8.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 222/88 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1694
(2023. gada 10. augusts),
ar ko groza Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1299/2014, (ES) Nr. 1300/2014, (ES) Nr. 1301/2014, (ES) Nr. 1302/2014, (ES) Nr. 1304/2014 un Īstenošanas regulu (ES) 2019/777
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (1) un jo īpaši tās 5. panta 11. punktu,
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā dzelzceļa nozīmīgumu dekarbonizētā transporta sistēmā, kā paredzēts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, un ņemot vērā norises šajā jomā, pašreizējās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) ir jāpārskata saistībā ar Dzelzceļa digitalizācijas un vidi saudzējošu kravas pārvadājumu pakotni. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas Deleģētā lēmuma (ES) 2017/1474 (2) 3. panta 5. punkta b) un f) apakšpunktu SITS ir jāpārskata, lai ņemtu vērā Savienības dzelzceļa sistēmas un ar to saistītu pētniecības un inovācijas darbību attīstību un atjauninātu atsauces uz standartiem. Šī SITS pārskatīšana izveido pamatu nākamajai SITS pārskatīšanai, ņemot vērā kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” rezultātus un jo īpaši sistēmas pīlāra sasniegumus. |
(3) |
Deleģētajā lēmumā (ES) 2017/1474 ir noteikti īpaši Savienības dzelzceļa sistēmas SITS izstrādes, pieņemšanas un pārskatīšanas mērķi. |
(4) |
2020. gada 24. janvārī Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 (3) 19. panta 1. punktu lūdza Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (“Aģentūra”) sagatavot ieteikumus par vairāku Deleģētajā lēmumā (ES) 2017/1474 izvirzīto īpašo mērķu īstenošanu. |
(5) |
Aģentūra 2022. gada 30. jūnijā izdeva Ieteikumu ERA 1175-1218, kas attiecas uz Savienības dzelzceļa sistēmas SITS un aptver Deleģētā lēmuma (ES) 2017/1474 3.–11. pantu. |
(6) |
Kombinētos pārvadājumus ir lietderīgi reglamentēt ar SITS. Attiecīgi būtu jāveic izmaiņas, cita starpā, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/773 (4) (satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS jeb OPE SITS) un SITS, kas noteiktas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1299/2014 (5) (infrastruktūras SITS jeb INF SITS) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 321/2013 (6) (kravas vagonu SITS jeb WAG SITS) pielikumos, kā arī Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/777 (7) (dzelzceļa infrastruktūras reģistrs jeb RINF) pielikuma saturā. Tam vajadzētu nodrošināt saskaņotāku kodifikācijas sistēmas piemērošanu un veicināt kombinēto pārvadājumu attīstību; šajā nolūkā ERA turpinās izstrādāt pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekli saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 33. punktu. |
(7) |
Atļauju piešķiršana pasažieru vagoniem Savienības mērogā būs nozīmīgs solis Eiropas dzelzceļa tīkla savstarpējas izmantojamības veicināšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāgroza Komisijas Regulas (ES) Nr. 1302/2014 (8) (lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS jeb LOC&PAS SITS) pielikums, jo īpaši saskaņojot prasības un testēšanas metodes attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību un savietojamību ar vilcienu detektēšanas sistēmām. |
(8) |
LOC&PAS SITS un INF SITS būtu jāgroza, lai saskaņotu specifikācijas, kas piemērojamas ritošajam sastāvam un stacionārajām iekārtām, jo īpaši noslēdzot atklātos punktus attiecībā uz prasībām par satiksmes slodzi un infrastruktūras nestspēju, prasībām par ekspluatāciju ar vairāk nekā diviem pantogrāfiem vienlaikus, un atvieglojot vilcienu pāraprīkošanu ar elektroenerģijas mēraparātu sistēmām. |
(9) |
Turklāt LOC&PAS SITS būtu jāgroza, lai precizētu specializēto ritekļu, cita starpā, sliežu ceļa mašīnu, infrastruktūras pārbaudes ritekļu, palīdzības ritekļu, vides ritekļu un autotransporta–dzelzceļa ritekļu, definīciju un SITS piemērojamību šiem ritekļiem. |
(10) |
Komisijas Regulas (ES) Nr. 1304/2014 (9) (trokšņa SITS jeb NOI SITS) pielikums būtu jāgroza, lai ieviestu metodiku kompozītmateriālu bremžu kluču akustisko parametru novērtēšanai komponenta līmenī. |
(11) |
Lai uzlabotu dzelzceļa drošību un uzticamību, WAG SITS un LOC&PAS SITS būtu jāgroza, iekļaujot tajās nobraukšanas no sliedēm atklāšanas funkciju. |
(12) |
WAG SITS paver ceļu turpmākai digitālās automātiskās sakabes (DAC) izstrādei, migrācijai un īstenošanai; tās ieviešana būs nozīmīgs solis Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares modernizācijā. |
(13) |
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai vai apakšsistēmu verifikācijai nav vajadzīga nekāda īpaša jauna kompetence, tāpēc Komisijas Regulu (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1299/2014, (ES) Nr. 1300/2014 (10), (ES) Nr. 1301/2014 (11), (ES) Nr. 1302/2014 un (ES) Nr. 1304/2014 vajadzībām nebūtu jāveic izmaiņas attiecībā uz paziņotajām iestādēm. |
(14) |
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. pantu būtu jāprecizē, kad INF SITS un Regulas (ES) Nr. 1301/2014 (energoapgādes SITS jeb ENE SITS) pielikumu piemērot esošo apakšsistēmu un stacionāro iekārtu modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Eiropas dzelzceļa sistēmu, kurā pastāv pilnīga savstarpēja izmantojamība. |
(15) |
Regulas (ES) Nr. 1300/2014 (pieejamības SITS jeb PRM SITS) pielikums būtu jāgroza, lai labāk noteiktu pamatparametrus, kas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atvieglo piekļuvi dzelzceļa pakalpojumiem, un cita starpā būtu jāievieš ar vilcienu transportējama savietojama ratiņkrēsla jēdziens. Nepieciešami papildu precizējumi attiecībā uz biļešu tirdzniecības automātiem un braucienu informācijas sniegšanu skaņas, vizuālā un taustes formā. |
(16) |
Atsauces uz standartiem ir regulāri jāatjaunina. Lai atvieglotu turpmāku atjaunināšanu, visa informācija par standartiem būtu jāapkopo katrai SITS speciālos papildinājumos, kurus pēc tam var grozīt, negrozot SITS pamattekstu. Šāda pieeja ļauj pieteikumu iesniedzējiem izmantot mūsdienīgus IT rīkus, kas ļauj labāk iegūt informāciju par prasībām. Attiecīgi būtu jāgroza visas stacionāro iekārtu un ritošā sastāva SITS. |
(17) |
Infrastruktūras reģistrā (RINF) reģistrētie dzelzceļa infrastruktūras parametri arī būtu jāpilnveido, jo īpaši grozot tabulas, kurās šie parametri uzskaitīti, saskanīgi ar citiem grozījumiem, kuri ietverti šajā regulā un Komisijas Īstenošanas regulās (ES) 2023/1695 (12) un (ES) 2023/1693 (13), padarot infrastruktūras pārvaldītāju par datu sniedzēju, kas aizstāj valsts reģistrācijas struktūrvienību, kura var saglabāt koordinatora uzdevumu, un definējot jaunus turpmākus pilnveidojumus. |
(18) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza šādas regulas:
|
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 321/2013 groza šādi:
1) |
regulas 4. pantu aizstāj ar šādu: “4. pants Neizmanto.”; |
2) |
regulas 9.a pantu svītro; |
3) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
2. pants
Regulu (ES) Nr. 1299/2014 groza šādi:
1) |
regulas 6. pantu aizstāj ar šādu: “6. pants Projekti izstrādes beigu posmā Piemēro Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 2. punktu.” |
2) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
3. pants
Regulu (ES) Nr. 1300/2014 groza šādi:
1) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 5. pantā “Direktīvas 2008/57/EK 9. panta 3. punktu” aizstāj ar “Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 2. punktu”; |
4) |
regulas 6. panta 5. punktā “Direktīvas 2008/57/EK” aizstāj ar “Direktīvas (ES) 2016/797”; |
5) |
regulas 7. panta 3. punktā “Direktīvas 2008/57/EK 6. pantu” aizstāj ar “Direktīvas (ES) 2016/797 5. pantu”; |
6) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 9. panta 4. punktā “Direktīvu 2008/57/EK” aizstāj ar “Direktīvu (ES) 2016/797”; |
8) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. |
4. pants
Regulu (ES) Nr. 1301/2014 groza šādi:
1) |
regulas 6. pantā vienīgo daļu aizstāj ar šādu: “Piemēro Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 2. punktu.”; |
2) |
regulas 9. pantu groza šādi:
|
3) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu. |
5. pants
Regulu (ES) Nr. 1302/2014 groza šādi:
1) |
regulas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā terminu “dzelzceļa infrastruktūras būvei un apkopei paredzētas mobilās iekārtas” aizstāj ar: “specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas (SCM)”; |
2) |
regulas 8. pantu svītro; |
3) |
regulas 11. pantu groza šādi:
|
4) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu. |
6. pants
Regulas (ES) Nr. 1304/2014 pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu.
