Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 48 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu

Šie noteikumi attiecas uz tādu mehāniskās piedziņas transportlīdzekļu apstiprināšanu, kuri paredzēti braukšanai pa ceļiem, ar virsbūvi vai bez tās, kuriem ir vismaz četri riteņi un maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, un to piekabēm, izņemot transportlīdzekļus, kas brauc pa sliedēm, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus un mašīnas, un sabiedriskiem darbiem paredzētus transportlīdzekļus.

2.1. “Transportlīdzekļa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu.

2.2. “Transportlīdzekļa tips pēc apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanas veida” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc 2.2.1. līdz 2.2.4. punktā minētajām būtiskajām pazīmēm.

Tāpat par “cita tipa transportlīdzekļiem” neuzskata transportlīdzekļus, kas atšķiras minētā 2.2.1. līdz 2.2.4. punkta nozīmē, bet atšķirības neattiecas uz lukturu tipu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību un attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto tuvās gaismas slīpumu, kā arī transportlīdzekļus, kuri ir vai nav aprīkoti ar papildu lukturiem.

2.3. “Šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

2.4. “Transportlīdzeklis bez kravas” ir transportlīdzeklis bez vadītāja, apkalpes, pasažieriem un kravas, bet ar pilnu degvielas tvertni, rezerves riteni un standarta darbarīkiem.

2.5. “Transportlīdzeklis ar kravu” ir transportlīdzeklis, kas noslogots līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai, kuru nosaka ražotājs, kas saskaņā ar 5. pielikumā aprakstīto paņēmienu nosaka arī šīs masas sadalījumu pa asīm.

2.6. “Ierīce” ir elements vai elementu komplekts, kam ir viena vai vairākas funkcijas.

2.7. “Lukturis” ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai vai gaismas signāla raidīšanai pārējiem satiksmes dalībniekiem. Arī pakaļējās numura zīmes apgaismojumu un atstarotājus uzskata par lukturiem. Šajos noteikumos par lukturiem neuzskata M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos uzstādītas gaismu izstarojošas pakaļējās numura zīmes un apkalpošanas durvju apgaismošanas sistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107.

2.7.1.1. “Gaismas avots” ir viens vai vairāki redzama starojuma elementi, kas var būt samontēti ar vienu vai vairākiem caurspīdīgiem pārsegiem un ar mehāniska un elektriska slēguma pamatu.

Gaismas avots var būt arī gaismas vada galējais izvads, kas ietilpst DLS apgaismojuma un signālgaismu sistēmā bez iemontētas ārējās lēcas.

2.7.1.1.1. “Nomaināms gaismas avots” ir gaismas avots, kas projektēts tā, lai to varētu ievietot šā gaismas avota ierīces tureklī un izņemt no tā, neizmantojot darbarīkus.

2.7.1.1.2. “Nenomaināms gaismas avots” ir gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot ierīci, pie kuras šis gaismas avots piestiprināts.

Gaismas avota moduļa gadījumā: gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot gaismas avota moduli, pie kura šis gaismas avots piestiprināts.

2.7.1.1.3. “Gaismas avota modulis” ir kādas ierīces noteikta optiska daļa, kurā ietilpst viens vai vairāki nenomaināmi gaismas avoti un kuru var atdalīt no attiecīgās ierīces, tikai izmantojot darbarīku(-us). Gaismas avota modulis ir projektēts tā, ka neatkarīgi no darbarīku izmantošanas to nevar mehāniski aizstāt ne ar vienu apstiprinātu aizvietojamu gaismas avotu.

2.7.1.1.4. “Kvēldiega gaismas avots” (kvēlspuldze) ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir viens vai vairāki nokaitēti kvēldiegi, kas rada siltuma starojumu.

2.7.1.1.5. “Gāzizlādes gaismas avots” ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir lokizlāde, kas rada elektroluminiscenci/fluorescenci.

2.7.1.1.6. “Gaismas diode” (LED) ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir viena vai vairākas pusvadītāju pārejas, kas rada inžekcijas luminiscenci/fluorescenci.

2.7.1.2. “Gaismas avota elektroniskā vadības iekārta” ir viena vai vairākas detaļas starp barošanas un gaismas avotu, lai kontrolētu gaismas avota spriegumu un/vai elektrisko strāvu.

2.7.1.2.1. “Balasta pretestības iekārta” ir gaismas avota elektroniskā vadības iekārta starp barošanas un gaismas avotu, lai stabilizētu gāzizlādes gaismas avota elektrisko strāvu.

2.7.1.2.2. “Aizdedze” ir gaismas avota elektroniskā kontroles iekārta, lai sāktu gāzizlādes gaismas avota lokizlādi.

2.7.2. “Ekvivalenti lukturi” ir lukturi, kam ir identa funkcija un kas atļauti valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; šie lukturi pēc raksturlielumiem var atšķirties no lukturiem, kas transportlīdzeklim uzstādīti apstiprināšanas dienā, ja vien tie atbilst šo noteikumu prasībām.

2.7.3. “Neatkarīgi lukturi” ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošajām virsmām (2), atsevišķiem gaismas avotiem un atsevišķiem lukturu korpusiem.

2.7.4. “Grupēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošajām virsmām (2) un atsevišķiem gaismas avotiem, bet kopēju luktura korpusu.

2.7.5. “Kombinēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošajām virsmām (2), bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

2.7.6. “Savstarpēji apvienoti lukturi” ir ierīces ar atsevišķiem gaismas avotiem vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos (piemēram, optiski, mehāniski, elektriski atšķirīgi), ar pilnīgi vai daļēji kopēju apgaismojošo virsmu (3) un kopēju luktura korpusu.

2.7.7. “Monofunkcionāls lukturis” ir ierīces daļa, kam ir tikai viena apgaismes ierīces vai gaismas signālierīces funkcija.

2.7.8. “Ieslēpjams lukturis” ir lukturis, ko var daļēji vai pilnīgi noslēpt, kad to nelieto. To var izdarīt ar aizbīdāmu pārsegu, pārvietojot lukturi, vai jebkurā citā piemērotā veidā. Apzīmējot ieslēpjamu lukturi, kuru grozot ir iespējams ievilkt virsbūvē, galvenokārt lieto vārdu “ievelkams”.

2.7.9. “Galvenais tālās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai tālu transportlīdzekļa priekšā.

2.7.10. “Galvenais tuvās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā, lai nevajadzīgi neapžilbinātu vai citādi netraucētu pretimbraucējus un citus satiksmes dalībniekus.

2.7.11. “Virzienrādītājs” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

Virzienrādītāju vai virzienrādītājus var izmantot arī saskaņā ar Noteikumiem Nr. 97.

2.7.12. “Bremžu signāllukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu citiem satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzekļa vadītājs ar nolūku samazina braukšanas ātrumu garenvirzienā.

2.7.13. “Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei; šajā ierīcē var ietilpt vairāki optiski elementi.

2.7.14. “Priekšējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no priekšas.

2.7.15. “Pakaļējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.7.16. “Atstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar transportlīdzekli un kura tuvumā ir vērotājs.

2.7.17. “Pamanāmības zīme” ir ierīce ar mērķi palielināt transportlīdzekļa pamanāmību, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem vai aizmugures, atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar transportlīdzekli un kura tuvumā ir vērotājs.

2.7.17.1. “Gabarītu pamanāmības zīme” ir pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa vertikālajiem un horizontālajiem izmēriem (garumu, platumu un augstumu).

2.7.17.1.1. “Visu gabarītu pamanāmības zīme” ir gabarītu pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa apveidu ar nepārtrauktu līniju.

2.7.17.1.2. “Daļēja gabarītu pamanāmības zīme” ir gabarītu pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem izmēriem ar nepārtrauktu līniju, un uz vertikālajiem izmēriem ar iezīmētiem augšējiem stūriem.

2.7.17.2. “Horizontālo gabarītu pamanāmības zīme” ir pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem izmēriem (garumu un platumu) ar nepārtrauktu līniju.

2.7.18. “Avārijas signāls” ir visu transportlīdzekļa virzienrādītāju vienlaicīga darbība, lai pievērstu uzmanību tam, ka transportlīdzeklis īslaicīgi īpaši apdraud pārējos satiksmes dalībniekus.

2.7.19. “Priekšējais miglas lukturis” ir lukturis, ko lieto, lai uzlabotu ceļa apgaismošanu miglā, sniegā, stiprā lietū vai putekļu mākonī.

2.7.20. “Pakaļējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai biezā miglā transportlīdzeklis būtu vieglāk saredzams no aizmugures.

2.7.21. “Atpakaļgaitas lukturis” ir lukturis, ko lieto, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un lai brīdinātu citus satiksmes dalībniekus, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt.

2.7.22. “Stāvgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai pievērstu uzmanību stāvošam transportlīdzeklim apbūvētā rajonā. Šādos apstākļos tas aizstāj priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus.

2.7.23. “Kontūrgaismas lukturis” ir lukturis, kas novietots galējā ārmalā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa augšgalam ar mērķi skaidri norādīt uz transportlīdzekļa kopējo platumu. Šis lukturis ir paredzēts dažu transportlīdzekļu un piekabju priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu papildināšanai, lai īpaši informētu par apmēriem.

2.7.24. “Sānu gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu par transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem.

2.7.25. “Dienas gaitas lukturis” ir lukturis, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa pamanāmību no priekšpuses dienas laikā (4).

2.7.26. “Pagrieziena lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai papildus apgaismotu ceļa daļu, kas atrodas pie transportlīdzekļa priekšējā stūra tajā pusē, uz kuru transportlīdzeklis gatavojas pagriezties.

2.7.27. “Objektīvā gaismas plūsma” ir nomaināma gaismas avota projektētā gaismas plūsma. To norādītās pielaides robežās sasniedz, nomaināmam gaismas avotam pieslēdzot elektrisko strāvu no barošanas avota ar noteiktu pārbaudes spriegumu, kā norādīts gaismas avota datu lapā.

2.8. “Apgaismes ierīces”, “gaismas signālierīces” vai atstarotāja “gaismu izstarojošā virsma” ir caurspīdīgā materiāla visa ārējā virsma vai daļa no tās, kā deklarēts ražotāja apstiprinājuma pieteikumā, pamatojoties uz rasējumu (skatīt 3. pielikumu).

2.9.1. “Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma” (skatīt 2.7.9., 2.7.10., 2.7.19., 2.7.21. un 2.7.26. punktu) ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija uz šķērsplaknes, bet galvenajiem lukturiem ar elipsoidālu atstarotāju – lēcas projekcija uz šķērsplaknes. Ja apgaismes ierīcei nav atstarotāja, piemēro 2.9.2. punktā minēto definīciju. Ja luktura gaismu izstarojošā virsma nosedz tikai daļu no atstarotāja pilnās apertūras, ņem vērā tikai šīs daļas projekciju.

Galvenajam tuvās gaismas lukturim apgaismojošo virsmu ierobežo nogriežņa redzamā projekcija uz lēcas. Ja atstarotājs un lēca ir regulējami attiecībā viens pret otru, tie jānoregulē vidējā stāvoklī.

2.9.2. “Gaismas signālierīces, kas nav atstarotājs, apgaismojošā virsma” (2.7.11. līdz 2.7.15., 2.7.18., 2.7.20. un 2.7.22. līdz 2.7.25. punkts) ir luktura taisnleņķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā pamatasij un ir saskarē ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu; šo projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 procentiem no kopējās gaismas intensitātes plūst pamatass virzienā.

Lai noteiktu apgaismojošās virsmas augšējo, apakšējo un sānu robežu, pārbaudot attālumu līdz transportlīdzekļa galējām malām un augstumu virs zemes, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām vai vertikālām malām.

Saistībā ar citiem apgaismojošās virsmas lietojumiem, piemēram, attālumu starp diviem lukturiem vai funkcijām, izmanto šīs apgaismojošās virsmas ārējās kontūras apveidu. Aizsegiem jāpaliek paralēliem, bet ir atļauts izmantot citādu centrējumu.

Ja gaismas signālierīces apgaismojošā virsma pilnīgi vai daļēji apņem citas funkcijas apgaismojošo virsmu vai apņem neapgaismotu virsmu, apgaismojošo virsmu pašu var uzskatīt par gaismu izstarojošu virsmu.

2.9.3. “Atstarotāja apgaismojošā virsma” (2.7.16. punkts) saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja deklarāciju, apstiprinot atstarotāju elementus, ir atstarotāja taisnleņķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā pamatasij un ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras deklarētajām atstarotāja optiskās sistēmas ārējām malām, un kas ir paralēla šai asij. Nosakot ierīces apakšējo, augšējo un sānu robežu, ņem vērā tikai vertikālas un horizontālas plaknes.

2.10. “Redzamā virsma” noteiktā novērošanas virzienā saskaņā ar ražotāja vai attiecīgi pilnvarota ražotāja pārstāvja pieteikumu ir taisnleņķa projekcija

2.11. “Pamatass” ir luktura raksturīgā ass, ko (luktura) ražotājs nosaka par atskaites virzienu (H = 0°, V = 0°) redzes lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un uzstādot lukturi transportlīdzeklim.

2.12. “Atskaites centrs” ir punkts, kurā pamatass krustojas ar ārējo gaismu izstarojošo virsmu; to norāda luktura ražotājs.

