23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz bērnu ierobežotājsistēmām, kas piemērotas uzstādīšanai mehāniskajos transportlīdzekļos ar trim vai vairāk riteņiem un kas nav paredzētas lietošanai ar salokāmajiem (paceļamajiem) vai uz sāniem vērstiem sēdekļiem.

2.1.

“Bērnu ierobežotājsistēma” (“ierobežotājsistēma”) ir sastāvdaļu sistēma, kas var ietvert siksnu vai elastīgu sastāvdaļu kombināciju ar sprādzi, regulētājierīcēm, fiksētājierīcēm un, dažos gadījumos, ar papildu ierīci, piemēram, kulbiņu, bērnu turētāju, papildu krēslu un/vai trieciena vairogu, kuru var piestiprināt mehāniskā transportlīdzekļa iekšpusē. Tā ir paredzēta, lai pasargātu tās lietotāju no traumām, ierobežojot viņa ķermeņa kustībspēju sadursmes gadījumā vai transportlīdzeklim strauji samazinot braukšanas ātrumu.

“ISOFIX” ir tāda sistēma bērnu ierobežotājsistēmu savienošanai ar transportlīdzekli, kurai ir divi nekustīgi stiprinājumi transportlīdzeklī, divas atbilstīgas nekustīgas bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājierīces un līdzeklis bērnu ierobežotājsistēmas gareniskās šūpošanās ierobežošanai.

2.1.1.

Bērnu ierobežotājsistēmas iedala piecās “masas grupās”:

2.1.1.1.

0 grupa, kas paredzēta bērniem ar masu līdz 10 kg;

2.1.1.2.

0+ grupa, kas paredzēta bērniem ar masu līdz 13 kg;

2.1.1.3.

I grupa, kas paredzēta bērniem ar masu no 9 kg līdz 18 kg;

2.1.1.4.

II grupa, kas paredzēta bērniem ar masu no 15 kg līdz 25 kg;

2.1.1.5.

III grupa, kas paredzēta bērniem ar masu no 22 kg līdz 36 kg.

2.1.1.6

ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas iedala septiņās ISOFIX izmēru klasēs, kas aprakstītas Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājumā:

2.1.2.

Bērnu ierobežotājsistēmas iedala četrās “kategorijās”:

2.1.2.1.

“universālā” kategorija, kuru lieto, kā norādīts 6.1.1., 6.1.3.1. un 6.1.3.2. punktā, lielākajā daļā sēdvietu, jo īpaši tādās, kas atbilstoši Noteikumiem Nr. 16 novērtētas kā savietojamas ar šādas kategorijas bērnu ierobežotājsistēmām;

2.1.2.2.

“ierobežotā” kategorija, kuru lieto, kā norādīts 6.1.1. un 6.1.3.1. punktā, tam paredzētajās sēdvietās konkrētos transportlīdzekļu modeļos, ko norāda vai nu bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs, vai transportlīdzekļa ražotājs;

2.1.2.3.

“daļēji universālā” kategorija, kuru lieto, kā norādīts 6.1.1. un 6.1.3.2. punktā;

2.1.2.4.

“transportlīdzeklim raksturīga” kategorija, kuru lieto vai nu:

2.1.2.4.1.

īpaša veida transportlīdzekļos atbilstīgi 6.1.2. un 6.1.3.3. punktam, vai

2.1.2.4.2.

kā “iebūvētu” bērnu ierobežotājsistēmu.

2.1.3.

Bērnu ierobežotājsistēmas aiztures sistēma var būt iedalīta divās klasēs:

2.1.3.1.

“daļēja ierobežotājsistēma” ir ierīce, piemēram, bērnu sēdeklis, kura tad, kad to lieto kopā ar pieauguša cilvēka drošības jostu, kas aptver bērna ķermeni vai nostiprina ierīci, kurā bērns ir ievietots, veido pilnīgu bērnu ierobežotājsistēmu;

2.1.3.2.

“bērnu sēdeklis” ir stingrs sēdeklis, ko var lietot ar pieauguša cilvēka drošības jostu;

2.1.3.3.

“siksnas vadīkla” ir siksna, kas pieauguša cilvēka drošības jostas plecu siksnu nostiprina bērnam piemērotā stāvoklī un kur vietu, kurā plecu siksna maina virzienu, var regulēt ar ierīci, kas pārvietojama uz augšu un leju pa siksnu, lai to nostādītu lietotāja plecu līmenī, un tad nofiksējama attiecīgajā stāvoklī. Šai siksnas vadīklai nav paredzēts uzņemt būtisku dinamiskās slodzes daļu.

2.2.

“Bērnu drošības krēsls” ir bērnu ierobežotājsistēma, kas ietver krēslu, kurā novieto bērnu.

2.3.

“Drošības josta” ir bērnu ierobežotājsistēma, kas sastāv no siksnu kombinācijas ar sprādzi, regulētājierīcēm un fiksētājierīcēm.

2.4.

“Krēsls” ir bērnu ierobežotājsistēmā ietilpstoša konstrukcija, kurā paredzēts novietot bērnu sēdus stāvoklī.

2.4.1.

“Kulbiņa” ir ierobežotājsistēma, kurā paredzēts novietot un ierobežot bērnu guļus stāvoklī uz muguras vai uz vēdera, bērna mugurai atrodoties perpendikulāri transportlīdzekļa vidējai gareniskajai plaknei. Tā ir konstruēta tā, lai sadursmes gadījumā izkliedētu ierobežojošos spēkus pa bērna galvu un ķermeni, izņemot locekļus;

2.4.2.

“kulbiņas ierobežotājsistēma” ir ierīce, ar kuru kulbiņu nostiprina transportlīdzeklī;

2.4.3.

“bērnu turētājs” ir ierobežotājsistēma, kurā paredzēts novietot bērnu uz priekšu vērstā pusguļus stāvoklī. Tā ir konstruēta tā, lai frontālas sadursmes gadījumā izkliedētu ierobežojošos spēkus pa bērna galvu un ķermeni, izņemot locekļus.

2.5.

“Krēsla balsts” ir tā bērnu ierobežotājsistēmas daļa, ar kuru krēslu var pacelt.

2.6.

“Bērna balsts” ir tā bērnu ierobežotājsistēmas daļa, ar kuru bērnu var pacelt bērnu ierobežotājsistēmā.

2.7.

“Trieciena vairogs” ir ierīce, kas nostiprināta bērna priekšā un konstruēta tā, lai frontālas sadursmes gadījumā izkliedētu ierobežojošos spēkus pa lielāko daļu bērna ķermeņa tā garenvirzienā.

2.8.

“Siksna” ir elastīga detaļa, kas konstruēta tā, lai pārnestu spriegumu.

2.8.1.

“Klēpja siksna” ir siksna, kas vai nu kā pilna drošības josta, vai kā drošības jostas sastāvdaļa šķērso un ierobežo bērna iegurņa priekšpusi;

2.8.2.

“pleca ierobežotājs” ir tā drošības jostas daļa, kas ierobežo bērna rumpja augšdaļu;

2.8.3.

“kājstarpes siksna” ir siksna (vai sadalītas siksnas, ja tās veido 2 vai vairākas siksnas), kas piestiprināta bērnu ierobežotājsistēmai un klēpja siksnai un ir novietota starp bērna augšstilbiem; kājstarpes siksna ir konstruēta tā, lai parastās lietošanas apstākļos novērstu bērna paslīdēšanu zem klēpja drošības jostas un trieciena gadījumā novērstu klēpja drošības jostas pavirzīšanos uz augšu nost no iegurņa;

2.8.4.

“bērnu ierobežojošā siksna” ir siksna, kas ir drošības jostas sastāvdaļa un ierobežo tikai bērna ķermeni;

2.8.5.

“bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājsiksna” ir siksna, ar ko bērnu ierobežotājsistēmu nostiprina transportlīdzeklī, un tā var būt daļa no transportlīdzekļa sēdekļa ierobežotājierīces;

2.8.6.

“četrpunktu drošības josta” ir drošības jostu komplekts, kas sastāv no klēpja drošības jostas, plecu ierobežotājiem un kājstarpes siksnas, ja tāda ir uzstādīta;

2.8.7.

“Y formas drošības josta” ir drošības josta, kurā siksnu kombināciju veido siksna, kas izvadīta starp bērna kājām, un viena siksna pār katru plecu.

2.9.

“Sprādze” ir ātri atverama ierīce, kas nodrošina, ka ierobežotājsistēma vai automobiļa konstrukcijas ierobežotājsistēma var noturēt bērnu. Sprādze var ietvert regulētājierīci.

2.9.1.

“Iebūvēta sprādzes atvēršanas poga” ir sprādzes atvēršanas poga, kuru lietojot, nedrīkst pastāvēt iespēja atvērt sprādzi ar lodi, kuras diametrs ir 40 mm;

2.9.2.

“neiebūvēta sprādzes atvēršanas poga” ir sprādzes atvēršanas poga, kuru lietojot, ir jāpastāv iespējai atvērt sprādzi ar lodi, kuras diametrs ir 40 mm.

2.10.

“Regulētājierīce” ir ierīce, ar ko ierobežotājsistēmu vai tās ierobežotājierīces var pielāgot konkrētā lietotāja ķermenim, transportlīdzekļa konfigurācijai vai abiem kopā. Regulētājierīce var būt sprādzes daļa, spriegotājs vai jebkura cita drošības jostas sastāvdaļa.

2.10.1.

“Ātrā regulētājierīce” ir regulētājierīce, kuru var darbināt ar vienu roku vienā paņēmienā;

2.10.2.

“bērnu ierobežotājsistēmai tieši uzmontēta regulētājierīce” ir iebūvētās četrpunktu drošības jostas regulētājierīce, kas tieši uzmontēta bērnu ierobežotājsistēmai, nevis tāda, ko tieši atbalsta siksnas, ko ar to ir paredzēts regulēt.

2.11.

“Fiksētājierīces” ir bērnu ierobežotājsistēmas daļas, tostarp nostiprināšanas sastāvdaļas, ar kurām bērnu ierobežotājsistēmu vai nu tieši, vai ar transportlīdzekļa sēdekļa starpniecību var stingri nostiprināt transportlīdzeklī.

2.11.1.

“Balsta statnis” ir bērnu ierobežotājsistēmas pastāvīga fiksētājierīce, kas rada spiedes slodzes ceļu starp bērna ierobežotājsistēmu un transportlīdzekļa konstrukciju, lai ātruma samazināšanas brīdī apietu sēdekļa polsterējuma ietekmi; balsta statnis var būt regulējams.

2.12.

“Enerģijas absorbcijas ierīce” ir ierīce, kas konstruēta, lai tā viena pati vai kopā ar siksnu izkliedētu enerģiju, un kas ir bērnu ierobežotājsistēmas sastāvdaļa.

2.13.

“Spriegotājs” ir ierīce, kas konstruēta tā, lai tajā daļēji vai pilnībā ievietotos bērnu ierobežotājsistēmas siksna. Termins ietver šādas ierīces:

2.13.1.

“spriegotājs, kas bloķējas automātiski”, ir spriegotājs, kas siksnu ļauj izvilkt vajadzīgajā garumā un kas tad, kad sprādze saslēgta, automātiski pielāgo siksnas garumu tās lietotāja ķermeņa uzbūvei. Siksnas tālāka izvilkšana nav iespējama bez lietotāja apzinātas darbības;

2.13.2.

“spriegotājs ar avārijas bloķēšanu” ir spriegotājs, kas parastos braukšanas apstākļos neierobežo drošības jostas lietotāja kustības brīvību. Tam ir garuma regulētājierīce, kas automātiski pielāgo siksnu lietotāja ķermeņa uzbūvei, un bloķēšanas mehānisms, kurš aktivizējas avārijas situācijā šādos gadījumos:

2.13.2.1.

transportlīdzekļa braukšanas ātruma samazināšanās, siksnas izvilkšana no spriegotāja vai jebkurš cits automātisks līdzeklis (vienkāršā jutība), vai

2.13.2.2.

jebkuru šo līdzekļu kombinācija (daudzkāršā jutība).

2.14.

“Ierobežotājsistēmas stiprinājumi” ir transportlīdzekļa vai sēdekļa strukturālas daļas, kurām piestiprina bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājierīces.

2.14.1.

“Papildu stiprinājums” ir transportlīdzekļa vai sēdekļa strukturāla daļa vai transportlīdzekļa cita daļa, kurai paredzēts piestiprināt bērnu ierobežotājsistēmu un kas izveidota papildus stiprinājumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14. Šeit iekļauts ratiņu grīdas panelis, kā aprakstīts 6. pielikumā, vai citas konkrēta(-u) transportlīdzekļa(-u) konstrukcijas, kas uzmontētas ar balsta statni.

2.14.2.

“ISOFIX zemais stiprinājums” ir viens ciets apaļš horizontāls stienis 6 mm diametrā, kas ir saistīts ar transportlīdzekli vai sēdekli, kam piestiprina un kas nostiprina ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu ar ISOFIX fiksētājierīcēm.

2.14.3.

“ISOFIX stiprinājumu sistēma” ir sistēma, kas sastāv no diviem Noteikumu Nr. 14 prasībām atbilstošiem ISOFIX zemajiem stiprinājumiem un kas ir paredzēta ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas piestiprināšanai pie pretrotācijas ierīces.

2.14.4.

“Pretrotācijas ierīce”

2.14.5.

“ISOFIX augšējās stiprinājuma saites stiprinājums” ir līdzeklis, kas izpilda Noteikumu Nr. 14 prasības, piemēram, stienis, kas atrodas noteiktā vietā un ir paredzēts ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksnas savienotājierīces piestiprināšanai un tās ierobežojošā spēka pārnešanai uz transportlīdzekļa konstrukciju.

2.15.

“Uz priekšu vērsts” nozīmē pavērstu parastajā transportlīdzekļa braukšanas virzienā.

2.16.

“Uz aizmuguri vērsts” nozīmē pavērstu virzienā, kas ir pretējs parastajam transportlīdzekļa braukšanas virzienam.

2.17.

“Noliekts stāvoklis” ir īpašs krēsla stāvoklis, kas ļauj bērnam atlaisties slīpi.

2.18.

“Guļus stāvoklis/uz vēdera/uz muguras” ir stāvoklis, kurā vismaz bērna galva un ķermenis, izņemot locekļus, ir novietoti horizontāli, bērnam atrodoties ierobežotājsistēmā miera stāvoklī.

2.19.

“Bērnu ierobežotājsistēmas tips” ir bērnu ierobežotājsistēmas, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

2.19.1.

ierobežotājsistēmas kategorija un masas grupa(-s), kā arī stāvoklis un orientācija (kā noteikts 2.15. un 2.16. punktā), kādā to paredzēts lietot;

2.19.2.

bērnu ierobežotājsistēmas ģeometrija;

2.19.3.

izmēri, masa, materiāls un krāsa:

2.19.4.

siksnu materiāls, auduma faktūra, izmēri un krāsa;

2.19.5.

cietās daļas (sprādze, fiksētājierīces utt.).

2.20.

“Transportlīdzekļa sēdeklis” ir struktūra, kas kopā ar pārvalku veido vai neveido vienotu struktūru ar transportlīdzekļa korpusu un nodrošina sēdvietu vienam pieaugušam cilvēkam. Šajā sakarā:

2.20.1.

“transportlīdzekļa sēdekļu grupa” ir vai nu sols, vai vairāki atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., nostiprināti tā, lai viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi būtu rindā ar pārējo sēdekļu priekšējiem vai pakaļējiem stiprinājumiem vai atrastos starp tiem) un nodrošina sēdvietu vienam vai vairākiem pieaugušiem cilvēkiem;

2.20.2.

“transportlīdzekļa sols” ir struktūra, kam ir pārvalks un kas nodrošina sēdvietu vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam;

2.20.3.