7. pants
Īstenošanas regulu (ES) 2019/777 groza šādi:
1) |
regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Katra dalībvalsts dod norādījumu tās infrastruktūras pārvaldītājiem iekļaut to dzelzceļa tīkla parametru vērtības elektroniskā lietojumprogrammā, kas atbilst šajā regulā noteiktajām kopīgajām specifikācijām.” |
2) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 4. un 5. pantu aizstāj ar šādiem: “4. pants Datu iesniegšana un atjaunināšana 1. Infrastruktūras pārvaldītāji datus iesniedz tieši RINF lietojumprogrammā, tiklīdz šādi dati kļūst pieejami. Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina iesniegto datu precizitāti, pilnīgumu, konsekvenci un savlaicīgumu. 2. Infrastruktūras pārvaldītāji dara pieejamu RINF visu informāciju, kas attiecas uz jaunām infrastruktūrām, kuras jānodod ekspluatācijā, jāmodernizē vai jāatjauno pirms to nodošanas ekspluatācijā. 5. pants Valsts reģistrācijas struktūrvienība Dalībvalsts var izraudzīties valsts reģistrācijas struktūrvienību, kas darbojas kā kontaktpunkts starp Aģentūru un infrastruktūras pārvaldītājiem, lai palīdzētu infrastruktūras pārvaldītājiem to teritorijā un nodrošinātu to koordināciju, ar noteikumu, ka tas neapdraud datu pieejamību saskaņā ar 4. pantu.” |
4) |
regulas 6. pantu aizstāj ar šādu: “6. pants Turpmāka pilnveide 1. Aģentūra līdz 2024. gada 15. decembrim atjaunina RINF lietojumprogrammu, lai:
2. RINF lietojumprogrammas turpmākā pilnveidē var izveidot datu sistēmu, kas nodrošina datus visām elektroniskajām informācijas plūsmām attiecībā uz Savienības dzelzceļa tīklu. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.)." (*2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2177 (2017. gada 22. novembris) par piekļuvi apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem (OV L 307, 23.11.2017., 1. lpp.) (C/2017/7692).”;" |
5) |
pievieno jaunu 7.a pantu: “7.a pants ERA vārdnīca “ERA vārdnīca” ir tehnisks dokuments, kuru Aģentūra izdevusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 8. punktu un kurā noteiktas cilvēklasāmu un mašīnlasāmu datu definīcijas un noformējums un saistītās kvalitātes un precizitātes prasības katram dzelzceļa sistēmas datu elementam (ontoloģija). Aģentūra nodrošina ERA vārdnīcas uzturēšanu, atspoguļojot regulatīvās un tehniskās norises, kas ietekmē dzelzceļa sistēmu.” |
6) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu. |
8. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 10. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.
(2) Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2017/1474 (2017. gada 8. jūnijs), kas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 papildina attiecībā uz īpašajiem mērķiem savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju izstrādāšanai, pieņemšanai un pārskatīšanai (OV L 210, 15.8.2017., 5. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).
(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.).
(6) Komisijas Regula (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/777 (2019. gada 16. maijs) par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).
(8) Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).
(9) Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).
(10) Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.).
(11) Komisijas Regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.).
(12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1695 (2023. gada 10. augusts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2016/919 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 380. lpp.).
(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1693 (2023. gada 10. augusts), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 321/2013 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. IEVADS Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS), kas definēta Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 11. punktā, ir specifikācija, kas attiecas uz apakšsistēmu (vai tās daļu), lai nodrošinātu:
|
2) |
pielikuma 1.2. punktu aizstāj ar šādu: “1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma Šī regula attiecas uz Savienības dzelzceļu sistēmu.”; |
3) |
pielikuma 1.3. punkta ievadfrāzi un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šajā SITS:
|
4) |
pielikuma 2.1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
pielikuma 3. nodaļu groza šādi:
|
6) |
pielikuma 4.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.1. Ievads Dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva (ES) 2016/797 un kuras daļa ir kravas vagoni, ir integrēta sistēma, kuras saskaņotība jāverificē. Šo saskaņotību it sevišķi pārbauda attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmas specifikācijām un savietojamību ar tīklu (4.2. iedaļa), tās saskarnēm ar citām dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām, kurās tā integrēta (4.2. un 4.3. iedaļa), kā arī attiecībā uz sākotnējiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem (4.4. un 4.5. iedaļa), kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā. Tehniskā dokumentācija, kas paredzēta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā un minētās direktīvas IV pielikuma 2.4. punktā, it sevišķi ietver projektētās vērtības, kas attiecas uz savietojamību ar tīklu.”; |
7) |
pielikuma 4.2.1. punkta trešo daļu svītro; |
8) |
pielikuma 4.2.2.2. punktu groza šādi:
|
9) |
pielikuma 4.2.2.3. punktam pievieno šādu daļu: “Vienības, kuras paredzēts izmantot kombinētajiem pārvadājumiem un kurām nepieciešams vagona savietojamības kods, aprīko ar ierīcēm intermodālās kravas vienības nostiprināšanai.”; |
10) |
pielikuma 4.2.3.1. punktu groza šādi:
|
11) |
pielikuma 4.2.3.2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Vienības pieļaujamo kravnesību 25 t un mazākām asslodzēm nosaka, piemērojot D papildinājuma [5.] rindā minēto specifikāciju.”; |
12) |
pielikuma 4.2.3.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.3. Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām Ja paredzēts, ka vienībai jābūt savietojamai ar vienu vai vairākām no turpmāk minētajām vilcienu detektēšanas sistēmām, šī savietojamība nosakāma saskaņā ar D.2. papildinājuma [A] rindā minētā tehniskā dokumenta noteikumiem:
Attiecīgie īpašie gadījumi ir noteikti CCS SITS 7.7. iedaļā.”; |
13) |
pielikuma 4.2.3.4. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām: “Ja paredzēts, ka jābūt iespējai veikt vienības monitoringu ar lauka iekārtām 1 435 mm platuma sliežu ceļu tīklā, vienībai jāatbilst D papildinājuma [6.] rindā minētajai specifikācijai, lai nodrošinātu pietiekamu redzamību. Vienībām, kuras paredzēts ekspluatēt tīklos ar sliežu ceļa platumu 1 524 mm, 1 600 mm un 1 668 mm, piemēro atbilstīgās 2. tabulā norādītās vērtības attiecībā uz D papildinājuma [6.] rindā minētās specifikācijas parametriem.”; |
14) |
pielikuma 4.2.3.5.2. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
15) |
iekļauj šādu 4.2.3.5.3. punktu: “4.2.3.5.3. Nobraukšanas no sliedēm atklāšanas un novēršanas funkcija Nobraukšanas no sliedēm atklāšanas un novēršanas funkcija ir paredzēta, lai novērstu nobraukšanu no sliedēm vai mazinātu sekas, ko rada vienības nobraukšana no sliedēm. Ja vienība ir aprīkota ar nobraukšanas no sliedēm atklāšanas un novēršanas funkciju, ir jāizpilda tālāk minētās prasības. 4.2.3.5.3.1. Vispārīgas prasības Funkcija spēj atklāt nobraukšanu no sliedēm vai apstākļus, kas ir vienības nobraukšanas no sliedēm prekursors, saskaņā ar vienu no trim prasību kopumiem, kas noteikti tālāk 4.2.3.5.3.2., 4.2.3.5.3.3. un 4.2.3.5.3.4. punktā. Minētās prasības var kombinēt šādi:
4.2.3.5.3.2. Nobraukšanas no sliedēm novēršanas funkcija (DPF) DPF nosūta signālu uz vilcienu velkošās lokomotīves mašīnista kabīni, tiklīdz tiek konstatēts vienības nobraukšanas no sliedēm prekursors. Signālu, kas nodrošina DPF pieejamību vilciena līmenī, un tā pārraidi starp vienību, lokomotīvi un citu(-ām) sakabināto(-ātajām) vienību(-ām) vilcienā, dokumentē tehniskajā dokumentācijā. 4.2.3.5.3.3. Nobraukšanas no sliedēm atklāšanas funkcija (DDF) DDF nosūta signālu uz vilcienu velkošās lokomotīves mašīnista kabīni, tiklīdz tiek atklāta vienības nobraukšana no sliedēm. Signālu, kas nodrošina DDF pieejamību vilciena līmenī, un tā pārraidi starp vienību, lokomotīvi un citu(-ām) sakabināto(-ātajām) vienību(-ām) vilcienā, dokumentē tehniskajā dokumentācijā. 4.2.3.5.3.4. Nobraukšanas no sliedēm atklāšanas un nostrādes funkcija (DDAF) Kad tiek atklāta nobraukšana no sliedēm, DDAF automātiski aktivizē bremzes, un mašīnistam nav iespējas to ignorēt. Kļūdu risks nobraukšanas no sliedēm atklāšanā jāierobežo līdz pieņemamam līmenim. Tāpēc attiecībā uz DDAF ir jāveic riska novērtēšana saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013. Jābūt iespējai deaktivizēt DDAF tieši vienībā, kad vienība ir apturēta. Veicot deaktivizēšanu, DDAF tiek atvienota un izolēta no bremžu sistēmas. DDAF norāda savu statusu (aktivizēta/deaktivizēta), un šim statusam jābūt redzamam no abām vienības pusēm. Ja tas nav fiziski iespējams, DDAF norāda savu statusu vismaz vienā pusē, bet vagona otru pusi marķē saskaņā ar D papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju.”; |
