procedūrām, kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem par atskaites punktu var pieņemt izgatavotāja norādīto R punktu.

(2) Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas struktūra utt.

1. papildinājums

H punkta trīsdimensiju manekena apraksts (1)

(3 DH manekens)

1. Muguras daļa un pamatne

Muguras daļa un pamatne būvēta no kompozītas plastmasas un metāla; tās imitē cilvēka torsu un augšstilbus, un tām ir mehāniska locījuma vieta H punktā. Kvadrants ir piestiprināts pie zondes, kuras locījuma vieta ir H punktā, lai mērītu torsa faktisko leņķi. Pēc regulējama augšstilba stieņa, kas piestiprināts pie pamatnes, nosaka augšstilbu viduslīniju, un tas kalpo par bāzes līniju gūžas leņķa kvadrantam.

2. Ķermeņa un kāju elementi

Apakšstilba daļas pievieno pamatnes komplektam ar T veida stieni, kas savieno ceļus un kurš ir regulējamā augšstilba stieņa sānisks pagarinājums. Kvadranti ir iekļauti apakšstilbu daļās, lai mērītu ceļu leņķus. Kurpju un pēdu komplektus kalibrē, lai mērītu pēdas leņķi. Ar diviem spirta līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementus un smagumus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, ko radītu 76 kg smags vīrietis. Visas 3 DH manekena locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

1. attēls

3-D H manekena elementu nosaukumi

2. attēls

3-D H manekena elementu izmēri un slodzes sadalījums

(1) Lai saņemtu detalizētu informāciju par 3 DH manekena uzbūvi, vērsieties autoinženieru asociācijā: Society of Automotive Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, United States of America.

Šis manekens atbilst ISO standartā 6549-1980 aprakstītajam.

2. papildinājums

Trīsdimensiju koordinātu sistēma

1.	Trīsdimensiju koordinātu sistēmu definē trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.	Transportlīdzekļa mērīšanas stāvokli nosaka, novietojot transportlīdzekli uz atbalsta virsmas tā, lai norādes zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajām vērtībām.

3.	R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja definētajām norādes zīmēm.

Attēls

Trīsdimensiju koordinātu sistēma

(1) Šī koordinātu sistēma atbilst ISO 1978. gada standartam 4130.

3. papildinājums

Atskaites dati par sēdvietām

1. Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē pēc divu rakstzīmju koda. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustībai uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L	=	pa kreisi
C	=	vidū
R	=	pa labi

2. Transportlīdzekļa mērīšanas stāvokļa apraksts:

2.1.

Norādes zīmju koordinātas

X	…
Y	…
Z	…

3. Atskaites datu saraksts:

3.1.

Sēdvieta: …

3.1.1.

R punkta koordinātas

X	…
Y	…
Z	…

3.1.2.

Torsa projektētais leņķis: …

3.1.3.

Specifikācijas sēdekļu regulēšanai (1):

horizontālās	:	…
vertikālās	:	…
leņķa	:	…
torsa leņķa	:	…

Piezīme: atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2. punktā, 3.3. punktā utt.

(1) Lieko svītrot.

VI PIELIKUMS

Metode, kā mērīt izvirzījumu

1. Lai noteiktu, cik daudz ierīce ir izvirzīta no paneļa, uz kura tā ir uzmontēta, 165 mm sfēru virza uz priekšu un tur tā, lai tā pieskaras attiecīgajai detaļai, sākot no sākotnējas kontakta vietas ar attiecīgo detaļu. Projekcijas vērtība ir lielākā no visām iespējamajām “y” novirzēm, ko mēra no sfēras centra perpendikulāri panelim, un “x” novirze, ko mēra no sfēras centra perpendikulāri panelim.

1.1. Ja paneļi un detaļas u.c. ir pārklāti ar materiāliem, kas ir mīkstāki par A nostiprinājuma cietību 50, iepriekš aprakstīto projekciju mērīšanas procedūru pielieto tikai pēc šādu materiālu noņemšanas.

2. Atskaites zonā novietoto slēdžu, izvelkamu pogu u.c. izvirzījumu mēra, izmantojot tālāk aprakstītās testēšanas iekārtas un metodi.

2.1. Iekārta

2.1.1.