“transportlīdzekļa priekšējie sēdekļi” ir sēdekļu grupa, kas atrodas pasažieru nodalījuma priekšpusē, t. i., to priekšā nav citu sēdekļu;

2.20.4.

“transportlīdzekļa aizmugurējie sēdekļi” ir nostiprināti uz priekšu vērsti sēdekļi, kas atrodas aiz citas transportlīdzekļa sēdekļu grupas;

2.20.5.

“ISOFIX vieta” ir sistēma, kurā iespējams uzstādīt:

2.21.

“Regulēšanas sistēma” ir nokomplektēta ierīce, ar kuru sēdekļa vai tā daļu stāvokli var pielāgot sēdeklī sēdošā pieaugušā cilvēka ķermenim. Konkrēti ar šo ierīci var veikt šādas darbības:

2.21.1.

garenisku pārvietošanu un/vai

2.21.2.

vertikālu pārvietošanu, un/vai

2.21.3.

leņķisku pārvietošanu.

2.22.

“Transportlīdzekļa sēdekļa stiprinājums” ir sistēma, ar ko sēdekļa komplektu nostiprina transportlīdzekļa struktūrā, un tā ietver attiecīgās transportlīdzekļa strukturālās daļas.

2.23.

“Sēdekļa tips” ir pieauguša cilvēka sēdekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

2.23.1.

sēdekļa struktūras forma, izmēri un materiāli;

2.23.2.

sēdekļa atzveltnes regulēšanas un bloķēšanas sistēmu veidi un izmēri un

2.23.3.

pieaugušā cilvēka drošības jostas stiprinājumu uz sēdekļa, sēdekļa stiprinājumu, kā arī ar tiem saistīto transportlīdzekļa strukturālo daļu veids un izmēri.

2.24.

“Pārvietošanas sistēma” ir ierīce, ar ko pieaugušā cilvēka sēdekli vai kādu tā daļu var leņķiski vai gareniski pārvietot bez fiksēta starpstāvokļa, lai atvieglotu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu vai priekšmetu iekraušanu un izkraušanu.

2.25.

“Bloķēšanas sistēma” ir ierīce, kas nodrošina pieaugušā cilvēka sēdekļa un tā daļu fiksēšanu kādā no izmantošanas stāvokļiem.

2.26.

“Saslēgšanas ierīce” ir ierīce, kas saslēdz divus pieauguša cilvēka drošības jostas siksnas posmus un neļauj tiem kustēties vienam attiecībā pret otru. Šādas ierīces var atsevišķi ietekmēt pieauguša cilvēka drošības jostas pleca vai klēpja posmu vai arī nostiprināt kopā gan drošības jostas klēpja, gan pleca posmu. Šis termins ietver šādas klases:

2.26.1.

“A klases ierīce” – gadījumos, kad bērnu tieši piesprādzē ar pieauguša cilvēka drošības jostu, tā ir ierīce, kas bērnam neļauj izvilkt siksnu no spriegotāja tai cauri līdz jostas klēpja daļai. Šī ierīce, ja tā uzstādīta I grupas ierobežotājsistēmām, nodrošina atbilstību 6.2.9. punkta prasībām;

2.26.2.

“B klases ierīce” – gadījumos, kad ar pieauguša cilvēka drošības jostu piesprādzē bērnu ierobežotājsistēmu, tā ir ierīce, kas nodrošina, lai pieauguša cilvēka drošības jostas klēpja daļā saglabātos radītais spriegojums. Šī ierīce ir paredzēta, lai siksna no spriegotāja nevarētu izslīdēt tai cauri, tādējādi mazinot spriegojumu un nostādot ierobežotājsistēmu neoptimālā stāvoklī.

2.27.

“Ierobežotājsistēma īpašām vajadzībām” ir bērnu ierobežotājsistēma, kas konstruēta bērniem, kuriem fiziskas vai psihiskas invaliditātes dēļ ir īpašas vajadzības; konkrēti šādai ierīcei var būt iespējams uzstādīt papildu ierobežotājierīces jebkurai bērna ķermeņa daļai, taču tai obligāti jāietver galvenā ierobežotājsistēma, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

2.28.

“ISOFIX fiksētājierīce” ir viens no diviem savienojumiem, kas atbilst šo noteikumu 6.3.2. punkta prasībām, kurš sākas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas konstrukcijā un ir saderīgs ar ISOFIX zemo stiprinājumu.

2.29.

“ISOFIX bērnu ierobežotājsistēma” ir bērnu ierobežotājsistēma, kas jāpiestiprina pie ISOFIX stiprinājumu sistēmas, kura atbilst Noteikumu Nr. 14. prasībām.

2.30.

“Sēdekļa ieliekums” ir laukums tuvu transportlīdzekļa sēdekļa spilvena un sēdekļa atzveltnes virsmu krustošanās punktam.

2.31.

“Transportlīdzekļa sēdekļa palīgierīce (TSP)” ir palīgierīce atbilstīgi ISOFIX 2.1.1.6. punktā definētajām izmēru klasēm, kuras izmēri ir sniegti Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājumā no 1. līdz 6. attēlam un kuru izmanto bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs, lai noteiktu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas atbilstīgos izmērus un ISOFIX fiksētājierīču atrašanās vietas.

2.32.

“ISOFIX augšējās stiprinājuma saites savienotājierīce” ir ierīce, kas paredzēta piestiprināšanai pie ISOFIX augšējās stiprinājuma saites stiprinājuma.

2.33.

“ISOFIX augšējās stiprinājuma saites kāsis” ir ISOFIX augšējās stiprinājuma saites savienotājierīce, ko parasti izmanto, lai savienotu ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksnu ar ISOFIX augšējās stiprinājuma saites stiprinājumu, kā noteikts Noteikumu Nr. 14 3. attēlā.

2.34.

“ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksna” ir drošības jostas siksna (vai tās ekvivalents), kas sniedzas no ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas augšas līdz ISOFIX augšējās stiprinājuma saites stiprinājumam un kas ir aprīkota ar regulētājierīci, spriegojuma atbrīvošanas ierīci un ISOFIX augšējās stiprinājuma saites savienotājierīci.

2.35.

“ISOFIX augšējās stiprinājuma saites fiksētājierīce” ir ierīce ISOFIX bērnu ierobežotājierīces nostiprināšanai ar ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksnu.

2.36.

“Spriegojuma atbrīvošanas ierīce” ir sistēma, ar ko atbrīvo ierīci, ar kuru regulē un uztur ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksnu spriegojumu.

2.37.

“Pieaugušo drošības jostas siksnas vadīkla” ir ierīce, caur kuru ir izvērta pieaugušo drošības josta, lai panāktu tās pareizu izkārtojumu, un kas ļauj siksnai brīvi kustēties.

2.38.

“Tipa apstiprinājuma tests” ir tests, ar kuru nosaka, kādā pakāpē apstiprināšanai iesniegtas bērnu ierobežotājsistēmas tips atbilst prasībām.

2.39.

“Ražošanas kvalifikācijas tests” ir tests, ar kuru nosaka, vai ražotājs spēj ražot bērnu ierobežotājsistēmu atbilstīgi tipa apstiprinājumam iesniegtajām bērnu ierobežotājsistēmām.

2.40.

“Kārtējā testēšana” ir testēšanas veikšana vairākām no vienas partijas atlasītām ierobežotājsistēmām, lai pārbaudītu, kādā pakāpē tās atbilst prasībām.

3.1.

Bērnu ierobežotājsistēmas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz prečzīmes turētājs vai viņa pienācīgā kārtā akreditēts pārstāvis, ievērojot tipa apstiprināšanas shēmu, kas aprakstīta 14. pielikumā.

3.2.

Līdz ar apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz katru bērnu ierobežotājsistēmas tipu iesniedz arī:

3.2.1.

bērnu ierobežotājsistēmas tehnisko aprakstu, norādot izmantotās siksnas un citus materiālus, līdz ar bērnu ierobežotājsistēmas daļu rasējumiem un, ja sistēmā ir spriegotāji, šo spriegotāju un to sensoru uzstādīšanas instrukcijas, paziņojumu par toksicitāti (6.1.5. punkts) un uzliesmojamību (6.1.6. punkts); rasējumos norāda vietu, kas paredzēta apstiprinājuma numuram un papildu simbolam(-iem) attiecībā pret apstiprinājuma zīmes riņķa līniju. Aprakstā norāda apstiprināšanai iesniegtā modeļa krāsu;

3.2.2.

četrus bērnu ierobežotājsistēmas paraugus;

3.2.3.

desmit metrus no katras kategorijas siksnas, kas izmantota konkrētajā bērnu ierobežotājsistēmā, un

3.2.4.

papildu paraugus piegādā, ja to pieprasa par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests;

3.2.5.

instrukcijas un informāciju par iepakojumu atbilstīgi turpmāk izklāstītajam 14. punktam;

3.2.6.

attiecībā uz kulbiņām – ja kulbiņas ierobežotājsistēmu var izmantot kopā ar vairāku veidu kulbiņām – ierobežotājsistēmas ražotājs iesniedz šo veidu sarakstu.

3.3.

Ja izmanto apstiprinātu pieauguša cilvēka drošības jostu, lai piestiprinātu bērnu ierobežotājsistēmu, pieteikumā norāda pieauguša cilvēka drošības jostas kategoriju, kura jāizmanto, piemēram, statiskas klēpja drošības jostas.

3.4.

Nolīguma dalībvalsts apstiprinātāja iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, vai ir paredzēti pietiekami pasākumi un procedūras, kas ražošanas procesā garantē efektīvu kontroli attiecībā uz bērnu ierobežotājsistēmu, aprīkojuma vai detaļu atbilstību apstiprinātajam tipam.

4.1.

Bērnu ierobežotājsistēmas paraugi, kas saskaņā ar iepriekš minēto 3.2.2. un 3.2.3. punktu iesniegti apstiprināšanai, ir skaidri un nedzēšami marķēti ar ražotāja nosaukumu, apzīmējumu vai preču zīmi.

4.2.

Viena no bērnu ierobežotājsistēmas plastmasas daļām (piemēram, korpuss, trieciena vairogs, bērnu sēdeklis utt.), izņemot drošības jostu(-as) vai četrpunktu drošības jostas, ir skaidri (un nedzēšami) marķēta ar ražošanas gadu.

4.3.

Ja fiksētājsistēma ir izmantojama kopā ar pieauguša cilvēka drošības jostu, ar ierobežotājsistēmas pastāvīgi piestiprinātu apzīmējumu skaidri norāda siksnas pareizu izkārtojumu. Ja ierobežotājsistēmu vietā notur pieauguša cilvēka drošības josta, siksnas pareizs izkārtojums ir skaidri norādīts uz produkta ar krāsu kodiem. Sarkana krāsa norāda drošības jostas izkārtojumu, kad ierīci uzstāda vērstu uz priekšu, un zila – kad uz aizmuguri. Tās pašas krāsas izmanto marķējumos uz ierīces, ilustrējot izmantošanas paņēmienus.

Drošības jostas klēpja un pleca posmu paredzētie izkārtojumi ir skaidri jāatšķir. Katrs drošības jostas posms jāatšķir pēc tādām norādēm kā krāsu kodējums, nosaukumi, figūras u. tml.

Jebkurā drošības jostas izkārtojuma attēlojumā uz ražojuma ir skaidri jānorāda bērnu ierobežotājsistēmas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli. Jostu izkārtojuma shēmas, kurās nav redzams transportlīdzekļa sēdeklis, nav pieņemamas.

Šajā punktā noteiktais marķējums transportlīdzeklī ir redzams kopā ar ierobežotājsistēmu. Attiecībā uz 0 grupas ierobežotājsistēmām, šis marķējums ir redzams arī tad, ja bērns ir ierobežotājsistēmā.

4.4.

Tiešā tuvumā zonai, kur bērnu ierobežotājsistēmā balstās bērna galva, uz ierobežotājsistēmas redzamās iekšējās virsmas (tostarp uz sānu malas blakus bērna galvai) uz aizmuguri vērstām bērnu ierobežotājsistēmām ir pastāvīgi piestiprināts turpmāk noteiktais marķējums (parādītā tekstuālā informācija ir minimums).

Šis marķējums ir tās valsts valodā(-s), kurā ierīci pārdod.

Marķējuma minimālais lielums: 60 x 120 mm.

Marķējums ir piešūts visapkārt pārsegam un/vai pastāvīgi saistīts ar pārsegu ar visu tā aizmugures virsmu. Ir pieņemams jebkurš cits piestiprināšanas veids, kas ir pastāvīgs un nav viegli noņemams no ražojuma vai kas drīz nekļūst neskaidrs. Karodziņa veida marķējums ir jo īpaši aizliegts.

Ja ierobežotājsistēmas daļas vai jebkādi bērnu ierobežotājsistēmas ražotāja paredzētie piederumi var marķējumu padarīt neskaidru, nepieciešams papildu marķējums. Vienam brīdinājuma marķējumam jābūt pastāvīgi redzamam visos gadījumos, kad ierobežotājsistēma ir sagatavota lietošanai jebkurā konfigurācijā.

4.5.

Ja bērnu ierobežotājsistēmu var izmantot gan uz priekšu, gan uz aizmuguri vērstu, uz marķējuma jābūt šādam tekstam:

“SVARĪGI – NEIZMANTOT UZ PRIEKŠU VĒRSTU, JA BĒRNA SVARS NEPĀRSNIEDZ ………….. (Skatīt instrukcijas)”

4.6.

Bērnu ierobežotājsistēmām ar alternatīviem drošības jostas izkārtojumiem alternatīvie slodzi nesošie kontakta punkti starp bērnu ierobežotājsistēmu un pieauguša cilvēka drošības jostu ir pastāvīgi marķēti. Šādā marķējumā norāda, ka tas ir alternatīvs drošības jostas izkārtojums, un marķējums atbilst iepriekšminētajām kodēšanas prasībām uz priekšu un uz aizmuguri vērstām sēdvietām.

4.7.

Ja bērnu ierobežotājsistēmā ir iespējami alternatīvi slodzi nesošie kontakta punkti, 4.3. punktā noteiktajā marķējumā ietver norādi, ka alternatīvais drošības jostas izkārtojums ir aprakstīts instrukcijā.

a)

būtiskākās darbības sēdekļa sagatavošanai ierīces uzstādīšanai. Piemēram, jābūt izskaidrotai ISOFIX fiksētājierīču sistēmas pagarināšanas metodei;

b)

jebkuras norādes novietojums, funkcija un skaidrojums;

c)

augšējās stiprinājuma saites vai cita sēdekļa rotāciju ierobežojoša līdzekļa, kam vajadzīga lietotāja darbība, novietojums un vajadzības gadījumā arī izkārtojums, jānorāda, izmantojot attiecīgi vienu no turpmākajiem simboliem:

d)

ISOFIX fiksētājierīču un augšējā stiprinājuma saitēm vai citiem sēdekļa rotāciju ierobežojošiem līdzekļiem, kam vajadzīga lietotāja darbība, jānorāda regulējums;

e)

marķējumam jābūt pastāvīgi piestiprinātam pie sēdekļa un redzamam personai, kas uzstāda sēdekli;

f)

vajadzības gadījumā jāatsaucas uz bērnu ierobežotājsistēmas lietotāja instrukcijām un jānorāda šā dokumenta atrašanās vieta, izmantojot šādu simbolu:

5.1.

Lai apstiprinājumu varētu piešķirt, visiem paraugiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 3.2.2. un 3.2.3. punktu, visos aspektos jāatbilst šo noteikumu 6. līdz 8. punktā izklāstītajām prasībām.

5.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (šobrīd 04, kas atbilst 04. grozījumu sērijai, kura stājās spēkā 1995. gada 12. septembrī) norāda apstiprinājuma izdošanas laikā spēkā esošo noteikumu grozījumu sēriju, ar ko ieviesti jaunākie nozīmīgie tehniskie grozījumi. Viena un tā pati nolīguma dalībvalsts nepiešķir to pašu numuru cita tipa bērnu ierobežotājsistēmai, kas pakļauta šo noteikumu prasībām.

