1. PIELIKUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

PAZIŅOJUMS

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMES IZVIETOJUMS

A paraugs

(Skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

a = 8 mm min.

Šī transportlīdzeklim piestiprinātā apstiprinājuma zīme norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību sānu sadursmes gadījumā ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 95. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 95 prasībām, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

B paraugs

(Skatīt šo noteikumu 4.6. punktu)

a = 8 mm min.

Šāda apstiprinājuma zīme uz transportlīdzekļa norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 95 un Nr. 24 (*1). (Attiecībā uz pēdējiem minētajiem noteikumiem, papildu simbols, kas seko noteikumu numuram, norāda, ka koriģētais absorbcijas koeficients ir 1,30 m-1). Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka attiecīgo apstiprinājumu piešķiršanas dienā Noteikumos Nr. 95 bija iekļauta 01. grozījumu sērija un Noteikumos Nr. 24 bija iekļauta 03. grozījumu sērija.

---

(*1)  Pēdējais numurs ir tikai piemērs.

3. PIELIKUMS

METODE, KĀ NOTEIKT H PUNKTU UN FAKTISKO RUMPJA LEŅĶI MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU SĒDVIETĀM

1.   MĒRĶIS

Šajā pielikumā aprakstīto metodi izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi vienai vai vairākām mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām un pārbaudītu izmērītos datus attiecībā uz transportlīdzekļa ražotāja dotajām konstrukcijas specifikācijām (1).

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā izmantotas turpmāk minētās definīcijas.

2.1.

“Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1

H punkts un R punkts un to attiecība,

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un projektētais rumpja leņķis un to attiecība.

2.2.

“H punkta trīsdimensiju manekens” (3-D H manekens) ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktus un faktiskos rumpja leņķus. Minētā ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.

“H punkts” ir rumpja un augšstilba šarnīra centrs 3-D H manekenā, kas uzstādīts transportlīdzekļa sēdeklī saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu. H punkts atrodas ierīces ass vidū starp 3-D H manekenam abās pusēs redzamajiem H punkta ass galiem. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides sk. 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto metodi to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.

“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir projektētais punkts, ko katrai sēdvietai definē transportlīdzekļa ražotājs un ko nosaka attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmu.

2.5.

“Rumpja līnija” ir 3-D H manekena zondes ass, kad zonde ir pilnībā atvirzīta atpakaļ.

2.6.

“Faktiskais rumpja leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kas iet caur H punktu, un rumpja līniju, izmantojot 3-D H manekena muguras leņķa kvadrantu. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst projektētajam rumpja leņķim (pielaides sk. 3.2.2. punktā).

2.7.

“Projektētais rumpja leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kura iet caur R punktu un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam atzveltnes stāvoklim, ko nosaka transportlīdzekļa ražotājs.

2.8.

“Transportlīdzeklī esošas personas vidusplakne” (C/LO) ir katrā izraudzītajā sēdvietā novietotā 3-D H manekena vidusplakne; to attēlo H punkta koordināta uz Y ass. Atsevišķiem sēdekļiem sēdekļa vidusplakne sakrīt ar transportlīdzeklī esošas personas vidusplakni. Citiem sēdekļiem transportlīdzeklī esošas personas vidusplakni nosaka ražotājs.

2.9.

“Trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītā sistēma.

2.10.

“Norādes zīmes” ir tādi fiziski punkti (caurumi, virsmas, marķējumi vai robojumi) uz transportlīdzekļa virsbūves, ko nosaka ražotājs.

2.11.

“Transportlīdzekļa mērīšanas stāvoklis” ir transportlīdzekļa stāvoklis, ko nosaka norādes zīmju koordinātas trīsdimensiju koordinātu sistēmā.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Datu noformējums

Par katru sēdvietu gadījumos, ja ir vajadzīgi atskaites dati, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu nosacījumiem, turpmāk uzskaitītos datus vai attiecīgu datu daļu noformē tā, kā norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā:

3.1.1.

R punkta koordinātas trīsdimensiju koordinātu sistēmā;

3.1.2.

projektēto rumpja leņķi;

3.1.3.

visus norādījumi, kas vajadzīgi sēdekļa noregulēšanai (ja tas ir regulējams) mērīšanas stāvoklī, kurš noteikts 4.3. punktā.

3.2.   Attiecība starp mērījumu datiem un konstrukcijas specifikācijām

3.2.1.

H punkta koordinātas un faktisko rumpja leņķa vērtību, ko iegūst ar metodi, kas izklāstīta 4. punktā, attiecīgi salīdzina ar R punkta koordinātām un ražotāja norādīto projektēto rumpja leņķa vērtību.

3.2.2.

R punkta un H punkta relatīvo novietojumu un attiecību starp projektēto rumpja leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai uzskata par apmierinošu, ja H punkts, kas noteikts pēc tā koordinātām, atrodas kvadrātā, kura malas ir 50 mm garas un kura diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis ir 5o robežās no projektētā rumpja leņķa.

3.2.3.

Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un projektēto rumpja leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu nosacījumiem.

3.2.4.

Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst 3.2.2. punkta prasībām, tad H punktu un faktisko rumpja leņķi nosaka vēl divreiz (pavisam trīs reizes). Ja, veicot šīs trīs darbības, divu darbību rezultāti atbilst prasībām, piemēro 3.2.3. punkta nosacījumus.

3.2.5.

Ja, veicot šīs trīs 3.2.4. punktā aprakstītās darbības, vismaz divu darbību rezultāti neatbilst 3.2.2. punkta prasībām vai, ja pārbaudi nevar izdarīt, jo transportlīdzekļa ražotājs nav sniedzis informāciju attiecībā uz R punkta atrašanās vietu vai attiecībā uz projektēto rumpja leņķi, izmanto trīs izmērīto punktu centroīdu vai trīs izmērīto leņķu vidējo rādītāju un uzskata to par piemērojamu visos gadījumos, kad šajos noteikumos minēts R punkts vai projektētais rumpja leņķis.

4.   H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS METODE

4.1.

Pēc ražotāja ieskata transportlīdzekli pirms tam tur 20 ± 10 oC temperatūrā, lai panāktu, ka sēdekļa materiāls sasniedz istabas temperatūru. Ja uz pārbaudāmā sēdekļa neviens nav sēdējis, 70 līdz 80 kg smags cilvēks vai ierīce divreiz pa minūtei apsēžas/tiek novietota uz sēdekļa, lai iespiestu spilvenu un atzveltni. Pēc ražotāja pieprasījuma vismaz 30 minūtes pirms 3-D H manekena uzstādīšanas neviens sēdekļa komplekts netiek noslogots.

4.2.

Transportlīdzeklis atrodas mērīšanas stāvoklī, kā noteikts 2.11. punktā.

4.3.

Ja sēdeklis ir regulējams, to vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastajā braukšanas stāvoklī, ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs, ņemot vērā tikai sēdekļa regulēšanu garenvirzienā, izņemot sēdekļa gājienu, kas nav paredzēts parastajiem braukšanas stāvokļiem. Ja ir citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikālās, leņķa, atzveltnes utt.), tad to noregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs. Sēdekļiem ar atsperojumu vertikālo stāvokli stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis ražotājs.

4.4.

Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar 3-D H manekenu, pārklāj ar pietiekami lielu un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, kas raksturots kā vienkāršs kokvilnas audums ar 18,9 pavedieniem uz vienu cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem. Ja sēdekli testē ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras novieto sēdekli, jābūt ar tādiem pašiem pamatparametriem (2) kā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras sēdekli paredzēts izmantot.

4.5.

3-D H manekena pamatnes un muguras daļas komplektu noliek tā, lai transportlīdzeklī esošās personas vidusplakne (C/LO) sakristu ar 3-D H manekena vidusplakni. Pēc ražotāja pieprasījuma 3-D H manekenu drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret C/LO, ja 3-D H manekens atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala neļauj 3-D H manekenu regulēt.

4.6.

Pieliek pēdas un apakšstilba komplektus pamatnes komplektam vai nu pa vienam, vai izmantojot T veida stieņa un apakšstilbu komplektu. Līnija, kas iet caur redzamajiem H punkta ass galiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa vidus garenplaknei.

4.7.

3-D H manekena pēdu un kāju stāvokli noregulē šādi.

4.7.1.   Izraudzītā sēdvieta – vadītāja un malējā priekšējā pasažiera sēdvieta.

4.7.1.1.

Abus pēdu un kāju komplektus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas atrastos dabiskā stāvoklī uz grīdas, ja vajadzīgs, starp darbināmajiem pedāļiem. Ja iespējams, kreiso pēdu novieto apmēram tādā pašā attālumā pa kreisi no 3-D H manekena vidusplaknes kā labo pēdu pa labi. Spirta līmeņrādi, ar ko pārbauda 3-D H manekena šķērsvirziena novietojumu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot pamatni vai pavirzot kājas un pēdas komplektu uz aizmuguri. Līnija, kas iet caur redzamajiem H punkta ass galiem, paliek perpendikulāra sēdekļa vidus garenplaknei.

4.7.1.2.

Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso pēdu nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā atbalstās. Saglabā redzamo ass galu orientāciju.

4.7.2.   Izraudzītā sēdvieta – malējā aizmugurējā.

Attiecībā uz aizmugurējiem sēdekļiem vai papildu sēdekļiem, kājas novieto tā, kā noteicis ražotājs. Ja pēdas tad balstās uz grīdas dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, kalpo par atskaites pēdu un otru pēdu novieto tā, lai spirta līmeņrādis, ar ko pārbauda ierīces sēdvietas šķērsvirziena novietojumu, būtu vērsts horizontāli.

4.7.3.

Citas izraudzītās sēdvietas. Ievēro pamatmetodi, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa ražotājs.

4.8.

Piestiprina apakšstilba un augšstilbu atsvarus un noregulē 3-D H manekenu.

4.9.

Noliec muguras daļu uz priekšu līdz priekšējai atdurei un atvelk 3-D H manekenu no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida stieni. Maina 3-D H manekena stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm:

4.9.1.

Ja 3-D H manekens tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu metodi. Ļauj 3-D H manekenam slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida stienim vairs nav vajadzīga, t. i., līdz pamatne saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina zemākās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja 3-D H manekens netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu metodi. Liek 3-D H manekenam slīdēt atpakaļ, pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi T veida stienim, līdz pamatne saskaras ar sēdekļa atzveltni (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10.

Pieliek 100 ± 10 N slodzi 3-D H manekena muguras daļas komplektam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadranta un T veida stieņa virsmas. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas iet gar minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba stieņa (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras daļu atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Jābūt uzmanīgiem procedūras atlikušajā daļā, lai novērstu 3-D H manekena slīdēšanu uz priekšu.

4.11.

Uzliek labā un kreisā gurna atsvarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja atsvarus. Saglabā 3-D H manekena līmeni.

4.12.

Noliec muguras daļu uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Izkustina 3-D H manekenu no vienas puses uz otru 10o lielā lokā (5o uz katru pusi no vertikālās vidusplaknes), izdarot trīs pilnus ciklus, lai nepieļautu, ka starp 3-D H manekenu un sēdekli rodas berze. Kamēr manekenu kustina, 3-D H manekena T veida stienis var tiekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida stienis jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānisku slodzi kustināšanas laikā. Jābūt uzmanīgiem, turot T veida stieni un kustinot 3-D H manekenu, lai nodrošinātu to, ka nekādas nejaušas ārējas slodzes netiek pieliktas vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ. Šajā laikā 3-D H manekena pēdas nevajag stabilizēt vai turēt. Ja pēdas maina stāvokli, tām uz brīdi jāļauj palikt šādā stāvoklī. Uzmanīgi atliec muguras daļu atpakaļ pret atzveltni un pārbauda, vai abi spirta līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja 3-D H manekena kustināšanas laikā ir izkustējušās pēdas, to stāvoklis jāmaina šādi:   pēc kārtas paceļ katru pēdu no grīdas tikai tik, cik vajadzīgs, lai nerastos papildu pēdas kustība. Šīs pacelšanas laikā kājas brīvi griežas, netiek pieliktas nekādas uz priekšu vērstas vai sāniskas slodzes. Kad katru pēdu noliek atpakaļ lejup vērstā stāvoklī, papēdim jāsaskaras ar konstrukciju, kas ir tam paredzēta.   Pārbauda, vai sānu spirta līmeņrādis ir nulles stāvoklī; vajadzības gadījumā muguras daļas augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai noregulētu 3-D H manekena pamatni uz sēdekļa.

4.13.