Mēraparatūru izvirzījumiem ir puslodes veida zveltņgalva 165 mm diametrā, kurā atrodas slīdošs zveltnis 50 mm diametrā.

2.1.2.

Zveltņa plakanā gala relatīvais novietojums un zveltņgalvas mala ir redzama graduētajā skalā, kurā rādītājs reģistrē maksimālo iegūstamo mērījumu, kas sasniegts, kad aparātu noņem no testētās detaļas. Minimālais izmērāmais attālums ir 30 mm; mērīšanas skala ir graduēta pusmilimetra iedaļās, lai ļautu noteikt attiecīgo izvirzījumu lielumu.

2.1.3.

Kalibrēšanas procedūra

2.1.3.1.

Iekārtu novieto uz līdzenas virsmas, lai tā asis ir perpendikulāri minētai virsmai. Kad zveltņa plakanais gals pieskaras virsmai, skala ir noregulēta uz nulli.

2.1.3.2.

Starp zveltņa plakano galu un atbalsta virsmu ievieto 10 mm lielu atdalītāju; veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka rādītājs reģistrē šo mērījumu.

2.1.4.

Iekārta izvirzījumu mērīšanai ir redzama šā pielikuma papildinājuma attēlā.

2.2. Testa metode

2.2.1.

Atvelkot atpakaļ zveltni, zveltņgalvā veidojas rieva, un rādītāju novieto pret zveltni.

2.2.2.

Iekārtu ar spēku, kas nepārsniedz 2 daN, pieliek mērāmajam izvirzījumam tā, lai zveltņgalva saskartos ar maksimālo aptverošo virsmas platību.

2.2.3.

Zveltni grūž uz priekšu, līdz tas saskaras ar mērāmo izvirzījumu, un izvirzījuma lielums ir redzams uz skalas.

2.2.4.

Zveltņgalvu noregulē, lai iegūtu maksimālu izvirzījumu. Izvirzījuma lielumu reģistrē.

2.2.5.

Ja divas vai vairāk vadības ierīces atrodas pietiekami tuvu, lai zveltnis vai zveltņgalva tām pieskartos vienlaicīgi, tās aplūko šādi.

2.2.5.1.

Vairākkārtējās vadības ierīces, kas var ietilpt zveltņgalvas rievā, uzskata par vienu izvirzījumu.

2.2.5.2.

Ja citas vadības ierīces, saskaroties ar zveltņgalvu, neļauj veikt normālu testēšanu, tās noņem, un testēšanu veic bez tām. Tās vēlāk var uzstādīt no jauna un testēt atsevišķi ar citām vadības ierīcēm, kas noņemtas, lai atvieglotu procedūru.

Papildinājums

Attēls

Iekārta izvirzījumu mērīšanai

VII PIELIKUMS

Iekārta un procedūra šo noteikumu 5.2.1. Punkta piemērošanai

Tās detaļas (slēdžus, izvelkamas pogas u. c.), ar ko var saskarties, izmantojot turpmāk aprakstīto iekārtu un procedūru, uzskata par tādām, ar kurām ir iespējama pasažiera ceļgalu saskare. Kājas vadības ierīces ir ierīkotas kā pedāļi.

1. Iekārta

1.1. Iekārtas shēma

2. Procedūra

Iekārtu var novietot jebkādā stāvoklī zem mērinstrumentu paneļa tā, lai

2.1.	plakne XX’ paliek paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei;

2.2.	asi X var griezt virs un zem horizontālās plaknes līdz pat 30° leņķiem.

3. Veicot iepriekšminēto testu, jānoņem visi materiāli, kuru A nostiprinājuma cietība ir mazāka par 50.

VIII. PIELIKUMS

Dinamiski noteiktas galvas trieciena zonas noteikšana

1. Dinamiski noteiktas galvas trieciena zonas noteikšana attiecībā uz aizsardzības sistēmu

1.1.	Atšķirībā no 1. pielikumā aprakstītās procedūras pieteikuma iesniedzējs, izmantojot par pārbaužu veikšanu atbildīgā tehniskā dienesta procedūru, var pārliecināties, ka dinamiski noteiktā galvas trieciena zona ir atbilstīga šim transportlīdzekļa tipam.

1.2.

Vienai no turpmākajām metodēm ir jāatbilst dinamiski noteiktas galvas trieciena zonas noteikšanai.