16) |
pielikuma 4.2.3.6.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ratiņu rāmja konstrukcijas, visa piestiprinātā aprīkojuma un virsbūves savienojuma ar ratiņiem integritāte pierādāma, izmantojot D papildinājuma [9.] rindā minētajā specifikācijā noteiktās metodes.”; |
17) |
pielikuma 4.2.3.6.2. punkta 3. tabulu aizstāj ar šādu: “3. tabula Riteņpāru ģeometrisko izmēru izmantošanas robežvērtības
|
18) |
pielikuma 4.2.4.3.2.1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām: “Vienības bremžu efektivitāti aprēķina saskaņā ar vienu no D papildinājuma [16.], [37.], [58.] vai [17.] rindā minētajām specifikācijām. Aprēķinus apstiprina testējot. Bremžu efektivitātes aprēķinus saskaņā ar D papildinājuma [17.] rindā minēto specifikāciju apstiprina, kā noteikts tajā pašā specifikācijā vai D papildinājuma [58.] rindā minētajā specifikācijā.”; |
19) |
pielikuma 4.2.4.3.2.2. punktu groza šādi:
|
20) |
pielikuma 4.2.5. punkta astoto daļu aizstāj ar šādu: “Vienībai ir jāatbilst šīs SITS prasībām, atbilstībai nemazinoties D papildinājuma [18.] rindā minētajā specifikācijā noteiktajos sniega, ledus un krusas apstākļos atbilstīgi nominālajam diapazonam.”; |
21) |
pielikuma 4.2.6.2.1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Vienību aizsargsavienojumus veido saskaņā ar D papildinājuma [27.] rindā minētajā specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem.”; |
22) |
pielikuma 4.2.6.2.2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Vienība jāprojektē tā, lai novērstu tiešu kontaktu, saskaņā ar D papildinājuma [27.] rindā minētajā specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem.”; |
23) |
pielikuma 4.2.6.3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “Šo piestiprināšanas ierīču izmēriem un gabarītam jābūt tādiem, kā aprakstīts D papildinājuma [28.] rindā minētajā specifikācijā.”; |
24) |
pielikuma 4.3.1. punkta 5. tabulu groza šādi:
|
25) |
pielikuma 4.3.2. punkta 6. tabulu groza šādi:
|
26) |
pielikuma 4.3.3. punkta 7. tabulu groza šādi:
|
27) |
pielikuma 4.4. punkta pēdējā daļā svītro šādu teikumu: “Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai dokumenti par ekspluatāciju ir iesniegti.”; |
28) |
pielikuma 4.5. punkta trešajā daļā svītro šādu teikumu: “Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai dokumenti par tehnisko apkopi ir iesniegti.”; |
29) |
pielikuma 4.5.1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Vispārējā dokumentācijā ietilpst:”; |
30) |
pielikuma 4.5.2. punkta ievadfrāzes trešo teikumu aizstāj ar šādu: “Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācijā ietilpst:”; |
31) |
pielikuma 4.8. punkta pirmo daļu groza šādi:
|
32) |
pielikuma 6.1.2.1. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.2.1. Gaitas daļa Gaitas dinamisko parametru atbilstības pierādīšana aprakstīta D papildinājuma [8.] rindā minētajā specifikācijā. Vienības, kas aprīkotas ar kādu no minētajā specifikācijā aprakstītajiem vispāratzītajiem gaitas daļas veidiem, uzskata par attiecīgajai prasībai atbilstīgām, ja gaitas daļu ekspluatē tai noteiktajā izmantošanas telpā. Minimālā asslodze un maksimālā asslodze, ekspluatējot vagonu, kas aprīkots ar kādu vispāratzītu gaitas daļas veidu, atbilst vispāratzītās gaitas daļas noslodzes nosacījumiem starp masu neslogotā stāvoklī un masu noslogotā stāvoklī, kas noteikti D papildinājuma [8.] rindā minētajā specifikācijā. Ja ar ritekļa masu neslogotā stāvoklī minimālā asslodze netiek sasniegta, vagonam var piemērot izmantošanas nosacījumus, kas paredz to vienmēr ekspluatēt ar lietderīgās kravas minimumu vai balastu (piemēram, ar tukšu taras vienību), lai nodrošinātu atbilstību D papildinājuma [8.] rindā minētās specifikācijas parametriem. Šādā gadījumā parametru “Vagona masa neslogotā stāvoklī”, ko izmanto, lai atbrīvotu no testēšanas uz sliežu ceļa, var aizstāt ar parametru “Minimālā asslodze”. To norāda tehniskajā dokumentācijā kā izmantošanas nosacījumu. Ratiņu rāmja stiprību novērtē, pamatojoties uz D papildinājuma [9.] rindā minēto specifikāciju.”; |
33) |
pielikuma 6.1.2.2. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.2.2. Riteņpāris Riteņpāra mezgla mehānisko īpašību atbilstību pierāda saskaņā ar D papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju, kur noteiktas mezgla aksiālā spēka robežvērtības un attiecīgais verificēšanas tests.”; |
34) |
pielikuma 6.1.2.3. punkta a) apakšpunkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām: “Kalti un velmēti riteņi: mehāniskie raksturlielumi pierādāmi, izmantojot procedūru, kas aprakstīta D papildinājuma [11.] rindā minētajā specifikācijā. Ja riteni paredzēts izmantot ar bremžu klučiem, kas iedarbojas uz riteņa rites virsmu, riteņa termomehāniskās īpašības pierāda, ņemot vērā paredzamo maksimālo bremzēšanas enerģiju. Lai pārbaudītu, vai riteņa loka šķērskustība bremzēšanas procesā un atlikuma spriegums nepārsniedz norādītās pieļaujamās robežas, jāveic tipa tests, kas aprakstīts D papildinājuma [11.] rindā minētajā specifikācijā. Kritēriji lēmuma pieņemšanai par atlikuma spriegumiem kaltiem un velmētiem riteņiem noteikti tajā pašā specifikācijā.”; |
35) |
pielikuma 6.1.2.4. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām: “Papildus iepriekš minētajai prasībai par montāžu ass mehāniskās izturības un noguruma raksturlielumu atbilstību pierāda, pamatojoties uz D papildinājuma [12.] rindā minēto specifikāciju. Minētajā specifikācijā ir ietverti kritēriji lēmuma pieņemšanai par pieļaujamo spriegumu. Izstrādā verificēšanas procedūru, ar ko ražošanas posmā nodrošina, ka nekādi bojājumi nevar kaitēt drošībai, ja notiek jebkādas asu mehānisko raksturlielumu izmaiņas. Verificē ass materiāla stiepes stiprību, triecienizturību, virsmas integritāti, materiāla raksturlielumus un materiāla tīrību. Verificēšanas procedūrā nosaka partijas parauga lielumu katra atsevišķa raksturlieluma verificēšanai.”; |
36) |
pielikuma 6.2.2.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Atbilstību pierāda saskaņā ar D papildinājuma [3.] vai [1.] rindā minēto specifikāciju.”; |
37) |
pielikuma 6.2.2.2. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.2.2. Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa “Atbilstību pierāda saskaņā ar D papildinājuma [7.] rindā minēto specifikāciju.”; |
38) |
pielikuma 6.2.2.3. punktu groza šādi:
|
39) |
pielikuma 6.2.2.4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ritgultņa mehāniskās izturības un noguruma raksturlielumu atbilstību pierāda saskaņā ar D papildinājuma [13.] rindā minēto specifikāciju.”; |
40) |
pielikuma 6.2.2.5. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.2.5. Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem Pāreja starp 1 435 mm un 1 668 mm platuma sliežu ceļu Tehniskie risinājumi, kas aprakstīti D papildinājuma [14.] rindā minētajā specifikācijā attiecībā uz asu vienībām un ratiņu vienībām, uzskatāmi par atbilstīgiem 4.2.3.6.7. punkta prasībām Pāreja starp 1 435 mm un 1 524 mm platuma sliežu ceļu Tehniskais risinājums, kas aprakstīts D papildinājuma [15.] rindā minētajā specifikācijā, uzskatāms par atbilstīgu 4.2.3.6.7. punkta prasībām.”; |
41) |
pielikuma 6.2.2.8.1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Barjeras testē saskaņā ar D papildinājuma [19.] rindā minēto specifikāciju.”; |
42) |
pielikuma 6.2.2.8.2. punktu groza šādi:
|
43) |
pielikuma 6.2.2.8.3. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.2.8.3. Kabeļi Elektrības kabeļus izvēlas un uzstāda saskaņā ar D papildinājuma [24.] un [25.] rindā minēto specifikāciju.”; |
44) |
pielikuma 6.2.2.8.4. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.2.8.4. Uzliesmojoši šķidrumi Veic pasākumus saskaņā ar D papildinājuma [26.] rindā minēto specifikāciju.”; |