Turot T veida stieni, lai 3-D H manekens neslīdētu uz priekšu pa sēdekļa spilvenu, turpina šādi: a) atvirza muguras daļu atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes; b) muguras leņķa stienim pēc kārtas pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, tādā augstumā, kurš ir aptuveni rumpja smagumu centrā, līdz gūžas leņķa kvadranta rādījumi liecina, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākts stabils stāvoklis. Rūpīgi seko, lai uz 3-D H manekenu neiedarbotos ārējas uz leju vai sāniem vērstas slodzes. Ja 3-D H manekena līmenis jāregulē vēlreiz, muguras daļu pagriež uz priekšu, noregulē vēlreiz un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14.

Veic visus mērījumus.

4.14.1.

H punkta koordinātas mēra trīsdimensiju koordinātu sistēmā.

4.14.2.

Faktisko rumpja leņķi nolasa 3-D H manekena muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir pilnīgi atvirzīta atpakaļ.

4.15.

Ja vēlams atkārtoti uzstādīt 3-D H manekenu, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļu komplektu nenoslogo. 3-D H manekenu neatstāj uzliktu uz sēdekļa komplekta ilgāk par laiku, kas vajadzīgs, lai izdarītu testu.

4.16.

Ja sēdekļus vienā rindā var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto 3-D H manekenu nosēdinot vietā, ko uzskata par raksturīgu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis,

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.

---

(1)  Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot “H punkta trīsdimensiju manekenu” vai metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt ražotāja norādīto R punktu.

(2)  Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

4. PIELIKUMS

SADURSMES TESTA PROCEDŪRA

1.   IEKĀRTAS

1.1.   Testēšanas vieta

Testēšanas vieta ir pietiekami liela, lai tajā varētu novietot mobilas deformējamas barjeras dzinējsistēmu un pēc trieciena izdarīšanas pārvietot transportlīdzekli, kam izdarīts trieciens, un uzstādīt testa aprīkojumu. Vieta, kurā notiek transportlīdzekļa sadursme un pārvietošana, ir horizontāla, līdzena un nepiesārņota, kā arī līdzinās parastai, sausai, gludai ceļa virsmai.

2.   TESTA APSTĀKĻI

2.1.

Testējamais transportlīdzeklis ir nekustīgs.

2.2.

Mobilā deformējamā barjera atbilst parametriem, kas noteikti šo noteikumu 5. pielikumā. Pārbaudes prasības izklāstītas 5. pielikuma papildinājumā. Mobilā deformējamā barjera ir aprīkota ar piemērotu ierīci, kas novērš otru triecienu transportlīdzeklim, kuram izdarīts trieciens.

2.3.

Mobilās deformējamās barjeras gareniskās vertikālās vidusplaknes trajektorija ir perpendikulāra triecienu guvušā transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai vidusplaknei.

2.4.

Mobilās deformējamās barjeras gareniskā vertikālā vidusplakne ± 25 mm robežās atbilst vertikālajai šķērsplaknei, kasa iet caur tā priekšējā sēdekļa R punktu, kas atrodas testētā transportlīdzekļa tajā pusē, kurā izdarīts trieciens. Horizontālā vidusplakne, ko ierobežo priekšpuses virsmas ārējās vertikālās sānu plaknes, trieciena brīdī atrodas starp divām plaknēm, kuras nosaka pirms testa un kuras atrodas 25 mm virs iepriekš noteiktās plaknes un zem tās.

2.5.

Aprīkojums atbilst ISO standartam 6487:1987, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

2.6.

Testa manekena stabilizētā temperatūra sānu triecientestā ir 22 ± 4 oC.

3.   TESTA ĀTRUMS

Mobilās deformējamās barjeras ātrums trieciena brīdī ir 50 ± 1 km/h. Šo ātrumu stabilizē vismaz 0,5 m pirms trieciena. Mērījumu precizitāte: 1 procents. Taču, ja tests veikts ar lielāku trieciena ātrumu un transportlīdzeklis atbildis prasībām, testu uzskata par apmierinošu.

4.   TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS

4.1.   Vispārīgā specifikācija

Testējamais transportlīdzeklis ir izgatavots sērijveidā, tam ir viss standarta aprīkojums un tas ir normālā tehniskā kārtībā. Var trūkt dažu detaļu vai tās var aizstāt ar ekvivalentām masām, ja skaidri redzams, ka šis trūkums vai aizstāšana neietekmē testa rezultātus.

4.2.   Transportlīdzekļa aprīkojuma specifikācija

Testējamā transportlīdzeklī ir viss papildu aprīkojums vai apdares elementi, kas varētu ietekmēt testa rezultātus.

4.3.   Transportlīdzekļa masa

4.3.1.

Testējamā transportlīdzekļa atskaites masa atbilst šo noteikumu 2.10. punktā noteiktajai masai. Transportlīdzekļa masu pielāgo ar precizitāti ± 1 % no atskaites masas.

4.3.2.

Degvielas tvertni piepilda ar ūdeni līdz 90 procentiem no pilnas degvielas tvertnes tilpuma masas, kā noteicis ražotājs.

4.3.3.

Visas citas sistēmas (bremzes, dzesēšana u. c.) var būt tukšas; šajā gadījumā šķidrumu masu kompensē.

4.3.4.

Ja mēraparāta masa transportlīdzeklī pārsniedz pieļaujamos 25 kg, to drīkst kompensēt ar samazinājumiem, kam nav būtiskas ietekmes uz testa rezultātiem.

4.3.5.

Mēraparāta masa nedrīkst mainīt katras ass atskaites noslodzi vairāk par 5 %, jebkurā variantā nepārsniedzot 20 kg.

5.   TRANSPORTLĪDZEKĻA SAGATAVOŠANA

5.1.

Sānu logi ir aizvērti vismaz trieciena pusē.

5.2.

Durvis ir aizvērtas, bet ne bloķētas.

5.3.

Transmisija atrodas neitrālā pozīcijā un stāvbremze ir atvienota.

5.4.

Sēdekļa regulējamos elementus komforta vajadzībām, ja tādi ir, noregulē transportlīdzekļa ražotāja noteiktajā pozīcijā.

5.5.

Sēdekli ar manekenu un tā elementus, ja tie ir regulējami, noregulē šādi.

5.5.1.

Garenvirziena regulēšanas ierīci ar ieslēgtu bloķēšanas ierīci novieto pozīcijā, kas ir vistuvāk vidum starp galējo priekšējo un galējo aizmugurējo pozīciju; ja viduspunkts atrodas starp divām pozīcijām, izvēlas to pozīciju, kas ir vairāk uz aizmuguri.

5.5.2.

Pagalvi noregulē tādā veidā, lai tā augšējā virsma atrastos manekena galvas gravitācijas centra līmenī; ja tas nav iespējams, pagalvim jābūt galējā augšējā pozīcijā.

5.5.3.

Ja ražotājs nav norādījis citādi, sēdekļa atzveltni novieto tā, lai H punkta trīsdimensiju manekena ķermeņa atskaites līnija atrastos pret aizmuguri vērstā 25o ± 1o leņķī.

5.5.4.

Visi pārējie sēdekļa regulējumi atrodas regulējuma diapazona viduspunktā; taču, ja transportlīdzekļa tipam ir regulējami un fiksēti sēdekļi, augstumu noregulē pozīcijā, kas atbilst fiksētā sēdekļa augstumam. Ja bloķēšanas pozīcijas nevar noregulēt attiecīgajos regulējuma diapazona viduspunktos, izmanto tās pozīcijas, kas ir nākamās aiz viduspunkta virzienā uz aizmuguri, leju vai uz transportlīdzekļa ārējo malu. Regulēšanai, kas notiek ar rotācijas palīdzību (slīpums), uz aizmuguri nozīmē regulēšanas virzienu, kad manekena galva tiek virzīta uz aizmuguri. Ja manekens neietilpst pasažierim parasti paredzētajā vietā, piemēram, tā galva atduras pret griestu polsterējumu, nodrošina 1 cm atstarpi, šajā nolūkā izmantojot papildu regulēšanas iespējas, sēdekļa atzveltnes leņķi vai regulēšanu uz priekšu un atpakaļ.

5.6.

Ja ražotājs nav norādījis citādi, pārējos priekšējos sēdekļus, ja iespējams, noregulē tādā pašā pozīcijā, kādā atrodas sēdeklis ar manekenu.

5.7.

Ja stūres rats ir regulējams, visus noregulējumus iestata viduspozīcijās.

5.8.

Gaisa spiediens riepās atbilst transportlīdzekļa ražotāja noteiktajam spiedienam.

5.9.

Testējamo transportlīdzekli novieto horizontāli tā ripošanas asij un ar atbalstiem notur šādā pozīcijā, līdz sānu triecientesta manekens ir novietots paredzētajā vietā un ir pabeigti visi priekšdarbi.

5.10.

Transportlīdzeklis ir parastā stāvoklī saskaņā ar iepriekš minētajā 4.3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Transportlīdzekļus ar balstiekārtu, kas ļauj regulēt to klīrensu, testē normālos izmantošanas apstākļos ar ātrumu 50 km/h, kā noteicis transportlīdzekļa ražotājs. Vajadzības gadījumā to nodrošina ar papildu stiprinājumu palīdzību, bet šādi stiprinājumi nedrīkst ietekmēt testējamā transportlīdzekļa reakciju trieciena laikā.

6.   SĀNU TRIECIENTESTA MANEKENS UN TĀ UZSTĀDĪŠANA

6.1.

Sānu triecientesta manekens atbilst 6. pielikumā noteiktajām specifikācijām un to novieto priekšējā sēdeklī trieciena pusē saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā izklāstīto procedūru.

6.2.

Izmanto transportlīdzeklim paredzētās drošības jostas vai citas ierobežotājsistēmas. Jostām jābūt apstiprināta tipa jostām saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16 vai citām līdzvērtīgām prasībām, un tām jābūt uzmontētām uz stiprinājumiem, kas atbilst Noteikumiem Nr. 14 vai citām līdzvērtīgām prasībām.

6.3.

Drošības jostu un ierobežotājsistēmu noregulē atbilstoši manekenam saskaņā ar ražotāja norādījumiem; ja ražotāja norādījumu nav, augstumu noregulē viduspozīcijā; ja šī pozīcija nav iespējama, izmanto nākamo zemāko pozīciju.

7.   MĒRĪJUMI, KO VEIC AR SĀNU TRIECIENTESTA MANEKENU

7.1.

Reģistrē šādu mērierīču nolasījumus.

7.1.1.   Mērījumi manekena galvā

Galīgais triaksiālais paātrinājums ir vērsts uz galvas gravitācijas centru. Galvas kanāla iekārtas atbilst ISO standartam 6487:1987

CFC: 1 000 Hz un

CAC: 150 g.

7.1.2.   Mērījumi manekena krūškurvī

Trim krūškurvja ribu ieliekuma kanāliem jāatbilst ISO standartam 6487:1987

CFC: 1 000 Hz

CAC: 60 mm.

7.1.3.   Mērījumi manekena iegurnī

Iegurņa kanāls, uz kuru tiek izdarīts spiediens, atbilst ISO standartam 6487:1987

CFC: 1 000 Hz

CAC: 15 kN

7.1.4.   Mērījumi manekena vēderdobumā

Vēderdobuma kanāli, uz kuriem tiek izdarīts spiediens, atbilst ISO standartam 6487:1987

CFC: 1 000 Hz

CAC: 5 kN

5. PIELIKUMS

MOBILĀS DEFORMĒJAMĀS BARJERAS PARAMETRI

1.   MOBILĀS DEFORMĒJAMĀS BARJERAS PARAMETRI

1.1.

Mobilā deformējamā barjera (MDB) ietver gan triecienelementu, gan vagoneti.

1.2.

Kopējā masa ir 950 ± 20 kg.

1.3.

Gravitācijas centrs atrodas 10 mm robežās vertikālajā gareniskajā vidusplaknē, 1 000 ± 30 mm aiz priekšējās ass un 500 ± 30 mm virs zemes.

1.4.

Attālums starp triecienelementa priekšpusi un barjeras gravitācijas centru ir 2 000 ± 30 mm.

1.5.

Triecienelementa klīrenss ir 300 ± 5 mm no zemākās priekšējās plāksnes zemākās malas, mērot statiskos apstākļos pirms trieciena.

1.6.

Attālums starp vagonetes riteņiem priekšā un aizmugurē ir 1 500 ± 10 mm.

1.7.

Vagonetes riteņu bāze ir 3 000 ± 10 mm.

2.   TRIECIENELEMENTA PARAMETRI

Triecienelements sastāv no sešiem atsevišķiem šūnveidīga alumīnija materiāla blokiem, kas apstrādāti, lai sniegtu pakāpeniski pieaugošu slodzes līmeni ar pieaugošu ieliekumu (sk. 2.1. punktu). Priekšējās un aizmugurējās alumīnija plāksnes ir pievienotas šūnveidīgā alumīnija materiāla blokiem.