2.13. “Ģeometriskās redzamības leņķi” ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā jābūt redzamai luktura redzamajai virsmai. Telpas leņķa lauku nosaka pēc tās sfēras segmentiem, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Segmentus nosaka attiecībā pret pamatasi. Horizontālie leņķi β atbilst garumam un vertikālie leņķi α platumam. Ģeometriskās redzamības leņķa iekšpusē nedrīkst būt šķēršļi gaismas izplatībai no jebkuras luktura redzamās virsmas daļas, ko novēro no bezgalības.

Ja mērījumus veic tuvāk lukturim, paralēli jāmaina novērošanas virziens, lai panāktu tādu pašu precizitāti.

Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē neņem vērā šķēršļus, ja uz tiem norādīts jau luktura tipa apstiprināšanas laikā.

Ja uzstādītam lukturim kādu luktura redzamās virsmas daļu aizsedz kāda cita transportlīdzekļa daļa, jāpierāda, ka šķēršļu neaizsegtā luktura daļa tomēr atbilst fotometriskajām vērtībām, kas noteiktas, lai ierīci apstiprinātu par optisku vienību (skatīt šo noteikumu 3. pielikumu). Tomēr, ja ģeometriskās redzamības vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5° (lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes), uzstādītās optiskās vienības fotometrisko mērījumu lauku var samazināt līdz 5° zem horizontāles.

2.14. “Galējā ārmala” ir plakne transportlīdzekļa abās pusēs, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un sakrīt ar tā sānu ārmalu, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

2.15. “Kopējais platums” ir attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas noteiktas 2.14. punktā.

2.16.2. “Divi lukturi” vai “pāra skaita lukturi” ir vienota gaismu izstarojoša virsma joslas veidā, ja šī josla novietota simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, stiepjas abās pusēs ne mazāk kā 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas un ir ne mazāk kā 0,8 m gara; šādu joslu apgaismo ar vismaz diviem gaismas avotiem, kas novietoti pēc iespējas tuvu tās galiem; gaismu izstarojošo virsmu drīkst veidot vairāki cits citam līdzās novietoti elementi ar nosacījumu, ka vairāku atsevišķo gaismu izstarojošo virsmu projekcija vienā un tajā pašā šķērsplaknē aizņem ne mazāk kā 60 procentu platības vismazākajā taisnstūrī, kas aptver šo atsevišķo gaismu izstarojošo virsmu projekcijas.

2.17. “Attālums starp diviem lukturiem”, kas vērsti vienā virzienā, ir īsākais attālums starp divām redzamajām virsmām pamatass virzienā. Ja attālums starp lukturiem nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, redzamo virsmu malas precīzi nav jānosaka.

2.18. “Darbības indikators” ir gaismas vai skaņas (vai jebkurš līdzvērtīgs) signāls, kas norāda, vai ieslēgtā ierīce darbojas pareizi vai ne.

2.19. “Kontūra indikators” ir gaismas (vai jebkurš līdzvērtīgs) signāls, kas norāda, ka ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai ne.

2.20. “Papildu lukturis” ir lukturis, kura uzstādīšana ir ražotāja brīva izvēle.

2.21. “Zeme” ir virsmas laukums zem transportlīdzekļa, kam jābūt stabili horizontālam.

2.22. “Kustīgās daļas” ir transportlīdzekļa virsbūves paneļi vai citas daļas, kuru novietojumu var mainīt, paceļot, pagriežot vai pabīdot, nelietojot darbarīkus. Pie tām nepieskaita paceļamas kravas automašīnu vadītāja kabīnes.

2.23. “Kustīgas daļas normālais lietošanas stāvoklis” ir kustīgas daļas stāvoklis(-ļi), ko transportlīdzekļa ražotājs norādījis normāliem transportlīdzekļa lietošanas un stāvēšanas nosacījumiem.

2.26. “Līkumu apgaismojums” ir apgaismes funkcija, lai nodrošinātu labāku apgaismojumu ceļa līkumos.

3.1. Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz tā apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai attiecīgi pilnvarots ražotāja pārstāvis.

3.2. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un ar šādu informāciju:

3.3. Transportlīdzekli bez kravas, kas aprīkots ar visām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kā noteikts 3.2.2. punktā, un ir apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototips, piesaka tehniskajai iestādei, kas veic apstiprināšanas pārbaudes.

3.4. Tipa apstiprinājuma dokumentiem pievieno dokumentu, kas paredzēts šo noteikumu 1. pielikumā.

4.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai pieteiktais transportlīdzekļa tips atbilst noteikumu prasībām attiecībā uz visām sarakstā minētajām ierīcēm, šo transportlīdzekļa tipu apstiprina.

4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 03, atbilstīgi 03. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, kurā iekļauti jaunākie būtiskākie tehniskie grozījumi, kas noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Tā pati Līgumslēdzēja puse nepiešķir šo numuru citiem transportlīdzekļu tipiem vai tam pašam transportlīdzekļa tipam, kas pieteikts ar ierīcēm, kuras nav uzskaitītas 3.2.2. punktā minētajā sarakstā, ievērojot šo noteikumu 7. punkta prasības.

4.3. Lai 1958. gada Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, paziņotu par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, atteikšanu, anulēšanu vai transportlīdzekļa tipa/detaļas ražošanas galīgu pārtraukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem, izmanto veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam.

4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma zīmi, kuru veido:

4.5. Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar Nolīgumam pievienotiem vieniem vai vairākiem citiem noteikumiem, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā aprakstītais simbols nav jāatkārto; šajā gadījumā noteikumus un apstiprinājuma numurus, kā arī visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem valstī, kas piešķir apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, piešķirts apstiprinājums, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā simbola.

4.7. Apstiprinājuma zīmi piestiprina ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.8. Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma zīmju izkārtojuma piemēri.

5.1. Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces uzstāda tā, lai normālos lietošanas stāvokļos, kas paredzēti 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā, un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Īpaši jāizslēdz nejauša lukturu regulējuma izjaukšana.

5.2. Apgaismes lukturus, kas aprakstīti 2.7.9., 2.7.10. un 2.7.19. punktā, uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to pareizu centrēšanu.

5.3. Attiecībā uz visām gaismas signālierīcēm, ieskaitot tās, kas uzstādītas uz sānu paneļiem, transportlīdzeklī uzstādīta luktura pamatasij jābūt paralēlai uz ceļa esoša transportlīdzekļa atbalsta plaknei; turklāt tai jābūt perpendikulārai transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei sānu atstarotāju un sānu gabarītgaismas lukturu gadījumā un paralēlai šai plaknei visu pārējo signālierīču gadījumā. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° novirze. Turklāt attiecībā uz uzstādīšanu jāievēro visi ražotāja noteiktie atsevišķie norādījumi.

5.4. Ja nav atsevišķu norādījumu, lukturu augstumu un centrējumu pārbauda transportlīdzeklī bez kravas uz plakanas, horizontālas virsmas pie nosacījumiem, kas paredzēti 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā.

5.6. Transportlīdzekļiem, kuru ārējā forma ir asimetriska, jāatbilst minētajām prasībām tiktāl, cik iespējams.

5.7.1. Lukturi var būt grupēti, kombinēti vai savstarpēji apvienoti cits ar citu ar noteikumu, ka tie atbilst visām prasībām, kas attiecas uz krāsu, novietojumu, centrējumu, ģeometrisko redzamību, elektriskajiem slēgumiem, kā arī citām prasībām, ja tādas ir.

5.7.1.1. Tomēr, grupējot bremžu signāllukturus un virzienrādītājus, jebkura horizontāla vai vertikāla taisne, kas iet cauri šo funkciju redzamo virsmu projekcijām pamatasij perpendikulārā plaknē, nedrīkst šķērsot vairāk kā divas blakusesošas dažādu krāsu joslas atdalošas robežlīnijas.

5.7.2. Ja viena luktura redzamā virsma ir salikta no divām vai vairākām atšķirīgām daļām, tai jāatbilst šādām prasībām:

5.7.2.1. atšķirīgo daļu projekcijas kopējais laukums plaknē, kas pieskaras caurspīdīgā materiāla ārējai virsmai un ir perpendikulāra pamatasij, nedrīkst aizņemt mazāk kā 60 procentu platības vismazākajā taisnstūrī, kurš aptver šo projekciju, vai arī attālums starp divām blakusesošām/tangenciālām atšķirīgajām daļām, ja to mēra perpendikulāri pamatasij, nedrīkst būt lielāks par 15 mm.

5.8. Maksimālo augstumu virs zemes mēra no redzamās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu no redzamās virsmas zemākā punkta pamatass virzienā.

Galveno tuvās gaismas lukturu minimālo augstumu attiecībā pret zemi mēra no optiskās sistēmas faktiskā izvada (piemēram, atstarotāja, lēcas, projekcijas lēcas) zemākā punkta neatkarīgi no šā izvada izmantošanas.

Ja augstums (maksimālais un minimālais) virs zemes nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.8.1. Novietojumu platumā nosaka no tās redzamās virsmas malas pamatass virzienā, kura atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, ja tas attiecas uz kopējo platumu, un no redzamās virsmas iekšējām malām pamatass virzienā, ja tas attiecas uz attālumu starp lukturiem.

Ja novietojums platumā nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.9. Ja nav atsevišķu norādījumu, neviens lukturis nedrīkst izstarot mirgojošu gaismu, izņemot virzienrādītājus, transportlīdzekļa avārijas signālu un dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturus saskaņā ar 6.18.7. punktu.

5.10. Lukturis, kas noteikts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz priekšu izstarot sarkanu gaismu, kura varētu būt maldinoša, un neviens lukturis, kas noteikts 2.7. punktā, izņemot atpakaļgaitas lukturi, nedrīkst virzienā uz aizmuguri izstarot baltu gaismu, kura varētu būt maldinoša. Neņem vērā apgaismes ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļa iekšpuses apgaismošanai. Šaubu gadījumā atbilstību šai prasībai pārbauda šādi:

5.11. Elektriskajiem slēgumiem jābūt tādiem, lai priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, un pakaļējās numura zīmes lukturus varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaicīgi. Šis nosacījums neattiecas uz priekšējiem un pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem, ko izmanto kā stāvgaismas lukturus, kā arī uz sānu gabarītgaismas lukturiem, ja tie ir kombinēti vai savstarpēji apvienoti ar minētajiem lukturiem, un uz sānu gabarītgaismas lukturiem, ja tiem atļauts izstarot mirgojošu gaismu.

5.12. Elektriskajiem slēgumiem jābūt tādiem, lai galvenos tālās un tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, neieslēdzot arī 5.11. punktā minētos lukturus. Tomēr šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem vai galveno tuvās gaismas lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem, vai pārmaiņus galveno tālās un tuvās gaismas lukturu iedegšanās pēc īsiem intervāliem.

Ja šajos noteikumos ir minēta prasība uzstādīt kontūra indikatoru, to var aizstāt ar “darbības” indikatoru.

5.14.1. Lukturus aizliegts ieslēpt, izņemot galvenos tālās gaismas lukturus, galvenos tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus, ko drīkst ieslēpt, ja nelieto.

5.14.2. Ja ieslēpšanas ierīces(-ču) darbībā rodas kāda kļūme, lukturiem jāpaliek lietošanas stāvoklī, ja tos jau lieto, vai jābūt iespējai tos pārslēgt lietošanas stāvoklī bez darbarīkiem.

5.14.3. Jābūt iespējai pārslēgt lukturus lietošanas stāvoklī un ieslēgt tos ar vienu un to pašu vadības ierīci, kas neizslēdz iespēju pārslēgt tos lietošanas stāvoklī bez ieslēgšanas. Tomēr grupētu galveno tālās gaismas un galveno tuvās gaismas lukturu gadījumā minētajai vadības ierīcei jāiedarbina tikai galvenie tuvās gaismas lukturi.

5.14.4. Jāizslēdz iespēja no vadītāja vietas apzināti apstādināt ieslēgtus lukturus, pirms tie sasnieguši lietošanas stāvokli. Ja pastāv risks apžilbināt citus satiksmes dalībniekus, kamēr lukturi ir kustībā, tie drīkst iedegties, tikai sasniedzot lietošanas stāvokli.

5.14.5. Ja ieslēpšanas ierīces temperatūra ir no – 30 °C līdz + 50 °C, galvenajiem lukturiem lietošanas stāvoklis jāsasniedz trijās sekundēs pēc vadības ierīces sākotnējās iedarbināšanas.

5.16.1. Transportlīdzeklī uzstādīto lukturu skaitam jābūt tādam, kā norādīts attiecīgi no 6.1. līdz 6.20. punktam.

5.17. Lukturus var uzstādīt uz kustīgām daļām, ievērojot 5.18., 5.19. un 5.20. punktā minētos nosacījumus.

5.18. Pakaļējos gabarītgaismas lukturus, pakaļējos virzienrādītājus un pakaļējos atstarotājus, kam ir trīsstūra forma vai kam tās nav, drīkst uzstādīt uz kustīgām daļām tikai šādos gadījumos:

5.19. Ja kustīgo daļu stāvokli nevar uzskatīt par “normālu lietošanas stāvokli”, uz šīm kustīgajām daļām uzstādītās ierīces nedrīkst radīt liekas neērtības satiksmes dalībniekiem.