45) |
pielikuma 7.1. punktu aizstāj ar šādu: “7.1. Atļauja laist tirgū
|
46) |
pielikuma 7.1.1. punktu aizstāj ar šādu: “7.1.1. Piemērošana iesāktiem projektiem
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1302/2014 un (ES) 2016/919 groza attiecībā uz izmantošanas telpas paplašināšanu un pārejas periodu pagarināšanu (OV L 73, 10.3.2020., 6. lpp.).”;" |
47) |
pielikuma 7.1.2. punkta trešo daļu groza šādi:
|
48) |
pielikuma 7.2.1. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu: “Nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti: komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā, bet kam nav atbilstības sertifikāta un kas ir izgatavoti pirms 8. pantā minētā pārejas perioda beigām.”; |
49) |
pielikuma 7.2.2. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu:
|
50) |
pielikuma 7.2.2.1. punktā otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Šis 7.2.2. punkts ir piemērojams visām ekspluatācijā esošas vienības vai esoša vienības tipa izmaiņām, arī atjaunošanai un modernizācijai.”; |
51) |
pielikuma 7.2.2.2. punktu groza šādi:
|
52) |
pielikuma 7.2.2.3. punkta virsrakstu un pirmo daļu aizstāj ar šādu: “7.2.2.3. Īpaši noteikumi ekspluatācijā esošām vienībām, kam nav “EK” verifikācijas deklarācijas un kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra Ekspluatācijā esošām vienībām, kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra, papildus 7.2.2.2. punktam piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus, ja izmaiņu joma ietekmē “EK” deklarācijā neiekļautus pamatparametrus.”; |
53) |
pielikuma 7.2.2.4. punktu groza šādi:
|
54) |
pielikuma 7.2.3.1. punktu aizstāj ar šādu: “7.2.3.1. Ritošā sastāva apakšsistēma Šis punkts attiecas uz ritošā sastāva tipu (vienības tipu šajā SITS) – kā definēts Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 26. punktā –, kuram piemēro “EK” tipa vai konstrukcijas verificēšanas procedūru saskaņā ar šīs SITS 6.2. iedaļu. To piemēro arī “EK” tipa vai konstrukcijas verificēšanas procedūrai saskaņā ar NOI SITS, kas atsaucas uz šo SITS piemērošanas jomā, kura attiecas uz kravas vienībām. Novērtējuma pamats saskaņā ar SITS “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudei noteikts šīs SITS F papildinājuma slejās “Konstrukcijas pārskatīšana” un “Tipa tests” un NOI SITS C papildinājumā.”; |
55) |
pielikuma 7.2.3.1.1. un 7.2.3.1.2. punktu aizstāj ar šādiem: “7.2.3.1.1. Definīcijas 1. Sākotnējā novērtējuma regulējums Sākotnējā novērtējuma regulējums ir SITS kopums (šī SITS un NOI SITS), kas piemērojams projektēšanas posma sākumā, kad pretendents ir noslēdzis līgumu ar paziņoto iestādi. 2. Sertifikācijas regulējums Sertifikācijas regulējums ir SITS kopums (šī SITS un NOI SITS), kas piemērojams “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta izdošanas laikā. Tas ir sākotnējā novērtējuma regulējums, kas grozīts atbilstīgi šo SITS pārskatītajām redakcijām, kuras stājās spēkā projektēšanas posmā. 3. Projektēšanas posms Projektēšanas posms sākas brīdī, kad pretendents ir noslēdzis līgumu ar paziņoto iestādi, kas atbild par “EK” verifikāciju, un beidzas “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta izdošanas brīdī. Projektēšanas posms var aptvert tipu un vienu vai vairākus tipa variantus un tipa versijas. Uzskata, ka visu tipa variantu un tipa versiju projektēšanas posms sākas vienlaikus ar galvenā tipa projektēšanas posmu. 4. Ražošanas posms Ražošanas posms ir periods, kurā vienības var laist tirgū, pamatojoties uz “EK” verifikācijas deklarāciju, kuras pamatā ir derīgs “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāts. 5. Ekspluatācijā esoša vienība Vienība ir ekspluatācijā esoša, ja tai ir derīga reģistrācija, kas reģistrēta ar kodu “00” valsts ritekļu reģistrā saskaņā ar Lēmumu 2007/756/EK vai Eiropas ritekļu reģistrā saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1614, un tā tiek uzturēta drošas ekspluatācijas stāvoklī saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/779. 7.2.3.1.2. “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta noteikumi
|
56) |
iekļauj šādu 7.2.3.1.3. punktu: “7.2.3.1.3. “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta derīgums
|
57) |
pielikuma 7.2.3.2. punktu aizstāj ar šādu: “7.2.3.2. Savstarpējas izmantojamības komponenti
|
58) |
pielikuma 7.3.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Īpašos gadījumus, kas norādīti 7.3.2. punktā, klasificē šādi:
|
59) |
pielikuma 7.3.2.2. punktu groza šādi:
|
60) |
pielikuma 7.3.2.4. punktā virsrakstu “Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija)” un nākamās divas daļas svītro; |
61) |
pielikuma 7.3.2.5. punktu aizstāj ar šādu: “7.3.2.5. Bremžu drošības prasības (4.2.4.2. punkts) Īpašais gadījums – Somija Var uzskatīt, ka attiecībā uz kravas vagonu, kas paredzēts ekspluatācijai tikai 1 524 mm tīklā, 4.2.4.2. punktā noteiktā drošības prasība ir izpildīta, ja vienība atbilst C papildinājuma 9. punktā noteiktajiem nosacījumiem ar šādām izmaiņām:
|
62) |
pielikuma 7.3.2.7. punktu svītro; |
63) |
pielikuma 7.6. punktu svītro; |
64) |
A papildinājumu aizstāj ar šādu: “A papildinājums Prasību izmaiņas un pārejas režīmi Attiecībā uz citiem SITS punktiem, kuri nav uzskaitīti A.1. tabulā un A.2. tabulā, atbilstība “iepriekšējai SITS” (t. i., šai regulai, kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/387 (*3)) nozīmē atbilstību šai SITS, kas piemērojama no 2023. gada 28. septembra. Izmaiņas ar vispārēju 7 gadu pārejas režīmu Attiecībā uz A.1. tabulā uzskaitītajiem SITS punktiem atbilstība iepriekšējai SITS nenozīmē atbilstību šīs SITS redakcijai, kas piemērojama no 2023. gada 28. septembra. Tomēr tādu projektu, kuri 2023. gada 28. septembrī jau ir projektēšanas posmā, atbilstību šīs SITS prasībām nodrošina no 2030. gada 28. septembra. A.1. tabulā norādītās SITS prasības neietekmē projektus ražošanas posmā un ekspluatācijā esošas vienības. A.1. tabula 7 gadu pārejas režīms
Izmaiņas ar īpašu pārejas režīmu Attiecībā uz A.2. tabulā uzskaitītajiem SITS punktiem atbilstība iepriekšējai SITS nenozīmē atbilstību šai SITS, kas piemērojama no 2023. gada 28. septembra Tomēr tādu projektu, kuri 2023. gada 28. septembrī jau ir projektēšanas posmā, projektu ražošanas posmā un ekspluatācijā esošu vienību atbilstību šīs SITS prasībām nodrošina saskaņā ar attiecīgo pārejas režīmu, kas noteikts A.2. tabulā, sākot no 2023. gada 28. septembra. A.2. tabula Īpašs pārejas režīms
(*3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko izdara grozījumus Regulā (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” (OV L 73, 10.3.2020., 6. lpp.)." |
65) |
C papildinājumu groza šādi:
|
66) |
D papildinājumu aizstāj ar šādu: “D papildinājums D.1. Standarti vai normatīvie dokumenti
D.2. Tehniskie dokumenti (pieejami ERA tīmekļvietnē)
|
67) |
E papildinājumu groza šādi:
|
68) |
F papildinājumu groza šādi: pēc rindas “Gaitas dinamiskie parametri” pievieno šādu jaunu rindu:
|
69) |
G papildinājumu aizstāj ar šādu: “G papildinājums Tādu kompozītmateriālu bremžu kluču saraksts, kuriem nav vajadzīga atbilstības deklarācija, kā minēts 8.b pantā Šis papildinājums minēts D.2. papildinājuma [C] rindā. |
70) |
pievieno šādu H papildinājumu: “H papildinājums Izmantošanai kombinētajiem pārvadājumiem paredzētu vienību kodifikācija “Vienības, kuras paredzēts izmantot kombinētajiem pārvadājumiem, kodificē saskaņā ar D.2. papildinājuma [B] rindā minēto specifikāciju. Uz vienībām, kuras paredzēts izmantot kombinētajiem pārvadājumiem un kurām nepieciešams vagona savietojamības kods, attiecas tālāk minētās prasības. H.1. Vagona savietojamības kods
H.2. Vagona korekcijas cipars
H.3. Standarta vagonu parametri Kombinēto pārvadājumu “P” profili ir aprēķināti, pamatojoties uz šādiem standarta vagona ar padziļinājumu raksturlielumiem:
Kombinēto pārvadājumu “C” un ISO profili ir aprēķināti, pamatojoties uz šādiem standarta vagona raksturlielumiem:
|
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1302/2014 un (ES) 2016/919 groza attiecībā uz izmantošanas telpas paplašināšanu un pārejas periodu pagarināšanu (OV L 73, 10.3.2020., 6. lpp.).”;
(*2) Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).”;
(*3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko izdara grozījumus Regulā (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” (OV L 73, 10.3.2020., 6. lpp.).”