2.1.   Šūnveidīgie bloki

2.1.1.   Ģeometriskie parametri

2.1.1.1.

Triecienelements sastāv no sešiem atsevišķiem savienotiem blokiem, kuru forma, izmērs un novietojums norādīts 1. un 2. attēlā. Zonas ir noteiktas kā 500 ± 5 mm × 250 ± 3 mm 1. un 2. attēlā. Vērtība 500 mm jāmēra šūnveidīgā alumīnija konstrukcijas W virzienā un vērtība 250 mm – L virzienā (sk. 3. attēlu).

2.1.1.2.

Triecienelements ir sadalīts 2 rindās. Zemākā rinda pēc iepriekšējas saspiešanas ir 250 ± 3 mm augsta un 500 ± 2 mm dziļa (sk. 2.1.2. punktu) un par 60 ± 2 mm dziļāka nekā augšējā rinda.

2.1.1.3.

Bloki jānovieto 1. attēlā noteikto sešu zonu centrā un katram blokam (ieskaitot nepilnās šūnas) pilnībā jāpārklāj katrai zonai noteiktā platība.

2.1.2.   Iepriekšēja saspiešana

2.1.2.1.

Iepriekšēju saspiešanu veic uz tā šūnveidīgā materiāla bloka virsmas, kuram piestiprinātas priekšējās plātnes.

2.1.2.2.

Pirms testēšanas 1., 2. un 3. bloka augšējā virsma jāsaspiež par 10 ± 2 mm, lai iegūtais dziļums būtu 500 ± 2 mm (2. attēls).

2.1.2.3.

Pirms testēšanas 4., 5. un 6. bloka augšējā virsma jāsaspiež par 10 ± 2 mm, lai iegūtais dziļums būtu 440 ± 2 mm.

2.1.3.   Materiālu parametri

2.1.3.1.

Šūnu izmēri ir 19 mm ± 10 procenti katram blokam (sk. 4. attēlu).

2.1.3.2.

Augšējās rindas šūnām jābūt izgatavotām no 3003 alumīnija.

2.1.3.3.

Apakšējās rindas šūnām jābūt izgatavotām no 5052 alumīnija.

2.1.3.4.

Šūnveidīgā alumīnija materiāla bloki jāapstrādā tā, lai tad, kad tos statiski saspiež (saskaņā ar 2.1.4. punktā noteikto procedūru), spēka ieliekuma līkne atrastos robežās, kas katram no sešiem blokiem noteikts šā pielikuma 1. papildinājumā. Turklāt apstrādātais šūnveidīgais materiāls, ko izmanto šūnveidīgā materiāla blokos, kurus paredzēts izmantot barjeras celtniecībā, jānotīra, lai atbrīvotu to no jebkādām atliekvielām, kas varētu būt radušās, apstrādājot neapstrādātu šūnveidīgu materiālu.

2.1.3.5.

Bloku masa katrā partijā neatšķiras vairāk kā par 5 procentiem no vidējās bloku masas šajā partijā.

2.1.4.   Statiskais tests

2.1.4.1.

No katras apstrādātā šūnveidīgā materiāla serdeņa partijas paņemto paraugu testē saskaņā ar 5. punktā aprakstīto statiskā testa procedūru.

2.1.4.2.

Katra testētā bloka spēka saspiešanas vērtība atrodas spēka ieliekuma robežās, kas noteiktas 1. papildinājumā. Statiskās spēka–ieliekuma robežas ir noteiktas katram barjeras blokam.

2.1.5.   Dinamikas tests

2.1.5.1.

Dinamiskās deformācijas parametri, kad tiek izdarīts trieciens saskaņā ar 6. punktā aprakstīto protokolu.

2.1.5.2.

Ir pieļaujamas atkāpes no spēka novirzes koridoru robežlielumiem, kas raksturo triecienelementa stingrību saskaņā ar 2. papildinājumu, ja:

2.1.5.2.1.

atkāpe rodas pēc trieciena sākuma un pirms triecienelementa deformācija sasniedz 150 mm;

2.1.5.2.2.

atkāpe nepārsniedz 50 procentus no tuvākā momentānā noteiktā koridora robežlieluma;

2.1.5.2.3.

katrai atkāpei atbilstošais ieliekums nav lielāks par 35 mm no ieliekuma, un šo ieliekumu summa nepārsniedz 70 mm (sk. šā pielikuma 2. papildinājumu);

2.1.5.2.4.

tās enerģijas summa, kas atvasināta no atkāpes ārpus koridora, nepārsniedz 5 procentus no attiecīgā bloka bruto enerģijas.

2.1.5.3.

Elementa 1. un 3. bloks ir identiski. To stingrība ir tik liela, ka spēka ieliekuma līknes atrodas starp 2.a attēlā redzamajiem koridoriem.

2.1.5.4.

Elementa 5. un 6. bloks ir identiski. To stingrība ir tik liela, ka spēka ieliekuma līknes atrodas starp 2.d attēlā redzamajiem koridoriem.

2.1.5.5

Elementa 2. bloka stingrība ir tik liela, ka spēka ieliekuma līknes atrodas starp 2.b attēlā redzamajiem koridoriem.

2.1.5.6.

Elementa 4. bloka stingrība ir tik liela, ka spēka ieliekuma līknes atrodas starp 2.c attēlā redzamajiem koridoriem.

2.1.5.7.

Visa triecienelementa spēka–ieliekums atrodas starp 2.e attēlā redzamajiem koridoriem.

2.1.5.8.

Spēka–ieliekuma līknes pārbauda, izmantojot testu, kas aprakstīts 5. pielikuma 6. punktā, kuru veido barjeras trieciens pret dinamometrisko sienu ar ātrumu 35 ±0,5 km/h.

2.1.5.9.

Izkliedētā enerģija (1) pret 1. un 3. bloku testa laikā ir vienāda ar 9,5 ± 2 kJ attiecībā uz šiem blokiem.

2.1.5.10.

Izkliedētā enerģija pret 5. un 6. bloku testa laikā ir vienāda ar 3,5 ± 1 kJ attiecībā uz šiem blokiem.

2.1.5.11.

Izkliedētā enerģija pret 4. bloku ir vienāda ar 4 ± 1 kJ.

2.1.5.12.

Izkliedētā enerģija pret 2. bloku ir vienāda ar 15 ± 2 kJ.

2.1.5.13.

Kopējā izkliedētā enerģijai trieciena laikā ir vienāda ar 45 ± 3 kJ.

2.1.5.14.

Maksimālā triecienelementa deformācija no pirmā saskarsmes punkta, ko aprēķina, integrējot akselerometru datus saskaņā ar 6.6.3. punktu, ir vienāda ar 330 ± 20 mm.

2.1.5.15.

Galīgā atlikusī statiskā triecienelementa deformācija, ko mēra pēc dinamikas testa B līmenī (2. attēls) ir vienāda ar 310 ± 20 mm.

2.2.   Priekšējās plāksnes

2.2.1.   Ģeometriskie parametri

2.2.1.1.

Priekšējās plāksnes ir 1 500 ± 1 mm platas un 250 ± 1 mm augstas. To biezums ir 0,5 ±0,06 mm.

2.2.1.2.

Samontēta triecienelementa kopējie izmēri (noteikti 2. attēlā) ir: platums 1 500 ±2,5 mm un augstums 500 ±2,5 mm.

2.2.1.3.

Apakšējās priekšējās plāksnes augšējā mala atbilst augšējās priekšējās plāksnes apakšējai malai 4 mm robežās.

2.2.2.   Materiālu parametri

2.2.2.1.

Priekšējās plāksnes izgatavotas no AlMg2 līdz AlMg3 sērijas alumīnija ar stiepes deformāciju ≥ 12 % un galīgo stiepes izturību (UTS) 175 N/mm2.

2.3.   Atbalstplāksne

2.3.1.   Ģeometriskie parametri

2.3.1.1.

Ģeometriskie parametri atbilst 5. un 6. attēlam.

2.3.2.   Materiālu parametri

2.3.2.1.

Atbalstplāksni veido 3 mm alumīnija loksne. Atbalstplāksni izgatavo no AlMg2 līdz AlMg3 sērijas alumīnija ar cietību no 50 līdz 65 HBS. Plāksnē perforēti caurumi ventilācijai: to izvietojums, diametrs un attālumi starp tiem redzami 5. un 7. attēlā.

2.4.   Šūnveidīgā materiāla bloku izvietojums

2.4.1.

Šūnveidīgā materiāla blokus novieto atbalstplāksnes perforētās zonas centrā (5. punkts).

2.5.   Savienošana

2.5.1.

Attiecībā gan uz priekšējo, gan atbalstplāksni ne vairāk kā 0,5 kg/m2 adhezīva vienmērīgi klāj tieši uz priekšējās plāksnes virsmas, pārklājuma biezumam nepārsniedzot 0,5 mm. Visur izmantojamajam adhezīvam jābūt divdaļīgam poliuretānam (tādam kā Ciba-Geigy XB5090/1 sveķi ar XB5304 cietinātāju) vai līdzvērtīgam.

2.5.2.

Atbalstplāksnes minimālā sasaistes stiprība ir 0,6 MPa, (87 psi), ko testē saskaņā ar 2.4.3. punktu.

2.5.3.

Sasaistes stiprības testi

2.5.3.1.

Izmanto plakanisko stiepes testēšanu, lai mērītu adhezīvu sasaistes stiprību saskaņā ar ASTM C297-61.

2.5.3.2.

Testa parauga izmēram jābūt 100 mm × 100 mm un 15 mm biezam, piestiprinātam pie ventilētas atbalstplāksnes materiāla parauga. Izmantotais šūnveidīgais materiāls ir raksturīgs triecienelementa materiālam, t. i., ķīmiski tikpat kodināts kā tas, kas atrodas atbalstplāksnes tuvumā, taču neizmantojot iepriekšēju saspiešanu.

2.6.   Izsekojamība

2.6.1.

Triecienelementiem ir secīgi sērijas numuri, kas uzspiesti, iekodināti vai kā citādi pastāvīgi piestiprināti, pēc kuriem var noteikt atsevišķo bloku partijas un izgatavošanas datumu.

2.7.   Triecienelementa piestiprināšana

2.7.1.

Piestiprināšana pie vagonetes jāveic atbilstīgi 8. attēlam. Piestiprinot izmanto sešas M8 bultskrūves, un vagonetes riteņu priekšā nekas nedrīkst pārsniegt barjeras izmērus. Starp apakšējo atbalstplāksnes atloku un vagonetes priekšdaļu jāievieto atbilstošas starplikas, lai izvairītos no atbalstplāksnes saliekšanas, pievelkot piestiprināšanas bultskrūves.

3.   VENTILĀCIJAS SISTĒMA

3.1.

Saskarnei starp vagoneti un ventilācijas sistēmu jābūt stabilai, stingrai un gludai. Ventilācijas ierīce ir vagonetes, nevis triecienelementa daļa, ko piegādā ražotājs. Ventilācijas ierīces ģeometriskie parametri atbilst 9. attēlam.

3.2.

Ventilācijas ierīces montāžas procedūra.

3.2.1.

Uzstādīt ventilācijas ierīci uz vagonetes priekšējās plāksnes.

3.2.2.

Pārliecināties, ka starp ventilācijas ierīci un vagoneti nevienā vietā nevar ievietot 0,5 mm biezu mērierīci. Ja sprauga ir lielāka par 0,5 mm, ventilācijas rāmis jānomaina vai jānoregulē, lai tas piegulētu bez spraugas, kas lielāka par 0,5 mm.

3.2.3.

Nomontēt ventilācijas ierīci no vagonetes priekšdaļas.

3.2.4.

Vagonetes priekšējai malai piestiprināt 1,0 mm biezu korķa slāni.

3.2.5.

No jauna uzstādīt ventilācijas ierīci uz vagonetes priekšdaļas un piespiest, lai nerastos gaisa spraugas.

4.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Ražojumu atbilstības procedūras atbilst procedūrām, kas izklāstītas nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/2. redakcija) un tās paredz šādas prasības.

4.1.