5.20. Ja lukturis ir uzstādīts uz kustīgas daļas un ja kustīgā daļa ir “normālā lietošanas stāvoklī(-ļos)”, lukturim vienmēr jāatgriežas tajā stāvoklī(-ļos), ko ražotājs norādījis saskaņā ar šiem noteikumiem. Uzskata, ka galvenie tuvās gaismas lukturi un priekšējie miglas lukturi atbilst šai prasībai, ja, kustīgajām daļām pārvietojoties un atgriežoties normālajā stāvoklī 10 reizes, neviena no šo lukturu leņķa slīpuma vērtībām attiecībā pret luktura balstu, mērot pēc katras kustīgās daļas darbības, neatšķiras no 10 izmērīto vērtību vidējās vērtības vairāk par 0,15 procentiem. Ja šī vērtība ir pārsniegta, katru 6.2.6.1.1. punktā norādīto robežu pielāgo atbilstīgi pārsniegtajai vērtībai, lai samazinātu atļautās slīpuma robežas, pārbaudot transportlīdzekli saskaņā ar 6. pielikumu.

5.21. Neviena kustīgā daļa nevienā fiksētā stāvoklī, kas atšķiras no “normālā lietošanas stāvokļa”, neatkarīgi no tā, vai uz tās ir vai nav uzstādīta gaismas signālierīce, nedrīkst apslēpt vairāk par 50 procentiem no priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu, priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju un atstarotāju redzamās virsmas pamatass virzienā.

5.22. Ja lukturus nevar darbināt, uzstādot vienīgi gaismas avotu, par neesošiem uzskata arī lukturus, uz kuriem ir apstiprinājuma zīme, izņemot atstarotājus.

5.23. Lukturus transportlīdzeklī uzstāda tā, lai gaismas avotu varētu pareizi nomainīt saskaņā ar ražotāja pamācību bez īpašiem darbarīkiem, izņemot tos, ko kopā ar transportlīdzekli piegādājis ražotājs. Šī prasība neattiecas uz:

5.24. Pakaļējā gabarītgaismas luktura gaismas signālierīces funkcijas pagaidu nomaiņa luktura nedarbošanās gadījumā ir atļauta ar noteikumu, ka aizstājošā funkcija pēc krāsas, gaismas intensitātes un stāvokļa ir tāda pati kā funkcija, kas vairs nedarbojas, un ar noteikumu, ka aizstājošā ierīce pilda savu sākotnējo drošības funkciju. Aizvietošanas laikā indikators uz vadības paneļa (skatīt šo noteikumu 2.18. punktu) norāda uz pagaidu aizvietojumu un vajadzību pēc remonta.

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos. Aizliegts uzstādīt piekabēs.

Ja transportlīdzeklī ir uzstādīti četri ieslēpjami galvenie lukturi, divus papildu galvenos lukturus atļauts uzstādīt tikai kā gaismas signālierīci, kuras signālu veido lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem (skatīt 5.12. punktu) gaišā diennakts laikā.

6.1.4.3. Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē, turklāt lukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai to izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši neradītu neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

Apgaismojošās virsmas redzamība, ieskaitot tās redzamību joslās, kas attiecīgajā novērošanas virzienā ir neapgaismotas, jānodrošina diverģējošā telpā, kuru ierobežo līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar galvenā luktura pamatasi. Ģeometriskās redzamības leņķu sākums ir apgaismojošās virsmas projekcijas perimetrs šķērsplaknē, kas pieskaras tai galvenā luktura lēcas daļai, kura ir izvirzīta vistālāk uz priekšu.

Nodrošinot līkumu apgaismojumu, katrā transportlīdzekļa pusē ap savu asi nedrīkst griezties vairāk kā viens galvenais tālās gaismas lukturis.

6.1.7.1. Galvenie tālās gaismas lukturi jāuzstāda tā, lai tos varētu ieslēgt tikai vienlaicīgi vai pāros. Ja saskaņā ar 6.1.2. punkta noteikumiem N3 kategorijas transportlīdzeklī ir uzstādīti divi papildu galvenie tālās gaismas lukturi, vienlaicīgi ieslēdzami var būt ne vairāk kā divi lukturu pāri. Pārslēdzot no tuvās gaismas uz tālo gaismu, jāieslēdzas vismaz vienam tālās gaismas lukturu pārim. Pārslēdzot no tālās gaismas uz tuvo gaismu, vienlaicīgi jāizslēdzas visiem galvenajiem tālās gaismas lukturiem.

6.1.7.2. Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.1.7.3. Ja uzstādīti četri ieslēpjami galvenie lukturi, paceltā stāvoklī tiem jānodrošina, ka vienlaicīgi nevar darboties neviens no papildu galvenajiem lukturiem, kas uzstādīti kā gaismas signālierīce, kuras signālu veido lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem (skatīt 5.12. punktu) gaišā diennakts laikā.

6.1.9.1. Kopējā maksimālā gaismas intensitāte galvenajiem tālās gaismas lukturiem, ko var ieslēgt vienlaicīgi, nedrīkst pārsniegt 225 000 cd, kas nozīmē, ka kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības.

6.1.9.2. Maksimālo gaismas intensitāti aprēķina, saskaitot atsevišķos kontrolskaitļus, kas norādīti uz katra atsevišķā luktura. Uz katra priekšējā luktura ar marķējumu “R” vai “CR” norādītajam kontrolskaitlim jābūt “10”.

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos. Aizliegts uzstādīt piekabēs.

6.2.4.1. Platumā: tā redzamās virsmas mala pamatass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp redzamo virsmu iekšējām malām pamatass virzienā nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Tomēr tas neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem; visu pārējo kategoriju mehāniskajos transportlīdzekļos šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm.

6.2.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 500 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļos (8) maksimālo augstumu drīkst palielināt līdz 1 500 mm.

6.2.4.3. Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

Tā kā fotometriskās vērtības, kas attiecas uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, neattiecas uz pilnu ģeometriskās redzamības lauku, tipa apstiprināšanas nolūkos pārējā daļā minimālajai vērtībai jābūt 1 cd. Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās luktura tuvumā nedrīkst radīt sekundāru ietekmi, kas var radīt neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem.

6.2.6.1.1. Sākotnējo lejupvērsto tuvās gaismas nogriežņa slīpumu, kas jāiestata transportlīdzeklim bez kravas, ja tā vadītāja vietu aizņem viens cilvēks, transportlīdzekļa ražotājs nosaka ar precizitāti līdz 0,1 procentam, un tas skaidri salasāmi un neizdzēšami jānorāda uz katra transportlīdzekļa pie katra galvenā luktura vai uz ražotāja plāksnītes ar simbolu, kurš parādīts 7. pielikumā.

Šādi norādītā lejupvērstā slīpuma vērtību nosaka saskaņā ar 6.2.6.1.2. punktu.

6.2.6.1.2. Atkarībā no galvenā tuvās gaismas luktura redzamās virsmas apakšējās malas pamatass virzienā uzstādījuma augstuma (h) metros, ko mēra transportlīdzeklim bez kravas, tuvās gaismas nogriežņa vertikālajam slīpumam saskaņā ar visiem statiskajiem nosacījumiem, kas noteikti 5. pielikumā, jāpaliek šādās robežās, un sākotnējam iestatījumam jābūt šādām vērtībām:

Minētās robežas un sākotnējo iestatījumu vērtības ir apkopotas turpmākajā diagrammā.

N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļos, kuros galveno lukturu augstums pārsniedz 1 200 mm, nogriežņa vertikālajam slīpumam jābūt robežās no – 1,5 procentiem līdz – 3,5 procentiem.

Sākotnējam iestatījumam jābūt no – 2 procentiem līdz – 2,5 procentiem.

6.2.6.2.1. Ja galveno lukturu izlīdzināšanas ierīci vajag, lai ievērotu 6.2.6.1.1. un 6.2.6.1.2. punkta prasības, šai ierīcei jābūt automātiskai.

6.2.6.2.2. Ierīces, ko ar pārtraukumiem vai nepārtraukti regulē rokas režīmā, tomēr ir atļauts lietot, ja tām ir aizturstāvoklis, no kura ar standarta regulēšanas skrūvēm vai līdzīgiem līdzekļiem lukturus var atgriezt sākotnējā slīpumā, kas noteikts 6.2.6.1.1. punktā.

Šādām rokas režīmā regulējamām ierīcēm jābūt darbināmām no vadītāja vietas.

Nepārtraukti regulējamām ierīcēm jābūt marķējumam, uz kura norādīti slogošanas nosacījumi, kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

Stāvokļu skaitam ierīcēs, kas nav nepārtraukti regulējamas, jāatbilst to vērtību robežām, kuras norādītas 6.2.6.1.2. punktā atbilstīgi visiem 5. pielikumā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem.

Arī šādām ierīcēm pie to vadības ierīces (skatīt 8. pielikumu) jābūt marķējumam, kurā skaidri norādīti slogošanas nosacījumi, kas noteikti 5. pielikumā un kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

6.2.6.2.3. Ja 6.2.6.2.1. un 6.2.6.2.2. punktā aprakstītās ierīces nedarbojas, tuvās gaismas lukturi nedrīkst atrasties stāvoklī, kurā tuvās gaismas slīpums ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstājusi darboties.

6.2.6.3.1. Pēc sākotnējā slīpuma noregulēšanas tuvās gaismas slīpumu, ko izsaka procentos, mēra saskaņā ar statiskajiem nosacījumiem un ievērojot visus slogošanas nosacījumus, kas noteikti 5. pielikumā.

6.2.6.3.2. Tuvās gaismas slīpuma novirzes atkarībā no slodzes mēra saskaņā ar 6. pielikumā noteikto pārbaudes procedūru.

Viena vai abu galveno tuvās gaismas lukturu horizontālo centrējumu var mainīt, lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, ar noteikumu, ka, virzot visu gaismas kūli vai nogriežņa izliekuma lauzuma punktu, attālums no transportlīdzekļa priekšpuses, kurā nogriežņa izliekuma lauzuma punkts krustojas ar transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas līniju, nepārsniedz attiecīgo galveno tuvās gaismas lukturu uzstādījuma augstumu vairāk kā 100 reizes.

Vadības ierīcei, ar ko pārslēdz uz tuvo gaismu, vienlaicīgi jāizslēdz visi galvenie tālās gaismas lukturi.

Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

Ja galvenie tuvās gaismas lukturi uzstādīti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98, gāzizlādes gaismas avoti tālo gaismu darbības laikā paliek ieslēgti.

Lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, ir atļauts iedarbināt vienu papildu gaismas avotu, kas atrodas galveno tuvās gaismas lukturu iekšpusē vai lukturī (izņemot galveno tālās gaismas lukturi), kurš ir grupēts vai savstarpēji apvienots ar attiecīgajiem galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas izliekuma horizontālais rādiuss ir 500 m vai mazāks. Atbilstību šai prasībai ražotājs var apliecināt ar aprēķiniem vai citiem līdzekļiem, ko par tipa apstiprināšanu atbildīgā iestāde uzskata par piemērotiem.

Galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšana un izslēgšana var būt automātiska. Tomēr vienmēr jābūt iespējai galvenos tuvās gaismas lukturus ieslēgt un izslēgt rokas režīmā.

Tomēr, ja līkumu apgaismojuma nodrošināšanu panāk, virzot visu gaismas kūli vai nogriežņa izliekuma lauzuma punktu, darbības indikators jāuzstāda obligāti; tam jābūt mirgojošam gaismas brīdinājuma signālam, kas ieslēdzas, ja nogriežņa izliekuma lauzuma punktu nav iespējams virzīt.

Prasības, kas noteiktas 5.5.2. punktā, uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem neattiecas.

Galvenos tuvās gaismas lukturus ar gaismas avotu, kura objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, drīkst uzstādīt tikai kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci(-ēm) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 45 (9). Turklāt nepiemēro 6.2.6.2.2. punkta noteikumus attiecībā uz vertikālo slīpumu.

Lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, var izmantot tikai galvenos tuvās gaismas lukturus saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98 vai 112.

Ja līkumu apgaismojumu nodrošina, horizontāli virzot visu gaismas kūli vai nogriežņa izliekuma lauzuma punktu, šo funkciju iedarbina tikai tad, ja transportlīdzeklis brauc uz priekšu; šo prasību nepiemēro, ja līkumu apgaismojumu iedarbina, lai nogrieztos pa labi labās puses satiksmē (pa kreisi kreisās puses satiksmē).

Mehāniskajos transportlīdzekļos pēc izvēles. Aizliegts uzstādīt piekabēs.

6.3.4.1. Platumā: tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Tomēr neviens redzamās virsmas punkts pamatass virzienā nedrīkst atrasties augstāk par galvenā tuvās gaismas luktura redzamās virsmas augstāko punktu pamatass virzienā.

6.3.4.3. Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

Priekšējo miglas lukturu centrēšanā nedrīkst būt novirzes atkarībā no stūres bloķēšanas leņķa.

Tiem jābūt vērstiem uz priekšu tā, lai nevajadzīgi neapžilbinātu un neradītu citas neērtības pretimbraucošiem vadītājiem un citiem satiksmes dalībniekiem.

Priekšējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem un izslēdzamiem neatkarīgi no galvenajiem tālās gaismas lukturiem, galvenajiem tuvās gaismas lukturiem vai jebkuras galveno tālās un tuvās gaismas lukturu kombinācijas.

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt neatkarīgam nemirgojošam gaismas brīdinājuma signālam.

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos un O2, O3 un O4 kategorijas piekabēs. O1 kategorijas piekabēs uzstāda pēc izvēles.

6.4.2.1. M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos un visos pārējos transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 000 mm, obligāti jāuzstāda viena ierīce, otru ierīci uzstāda pēc izvēles.