5.3.

Paziņojumu par apstiprinājuma piešķiršanu vai attiecināšanu uz citu tipu, vai par apstiprinājuma noraidījumu bērnu ierobežotājsistēmai saskaņā ar šiem noteikumiem dara zināmu nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot formu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam.

5.4.

Papildus iepriekš 4. punktā noteiktajam marķējumam, uz katras bērnu ierobežotājsistēmas, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, piemērotā vietā norāda šādu informāciju:

5.4.1.

starptautisku apstiprinājuma zīmi, kurā ir:

5.4.1.1.

burtu “E” ietveroša riņķa līnija, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura ir izsniegusi apstiprinājumu (1);

5.4.1.2.

apstiprinājuma numurs;

5.4.2.

šādi papildu simboli:

5.4.2.1.

vārds(-i) “universālā”, “ierobežotā”, “daļēji universālā” vai “transportlīdzeklim raksturīga” atkarībā no ierobežotājsistēmas kategorijas;

5.4.2.2.

masas amplitūda, kurai ir paredzēta bērnu ierobežotājsistēma, proti: 0–10 kg; 0–13 kg; 9–18 kg; 15–25 kg; 22–36 kg; 0–18 kg; 9–25 kg; 15–36 kg; 0–25 kg; 9–36 kg; 0–36 kg;

5.4.2.3.

simbols “Y”, ja ierīce ietver kājstarpes siksnu, saskaņā ar šo noteikumu 02. grozījumu sērijas 3. papildinājuma prasībām;

5.4.2.4.

simbols “S”, ja tā ir “ierobežotājsistēma īpašām vajadzībām”.

5.5.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegts tipa apstiprinājuma zīmes paraugs.

5.6.

Elementi, kas aprakstīti iepriekš minētajā 5.4. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami, un tie ir vai nu uz etiķetes, vai marķēti tieši. Etiķete un marķējums ir nodilumizturīgi.

5.7.

Etiķetes, kas aprakstītas iepriekš 5.6. punktā, izsniedz iestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, vai ražotājs, ja minētā iestāde to atļauj.

6.1.1.

“Universālās”, “daļēji universālās” un “ierobežotās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmas ir atļauts izmantot priekšējās un aizmugurējās sēdvietās, ja ierobežotājsistēmas ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

6.1.2.

“Transportlīdzeklim raksturīgās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmas ir atļauts izmantot visās sēdvietās, kā arī bagāžas nodalījumā, ja ierobežotājsistēmas ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Attiecībā uz ierobežotājsistēmām, kas vērstas uz aizmuguri, to konstrukcija vienmēr, kad ierobežotājsistēma ir gatava izmantošanai, nodrošina atbalstu bērna galvai. To nosaka kā sēdekļa atzveltnei perpendikulāru līniju acu augstumā, un krustošanās punkts atrodas vismaz 40 mm zem šāda galvas atbalsta rādiusa sākuma.

6.1.3.

Atkarībā no kategorijas, pie kuras pieder bērnu ierobežotājsistēma, to piestiprina pie transportlīdzekļa vai pie sēdekļa konstrukcijas.

IESPĒJAMĀS KONFIGURĀCIJAS APSTIPRINĀŠANAI

GRUPU/KATEGORIJU TABULA

6.1.3.1.

“Universālā” un “ierobežotā” kategorija – ar pieauguša cilvēka drošības jostu (ar spriegotāju vai bez tā), kas atbilst Noteikumu Nr. 16 (vai līdzvērtīgām) prasībām un ir uzstādīta ar stiprinājumiem, kuri atbilst Noteikumu Nr. 14 (vai līdzvērtīgām) prasībām.

6.1.3.2.

ISOFIX“universālā” bērnu ierobežotājsistēmas kategorija – ar ISOFIX fiksētājierīcēm un ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksnu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir piestiprināta ISOFIX stiprinājumu sistēmai un ISOFIX augšējās stiprinājuma saites stiprinājumu sistēmai, kura atbilst Noteikumu Nr. 14 prasībām.

6.1.3.3.

“Daļēji universālā” kategorija – ar apakšējiem stiprinājumiem, kā noteikts Noteikumos Nr. 14, un papildu stiprinājumiem, kas atbilst šo noteikumu 11. pielikumā izklāstītajiem ieteikumiem.

6.1.3.4.

ISOFIX“daļēji universālā” bērnu ierobežotājsistēma – ar ISOFIX stiprinājumiem un ISOFIX augšējās stiprinājuma saites siksnu vai balsta statni, vai transportlīdzekļa instrumentu paneli, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir piestiprināts pie ISOFIX stiprinājumiem un/vai ISOFIX augšējās stiprinājuma saites stiprinājuma, kurš atbilst Noteikumu Nr. 14 prasībām.

6.1.3.5.

“Transportlīdzeklim raksturīgā” kategorija – ar transportlīdzekļa ražotāja vai bērnu ierobežotājsistēmas ražotāja paredzētajiem stiprinājumiem.

6.1.3.6.

Ja bērnu ierobežošanas siksnas vai bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājsiksnas izmanto drošības jostas stiprinājumus, kuriem jau piestiprināta(-s) pieauguša cilvēka drošības josta(-s), tehniskais dienests pārbauda, vai

Ja bērnu fiksētājierīces izmanto stieņus vai papildu ierīces, kas piestiprinātas stiprinājumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14, kā rezultātā faktiskais stiprinājuma stāvoklis vairs nav iekļaujams Noteikumu Nr. 14 darbības laukā, ir spēkā šādi noteikumi:

6.1.3.7.

Bērnu ierobežotājierīces, kurās izmanto balsta statni, apstiprina tikai kategorijās “daļēji universāls” un “transportlīdzeklim raksturīgs” un piemēro šo noteikumu 11. pielikuma prasības. Bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs ņem vērā balsta statņa pareizas darbības nepieciešamos nosacījumus katrā transportlīdzeklī un sniedz šādu informāciju.

6.1.4.

Bērnu sēdekli ierobežo vai nu ar pieauguša cilvēka drošības jostu, izmantojot 8.1.4. punktā izklāstīto testu, vai ar atsevišķiem līdzekļiem.

6.1.5.

Bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs rakstiski paziņo, ka ierobežotājsistēmas ražošanā izmantoto un piesprādzētajam bērnam pieejamo materiālu toksicitāte atbilst attiecīgajām daļām CEN Rotaļlietu drošums, 3. daļa (1982. gada jūnijs). Testēšanas iestāde pēc saviem ieskatiem var veikt testus, lai pārbaudītu paziņojuma atbilstību patiesībai. Šis punkts neattiecas uz II un III grupas ierobežotājierīcēm.

6.1.6.

Bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs rakstiski paziņo, ka ierobežotājsistēmas ražošanā izmantoto materiālu uzliesmojamība atbilst EEK Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3) (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1, 1.20. punkts) attiecīgajiem punktiem. Testēšanas iestāde pēc saviem ieskatiem var veikt testus, lai pārbaudītu paziņojuma atbilstību patiesībai.

6.1.7.

Attiecībā uz tādām uz aizmuguri vērstām bērnu ierobežotājsistēmām, kas balstās pret transportlīdzekļa instrumentu paneli, lai piešķirtu apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, tiek pieņemts, ka instrumentu panelis ir pietiekami ciets.

6.1.8.

Attiecībā uz “universālās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmām, izņemot ISOFIX bērnu universālo ierobežotājsistēmu, galvenais slodzi nesošais kontakta punkts starp bērnu ierobežotājsistēmu un pieauguša cilvēka drošības jostu nedrīkst būt tuvāk par 150 mm no Cr ass, mērot, kad bērnu ierobežotājsistēma atrodas uz dinamikas izmēģinājumu stenda …....

6.1.9.

Ja “universālās” kategorijas bērnu ierobežotājierīces nostiprināšanai nepieciešams izmantot pieaugušo drošības jostu, tās maksimālais garums, kas izmantojams, testējot to dinamikas izmēģinājumu stendā, ir noteikts šo noteikumu 13. pielikumā.

Lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai, bērnu ierobežotājsistēmu nostiprina uz izmēģinājumu stenda, izmantojot atbilstīgu standarta drošības jostu, kāda aprakstīta 13. pielikumā. Manekenu nepiesprādzē, kamēr ierobežotājsistēmas konstrukcija nav noregulēta tā, ka manekena piesprādzēšanai būtu vajadzīgs lielāks jostas garums. Kad bērnu ierobežotājsistēma ir minētajā pozīcijā, josta nedrīkst būt nospriegota, izņemot tādu spriegumu, kurš rodas standarta spriegotājā, ja tāds ir uzstādīts. Ja izmanto jostu ar spriegotāju, šis nosacījums ir izpildīts, ja uz tītavas paliek vismaz 150 mm jostas.

6.1.10.

Neizmanto uz priekšu vērstas bērnu ierobežotājsistēmas, kas pieder 0 un 0+ grupai.

6.2.1.

Ierobežotājsistēmas konfigurācija ir tāda, lai

6.2.1.1.

ierobežotājsistēma nodrošinātu vajadzīgo aizsardzību jebkurā paredzētajā ierobežotājsistēmas stāvoklī; attiecībā uz “ierobežotājsistēmām īpašām vajadzībām” galvenā robežotājsistēma nodrošina vajadzīgo aizsardzību jebkurā paredzētajā ierobežotājsistēmas stāvoklī, neizmantojot iespējamās papildu fiksētājierīces;

6.2.1.2.

bērnu varētu viegli ievietot un izņemt; attiecībā uz bērnu ierobežotājsistēmām, kurās bērnu piesprādzē ar četrpunktu drošības jostu vai Y formas drošības jostu bez spriegotāja, katrs pleca ierobežotājs un klēpja siksna var kustēties viens attiecībā pret otru, veicot 7.2.1.4. punktā izklāstīto procedūru.

Šajos gadījumos bērnu ierobežotājsistēmas jostas komplekts var būt konstruēts ar divām vai vairākām savienojošām daļām. Attiecībā uz “ierobežotājsistēmām īpašām vajadzībām” ir zināms, ka papildu ierobežotājierīces pagarina laiku, kādā bērnu var ievietot un izņemt. Papildu ierīces tomēr konstruē tā, lai bērnu atbrīvot varētu pēc iespējas ātrāk;

6.2.1.3.

ja ir iespējams mainīt ierobežotājsistēmas slīpumu, šādas slīpuma maiņas rezultātā nav manuāli jāpārkārto siksnas. Lai mainītu ierobežotājsistēmas slīpumu, jāizdara apzināta kustība ar roku;

6.2.1.4.

ierobežotājsistēmās, kas pieder 0, 0+ un I grupai, bērna stāvoklis vienmēr ir tāds, lai nodrošinātu vajadzīgo aizsardzību arī tad, kad bērns ir aizmidzis;

6.2.1.5.

lai novērstu paslīdēšanu zem drošības jostas, ko izraisa vai nu trieciens, vai nemierīgums, visās uz priekšu vērstajās I grupas ierobežotājsistēmās ar iebūvētu četrpunktu drošības jostas sistēmu jābūt kājstarpes siksnai. Kad kājstarpes siksna ir uzlikta un noregulēta visgarākajā stāvoklī (ja siksna ir regulējama), nav iespējams noregulēt klēpja siksnu tā, lai tā atrastos virs iegurņa ne 9 kg, ne 15 kg lellei.

6.2.2.

Visās I, II un III grupas ierobežotājsistēmās, ar kurām izmanto “klēpja siksnu”, “klēpja siksna” ir izkārtota tā, lai “klēpja siksnas” pārnestās slodzes tiktu pārnestas caur iegurni.

6.2.3.

Visas ierobežotājsistēmas siksnas ir izvietotas tā, ka tās nevar radīt neērtības lietotājam normālas lietošanas apstākļos vai veidot bīstamu konfigurāciju. Attālumam starp plecu siksnām kakla tuvumā jābūt vismaz piemērotā manekena kakla platumā.

6.2.4.

Komplekts nepakļauj bērna ķermeņa vājās daļas (vēderu, kājstarpi utt.) pārmērīgām slodzēm. Konstrukcija ir tāda, lai sadursmes gadījumā bērna galvas augšdaļu nepakļautu saspiešanas slodzēm.

6.2.4.1.

Y formas drošības jostas drīkst lietot tikai uz aizmuguri un uz sāniem vērstās bērnu ierobežotājsistēmās (kulbiņās).

6.2.5.

Bērnu ierobežotājsistēmu konstruē un uzstāda tā, lai nodrošinātu turpmāk minēto:

6.2.5.1.

līdz minimumam samazina traumu risku bērnam vai citiem cilvēkiem transportlīdzeklī, ko varētu radīt asas malas vai izvirzījumi (piemēram, kā minēts Noteikumos Nr. 21);

6.2.5.2.

nav asu malu vai izvirzījumu, kas varētu bojāt transportlīdzekļa sēdekļu pārvalkus vai cilvēku apģērbu;

6.2.5.3.

bērna ķermeņa vājās daļas (vēders, kājstarpe utt.) netiek pakļautas papildu inerciālajiem spēkiem, ko tās rada;

6.2.5.4.

cietajām daļām vietās, kur tās saskaras ar siksnām, nav asu malu, kas varētu nodeldēt siksnas.

6.2.6.

Katru daļu, kas ir atdalāma, lai ļautu sastāvdaļām tikt savienotām un atvienotām, konstruē tā, lai pēc iespējas novērstu jebkādu nepareizas savienošanas un lietošanas risku. “Ierobežotājsistēmās īpašām vajadzībām” var būt papildu ierobežotājierīces; tās konstruē tā, lai novērstu jebkādu nepareizas savienošanas risku un lai to atvienošanas metodes un darbības veids būtu uzreiz izprotams glābējam avārijas situācijā.

6.2.7.

Ja I, II vai I un II grupai kopā paredzētā bērnu ierobežotājsistēmā ietilpst krēsla atzveltne, tās iekšējais augstums, nosakot saskaņā ar 12. pielikumā sniegto diagrammu, nav mazāks par 500 mm.

6.2.8.

Drīkst lietot tikai spriegotājus, kas bloķējas automātiski, vai spriegotājus ar avārijas bloķēšanu.

6.2.9.

Ierīcēs, ko paredzēts lietot I grupai, bērnam, pēc tam, kad tas ir ievietots, nav iespējams viegli padarīt vaļīgu to sistēmas daļu, kas ierobežo iegurni; jebkura ierīce, kas ir konstruēta šim nolūkam, ir pastāvīgi piestiprināta bērnu ierobežotājsistēmai.

6.2.10.

Bērnu ierobežotājsistēma var būt konstruēta lietošanai vairāk nekā vienā masas grupā un/vai to var lietot vairāk par vienu bērnu, ar nosacījumu, ka tā atbilst prasībām, kas izvirzītas katrai attiecīgajai grupai. “Universālās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmai jāatbilst šīs kategorijas prasībām visām masas grupām, kurām tā ir apstiprināta.

6.2.12.

Attiecībā uz bērnu sēdekļiem pārbauda, cik viegli pieauguša cilvēka drošības jostas siksnas un mēlīte iet cauri stiprinājuma punktiem. Tas īpaši attiecas uz bērnu sēdekļiem, kas paredzēti automobiļu priekšējām sēdvietām, kurām var būt gari vidēji cieti serdeņi. Aizvērtai sprādzei nav pieļaujams iziet cauri bērnu sēdekļu stiprinājuma punktiem vai veidot tādu drošības jostas izkārtojumu, kas ir pilnīgi atšķirīgs no tā, kāds ir uz testa ratiņiem.

6.2.13.

Ja bērnu ierobežotājsistēma ir paredzēta vairāk nekā vienam bērnam, katra ierobežotājsistēma ir pilnīgi neatkarīga attiecībā uz slodzes pārnešanu un regulētājierīcēm.