Ražotājs ir atbildīgs par ražojumu atbilstības procedūrām, tādēļ tam jo īpaši:

4.1.1.

jānodrošina efektīvu procedūru esamība, lai varētu pārbaudīt ražojumu kvalitāti;

4.1.2.

jābūt pieejamam testēšanas aprīkojumam, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu katra ražojuma atbilstību;

4.1.3.

jānodrošina, ka testa rezultāti tiek reģistrēti un dokumenti ir pieejami 10 gadu laikā pēc testu veikšanas;

4.1.4.

jāpierāda, ka testētie paraugi sniedz ticamu priekšstatu par partijas īpašībām (paraugu ņemšanas metodes attiecībā uz partijas izgatavošanu ir norādītas tālāk);

4.1.5.

jāanalizē katra testa rezultāti, lai pārbaudītu un nodrošinātu barjeras parametru stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības, piemēram, temperatūru, izejvielu kvalitāti, iegremdēšanas laiku ķimikālijās, ķīmisko vielu koncentrāciju, neitralizāciju utt., un apstrādātā materiāla kontroli, lai atbrīvotu to no apstrādes atliekām;

4.1.6.

jānodrošina, ka jebkurš paraugu vai testa priekšmetu kopums, kas liecina par neatbilstību, ir pamats turpmākai paraugu ņemšanai un pārbaudēm. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atjaunotu attiecīgā ražojuma atbilstību.

4.2.

Ražotāja sertifikācijai jābūt vismaz ISO 9002 standarta līmenī.

4.3.

Obligātie ražošanas kontroles nosacījumi: apstiprinājuma turētājs nodrošina atbilstības kontroli, izmantojot tālāk aprakstītās metodes.

4.4.   Piemēri attiecībā uz paraugu ņemšanu no partijas

4.4.1.

Ja viena bloka tipa vairāki eksemplāri tiek veidoti no viena sākotnējā alumīnija šūnveidīgā materiāla bloka un tos visus apstrādā tajā pašā apstrādes peldē (paralēlā ražošana), vienu no šiem eksemplāriem var izvēlēties kā paraugu, ja tiek nodrošināts, ka visi bloki tiek apstrādāti vienmērīgi. Ja tā nav, var būt vajadzīgs izvēlēties vairāk kā vienu paraugu.

4.4.2.

Ja ierobežots skaits līdzīgu bloku (piemēram, trīs līdz divdesmit) tiek apstrādāts tajā pašā peldē (sērijveida ražošana), pirmo un pēdējo apstrādāto bloku partijā, kurā visi bloki izgatavoti no tā paša sākotnējā šūnveidīgā alumīnija materiāla bloka, uzskata par reprezentatīviem paraugiem. Ja pirmais paraugs atbilst prasībām, bet pēdējais – neatbilst, var būt vajadzīgs ņemt citus paraugus, kas izgatavoti agrāk, līdz tiek atrasts prasībām atbilstošs paraugs. Tikai tie bloki, kas ir starp šiem paraugiem, uzskatāmi par apstiprināmiem.

4.4.3.

Kad iegūta pieredze attiecībā uz ražošanas kontroles konsekvenci, var būt iespējams apvienot abas paraugu ņemšanas metodes, lai vairāk nekā vienu paralēlās ražošanas grupu varētu uzskatīt par partiju, ja pirmās un pēdējās ražošanas grupas paraugi ir atbilstīgi.

5.   STATISKIE TESTI

5.1.

Vienu vai vairākus paraugus (saskaņā ar partiju metodi), kas ņemti no katras apstrādātā šūnveidīgā serdeņa partijas, testē saskaņā ar šādu testa procedūru.

5.2.

Šūnveidīgā alumīnija materiāla parauga izmērs statiskajiem testiem ir parasta triecienelementa bloka izmērs, tas ir, 250 mm × 500 mm × 440 mm augšējai rindai un 250 mm × 500 mm × 500 mm apakšējai rindai.

5.3.

Paraugus saspiež starp divām paralēlām slodzes plāksnēm, kas ir vismaz par 20 mm lielākas nekā bloka šķērsgriezums.

5.4.

Saspiešanas ātrums ir 100 milimetri minūtē ar 5 % pielaidi.

5.5.

Datus par statisko saspiešanu iegūst pie minimālās frekvences 5 Hz.

5.6.

Statisko testu turpina, līdz bloku saspiešana ir vismaz 300 mm attiecībā uz 4. līdz 6. bloku, un 350 mm attiecībā uz 1. līdz 3. bloku.

6.   DINAMIKAS TESTI

Uz katrām 100 izgatavotajām barjeras plaknēm izgatavotājs veic vienu dinamikas testu pret dinamometrisko sienu, ko balsta fiksēta nekustīga barjera, saskaņā ar tālāk aprakstīto metodi.

6.1.   Uzstādīšana

6.1.1.   Testēšanas vieta

6.1.1.1.

Testēšanas vieta ir pietiekami liela, lai tajā varētu novietot mobilās deformējamās barjeras ieskriešanās celiņu, nekustīgo barjeru un testam nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēdējais celiņa posms vismaz 5 metrus pirms nekustīgās barjeras ir horizontāls, līdzens un gluds.

6.1.2.   Fiksētā nekustīgā barjera un dinamometriskā siena

6.1.2.1.

Nekustīgā siena sastāv no dzelzsbetona bloka, kas priekšpusē nav šaurāks par 3 m un nav zemāks par 1,5 m. Nekustīgā siena ir tik bieza, lai tā svērtu vismaz 70 tonnas.

6.1.2.2.

Priekšpuse ir vertikāla, novietota perpendikulāri ieskriešanās celiņa asij un aprīkota ar sešām slodzes devēju platēm, kas katra mēra kopējo slodzi uz attiecīgo mobilās deformējamās barjeras triecienelementa bloku trieciena brīdī. Slodzes devēja trieciena plates laukuma centri atbilst mobilās deformējamās barjeras plaknes sešām trieciena zonām. No plates malām jābūt 20 mm brīvai atstarpei, lai trieciena zonas nesaskartos ar tuvumā esošajām trieciena plates zonām MDB trieciena pielaides robežās. Devēju uzstādīšana un plates virsmas atbilst prasībām, kas izklāstītas ISO standarta 6487:1987 pielikumā.

6.1.2.3.

Virsmas aizsardzība, proti, saplākšņa plātne (biezums: 12 ± 1 mm) tiek pievienota katrai slodzes devēja platei tā, lai nepasliktinātu devēja reakciju.

6.1.2.4.

Nekustīgo sienu nostiprina zemē vai novieto uz zemes, vajadzības gadījumā izmantojot papildu apturēšanas ierīces, lai novērstu tās novirzīšanos. Var izmantot nekustīgu sienu (kurai ir pievienoti slodzes devēji), kam ir atšķirīgi parametri, bet kas dod vismaz līdzvērtīgi neapstrīdamus rezultātus.

6.2.   Mobilās deformējamās barjeras piedziņa

Trieciena brīdī mobilo deformējamo barjeru vairs nedrīkst vadīt ar jebkuru papildu stūres vai dzenošo ierīci. Tā sasniedz šķērsli, virzoties perpendikulāri dinamometriskās sienas priekšējai virsmai. Trieciens ir ar precizitāti 10 mm robežās.

6.3.   Mērinstrumenti

6.3.1.   Ātrums

Trieciena ātrums ir 35 ±0,5 km/h; instruments, ko izmanto trieciena ātruma fiksēšanai, ir ar precizitāti 0,1 procenta robežās.

6.3.2.   Slodzes

Mērinstrumenti atbilst ISO standartā 6487:1987 izklāstītajām specifikācijām.

CFC visiem blokiem:	60 Hz
CAC 1. un 3. blokam:	200 kN
CAC 4., 5. un 6. blokam:	100 kN
CAC 2. blokam:	200 kN

6.3.3.   Paātrinājums

6.3.3.1.

Paātrinājumu gareniskā virzienā mēra trīs dažādās pozīcijās uz vagonetes – centrā un katrā pusē, vietās, kas nedeformējas.

6.3.3.2.

Centrālo akselerometru novieto 500 mm robežās no MDB smaguma centra atrašanās vietas, un tas atrodas vertikālajā garenvirziena plaknē, kura ir ± 10 mm robežās no MDB smaguma centra.

6.3.3.3.

Sānu akselerometri abi atrodas ± 10 mm vienādā augstumā un vienādā attālumā no MDB priekšējās virsmas, ± 20 mm.

6.3.3.4.

Aprīkojums atbilst ISO standartam 6487:1987 ar šādām specifikācijām: CFC 1 000 Hz (pirms integrēšanas) CAC 50 g

6.4.   Vispārīgas barjeras specifikācijas

6.4.1.

Katras barjeras individuālie parametri atbilst šā pielikuma 1. punktam, un tos fiksē.

6.5.   Triecienelementa vispārīgas specifikācijas

6.5.1.

Triecienelementa piemērotību attiecībā uz dinamikas testa prasībām apstiprina, ja katra no sešām slodzes devēju platēm pārraida signālus, kas atbilst šajā pielikumā norādītajām prasībām.

6.5.2.

Triecienelementiem ir secīgi sērijas numuri, kas uzspiesti, iekodināti vai kā citādi pastāvīgi piestiprināti, pēc kuriem var noteikt atsevišķo bloku partijas un izgatavošanas datumu.

6.6.   Datu apstrādes metode

6.6.1.

Izejas dati: laikā, kad T = T0, visas nobīdes dzēš no datiem. Metodi, ar kuru nobīdes dzēš, reģistrē testa ziņojumā.

6.6.2.   Filtrācija

6.6.2.1.

Pirms apstrādes/aprēķiniem izejas datus filtrē.

6.6.2.2.

Akselerometra datus integrēšanai filtrē ar CFC 180, ISO 6487:1987.

6.6.2.3.

Akselerometra datus impulsu aprēķināšanai filtrē ar CFC 60, ISO 6487:1987.

6.6.2.4.

Slodzes devēju datus filtrē ar CFC 60, ISO 6487:1987.

6.6.3.   MDB virsmas ieliekuma aprēķināšana

6.6.3.1.

No visiem trim akselerometriem atsevišķi iegūtos datus (pēc filtrācijas ar CFC 180) divreiz integrē, lai iegūtu barjeras deformējamā elementa ieliekumu.

6.6.3.2.

Ieliekuma sākotnējie nosacījumi ir šādi:

6.6.3.2.1.

ātrums = trieciena ātrums (no ātruma mērierīces);

6.6.3.2.2.

ieliekums = 0.

6.6.3.3.

Ieliekumu mobilās deformējamās barjeras kreisajā pusē, uz viduslīnijas un labajā pusē grafiski attēlo attiecībā uz laiku.

6.6.3.4.

Maksimālajam ieliekumam, kas aprēķināts, izmantojot datus no katra no trim akselerometriem, jābūt 10 mm robežās. Ja tas tā nav, netipiskie dati jādzēš un jāpārbauda ieliekumu starpība, kura aprēķināta no pārējo divu akselerometru datiem, lai nodrošinātu, ka tā ir 10 mm robežās.

6.6.3.5.

Ja ieliekumi, kas izmērīti ar kreiso, labo un viduslīnijas akselerometru, ir 10 mm robežās, tad triju akselerometru vidējais paātrinājums jāizmanto, lai aprēķinātu barjeras virsmas ieliekumu.

6.6.3.6.

Ja ieliekums no tikai diviem akselerometriem atbilst 10 mm prasībai, tad šo divu akselerometru vidējais paātrinājums jāizmanto, lai aprēķinātu barjeras virsmas ieliekumu.

6.6.3.7.

Ja ieliekumi, kas aprēķināti, izmantojot datus no visiem trim akselerometriem (kreisā, labā un viduslīnijas) NEATBILST 10 mm prasībai, izejas dati ir jāpārskata, lai noteiktu šādu lielu atšķirību iemeslus. Tādā gadījumā testēšanas iestāde nosaka, kura akselerometra dati jāizmanto, lai noteiktu mobilās deformējamās barjeras ieliekumu, vai arī noteiks, ka nevienu akselerometra rādījumu nevar izmantot; tādā gadījumā sertifikācijas tests jāatkārto. Testa ziņojumā jāsniedz pilns izskaidrojums.

6.6.3.8.

Vidējos ieliekuma–laika datus kombinē ar slodzes devēja sienas spēka–laika datiem, lai iegūtu spēka–ieliekuma rezultātu katram blokam.

6.6.4.   Enerģijas aprēķins

Katra bloka un visas MDB virsmas absorbētā enerģija jāaprēķina līdz barjeras maksimālajam ieliekuma punktam.

kur:

t0	ir pirmās saskarsmes brīdis
t1	ir brīdis, kad vagonete apstājas, t. i., kad u = 0.
s	ir vagonetes deformējamā elementa ieliekums, kas aprēķināts saskaņā ar 6.6.3. punktu.

6.6.5.   Dinamiskā spēka datu pārbaude

6.6.5.1.

Salīdzina kopēju impulsu I, kas aprēķināts, integrējot kopējo spēku saskarsmes laika periodā ar kustības daudzuma izmaiņām šajā periodā (M*V).

6.6.5.2.