6.4.2.2. Visos transportlīdzekļos, kuru garums pārsniedz 6 000 mm, izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus, obligāti jāuzstāda divas ierīces, vēl divas ierīces uzstāda pēc izvēles.

Tomēr, ja uzstāda divas 6.4.2.2. punktā minētās papildu ierīces, tām jābūt uzstādītām transportlīdzekļa sānos vai aizmugurē saskaņā ar 6.4.5. un 6.4.6. punkta prasībām.

Ja divas 6.4.2.2. punktā minētās papildu ierīces ir uzstādītas transportlīdzekļa sānos, to pamatasij jābūt centrētai uz sāniem horizontālā virzienā ar slīpumu, kas attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni ir 10° ± 5°.

Ja divas 6.4.2.2. punktā minētās papildu ierīces ir uzstādītas transportlīdzekļa sānos, 6.4.5. minētās prasības nepiemēro. Tomēr šo ierīču pamatasij jābūt centrētai uz āru ar slīpumu, kas ir ne vairāk kā 15° horizontāli uz aizmuguri attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.4.7.1. Elektriskajiem slēgumiem jābūt tādiem, lai atpakaļgaitas lukturi varētu iedegties tikai tad, ja ir ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums un ja ierīce, kas kontrolē dzinēja iedarbināšanu vai apstādināšanu, ir tādā stāvoklī, ka ir iespējama dzinēja darbība. Atpakaļgaitas lukturi nedrīkst iedegties vai turpināt degt, ja viens no abiem nosacījumiem nav izpildīts.

6.4.7.2. Turklāt 6.4.2.2. punktā minēto divu papildu ierīču elektriskajiem slēgumiem jābūt tādiem, lai šīs ierīces nevarētu iedegties, ja nav ieslēgti 5.11. punktā minētie lukturi.

Transportlīdzekļa sānos uzstādītās ierīces ir atļauts ieslēgt, ja transportlīdzeklis lēni manevrē, braucot uz priekšu. Šajā nolūkā ierīcēm jābūt ieslēdzamām un izslēdzamām rokas režīmā ar atsevišķu slēdzi, un tās var palikt iedegtas arī tad, ja atpakaļgaitas pārnesums ir izslēgts. Tomēr, ja transportlīdzeklis brauc uz priekšu ar ātrumu, kas pārsniedz 10 km/h, ierīcēm automātiski jāizslēdzas, un līdz to apzinātai ieslēgšanai no jauna jāpaliek izslēgtām.

Jāuzstāda obligāti. Dažādu tipu virzienrādītājus iedala kategorijās (1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b, 5. un 6. kategorija), un to komplekts katram transportlīdzeklim ir jāuzstāda noteiktā izkārtojumā (“A” un “B”).

A – divi priekšējie virzienrādītāji, kas pieder pie šādām kategorijām:

Visos gadījumos 5. kategorijas sānu virzienrādītājus ir atļauts aizvietot ar 6. kategorijas sānu virzienrādītājiem.

Ja ir uzstādīti lukturi, kam ir priekšējo virzienrādītāju (1., 1.a, un 1.b kategorija) un sānu virzienrādītāju (5. vai 6. kategorija) funkcijas, drīkst uzstādīt divus papildu virzienrādītājus (5. vai 6. kategorija), lai izpildītu 6.5.5. punktā noteiktās redzamības prasības.

divi papildu virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija) visos O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļos.

6.5.4.1. Platumā: tā redzamās virsmas mala pamatass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst atrasties tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Šis nosacījums neattiecas uz papildu pakaļējiem virzienrādītājiem.

Attālums starp abu redzamo virsmu iekšējām malām pamatass virzienā nedrīkst būt mazāks kā 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.5.4.2.1. sānu virzienrādītāju (5. vai 6. kategorija) gaismu izstarojošās virsmas augstums nedrīkst būt

6.5.4.2.2. Virzienrādītāju (1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorija) augstums, kas noteikts saskaņā ar 5.8. punktu, nedrīkst būt mazāks par 350 mm un lielāks par 1 500 mm.

6.5.4.2.3. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ šīs augšējās robežas, ko mēra, kā noteikts iepriekš, nav iespējams ievērot un ja nav uzstādīti papildu virzienrādītāji, tās drīkst palielināt līdz 2 300 mm 5. un 6. kategorijas sānu virzienrādītājiem un līdz 2 100 mm 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrādītājiem.

6.5.4.2.4. Uzstādot papildu virzienrādītājus, tos novieto augstumā, kas atbilst 6.5.4.1. punkta prasībām un lukturu simetriskumam, turklāt ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu atļauj virsbūves forma, bet ne vairāk kā 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

attālums starp sānu virzienrādītāju (5. un 6. kategorija) apgaismojošo virsmu un šķērsplakni, kas sakrīt ar transportlīdzekļa kopējā garuma priekšējo robežu, nedrīkst pārsniegt 1 800 mm. Tomēr M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos un, ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav iespējams nodrošināt minimālos redzamības leņķus, tad arī visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos šo attālumu drīkst palielināt līdz 2 500 mm.

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles 1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b un 5. kategorijas virzienrādītājiem. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas zemāk nekā 750 mm virs zemes; līdz 30° virs un 5° zem horizontāles 6. kategorijas virzienrādītājiem. Vertikālo leņķi virs horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja papildu lukturi neatrodas zemāk kā 2 100 mm virs zemes;

6.5.5.2. vai M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos pēc ražotāja izvēles (10):

priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju, kā arī sānu gabarītgaismas lukturu

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas zemāk nekā 750 mm virs zemes.

Lai virzienrādītājus varētu uzskatīt par redzamiem, jābūt skaidri saskatāmiem vismaz 12,5 kvadrātcentimetriem no lukturu redzamās virsmas, izņemot 5. un 6. kategorijas sānu virzienrādītājus. Šeit neietilpst gaismu neraidošu atstarotāju apgaismojošās virsmas joslas.

Ja ražotājs uzstādīšanai noteicis atsevišķus norādījumus, tie jāievēro.

Virzienrādītājiem jābūt ieslēdzamiem neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Visiem virzienrādītājiem, kas ir transportlīdzekļa vienā pusē, jābūt ieslēdzamiem un izslēdzamiem ar vienu vadības ierīci un jāmirgo sinhroni.

Ja M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 metrus un kuros virzienrādītāji ir izvietoti saskaņā 6.5.5.2. punkta prasībām, ir uzstādīti dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, šiem lukturiem un virzienrādītājiem jāmirgo ar vienādu frekvenci (sinhroni).

Darbības indikators ir obligāts priekšējiem un aizmugurējiem virzienrādītājiem. Tas var būt gaismas vai skaņas, vai apvienots signāls. Ja tas ir gaismas signāls, tam jābūt ar mirgojošu gaismu, kas vismaz gadījumā, ja ir traucēta kāda priekšējā vai pakaļējā virzienrādītāja darbība, nodziest vai paliek ieslēgts un nemirgo, vai ievērojami maina mirgošanas biežumu. Ja tas ir tikai skaņas signāls, tam jābūt skaidri dzirdamam, un vismaz gadījumā, ja ir traucēta kāda priekšējā vai pakaļējā virzienrādītāja darbība, ievērojami jāmaina skaņas frekvence.

Ja mehānisks transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, tajā jābūt uzstādītam īpašam piekabes virzienrādītājiem paredzētam darbības indikatoram ar gaismas signālu gadījumā, ja vilcēja transportlīdzekļa indikators neļauj konstatēt jebkuru kļūmi virzienrādītāju darbībā šādi izveidotā transportlīdzekļa un piekabes savienojumā.

Piekabēs uzstādāmajiem diviem papildu virzienrādītājiem darbības indikators nav obligāts.

Ne vēlāk kā vienu sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces iedarbināšanas un ne vēlāk kā pusotras sekundes līdz pirmajai nodzišanai jāsākas gaismas izstarošanai. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, velkošā transportlīdzekļa virzienrādītāju vadības ierīcei jādarbina arī piekabes virzienrādītāji. Ja vienā virzienrādītājā ir bojājums, izņemot īssavienojumu, pārējiem virzienrādītājiem jāturpina mirgot, bet frekvence šādos apstākļos var atšķirties no noteiktās.

Avārijas signāls ir transportlīdzekļa virzienrādītāju vienlaicīga darbība saskaņā ar 6.5. punkta prasībām.

Signālu iedarbina ar atsevišķu vadības ierīci, kas nodrošina visu virzienrādītāju sinhronu mirgošanu.

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt mirgojošam gaismas brīdinājuma signālam, kas var darboties kopā ar 6.5.8. punktā norādīto indikatoru(-iem).

Kā noteikts 6.5.9. punktā. Ja mehāniskās piedziņas transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, avārijas signāla vadības ierīcei jāspēj iedarbināt arī piekabes virzienrādītājus. Avārijas signālam jāspēj darboties arī tad, ja ierīce, kas iedarbina vai apstādina dzinēju, ir tādā stāvoklī, ka dzinēju nav iespējams iedarbināt.

Visu kategoriju transportlīdzekļos jāuzstāda divas S1 vai S2 kategorijas ierīces un viena S3 kategorijas ierīce.

6.7.2.1. Izņemot gadījumus, kad ir uzstādīta S3 kategorijas ierīce, visos M2, M3, N2, N3, O2, O3, un O4 kategorijas transportlīdzekļos drīkst uzstādīt divus S1 vai S2 kategorijas papildu bremžu signāllukturus.

6.7.2.2. Tikai tad, ja transportlīdzekļa gareniskā vidusplakne neatrodas uz fiksēta korpusa paneļa, bet atdala vienu vai divas kustīgas transportlīdzekļa daļas (piemēram, durvis), un nepietiek vietas, lai uz gareniskās vidusplaknes virs šādām kustīgām daļām uzstādītu vienu S3 kategorijas ierīci, ir atļauts:

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos S1 vai S2 kategorijas ierīces, kas ir vērstas uz to redzamo virsmu pamatass virzienā, kura atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst atrasties vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Nav atsevišķu norādījumu attiecībā uz attālumu starp redzamās virsmas iekšējām malām pamatass virzienā.

Visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos S1 vai S2 kategorijas ierīču gadījumā attālums starp redzamās virsmas iekšējām malām pamatass virzienā nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

S3 kategorijas ierīču gadījumā atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, uzstādot divas S3 kategorijas ierīces saskaņā ar 6.7.2. punktu, tās jānovieto pēc iespējas tuvu gareniskajai vidusplaknei, pa vienai katrā šīs plaknes pusē.

Gadījumos, kad saskaņā ar 6.7.2. punktu ir atļauts attiecībā pret garenisko vidusplakni asimetriski uzstādīt vienu S3 kategorijas ierīci, attālums no gareniskās vidusplaknes līdz luktura atskaites centram nedrīkst būt lielāks par 150 mm.

6.7.4.2.1. S1 vai S2 kategorijas ierīcēm jāatrodas ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm un ja nav uzstādīti papildu lukturi).

Ja ir uzstādīti papildu lukturi, tiem jābūt novietotiem augstumā, kas atbilst lukturu platuma un simetriskuma prasībām, turklāt ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu atļauj virsbūves forma, bet ne mazāk kā 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

6.7.4.2.2. Uzstādot S3 kategorijas ierīces attiecībā uz horizontālo plakni, kas ir tangenciāla redzamās virsmas apakšējai malai, jāievēro šādas prasības:

Tomēr horizontālajai plaknei, kas ir tangenciāla S3 kategorijas ierīces redzamās virsmas apakšējai malai, ir jāatrodas virs horizontālās plaknes, kas ir tangenciāla S1 vai S2 kategorijas ierīces redzamās virsmas augšējai malai.

6.7.7.1. Visiem bremžu signāllukturiem jāiedegas vienlaicīgi pēc attiecīgā bremžu sistēmas signāla, kas paredzēts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13.H.

6.7.7.2. Bremžu signāllukturiem nav jādarbojas, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju, ir stāvoklī, kurā dzinēju nav iespējams darbināt.

Indikatorus uzstāda pēc izvēles. Ja indikators ir uzstādīts, tam jābūt darbības indikatoram ar nemirgojošu gaismas brīdinājuma signālu, kas iedegas, ja ir traucēta bremžu signāllukturu darbība.

6.7.9.1. S3 kategorijas ierīces nedrīkst savstarpēji apvienot ar citiem lukturiem.

6.7.9.2. S3 kategorijas ierīces ir atļauts uzstādīt gan transportlīdzekļa ārpusē, gan iekšpusē.

6.7.9.2.1. Ja S3 kategorijas ierīce ir uzstādīta transportlīdzekļa iekšpusē,

tās izstarotā gaisma nedrīkst radīt neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa virsmām (t. i., aizmugurējiem logiem).

Indikatoru uzstāda pēc izvēles; ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram.

Ja pakaļējās numura zīmes lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savstarpēji apvienots ar bremžu signāllukturi vai pakaļējo miglas lukturi, pakaļējās numura zīmes luktura fotometriskos parametrus drīkst pārveidot, ja ir ieslēgts bremžu signāllukturis vai pakaļējais miglas lukturis.

6.9.4.1. Platumā: tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabēm tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālumam starp abu redzamo virsmu iekšējām malām pamatass virzienā jābūt šādam:

attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nav atsevišķu norādījumu;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos tas nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.9.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļos un pārējo kategoriju transportlīdzekļos, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

6.9.4.4. Ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savstarpēji apvienots ar citu lukturi, atbilstība novietojuma prasībām (6.9.4.1. līdz 6.9.4.3. punkts) jāpārbauda pēc otra luktura redzamās virsmas pamatass virzienā.