6.2.14.

Bērnu ierobežotājsistēmas, kurās ir piepūšami elementi, ir konstruētas tā, lai lietošanas apstākļi (spiediens, temperatūra, mitrums) nekādi neietekmētu to atbilstību šo noteikumu prasībām.

1

ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājierīce – 1. paraugs

2

ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājierīce – 2. paraugs

6.4.1.

Tehniskais dienests, kas veic apstiprinājuma testus, pārbauda, vai marķējums atbilst 4. punkta prasībām.

6.5.1.

Tehniskais dienests, kas veic apstiprinājuma testus, pārbauda, vai uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas atbilst 15. punkta nosacījumiem.

7.1.1.1.

Visai bērnu ierobežotājsistēmai vai tās daļām, kas pakļautas korozijai, veic turpmāk 8.1.1. punktā paredzēto korozijas testu.

7.1.1.2.

Pēc 8.1.1.1. un 8.1.1.2. punktā paredzētā korozijas testa lietpratīgs vērotājs ar neapbruņotu aci nevar saskatīt pazīmes, kas liecina par nolietojumu, kurš apdraud bērnu ierobežotājsistēmas pienācīgu darbību, vai par vērā ņemamu koroziju.

7.1.2.1.

Visām ierīcēm ar atzveltnēm ir iekšējas virsmas, kā noteikts šo noteikumu 18. pielikumā, kas ietver materiālu, kura lielākais paātrinājums ir mazāks par 60 g, mērot saskaņā ar šo noteikumu 17. pielikumu. Šī prasība attiecas arī uz tām trieciena vairogu zonām, kas atrodas galvas trieciena zonā.

7.1.2.2.

Bērnu ierobežotājsistēmām ar pastāvīgi mehāniski piestiprinātām regulējamām galvas atbalsta ierīcēm, kur pieaugušo drošības jostas vai četru punktu bērnu drošības jostas augstumu tieši kontrolē ar regulējamo galvas atbalstu, nav nepieciešams pieprasīt enerģiju absorbējošu materiālu tajās 18. pielikumā noteiktajās zonās, ar kurām manekena galvai nav saskares, t. i., aiz galvas atbalsta.

7.1.3.1.

Bērnu ierobežotājsistēmu testē, kā noteikts 8.1.2. punktā; manekens neizkrīt no ierīces, un, testa sēdeklim atrodoties stāvoklī ar augšu uz leju, manekena galva nepārvietojas vairāk par 300 mm prom no sava sākotnējā stāvokļa vertikālā virzienā attiecībā pret testa sēdekli.

7.1.4.1.1.

“Universālās”, “ierobežotās” un “daļēji universālās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmas testē uz testa ratiņiem, izmantojot 6. punktā noteikto testa sēdekli un saskaņā ar 8.1.3.1. punkta nosacījumiem.

7.1.4.1.2.

“Transportlīdzeklim raksturīgās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmas testē ar katru transportlīdzekļa modeli, kuram bērnu ierobežotājsistēma ir paredzēta. Par testu izdarīšanu atbildīgais tehniskais dienests var samazināt testējamo transportlīdzekļu modeļu skaitu, ja tie daudz neatšķiras 7.1.4.1.2.3. punktā uzskaitītajos aspektos. Bērnu ierobežotājsistēmu var testēt vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

7.1.4.1.2.1.

uzstādītu uz pilnīgi nokomplektēta transportlīdzekļa, kā noteikts 8.1.3.3. punktā;

7.1.4.1.2.2.

transportlīdzekļa korpusā uz testa ratiņiem, kā noteikts 8.1.3.2. punktā vai

7.1.4.1.2.3.

pietiekami lielā transportlīdzekļa korpusa daļā, kas vajadzīgajā apjomā pārstāv transportlīdzekļa strukturālās daļas un trieciena virsmas. Ja bērnu ierobežotājsistēmu paredzēts izmantot aizmugurējā sēdeklī, korpusa daļas ietver priekšējā sēdekļa aizmuguri, aizmugurējo sēdekli, grīdas paneli, B un C balstus un jumtu. Ja bērnu ierobežotājsistēmu paredzēts izmantot priekšējā sēdeklī, korpusa daļas ietver instrumentu paneli, A balstus, vējstiklu, visas sviras un pogas uz grīdas vai konsolē, priekšējo sēdekli, grīdas paneli un griestus. Turklāt, ja bērnu ierobežotājsistēmu paredzēts izmantot kombinācijā ar pieauguša cilvēka drošības jostu, daļas ietver arī attiecīgo(-ās) pieauguša cilvēka drošības jostu(-as). Par testu izdarīšanu atbildīgais tehniskais dienests var ļaut atsevišķas sastāvdaļas neiekļaut, ja uzskata, ka tās ir liekas. Testēšanu veic saskaņā ar 8.1.3.2. punktu.

7.1.4.1.3.

Dinamikas testu veic bērnu ierobežotājsistēmām, kas iepriekš nav bijušas pakļautas slodzei.

7.1.4.1.4.

Dinamikas testā neviena bērnu ierobežotājsistēmas daļa, kas faktiski palīdz noturēt bērnu vajadzīgajā stāvoklī, nesalūst, un neviena sprādze, bloķēšanas sistēma vai pārvietošanas sistēma neatbrīvojas.

7.1.4.1.5.

Attiecībā uz “neiebūvētu tipu” izmantojamā drošības josta ir standarta drošības josta ar tās stiprinājuma kronšteiniem, kā noteikts šo noteikumu 13. pielikumā. Tas neattiecas uz “transportlīdzeklim raksturīgajiem” apstiprinājumiem – šajā gadījumā izmanto faktisko transportlīdzekļa drošības jostu.

7.1.4.1.6.

Ja “transportlīdzeklim raksturīgu” bērnu ierobežotājsistēmu uzstāda zonā aiz pašas tālākās aizmugurējās uz priekšu vērstās pieauguša cilvēka sēdvietas (piemēram, bagāžas nodalījumā), veic vienu testu ar vislielāko(-ajām) lelli(-ēm) pilnīgi nokomplektētā transportlīdzeklī, kā noteikts 8.1.3.3.3. punktā. Ja ražotājs vēlas, var veikt citus testus, ieskaitot ražojumu atbilstības testu, kā noteikts 8.1.3.2. punktā.

7.1.4.1.7.

Attiecībā uz “ierobežotājsistēmām īpašām vajadzībām” katru šajos noteikumos paredzēto dinamikas testu katrai masas grupai veic divreiz: pirmoreiz, izmantojot galveno ierobežotājsistēmu, un otrreiz, izmantojot visas ierobežotājierīces. Veicot šos testus, īpašu uzmanību pievērš 6.2.3. un 6.2.4. punkta prasībām.

7.1.4.1.8.

Dinamikas testos standarta drošības josta, ko izmanto bērnu ierobežotājsistēmas uzstādīšanai, neatraisās no vadīklām vai bloķēšanas ierīcēm, ko izmanto veicamajā testā.

7.1.4.1.9.

Bērnu ierobežotājierīci ar balsta statni testē šādi:

7.1.4.1.10.

Attiecībā uz bērnu ierobežotājsistēmu, kurā izmantota ISOFIX stiprinājumu sistēma un pretrotācijas ierīce, ja tāda ir, dinamikas testu veic:

7.1.4.1.10.1.

A un B izmēru klases ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām:

7.1.4.1.10.1.1.

izmantojot pretrotācijas ierīci un

7.1.4.1.10.1.2.

neizmantojot pretrotācijas ierīci. Šī prasība nav spēkā, ja kā pretrotācijas ierīci izmanto pastāvīgu un neregulējamu balsta statni.

7.1.4.1.10.2.

Citu izmēru klašu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām – izmantojot pretrotācijas ierīci.

7.1.4.2.1.

Galīgais krūškurvja paātrinājums nepārsniedz 55 g, izņemot atsevišķus periodus, kuru kopīgais ilgums nepārsniedz 3 ms.

7.1.4.2.2.

Paātrinājuma vertikālā sastāvdaļa virzienā no vēdera uz galvu nepārsniedz 30 g, izņemot atsevišķus periodus, kuru kopējais ilgums nepārsniedz 3 ms.

7.1.4.3.1.

Veicot 8. pielikuma 1. papildinājuma 5.3. punktā paredzēto pārbaudi, nav redzamas pazīmes, ka vēdera modelēšanas mālā būtu iespiedumi, ko radījušas kādas ierobežotājierīces daļas.

7.1.4.4.1.

“Universālās”, “ierobežotās” un “daļēji universālās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmas:

7.1.4.4.1.1.

Uz priekšu vērstas bērnu ierobežotājsistēmas: manekena galva nepārvietojas tālāk par plaknēm BA un DA, kā norādīts turpmāk 1. attēlā. Šā kritērija izpildi vērtē līdz 300 ms vai līdz brīdim, kad manekens ir pilnībā apstājies, atkarībā no tā, kurš no apstākļiem iestājas vispirms.

1. attēls

Ietaise uz priekšu vērstas ierīces testēšanai

Izmēri mm

7.1.4.4.1.2.

Uz aizmuguri vērstas bērnu ierobežotājsistēmas:

7.1.4.4.1.2.1.

Bērnu ierobežotājsistēmas, kas balstās pret instrumentu paneli: manekena galva nepārvietojas tālāk par plaknēm AB, AD un DCr, kā norādīts turpmāk 2. attēlā. Šā kritērija izpildi vērtē līdz 300 ms vai līdz brīdim, kad manekens ir pilnībā apstājies, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

2. attēls

Ietaise uz aizmuguri vērstas ierīces testēšanai

7.1.4.4.1.2.2.

0 grupas bērnu ierobežotājsistēmas, kas nebalstās pret instrumentu paneli, un kulbiņas: manekena galva nepārvietojas tālāk par plaknēm AB, AD un DE, kā norādīts turpmāk 3. attēlā. Šā kritērija izpildi vērtē līdz 300 ms vai līdz brīdim, kad manekens ir pilnībā apstājies, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

3. attēls

Ietaise tādu 0 grupas bērnu ierobežotājierīču testēšanai, kas nebalstās pret instrumentu paneli

Izmēri mm

7.1.4.4.1.2.3.

Citas, izņemot 0 grupas bērnu ierobežotājsistēmas, kas nebalstās pret instrumentu paneli:

Manekena galva nepārvietojas tālāk par plaknēm FD, FG un DE, kā norādīts turpmāk 4. attēlā. Šā kritērija izpildi vērtē līdz 300 ms vai līdz brīdim, kad manekens ir pilnībā apstājies, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

Gadījumā, ja šāda bērnu ierobežotājsistēma saskaras ar 100 mm diametra stieni un ir izpildīti visi snieguma rādītāju kritēriji, veic vēl vienu dinamikas testu (frontāls trieciens) ar vissmagāko lelli, kāda paredzēta šādai bērnu ierobežotājsistēmai, un bez 100 mm diametra stieņa; prasības šim testam ir, lai būtu izpildīti visi kritēriji, izņemot pārvietošanos uz priekšu.

4. attēls

Ietaise citu, izņemot 0 grupas, uz aizmuguri vērstu ierobežotājierīču, kas nebalstās pret instrumentu paneli, testēšanai

7.1.4.4.2.

“Transportlīdzeklim raksturīgas” bērnu ierobežotājsistēmas: testējot pilnīgi nokomplektētā transportlīdzeklī vai transportlīdzekļa korpusā, galva nesaskaras ne ar vienu transportlīdzekļa daļu. Ja saskare tomēr ir, galvas trieciena ātrums ir mazāks par 24 km/st., un daļa, ar kuru notikusi saskare, atbilst enerģijas absorbcijas testa prasībām, kādas izklāstītas Noteikumu Nr. 21 4. pielikumā. Testos ar pilnīgi nokomplektētiem transportlīdzekļiem pēc testa ir iespējams izņemt manekenus no bērnu ierobežotājsistēmas, nelietojot darbarīkus.

7.1.5.1.

Sprādžu komplektus, spriegotājus, regulētājierīces un saslēgšanas ierīces, ko var ietekmēt temperatūra, pakļauj turpmāk 8.2.8. punktā paredzētajam temperatūras testam.

7.1.5.2.

Pēc 8.2.8.1. punktā paredzētā temperatūras testa lietpratīgs vērotājs ar neapbruņotu aci nevar saskatīt pazīmes, kas liecina par nolietojumu, kurš apdraud bērnu ierobežotājsistēmas pienācīgu darbību.

7.2.1.1.

Sprādzes konstrukcija ir tāda, lai to nevarētu nepareizi izmantot. Tas, cita starpā, nozīmē, ka sprādzi nav iespējams atstāt daļēji slēgtā stāvoklī; sprādzi saslēdzot, nav iespējams nejauši sajaukt sprādzes daļas; sprādze saslēdzas tikai tad, kad ir iesaistītas visas daļas. Sprādzes daļas, kas saskaras ar bērna ķermeni, nav šaurākas par minimālo siksnas platumu, kā norādīts turpmāk 7.2.4.1.1. punktā. Šo punktu nepiemēro drošības jostas komplektiem, kas jau ir apstiprināti saskaņā ar EEK Noteikumiem Nr. 16 vai ar citu ekvivalentu spēkā esošu standartu. Attiecībā uz “ierobežotājsistēmu īpašām vajadzībām” vienīgi galvenās ierobežotājierīces sprādzei jāizpilda 7.2.1.1. līdz 7.2.1.9. punkta (ieskaitot) prasības.

7.2.1.2.

Sprādze paliek aiztaisīta jebkurā stāvoklī, arī tad, ja tai nepieliek slodzi. To ir viegli izmantot un satvert. Sprādzi atver, nospiežot pogu vai tamlīdzīgu ierīci. Virsmai, kurai piemēro minēto spiedienu, ja poga ir atvērta un ja virsmu projicē plaknē, kas ir perpendikulāra pogas sākotnējam kustības virzienam, ir šādi izmēri: attiecībā uz iebūvētām ierīcēm – vismaz 4,5 cm2 laukums un vismaz 15 mm platums; attiecībā uz neiebūvētām ierīcēm – vismaz 2,5 cm2 laukums un vismaz 10 mm platums. Platums ir mazākais no diviem izmēriem, kas veido noteikto laukumu.

7.2.1.3.

Sprādzes atvēršanas laukums ir sarkanā krāsā. Sprādzes pārējās daļas nav šajā krāsā.

7.2.1.4.

Bērnu ir iespējams atbrīvot no ierobežotājsistēmas, veicot vienu darbību ar vienu sprādzi. 0 un 0+ grupai ir atļauts izņemt bērnu kopā ar ierīcēm, piemēram, bērnu turētāju/kulbiņu/kulbiņas ierobežotājsistēmu, ja bērnu ierobežotājsistēmu var atbrīvot, veicot darbības ne vairāk kā ar divām sprādzēm.

7.2.1.4.1.

Saspraužams savienojums starp četrpunktu drošības jostas plecu siksnām uzskatāms par tādu, kas neatbilst prasībai par vienas darbības veikšanu, kā minēts iepriekš 7.2.1.4. punktā.

7.2.1.5.

II un III grupas ierobežotājsistēmās sprādze ir izvietota tā, lai bērns varētu to aizsniegt. Turklāt visu grupu ierobežotājsistēmās tā ir izvietota tā, lai tās nolūks un darbības veids būtu uzreiz izprotams glābējam avārijas situācijā.

7.2.1.6.

Sprādzes atvēršana ļauj izņemt bērnu neatkarīgi no “krēsla”, “krēsla balsta” vai “trieciena vairoga”, ja tāds uzstādīts, un, ja ierīcē ietilpst kājstarpes siksna, to atver, izmantojot to pašu sprādzi.

7.2.1.7.

Sprādze spēj izturēt 8.2.8.1. punktā norādītās temperatūras testa darbības prasības un atkārtotu izmantošanu, un pirms 8.1.3. punktā minētā dinamikas testa sprādzei izdara testu, kurā veic 5 000 ± 5 atvēršanas un aizvēršanas ciklus normālas lietošanas apstākļos.