1.2.1.

Transportlīdzekļa trieciena testi

Izmanto, lai noteiktu transportlīdzeklī esošo personu kustību secīgumu attiecībā uz transportlīdzekļa tipā uzstādīto aizsardzības sistēmu ar frontālo triecienu ± 30 ° diapazonā pret fiksētu cietu šķērsli ar vismaz 48,3 km/h trieciena ātrumu. Parasti ir pietiekami testēt 0 °, + 30 ° un – 30 °diapazonā.

Dinamiski noteikta galvas trieciena zona ir jānovērtē attiecībā uz transportlīdzeklī esošām personām (5. procentiles sieviešu, 50. procentiles vīriešu un 95. procentiles vīriešu pieauguša cilvēka manekenu tipi), ikviens no tiem ir novietots to ieteicamajā sēdvietā pirms izgatavotāja noteiktās pārbaudes.

1.2.2.

Ragavu testi

Kustību secīgumu pēta negatīvā paātrinājuma diagrammā, kas ir redzama Noteikumu Nr. 16 astotajā pielikumā (50 km/h ātruma maiņa), ņemot vērā iepriekšminēto manekenu sēriju un veidojot šo manekenu turpmāko pārvietošanās virzienu, kas atbilst manekenu kustībai reālu frontālā trieciena pārbaužu laikā saskaņā ar 1.2.1. punktu.

Manekenu turpmākās pārvietošanās virziens tiek uzskatīts par apmierinošu, ja testa priekšmeta, parasti ķermeņa korpusa, centra līnija aptver ± 18 ° diapazonu no ragavu garenvirziena centra līnijas. Parasti būtu pietiekami testēt 0 °, +18 ° un –18 °.

1.2.3.

Mākslīgi radīta trieciena testēšana

Transportlīdzeklī esošo personu, kuru atveidošanai izmanto 1.2.1. punktā minēto manekenu sēriju, kustības secīgumu analizē saskaņā ar 1.2.1. vai 1.2.2. punktu. Mākslīgi radīto apstākļu metodi izvērtē pie vismaz trijiem trieciena nosacījumiem saskaņā ar 1.2.1. vai 1.2.2. punktu.

2. Dinamiski noteikta galvas trieciena zona iekļauj visas mērinstrumentu paneļa zonas, kam var pieskarties ar ierobežotu transportlīdzeklī esošo personu galvām, izmantojot transportlīdzekļa tipā uzstādīto aizsardzības sistēmu.

3. Ja transportlīdzekļa tipam var uzstādīt dažādas aizsardzības sistēmas, var tikai izpētīt aizsardzības sistēmu ar minimālu veiktspēju. Tomēr aizsardzības sistēmas, kuras vadītājs vai transportlīdzeklī esošā persona var deaktivizēt, ir uzstādāmas saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem vai norādēm īpašnieku rokasgrāmatā.

Ja izgatavotājs paredz aizsardzības sistēmas daļas pastāvīgu deaktivizēšanu, tad šī daļa ir uzstādāma deaktivizētā konfigurācijā.

4. Izgatavotājs vai tā pārstāvis var iesniegt aprēķinus, simulācijas, testu datus vai testu rezultātus, kas atbilstoši apstiprina dinamiski noteiktu galvas trieciena zonu.

IX PIELIKUMS

Cilindriska testēšanas stieņa tipiskais novietojums atbīdāmā jumtā un logu atvērumos

Vadītāja kontrolēta slēdža simbolu paraugi

2. zīmējums

3. zīmējums

(ISO 2575:1998)

X PIELIKUMS

Piezīmes

2.3. punkts

Atskaites zonu nosaka bez atpakaļskata spoguļa. Enerģijas izkliedēšanas testu izpilda bez atpakaļskata spoguļa. Svārsts neietekmē spoguļa montāžu.

2.3. un 2.3.1. punktam

Brīvā zona aiz stūres, kā definēts šajos punktos, attiecas arī uz priekšējo pasažieru galvas trieciena zonu.

Ja ir regulējama stūre, galīgo brīvo zonu samazina līdz brīvās zonas parastajam izmēram katrai braukšanas pozīcijai, kādu var ieņemt stūre.