(1) Divasu vagoniem ar asslodzi līdz 22,5 t šo vērtību pieņem par 1 651 mm.”;
(2) Pārslēdzējs atbilstīgi D papildinājuma [38.] rindā minētajai specifikācijai.
(3) Vienība “S1” ir vienība, kas aprīkota ar režīmu “tukšs/piekrauts” pārslēgšanas ierīci. Maksimālā slodze uz ass ir 22,5 t.
(4) Tikai divrežīmu bremzēm (pārslēgšanās vadība) un P10 (čuguna bremžu kluči, kas satur 10‰ fosfora) vai LL bremžu klučiem.
(5) Maksimālais pieļaujamais vidējais palēninājuma spēks (braukšanas ātrumam 100 km/h) ir . Šī vērtība iegūta, bremzēšanas laikā (bremzes pretsvars ierobežots līdz 18 tonnām/ass) uz riteni ar disku bremzēm, kura nominālais jaunais diametrs ir diapazonā [920 mm; 1 000 mm], pieliekot maksimālo pieļaujamo bremzēšanas enerģiju.
(6) Mainīgas slodzes relejs saskaņā ar D papildinājuma [35.] rindā minēto specifikāciju apvienojumā ar mainīgas slodzes sensoru saskaņā ar D papildinājuma [39.] rindā minēto specifikāciju.
(7) , kur Te = 2 sek. Ceļu aprēķina saskaņā ar D papildinājuma [16.] rindā minēto specifikāciju.
(8) Vienība “S2” ir vienība, kas aprīkota ar mainīgas slodzes releju. Maksimālā slodze uz ass ir 22,5 t.
(9) Vagonu automātiskās slodzes regulēšanas iekārtas, kas darbojas s apstākļos, var nodrošināt maksimālo bremzēto masu λ = 100 % līdz slodzes robežvērtībai, kas vienāda ar 67 % no maksimālās pieļaujamās vagona masas.
Standarta riteņpārim, izmantojot maksimālo asslodzi
Maks. 1 000 mm; minimālais nodilums 840 mm, maksimālā asslodze 22,5 t,
maksimālā asslodze, ja λ=100: 15 t
Maks. 840 mm; minimālais nodilums 760 mm,
maksimālā asslodze 20 t, maksimālā asslodze, ja λ=100: 13 t
Maks. 760 mm; minimālais nodilums 680 mm,
maksimālā asslodze 18 t, maksimālā asslodze, ja λ=100: 12 t
Maks. 680 mm; minimālais nodilums 620 mm
Maksimālā asslodze 16 t, maksimālā asslodze, ja λ=100: 10,5 t
(10) Vienība “SS” aprīkojama ar mainīgas slodzes releju. Maksimālā slodze uz ass ir 22,5 t.
(11) λ nedrīkst pārsniegt 125 %, ņemot vērā, ka bremzēšana notiek, tikai pieliekot spēku uz riteņiem (bremžu kluči), ar maksimālo pieļaujamo vidējo palēninājuma spēku 16 kN/ass (braukšanas ātrumam 120 km/h).
(12) Ja braukšanas ātrums ir 120 km/h, prasība ir izpildīt λ = 100 % līdz SS slodzes robežvērtībai, ar šādu izņēmumu: ja riteņa diametrs ir [jauns maks. 1000 mm, nodilums min. 840 mm], vidējais palēninājuma spēks bremzēm, kuras riteņus bremzē pa velšanās loku, nepārsniedz 16 kN uz riteņpāri. Šo robežvērtību nosaka maksimālā pieļaujamā bremzēšanas enerģija, kas atbilst 20 t asslodzei ar λ = 90 % un 18 t bremzēto masu uz vienu riteņpāri.
Ja ar asslodzi, kas lielāka par 18 t, nepieciešama bremzētā masa, kas procentuāli ir lielāka nekā 100 %, ir jāizmanto cita veida bremžu sistēma (piemēram, disku bremzes), lai ierobežotu riteņa termisko slodzi.”;
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1299/2014 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 2.5. punktu aizstāj ar šādu: “2.5. Saistība ar drošības pārvaldības sistēmu Nepieciešamos procesus drošības un ekspluatācijas pārvaldībai atbilstīgi prasībām, kas ietilpst šīs SITS darbības jomā, tostarp saskarnes ar cilvēkiem, organizācijām vai citām tehniskām sistēmām, projektē un īsteno infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmā, kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/798.”; |
2) |
pievieno šādu 2.6. punktu: “2.6. Saistība ar kombinēto pārvadājumu kodifikāciju
|
3) |
pielikuma 4.1. punkta 6. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
4) |
pielikuma 4.2.1. punktu groza šādi:
|
5) |
pielikuma 4.2.3.1. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
6) |
pielikuma 4.2.3.2. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
pielikuma 4.2.3.4. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
8) |
pielikuma 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Šādus riteņpārus, kas definēti T papildinājuma [6.] rindā minētajā specifikācijā, modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar T papildinājuma [5.] rindā minēto specifikāciju):
|
9) |
pielikuma 4.2.4.6. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
10) |
pielikuma 4.2.6.1. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
11) |
pielikuma 4.2.6.3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
12) |
pielikuma 4.2.7. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.7. Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm Šajā SITS punktā norādītās T papildinājuma [10.] un [11.] rindā minēto specifikāciju prasības piemēro saskaņā ar atbilstošajiem punktiem minēto specifikāciju valsts pielikumos, ja tādi ir. 4.2.7.1. Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm 4.2.7.1.1. Vertikālas slodzes
4.2.7.1.2. Vertikālas slodzes dinamiskās iedarbības pielaide
4.2.7.1.3. Centrbēdzes spēki Ja sliežu ceļš uz tilta ir izliekts visā tilta garumā vai tā daļā, tiltu projektos ņem vērā centrbēdzes spēku saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju. 4.2.7.1.4. Sānsvārstību spēki Tiltu projektos ņem vērā sānsvārstību spēku saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju. 4.2.7.1.5. Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) iedarbe Tiltu projektos ņem vērā vilces un bremzēšanas spēkus saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju. 4.2.7.1.6. Projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ Maksimālais kopējais projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ nepārsniedz vērtības, kas noteiktas T papildinājuma [11.] rindā minētajā specifikācijā. 4.2.7.2. Ekvivalents vertikāls jaunu ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme
4.2.7.3 Tādu jaunu konstrukciju izturība, kuras atrodas pāri vai blakus sliežu ceļiem Garāmbraucošu vilcienu radīto aerodinamisko iedarbi ņem vērā saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju. 4.2.7.4. Esošu konstrukciju (tiltu, ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu) izturība pret satiksmes slodzēm
|
13) |
pielikuma 4.2.8.1. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
14) |
pielikuma 4.2.8.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
15) |
pielikuma 4.2.8.3. punktu groza šādi:
|
16) |
pielikuma 4.2.9.2. punktu groza šādi:
|
17) |
pielikuma 4.2.9.3. punktu groza šādi:
|
18) |
pielikuma 4.2.10.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.10.1. Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos
|
19) |
pielikuma 4.2.12.4. punktu groza šādi:
|
20) |
pielikuma 4.3.1. punktu groza šādi:
|
21) |
pielikuma 4.3.2. punktā 17. tabulu groza šādi:
|
22) |
pielikuma 4.3.3. punktā 18. tabulu groza šādi:
|
23) |
pielikuma 4.3.4. punktā 19. tabulu groza šādi:
|
24) |
pielikuma 5.3.3. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
25) |
pielikuma 6.1.5.1. punkta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
26) |
pielikuma 6.1.5.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
27) |
pielikuma 6.2.4.1. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
28) |
pielikuma 6.2.4.2. punkta 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
29) |
pielikuma 6.2.4.4. punktam pievieno šādu 3. apakšpunktu:
|
30) |
pielikuma 6.2.4.6. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.4.6. Ekvivalentā koniskuma projektēto vērtību novērtēšana Ekvivalentā koniskuma projektētās vērtības novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz T papildinājuma [5.] rindā minēto specifikāciju.”; |
31) |
pielikuma 6.2.4.10. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.4.10. Esošu konstrukciju novērtēšanas procedūra
|
32) |
pielikuma 6.2.4.11. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
33) |
pielikuma 6.2.4.12. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.4.12. Maksimālo spiediena pārmaiņu tuneļos novērtēšana
|
34) |
pielikuma 6.3. punktu aizstāj ar šādu:
|
35) |
pielikuma 6.4. punktu aizstāj ar šādu: “6.4. Tehniskās apkopes dokumentācijas novērtēšana
(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).”;" |
36) |