Salīdzina kopējās enerģijas izmaiņas ar MDB kinētiskās enerģijas izmaiņām, ko iegūst ar šādu formulu: kur Vi ir trieciena ātrums un M ir visa MDB masa. Ja kustības daudzuma izmaiņas (M*V) nav vienādas ar kopējo impulsu (I) ± 5 procenti vai ja kopējā absorbētā enerģija (E En) nav vienāda ar kinētisko enerģiju EK ± 5 procenti, tad testa dati jāpārbauda, lai noteiktu šīs kļūdas cēloni.

TRIECIENELEMENTA KONSTRUKCIJA (2)

1. attēls

5. zona

1. zona

4. zona

2. zona

6. zona

3. zona

2. attēls

(iekļaujot priekšējo plāksni, bet ne atbalstplāksni)

B līmenis

TRIECIENELEMENTA AUGŠPUSE

3. attēls

Alumīnija šūnveidīgā materiāla novietojums

Alumīnija šūnveidīgā materiāla paplašināšanās virziens

Garenvirziens

Platuma virziens

4. attēls

Alumīnija šūnveidīgo šūnu izmērs

ATBALSTPLĀKSNES KONSTRUKCIJA

5. attēls

Skats no priekšpuses

6. attēls

Atbalstplāksnes piestiprināšana ventilācijas ierīcei un vagonetes priekšējai plāksnei

Ventilācijas ierīce

Korķa starplika

Starplika

Sānskats

Vagonetes priekšējā plāksne

7. attēls

Atbalstplāksnes ventilācijas caurumu zigzagveida izvietojuma attālumi

8. attēls

Augšējie un apakšējie atbalstplāksnes atloki

Piezīme:

Piestiprināšanas caurumus apakšējā atlokā var atvērt kā gropes, kā parādīts tālāk, lai atvieglotu piestiprināšanu, ja var izveidot pietiekamu saķeri, lai izvairītos no atvienošanās visa triecientesta laikā.

Pamats

Vagonetes puse

Barjeras puse

VENTILĀCIJAS RĀMIS

Ventilācijas ierīce ir konstrukcija, kas izgatavota no 5 mm biezas un 20 mm platas plāksnes. Tikai vertikālās plāksnes perforē ar deviņiem 8 mm caurumiem, lai ļautu gaisam cirkulēt horizontāli.

9. attēls

50 mm starp 2 plāksnēm

Biezums: 20 mm

Skats no priekšpuses

Plāksnes (50 × 50 × 4 mm), lai ierīci nostiprinātu uz vagonetes ar M8 skrūvēm

Vertikālo balstu sānskats

Profils

Sānskats

---

(1)  Norādītie enerģijas lielumi ir enerģijas lielumi, kas izkliedēti sistēmā brīdī, kad triecienelementa sadursmes līmenis ir vislielākais.

(2)  Visi izmēri izteikti mm. Pielaides attiecībā uz bloku izmēriem ļauj ņemt vērā grūtības, kas rodas, mērot sagrieztu šūnveidīgā alumīnija materiālu. Pielaide attiecībā uz kopējiem triecienelementa izmēriem ir mazāka nekā attiecībā uz atsevišķiem blokiem, jo šūnveidīgos blokus var koriģēt, vajadzības gadījumā pārklājot, lai saglabātu precīzāk noteiktus trieciena plaknes izmērus.

6. PIELIKUMS

SĀNU TRIECIENTESTA MANEKENA TEHNISKAIS APRAKSTS

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Šajos noteikumos paredzētais sānu triecientesta manekens, ieskaitot aprīkojumu un kalibrēšanu, aprakstīts rasējumos un lietošanas pamācībā (1).

1.2.

Sānu triecientesta manekena izmēri un masa atbilst 50. procentilēm pieauguša vīrieša bez apakšdelmiem.

1.3.

Sānu triecientesta manekens sastāv no metāla un plastmasas skeleta, kas klāts ar audus imitējošu gumiju, plastmasu un putuplastu.

2.   KONSTRUKCIJA

2.1.

Sānu triecientesta manekena apskats sniegts šā pielikuma 1. attēlā (shēma) un 1. tabulā (sastāvdaļas).

2.2.   Galva

2.2.1.

Galva ir parādīta šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 1.

2.2.2.

Galva sastāv no alumīnija korpusa, kas klāts ar elastīgu vinila ādu. Korpusa iekšpuse ir doba, un tajā atrodas trīsasu akselerometrs un balasts.

2.2.3.

Galvas–kakla savienojumā ir ievietots slodzes devēja imitācija. Šo daļu var aizstāt ar augšējo kakla slodzes devēju.

2.3.   Kakls

2.3.1.

Kakls ir parādīts šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 2.

2.3.2.

Kakls sastāv no galvas–kakla savienojuma daļas, kakla–krūškurvja savienojuma daļas un centrālās daļas, kas saista šos divus savienojumus.

2.3.3.

Galvas–kakla savienojuma daļa (sastāvdaļa Nr. 2a) un kakla/krūškurvja savienojuma daļa (sastāvdaļa Nr. 2c) sastāv no diviem alumīnija diskiem, kas savienoti, izmantojot pussfērisku skrūvi un astoņus gumijas buferus.

2.3.4.

Cilindrisko centrālo daļu (sastāvdaļa Nr. 2b) izgatavo no gumijas. Abās pusēs savienojuma daļu alumīnija disks ir iegremdēts gumijas daļā.

2.3.5.

Kaklu uzmontē uz kakla balsteņa, kas ir parādīts šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 2d. Šo balsteni pēc izvēles var aizstāt ar slodzes devēju kakla apakšdaļā.

2.3.6.

Leņķis starp kakla balsteņa divām plaknēm ir 25 grādus liels. Tā kā pleca bloks ir par 5 grādiem noliekts uz aizmuguri, summārais leņķis starp kaklu un ķermeni ir 20 grādi.

2.4.   Plecu daļa

2.4.1.

Plecu daļa ir parādīta šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 3.

2.4.2.

Plecu daļa sastāv no plecu bloka, diviem atslēgas kauliem un plecu apvalka.

2.4.3.

Plecu bloks (sastāvdaļa Nr. 3a) sastāv no alumīnija starplikas bloka, alumīnija plāksnes virs starplikas bloka un alumīnija plāksnes tā apakšā. Abas plāksnes ir pārklātas ar politetrafluoretilēna (PTFE) pārklājumu.

2.4.4.

No poliuretāna (PU) sveķiem izgatavotie atslēgas kauli (sastāvdaļa Nr. 3b) ir izvirzīti virs starplikas bloka. Atslēgas kaulus neitrālā pozīcijā notur divas elastīgas saites (sastāvdaļa Nr. 3c), kas piestiprinātas plecu bloka aizmugurējā daļā. Abu atslēgas kaulu ārējā malā atrodas konstrukcija, kas ļauj novietot rokas standarta pozīcijā.

2.4.5.

Plecu apvalku (sastāvdaļa Nr. 3d) izgatavo no maza blīvuma poliuretāna putām un pievieno plecu blokam.

2.5.   Krūškurvis

2.5.1.

Krūškurvis ir parādīts šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 4.

2.5.2.

Krūškurvis sastāv no nekustīgas mugurkaula krūšu daļas ar trim identiskiem ribu moduļiem.

2.5.3.

Mugurkaula krūšu daļu (sastāvdaļa Nr. 4a) izgatavo no tērauda. Uz aizmugures virsmas ir piestiprināta tērauda starplika un izliekta aizmugures plāksne no poliuretāna (PU) sveķiem (sastāvdaļa Nr. 4b).

2.5.4.

Mugurkaula krūšu daļas augšējā virsma ir noliekta uz aizmuguri par 5 grādiem.

2.5.5.

Mugurkaula daļas apakšējā pusē ir piestiprināts T12 slodzes devējs vai slodzes devēja imitācija (sastāvdaļa Nr. 4j).

2.5.6.

Ribu modulis (sastāvdaļa Nr. 4c) sastāv no tērauda ribas loka, kas klāts ar audus imitējošām atvērtu šūnu poliuretāna (PU) putām (sastāvdaļa Nr. 4d), lineāras vadības sistēmas konstrukcijas (sastāvdaļa Nr. 4e), kas savieno ribu un mugurkaula daļu, hidrauliskā amortizatora (sastāvdaļa Nr. 4f) un stingras amortizatora atsperes (sastāvdaļa Nr. 4g).

2.5.7.

Lineārā vadības sistēmas konstrukcija (sastāvdaļa Nr. 4e) ļauj kustīgajai ribu loka pusei (sastāvdaļa Nr. 4d) ieliekties attiecībā uz mugurkaula daļu (sastāvdaļa Nr. 4a) un nekustīgo pusi. Vadības sistēmas konstrukcija ir aprīkota ar lineāriem adatu gultņiem.

2.5.8.

Regulējuma atspere atrodas vadības sistēmas konstrukcijā (sastāvdaļa Nr. 4h).

2.5.9.

Ribu pārvietojuma pārveidotāju (sastāvdaļa Nr. 4i) var uzstādīt mugurkaulam piestiprinātajai vadības sistēmas daļai (sastāvdaļa Nr. 4e) un savienot ar vadības sistēmas ārējo galu ribu kustīgajā pusē.

2.6.   Rokas

2.6.1.

Rokas ir parādītas šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 5.

2.6.2.

Rokām ir plastmasas skelets, kas klāts ar poliuretāna (PU) audu imitāciju un polivinilhlorīda (PVC) ādu. Audu imitācija sastāv no augsta blīvuma poliuretāna (PU) augšējā daļā un poliuretāna (PU) putām apakšējā daļā.

2.6.3.

Pleca–rokas locītava ļauj novietot rokas atsevišķi 0o, 40o un 90o leņķī attiecībā pret ķermeņa asi.

2.6.4.

Pleca–rokas locītava nodrošina tikai liekšanas–izstiepšanas rotāciju.

2.7.   Mugurkaula jostas daļa

2.7.1.

Mugurkaula jostas daļa ir parādīta šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 6.

2.7.2.

Mugurkaula jostas daļa sastāv no cieta gumijas cilindra ar divām tērauda savienojuma plāksnēm katrā galā un tērauda troses cilindra iekšpusē.

2.8.   Vēderdobums

2.8.1.

Vēderdobums ir parādīts šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 7.

2.8.2.

Vēderdobums sastāv no stingras centrālās daļas un ir klāts ar putām.

2.8.3.

Vēderdobuma centrālā daļa ir metāllējums (sastāvdaļa Nr. 7a). Lējuma virspusē uzstāda pārklājuma plāksni.

2.8.4.

Pārklājumu (sastāvdaļa Nr. 7b) izgatavo no poliuretāna (PU) putām. Putu pārklājuma abās pusēs iestrādā izliektu gumijas plāksni, kas pildīta ar svina granulām.

2.8.5.

Starp putu pārklājumu un stingro lējumu katrā vēderdobuma pusē var uzstādīt trīs spēka devējus (sastāvdaļa Nr. 7c) vai trīs mērierīces aizvietojošas vienības (imitācijas).

2.9.   Iegurnis

2.9.1.

Iegurnis ir parādīts šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 8.

2.9.2.

Iegurnis sastāv no krustu kaula bloka, divām iegurņa limfmezglu konstrukcijām un audus imitējoša putu pārklājuma.

2.9.3.

Krustu kauls (sastāvdaļa Nr. 8a) sastāv no metāla bloka ar noteiktu masu un metāla plāksnes, kura uzstādīta šā bloka augšā. Bloka aizmugurē ir iedobe, kas paredzēta, lai atvieglinātu mērierīču izmantošanu.

2.9.4.

Iegurņa limfmezglu spārnus (sastāvdaļa Nr. 8b) izgatavo no poliuretāna (PU) sveķiem.

2.9.5.

Gūžas locītavas konstrukcijas (daļa Nr. 8c) ir izgatavotas no tērauda daļām. Tās sastāv no augšstilba kaula balsteņa un lodveida locīklas, kas savienota ar asi, kura iet caur manekena H punktu. Augšstilba kaula balsteņa adukcija un iespējamā adukcija ir ierobežota ar gumijas atdurēm kustības diapazona galos.

2.9.6.

Audu sistēmu (sastāvdaļa Nr. 8d) izgatavo no polivinilhlorīda (PVC) ādas, kas pildīta ar poliuretāna (PU) putām. H punkta atrašanās vietā ādu aizstāj ar lielu atvērtu šūnu poliuretāna (PU) putu cilindru (sastāvdaļa Nr. 8e), kas savienots ar tērauda plāksni, kura piestiprināta iegurņa limfmezglu spārnam ar ass balstu, kas iet caur lodveida locīklu.

2.9.7.