Ja ir iespējams izvēlēties starp dažādiem stūres ratiem, brīvo zonu nosaka, izmantojot visnelabvēlīgāko stūres ratu ar vismazāko diametru.

2.4. punktam

Mērinstrumentu paneļa līmenis sniedzas visā pasažieru salona platumā, un to nosaka ar aizmugurējiem saskares punktiem vertikālai līnijai ar mērinstrumentu paneli, kad šo līniju virza pāri transportlīdzekļa platumam. Ja vienlaicīgi ir divi vai vairāki saskares punkti, tad mērinstrumentu paneļa līmeņa noteikšanai izmanto zemāko saskares punktu. Attiecībā uz vadības pultīm, ja nav iespējams noteikt mērinstrumentu paneļa līmeni, atsaucoties uz vertikālas līnijas saskares punktiem, tad mērinstrumentu paneļa līmenis ir tur, kur horizontāla līnija 25,4 mm virs priekšējo sēdekļu H punkta šķērso vadības pulti.

2.5. punktam

Transportlīdzekļa malās jumts sākas durvju atvēruma augšējā malā. Parasti jumta sānu malas ir kontūras, kuras veido pārējās virsbūves apakšējā mala (sānskats), kad durvis ir atvērtas. Attiecībā uz logiem jumta sānu robeža ir nepārtraukta caurspīdīga līnija (sānu logu rūšu saskares punkts). Stiprinājumos jumta sānu robeža iet caur savienojuma līniju starp caurspīdīgajām līnijām. Definīcija 2.5. punktā attiecas uz jebkuru jumta atveri aizvērtā stāvoklī transportlīdzeklim, kas definēts 2.7. vai 2.8. punktā. Mērījumu nolūkā neņem vērā lejup vērstos atlokus. Tos uzskata par transportlīdzekļa sānsienas veidojošām daļām.

2.7. punktam

Nenoņemamu aizmugures logu saprot kā cietu konstrukcijas elementu.

Automobiļus ar nenoņemamiem aizmugures logiem no cieta materiāla uzskata par automobiļiem ar atbīdāmu jumtu, kā definēts 2.8. punktā.

2.18. punktam

Attiecībā uz atstarpi starp cieta materiāla malu un paneli šo malu noapaļo līdz izliekuma minimālajam rādiusam atkarībā no atstarpes, kas parādīta 5.1.1. punkta piezīmes tabulā. To piemēro arī, ja izvirzījuma augstums, nosakot atbilstīgi VI pielikuma 1. punktā aprakstītajai procedūrai, ir vienāds ar 3,2 mm vai mazāks.

Ja atstarpe atrodas zonā, kur galvas trieciena tests ir veikts, malas, kas var saskarties testa(-u) laikā un izriet no detaļu pārvietojuma, aizsargā ar minimālo rādiusu 2,5 mm.

5.1.1. punktam

Asa mala ir mala no cieta materiāla ar liekuma rādiusu, kas ir mazāks par 2,5 mm, izņemot izvirzījumiem, kas mazāki par 3,2 mm, mērot no paneļa. Šajā gadījumā nepiemēro minimālo liekuma rādiusu ar noteikumu, ka izvirzījuma augstums nav lielāks kā puse no tā platuma un tā malas nav asas.

Uzskata, ka režģi atbilst noteikumiem, ja tie atbilst šajā tabulā dotajam prasību minimumam:

Atstarpe starp elementiem [mm]	Plakani elementi		Apaļi elementi, minimālais rādiuss [mm]
Atstarpe starp elementiem [mm]	e/min. [mm]	min. rādiuss [mm]	Apaļi elementi, minimālais rādiuss [mm]
0–10	1,5	0,25	0,5
10–15	2,0	0,33	0,75
15–20	3,0	0,50	1,25

5.1.2. punktam

Testa laikā nosaka, vai stiegrojumam izmantotās detaļas trieciena zonā var pārvietoties vai izvirzīties uz āru, palielinot apdraudējumu pasažieriem vai traumu smagumu.