pielikuma 6.5.1. punkta 1. apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Līdz šīs SITS 5. nodaļā norādīto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksta pārskatīšanai paziņotā iestāde apakšsistēmai var izdot EK verifikācijas sertifikātu arī tad, ja dažiem apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir ievēroti šādi kritēriji:”; |
37) |
pielikuma 7. nodaļas pirmo daļu svītro; |
38) |
pielikuma 7.1.–7.6. punktu aizstāj ar šādiem: “7.1. Valsts īstenošanas plāns Dalībvalstis izstrādā valsts plānu šīs SITS īstenošanai, kura mērķis ir visas Savienības dzelzceļu sistēmas saskaņotība. Šajā plānā iekļauj visus projektus, kas saistīti ar jaunu infrastruktūras apakšsistēmu, tās atjaunošanu un modernizāciju, un tas samērīgā termiņā nodrošina pakāpenisku pāreju uz savstarpēji izmantojamu mērķa infrastruktūras apakšsistēmu, kas pilnībā atbilst šai SITS. 7.2. Šīs SITS piemērošana jaunai infrastruktūras apakšsistēmai
7.3. Šīs SITS piemērošana esošai infrastruktūras apakšsistēmai 7.3.1. Apakšsistēmas veiktspējas kritēriji Papildus 7.2. punkta 3. apakšpunktā minētajiem gadījumiem “modernizācija” ir esošas infrastruktūras apakšsistēmas ievērojami pārveidošanas darbi, kuru rezultātā rodas atbilstība vismaz vienam papildu pārvadājumu kodam vai mainās paziņotā pārvadājumu kodu (norādīti 2. un 3. tabulā 4.2.1. punktā) kombinācija. 7.3.2. SITS piemērošana Atbilstība šai SITS ir obligāta apakšsistēmai vai tās daļai(-ām), ko atjauno vai modernizē. Pamatojoties uz mantotās dzelzceļa sistēmas raksturlielumiem, esošas infrastruktūras apakšsistēmas atbilstību šai SITS var panākt, pakāpeniski uzlabojot savstarpējo izmantojamību, proti:
7.3.3. Esošas līnijas, uz kurām neattiecas atjaunošanas vai modernizācijas projekts Ja infrastruktūras pārvaldītājs vēlas pierādīt, cik lielā mērā esoša līnija atbilst šīs SITS pamatparametriem, tas piemēro Komisijas Ieteikumā 2014/881/ES (*6) aprakstīto procedūru. 7.3.4. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas Piemērojamā maršruta savietojamības pārbaudes procedūra un izmantojamie infrastruktūras apakšsistēmas parametri ir noteikti SITS OPE 4.2.2.5. punktā un D.1. papildinājumā. 7.4. Neizmanto 7.5. Neizmanto 7.6. Neizmanto (*5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu EK deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu EK verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.)." (*6) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.).”;" |
39) |
pielikuma 7.7.1.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
40) |
pielikuma 7.7.6.7. punktu aizstāj ar šādu: “7.7.6.7. Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums (4.2.5.3.) “P” gadījumi J papildinājumā, ja nominālais sliežu ceļa platums ir 1 524 mm:
|
41) |
pievieno šādu 7.7.8.2. punktu: “7.7.8.2. Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam (4.2.8.4.) “P” gadījums 4.2.8.4. punkta 1. apakšpunkta vietā nominālais sliežu ceļa platums visiem ātrumiem ir 1 430 mm.”; |
42) |
pielikuma 7.7.10.2. punkta 2. apakšpunktu groza šādi:
|
43) |
pielikuma 7.7.15.1. punkta 1. un 3. apakšpunktā, 7.7.15.2. punktā, 7.7.15.7. punkta 1. punktā, 7.7.15.8., 7.7.16.2., 7.7.6.2., 7.7.6.3., 7.7.6.11., 7.7.6.13., 7.7.13.1., 7.7.13.2., 7.7.13.6. un 7.7.13.7 punktā “EN 15273-3:2013” aizstāj ar “EN 15273-3:2013+A1:2016”; |
44) |
pielikuma 7.7.17. punktu aizstāj ar šādu:
|
45) |
C.1. papildinājuma c) punkta otrā ievilkuma otro apakšievilkumu aizstāj ar šādu:
|
46) |
C.2. papildinājuma c) punktu aizstāj ar šādu:
|
47) |
E papildinājumu aizstāj ar šādu: “E papildinājums Prasības attiecībā uz esošo konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam Minimālās prasības attiecībā uz esošu tiltu spēju saskaņā ar 4.2.7.4. punkta 2. apakšpunktu ir noteiktas 38.A un 39.A tabulā atbilstoši pārvadājumu kodiem, kas norādīti 2. un 3. tabulā. Šīs spējas prasības ir noteiktas, izmantojot vienīgi vertikālo noslogojumu, ko nosaka atbilstoši EN līniju kategorijai ar atbilstošu ātrumu vai atbilstoši LM71 ar koeficientu alfa. Papildu prasības attiecībā uz dinamisko spēju izsaka ar dinamiskās slodzes modeli HSLM. EN līniju kategoriju un atbilstošo ātrumu uzskata par vienu apvienotu parametru. Minimālās prasības attiecībā uz esošu ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu spēju saskaņā ar 4.2.7.4. punkta 2. apakšpunktu ir noteiktas 38.B un 39.B tabulā atbilstoši pārvadājumu kodiem, kas norādīti 2. un 3. tabulā. EN līniju kategorijas ir asslodzes un ar attālumu starp asīm saistītu ģeometrisku aspektu funkcija, un tās ir norādītas T papildinājuma [2.] rindā minētajā specifikācijā. Vienlaidu tiltiem jāņem vērā gadījums ar vissmagāko ietekmi, izvēloties starp slodzes modeli 71 (LM71) un slodzes modeli SW/0. LM71, slodzes modelis SW/0 un slodzes modelis HSLM ir noteikti T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā. 38.A tabula Prasības attiecībā uz tiltu slodzes spēju un papildu prasības saistībā ar dinamisko ietekmi(1) Pasažieru pārvadājumi
39.A tabula Prasības attiecībā uz tiltu slodzes spēju atbilstoši EN līniju kategorijai. Atbilstošais ātrums (1) Kravu pārvadājumi
Piezīmes
38.B tabula Prasības attiecībā uz ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu slodzes spēju(1) (2) Pasažieru pārvadājumi
39.B tabula Prasības attiecībā uz ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu slodzes spēju Kravu pārvadājumi (2)
Piezīmes
(*7) Vietējam pieļaujamajam ātrumam līdz 100 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar vietējo pieļaujamo ātrumu. Vietējam pieļaujamajam ātrumam virs 100 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar ātrumu 100km/h." (*8) Vietējam pieļaujamajam ātrumam līdz 200 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar vietējo pieļaujamo ātrumu." |
48) |
F papildinājumu groza šādi:
|
49) |
I papildinājumu aizstāj ar šādu: “I papildinājums (neizmanto) |
50) |
K papildinājumu aizstāj ar šādu: “K papildinājums Minimālo prasību pamats attiecībā uz konstrukcijām pasažieru vilcienu vagoniem un motorvilcieniem Turpmāk tekstā minētās masas definīcijas pasažieru vilcienu vagoniem un motorvilcieniem ir minimālo dinamisko prasību pamats attiecībā uz konstrukcijām un pārbaudi par konstrukciju savietojamību ar pasažieru vilcienu vagoniem un motorvilcieniem. Ja ir jāveic dinamiskā vērtēšana tilta nestspējas noteikšanai, tilta nestspēju nosaka un izsaka kā konstrukcijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju, ņemot vērā 45. tabulā minētās lietderīgās pasažieru kravnesības vērtības stāvvietās. Masas definīcijas statiskās savietojamības vajadzībām ir balstītas uz konstrukcijas masu ārkārtējā lietderīgās kravas režīmā, kas noteikta saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju, ņemot vērā T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju. 45. tabula Lietderīgā pasažieru kravnesība stāvvietās (kg/m2) saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju
|
51) |
N papildinājumu aizstāj ar šādu: “N papildinājums (neizmanto) |
52) |
P papildinājumu groza šādi:
|
53) |
Q papildinājumu aizstāj ar šādu: “Q papildinājums (neizmanto) |
54) |
R papildinājuma 4. punktu aizstāj ar šādu:
|
55) |
S papildinājuma 48. tabulas trešo sleju groza šādi:
|
56) |
S papildinājumā alfabētiskā secībā iekļauj šādu jaunu rindu:
|
57) |
T papildinājumu aizstāj ar šādu: “T papildinājums Šajā SITS minētās tehniskās specifikācijas 49. tabula SITS minētie standarti
50. tabula Tehniskie dokumenti (pieejami ERA tīmekļvietnē)
|
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;
(*2) Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).”
(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).”;
(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).”;
(*5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu EK deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu EK verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.).
(*6) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.).”;
(*7) Vietējam pieļaujamajam ātrumam līdz 100 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar vietējo pieļaujamo ātrumu. Vietējam pieļaujamajam ātrumam virs 100 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar ātrumu 100km/h.