Iegurņa limfmezglu spārni ir piestiprināti krusta kaula bloka aizmugurē un kaunuma kaula simfīzē savienoti ar spēka devēju (daļa Nr. 8f) vai devēja imitāciju.

2.10.   Kājas

2.10.1.

Kājas ir parādītas šā pielikuma 1. attēlā kā sastāvdaļa Nr. 9.

2.10.2.

Kājas sastāv no metāla skeleta, kas klāts ar audus imitējošām poliuretāna (PU) putām un polivinilhlorīda (PVC) ādu.

2.10.3.

Augsta blīvuma poliuretāna (PU) forma ar polivinilhlorīda (PVC) ādu imitē augšstilbu ciskas.

2.10.4.

Ceļa un pēdas locītava nodrošina tikai liekšanas/izstiepšanas rotāciju.

2.11.   Apģērbs

2.11.1.

Apģērbs nav parādīts šā pielikuma 1. attēlā.

2.11.2.

Apģērbu izgatavo no gumijas, un tas sedz plecus, krūškurvi, augšdelmus, vēderdobumu un mugurkaula jostas daļu, kā arī iegurņa augšējo daļu.

1. attēls

Sānu triecientesta manekena konstrukcija

Sānskats

Skats no priekšas

Skats no priekšpuses

Sānskats

Skats no augšas

Skats no priekšas

Skats no priekšas

Skats no augšas

1. tabula

Sānu triecientesta manekena sastāvdaļas (sk. 1. attēlu)

Daļa	Nr.	Apraksts	Skaits vienam manekenam
1		Galva	1
2		Kakls	1
	2a	Galvas/kakla savienojums	1
	2b	Centrālā daļa	1
	2c	Kakla/krūškurvja savienojums	1
	2d	Kakla balstenis	1
3		Plecu daļa	1
	3a	Plecu bloks	1
	3b	Atslēgas kauli	2
	3c	Elastīgā saite	2
	3d	Plecu putu apvalks	1
4		Krūškurvis	1
	4a	Mugurkaula krūšu daļa	1
	4b	Atbalstplāksne (izliekta)	1
	4c	Ribu modulis	3
	4d	Ribas, klātas ar audiem	3
	4e	Virzuļa–cilindra konstrukcija	3
	4f	Amortizators	3
	4g	Amortizatora cieta atspere	3
	4h	Regulēšanas atspere	3
	4i	Pārvietojuma pārveidotājs	3
	4j	T12 slodzes devējs vai slodzes devēja aizstājējs	1
5		Roka	2
6		Mugurkaula jostas daļa	1
7		Vēderdobums	1
	7a	Centrālais lējums	1
	7b	Putu pārklājs	1
	7c	Spēka devējs vai aizstājējs	3
8		Iegurnis	1
	8a	Krustu kaula bloks	1
	8b	Iegurņa limfmezglu spārns	2
	8c	Gūžas locītavas konstrukcija	2
	8d	Audu pārklājums	1
	8e	H-punkta putuplasta bloks	1
	8f	Spēka devējs vai aizstājējs	1
9		Kāja	2
10		Apģērbs	1

3.   MANEKENA KOMPLEKTĒŠANA

3.1.   Galva–kakls

3.1.1.

Kakla uzmontēšanai nepieciešamo pussfērisko skrūvju griezes moments ir 10 Nm.

3.1.2.

Galvas–augšējā kakla slodzes devēja komplektu uzmontē galvas un kakla savienojuma plaknei ar četrām skrūvēm.

3.1.3.

Kakla un krūškurvja savienojuma plakni uzmontē kakla balstenim ar četrām skrūvēm.

3.2.   Kakls–plecu daļa–krūškurvis

3.2.1.

Kakla balsteni uzmontē plecu blokam ar četrām skrūvēm.

3.2.2.

Plecu bloku uzmontē mugurkaula krūšu daļas augšējai virsmai ar trim skrūvēm.

3.3.   Plecu daļa–roka

3.3.1.

Rokas piestiprina plecu atslēgas kauliem, izmantojot skrūvi un aksiālo gultni. Skrūvi pievelk tā, lai rokas turēšanās spēks griezes punktā būtu 1–2 g.

3.4.   Krūškurvis–mugurkaula jostas daļa–vēderdobums

3.4.1.

Ribu moduļu uzstādījuma virzienu krūškurvī pielāgo vajadzīgajai trieciena pusei.

3.4.2.

T12 slodzes devējā vai slodzes devēja aizstājējā mugurkaula jostas daļas adapteru ar divām skrūvēm piestiprina mugurkaula krūšu daļas apakšējai daļai.

3.4.3.

Mugurkaula jostas daļas adapteru ar četrām skrūvēm piestiprina mugurkaula jostas daļas augšējai plāksnei.

3.4.4.

Vēderdobuma centrālā lējuma uzstādīšanas atloku fiksē starp mugurkaula jostas daļas adapteru un mugurkaula jostas daļas augšējo plāksni.

3.4.5.

Vēderdobuma spēka devēju novietojumu pielāgo vajadzīgajai trieciena pusei.

3.5.   Mugurkaula jostas daļa–iegurnis–kājas

3.5.1.

Mugurkaula jostas daļu uzmontē krusta kaulu bloka pārklājuma plāksnei ar trim skrūvēm. Ja slodzes devēju izmanto zemākai mugurkaula jostas daļai, vajadzīgas četras skrūves.

3.5.2.

Mugurkaula jostas daļas apakšējo plāksni piestiprina iegurņa krustu kaula blokam ar trim skrūvēm.

3.5.3.

Kājas piestiprina iegurņa augšstilba kaula un gūžas locītavas konstrukcijas balstenim ar skrūvi.

3.5.4.

Kājām piestiprinātos ceļu un pēdu locītavu savienojumus var pielāgot, lai turēšanas spēks būtu 1–2 g.

4.   GALVENIE PARAMETRI

4.1.   Masa

4.1.1.

Galveno manekena sastāvdaļu masas dotas šā pielikuma 2. tabulā. 2. tabula Manekenu sastāvdaļu masa Sastāvdaļa (ķermeņa daļa) Masa (kg) Pielaide (kg) Galvenie elementi Galva 4,0 0,2 Pilns galvas komplekts, ieskaitot triaksiālu akselerometru un augšējā kakla daļas slodzes devēju vai aizstājēju Kakls 1,0 0,05 Kakls, neskaitot kakla balsteni Krūškurvis 22,4 1,0 Kakla balstenis, plecu apvalks, plecu komplekts, rokas savienojuma siksnas, mugurkaula daļa, rumpja atbalstplāksne, ribu moduļi, ribu ieliekuma devēji, rumpja atbalstplāksnes slodzes devējs vai aizstājējs, T12 slodzes devējs vai aizstājējs, vēderdobuma centrālais lējums, vēderdobuma spēka devēji, 2/3 no apģērba Roka (katra) 1,3 0,1 Augšdelms, ieskaitot pozicionēšanas plāksni (katrs) Vēderdobums un mugurkaula jostas daļa 5,0 0,25 Vēderdobuma audu pārklājums un mugurkaula jostas daļa Iegurnis 12,0 0,6 Krustu kaula bloks, mugurkaula jostas daļas montēšanas plāksne, gūžas lodveida locīklas, augšstilbu kaulu balsteņi, iegurņa limfmezglu spārni, kaunuma kaula spēka devējs, iegurņa audu pārklājums, 1/3 no apģērba Kāja (katra) 12,7 0,6 Pēda, augšstilbs un apakšstilbs, un audi līdz savienojumam ar augšstilba kaulu (katrs) Manekens pilnībā 72,0 1,2

4.2.   Galvenie izmēri

4.2.1.

Sānu triecientesta manekena galvenie izmēri, pamatojoties uz šā pielikuma 2. attēlu, sniegti šā pielikuma 3. tabulā. Izmēros apģērbs nav ņemts vērā. 2. attēls Galvenie manekena izmēri (sk. 3. tabulu) Piezīme: Izmēros apģērbs nav ņemts vērā. H punkts 3. tabula Galvenie manekena izmēri Nr. Parametrs Izmērs (mm) 1 Sēdekļa augstums 909 ± 9 2 No sēdekļa līdz pleca locītavai 565 ± 7 3 No sēdekļa līdz mugurkaula krūšu daļas apakšdaļai 351 ± 5 4 No sēdekļa līdz gūžas locītavai (bultskrūves centrs) 100 ± 3 5 No pēdu pazolēm līdz sēdeklim sēdus stāvoklī 442 ± 9 6 Galvas platums 155 ± 3 7 Plecu daļas/rokas platums 470 ± 9 8 Krūškurvja platums 327 ± 5 9 Vēderdobuma platums 280 ± 7 10 Iegurņa klēpja platums 366 ± 7 11 Galvas dziļums 201 ± 5 12 Krūškurvja dziļums 267 ± 5 13 Vēderdobuma dziļums 199 ± 5 14 Iegurņa dziļums 240 ± 5 15 No sēžamvietas aizmugurējās daļas līdz gūžas locītavai (bultskrūves centrs) 155 ± 5 16 No sēžamvietas aizmugurējās daļas līdz ceļa priekšējai daļai 606 ± 9

5.   MANEKENA SERTIFICĒŠANA

5.1.   Trieciena puse

5.1.1.

Atkarībā no tā, kura transportlīdzekļa puse saņems triecienu, manekena puses sertificē transportlīdzekļa labajai pusei vai kreisajai pusei.

5.1.2.

Manekena konfigurāciju attiecībā uz ribu moduļu uzstādīšanas virzienu un vēderdobuma spēka devēju novietojumam pielāgo vajadzīgajai trieciena pusei.

5.2.   Aprīkojums

5.2.1.

Visu aprīkojumu kalibrē saskaņā ar 1.3. punktā noteiktās dokumentācijas prasībām.

5.2.2.

Visi aprīkojuma kanāli atbilst ISO standartam 6487:2000 vai SAE specifikācijai J211 (1995. gada marts) par datu kanālu ierakstīšanu.

5.2.3.

Atbilstīgi šīs regulas prasībām obligāti ir jābūt 10 kanāliem. Galvas paātrinājumi (3), krūškurvja ribu pārvietojums (3), vēderdobuma slodzes (3) un slodze kaunuma kaulu simfīzē (1).

5.2.4.

Turklāt ir pieejami papildu datu kanāli (38) šādiem mērījumiem. Augšējā kakla daļas slodzes (6), apakšējā kakla daļas slodzes (6), atslēgas kaulu slodzes (3), rumpja atbalstplāksnes slodzes (4), T1 paātrinājumi (3), T12 paātrinājumi (3), ribu paātrinājumi (6, divi uz katru ribu), T12 mugurkaula slodzes (4), apakšējās jostas skriemeļu daļas slodzes (3), iegurņa paātrinājumi (3) un ciskas kaula slodzes (6). Ir pieejami papildu četri novietojuma rādītāju kanāli. Krūškurvja rotācijas (2) un iegurņa rotācijas (2)

5.3.   Vizuāla pārbaude

5.3.1.

Visas manekena sastāvdaļas vizuāli jāpārbauda, vai tās nav bojātas, un vajadzības gadījumā jāaizstāj pirms sertifikācijas testa.

5.4.   Vispārējais testa aprīkojuma plāns

5.4.1.

Šā pielikuma 3. attēlā parādīts testa aprīkojuma plāns visiem sertifikācijas testiem, ko veic ar sānu triecientesta manekenu.

5.4.2.

Sertifikācijas testa aprīkojuma plāns un procedūras ir saskaņā ar 1.3. punktā minētās dokumentācijas specifikāciju un prasībām.

5.4.3.

Galvas, kakla, krūškurvja un mugurkaula jostas daļas testus veic ar nesamontētām manekena sastāvdaļām.

5.4.4.

Plecu daļas, vēderdobuma un iegurņa testus veic ar nokomplektētu manekenu (bez apģērba, apaviem un apakšveļas). Veicot šos testus, manekenu novieto uz plakanas virsmas, starp manekenu un plakano virsmu novietojot divas loksnes, kas izgatavotas no 2 mm bieza vai plānāka politetrafluoretilēna (PTFE).

5.4.5.

Visas daļas, kas jāsertificē, jāglabā testa telpā vismaz četras stundas, kurā pirms testa temperatūra ir no 18 līdz 22 oC un relatīvs mitrums no 10 līdz 70 %.

5.4.6.

Starp diviem atkārtotiem vienas sastāvdaļas sertifikācijas testiem jābūt vismaz 30 minūšu pārtraukumam.

5.5.   Galva

5.5.1.

Galvas nesamontētās sastāvdaļas, ieskaitot augšējā kakla daļas slodzes devēja aizstājēju, sertificē kritiena testā no 200 ± 1 mm augstuma uz plakanas, stingras trieciena virsmas.