7.2.1.8.

Sprādzei veic turpmāk minētos atvēršanas testus:

7.2.1.8.1.1.

Šim testam izmanto bērnu ierobežotājsistēmu, kurai jau ir veikts 8.1.3. punktā minētais dinamikas tests.

7.2.1.8.1.2.

Spēks, kas vajadzīgs, lai atvērtu sprādzi 8.2.1.1. punktā paredzētajā testā, nepārsniedz 80 N.

7.2.1.8.2.1.

Šim testam izmanto sprādzi, kura iepriekš nav bijusi pakļauta slodzei. Spēks, kas vajadzīgs, lai atvērtu sprādzi, kad tā ir bez slodzes, ir no 40 līdz 80 N turpmāk 8.2.1.2. punktā paredzētajos testos.

7.2.1.9.1.

Testos, kas minēti 8.2.1.3.2. punktā, neviena sprādzes vai līdzās esošo siksnu un regulētājierīču daļa nesalūzt un nesadalās.

7.2.1.9.2.

Četrpunktu sprādze 0 un 0+ masas grupā iztur 4 000 N.

7.2.1.9.3.

Četrpunktu sprādze I un augstākās masas grupās iztur 10 000 N.

7.2.1.9.4.

Kompetentā iestāde var iztikt bez sprādzes stiprības testa, ja jau pieejamā informācija padara testu nevajadzīgu.

7.2.2.1.

Regulētājierīces darbības apjoms ir pietiekams, lai pareizi varētu noregulēt bērnu ierobežotājsistēmu visiem tās masas grupas manekeniem, kurai ierīce ir paredzēta, un lai to kārtīgi varētu uzstādīt visos norādītajos transportlīdzekļu modeļos.

7.2.2.2.

Visas regulētājierīces ir “ātrās regulētājierīces”, izņemot regulētājierīces, kuras lieto tikai sākotnējā ierobežotājsistēmas uzstādīšanā transportlīdzeklī – šajā gadījumā tās var arī nebūt “ātrās regulētājierīces”.

7.2.2.3.

“Ātrās regulētājierīces” tipa ierīces ir viegli aizsniegt, kad bērnu ierobežotājsistēma ir pareizi uzstādīta un bērns vai manekens ir savā vietā.

7.2.2.4.

“Ātrās regulētājierīces” tipa ierīci ir viegli noregulēt atbilstoši bērna ķermeņa uzbūvei. Konkrēti, izdarot testu saskaņā ar 8.2.2.1. punktu, manuālas regulētājierīces darbināšanai vajadzīgais spēks nepārsniedz 50 N.

7.2.2.5.

Pa diviem katra bērnu ierobežotājsistēmas regulētājierīču veida paraugiem testē saskaņā ar turpmāk 8.2.8.1. un 8.2.3. punktā minētajām temperatūras testa darbības prasībām.

7.2.2.5.1.

Siksnas izslīdējums vienai regulētājierīcei nepārsniedz 25 mm un visām regulētājierīcēm – 40 mm.

7.2.2.6.

Testējot saskaņā ar 8.2.2.1. punktu, ierīce nedrīkst salūzt vai sadalīties.

7.2.2.7.

Bērnu ierobežotājsistēmai tieši uzstādīta regulētājierīce spēj izturēt atkārtotu izmantošanu, un pirms 8.1.3. punktā minētā dinamikas testa tai izdara testu, kurā veic 5 000 ± 5 ciklus, kā minēts 8.2.7. punktā.

7.2.3.1.1.

Siksna drošības jostai, kas aprīkota ar spriegotāju, kurš automātiski bloķējas, attiecībā pret spriegotāja bloķēšanas pozīcijām neizkustas vairāk kā par 30 mm. Ja drošības jostas lietotājs pavirzās atpakaļ, josta vai nu paliek sākotnējā stāvoklī, vai automātiski atgriežas tajā, kad drošības jostas lietotājs vēlāk pavirzās uz priekšu.

7.2.3.1.2.

Ja spriegotājs ir klēpja drošības jostas daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 7 N – to mēra jostas brīvajā posmā starp manekenu un spriegotāju, kā noteikts 8.2.4.1. punktā. Ja spriegotājs ir krūškurvja ierobežotāja daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 2 N un lielāks par 7 N – to mēra līdzīgi. Ja siksna iet caur vadīklu vai trīsi, tad savilkšanās spēku mēra siksnas brīvajā posmā starp manekenu un vadīklu vai trīsi. Ja komplektā ietilpst tāda ierīce ar manuālu vai automātisku vadību, kas neļauj siksnai pilnīgi savilkties, izdarot minētos mērījumus, šo ierīci nedarbina.

7.2.3.1.3.

Siksnu atkārtoti izvelk no spriegotāja un ļauj tai atkal savilkties, līdz tai izdarīti 5 000 ciklu, un to dara turpmāk 8.2.4.2. punktā aprakstītajos apstākļos. Pēc tam spriegotāju pakļauj 8.2.8.1. punktā minētajām temperatūras testa darbības prasībām un tam izdara 8.1.1. punktā aprakstīto korozijas testu, kā arī testē tā izturību pret putekļiem, kā aprakstīts 8.2.4.5. punktā. Pēc tam spriegotājam ar apmierinošiem rezultātiem izdara vēl 5 000 izvilkšanas un savilkšanās ciklus. Pēc iepriekšminētajiem testiem spriegotājs vēl aizvien darbojas bez kļūdām un atbilst 7.2.3.1.1. un 7.2.3.1.2. punkta prasībām.

7.2.3.2.1.

Spriegotājs ar avārijas bloķēšanu pēc testēšanas saskaņā ar 8.2.4.3. punktu atbilst šādiem nosacījumiem:

7.2.3.2.1.1.

tas ir bloķējies, kad transportlīdzekļa ātruma samazinājums sasniedz 0,45 g vērtību;

7.2.3.2.1.2.

tas nebloķējas, ja siksnas paātrinājums, ko mēra siksnas attīšanas virzienā, ir mazāks par 0,8 g;

7.2.3.2.1.3.

tas nebloķējas, kad tā devēju sasver leņķī, kas nepārsniedz 12o jebkurā virzienā no uzstādīšanas stāvokļa, ko norādījis ražotājs;

7.2.3.2.1.4.

tas bloķējas, kad tā devēju sasver leņķī, kas ir vismaz 27o jebkurā virzienā no uzstādīšanas stāvokļa, ko norādījis ražotājs.

7.2.3.2.2.

Ja spriegotāja darbība ir atkarīga no ārēja signāla vai enerģijas avota, ierīces konstrukcija nodrošina automātisku spriegotāja bloķēšanos signāla vai enerģijas avota zuduma vai pārtraukuma gadījumā.

7.2.3.2.3.

Spriegotājs ar avārijas bloķēšanu un daudzkāršo jutību atbilst norādītajām prasībām. Turklāt, ja viens no jutības faktoriem attiecas uz siksnas izvilkšanu, bloķēšana notiek, ja siksnas paātrinājums, mērot siksnas izvilkšanas ass virzienā, ir 1,5 g.

7.2.3.2.4.

Visos 7.2.3.2.1.1. un 7.2.3.2.3. punktā minētajos testos siksnas posma garums, ko var izvilkt pirms spriegotāja bloķēšanās, nepārsniedz 50 mm, ko mēra no 8.2.4.3.1. punktā precizētās attīšanās garuma atzīmes. Testā, kas paredzēts 7.2.3.2.1.2. punktā, spriegotājs nebloķējas, iekams nav izvilkts vismaz 50 mm garš siksnas posms, kuru mēra no 8.2.4.3.1. punktā noteiktās attīšanās garuma atzīmes.

7.2.3.2.5.

Ja spriegotājs ir klēpja drošības jostas daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 7 N – to mēra jostas brīvajā posmā starp manekenu un spriegotāju, kā noteikts 8.2.4.1. punktā. Ja spriegotājs ir krūškurvja ierobežotāja daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 2 N un lielāks par 7 N – to mēra līdzīgi. Ja siksna iet caur vadīklu vai trīsi, tad savilkšanās spēku mēra siksnas brīvajā posmā starp manekenu un vadīklu vai trīsi. Ja komplektā ietilpst tāda ierīce ar manuālu vai automātisku vadību, kas neļauj siksnai pilnīgi savilkties, izdarot minētos mērījumus, šo ierīci nedarbina.

7.2.3.2.6.

Siksnu atkārtoti izvelk no spriegotāja un ļauj tai atkal savilkties, līdz tai izdarīti 40 000 ciklu, un to dara turpmāk 8.2.4.2. punktā aprakstītajos apstākļos. Pēc tam spriegotāju pakļauj 8.2.8.1. punktā minētajām temperatūras testa darbības prasībām un tam izdara 8.1.1. punktā aprakstīto korozijas testu, kā arī testē tā izturību pret putekļiem, kā aprakstīts 8.2.4.5. punktā. Pēc tam spriegotājam ar apmierinošiem rezultātiem izdara vēl 5 000 izvilkšanas un savilkšanās ciklus (tādējādi kopējais ciklu skaits ir 45 000). Pēc iepriekšminētajiem testiem spriegotājs vēl aizvien darbojas bez kļūdām un atbilst 7.2.3.2.1. līdz 7.2.3.2.5. punkta prasībām.

7.2.4.1.1.

To bērnu ierobežotājsistēmas siksnu, kas saskaras ar lelli, minimālais platums ir 25 mm 0, 0+ un I grupai, un 38 mm – II un III grupai. Šos izmērus nosaka, izdarot 8.2.5.1. punktā noteikto siksnas stiprības testu, tā laikā neapturot testēšanas iekārtu, un ar slodzi, kas vienāda ar 75 procentiem siksnas pārrāvuma slodzes.

7.2.4.2.1.

Diviem siksnas paraugiem, kas kondicionēti atbilstīgi 8.2.5.2.1. punktam, siksnas pārrāvuma slodzi nosaka saskaņā ar 8.2.5.1.2. punktu.

7.2.4.2.2.

Pārrāvuma slodzes lieluma atšķirība abiem paraugiem nav lielāka par 10 % no lielākās izmērītās pārrāvuma slodzes.

7.2.4.3.1.

Divām siksnām, kas kondicionētas atbilstīgi kādai no 8.2.5.2. punkta daļām (izņemot 8.2.5.2.1. punktu), siksnas pārrāvuma slodze nav mazāka par 75 % no vidējās slodzes, ko nosaka 8.2.5.1. punktā minētajā testā.

7.2.4.3.2.

Turklāt pārrāvuma slodze nav mazāka par 3,6 kN 0, 0+ un I grupas ierobežotājsistēmām, 5 kN – II grupas un 7,2 kN – III grupas ierobežotājsistēmām.

7.2.4.3.3.

Kompetentā iestāde var iztikt bez viena vai vairākiem šiem testiem, ja izmantotā materiāla sastāvs vai par to jau pieejamā informācija minētos testus padara nevajadzīgus.

7.2.4.3.4.

Pirmā veida abrazīvās kondicionēšanas procedūru, kas noteikta 8.2.5.2.6. punktā, veic tikai tad, ja 8.2.3. punktā minētajā mikroslīdēšanas testā rezultāts pārsniedz 50 procentus no ierobežojuma, kas minēts 7.2.2.5.1. punktā.

7.2.4.4.

Siksnu nav iespējams pilnībā izvilkt cauri nevienai regulētājierīcei, sprādzēm vai stiprinājuma punktiem.

7.2.5.1.

Saslēgšanas ierīce ir pastāvīgi piestiprināta bērnu ierobežotājsistēmai.

7.2.5.2.

Saslēgšanas ierīce nedrīkst samazināt pieauguša cilvēka drošības jostas ilgmūžību, un to pakļauj 8.2.8.1. punktā noteiktajām temperatūras testa darbības prasībām.

7.2.5.3.

Saslēgšanas ierīce nedrīkst kavēt bērna ātru izņemšanu.

8.1.1.1.

Bērnu ierobežotājsistēmas metāla daļas ievieto testa kamerā, kā paredzēts 4. pielikumā. Ja bērnu ierobežotājsistēmas sastāvā ir spriegotājs, tad siksnu izvelk visā garumā līdz 100 ± 3 mm. Ja neskaita īsus pārtraukumus, kas var būt vajadzīgi, piemēram, lai pārbaudītu un atjaunotu sāls šķīduma daudzumu, šķīduma iedarbība ilgst 50 ±0,5 stundas.

8.1.1.2.

Pēc minētās iedarbības beigām bērnu ierobežotājsistēmas metāla daļas saudzīgi nomazgā vai noskalo tīrā tekošā ūdenī, kura temperatūra nepārsniedz 38 oC, lai tādējādi atbrīvotos no sāls nogulsnēm, kas var būt izveidojušās, un ļauj tam 24 ± 1 stundas žūt istabas temperatūrā no 18 līdz 25 oC, lai pēc tam pārbaudītu saskaņā ar 7.1.1.2. punktu.

8.1.2.1.

Manekenu ievieto ierobežotājsistēmās, kas uzstādītas saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā ražotāja instrukcijas, un ar standarta izliekumu, kā noteikts 8.1.3.6. punktā.

8.1.2.2.

Ierobežotājsistēmu piestiprina testa sēdeklim vai transportlīdzekļa sēdeklim. Visu sēdekli kopumā apgriež 360o leņķī ap sēdekļa asi vidējā gareniskajā plaknē, ar ātrumu 2–5 grādi sekundē. Šā testa nolūkā 6. pielikumā aprakstītajam testa sēdeklim var būt piestiprinātas transportlīdzeklim raksturīgas ierīces.

8.1.2.3.

Šo testu izdara vēlreiz, griežot pretējā virzienā, pēc tam, kad, ja vajadzīgs, manekens ir novietots atpakaļ sākotnējā pozīcijā. Ar rotācijas asi horizontālajā plaknē un 90o leņķī pret divos iepriekšējos testos izmantoto asi, procedūru atkārto abos rotācijas virzienos.

8.1.2.4.

Šos testus veic, izmantojot gan mazāko, gan lielāko piemēroto manekenu no attiecīgās grupas vai grupām, kurai(-ām) ierobežotājierīce ir paredzēta.

8.1.3.1.1.1.

Dinamikas testā izmantojamie ratiņi un testa sēdeklis atbilst šo noteikumu 6. pielikuma prasībām, un dinamikas sadursmes testa sagatavošanas procedūra ir saskaņā ar 21. pielikumu.

8.1.3.1.1.2.

Visā ātruma samazinājuma laikā ratiņi paliek horizontālā stāvoklī.

8.1.3.1.1.3.

Ratiņu ātruma samazinājumu panāk ar šo noteikumu 6. pielikumā attēloto iekārtu vai kādu citu ierīci, ar kuru var iegūt līdzvērtīgus rezultātus. Minētā iekārta atbilst 8.1.3.4. punktā un šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajām izpildes prasībām.

8.1.3.1.1.4.

Veic šādus mērījumus:

8.1.3.1.1.4.1.

ratiņu ātrums tieši pirms trieciena;

8.1.3.1.1.4.2.

bremzēšanas ceļš;

8.1.3.1.1.4.3.

manekena galvas pārvietojums vertikālā un horizontālā plaknē I, II un III grupai un manekena, neņemot vērā tā locekļus, pārvietojums 0 un 0+ grupai;

8.1.3.1.1.4.4.

krūškurvja paātrinājums trijos savstarpēji perpendikulāros virzienos, izņemot jaundzimušā manekenu;

8.1.3.1.1.4.5.

redzamas pazīmes, ka vēdera modelēšanas mālā ir iespiedumi (skatīt 7.1.4.3.1. punktu), izņemot jaundzimušā manekenu.

8.1.3.1.1.5.