15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.9.5.2. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos kā variants 6.9.5.1. punkta prasībām pēc ražotāja vai attiecīgi pilnvarota ražotāja pārstāvja ieskatiem un tikai tad, ja transportlīdzeklī ir uzstādīti priekšējie sānu gabarītgaismas lukturi, var būt alternatīvi ģeometriskās redzamības leņķi.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Lai lukturus varētu uzskatīt par redzamiem, jābūt skaidri saskatāmiem vismaz 12,5 kvadrātcentimetriem no lukturu redzamās virsmas. Šeit neietilpst gaismu neraidošu atstarotāju apgaismojošās virsmas joslas.

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Šim indikatoram jābūt nemirgojošam, un tas nav vajadzīgs, ja kontrolmērinstrumentu paneļa apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

Ja priekšējā gabarītgaismas luktura iekšpusē ir uzstādīts viens vai vairāki infrasarkanā starojuma ģeneratori, to(-os) ir atļauts iedarbināt tikai ar noteikumu, ka tajā pašā transportlīdzekļa pusē deg galvenais lukturis un transportlīdzeklis brauc uz priekšu. Ja priekšējais gabarītgaismas lukturis vai galvenais lukturis tajā pašā transportlīdzekļa pusē sabojājas, infrasarkanā starojuma ģeneratoram(-iem) automātiski jāizslēdzas.

6.10.2.1. Izņemot gadījumus, kad ir uzstādīti kontūrgaismas lukturi, visos M2, M3, N2, N3, O2, O3 un O4 transportlīdzekļos drīkst uzstādīt divus papildu gabarītgaismas lukturus.

6.10.4.1. Platumā: tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Šis nosacījums neattiecas uz papildu pakaļējiem lukturiem.

Attālumam starp abu redzamo virsmu iekšējām malām pamatass virzienā jābūt šādam:

attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nav atsevišķu norādījumu;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos tas nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.10.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm un ja nav uzstādīti papildu lukturi). Ja ir uzstādīti papildu lukturi, tiem jābūt novietotiem augstumā, kas atbilst piemērojamajām 6.10.4.1. punkta prasībām un lukturu simetriskumam, turklāt ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu atļauj virsbūves forma, bet ne mazāk kā 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja papildu lukturi atrodas ne mazāk kā 2 100 mm virs zemes.

6.10.5.2. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos kā variants 6.10.5.1. punkta prasībām pēc ražotāja vai attiecīgi pilnvarota ražotāja pārstāvja ieskatiem un tikai tad, ja transportlīdzeklī ir uzstādīti pakaļējie sānu gabarītgaismas lukturi, var būt alternatīvi ģeometriskās redzamības leņķi.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt kombinētam ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

6.11.4.1. Platumā: ja ir tikai viens miglas lukturis, tam jābūt tajā transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes pusē, kas ir pretēja satiksmes virzienam, kurš noteikts reģistrācijas valstī; arī atskaites centrs drīkst atrasties uz transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes.

6.11.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 000 mm virs zemes. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļos maksimālo augstumu drīkst palielināt līdz 1 200 mm.

6.11.7.1. pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) varētu ieslēgties tikai tad, ja ir ieslēgti galvenie tālās gaismas lukturi, galvenie tuvās gaismas lukturi vai priekšējie miglas lukturi;

6.11.7.2. pakaļējo(-os) miglas lukturi(-us) varētu izslēgt neatkarīgi no jebkura cita luktura.

6.11.7.3.1. pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) drīkst palikt iedegts(-i) līdz gabarītgaismas lukturu izslēgšanai, kad pakaļējam(-iem) miglas lukturim(-iem) līdz tā(-o) apzinātai ieslēgšanai no jauna jāpaliek izslēgtam(-iem);

6.11.7.3.2. aizdedzes izslēgšanas gadījumā vai izņemot aizdedzes atslēgu un atverot vadītāja durvis, papildus obligātajam indikatoram (6.11.8. punkts) jāieslēdzas vismaz skaņas brīdinājuma signālam, ja pakaļējā miglas luktura slēdzis atrodas stāvoklī ieslēgts, neatkarīgi no tā, vai 6.11.7.1. punktā minētie lukturi ir ieslēgti vai izslēgti.

6.11.7.4. Izņemot 6.11.7.1. un 6.11.7.3. punkta noteikumus, citu lukturu ieslēgšana vai izslēgšana nedrīkst ietekmēt pakaļējā(-o) miglas luktura(-u) darbību.

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tam jābūt neatkarīgam nemirgojošam gaismas brīdinājuma signālam.

Attālumam starp pakaļējo miglas lukturi un katru bremžu signāllukturi vienmēr jābūt lielākam par 100 mm.

Mehāniskajos transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums nepārsniedz 2 m, uzstāda pēc izvēles.

Vai nu divi priekšējie lukturi un divi pakaļējie lukturi, vai pa vienam lukturim katrā pusē.

6.12.4.1. Platumā: tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kurš atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nav atsevišķu norādījumu;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja luktura augstums ir mazāks nekā 750 mm.

Tāda, lai lukturi atbilstu noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz redzamību virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

Elektriskajiem slēgumiem jābūt tādiem, lai transportlīdzekļa vienas puses stāvgaismas lukturi(-us) varētu ieslēgt neatkarīgi no jebkuriem citiem lukturiem.

Stāvgaismas lukturim(-iem) un saskaņā ar 6.12.9. punktu attiecīgi priekšējiem un pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem jāspēj darboties arī tad, ja ierīce, kas iedarbina vai apstādina dzinēju, ir tādā stāvoklī, ka dzinēju nav iespējams iedarbināt. Aizliegts uzstādīt ierīces, kas pēc noteikta laika automātiski izslēdz šos lukturus.

Kontūra indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja indikatoru uzstāda, tam jābūt tādam, lai to nevarētu sajaukt ar priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoru.

Šā luktura funkciju var pildīt arī vienā transportlīdzekļa pusē vienlaicīgi ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi.

Transportlīdzekļos, kuru platums pārsniedz 2,10 m, jāuzstāda obligāti. Transportlīdzekļos, kuru platums ir no 1,80 m līdz 2,10 m, uzstāda pēc izvēles. Šasijās ar kabīni pakaļējos kontūrgaismas lukturus uzstāda pēc izvēles.

Priekšpusē un aizmugurē: pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa galējai ārmalai. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Priekšpusē: mehāniskajos transportlīdzekļos – horizontālā plakne, kas ir tangenciāla ierīces redzamās virsmas augšējai malai pamatass virzienā, nedrīkst atrasties zemāk par horizontālo plakni, kas ir tangenciāla vējstikla caurspīdīgās joslas augšējai malai.

Piekabēs un puspiekabēs – maksimāli augstu, ievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa platumu, konstrukciju un ekspluatācijas nosacījumiem, kā arī lukturu simetriskumu.

Aizmugurē: maksimāli augstu, ievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa platumu, konstrukciju un ekspluatācijas nosacījumiem, kā arī lukturu simetriskumu.

Tāda, lai lukturi atbilstu noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz redzamību virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

Indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram.

Ja ir izpildīti visi pārējie noteikumi, lukturis, kas redzams no priekšpuses, un lukturis, kas redzams no aizmugures, tajā pašā transportlīdzekļa pusē var būt kombinēts vienā ierīcē.

Kontūrgaismas luktura novietojumam attiecībā pret attiecīgo gabarītgaismas lukturi jābūt tādam, lai attālums starp to punktu projekcijām vertikālā šķērsplaknē, kuri uz abu aplūkojamo lukturu redzamajām virsmām attiecīgo pamatasu virzienā atrodas vistuvāk viens otram, nebūtu mazāks par 200 mm.

Piekabēs uzstāda pēc izvēles ar noteikumu, ka atstarotāji ir grupēti ar pārējām pakaļējām gaismas signālierīcēm.

Divi atstarotāji, kuru veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.14.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.14.4.1. Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālumam starp abu redzamo virsmu iekšējām malām pamatass virzienā jābūt šādam:

attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nav atsevišķu norādījumu;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos tas nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.14.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes (1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm).

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura redzamo virsmu.

Divi atstarotāji, kuru veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IIIA vai IIIB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.15.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.15.4.1. Platumā: apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.15.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes (1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm).

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura redzamo virsmu.

Obligāti jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos, kam visi uz priekšu vērstie lukturi ar atstarotājiem ir ieslēpjami.

Divi atstarotāji, kuru veiktspēja atbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.16.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.16.4.1. Platumā: apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabēs apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālumam starp abu redzamo virsmu iekšējām malām pamatass virzienā jābūt šādam:

attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nav atsevišķu norādījumu;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos tas nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.16.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes (1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm).

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru. Piekabēs uz iekšu vērsto leņķi drīkst samazināt līdz 10°. Ja piekabes konstrukcijas dēļ ar obligātajiem atstarotājiem šo leņķi nevar nodrošināt, uzstāda papildu atstarotājus, uz kuriem neattiecas platuma ierobežojumi (6.16.4.1. punkts) un kuri kopā ar obligātajiem atstarotājiem nodrošina vajadzīgo redzamības leņķi.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita priekšējā luktura redzamo virsmu.

Tāds, kas atbilst garenvirziena novietojuma noteikumiem. Šo ierīču veiktspējai jāatbilst Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atstarotājiem. Ir atļautas papildu atstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atstarotāji, kas neatbilst 6.17.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.17.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes (1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm).

6.17.4.3. Garumā: vismaz viens sānu atstarotājs jāuzstāda transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu atstarotājs nedrīkst atrasties tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšpuses; mērot šo attālumu piekabēm, jāievēro jūgstieņa garums.

Attālums starp diviem blakusesošiem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Šī prasība tomēr neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m. Galējais pakaļējais sānu atstarotājs nedrīkst atrasties tālāk par 1 m no transportlīdzekļa aizmugures. Tomēr ir pietiekami, ja transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, uzstāda vienu sānu atstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā un/vai vienu sānu atstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotāji atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita sānu luktura redzamo virsmu.

Obligāti jāuzstāda visos transportlīdzekļos, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot šasijas ar kabīni; piekabju garumu aprēķina, ieskaitot jūgstieņa garumu. SM1 tipa sānu gabarītgaismas lukturus izmanto visu kategoriju transportlīdzekļos, bet M1 kategorijas transportlīdzekļos ir atļauts izmantot SM2 tipa sānu gabarītgaismas lukturus.

Turklāt M1 un M2 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, sānu gabarītgaismas lukturus izmanto, ja tie papildina 6.9.5.2. panta prasībām atbilstīgos priekšējos gabarītgaismas lukturus un 6.10.5.2. panta prasībām atbilstīgos pakaļējos gabarītgaismas lukturus ar samazinātu ģeometrisko redzamību.

6.18.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

6.18.4.3. Garumā: vismaz viens sānu gabarītgaismas lukturis jāuzstāda transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis nedrīkst atrasties tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšpuses; mērot šo attālumu piekabēm, jāievēro jūgstieņa garums. Attālums starp diviem blakusesošiem sānu gabarītgaismas lukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m.

Galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis nedrīkst atrasties tālāk par 1 m no transportlīdzekļa aizmugures.

Tomēr ir pietiekami, ja transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, uzstāda vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā un/vai vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

Horizontālais leņķis: 45° uz priekšu un uz aizmuguri; tomēr transportlīdzekļos, kuros sānu gabarītgaismas lukturi nav obligāti jāuzstāda, šo vērtību drīkst samazināt līdz 30°.

Ja sānu gabarītgaismas lukturus transportlīdzeklī uzstāda, lai tie papildinātu 6.5.5.2. pantam atbilstīgos priekšējos un pakaļējos pagrieziena rādītājus un/vai 6.9.5.2. un 6.10.5.2. pantam atbilstīgos priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus ar samazinātu ģeometrisko redzamību, leņķim jābūt 45° uz transportlīdzekļa priekšu un aizmuguri un 30° virzienā uz transportlīdzekļa centru (skatīt attēlu pie 6.5.5.2. punkta).

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja sānu gabarītgaismas lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

M1 un M2 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, sānu gabarītgaismas lukturu dzintarkrāsas gaisma var būt mirgojoša ar noteikumu, ka sānu gabarītgaismas lukturi mirgo sinhroni ar virzienrādītājiem tajā pašā transportlīdzekļa pusē un ar tādu pašu frekvenci.

Indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram.

Ja galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savstarpēji apvienots ar pakaļējo miglas lukturi vai bremžu signāllukturi, sānu gabarītgaismas luktura fotometriskos parametrus drīkst pārveidot, ja deg pakaļējais miglas lukturis vai bremžu signāllukturis.

Ja pakaļējie sānu gabarītgaismas lukturi mirgo kopā ar pakaļējiem virzienrādītājiem, to gaismai jābūt dzintarkrāsā.

Mehāniskajos transportlīdzekļos uzstāda pēc izvēles. Piekabēs uzstādīt aizliegts.

6.19.4.1. Platumā: tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp redzamās virsmas iekšējām malām pamatass virzienā nedrīkst būt mazāks par 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.19.4.2. Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

6.19.4.3. Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

Ja dienas gaitas lukturi ir uzstādīti, tiem jāieslēdzas automātiski, kad ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju, ir stāvoklī, kurā dzinēju var darbināt. Jābūt iespējai iedarbināt un izslēgt automātisko dienas gaitas lukturu ieslēgšanās režīmu, neizmantojot darbarīkus. Dienas gaitas lukturiem automātiski jāizslēdzas, ieslēdzot galvenos lukturus, izņemot gadījumus, kad galvenos lukturus izmanto gaismas brīdinājuma signāliem, ko veido šo lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem.