5.5.2.

Leņķis starp trieciena virsmu un galvas vidusplakni, kas sadala galvu puslodēs, ir 35o ± 1o, nodrošinot triecienu galvas augšējai daļai (to panāk, izmantojot jostu vai balsteni, kuru masa ir 0,075±0,005 kg).

5.5.3.

Maksimālajam galīgajam galvas paātrinājumam, kas filtrēts, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 1000, jābūt no 100 g līdz 150 g.

5.5.4.

Galvas darbību var regulēt, lai tā atbilstu prasībām, izmantojot ādas un galvaskausa savienojuma berzes parametrus (piemēram, eļļojot ar talka pūderi vai politetrafluoretilēna (PTFE) smidzinātāju).

5.6.   Kakls

5.6.1.

Galvas un kakla savienojumu piestiprina speciālai sertifikācijas zveltņgalvai, kuras masa ir 3,9 ±0,05 kg (sk. 6. attēlu), izmantojot 12 mm biezu savienojuma plāksni, kuras masa ir 0,205±0,05 kg.

5.6.2.

Zveltņgalvu un kaklu otrādi uzmontē kakla liekšanās svārsta (2) apakšā, nodrošinot sistēmas sānu kustību.

5.6.3.

Kakla svārstu aprīko ar vienas ass akselerometru atbilstīgi kakla svārsta specifikācijai (sk. 5. attēlu).

5.6.4.

Kakla svārstam brīvi jākrīt no augstuma, kas izvēlēts, lai sasniegtu trieciena ātrumu 3,4 ±0,1 m/s, mērot svārsta akselerometra vietā.

5.6.5.

Ar attiecīgu ierīci (3) kakla svārsta trieciena ātrumu samazina līdz nullei, kā aprakstīts kakla svārsta specifikācijā (sk. 5. attēlu), iegūstot palēninājuma–laika līkni, kas atrodas robežās, kas attēlotas šā pielikuma 7. attēlā un 4. tabulā. Visus kanālus reģistrē, izmantojot ISO 6487:2000 vai SAE specifikāciju J211 (1995. gada marts) par datu kanālu reģistrēšanu, un digitāli filtrē, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 180. 4. tabula Svārsta ātruma maiņa – laika robežvērtību līknes kakla sertifikācijas testam Maksimālā robeža   Minimālā robeža   Laiks (s) Ātrums (m/s) Laiks (s) Ātrums (m/s) 0,001 0,0 0 -0,05 0,003 -0,25 0,0025 -0,375 0,014 -3,2 0,0135 -3,7     0,017 -3,7

5.6.6.

Zveltņgalvas maksimālajam liekšanās leņķim attiecībā pret svārstu (6. attēlā leņķis dθA + dθC) jābūt 49,0 ±59,0 grādus lielam, kad ātrums ir no 54,0 līdz 66,0 m/s.

5.6.7.

Maksimālie galvas gravitācijas centra pārvietojumi, ko mēra leņķī dθA un dθB (sk. 6. attēlu), ir kakla svārsta pamatnes priekšējā leņķī dθA 32,0 ±37,0 grādi, kad ātrums ir no 53,0 līdz 63,0 m/s, un galvas svārsta pamatnes aizmugurējā leņķī dθB – 0,81* (leņķis dθA) +1,75 un 0,81* (leņķis dθA) +4,25, kad ātrums ir no 54,0 līdz 64,0 m/s.

5.6.8.

Kakla darbību var pielāgot, aizstājot astoņus apaļa šķērsgriezuma buferus ar citādas nostiprinājuma cietības buferiem.

5.7.   Plecu daļa

5.7.1.

Elastīgās saites garums jāpielāgo tā, lai no 27,5 līdz 32,5 N liels spēks, kas piemērots virzienā uz priekšu 4 ± 1 mm no atslēgas kaula ārējās malas vienā plaknē ar atslēgas kaula kustību, virzītu atslēgas kaulu uz priekšu.

5.7.2.

Manekenu novieto uz plakanas, horizontālas, stingras virsmas bez muguras balsta. Krūškurvi novieto vertikāli, un rokas noregulē 40o ± 2o leņķī uz priekšu pa vertikāli. Kājas novieto horizontāli.

5.7.3.

Triecienelements ir svārsts, kura masa ir 23,4±0,2 kg, diametrs 152,4 ±0,25 mm un kura malas noapaļotas 12,7 mm rādiusā (4). Triecienelementu piekar pie stingrām eņģēm ar četrām stieplēm tā, lai triecienelementa centra līnija būtu vismaz 3,5 m zem stingrajām eņģēm (sk. 4. attēlu).

5.7.4.

Triecienelementu aprīko ar akselerometru, kas nosaka trieciena virzienu un atrodas uz triecienelementa ass.

5.7.5.

Triecienelementam, brīvi šūpojoties, jāskar manekena plecu daļa ar trieciena ātrumu 4,3 ±0,1 m/s.

5.7.6.

Trieciena virziens ir perpendikulārs manekena aizmugures un priekšpuses asij, un triecienelementa ass sakrīt ar augšdelma gultņa asi.

5.7.7.

Maksimālajam triecienelementa paātrinājumam, kas filtrēts, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 180, jābūt no 7,5 g līdz 10,5 g.

5.8.   Rokas

5.8.1.

Rokām nav noteikta dinamiska sertificēšanas procedūra.

5.9.   Krūškurvis

5.9.1.

Katru ribu moduli sertificē atsevišķi.

5.9.2.

Ribu moduli vertikāli novieto kritiena testa iekārtā, un ribas cilindru nekustīgi iespiež iekārtā.

5.9.3.

Triecienelements ir brīvi krītoša 7,78 ±0,01 kg liela masa ar plakanu priekšējo virsmu un diametru 150 ± 2 mm.

5.9.4.

Triecienelementa centra līnija jāsaskaņo ar ribas vadības sistēmas centra līniju.

5.9.5.

Trieciena spēku nosaka kritiena augstums – 815 mm, 204 mm un 459 mm. Šādos kritiena augstumos ātrums ir attiecīgi aptuveni 4, 2 un 3 m/s. Kritiena augstums jāievēro ar 1 % lielu precizitāti.

5.9.6.

Ribas pārvietojums jāmēra, izmantojot, piemēram, pašas ribas pārvietojuma pārveidotāju.

5.9.7.

Ribu sertifikācijas prasības parādītas šā pielikuma 5. tabulā.

5.9.8.

Ribu moduļa darbību var pielāgot, aizstājot regulēšanas atsperi cilindra iekšpusē ar atsperi, kurai ir atšķirīga stingrība.

5. tabula

Sertifikācijas prasības pilnam ribu modulim

Testa secība	Kritiena augstums (precizitāte 1 %)	Minimālais pārvietojums	Maksimālais pārvietojums
	(mm)	(mm)	(mm)
1	815	46,0	51,0
2	204	23,5	27,5
3	459	36,0	40,0

5.10.   Mugurkaula jostas daļa

5.10.1.

Mugurkaula jostas daļu piestiprina speciālai sertifikācijas zveltņgalvai, kuras masa ir 3,9 ±0,05 kg (sk. 6. attēlu), izmantojot 12 mm biezu savienojuma plāksni, kuras masa ir 0,205±0,05 kg.

5.10.2.

Zveltņgalvu un mugurkaula jostas daļu otrādi uzmontē kakla svārsta apakšā (5), nodrošinot sistēmas garenvirziena kustību.

5.10.3.

Kakla svārstu aprīko ar vienas ass akselerometru atbilstīgi kakla svārsta specifikācijai (sk. 5. attēlu).

5.10.4.

Kakla svārstam brīvi jākrīt no augstuma, kas izvēlēts, lai sasniegtu trieciena ātrumu 6,05 ±0,1 m/s, mērot svārsta akselerometra vietā.

5.10.5.

Ar attiecīgu ierīci (6) kakla svārsta trieciena ātrumu samazina līdz nullei, kā aprakstīts kakla svārsta specifikācijā (sk. 5. attēlu), iegūstot palēninājuma – laika līkni, kas atrodas robežās, kuras attēlotas šā pielikuma 8. attēlā un 6. tabulā. Visus kanālus reģistrē, izmantojot ISO 6487:2000 vai SAE specifikācijas J211 (1995. gada marts) par datu kanālu reģistrēšanu, un digitāli filtrē, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 180. 6. tabula Svārsta ātruma maiņa – laika robežvērtību līknes kakla sertifikācijas testam Maksimālā robeža   Minimālā robeža   Laiks (s) Ātrums (m/s) Laiks (s) Ātrums (m/s) 0,001 0,0 0 -0,05 0,0037 -0,2397 0,0027 -0,425 0,027 -5,8 0,0245 -6,5     0,03 -6,5

5.10.6.

Zveltņgalvas maksimālajam liekšanās leņķim attiecībā pret svārstu (6. attēlā leņķis dθA + dθC) jābūt 45,0 ±55,0 grādus lielam, kad ātrums ir no 39,0 līdz 66,0 m/s.

5.10.7.

Maksimālie galvas gravitācijas centra pārvietojumi, ko mēra leņķī dθA un dθB (sk. 6. attēlu), ir kakla svārsta pamatnes priekšējā leņķī dθA 31,0 ±35,0 grādi, kad ātrums ir no 44,0 līdz 52,0 m/s, un galvas svārsta pamatnes aizmugurējā leņķī dθB – 0,8* (leņķis dθA) +2,00 un 0,8*(leņķis dθA) +4,50, kad ātrums ir no 44,0 līdz 52,0 ms.

5.10.8.

Mugurkaula jostas daļas darbību var pielāgot, mainot troses nostiepumu.

5.11.   Vēderdobums

5.11.1.

Manekenu novieto uz plakanas, horizontālas, stingras virsmas bez muguras balsta. Krūškurvi novieto vertikāli, bet rokas un kājas – horizontāli.

5.11.2.

Trieciensvārsts ir svārsts, kura masa ir 23,4±0,2 kg, diametrs 152,4 ±0,25 mm un kura malas noapaļotas 12,7 mm rādiusā (7). Triecienelementu piekar pie stingrām eņģēm ar astoņām stieplēm tā, lai triecienelementa centra līnija būtu vismaz 3,5 m zem stingrām eņģēm (sk. 4. attēlu).

5.11.3.

Triecienelementu aprīko ar akselerometru, kas nosaka trieciena virzienu un atrodas uz triecienelementa ass.

5.11.4.

Svārstu aprīko ar horizontālu “roku balstu” – triecienelementa priekšējo daļu, kas sver 1,0 ±0,01 kg. Kopējais tiecienelementa svars ar roku balsta priekšējo daļu ir 24,4±0,21 kg. Stingrais roku balsts ir 70 ± 1 mm augsts, 150 ± 1 mm plats, un tam jāspēj iekļūt vēderdobumā vismaz 60 mm dziļi. Svārsta centra līnija sakrīt ar “roku balsta” centru.

5.11.5.

Triecienelementam, brīvi šūpojoties, jāskar manekena vēderdobums ar trieciena ātrumu 4,0 ±0,1 m/s.

5.11.6.

Trieciena virziens ir perpendikulārs manekena aizmugures un priekšpuses asij, un triecienelementa ass atbilst vidējā vērderdobuma spēka devēja centram.

5.11.7.

Triecienelementa maksimālajam spēkam, ko iegūst no triecienelementa paātrinājuma, kurš filtrēts, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 180, un kas reizināts ar triecienelementa/roku balsta masu, jābūt no 4,0 līdz 4,8 kN lielam, kad ātrums ir no 10,6 līdz 13,0 m/s.

5.11.8.

Spēka–laika līknes, kas iegūtas, mērījumus veicot ar trim vēderdobuma spēka devējiem, summē un filtrē, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 600. Šīs summas maksimālajam spēkam jābūt no 2,2 un 2,7 kN, kad ātrums ir no 10,0 līdz 12,3 m/s.

5.12.   Iegurnis

5.12.1.

Manekenu novieto uz plakanas, horizontālas, stingras virsmas bez muguras balsta. Krūškurvi novieto vertikāli, bet rokas un kājas – horizontāli.

5.12.2.

Trieciensvārsts ir svārsts, kura masa ir 23,4±0,2 kg, diametrs 152,4 ±0,25 mm un kura malas noapaļotas 12,7 mm rādiusā (8). Triecienelementu piekar pie stingrām eņģēm ar astoņām stieplēm tā, lai triecienelementa centra līnija būtu vismaz 3,5 m zem stingrām eņģēm (sk. 4. attēlu).

5.12.3.

Triecienelementu aprīko ar akselerometru, kas nosaka trieciena virzienu un atrodas uz triecienelementa ass.

5.12.4.