Lai noteiktu, vai ir radušies defekti vai bojājumi, pēc trieciena bērnu ierobežotājsistēmu pārbauda vizuāli, neatverot sprādzi.

8.1.3.1.2.1.

Testa sēdekli pagriež par 180o, testējot atbilstīgi aizmugures trieciena testa prasībām.

8.1.3.1.2.2.

Testējot uz aizmuguri vērstu bērnu ierobežotājsistēmu, ko paredzēts lietot priekšējā sēdvietā, transportlīdzekļa instrumentu paneli aizstāj ciets stienis, kas piestiprināts ratiņiem tā, lai visa enerģija tiktu absorbēta bērnu ierobežotājsistēmā.

8.1.3.1.2.3.

Ātruma samazinājuma apstākļi atbilst 8.1.3.4. punkta prasībām.

8.1.3.1.2.4.

Veicamie mērījumi ir tādi paši kā tie, kas uzskaitīti 8.1.3.1.1.4. līdz 8.1.3.1.1.4.5. punktā.

8.1.3.1.2.5.

Lai noteiktu, vai ir radušies defekti vai bojājumi, pēc trieciena bērnu ierobežotājsistēmu pārbauda vizuāli, neatverot sprādzi.

8.1.3.2.1.1.

Paņēmiens, ko izmanto, lai nostiprinātu transportlīdzekli testa laikā, nav tāds, ar ko padara stiprākus transportlīdzekļa sēdekļu, pieauguša cilvēka drošības jostu stiprinājumus un jebkādus papildu stiprinājumus, ar kuriem nostiprina bērnu ierobežotājsistēmu, vai tāds, kas mazina ietaises normālo deformēšanos. Neizmanto nevienu tādu transportlīdzekļa daļu, kura, ierobežojot manekena kustību, mazinātu slodzi, ko testā pieliek bērnu ierobežotājsistēmai. No ietaises izņemtās daļas var aizstāt ar līdzvērtīgas stiprības daļām, ja vien tās netraucē manekena kustību.

8.1.3.2.1.2.

Stiprinājuma ierīci uzskata par apmierinošu, ja tā nekādi neietekmē ietaisi visā platumā un ja transportlīdzekli vai ietaisi priekšpusē bloķē vai apstādina attālumā, kas ir vismaz 500 mm no ierobežotājsistēmas stiprinājuma. Aizmugurē ietaisi nostiprina tādā attālumā aiz stiprinājumiem, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu visu 8.1.3.2.1.1. punkta prasību izpildi.

8.1.3.2.1.3.

Transportlīdzekļa sēdekli un bērnu ierobežotājsistēmu uzstāda un novieto tādā pozīcijā, kuru tehniskais dienests, kas izdara apstiprinājuma testus, uzskata par visnelabvēlīgāko stiprības ziņā un kura ir savienojama ar manekena novietojumu transportlīdzeklī. Transportlīdzekļa sēdekļa atzveltnes un bērnu ierobežotājsistēmas pozīciju norāda ziņojumā. Ja transportlīdzekļa sēdekļa atzveltnes slīpums ir regulējams, tad tā bloķējas, kā norādījis ražotājs, vai – ja šādu norādījumu nav – tā, lai izveidojies faktiskais atzveltnes leņķis būtu pēc iespējas tuvu 25o leņķim.

8.1.3.2.1.4.

Ja uzstādīšanas un lietošanas instrukcijās nav noteikts citādi, priekšējo sēdekli novieto vistālāk uz priekšu izvirzītajā pozīcijā, kādu parasti lieto bērnu ierobežotājsistēmām, ko paredzēts lietot priekšējās sēdvietās, un vistālāk uz aizmuguri izvirzītajā parastajā pozīcijā bērnu ierobežotājsistēmām, ko paredzēts lietot aizmugurējās sēdvietās.

8.1.3.2.1.5.

Ātruma samazinājuma apstākļi atbilst 8.1.3.4. punkta prasībām. Testa sēdeklis ir faktiskā transportlīdzekļa sēdeklis.

8.1.3.2.1.6.

Veic šādus mērījumus:

8.1.3.2.1.6.1.

ratiņu ātrums tieši pirms trieciena;

8.1.3.2.1.6.2.

bremzēšanas ceļš;

8.1.3.2.1.6.3.

jebkāda manekena galvas saskaršanās ar kādu no transportlīdzekļa korpusa iekšējām daļām;

8.1.3.2.1.6.4.

krūškurvja paātrinājums trijos savstarpēji perpendikulāros virzienos, izņemot jaundzimušā manekenu;

8.1.3.2.1.6.5.

redzamas pazīmes, ka vēdera modelēšanas mālā ir iespiedumi (skatīt 7.1.4.3.1. punktu), izņemot jaundzimušā manekenu.

8.1.3.2.1.7.

Lai noteiktu, vai ir radušies defekti vai bojājumi, pēc trieciena bērnu ierobežotājsistēmu pārbauda vizuāli, neatverot sprādzi.

8.1.3.2.2.1.

Aizmugures trieciena testiem transportlīdzekļa korpusu pagriež uz ratiņiem par 180o.

8.1.3.2.2.2.

Tādas pašas prasības kā frontālajam triecienam.

8.1.3.3.1.

Ātruma samazinājuma apstākļi atbilst 8.1.3.4. punkta prasībām.

8.1.3.3.2.

Frontālā trieciena testu procedūra ir aprakstīta šo noteikumu 9. pielikumā.

8.1.3.3.3.

Aizmugures trieciena testu procedūra ir aprakstīta šo noteikumu 10. pielikumā.

8.1.3.3.4.

Veic šādus mērījumus:

8.1.3.3.4.1.

transportlīdzekļa/trieciena devēja ātrums tieši pirms trieciena;

8.1.3.3.4.2.

jebkāda manekena galvas saskaršanās (attiecībā uz 0 grupu manekenam neņem vērā tā locekļus) ar kādu no transportlīdzekļa iekšējām daļām;

8.1.3.3.4.3.

krūškurvja paātrinājums trijos savstarpēji perpendikulāros virzienos, izņemot jaundzimušā manekenu;

8.1.3.3.4.4.

redzamas pazīmes, ka vēdera modelēšanas mālā ir iespiedumi (skatīt 7.1.4.3.1. punktu), izņemot jaundzimušā manekenu.

8.1.3.3.5.

Ja priekšējo sēdekļu slīpums ir regulējams, tad tie bloķējas, kā norādījis ražotājs, vai – ja šādu norādījumu nav – tā, lai izveidojies faktiskais atzveltnes leņķis būtu pēc iespējas tuvu 25o leņķim.

8.1.3.3.6.

Lai noteiktu, vai ir radušies defekti vai bojājumi, pēc trieciena bērnu ierobežotājsistēmu pārbauda vizuāli, neatverot sprādzi.

8.1.3.4.

Dinamikas testa nosacījumi apkopoti turpmāk sniegtajā tabulā.

8.1.3.5.1.

Attiecībā uz bērnu ierobežotājsistēmām, ko paredzēts lietot atbilstīgi 2.1.2.3. punktam un kurās izmanto papildu stiprinājumus, prasības frontālā trieciena testam saskaņā ar 8.1.3.4. punktu izpilda šādi:

8.1.3.5.2.

Ierīcēm, kam ir īsas augšējās fiksētājsiksnas, piemēram, tādas, ko paredzēts piestiprināt aizmugurējam mantu plauktam, augšējo stiprinājumu konfigurācija testa ratiņos ir tāda, kā noteikts 6. pielikuma 3. papildinājumā.

8.1.3.5.3.

Ierīcēm, kam ir garas augšējās fiksētājsiksnas, piemēram, tādas, ko paredzēts izmantot, ja nav cieta mantu plaukta un ja augšējās fiksētājsiksnas piestiprina transportlīdzekļa grīdai, stiprinājuma konfigurācija testa ratiņos ir tāda, kā noteikts 6. pielikuma 3. papildinājumā.

8.1.3.5.4.

Attiecībā uz ierīcēm, ko paredzēts lietot abās konfigurācijās, veic 8.1.3.5.2. un 8.1.3.5.3. punktā paredzētos testus, ar tādu izņēmumu, ka 8.1.3.5.3. punktā paredzētajā testā izmanto tikai smagāko manekenu.

8.1.3.5.5.

Uz aizmuguri vērstām ierīcēm apakšējais stiprinājums konfigurācijā uz testa ratiņiem ir tāds, kā noteikts 6. pielikuma 3. papildinājumā.

8.1.3.5.6.

Kulbiņām, kurām izmantotas papildu siksnas, kas tiek piestiprinātas divām pieaugušo drošības jostām, kur slodzes ceļš iedarbojas tieši caur pieaugušo drošības jostu uz pieaugušo drošības jostas apakšējo stiprinājuma vietu, stiprinājuma vieta testa ratiņiem atbilst 6. pielikuma 3. papildinājuma 7. punktā (A1, B1) sniegtajam aprakstam. Uzstādīšanu testa stendā veic atbilstīgi aprakstam 21. pielikuma 5. piezīmē. Šai sistēmai jādarbojas pareizi pat tad, ja pieaugušo drošības jostas netiek bloķētas, un to uzskata par universālu, ja tā atbilst 6.1.8. punktam.

8.1.3.6.1.

Bērnu ierobežotājsistēmu un manekenus uzstāda tā, lai tiktu izpildītas 8.1.3.6.3. punkta prasības.

8.1.3.6.2.

Bērnu ierobežotājsistēmu testē, izmantojot šo noteikumu 8. pielikumā paredzētos manekenus.

8.1.3.6.3.

Manekena uzstādīšana

8.1.3.6.3.1.

Manekenu novieto tā, lai starp manekena mugurpusi un ierobežotājsistēmu paliktu atstarpe. Kulbiņās manekenu novieto taisnā horizontālā stāvoklī pēc iespējas tuvu kulbiņas centrālajai līnijai.

8.1.3.6.3.2.

Bērnu krēslu novieto uz testa sēdekļa.

Manekenu ievieto bērnu krēslā.

Starp manekenu un krēsla atzveltni novieto 2,5 cm biezu un 6 cm platu ar eņģēm aprīkotu dēli vai līdzīgu elastīgu ierīci, kuras garums ir vienāds ar plecu augstumu (sēdus stāvoklī, 8. pielikums) mīnus gūžas centra augstumu (sēdus stāvoklī, 8. pielikumā paceles augstums plus puse no augšstilba augstuma, sēdus stāvoklī) un kura piemērota testējamā manekena lielumam. Dēļa formai jābūt pēc iespējas tuvai krēsla izliekuma formai, un tā apakšgalam jāatrodas manekena gūžas locītavas augstumā.

Noregulē drošības jostu saskaņā ar ražotāja instrukcijām, bet ar spriegojumu, kas par 250 ± 25 N pārsniedz regulētājierīces spēku, ar siksnas izlieces leņķi pie regulētājierīces 45 ± 5o apmērā vai alternatīvi ar leņķi, kādu noteicis ražotājs.

Pabeidz bērnu krēsla uzstādīšanu testa sēdeklī saskaņā ar šo noteikumu 21. pielikumu.

Izņem elastīgo ierīci.

Šīs prasības attiecas tikai uz četrpunktu ierobežotājsistēmām un tādām ierobežotājsistēmām, kurās bērnu piesprādzē ar pieauguša cilvēka trīspunktu drošības jostu un kurās lieto saslēgšanas ierīci, un neattiecas uz bērnu ierobežošanas siksnām, kuras tieši pievienotas spriegotājam.

8.1.3.6.3.3.

Garenisko plakni, kas iet caur lelles centrālo līniju, izvieto vidū starp drošības jostas diviem apakšējiem stiprinājumiem, tomēr ņemot vērā 8.1.3.2.1.3. punktu. Attiecībā uz bērnu sēdekļiem, kurus testē ar desmitgadīga bērna manekenu, garenisko plakni, kas iet caur manekena centrālo līniju, izvieto 75 ± 5 mm pa kreisi vai pa labi no viduspunkta starp drošības jostas diviem apakšējiem stiprinājumiem.

8.1.3.6.3.4.

Ierīcēm, kuras paredzētas lietošanai ar standarta drošības jostu, plecu siksnu pirms dinamikas testa var novietot uz manekena, izmantojot vieglu, pietiekami platu un pietiekami garu maskēšanas lentu. Uz aizmuguri vērstām ierīcēm galvu pret ierobežotājsistēmas atzveltni var noturēt, izmantojot vieglu, pietiekami garu un pietiekami platu maskēšanas lentu. Uz aizmuguri vērstām ierobežotājsistēmām ir ļauts izmantot vieglu maskēšanas lenti, lai ragavu paātrinājuma laikā lelles galvu pievienotu 100 mm stienim vai ierobežotājsistēmas mugurpusei.

8.1.3.7.1.

8.1.3.7.2.

8.1.3.7.3.

8.1.3.7.4.

8.1.3.7.5.

8.1.3.7.6.

Ja bērnu ierobežotājsistēma ir piemērota divām vai vairākām masas grupām, testus veic ar minēto vieglāko un smagāko manekenu visām attiecīgajām grupām. Tomēr, ja ierīces konfigurācija no vienas grupas uz nākamo ievērojami mainās, piemēram, ja mainās četrpunktu siksnas izkārtojums vai siksnu garums, laboratorija, kas izdara testus, ja uzskata par vajadzīgu, var veikt papildu testu, izmantojot manekenu ar vidēju svaru.

8.1.3.7.7.

Ja bērnu ierobežotājsistēma ir konstruēta diviem vai vairāk bērniem, vienu testu veic ar smagākajiem manekeniem, kas novietoti visās sēdvietās. Otru testu veic ar iepriekš minēto vieglāko un smagāko manekenu. Testus veic, izmantojot 6. pielikuma 3. papildinājuma 3. attēlā ilustrēto testa sēdekli. Laboratorija, kas izdara testus, ja uzskata par vajadzīgu, var veikt trešo testu, izmantojot jebkādu kombināciju ar manekeniem vai tukšām sēdvietām.

8.1.3.7.8.

Ja 0 vai 0+ grupas bērnu ierobežotājsistēmai ir dažādas konfigurācijas atkarībā no bērna masas, testē abas konfigurācijas ar abiem attiecīgās masas grupas manekeniem.

8.1.3.7.9.

Ja ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmā jāizmanto augšējā stiprinājuma saite, veic vienu testu ar mazāko lelli un īsāko augšējā stiprinājuma saiti (stiprinājuma punkts G1). Otru testu veic ar smagāko lelli un garāko augšējā stiprinājuma saiti (stiprinājuma punkts G2). Augšējā stiprinājuma saiti noregulē, lai spriegojuma slodze uz to būtu 50 ± 5 N.

8.1.3.7.10.

Noteikumu 7.1.4.1.10.1.2. punktā minētais tests jāveic tikai ar lielāko manekenu, kādam konstruēta bērnu ierobežotājsistēma.

8.2.1.1.1.

Šim testam izmanto bērnu ierobežotājsistēmu, kurai jau ir veikts 8.1.3. punktā minētais dinamikas tests.

8.2.1.1.2.

Bērnu ierobežotājsistēmu noņem no testa ratiņiem vai transportlīdzekļa, neatverot sprādzi. Sprādzei pieliek 200 ± 2 N lielu spriegojuma slodzi. Ja sprādze ir pievienota cietai daļai, spēku pielieto, ņemot vērā leņķi, ko dinamikas testa laikā veido sprādze un šī cietā daļa.

8.2.1.1.3.

Ar ātrumu 400 ± 20 mm/min sprādzes atvēršanas pogas ģeometriskajam centram pieliek slodzi gar konstantu asi, kas paralēla pogas kustības sākotnējam virzienam; ģeometrisko centru nosaka tai sprādzes virsmas daļai, kurai pieliek atvēršanas spiedienu. Kad pieliek sprādzes atvēršanai vajadzīgo spēku, sprādzi ar cietu balstu notur nekustīgu.

8.2.1.1.4.