6.20.4.1. Platumā: tas redzamās virsmas punkts pamatass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Tomēr neviens redzamās virsmas punkts pamatass virzienā nedrīkst atrasties augstāk par galvenā tuvās gaismas luktura redzamās virsmas augstāko punktu pamatass virzienā.

Tiem jābūt tādiem, lai pagrieziena lukturi nevarētu ieslēgties, ja vienlaikus neieslēdzas galvenie tālās gaismas lukturi vai galvenie tuvās gaismas lukturi.

Pagrieziena lukturis transportlīdzekļa vienā pusē drīkst automātiski ieslēgties tikai tad, ja ieslēdzas tajā pašā transportlīdzekļa pusē uzstādītie virzienrādītāji un/vai ja stūres rata pagrieziena leņķis no stāvokļa “taisni uz priekšu” tiek pavērsts uz to pašu transportlīdzekļa pusi.

Pagrieziena lukturim automātiski jāizslēdzas, izslēdzot virzienrādītājus un/vai stūres rata pagrieziena leņķim atgriežoties stāvoklī “taisni uz priekšu”.

Pagrieziena lukturi nedrīkst darboties, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 40 km/h.

Pamanāmības zīmēm jāatrodas pēc iespējas tuvu horizontālei un vertikālei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības.

6.21.4.1.1. pamanāmības zīmēm jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa malai;

6.21.4.1.2. transportlīdzeklī uzstādīto pamanāmības zīmju elementu kopējam horizontālajam garumam, izņemot atsevišķu elementu horizontālus pārklājumus, jābūt vienādam ar vismaz 80 procentiem no transportlīdzekļa kopējā platuma;

6.21.4.1.3. tomēr, ja ražotājs par tipa apstiprināšanu atbildīgajai iestādei var pierādīt, ka 6.21.4.1.2. punktā minēto vērtību nav iespējams nodrošināt, pamanāmības zīmju elementu kopējo garumu var samazināt līdz 60 procentiem, un tas jānorāda paziņojumā un pārbaudes ziņojumā (12).

6.21.4.2.1. pamanāmības zīmēm jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa galiem un jāsniedzas 600 mm robežās no katra transportlīdzekļa (vai puspiekabes vilcēja kabīnes) gala;

6.21.4.2.2. Transportlīdzeklī uzstādīto pamanāmības zīmju elementu kopējam horizontālajam garumam, izņemot atsevišķu elementu horizontālus pārklājumus, jābūt vienādam ar vismaz 80 procentiem no:

6.21.4.2.3. Tomēr, ja ražotājs par tipa apstiprināšanu atbildīgajai iestādei var pierādīt, ka 6.21.4.2.2. punktā minēto vērtību nav iespējams nodrošināt, pamanāmības zīmju elementu kopējo garumu var samazināt līdz 60 procentiem, un tas jānorāda paziņojumā un pārbaudes ziņojumā (12).

6.21.4.3.1. horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju un gabarītu pamanāmības zīmju apakšējam(-iem) elementam(-iem) jābūt uzstādītam(-iem)

Tomēr gadījumos, kad tehnisku apsvērumu dēļ nav iespējams ievērot maksimālo 1 500 mm augstumu, vai, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu 6.21.4.1.2., 6.21.4.1.3., 6.21.4.2.2. un 6.21.4.2.3. punkta noteikumus vai horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju horizontālā stāvokļa vai gabarītu pamanāmības zīmju apakšējā(-o) elementa(-u) novietojuma prasības, maksimālais pieļaujamais augstums var būt 2 100 mm;

6.21.4.3.2. gabarītu pamanāmības zīmju augšējam(-iem) elementam(-iem) jābūt uzstādītam(-iem)

pēc iespējas augstāk, bet 400 mm robežās no transportlīdzekļa pašas augšas.

Pamanāmības zīmes uzskata par redzamām, ja vismaz 80 procentus no to apgaismojošās virsmas var redzēt novērotājs, kas atrodas jebkurā šādu novērošanas plakņu punktā:

6.21.5.1. pakaļējo pamanāmības zīmju novērošanas plakne (skatīt 11. pielikuma 1. attēlu) ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai asij, atrodas 25 m attālumā no transportlīdzekļa paša gala, un to ierobežo:

6.21.5.2. sānu pamanāmības zīmju novērošanas plakne (skatīt 11. pielikuma 2. attēlu) ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, atrodas 25 m attālumā no transportlīdzekļa pašas ārējās malas un to ierobežo:

pēc iespējas paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības.

pēc iespējas paralēli transportlīdzekļa šķērsplaknei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības.

6.21.7.1. Pamanāmības zīmes uzskata par nepārtrauktām, ja attālums starp blakusesošiem elementiem ir pēc iespējas mazāks un nepārsniedz 50 procentus no visīsākā blakusesošā elementa garuma.

6.21.7.2. Daļēju gabarītu pamanāmības zīmju gadījumā katru augšējo stūri iezīmē divas līnijas, kas viena pret otru veido 90° leņķi un no kurām katra ir vismaz 250 mm gara.

6.21.7.3. Attālumam starp pamanāmības zīmēm, kas ir uzstādītas transportlīdzekļa aizmugurē, un katru obligāto bremžu signāllukturi jābūt lielākam par 200 mm.

6.21.7.4. Ja saskaņā ar Noteikumu Nr. 70 01. sērijas grozījumiem ir uzstādītas pakaļējās atstarojošās zīmes, aprēķinot pamanāmības zīmju garumu un to attālumu līdz transportlīdzekļa sāniem, šīs atstarojošās zīmes pēc ražotāja ieskatiem var uzskatīt par pakaļējo pamanāmības zīmju daļu.

6.21.7.5. Vietām, kur transportlīdzeklī paredzēts uzstādīt pamanāmības zīmes, pēc izmēriem jābūt tādām, lai varētu uzstādīt vismaz 60 mm platas zīmes.

7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI APGAISMES IERĪČU UN GAISMAS SIGNĀLIERĪČU UZSTĀDĪŠANAS APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI UN ATTIECINĀJUMI

7.1. Par jebkādiem transportlīdzekļa tipa vai apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanas vai 3.2.2. punktā minētā saraksta grozījumiem paziņo administratīvajai iestādei, kas piešķīrusi attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Tad minētā iestāde var:

7.2. Par apstiprinājuma attiecinājumiem, iekļaujot pārmaiņu aprakstu, vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar 4.3. punktā noteikto kārtību paziņo Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus.

7.3. Kompetentā iestāde, kas apstiprina attiecinājumus, piešķir šiem attiecinājumiem sērijas numuru un informē citas 1958. gada Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

Ražojumu atbilstības nodrošināšanas kārtība ir tāda, kādu paredz Nolīguma (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) 2. papildinājums, ievērojot šādas prasības:

8.1. Ikvienam transportlīdzeklim, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, jābūt izgatavotam atbilstīgi apstiprinātajam tipam, ievērojot 5. un 6. punktā izklāstītās prasības.

8.3. Kompetentā iestāde drīkst veikt visas šajos noteikumos paredzētās pārbaudes. Šīs pārbaudes veic izlases kārtā, izmantojot paraugus, ko ņem tā, lai netraucētu ražotājiem pildīt piegādes saistības.

8.4. Kompetentā iestāde cenšas veikt pārbaudes reizi gadā. Tomēr šajā jautājumā kompetentā iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem un atbilstīgi savai pārliecībai par efektīvu ražojumu atbilstības kontroles pasākumu nodrošinājumu. Konstatējot neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi pēc iespējas ātrākai ražojumu atbilstības atjaunošanai.

9.1. Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, var atsaukt, ja nav ievērotas prasības vai ja transportlīdzeklis, uz kura ir apstiprinājuma zīme, neatbilst apstiprinātajam tipam.

9.2. Ja Nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to paziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, apstiprinājuma turētājam tas jāpaziņo iestādei, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11. PAR APSTIPRINĀŠANAS PĀRBAUŽU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO IESTĀŽU UN ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Par apstiprināšanas pārbaužu veikšanu atbildīgo tehnisko iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī to administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumus un kam jānosūta veidlapas, ar ko apstiprina citās valstīs izdotus apstiprinājumus vai apstiprinājumu attiecinājumus, atteikumus vai atsaukumus, 1958. gada Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam.

12.1. No 03. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas, neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

12.2. Pēc 12 mēnešiem kopš 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

12.3. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt attiecinājumus saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

12.4. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, 12 mēnešu laikposmā pēc 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas turpina piešķirt apstiprinājumus tiem transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar iepriekšējām grozījumu sērijām.

12.5. Neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 03. grozījumu sēriju.

12.6. Līdz 36 mēnešiem pēc šo noteikumu 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

12.7. Pēc 36 mēnešiem kopš šo noteikumu 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties pirmo reizi reģistrēt (pirmo reizi ekspluatācijā nodotu) transportlīdzekli valsts vai reģiona reģistrā, ja transportlīdzeklis neatbilst šo noteikumu 03. grozījumu sērijas prasībām.

12.8. Pēc 60 mēnešiem kopš šo noteikumu 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtie apstiprinājumi kļūst nederīgi, izņemot to transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, kuri atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

12.9. Neraugoties uz iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem, līgumslēdzējām pusēm, kas sāk piemērot šos noteikumus pēc jaunākās grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, nav jāatzīst apstiprinājumi, kuri piešķirti saskaņā ar kādu no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

12.10. Neraugoties uz 12.7. vai 12.8. punkta noteikumiem, transportlīdzekļu tipa apstiprinājumi saskaņā ar iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām, kurus neiespaido 03. grozījumu sērija, joprojām ir derīgi, un līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt.

12.11. Līdz turpmākam paziņojumam Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Japāna pasludina, ka saistībā ar apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu uz Japānu attiecas tikai tās Nolīguma, kam pievienoti šie noteikumi, prasības, kas skar M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus.

12.12. No dienas, kad stājas spēkā 02. grozījumu sērijas 7. papildinājums, neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. grozījumu sērijas 7. papildinājumu.

12.13. Pēc 30 mēnešiem kopš 02. grozījumu sērijas 7. papildinājuma spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 02. grozījumu sērijas 7. papildinājumu.

12.14. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt attiecinājumus saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām, ieskaitot 02. grozījumu sērijas 6. papildinājumu.

12.15. EEK apstiprinājumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirti pirms 12.14. punktā minētās dienas, ieskaitot šo apstiprinājumu attiecinājumus, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

(2) Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīču un virzienrādītāju (5. un 6. kategorija) apgaismojošo virsmu, ja tādas nav, aizstāj ar “gaismu izstarojošu virsmu”.

(3) Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīču un virzienrādītāju (5. un 6. kategorija) apgaismojošo virsmu, ja tādas nav, aizstāj ar “gaismu izstarojošu virsmu”.

(4) Saskaņā ar valsts prasībām šīs funkcijas izpildei var izmantot citas ierīces.

(5) Vācija 1, Francija 2, Itālija 3, Nīderlande 4, Zviedrija 5, Beļģija 6, Ungārija 7, Čehija 8, Spānija 9, Serbija un Melnkalne 10, Apvienotā Karaliste 11, Austrija 12, Luksemburga 13, Šveice 14, 15 (brīvs), Norvēģija 16, Somija 17, Dānija 18, Rumānija 19, Polija 20, Portugāle 21, Krievijas Federācija 22, Grieķija 23, Īrija 24, Horvātija 25, Slovēnija 26, Slovākija 27, Baltkrievija 28, Igaunija 29, 30 (brīvs), Bosnija un Hercegovina 31, Latvija 32, 33 (brīvs), Bulgārija 34, 35 (brīvs), Lietuva 36, Turcija 37, 38 (brīvs), Azerbaidžāna 39, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 40, 41 (brīvs), Eiropas Kopiena 42 (apstiprinājumus piešķir Eiropas Kopienas dalībvalstis, izmantojot attiecīgos EEK simbolus), Japāna 43, 44 (brīvs), Austrālija 45, Ukraina 46, Dienvidāfrika 47, Jaunzēlande 48, Kipra 49, Malta 50, Korejas Republika 51, Malaizija 52 un Taizeme 53. Nākamos numurus piešķir citām valstīm hronoloģiskajā secībā, kādā tās ratificē “Nolīgumu par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām” vai pievienojas šim nolīgumam; šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo Nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

(7) Šie noteikumi neaizliedz Līgumslēdzējām pusēm, kas tos piemēro, savā teritorijā atļaut aizmugurē izmantot baltas krāsas pamanāmības zīmes.

(8) Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/grozījumi Nr. 2, jaunākie grozījumi Nr. 4).

(9) Attiecīgo Noteikumu Līgumslēdzējas puses var aizliegt mehānisku tīrīšanas sistēmu izmantošanu, ja ir uzstādīti galvenie lukturi ar plastmasas lēcām un marķējumu “PL”.

(10) Redzamības nāves leņķa 5° vērtība, kas attiecas uz aizmuguri no sānu virzienrādītāja, ir augšējā robeža. d ≤ 2,50 m.

(11) Šīs ierīces uzstādīšana saskaņā ar valsts noteikumiem var būt aizliegta.

(12) Šo noteikumu sāk piemērot piecus gadus pēc šo noteikumu 03. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas.