5.1.3. punktam

Šie divi jēdzieni (mērinstrumentu līmenis un apakšējā mala) var būt atšķirīgi. Tomēr šis punkts ir iekļauts 5.1. punktā (… virs mērinstrumentu paneļa līmeņa…) un tādēļ tas ir piemērojams tikai tad, ja šie abi jēdzieni ir kopā. Ja šie abi jēdzieni nav kopā, proti, ja mērinstrumentu paneļa apakšējā mala atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa, to aplūko saskaņā ar 5.3.2.1. punktu, atsaucoties uz 5.8. punktu.

5.1.4. punktam

Ja roktura vai galviņas platuma izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 50 mm un tas atrodas zonā, kurā, ja tās platums būtu mazāks par 50 mm, maksimālo izvirzījumu noteiktu, izmantojot VI pielikuma 2. punktā minēto zveltņgalvas mēraparatūru. Maksimālo izvirzījumu nosaka saskaņā ar VI pielikuma 1. punktu, proti, izmantojot sfēru ar 165 mm diametru un nosakot maksimālo “y” ass augstuma atšķirību. Šķērsgriezuma laukumu izmēra plaknē, kas ir paralēla virsmai, uz kuras ir uzmontēta sastāvdaļa.

5.1.5. punktam

Noteikumu 5.1.4. un 5.1.5. punkts viens otru papildina; piemēro 5.1.5. punkta pirmo teikumu (proti, 37,8 daN liels spēks iebīdīšanai vai atdalīšanai) un pēc tam 5.1.4. punktu attiecībā uz iebīdīšanu līdz izvirzījumam no 3,2 līdz 9,5 mm vai attiecībā uz atdalīšanu – 5.1.5. punkta abus pēdējos teikumus (šķērsgriezuma laukumu mēra pirms spēka piemērošanas). Tomēr, ja praktiskos apstākļos jāpiemēro 5.1.4. punkts (iebīdīšana līdz attālumam zem 9,5 mm un virs 3,2 mm), būtu ērtāk pirms 5.1.5. punktā norādītā 37,8 daN spēka piemērošanas pēc izgatavotāja izvēles pārbaudīt 5.1.4. punkta specifikācijas.

5.1.6. punktam

Tā kā attiecībā uz mīkstu materiālu klātbūtni prasības attiecas tikai uz cieto pamatu, izvirzījumu mēra tikai cietajam pamatam.

Nostiprinājuma cietības mērījumus veic paša testa objekta paraugiem. Ja sakarā ar materiāla stāvokli nav iespējams veikt cietības mērījumu ar A nostiprinājuma metodi, novērtējumam izmanto salīdzināmus mērījumus.

5.2.1. punktam

Neaplūko kāju pedāļus, to plecus un tiešo centrālo mehānismu, izņemot apkārtējo balstu metālu.

Aizdedzes atslēga ir paredzēta, lai nodrošinātu šā punkta prasības, ja tās uz āru izvirzītās daļas sastāv no materiāla, kam ir 60 līdz 80 A nostiprinājuma cietība un vismaz 5 mm biezums, vai uzsegts šāds vismaz 2 mm biezs materiāls uz visām virsmām.

5.2.2. punktam

Kritērijs, kā noteikt, vai saskare ar stāvbremžu vadības ierīci ir iespējama, ir šādu ierīču pielietojums:

Noteikumu I pielikumā norādītā zveltņa imitācija, ja vadības ierīce atrodas virs mērinstrumentu paneļa vai tā līmenī (jāpārbauda saskaņā ar 5.1. punktu un trieciena zonā);

Noteikumu VII pielikumā norādītais leņķis, ja vadības ierīces elements atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa (šajā gadījumā vadības sviru testē saskaņā ar 5.3.2.3. punktu).

5.2.3. punktam

Tehniskās specifikācijas, kas uzskaitītas 5.2.3. punktā, attiecas arī uz plauktiem un tām vadības pults detaļām zem mērinstrumentu paneļa līmeņa, kuras atrodas starp priekšējiem sēdekļiem, ja tie atrodas H punkta priekšpusē. Ja rieva ir noslēgta, to uzskata par cimdu nodalījumu, uz ko neattiecas šīs specifikācijas.

5.2.3.1. punktam

Precizētie izmēri attiecas uz virsmu, pirms tai pievieno materiālu ar A nostiprinājuma cietību 50 (skatīt 5.2.4. punktu). Enerģijas izkliedēšanas testus veic saskaņā ar IV pielikumu.