Sprādzes atvēršanas spēku pieliek, izmantojot dinamometru vai līdzīgu ierīci ar parasto lietošanas paņēmienu un virzienu. Pieskares punkts ir sfērisks gluds metāls, un tā rādiuss ir 2,5 ±0,1 mm.

8.2.1.1.5.

Izmēra sprādzes atvēršanas spēku un atzīmē visus defektus.

8.2.1.2.1.

Uzmontē un nostāda vajadzīgajā pozīcijā apstākļos “bez slodzes” sprādzes komplektu, kas agrāk nav bijis pakļauts slodzei.

8.2.1.2.2.

Sprādzes atvēršanas spēka mērīšanas metode aprakstīta 8.2.1.1.3. un 8.2.1.1.4. punktā.

8.2.1.2.3.

Izmēra sprādzes atvēršanas spēku.

8.2.1.3.1.

Stiprības testam izmanto divus paraugus. Testā iekļauj visas regulētājierīces, izņemot tās regulētājierīces, kas uzmontētas tieši uz bērnu ierobežotājsistēmas.

8.2.1.3.2.

20. pielikumā parādīta tipiska ierīce sprādzes stiprības testēšanai. Sprādzi ievieto augšējās apaļās plāksnes (A) reljefā. Visas līdzās esošās siksnas ir vismaz 250 mm garas un izkārtotas tā, lai nokarātos no augšējās plāksnes attiecībā pret stāvokli pie sprādzes. Siksnu brīvos galus pēc tam aptin apakšējai apaļajai plāksnei (B) tā, lai tie izietu cauri plāksnes iekšējai atverei. Visām siksnām starp A un B ir jābūt vertikālā stāvoklī. Pēc tam (B) apakšējai daļai viegli piespiež apaļu iespīlēšanas plāksni (C), tomēr ļaujot siksnām vēl nedaudz kustēties. Pieliekot nelielu spēku stiepes mehānismā, siksnas nospriego un velk starp (B) un (C), līdz visas sprādzes ieņēmušas vajadzīgo stāvokli izkārtojumā. Šīs operācijas un paša testa laikā sprādze nedrīkst saskarties ar plāksni (A) vai kādu (A) daļu. Pēc tam (B) un (C) cieši saspiež kopā un stiepes spēku šķērsvirzienā palielina ar ātrumu 100 ± 20 mm/min, līdz sasniegtas visas vajadzīgās vērtības.

8.2.2.1.1.

Kad testē manuālu regulētājierīci, siksnu vienā paņēmienā ar ātrumu aptuveni 100 ± 20 mm/min izvelk caur minēto ierīci, ievērojot parastos lietošanas apstākļus, un pēc tam, kad izvilkti siksnas pirmie 25 ± 5 mm, ar precizitāti 1 N izmēra maksimālo spēku.

8.2.2.1.2.

Testu izdara abos siksnas kustības virzienos caur regulētājierīci, un pirms mērījumu veikšanas izdara 10 pilnus šādus ciklus.

8.2.3.1.

Sastāvdaļas vai ierīces, kam izdarāms mikroslīdēšanas tests, pirms testēšanas vismaz 24 stundas tur vidē, kuras temperatūra ir 20 ± 5 oC un gaisa relatīvais mitrums 65 ± 5 %. Testu izdara 15 līdz 30 oC temperatūrā.

8.2.3.2.

Siksnas brīvo galu izkārto tāpat kā tad, ja ierīce tiek lietota transportlīdzeklī, un to nepiestiprina nevienai citai daļai.

8.2.3.3.

Regulētājierīci novieto uz vertikāla siksnas posma, kura vienā galā ir 50 ±0,5 N liels slogs (kas virzīts tā, lai nepieļautu sloga šūpošanos un drošības jostas savērpšanos). Nodrošina, lai regulētājierīces siksnas brīvais gals būtu vērsts uz augšu vai uz leju, kā tas ir transportlīdzeklī. Otrs gals novietots pāri virziena maiņas rullītim, kura horizontālā ass ir paralēla tā siksnas posma plaknei, kurā ir slogs, un siksnas posms, kas virzīts pāri rullītim, ir horizontālā plaknē.

8.2.3.4.

Testējamo ierīci novieto tā, lai tās centrs, atrodoties visaugstākajā pozīcijā, kādā to var pacelt, būtu 300 ± 5 mm attālumā no atbalsta virsmas un 50 N slogs būtu 100 ± 5 mm attālumā no minētās atbalsta virsmas.

8.2.3.5.

Izdara 20 ± 2 testa sagatavošanas ciklu sēriju un 1 000 ± 5 ciklu sēriju ar frekvenci 30 ± 10 cikli minūtē un kopējo amplitūdu 300 ± 20 mm vai tādu, kā noteikts 8.2.5.2.6.2. punktā. Slodzi, kuras lielums ir 50 N, pieliek tikai tajā laikā, kas atbilst 100 ± 20 mm nobīdei pusē no katra laikposma. Mikroslīdēšanu mēra no tā stāvokļa, kāds radies pēc 20 testa sagatavošanas cikliem.

8.2.4.1.1.

Savilkšanās spēku mēra, izmantojot drošības jostas komplektu, kas aplikts manekenam kā 8.1.3. punktā paredzētajā dinamikas testā. Siksnas spriegumu mēra pēc iespējas tuvu (tomēr nedaudz pirms) saskares punktam ar manekenu, kamēr siksnu izvelk vai ļauj tai savilkties ar ātrumu aptuveni 0,6 m/min.

8.2.4.2.1.

Siksnu izvelk un ļauj tai atkal savilkties tik daudz ciklu, cik vajadzīgs, ar ātrumu, kas nepārsniedz 30 ciklus minūtē. Spriegotājiem ar avārijas bloķēšanu katru piekto ciklu papildina ar grūdienu, lai spriegotājs bloķētos. Grūdienus izdara vienādā daudzumā katrā no piecām dažādām siksnas izvilkuma pakāpēm, proti, tad, kad no spriegotāja izvilkti 90, 80, 75, 70 un 65 % no siksnas kopgaruma. Tomēr, ja paraugā ir vairāk nekā 900 mm siksnas, minētos procentuālos daudzumus nosaka attiecībā pret 900 mm no siksnas beigām, ko var izvilkt no spriegotāja.

8.2.4.3.1.

Spriegotāja bloķēšanos vienreiz testē stāvoklī, kad siksna ir iztīta no spriegotāja pilnā garumā mīnus 300 ± 3 mm.

8.2.4.3.2.

No spriegotāja, kura bloķēšanos aktivizē siksnas kustība, siksnu izvelk virzienā, kāds parasti veidojas, ja spriegotājs ir uzstādīts transportlīdzeklī.

8.2.4.3.3.

Spriegotāju jutību uz transportlīdzekļa ātruma palielināšanu testē iepriekš minētajā siksnas izvilkuma stāvoklī un abos virzienos gar divām savstarpēji perpendikulārām asīm, kas ir horizontālas, ja transportlīdzeklī spriegotājus paredzēts uzstādīt tā, kā norādījis bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs. Ja uzstādīšanas stāvoklis nav norādīts, testēšanas iestāde sazinās ar bērnu ierobežotājsistēmas ražotāju. Vienu no šiem testa virzieniem tehniskais dienests, kas izdara apstiprinājuma testu, izraugās tā, lai radītu visnelabvēlīgākos apstākļus attiecībā uz bloķēšanas mehānisma aktivizēšanos.

8.2.4.3.4.

Testa iekārtas konstrukcija nodrošina, ka vajadzīgo paātrinājumu sniedz ar vidējo paātrinājuma pieauguma koeficientu vismaz 25 g/s (9).

8.2.4.3.5.

Lai pārbaudītu atbilstību 7.2.3.2.1.3. un 7.2.3.2.1.4. punkta prasībām, spriegotāju uzstāda uz horizontālas virsmas, kuru pēc tam sasver ar ātrumu, kas nepārsniedz 2o sekundē, līdz spriegotājs bloķējas. Testu atkārto ar sasvēršanu citos virzienos, lai pārliecinātos, ka prasības ir izpildītas.

8.2.4.4.1.

Korozijas tests ir aprakstīts iepriekš 8.1.1. punktā.

8.2.4.5.1.

Spriegotāju ievieto testa kamerā, kā parādīts šo noteikumu 3. pielikumā. To uzstāda tādā pašā virzienā, kādā tas ir uzstādīts transportlīdzeklī. Putekļu daudzums testa kamerā atbilst 8.2.4.5.2. punkta prasībām. No spriegotāja izvelk 500 mm garu siksnas posmu un atstāj izvilktu, izņemot, ka ar siksnu veic 10 pabeigtus izvilkšanas un savilkšanās ciklus vienas vai divu minūšu laikā pēc katras putekļu sajaukšanas reizes. Piecas stundas ik pēc 20 minūtēm putekļus sajauc, piecas sekundes pūšot eļļu un mitrumu nesaturošu saspiestu gaisu, kura manometriskais spiediens ir 5,5 ±0,5 bāri, caur atveri ar diametru 1,5 ±0,1 mm.

8.2.4.5.2.

Šo noteikumu 8.2.4.5.1. punktā aprakstītajā testā izmantotie putekļi sastāv no aptuveni 1 kg sausa kvarca. Daļiņu izmēra sadalījums ir šāds:

8.2.5.1.1.

Testu ikreiz izdara diviem jauniem siksnas paraugiem, kas ir kondicionēti saskaņā ar 7.2.4. punkta noteikumiem.

8.2.5.1.2.

Katru siksnu satver stiepes izturības testa mehānisma spailēs. Spailes ir tādas, lai siksna nevarētu pārtrūkt punktā, kurā tā pieskaras spailēm, vai šā punkta tuvumā. Pārvietošanas ātrums ir aptuveni 100 ± 20 mm/min. Parauga brīvā daļa, kas atrodas starp mehānisma spailēm, testa sākumā ir 200 mm ± 40 mm gara.

8.2.5.1.3.

Spriegojumu palielina, līdz siksna pārtrūkst, un reģistrē pārrāvuma slodzi.

8.2.5.1.4.

Ja siksna izslīd vai pārtrūkst pie spailēm to tuvumā, t. i., tuvāk par 10 mm, tad testa rezultāts nav derīgs, un testu izdara vēlreiz, ņemot jaunu paraugu.

8.2.5.2.

Siksnu paraugus, kas minēti 3.2.3. punktā, kondicionē šādi.

8.2.5.2.1.1.

Siksnu vismaz 24 ± 1 stundas tur vidē, kuras temperatūra ir 23 ± 5 oC un gaisa relatīvais mitrums 50 ± 10 %. Ja testu neizdara tūlīt pēc kondicionēšanas, tad paraugu līdz testa sākumam ievieto hermētiski noslēgtā traukā. Pārrāvuma slodzi nosaka piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no kondicionējošās vides vai trauka.

8.2.5.2.2.1.

Piemēro Ieteikuma ISO/105-B02(1978) noteikumus. Siksnu tur gaismā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai standartzilā krāsviela Nr. 7 izbalotu līdz 4. pustonim pelēkās krāsas skalā.

8.2.5.2.2.2.

Pēc iedarbības siksnu vismaz 24 stundas tur vidē, kuras temperatūra ir 23 ± 5 oC un gaisa relatīvais mitrums 50 ± 10 %. Pārrāvuma slodzi nosaka piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no kondicionējošās vides.

8.2.5.2.3.1.

Siksnu vismaz 24 stundas tur vidē, kuras temperatūra ir 23 ± 5 oC un gaisa relatīvais mitrums 50 ± 10 %.

8.2.5.2.3.2.

Pēc tam siksnu 90 ± 5 minūtes tur uz plakanas virsmas aukstuma kamerā, kurā gaisa temperatūra ir - 30 ± 5 oC. Tad to satin un tīstoklim uzliek 2 ±0,2 kg smagu slogu, kas iepriekš atdzesēts līdz - 30 ± 5 oC. Kad siksna 30 ± 5 minūtes bijusi zem sloga tajā pašā aukstuma kamerā, slogu noņem, un piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no aukstuma kameras nosaka pārrāvuma slodzi.

8.2.5.2.4.1.

Siksnu 180 ± 10 minūtes tur uzkarsēšanas kamerā, kurā temperatūra ir 60 ± 5 oC un gaisa relatīvais mitrums 65 ± 5 %.

8.2.5.2.4.2.

Pārrāvuma slodzi nosaka piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no karsēšanas kameras.

8.2.5.2.5.1.

Siksnu uz 180 ± 10 minūtēm pilnībā iegremdē destilētā ūdenī, kura temperatūra ir 20 ± 5 oC un kuram pievienots neliels daudzums mitrinātāja. Drīkst izmantot jebkuru mitrinātāju, kas ir derīgs šķiedrai, kuru testē.

8.2.5.2.5.2.

Pārrāvuma slodzi nosaka 10 minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no ūdens.

8.2.5.2.6.1.

Sastāvdaļas vai ierīces, kas abrazīvi testējamas, pirms testa vismaz 24 stundas tur vidē, kuras temperatūra ir 23 ± 5 oC un gaisa relatīvais mitrums 50 ± 10 %. Telpas temperatūra testēšanas laikā ir 15 līdz 30 oC.

8.2.5.2.6.2.

Tabulā norādīti vispārīgie nosacījumi attiecībā uz katru testu.

Ja siksnas nav pietiekami daudz, lai testētu nobīdi, kas pārsniedz 300 mm, testu var izdarīt īsākam posmam, kura garums ir vismaz 100 mm.

8.2.5.2.6.3.1.

Pirmā veida procedūra: piemēro, ja siksna slīd caur ātro regulētājierīci. Vienai siksnai vertikāli un pastāvīgi pieliek 10 N lielu slodzi. Otru siksnu, kas novietota horizontāli, piestiprina ierīcei, liekot siksnai kustēties turp un atpakaļ. Regulētājierīci novieto tā, lai horizontālā siksna paliktu nospriegota (skat. 5. pielikuma 1. attēlu).

8.2.5.2.6.3.2.

Otrā veida procedūra: piemēro, ja siksna, slīdot caur cieto daļu, maina virzienu. Šā testa laikā leņķi, ko veido abas siksnas viena pret otru, ir tādi, kā parādīts 5. pielikuma 2. attēlā. Pieliek pastāvīgu 5 N lielu slodzi. Ja siksna, slīdot caur cieto daļu, maina virzienu vairāk nekā vienu reizi, slodzi var palielināt virs 5 N, lai sasniegtu paredzēto 300 mm siksnas kustību caur šo cieto daļu.

8.2.8.1.

Sastāvdaļas, kas minētas 7.1.5.1. punktā, nepārtraukti uz vismaz 24 stundām ieliek vidē virs ūdens virsmas slēgtā telpā, vides temperatūra ir vismaz 80 oC, un pēc tam atdzesē vidē, kuras temperatūra nepārsniedz 23 oC. Pēc atdzesēšanas perioda citu aiz cita nekavējoties veic trīs 24 stundas ilgus ciklus, katrs no cikliem sastāv no šādām darbībām, kuras veic citu aiz citas:

8.3.1.

Testa sēdekļa spilvenu sertificē, kad tas ir jauns, lai noteiktu trieciena radītās iespiešanās un lielākā ātruma samazinājuma sākotnējās vērtības, un pēc tam to testē pēc katriem 50 dinamikas testiem vai vismaz reizi mēnesī atkarībā no tā, kurš gadījums ir ātrāk, vai pirms katra testa, ja testēšanas stendu izmanto bieži.

8.3.2.

Sertificēšanas un mērīšanas procedūras atbilst tām, kas noteiktas ISO 6487 jaunākajā versijā; mērīšanas aprīkojums atbilst specifikācijām, kādas noteiktas datu kanālam ar kanāla filtra klasi (CFC) 60.