5. PIELIKUMS

Slogošanas nosacījumi, kas jāņem vērā, nosakot galveno tuvās gaismas lukturu vertikālās centrēšanas novirzes

Asu slogošanas nosacījumi, kas minēti 6.2.6.1. un 6.2.6.3.1. punktā.

1. Šajās pārbaudēs pasažieru masu aprēķina, pieņemot, ka viens cilvēks sver 75 kg.

2. Slogošanas nosacījumi dažādiem transportlīdzekļu tipiem:

2.1.

M1 kategorijas transportlīdzekļi (1)

2.1.1.

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas leņķi nosaka saskaņā ar šādiem slogošanas nosacījumiem:

2.1.1.1.

viens cilvēks vadītāja vietā;

2.1.1.2.

ar vadītāju un vienu pasažieri uz priekšējā sēdekļa, kas ir vistālāk no vadītāja;

2.1.1.3.

ar vadītāju, vienu pasažieri uz priekšējā sēdekļa, kas ir vistālāk no vadītāja, un ar pasažieriem visos sēdekļos, kas ir vistālāk aizmugurē;

2.1.1.4.

ar cilvēkiem visos sēdekļos;

2.1.1.5.

ar cilvēkiem visos sēdekļos un vienmērīgi sadalītu slodzi bagāžniekā, lai iegūtu pieļaujamo slodzi uz pakaļējās un uz priekšējās ass, ja bagāžnieks ir priekšā. Ja transportlīdzeklim ir priekšējais un pakaļējais bagāžnieks, papildu slodze attiecīgi jāsadala, lai iegūtu pieļaujamo slodzi uz asīm. Tomēr, ja maksimāli pieļaujamo pilno masu iegūst pirms pieļaujamās slodzes uz vienas no asīm, bagāžnieka slogošanu ierobežo līdz vērtībai, kura nodrošina minētās masas sasniegšanu;

2.1.1.6.

ar vadītāju un vienmērīgi sadalītu slodzi bagāžniekā, lai iegūtu pieļaujamo slodzi uz attiecīgās ass.

Tomēr, ja maksimāli pieļaujamo pilno masu iegūst pirms pieļaujamās slodzes uz ass, bagāžnieka(-u) slogošanu ierobežo līdz vērtībai, kura nodrošina minētās masas sasniegšanu.

2.1.2.

Nosakot minētos slogošanas nosacījumus, jāņem vērā visi ražotāja noteiktie slogošanas ierobežojumi.

2.2.

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi (1)

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas leņķi nosaka saskaņā ar šādiem slogošanas nosacījumiem:

2.2.1.

transportlīdzekļi bez kravas ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.2.2.

transportlīdzekļi slogoti tā, lai uz katras ass būtu maksimālā tehniski pieļaujamā slodze vai līdz sasniegta transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā masa uz priekšējās un aizmugurējās ass proporcionāli minēto asu maksimālajai tehniski pieļaujamajai slodzei, atkarībā no tā, kurš nosacījums izpildīts pirmais.

2.3.

N kategorijas transportlīdzekļi ar kravas virsmām

2.3.1.

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas leņķi nosaka saskaņā ar šādiem slogošanas nosacījumiem:

2.3.1.1.

transportlīdzekļi bez kravas ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.3.1.2.

transportlīdzekļi ar vadītāju, slogoti tā, lai uz aizmugurējās ass vai asīm būtu maksimālā tehniski pieļaujamā slodze vai līdz sasniegta transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā masa, atkarībā no tā, kurš nosacījums izpildīts pirmais, nepārsniedzot priekšējās ass slodzi, ko aprēķina kā priekšējās ass slodzi transportlīdzeklī bez kravas, pieskaitot 25 procentus no priekšējās ass maksimāli pieļaujamās nominālās slodzes. Ja kravas platforma atrodas priekšpusē, minētie nosacījumi attiecas uz priekšējo asi.

2.4.

N kategorijas transportlīdzekļi bez kravas virsmām

2.4.1.

Puspiekabju vilcēji:

2.4.1.1.

transportlīdzekļi bez kravas, bez slodzes uz jūgierīces un ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.4.1.2.

viens cilvēks vadītāja vietā; ar tehniski pieļaujamo slodzi uz jūgierīces, ja ierīce ir tajā stāvoklī, kurš atbilst lielākajai slodzei uz aizmugurējās ass.

2.4.2.

Piekabju vilcēji:

2.4.2.1.

transportlīdzekļi bez kravas ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.4.2.2.

viens cilvēks vadītāja vietā, aizņemtas visas pārējās vietas vadītāja kabīnē.

(1) Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/2. grozījumi, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

6. PIELIKUMS

TUVĀS GAISMAS SLĪPUMA NOVIRŽU MĒRĪŠANA ATKARĪBĀ NO SLODZES

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā noteikts paņēmiens, ar kuru mēra mehānisko transportlīdzekļu slogošanas radītās novirzes transportlīdzekļa tuvās gaismas slīpumā attiecībā pret tās sākotnējo slīpumu.

2. DEFINĪCIJAS

2.1. Sākotnējais slīpums

2.1.1. Deklarētais sākotnējais slīpums ir

tuvās gaismas sākotnējais slīpums, ko norādījis mehāniskā transportlīdzekļa ražotājs un kas ir atskaites vērtība pieļaujamo noviržu aprēķināšanai.

2.1.2. Izmērītais sākotnējais slīpums ir

tuvās gaismas slīpuma vai transportlīdzekļa slīpuma vidējā vērtība, ko mēra, ja transportlīdzeklis ir stāvoklī Nr. 1, kurš pārbaudāmās kategorijas transportlīdzeklim noteikts 5. pielikumā. Tā ir atskaites vērtība, pēc kuras vērtē gaismas slīpuma novirzes atkarībā no slodzes pārmaiņām.

2.2. Tuvās gaismas slīpums

To var definēt šādi:

ar leņķi, ko izsaka miliradiānos un kas veidojas starp gaismas virzienu, kurš vērsts uz raksturīgu punktu priekšējā luktura gaismas izplatības nogriežņa horizontālajā daļā, un horizontālo plakni,

vai ar minētā leņķa tangenti, ko izsaka ar procentuālo slīpumu, jo leņķi ir mazi (šādiem maziem leņķiem 1 % ir vienāds ar 10 mrad).

Ja slīpumu izsaka ar procentuālo slīpumu, to var aprēķināt pēc šādas formulas:

Formula

kur:

h1	ir minētā raksturīgā punkta augstums virs zemes milimetros, ko mēra uz vertikāla ekrāna, kurš ir perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un novietots horizontālā attālumā L;
h2	ir atskaites centra augstums virs zemes milimetros (šo punktu pieņem par h1 nolūkā izraudzītā raksturīgā punkta nominālo sākotnējo punktu);
L	ir attālums milimetros no ekrāna līdz atskaites centram.

Negatīvas vērtības norāda uz lejupvērstu slīpumu (skatīt 1. attēlu).

Pozitīvas vērtības norāda uz augšupvērstu slīpumu.

Piezīmes:

1.	Šajā attēlā ir izraudzīts M1 kategorijas transportlīdzeklis, bet norādītais princips vienlīdz attiecas uz citu kategoriju transportlīdzekļiem.

2.	Ja transportlīdzeklim nav uzstādīta galveno lukturu izlīdzināšanas sistēma, tuvās gaismas slīpuma novirzes ir identas paša transportlīdzekļa slīpuma novirzēm.

3. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

3.1. Ja tuvās gaismas slīpuma novirzes pārbauda vizuāli uz ekrāna vai ar fotometrisku paņēmienu, jāmēra tumšā vidē (piemēram, tumšā telpā), kurā ir pietiekami daudz vietas, lai transportlīdzekli un ekrānu novietotu tā, kā norādīts 1. attēlā. Galveno lukturu atskaites centram no ekrāna jābūt attālumā, kas nav mazāks par 10 m.

3.2. Zemei, uz kuras izdara mērījumus, jābūt pēc iespējas plakanai un horizontālai, lai tuvās gaismas slīpuma mērījumu sakritību varētu apstiprināt ar ± 0,5 mrad (± 0,05 procentu slīpuma) precizitāti.

3.3. Ja lieto ekrānu, tā marķējumam, novietojumam un centrējumam pret zemi un transportlīdzekļa garenisko vidusplakni jābūt tādam, lai tuvās gaismas slīpuma mērījuma sakritību varētu apstiprināt ar ± 0,5 mrad (± 0,05 procentu slīpuma) precizitāti.

3.4. Mērīšanas laikā apkārtējās vides temperatūrai jābūt no 10 līdz 30 °C.

4. TRANSPORTLĪDZEKĻA SAGATAVOŠANA

4.1. Mērījumus veic transportlīdzeklim, kas nobraucis no 1 000 līdz 10 000 km, vēlams 5 000 km.

4.2. Gaisa spiedienam riepās jāatbilst transportlīdzekļa ražotāja norādītajam pilnas slodzes spiedienam. Visām transportlīdzekļa tvertnēm (degvielas, ūdens, eļļas tvertnei) jābūt pilnām un transportlīdzeklis jāaprīko ar visām ražotāja norādītajām palīgierīcēm un darbarīkiem. Transportlīdzekļa degvielas tvertni uzskata par pilnu, ja tā piepildīta vismaz līdz 90 procentiem no ietilpības.

4.3. Transportlīdzekļa stāvbremze ir atlaista un pārnesumkārba atrodas neitrālā režīmā.

4.4. Transportlīdzeklim vismaz 8 stundas jāatrodas 3.4. punktā norādītajā temperatūrā.

4.5. Lai atvieglotu mērīšanu, izmantojot fotometrisku vai vizuālu paņēmienu, pārbaudāmajam transportlīdzeklim ieteicams uzstādīt galvenos lukturus ar labi noteiktu tuvās gaismas nogriezni. Lai iegūtu precīzāku lasījumu, ir atļauta arī citu līdzekļu izmantošana (piemēram, var noņemt galveno lukturu lēcas).

5. PĀRBAUŽU VEIKŠANAS KĀRTĪBA

5.1. Vispārēja informācija

Tuvās gaismas vai transportlīdzekļa slīpuma novirzes atkarībā no izraudzītā paņēmiena mēra katrā transportlīdzekļa pusē atsevišķi. Rezultātiem, ko iegūst, saskaņā ar visiem 5. pielikuma nosacījumiem izdarot mērījumus kreisajam un labajam galvenajam lukturim, jābūt 5.5. punktā noteiktajās robežās. Slogo pakāpeniski, lai transportlīdzeklis nesaņemtu pārmērīgus triecienus.

5.2. Izmērītā sākotnējā slīpuma noteikšana

Transportlīdzekli sagatavo saskaņā ar 4. punktu un slogo saskaņā ar 5. pielikumu (attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa pirmais slogošanas nosacījums). Pirms katra mērījuma transportlīdzekli sašūpo, kā noteikts 5.4. punktā. Mēra trīs reizes.

5.2.1. Ja neviens no trim mērīšanas rezultātiem neatšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk par 2 mrad (0,2 procentiem slīpuma), minētais vidējais ir galīgais rezultāts.

5.2.2. Ja kāds mērījums atšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk par 2 mrad (0,2 procentiem slīpuma), veic vēl 10 mērījumus, kuru vidējais aritmētiskais ir galīgais rezultāts.

5.3. Mērīšanas paņēmieni

Slīpuma novirzes drīkst mērīt ar jebkuru paņēmienu, ja lasījumu precizitāte ir ± 0,2 mrad (± 0,02 procentu slīpuma) robežās.

5.4. Darbības ar transportlīdzekļiem atbilstīgi katram slogošanas nosacījumam

Saskaņā ar tālāk aprakstītajiem paņēmieniem iedarbina transportlīdzekļa balstiekārtu un jebkuru citu daļu, kas var ietekmēt tuvās gaismas slīpumu.

Tomēr tehniskās iestādes un ražotāji var kopīgi ieteikt citus paņēmienus (eksperimentālus vai tādus, kas pamatojas uz aprēķiniem), jo īpaši, ja pārbaude sagādā problēmas, ar noteikumu, ka šādi aprēķini ir neapšaubāmi derīgi.

5.4.1. M1 kategorijas transportlīdzekļi ar standarta balstiekārtu

Ja transportlīdzeklis atrodas mērīšanas laukumā un tā riteņi pēc vajadzības balstās uz svārstīgām platformām (kas jālieto, ja bez tām balstiekārtas kustība būtu ierobežota tā, ka ietekmētu mērījumus), transportlīdzekli šūpo vismaz trīs pilnus ciklus bez pārtraukuma, katrā ciklā vispirms spiežot uz leju transportlīdzekļa pakaļgalu un tad priekšgalu.

Šūpošanu beidz cikla beigās. Pirms mērīšanas transportlīdzeklim ļauj pašam beigt svārstības. Tā paša rezultāta sasniegšanai svārstīgās platformas var aizstāt ar transportlīdzekļa pārvietošanu atpakaļ un uz priekšu vismaz par veselu riteņu apgriezienu.

5.4.2. M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļi ar standarta balstiekārtu

5.4.2.1. Ja 5.4.1. punktā aprakstīto M1 kategorijas transportlīdzekļu šūpošanas paņēmienu nevar izmantot, var izmantot 5.4.2.2. vai 5.4.2.3. punktā aprakstīto paņēmienu.

5.4.2.2. Ja transportlīdzeklis ir mērīšanas laukumā ar riteņiem uz zemes, transportlīdzekli šūpo, īslaicīgi mainot slodzi.