Triecienelementam, brīvi šūpojoties, jāskar manekena iegurnis ar trieciena ātrumu 4,3 ±0,1 m/s.

5.12.5.

Trieciena virziens ir perpendikulārs manekena aizmugures un priekšpuses asij, un triecienelementa ass iet caur atbalstplātnes centru H punktā.

5.12.6.

Triecienelementa maksimālajam spēkam, ko iegūst no triecienelementa paātrinājuma, kurš filtrēts, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 180, un kas reizināts ar triecienelementa/roku balsta masu, jābūt no 4,4 līdz 5,4 kN lielam, kad ātrums ir no 10,3 līdz 15,5 m/s.

5.12.7.

Kaunuma kaula simfīzes spēkam, kas filtrēts, izmantojot ISO 6487:2000 CFC 600, jābūt no 1,04 līdz 1,64 kN lielam, kad ātrums ir no 9,9 līdz 15,9 m/s.

5.13.   Kājas

5.13.1.

Kājām nav noteikta dinamiska sertificēšanas procedūra.

3. attēls

Manekena sertifikācijas testa aprīkojuma plāna apskats

4. attēls

Trieciensvārsta, kura masa ir 23,4 kg, stiprinājums

kreisā puse: stiprinājums ar četrām stieplēm (bez šķērsstieplēm)

labā puse: stiprinājums ar astoņām stieplēm

5. attēls

Kakla svārsta specifikācija saskaņā ar American Code of Federal Regulation (49 CFR V nodaļas 572.33. daļa)

Svārsta inerces īpašības, uzstādīšanas plāksne un uzstādīšanas daļas bez testa parauga.

Svars 29,57 kg (65,31 lbs)

Inerces moments 33,2 kg-m2 (294 in.-lb-sec2) ap rotācijas asi

Hidrauliskās tērauda caurules 4,8 mm (0,1875 in.)

Svārsta smaguma centrs bez testa parauga

Akselerometrs

Uzstādīšanas plāksne

Svārsta triecienplāksne (ar asām malām) 76,2 × 152,4 × 9,5 mm (3 × 6 × 3/8 in.)

Pirms testēšanas šūnveidīgo materiālu viegli saspiež ar svārstu, lai nodrošinātu, ka no 90-100 % šūnveidīgās virsmas saskaras ar svārsta triecienplāksni.

Šūnveidīgais alumīnijs (HEXCEL) 28,8 kg/m3 (1,8 lb/ft3) REF

Akselerometrs

Svārsta viduslīnija

ASS 50,8 mm (2 col.) DIA

RĀDIUSS

Rādiuss

6. attēls

Kakla un mugurkaula jostas daļas sertifikācijas testa aprīkojuma plāns (Leņķus dθA, dθB un dθC mēra ar zveltņgalvu)

Galvas forma

47 mm (kopā ar uzstādīšanas plāksni)

Kakla vai mugurkaula jostas daļas garums

Svārsta pamatplāksne

7. attēls

Svārsta ātruma maiņa – laika robežvērtību līknes kakla sertifikācijas testam

Svārsta ātruma maiņas robežvērtību līknes kakla sertifikācijai

Laiks [ms]

Ātrums [m/s]

8. attēls

Svārsta ātruma maiņa–laika robežvērtību līknes mugurkaula jostas daļas sertifikācijas testam

Svārsta ātruma maiņas robežvērtību līknes mugurkaula jostas daļas sertifikācijai

Laiks [ms]

Ātrums [m/s]

---

(1)  Manekens atbilst ES-2 manekena specifikācijām. Rasējuma satura rādītāja numurs ir Nr. E-AA-DRAWING-LIST-7-25-032, 2003. gada 25. jūlijs. ES-2 rasējumu pilnais komplekts un ES-2 lietotāju rokasgrāmata atrodas ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (UNECE), Palais des Nations, Ženēvā (Šveice); materiāli ir pieejami, pieprasot sekretariātā.

(2)  Kakla liekšanās svārsts atbilst American Code of Federal Regulation 49 CFR V nodaļas 572.33. daļai (10-1-00. izdevums) (sk. arī 5. attēlu).

(3)  Ieteicams izmantot 3 collu šūnveidīgo materiālu (sk. 5. attēlu).

(4)  Svārsts atbilst American Code of Federal Regulation 49 CFR V nodaļas 572.36. daļas a) apakšpunktam (10-1-00. izdevums) (sk. arī 4. attēlu).

(5)  Kakla liekšanās svārsts atbilst American Code of Federal Regulation 49 CFR V nodaļas 572.33. daļai (10-1-00. izdevums) (sk. arī 5. attēlu).

(6)  Ieteicams izmantot 6 collu šūnveidīgo materiālu (sk. 5. attēlu).

(7)  Svārsts atbilst American Code of Federal Regulation 49 CFR V nodaļas 572.36. daļas a) apakšpunktam (10-1-00. izdevums) (sk. arī 4. attēlu).

(8)  Svārsts atbilst American Code of Federal Regulation 49 CFR V nodaļas 572.36. daļas a) apakšpunktam (10-1-00. izdevums) (sk. arī 4. attēlu).

7. PIELIKUMS

SĀNU TRIECIENTESTA MANEKENA UZSTĀDĪŠANA

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Sānu triecientesta manekens, ko izmanto šādā uzstādīšanas procedūrā, aprakstīts šo noteikumu 6. pielikumā.

2.   UZSTĀDĪŠANA

2.1.

Ceļa un pēdas locītavas pielāgo tā, lai tās balstītu apakšstilbu un pēdu, kad tā izstiepta horizontāli (regulēšana no 1 līdz 2 g).

2.2.

Pārbauda, vai manekens ir pielāgots vajadzīgajam trieciena virzienam.

2.3.

Manekenu ieģērbj piegulošās elastīgās biksēs līdz pusstilbam un to var ieģērbt piegulošā, elastīgā, īspiedurkņu kokvilnas kreklā.

2.4.

Katrā kājā uzvelk kurpi.

2.5.

Manekenu novieto malējā priekšējā sēdeklī trieciena pusē atbilstoši sānu triecientesta procedūras specifikācijām.

2.6.

Manekena simetrijas plakne sakrīt ar noteiktās sēdekļa pozīcijas vertikālo vidusplakni.

2.7.

Manekena iegurni novieto tā, lai sānu līnija, kas iet caur manekena H punktu, būtu perpendikulāra sēdekļa garenvirziena centrālajai plaknei. Līnija, kas iet caur manekena H punktiem, ir horizontāla ar maksimālo slīpumu ± 2 grādi (1). Manekena iegurņa pareizo stāvokli var pārbaudīt attiecībā pret “H punkta manekena” H punktu, izmantojot H punkta atbalstplāknes M3 caurumus katrā ES-2 manekena iegurņa pusē. M3 caurumi apzīmēti ar “Hm”. “Hm” atrodas aplī, kura rādiuss ir 10 mm, ap H punkta manekena H punktu.

2.8.

Augšējo ķermeņa daļu noliec uz priekšu un tad cieši atbalsta pret sēdekļa atzveltni (sk. 1. piezīmi). Manekena plecus pilnīgi atliec atpakaļ.

2.9.

Neatkarīgi no manekena sēdvietas pozīcijas leņķis starp augšdelmu un ķermeņa un rokas atskaites līniju katrā pusē ir 40o ± 5 grādu liels. Ķermeņa un rokas atskaites līnija ir tāda līnija, kurā krustojas plakne, kas ir tangenciāla pret ribu priekšējo virsmu, un tāda manekena garenvirziena vertikālā plakne, kuram ir piestiprināta roka.

2.10.

Ja manekens atrodas vadītāja sēdeklī, neizraisot iegurņa vai ķermeņa pārvietošanos, manekena labo pēdu novieto uz nenospiesta akseleratora pedāļa tā, lai papēdis atrastos uz grīdas cik vien iespējams tālu uz priekšu. Kreiso pēdu novieto perpendikulāri apakšstilbam tā, lai papēdis atrastos uz grīdas tādā pašā sānu līnijā kā labais papēdis. Manekena ceļus novieto tā, lai to ārējās virsmas ir 150 ± 10 mm attālumā no manekena simetrijas plaknes. Ja šie ierobežojumi ļauj, manekena augšstilbiem nodrošina saskari ar sēdekļa spilvenu.

2.11.

Ja manekens neatrodas vadītāja sēdeklī, bet citos sēdekļos, neizraisot iegurņa vai ķermeņa pārvietošanos, manekena papēžus novieto uz grīdas cik vien iespējams tālu uz priekšu, nesaspiežot sēdekļa spilvenu vairāk, kā to saspiež kājas svars. Manekena ceļus novieto tā, lai to ārējās virsmas ir 150 ± 10 mm attālumā no manekena simetrijas plaknes.

---

(1)  Manekenu var aprīkot ar slīpuma sensoriem krūškurvī un iegurnī. Šie instrumenti palīdz iegūt vēlamo pozīciju.

8. PIELIKUMS

DAĻĒJS TESTS

1.   MĒRĶIS

Šo testu mērķis ir pārbaudīt, vai pārveidotais transportlīdzeklis uzrāda vismaz tādus pašus (vai labākus) enerģijas absorbcijas parametrus kā transportlīdzeklis, kas saņēmis tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

2.   PROCEDŪRAS UN UZSTĀDĪŠANA

2.1.   Pamattesti

2.1.1.

Izmantojot sākotnējos polsterējuma materiālus, kas testēti transportlīdzekļa apstiprināšanā un uzmontēti apstiprināmā transportlīdzekļa jaunajai sānu konstrukcijai, veic divus dinamiskus testus, izmantojot divus dažādus triecienelementus (1. attēls).

2.1.1.1.

Zveltņgalvas triecienelements, kas definēts 3.1.1. punktā, ar ātrumu 24,1 km/h triecas zonā, kas saņēmusi triecienu ar EUROSID galvu transportlīdzekļa apstiprināšanas laikā. Reģistrē testa rezultātus un aprēķina HPC. Taču šo testu neveic, ja šo noteikumu 4. pielikumā aprakstīto testu laikā   nav bijusi saskare ar galvu vai   galvai bijusi saskare tikai ar loga stiklojumu, ar noteikumu, ka loka stiklojums nav laminēts stikls.

2.1.1.2.

Blokveida triecienelements, kas definēts 3.2.1. punktā, ar ātrumu 24,1 km/h triecas sānu zonā, kas saņēmusi triecienu ar EUROSID plecu, roku un krūškurvi transportlīdzekļa apstiprināšanas laikā. Reģistrē testa rezultātus un aprēķina HPC.

2.2.   Apstiprinājuma tests

2.2.1.

Izmantojot jaunus polsterējuma materiālus, sēdekli utt., kas iesniegts apstiprinājuma attiecināšanai uz citu tipu un uzmontēts jaunai transportlīdzekļa sānu konstrukcijai, atkārto testus, kuri noteikti 2.1.1.1. un 2.1.1.2. punktā, reģistrē jaunos testu rezultātus un aprēķina HPC.

2.2.1.1.

Ja HPC, ko aprēķina no abu apstiprinājuma testu rezultātiem, ir zemāks nekā HPC, kurš iegūts pamattestos (kas veikti, izmantojot sākotnējo polsterējumu vai sēdekļus, kuri ieguvuši tipa apstiprinājumu), piešķir attiecinājumu uz citu tipu.

2.2.1.2.

Ja jaunais HPC ir lielāks nekā HPC, kas iegūts pamattestos, no jauna veic pilnu testu (izmantojot piedāvāto polsterējumu/sēdekļus/utt.).

3.   TESTĀ LIETOJAMAIS APRĪKOJUMS

3.1.   Zveltņgalvas triecienelements (2. attēls)

3.1.1.

Šī iekārta sastāv no pilnīgi vadāma lineāra triecienelementa, kas ir stingrs un sver 6,8 kg. Tā trieciena virsmai ir puslodes forma ar diametru 165 mm.

3.1.2.

Zveltņgalvu aprīko ar diviem akselerometriem un ātruma mērīšanas ierīci; minētajam aprīkojumam jānodrošina vērtību mērīšana trieciena virzienā.

3.2.   Blokveida triecienelements (3. attēls)

3.2.1.

Šī iekārta sastāv no pilnīgi vadāma lineāra triecienelementa, kas ir stingrs un sver 30 kg. Tās izmēri un profils dots 3. attēlā.

3.2.2.

Bloku aprīko ar diviem akselerometriem un ātruma mērīšanas ierīci, ar ko iespējams mērīt vērtības trieciena virzienā.

1. attēls

testa stends

transportlīdzekļa konstrukcija

polsterējuma materiāli

triecienelementi

2. attēls

Zveltņgalvas triecienelements

sfērisks

3. attēls

Blokveida triecienelements

griezums A – A