(*8) Vietējam pieļaujamajam ātrumam līdz 200 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar vietējo pieļaujamo ātrumu.”
(1) Asslodzes minimālās vajadzīgās vērtības, kas jāizmanto tiltu pārbaudēs ar dinamiskās vērtēšanas palīdzību, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm un ekspluatācijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā ritekļiem, kuri ir piemēroti pasažieru vai bagāžas lietderīgās kravas pārvadāšanai (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju).
(2) Asslodzes minimālās vajadzīgās vērtības, kas jāizmanto infrastruktūras pārbaudēs ar statiskās noslogošanas palīdzību, pamatojoties uz konstrukcijas masu ārkārtējā lietderīgās kravas režīmā ritekļiem, kuri ir piemēroti pasažieru vai bagāžas lietderīgās kravas pārvadāšanai (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju attiecībā uz T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju). Šī asslodze var būt saistīta ar ierobežotu ātrumu.
(3) Jāizmanto statiskajai noslogošanai izmantotās infrastruktūras pārbaudēs, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm un uz konstrukcijas masu ārkārtējā lietderīgās kravas režīmā citiem ritekļiem (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju attiecībā uz T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju). Šī asslodze var būt saistīta ar ierobežotu ātrumu.
(4) Jāizmanto infrastruktūras statiskajās pārbaudēs, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm un uz konstrukcijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā citiem ritekļiem (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju). Šī asslodze var būt saistīta ar ierobežotu ātrumu.
(5) Normāls lietderīgās kravas režīms saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju un papildus 160 kg/m2 stāvvietās.
(6) Ja VDI piekrīt, ir atļauts projektēt ģeotehniskās konstrukcijas un zemes klātnes un aprēķināt grunts spiediena ietekmi, izmantojot līnijas slodzes vai punktveida slodzes, ja slodzes ietekme atbilst slodzes modelim 71 ar koeficientu α.
III PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1300/2014 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 2.1.2. punktu aizstāj ar šādu: “2.1.2. Darbības joma attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmu Šo SITS piemēro ritošajam sastāvam, kas ir Regulas (ES) Nr. 1302/2014 (LOC&PAS SITS) pielikuma darbības jomā un kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai. Šo SITS nepiemēro ritošajam sastāvam, kas paredzēts citiem nolūkiem, kuri nav pasažieru pārvadāšana. Uz kravas vilciena pavadoņiem vai personām, kuras brauc citos dzelzceļa ritekļos, kas nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai, attiecas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izstrādātie un tā tīmekļvietnē publicētie nosacījumi.”; |
2) |
pielikuma 2.3. punktā pievieno šādu definīciju: “Ar vilcienu transportējams savietojams ratiņkrēsls “Ar vilcienu transportējams savietojams ratiņkrēsls ir ratiņkrēsls, kura raksturlielumi ļauj pilnībā izmantot visas ritošajā sastāvā iebūvētās ratiņkrēslu lietotājiem paredzētās iespējas. Ar vilcienu transportējama savietojama ratiņkrēsla raksturlielumi iekļaujas M papildinājumā norādītajās robežās.”; |
3) |
pielikuma 3. nodaļu groza šādi:
|
4) |
pielikuma 4.1. punkta 1. apakšpunktā tekstu “Direktīva 2008/57/EK” aizstāj ar tekstu “Direktīva (ES) 2016/797”; |
5) |
pielikuma 4.1. punkta 3. apakšpunkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “Ekspluatācijas prasības un pienākumi ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/773 (*2) (OPE SITS ) un šīs SITS 4.4. punktā. (*2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;" |
6) |
pielikuma 4.2.1. punktā 3. tabulu aizstāj ar šādu: “3. tabula Pamatparametru kategorijas
|
7) |
pielikuma 4.2.1.2. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
8) |
pielikuma 4.2.1.2.1. punkta 1. apakšpunktu svītro; |
9) |
pielikuma 4.2.1.2.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.1.2.2. Vertikālā kustība
|
10) |
pielikuma 4.2.1.2.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.1.2.3. Ceļa norādes
|
11) |
pielikuma 4.2.1.6. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
12) |
pielikuma 4.2.1.8. punktu groza šādi:
|
13) |
pielikuma 4.2.1.9. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
14) |
pielikuma 4.2.1.10. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.1.10. Vizuālā informācija: virziena norādes, piktogrammas, drukātā vai mainīgā informācija
|
15) |
pielikuma 4.2.1.12. punkta 5. apakšpunktu svītro; |
16) |
pielikuma 4.2.1.15. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
17) |
pielikuma 4.2.2.1.1. punkta 1. apakšpunktā pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem:
|
18) |
pielikuma 4.2.2.1.2.1. punktu groza šādi:
|
19) |
pielikuma 4.2.2.1.2.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
20) |
pielikuma 4.2.2.1.2.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.1.2.3. Pretī novietotu sēdvietu izkārtojums
|
21) |
pielikuma 4.2.2.2. punktu groza šādi:
|
22) |
pielikuma 4.2.2.3.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.3.2. Ārdurvis
|
23) |
pielikuma 4.2.2.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.4. Apgaismojums Vidējā apgaismojuma līmeņa minimālās vērtības pasažieru zonās atbilst A papildinājuma [6]. rindā norādītajai specifikācijai. Attiecībā uz atbilstību šai SITS nepiemēro prasības par šo vērtību vienādību.”; |
24) |
pielikuma 4.2.2.6. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.6. Bezšķēršļu joslas
|
25) |
pielikuma 4.2.2.7.1. punkta 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
26) |
pielikuma 4.2.2.7.2. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
27) |
pielikuma 4.2.2.7.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.7.3. Mainīgā vizuālā informācija
|
28) |
pielikuma 4.2.2.8. punktu groza šādi:
|
29) |
pielikuma 4.2.2.9. punkta 5. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
30) |
pielikuma 4.2.2.10. punkta 9. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
31) |
pielikuma 4.2.2.11.1. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
32) |
pielikuma 4.2.2.11.2. punkta 7. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
33) |
pielikuma 4.2.2.12.1. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar “Neizmanto.”; |
34) |
pielikuma 4.2.2.12.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.12.3. Iebūvēts pacēlājs
|
35) |
pielikuma 4.3.2. punktā 11. tabulu aizstāj ar šādu: “11. tabula Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu
|
36) |
pielikuma 4.4. punkta otrajai daļai pievieno šādu teikumu: “Turpmāk izklāstītie ekspluatācijas noteikumi attiecas uz visu infrastruktūras un ritošā sastāva apakšsistēmu ekspluatāciju.”; |
37) |
pielikuma 4.4.1. punktu groza šādi:
|
38) |
pielikuma 4.4.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.4.2. Ritošā sastāva apakšsistēma Ņemot vērā 3. nodaļas pamatprasības, ritošā sastāva apakšsistēmas ekspluatācijas noteikumi attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir šādi. 4.4.2.1. Vispārīgi noteikumi Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir rakstiska politika, ar ko nodrošina piekļūšanu pasažieru ritošajam sastāvam jebkurā brīdī ekspluatācijas laikā saskaņā ar šīs SITS tehniskajām prasībām. Turklāt šāda politika ir savietojama attiecīgi ar infrastruktūras pārvaldītāja vai stacijas apsaimniekotāja politiku (sk. 4.4.1. punktu). Politiku īsteno, sniedzot atbilstošu informāciju personālam, īstenojot procedūras un nodrošinot apmācības. Ritošā sastāva politikā ietver ekspluatācijas noteikumus vismaz šādām situācijām. 4.4.2.2. Priekšrocību sēdvietu pieejamība un rezervēšana Saistībā ar sēdvietām, kuras klasificē kā “priekšrocību” sēdvietas, ir divas iespējas: i) nerezervētas sēdvietas un ii) rezervētas sēdvietas (sk. 4.2.2.1.2.1. punkta 2. apakšpunktu). i) gadījumā ekspluatācijas noteikumi ir vērsti uz pārējiem pasažieriem (t. i., ir izvietotas zīmes) ar lūgumu nodrošināt, ka priekšroka tiek dota visām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, par kurām noteikts, ka tās ir tiesīgas izmantot šādas sēdvietas, un ka aizņemtās priekšrocību sēdvietas attiecīgi jāatbrīvo. ii) gadījumā ekspluatācijas noteikumus īsteno dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, lai nodrošinātu, ka biļešu iegādes rezervēšanas sistēma ir taisnīga attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šādi noteikumi nodrošinās, ka priekšrocību sēdvietas sākotnēji, līdz konkrētam laikam pirms vilciena atiešanas būs pieejamas rezervēšanai tikai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Pēc tam priekšrocību sēdvietas būs pieejamas visiem pasažieriem, tostarp personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. 