5.2.3.2. punktam

Ja plaukts atdalās vai salūst, tas nerada bīstamības pazīmes; tas attiecas ne tikai uz apmali, bet arī uz citām malām, kas vērstas uz pasažieru salona pusi, pielietota spēka rezultātā.

Plaukta stiprāko daļu uzskata par piegulošu armatūrai. Tāpat “pamatīgi izkropļots” nozīmē, ka pielietota spēka rezultātā plaukta novirzei, kas izmērīta no sākuma saskares punkta ar testa cilindru, jābūt locījumam vai deformācijai, kas redzama ar neapbruņotu aci. Elastīga deformācija ir pieņemama.

Testa cilindra garums ir vismaz 50 mm.

5.3. punktam

“Cita apdare” iekļauj tādas detaļas kā logu bultiņas, drošības jostu augšējās stiprinājuma vietas un citas detaļas, kas atrodas pēdu vietā un durvju pusē, ja vien šīs detaļas nav aplūkotas iepriekš vai ir izņēmums tekstā.

5.3.2. punktam

Uz to telpu, kas atrodas starp priekšējo starpsienu un mērinstrumentu paneli, kura atrodas augstāk nekā mērinstrumentu paneļa apakšējā mala, neattiecas 5.3. punkta specifikācijas.

5.3.2.1. punktam

Rādiuss 3,2 mm apmērā attiecas uz visām saskarsmes sastāvdaļām, uz kurām attiecas 5.3. punkts, aplūkojot visos pielietojuma stāvokļos.

Izņēmuma kārtā cimdu nodalījumus aplūko tikai noslēgtā stāvoklī, drošības jostas parasti aplūko tikai nostiprinātā stāvoklī, taču jebkura detaļa, kurai ir noteikts nostiprinājuma stāvoklis, arī atbilst 3,2 mm rādiusa prasībai minētajā nostiprinātajā stāvoklī.

5.3.2.2. punktam

Atskaites virsmu atrod, ar 2 daN spēku piemērojot ierīci, kas aprakstīta VI pielikuma 2. punktā. Ja tas nav iespējams, izmanto VI pielikuma 1. punktā aprakstīto metodi ar 2 daN spēku.

Bīstamu izvirzījumu novērtēšana ir tās iestādes ziņā, kas atbild par testiem.

37,8 daN lielu spēku piemēro pat tad, ja sākotnējais izvirzījums ir mazāks par attiecīgi 35 vai 25 mm. Izvirzījumu izmēra zem piemērotās slodzes.

Horizontālo garenvirziena 37,8 daN spēku parasti piemēro ar zveltni, kam ir plakans gals, ne vairāk kā 50 mm diametrā, bet ja tas nav iespējams, var izmantot līdzvērtīgu metodi; piemēram, noņemot šķēršļus.

Līdz ar jaunu modernu durvju dizainu, stikla pacēlāju rokturi reizēm ir iekļauti durvju paneļa formā. Reizēm transportlīdzeklī esošai personai ir grūti vai neiespējami pieskarties rokturim ar celi. Šajā gadījumā tehniskais dienests ar izgatavotāja piekrišanu izlemj, vai veikt noteikto spiešanas testu, vai ne.

5.3.2.3. punktam

Vistālāk izvirzītā daļa attiecībā uz pārnesumu pārslēga sviru ir tā roktura vai galviņas daļa, ar ko pirmo saskaras vertikālā šķērsplakne, kuru pārvieto gareniskā, horizontālā virzienā. Ja kāda no pārnesumu pārslēga sviras vai rokas bremzes daļām atrodas virs H punkta, šī svira būs jāaplūko tā, itkā tā visa atrastos virs H punkta līmeņa.

5.3.4. punktam

Ja horizontālā(-ās) plakne(-es), kas šķērso zemāko priekšējo un aizmugurējo sēdekļu H punktu, nesakrīt, tad nosaka vertikālu plāksni, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena asij un kura šķērso priekšējā sēdekļa H punktu. Brīvo zonu tad aplūko atsevišķi gan priekšējam, gan aizmugurējam pasažieru salonam saistībā ar to attiecīgo H punktu un līdz iepriekšnoteiktajai vertikālajai plaknei.