Ar šo noteikumu 17. pielikumā aprakstīto testēšanas ierīci veic trīs testus, 150 ± 5 mm no spilvena priekšējās malas uz centrālās līnijas un 150 ± 5 mm katrā virzienā no centrālās līnijas.

Ierīci novieto vertikāli uz plakanas cietas virsmas. Trieciena masas objektu nolaiž, līdz tas pieskaras virsmai, un iestata iespiešanās atzīmi nulles pozīcijā. Ierīci novieto vertikāli virs testējamā punkta, paceļ masas objektu 500 ± 5 mm augstumā un ļauj tam brīvi krist, triecoties pret sēdekļa virsmu. Reģistrē iespiešanās dziļumu un ātruma samazinājuma līkni.

8.3.3.

Lielākās reģistrētās vērtības neatšķiras no sākotnējām vērtībām vairāk par 15 %.

8.4.1.

Lai noteiktu manekena dinamiku un tā pārvietošanos, visus dinamikas testus reģistrē atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

8.4.1.1.

Filmēšanas un ieraksta apstākļi:

8.4.1.2.

Neprecizitātes aprēķināšana:

Testēšanas laboratorijās pastāv manekena galvas pārvietojuma mērījumu neprecizitātes aprēķināšanas kārtība, un tās piemēro šo kārtību. Neprecizitāte ir līdz ± 25 mm.

Starptautisko standartu piemēri šādai kārtībai ir Eiropas Akreditācijas organizācijas standarts EA-4/02 vai ISO 5725:1994, vai vispārējās mērījumu neprecizitātes (GUM) metode.

8.4.2.

Uz ratiņiem vai transportlīdzekļa korpusā stingri uzstāda piemērotus kalibrācijas marķējumus, lai varētu noteikt manekena pārvietojumu.

9.1.

Testa ziņojumā atzīmē visu testu un mērījumu rezultātus (tostarp ratiņu ātruma samazinājuma līkni un laiku (mērot msec), kad manekena galva sasniedz tās maksimālo pārvietojumu dinamikas testā), ratiņu ātrumu, sprādzes novietojumu testa laikā, ja tas var būt dažāds, kā arī visus defektus vai bojājumus.

9.2.

Ja nav ievērotas šo noteikumu 6. pielikuma 3. papildinājumā paredzētās prasības attiecībā uz stiprinājumiem, tad testa ziņojumā apraksta, kā uzstādīta bērnu ierobežotājsistēma, un norāda svarīgākos leņķus un izmērus.

9.3.

Ja bērnu ierobežotājsistēmu testē transportlīdzeklī vai transportlīdzekļa korpusā, testa ziņojumā norāda arī paņēmienu, kas izmantots, lai transportlīdzekļa strukturālo daļu piestiprinātu pie ratiņiem, norāda bērnu ierobežotājsistēmas un transportlīdzekļa sēdekļa novietojumu un transportlīdzekļa sēdekļa atzveltnes slīpumu.

9.4.

Tipa apstiprinājuma un ražošanas kvalifikācijas testa ziņojumos reģistrē marķējuma pārbaudes un uzstādīšanas un lietošanas instrukciju pārbaudes.

10.1.

Par katru bērnu ierobežotājsistēmas pārveidojumu ziņo tai administratīvajai iestādei, kas apstiprinājusi bērnu ierobežotājsistēmu. Iestāde tad var rīkoties vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

10.1.1.

pieņemt lēmumu, ka veiktie pārveidojumi, visticamāk, neradīs ievērojamas nelabvēlīgas sekas un ka bērnu ierobežotājsistēma jebkurā gadījumā vēl arvien atbilst prasībām, vai

10.1.2.

pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu izdarīšanu.

10.2.

Par to, vai apstiprinājums piešķirts vai noraidīts, norādot arī grozījumus, paziņo nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus, ievērojot 5.3. punktā paredzēto procedūru.

10.3.

Kompetentā iestāde, kas lemj par tipa apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu, šādai attiecināšanai piešķir sērijas numuru un par to paziņo citām 1958. gada Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam.

11.1.

Lai pārliecinātos, vai ražotāja ražošanas sistēma ir apmierinoša, tehniskajam dienestam, kas ir veicis tipa apstiprinājuma testus, jāveic ražošanas kvalifikācijas testi saskaņā ar 11.2. punktu.

11.2.1.1.

Piecām bērnu ierobežotājsistēmām jāveic 8.1.3. punktā aprakstītais dinamikas tests. Tehniskais dienests, kas ir veicis tipa apstiprinājuma testus, izvēlas apstākļus, kādos tipa apstiprinājuma testos iegūts lielākais galvas gājiens horizontāli, izslēdzot iepriekš 7.1.4.1.10.1.2. pantā aprakstītos apstākļus. Visas piecas bērnu ierobežotājsistēmas testē vienādos apstākļos.

11.2.1.2.

Katrā 11.2.1.1. punktā minētajā testā mēra galvas gājienu horizontāli un krūškurvja paātrinājumu.

11.2.1.3.

11.2.2.1.

Tehniskais dienests, kas veicis apstiprinājuma testus, pārbauda, vai marķējums atbilst 4. punkta prasībām.

11.2.3.1.

Tehniskais dienests, kas veicis apstiprinājuma testus, pārbauda, vai uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas atbilst 15. punktam.

12.1.

Visas bērnu ierobežotājsistēmas, kas apstiprinātas saskaņā ar šiem noteikumiem, tiek ražotas atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot iepriekš 6. līdz 8. punktā noteiktās prasības.

12.2.

Ievēro šo noteikumu 16. pielikumā noteiktās minimālās prasības ražojumu atbilstības kontroles procedūrām.

12.3.

Iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt atbilstības kontroles metodes, kādas piemēro katrā ražotnē. Šādu pārbaužu parastais biežums ir divas reizes gadā.

13.1.

Apstiprinājumu, kas piešķirts bērnu ierobežotājsistēmai atbilstīgi šiem noteikumiem, var anulēt, ja bērnu ierobežotājsistēma, uz kuras ir 5.4. punktā noteiktie elementi, neiztur 11. punktā paredzētās izlases veida pārbaudes vai neatbilst apstiprinātajam tipam.

13.2.

Ja Nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam, par to paziņo citām nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus.

14.1.

Ja apstiprinājuma turētājs galīgi pārtrauc ražot kāda noteikta tipa bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar šiem noteikumiem, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot šādu paziņojumu, minētā iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam, par to paziņo citām Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus.

15.1.

Visām bērnu ierobežotājsistēmām tās valsts valodā, kurā ierīci pārdod, pievieno instrukcijas ar turpmāk noteikto saturu.

15.2.

Uzstādīšanas instrukcijās ietver šādu informāciju:

15.2.1.

Attiecībā uz “universālās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmām pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu, ir skaidri redzama šāda uzlīme:

PAZIŅOJUMS

15.2.2.

Attiecībā uz “ierobežotās” un “daļēji universālās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmām pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu, ir skaidri redzama šāda informācija:

Šī bērnu ierobežotājsistēma ir klasificēta kā “(ierobežota/daļēji universāla)” un ir piemērota uzstādīšanai šādu automobiļu sēdvietās

15.2.3.

Attiecībā uz “transportlīdzeklim raksturīgās” kategorijas bērnu ierobežotājsistēmām pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu, ir skaidri redzama informācija par piemēroto transportlīdzekli.

15.2.4.

Ja ierīce jālieto kopā ar pieauguša cilvēka drošības jostu, pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu, ir skaidri redzams arī šāds uzraksts:

“Piemērota tikai tad, ja apstiprinātie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar klēpja/trīspunktu/statiskajām drošības jostām vai drošības jostām ar spriegotājiem, kas apstiprinātas saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 16 vai citiem līdzvērtīgiem standartiem.” (Nevajadzīgo svītro.)

Attiecībā uz kulbiņu ierobežotājsistēmām iekļauj sarakstu ar kulbiņām, kādām ierīce ir piemērota.

15.2.5.

Bērnu ierobežotājsistēmas ražotājs uz iepakojuma kārbas norāda informāciju ar adresi, uz kuru pircējs var rakstīt, lai iegūtu papildu informāciju par bērnu ierobežotājsistēmas uzstādīšanu konkrētos automobiļos.

15.2.6.

Uzstādīšanas metode, ko ilustrē ar fotogrāfijām un/vai ar ļoti skaidriem zīmējumiem.

15.2.7.

Lietotājam norāda, ka bērnu ierobežotājsistēmas cietajām daļām un plastmasas daļām jābūt izvietotām un uzstādītām tā, lai parastos transportlīdzekļa darbības apstākļos tās nevarētu iesprūst zem bīdāma sēdekļa vai transportlīdzekļa durvīs.

15.2.8.

Lietotājam norāda, ka kulbiņas jālieto perpendikulāri transportlīdzekļa garenvirziena asij.

15.2.9.

Attiecībā uz sistēmām, kas vērstas uz aizmuguri, pircējam norāda, ka tās nav lietojamas sēdvietās, kas aprīkotas ar gaisa spilvenu. Šī informācija ir skaidri redzama pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu.

15.2.10.

Attiecībā uz “ierobežotājsistēmām īpašām vajadzībām” pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu, ir skaidri redzama šāda informācija:

Šī “ierobežotājsistēma īpašām vajadzībām” ir konstruēta, lai sniegtu papildu atbalstu bērniem, kuriem ir grūti pareizi sēdēt parastos sēdekļos. Vienmēr noskaidrojiet pie ārsta, vai šī ierobežotājsistēma ir piemērota jūsu bērnam.

15.2.11.

Attiecībā uz ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām pārdošanas vietā, nenoņemot iepakojumu, ir skaidri redzama šāda etiķete:

PAZIŅOJUMS

15.3.

Lietošanas instrukcijās iekļauj šādu informāciju:

15.3.1.

Masas grupas un palīgierīces, kurām ierīce paredzēta

15.3.2.

Ja ierīci lieto kopā ar pieauguša cilvēka drošības jostu, iekļauj šādu tekstu: “Piemērota lietošanai tikai sarakstā minētajos transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar klēpja/trīspunktu/statiskajām drošības jostām vai drošības jostām ar spriegotājiem, kas apstiprinātas saskaņā ar EEK Noteikumiem Nr. 16 vai citiem līdzvērtīgiem standartiem.” (Nevajadzīgo svītro.)

15.3.3.

Lietošanas metodi parāda ar fotogrāfijām un/vai ar ļoti skaidriem zīmējumiem. Attiecībā uz sēdekļiem, kurus var lietot gan uz priekšu, gan uz aizmuguri vērstus, jāsniedz skaidrs brīdinājums, ka ierobežotājsistēma jālieto tikai uz aizmuguri vērsta, kamēr bērna masa nepārsniedz norādīto ierobežojumu vai kādu citu ar izmēriem saistītu kritēriju.

15.3.4.

Nepārprotami izskaidro sprādzes un regulētājierīču darbību.

15.3.5.

Iesaka, lai visas siksnas, kas notur ierobežotājsistēmu transportlīdzeklī, būtu nospriegotas, lai visas siksnas, ar kurām ierobežo bērnu, būtu noregulētas atkarībā no bērna ķermeņa uzbūves un lai tiktu novērsta siksnu savīšanās.

15.3.6.

Uzsver, ka ir svarīgi raudzīties, lai klēpja siksnas būtu uzliktas pietiekami zemu, tā, ka iegurnis ir stingri nostiprināts.

15.3.7.

Iesaka nomainīt ierīci, ja tā bijusi pakļauta spēcīgiem mehāniskajiem spriegumiem negadījumā.

15.3.8.

Sniedz norādījumus par tīrīšanu.

15.3.9.

Sniedz lietotājam vispārīgu brīdinājumu par to, ka ierīces konstrukcijā ir bīstami veikt jebkādus grozījumus vai papildinājumus bez kompetentās iestādes apstiprinājuma un ka ir bīstami, ja bērnu ierobežotājsistēmas ražotāja sniegtās uzstādīšanas instrukcijas netiek rūpīgi ievērotas.

15.3.10.

Ja krēslam nav auduma pārvalka, iesaka sargāt krēslu no saules gaismas, jo tas var kļūt pārāk karsts bērna ādai.

15.3.11.

Iesaka bērnus neatstāt bērnu ierobežotājsistēmā bez uzraudzības.

15.3.12.

Iesaka labi nostiprināt bagāžu vai citus priekšmetus, kas sadursmes gadījumā varētu radīt traumas.

15.3.13.

Iesaka:

15.3.14.

Iekļauj tekstu vai diagrammu, kurā norādīts, kā lietotājs var konstatēt pieauguša cilvēka drošības jostas sprādzes neapmierinošu stāvokli attiecībā pret galveno slodzi nesošo kontakta punktu uz ierobežotājsistēmas. Lietotājam norāda sazināties ar bērnu ierobežotājsistēmas ražotāju, ja ir šaubas par minēto punktu.

15.3.15.

Ja bērnu ierobežotājsistēma piedāvā alternatīvu slodzi nesošo kontakta punktu, skaidri apraksta tā lietošanu. Lietotāju informē, kā noteikt, vai šā alternatīvā izkārtojuma lietojums ir apmierinošs. Lietotājam norāda sazināties ar bērnu ierobežotājsistēmas ražotāju, ja ir šaubas par minēto punktu. Lietotājam skaidri norāda sākt bērnu ierobežotājsistēmas uzstādīšanu transportlīdzekļa sēdvietās, kuras transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā minētas kā “universālās” kategorijas sēdvietas, izmantojot primāro drošības jostas izkārtojumu.

15.3.16.

Nodrošina, lai instrukcijas tiktu saglabātas pie bērnu ierobežotājsistēmas visā tās ekspluatācijas laikā vai transportlīdzekļa rokasgrāmatā, ja tās ir iebūvētās ierobežotājsistēmas.

15.3.17.

Iekļauj skaidru brīdinājumu neizmantot citus slodzi nesošos kontakta punktus, kā vien tos, kas aprakstīti instrukcijās un norādīti uz bērnu ierobežotājsistēmas.

15.3.18.

Attiecībā uz ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu automobiļa ražotāja rokasgrāmatā jāsniedz lietošanas instrukcijas.

16.1.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu izdarīšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī apstiprinājumus izsniedzošo administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, uz kurieni jāsūta citās valstīs izdotie paziņojumi par piešķirtiem, uz citu tipu attiecinātiem, noraidītiem vai anulētiem apstiprinājumiem.

—

uz priekšu vērstas ierobežotājsistēmas, kas aprīkotas ar balsta statni, vai

—

uz aizmuguri vērstas ierobežotājsistēmas, kas aprīkotas ar balsta statni vai augšējās stiprinājuma saites siksnu, ko izmanto transportlīdzekļos, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu un vajadzības gadījumā ar augšējās stiprinājumu saites stiprinājumu, vai

—

uz aizmuguri vērstas ierobežotājsistēmas, kuras balsta transportlīdzekļa instrumentu panelis un kuras izmanto priekšējā pasažieru sēdvietā, kas aprīkota ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu, vai uz sāniem vērstas ierobežotājsistēmas, kas vajadzības gadījumā aprīkotas ar pretrotācijas ierīci, ko izmanto transportlīdzekļos, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu un vajadzības gadījumā ar augšējās stiprinājumu saites stiprinājumu.

Piezīme

:

Visas 0 un 0+ grupas ierobežotājsistēmas testē saskaņā ar nosacījumiem “uz aizmuguri vērstas ierobežotājsistēmas” frontālam un aizmugures triecienam.

Testa impulss Nr. 1

:

Kā noteikts 7. pielikumā – frontāls trieciens.

Testa impulss Nr. 2

:

Kā noteikts 7. pielikumā – aizmugures trieciens.

Testa impulss Nr. 3

:

Ātruma samazināšanās impulss transportlīdzeklim, ko pakļauj frontālam triecienam.

Testa impulss Nr. 4

:

Ātruma samazināšanās impulss transportlīdzeklim, ko pakļauj aizmugures triecienam.