5.4.2.3. Ja transportlīdzeklis ir mērīšanas laukumā ar riteņiem uz zemes, izmantojot vibrācijas aprīkojumu, iedarbina transportlīdzekļa balstiekārtu un visas pārējās daļas, kas var ietekmēt tuvās gaismas slīpumu. Tā var būt vibrācijas platforma, uz kuras balstās riteņi.

5.4.3. Transportlīdzekļi ar balstiekārtu, kas nav standarta balstiekārta, ja dzinējam jādarbojas

Pirms jebkura mērījuma jānogaida, līdz transportlīdzeklis, dzinējam darbojoties, ir ieņēmis galīgo stāvokli.

5.5. Mērīšana

Tuvās gaismas slīpuma novirzes atbilstīgi katram no dažādajiem slogošanas nosacījumiem novērtē attiecībā pret izmērīto sākotnējo slīpumu, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar galveno lukturu rokas režīma izlīdzināšanas sistēmu, to noregulē stāvokļos, ko attiecīgajiem slogošanas nosacījumiem noteicis ražotājs (saskaņā ar 5. pielikumu).

5.5.1. Vispirms pēc katra slogošanas nosacījuma izdara vienu mērījumu. Prasības ir izpildītas, ja pēc visiem slogošanas nosacījumiem slīpuma novirzes ir aprēķinātajās robežās (piemēram, nepārsniedz starpību starp deklarēto sākotnējo slīpumu un apakšējo un augšējo robežu, kas noteikta apstiprināšanai) ar 4 mrad (0,4 procentu slīpuma) drošības pielaidi.

5.5.2. Ja kāda(-u) mērījuma(-u) rezultāts(-i) neiekļaujas 5.5.1. punktā minētajā drošības pielaidē vai pārsniedz robežvērtības, izdara vēl trīs mērījumus pie slogošanas nosacījumiem, kas atbilst šim(-iem) rezultātam(-iem), kā noteikts 5.5.3. punktā.

5.5.3. Pēc katra slogošanas nosacījuma:

5.5.3.1.

Ja neviens no trim mērīšanas rezultātiem neatšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk par 2 mrad (0,2 procentiem slīpuma), minētais vidējais ir galīgais rezultāts.

5.5.3.2.

Ja kāds mērījums atšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk par 2 mrad (0,2 procentiem slīpuma), izdara vēl 10 mērījumus, kuru vidējais aritmētiskais ir galīgais rezultāts.

5.5.3.3.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar automātisku galveno lukturu izlīdzināšanas sistēmu, kam ir histerēzes cilpa, vidējos rezultātus histerēzes cilpas augšā un apakšā pieņem par nozīmīgām vērtībām.

Visus šos mērījumus veic saskaņā ar 5.5.3.1. un 5.5.3.2. punktu.

5.5.4. Prasības ir izpildītas, ja pie visiem slogošanas nosacījumiem novirze starp izmērīto sākotnējo slīpumu, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu, un slīpumu, ko mēra pie katra slogošanas nosacījuma, ir mazāka nekā saskaņā ar 5.5.1. punktu aprēķinātās vērtības (bez drošības pielaides).

5.5.5. Ja ir pārsniegta tikai viena no aprēķinātajām augšējām vai apakšējām noviržu robežām, ražotājam ļauj izraudzīties citu deklarētā sākotnējā slīpuma vērtību apstiprināšanai noteiktajās robežās.

8. PIELIKUMS

Galveno lukturu izlīdzināšanas ierīču vadības ierīces, kas minētas šo noteikumu 6.2.6.2.2. punktā

1. Norādījumi

1.1. Tuvās gaismas lejupvērstajam slīpumam vienmēr jārodas vienā no šādiem veidiem:

a)	pārvietojot vadības ierīci uz leju vai pa kreisi;

b)	pagriežot vadības ierīci pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam;

c)	nospiežot pogu (reversīvo vadības ierīci).

Ja gaismu regulē ar vairākām pogām, pogai, ar ko panāk lielāko lejupvērsto slīpumu, jābūt ierīkotai pa kreisi no pogas(-ām), ar ko regulē citus tuvās gaismas stāvokļus, vai zem tās(-ām).

Ja pagriežama vadības ierīce uzstādīta tā, ka redzama no sāna, vai tā, ka redzama tikai tās mala, tai jādarbojas pēc a) vai c) tipa vadības ierīču darbības principiem.

1.1.1. Uz šīs vadības ierīces jābūt simboliem, ar ko skaidri norādīts pārvietošanas virziens, kas atbilst tuvās gaismas lejupvērstajam un augšupvērstajam slīpumam.

1.2. Vadības ierīces “0” stāvoklis atbilst sākotnējam slīpumam saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6.1.1. punktu.

1.3. Vadības ierīces “0” stāvoklim, kam saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6.1.1. punktu jābūt “galējam stāvoklim”, nav obligāti jābūt skalas galā.

1.4. Uz vadības ierīces esošie marķējumi jāpaskaidro lietotāja rokasgrāmatā.

1.5. Vadības ierīču apzīmēšanai drīkst izmantot tikai šādus simbolus:

Var izmantot arī simbolus, kam četru svītru vietā ir piecas svītras:

1. piemērs

2. piemērs

3. piemērs

9. PIELIKUMS

RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS KONTROLE

1. PĀRBAUDES

1.1. Lukturu novietojums

Šo noteikumu 2.7. punktā definēto lukturu novietojumu platumā, augstumā un garumā pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 2.8. līdz 2.10., 2.14. un 5.4. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem norādījumiem.

Izmērītajām attālumu vērtībām jābūt tādām, kas atbilst katram lukturim piemērojamajiem atsevišķajiem norādījumiem.

1.2. Lukturu redzamība

1.2.1. Ģeometriskās redzamības leņķus pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 2.13. punktu.

Izmērītajām leņķu vērtībām jābūt tādām, kas atbilst katram lukturim piemērojamajiem atsevišķajiem norādījumiem, tomēr, uzstādot gaismas signālierīces, attiecībā uz leņķu robežām ir pieļaujama 5.3. punktā minētā ± 3° novirze.

1.2.2. Sarkanas gaismas redzamību virzienā uz transportlīdzekļa priekšgalu un baltas gaismas redzamību virzienā uz aizmuguri pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 5.10. punktu.

1.3. Galveno tuvās gaismas lukturu centrēšana virzienā uz priekšu

1.3.1. Sākotnējais lejupvērstais slīpums

Sākotnējo lejupvērsto tuvās gaismas nogriežņa slīpumu iestata saskaņā ar plāksnītē norādīto vērtību, kā noteikts un parādīts 7. pielikumā.

Alternatīvi ražotājs noregulē sākotnējo iestatījumu, kura vērtība atšķiras no plāksnītē norādītās vērtības, ja iespējams pierādīt, ka tā uzskatāma par reprezentatīvu transportlīdzekļa tipam, ko apstiprinot pārbauda saskaņā ar 6. pielikumā, un jo īpaši 4.1. punktā, izklāstīto kārtību.

1.3.2. Slīpuma novirzes atkarībā no slodzes

Lejupvērstajam tuvās gaismas nogriežņa slīpumam atkarībā no šajā iedaļā minētajiem slogošanas nosacījumiem jāpaliek šādās robežās:

0,2 līdz 2,8 procenti	ja galveno lukturu uzstādījuma augstums h < 0,8;
0,2 līdz 2,8 procenti	ja galveno lukturu uzstādījuma augstums 0,8 ≤ h ≤ 1,0; vai
0,7 līdz 3,3 procenti	(saskaņā ar iestatījuma robežām, ko ražotājs izvēlējies apstiprināšanai);
0,7 līdz 3,3 procenti	ja galveno lukturu uzstādījuma augstums 1,0 < h ≤ 1,2 m;
1,2 līdz 3,8 procenti	ja galveno lukturu uzstādījuma augstums h > 1,2 m.

Izmantojamie slogošanas nosacījumi saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu un attiecīgi pielāgoti katrai sistēmai, ir šādi:

1.3.2.1. M1 kategorijas transportlīdzekļiem:

2.1.1.1. punkts

2.1.1.6. punkts, ievērojot

2.1.2. punktu

1.3.2.2. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem:

2.2.1. punkts

2.2.2. punkts

1.3.2.3. N kategorijas transportlīdzekļiem ar kravas virsmām:

2.3.1.1. punkts

2.3.1.2. punkts

1.3.2.4. N kategorijas transportlīdzekļiem bez kravas virsmām:

1.3.2.4.1.

Puspiekabju vilcējiem:

2.4.1.1. punkts

2.4.1.2. punkts

1.3.2.4.2.

Piekabju vilcējiem:

2.4.2.1. punkts

2.4.2.2. punkts

1.4. Elektriskie slēgumi un indikatori

Elektriskos slēgumus pārbauda, ieslēdzot katru transportlīdzekļa elektriskajā sistēmā ietilpstošo lukturi.

Lukturiem un indikatoriem jādarbojas saskaņā ar šo noteikumu 5.11. līdz 5.14. punktu un saskaņā ar katram lukturim piemērojamajiem atsevišķajiem norādījumiem.

1.5. Gaismas intensitāte

1.5.1. Galvenie tālās gaismas lukturi

Galveno tālās gaismas lukturu kopējo maksimālo gaismas intensitāti pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 6.1.9.2. punktā aprakstīto kārtību. Gaismas intensitātes kopējai vērtībai jāatbilst šo noteikumu 6.1.9.1. punktā minētajām prasībām.

1.6. Lukturu uzstādīšanu, skaitu, krāsu, izkārtojumu un atbilstīgos gadījumos kategoriju pārbauda, vizuāli aplūkojot lukturus un to marķējumu.

Šo pārbaužu rezultātiem jāatbilst 5.15. un 5.16. punktā minētajām prasībām, kā arī jābūt saskaņā ar atsevišķajiem norādījumiem, ko piemēro katram lukturim.

galvenais tālās gaismas lukturis	:	balta
galvenais tuvās gaismas lukturis	:	balta
priekšējais miglas lukturis	:	balta vai izvēles dzeltena
atpakaļgaitas lukturis	:	balta
virzienrādītājs	:	dzintarkrāsa
avārijas signāls	:	dzintarkrāsa
bremžu signāllukturis	:	sarkana
pakaļējās numura zīmes lukturis	:	balta
priekšējais gabarītgaismas lukturis	:	balta
pakaļējais gabarītgaismas lukturis	:	sarkana
pakaļējais miglas lukturis	:	sarkana
stāvgaismas lukturis	:	balta priekšā, sarkana aizmugurē, dzintarkrāsa, ja savstarpēji apvienots ar sānu virzienrādītājiem vai sānu gabarītgaismas lukturiem
sānu gabarītgaismas lukturis	:	dzintarkrāsa; tomēr galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis var būt sarkans, ja tas ir grupēts vai kombinēts, vai savstarpēji apvienots ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi vai grupēts ar pakaļējo atstarotāju, vai ja tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo atstarotāju
kontūrgaismas lukturis	:	balta priekšā, sarkana aizmugurē
dienas gaitas lukturis	:	balta
pakaļējais atstarotājs, kam nav trīsstūra formas	:	sarkana
pakaļējais atstarotājs, kam ir trīsstūra forma	:	sarkana
priekšējais atstarotājs, kam nav trīsstūra formas	:	identa avārijas gaismai (6)
sānu atstarotājs, kam nav trīsstūra formas	:	dzintarkrāsa; tomēr galējais sānu atstarotājs var būt sarkans, ja tas ir grupēts vai ja tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi vai galējo pakaļējo sarkano sānu gabarītgaismas lukturi
pagrieziena lukturis	:	balta
pamanāmības zīmes	:	sānos balta vai dzeltena; aizmugurē sarkana vai dzeltena (7)

minimālais augstums	:	ne zemāk kā 250 mm virs zemes.
maksimālais augstums	:	M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ne augstāk kā 800 mm virs zemes. Visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem maksimālais augstums nav īpaši noteikts.

6.4.4.1.	:	Platumā	:	nav atsevišķu norādījumu.
6.4.4.2.	:	Augstumā	:	ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes.
6.4.4.3.	:	Garumā	:	transportlīdzekļa aizmugurē.

mazāks kā	:	350 mm M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos un 500 mm visu pārējo kategoriju transportlīdzekļos, mērot no zemākā punkta; un
lielāks kā	:	1 500 mm, mērot no augstākā punkta.

6.8.4.1.	:	Platumā	:	tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.
6.8.4.2.	:	Augstumā	:	tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.
6.8.4.3.	:	Garumā	:	tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

α	=	15° uz augšu un 10° uz leju,
β	=	45° uz āru, 10° uz iekšu.

α	=	5° uz augšu un uz leju,
β	=	45° uz āru, 10° uz iekšu.

S1 vai S2 kategorijas ierīces	:	obligāti jāuzstāda visu kategoriju transportlīdzekļos.
S3 kategorijas ierīces	:	obligāti jāuzstāda M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, izņemot šasijas ar kabīni un N1 kategorijas transportlīdzekļus ar atvērtu kravas nodalījumu; pārējo kategoriju transportlīdzekļos uzstāda pēc izvēles.

α	=	5° uz augšu un 5° uz leju;
β	=	25° pa labi un pa kreisi.

minimālais augstums	:	ne zemāk kā 250 mm virs zemes;
maksimālais augstums	:	ne augstāk kā 900 mm virs zemes.

	Apgaismojošā virsma	Gaismu izstarojošā virsma
Malas ir	a un b	c un d