5.3.4.1. punktam

Pārvietojamus saules aizsegus aplūko visos lietošanas stāvokļos. Saules aizsegu rāmjus neuzskata par cietiem pamatiem (skatīt 5.3.5. punktu).

5.4. punktam

Kad testē jumtu, lai izmērītu tos izvirzījumus un daļas, kam var pieskarties ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm, griestu apšuvums ir jānoņem. Novērtējot precizētos rādiusus, ņem vērā proporcijas un īpašības, kas ir attiecināmas uz griestu apšuvumu. Jumta testējamais laukums sniedzas priekšā un virs šķērsplaknes, kuru ierobežo aizmugurējā sēdeklī novietotā manekena torsa atskaites līnija.

5.4.2.1. punktam

(Skatīt 5.1.1. punktu “asu malu” definīcijai).

Lejupvērstu izvirzījumu jumtam parasti mēra saskaņā ar VI pielikuma 1. punktu.

Izvirzītās detaļas platumu mēra taisnā leņķī attiecībā pret izvirzījuma līniju. Jo īpaši cietais jumta ribojums neizvirzās no jumta iekšējās virsmas vairāk par 19 mm.

5.5. punktam

Visām atbīdāmu jumtu ribām jāatbilst 5.4. punktam, ja sfērai ar 165 mm diametru iespējams ar tām saskarties.

5.5.1.2., 5.5.1.2.1., 5.5.1.2.2. punktam

Atvēršanas un vadības ierīces miera stāvoklī un ar aizvērtu jumtu atbilst visiem precizētajiem nosacījumiem.

5.5.1.2.3. punktam

37,8 daN lielu spēku piemēro pat tad, ja sākotnējais izvirzījums ir 25 mm vai mazāks. Izvirzījumu izmēra, piemērojot slodzi.

37,8 daN lielu spēku, ko piemēro trieciena virzienā, kas IV pielikumā noteikts kā pieskare zveltņgalvas trajektorijai, parasti piemēro ar tāda zveltņa palīdzību, kam ir plakans gals un diametrs ne lielāks par 50 mm, bet, ja tas nav iespējams, var izmantot līdzvērtīgu metodi, piemēram, noņemot šķēršļus.

“Miera stāvoklis” ir vadības ierīces stāvoklis, kad tā ir noslēgtā stāvoklī.

5.6. punktam

Pārveidojamo virsējo daļu stieņu sistēma nepārstāv pretapgāšanās stieni.

5.6.1. punktam

Priekšējā stikla augšējā daļa sākas virs priekšējā stikla caurspīdīgās kontūras.

5.7.1.1. punktam

Skatīt 5.1.1. punktu “asu malu” definīcijai.

5.7.1.2. punktam

Nosakot priekšējo sēdekļu atzveltnes galvas trieciena zonu, par šīs sēdekļa atzveltnes sastāvdaļu uzskata jebkuru konstrukciju, kas nepieciešama sēdekļa atzveltnes atbalstam.

5.7.1.2.3. punktam

Arī sēdekļu rāmju polsterējumā jāizvairās no bīstami raupjas virsmas un asām malām, kas varētu palielināt transportlīdzeklī sēdošajiem smagu miesas bojājumu risku.

I PIELIKUMAM

Galvas trieciena zonas noteikšana

2.1.1.2. punktam

Izvēle starp abām augstuma noteikšanas metodēm paliek izgatavotāja ziņā.

2.2. punktam

Nosakot saskares punktus, mēraparatūras pleca garumu konkrētās darbības laikā nemaina. Katra darbība sākas no vertikāla stāvokļa.

3. punktam

25,4 mm izmērs ir mērījums no horizontālās plaknes, kura šķērso H punktu, līdz horizontālajai pieskarei zveltņgalvas zemākajam profilam.

IV PIELIKUMAM

Enerģiju izkliedējošu materiālu testēšanas procedūra

1.4. punktam

Attiecībā uz jebkuras sastāvdaļas lūzumu enerģijas izkliedēšanas testa laikā skatīt piezīmi 5.1.2. punktā.

V PIELIKUMAM

H punkta un torsa faktiskā leņķa noteikšanas procedūra sēdvietām mehāniskajos transportlīdzekļos

4. punktam

Lai noteiktu H punktu jebkuram sēdeklim, pārējos sēdekļus vajadzības gadījumā var izņemt.