4.4.2.3. Suņu–pavadoņu pārvadāšana Izstrādā ekspluatācijas noteikumus, ar ko nodrošina, ka no personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām līdzi ir suns–pavadonis, netiek iekasēta papildu samaksa. 4.4.2.4. Ratiņkrēslu vietu pieejamība un to rezervēšana Priekšrocību sēdvietu pieejamības un rezervēšanas noteikumi attiecas arī uz ratiņkrēslu vietām, uz kurām priekšrocība tiek dota vienīgi personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Turklāt ekspluatācijas noteikumos paredz i) nerezervētu vai ii) rezervētu sēdvietu pavadoņiem (kas nav personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām) ratiņkrēsla vietas tuvumā vai pretī tai. 4.4.2.5. Universālo guļamvagonu pieejamība un to rezervēšana Priekšrocību sēdvietu rezervēšanas noteikumi attiecas arī uz universālajiem guļamvagoniem (sk. 4.2.2.10. punktu). Tomēr ekspluatācijas noteikumos paredz, ka vietas universālajos guļamvagonos nedrīkst aizņemt bez rezervācijas (t. i., vienmēr nepieciešama iepriekšēja rezervācija). 4.4.2.6. Ārdurvju aktivizēšana, ko veic vilciena apkalpe Īsteno ekspluatācijas noteikumus attiecībā uz procedūru ārdurvju aktivizēšanai, ko veic vilciena apkalpe, lai nodrošinātu visu pasažieru, tostarp personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, drošību (sk. 4.2.2.3.2. punktu). 4.4.2.7. Ārkārtas izsaukuma ierīce ratiņkrēsla vietā, universālajās tualetēs vai ar ratiņkrēslu pieejamā guļamvietā Īsteno ekspluatācijas noteikumus, ar ko nodrošina pienācīgu vilciena apkalpes reakciju un darbību ārkārtas izsaukuma ierīces aktivizēšanas gadījumā (sk. 4.2.2.2., 4.2.2.5. un 4.2.2.10. punktu). Reakcija un darbība var atšķirties atbilstoši vietai, no kuras nāk ārkārtas izsaukums. 4.4.2.8. Apgaismojums Ja katra pasažiera sēdvieta ir aprīkota ar individuālu apgaismojumu, apgaismojuma līmeni vienībā var samazināt atbilstoši ekspluatācijas veidam (t. i., brauciens naktī, pasažieru komforts). Tiek izpildītas A papildinājuma [6]. rindā norādītās specifikācijas prasības. 4.4.2.9. Akustiskas drošības instrukcijas ārkārtas gadījumā Īsteno ekspluatācijas noteikumus attiecībā uz akustisko drošības instrukciju pārraidi pasažieriem ārkārtas gadījumā (sk. 4.2.2.7.4. punktu). Šie noteikumi ietver instrukciju un to pārraides veidu. 4.4.2.10. Vizuālā un akustiskā informācija – reklāmas kontrole Jābūt pieejamai informācijai par maršrutu vai tīklu, kurā vilcienu ekspluatē (dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums lemj par veidu, kā sniegt šo informāciju). Reklāmu neapvieno ar informāciju par maršrutu. Piezīme. Piemērojot šo punktu, vispārēja informācija par sabiedriskā transporta pakalpojumiem netiek uzskatīta par reklāmu. 4.4.2.11. Automātiskās informācijas sistēmas – nepareizas vai maldinošas informācijas labošana manuāli Īsteno ekspluatācijas noteikumus, ar ko nodrošina, ka vilciena apkalpe pārbauda un var labot kļūdainu automātisko informāciju (sk. 4.2.2.7. punktu). 4.4.2.12. Noteikumi par galastacijas un nākamās pieturas paziņošanu Īsteno ekspluatācijas noteikumus, ar ko nodrošina, ka nākamā pietura tiek paziņota ne vēlāk kā 2 minūtes pirms iebraukšanas un ka, tiklīdz vilciens apstājies, mainīgās informācijas displejos atkal tiek rādīta galastacija (sk. 4.2.2.7. punktu). 4.4.2.13. Noteikumi par vilciena sastāva formēšanu, lai palīglīdzekļus iekļūšanai ar ratiņkrēslu varētu izmantot saskaņā ar peronu plānojumu Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kuru mērķis ir ņemt vērā vilciena sastāva formēšanas variantus tā, lai drošas zonas, kur izmanto palīglīdzekļus iekļūšanai ar ratiņkrēslu, varētu noteikt, ievērojot vilcienu apstāšanās vietu. 4.4.2.14. Manuāli un motorizēti palīglīdzekļi iekļūšanai ar ratiņkrēslu – drošība Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kuros paredz, kā vilciena apkalpe un stacijas personāls rīkojas ar iekāpšanas palīglīdzekļiem. Manuālu ierīču gadījumā procedūras nodrošina, ka personālam jāizmanto minimāla fiziskā piepūle. Motorizētu ierīču gadījumā procedūras nodrošina, ka ekspluatācija netiek pārtraukta elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā. Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kuros paredz kā vilciena apkalpe vai stacijas personāls izmanto pārvietojamo drošības barjeru, kas piestiprināta ratiņkrēslu pacēlājiem. Īsteno ekspluatācijas noteikumus, ar ko nodrošina, ka vilciena apkalpe un stacijas personāls spēj droši rīkoties ar iekāpšanas uzbrauktuvēm, tās izvēršot, nostiprinot, paceļot, nolaižot un fiksējot uzglabāšanas pozīcijā. 4.4.2.15. Palīdzība iekāpt vilcienā un izkāpt no tā Īsteno ekspluatācijas noteikumus, ar ko nodrošina, ka personāls apzinās, ka personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām var būt nepieciešama palīdzība, lai iekāptu vilcienā un izkāptu no tā, un ka personāls vajadzības gadījumā sniedz šādu palīdzību. Nosacījumi, ar kādiem sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, izklāstīti Regulā (ES) 2021/782. 4.4.2.16. Perons – zona, kur izmanto palīglīdzekļus iekļūšanai ar ratiņkrēslu Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas apsaimniekotājs kopīgi nosaka vietu uz perona, kurā šāda iekārta, visticamāk, tiks izmantota, un pierāda tās derīgumu. Šai vietai jābūt savietojamai ar esošiem peroniem, pie kuriem vilciens, visticamāk, apstāsies. Līdz ar to vilciena apstāšanās vieta dažos gadījumos ir jāpielāgo, lai nodrošinātu atbilstību šai prasībai. Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kuru mērķis ir ņemt vērā vilciena sastāva formēšanas variantus (sk. 4.2.1.12. punktu) tā, lai vilcienu apstāšanās vietu varētu noteikt, ievērojot iekāpšanas palīglīdzekļu izmantošanas zonas. 4.4.2.17. Ārkārtas metode pārvietojamo pakāpienu izmantošanai Īsteno ekspluatācijas noteikumus savienojošās platformas nofiksēšanai uzglabāšanas pozīcijā ārkārtas gadījumā vai izmantošanai elektroenerģijas padeves pārtraukuma gadījumā. 4.4.2.18. Tādu ritošā sastāva kombināciju ekspluatācija, kas formētas no šai SITS atbilstoša un neatbilstoša ritošā sastāva Formējot vilcienu, kurā ir gan šai SITS atbilstošs, gan neatbilstošs ritošais sastāvs, īsteno ekspluatācijas procedūras, ar ko nodrošina, ka vilcienā ir vismaz divas ratiņkrēslu vietas, kuras atbilst šai SITS. Ja vilcienā ir pieejamas tualetes, nodrošina, ka personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ir pieejama universālā tualete. Ja tiek formētas šādas ritošā sastāva kombinācijas, ievieš procedūras, ar ko visos vagonos nodrošina vizuālu un akustisku informāciju par maršrutu. Ir pieņemami, ka mainīgās informācijas sistēmu, ratiņkrēslu vietu, universālo tualešu, ar ratiņkrēslu pieejamu guļamvietu un ārkārtas izsaukuma ierīču funkcionalitāte, darbojoties šādos formējumos, var nebūt pilnīga. 4.4.2.19. Vilcienu formēšana no atsevišķiem šai SITS atbilstošiem vagoniem Ja vagoni, kuri atsevišķi novērtēti saskaņā ar 6.2.7. punktu, tiek formēti vilcienā, ievieš ekspluatācijas procedūras, ar ko nodrošina, ka viss vilciens atbilst šīs SITS 4.2. punktam. 4.4.2.20. Pakalpojumu sniegšana vilcienos Ja pakalpojums pasažieriem tiek sniegts noteiktā vilciena daļā, kura nav pieejama personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā, tiek izmantoti operacionāli līdzekļi, ar ko nodrošina:
|
39) |
pielikuma 4.4.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.4.3. Iekāpšanas palīglīdzekļu nodrošināšana un palīdzības sniegšana Infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas apsaimniekotājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vienojas par iekāpšanas palīglīdzekļu nodrošināšanu un pārzināšanu, kā arī par palīdzības sniegšanu un alternatīviem pārvadājumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/782, lai noteiktu, kura persona ir atbildīga par iekāpšanas palīglīdzekļu izmantošanu un alternatīvo pārvadājumu veikšanu. Infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas apsaimniekotājs(-i)) un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nodrošina, ka saskaņotais pienākumu sadalījums ir vispiemērotākais vispārējais risinājums. Šādās vienošanās tiek ņemta vērā 5.3.1.2., 5.3.1.3,, 5.3.2.9. 5.3.2.10. punktos minēto iekāpšanas palīglīdzekļu izmantojuma joma. Šādās vienošanās nosaka:
|
40) |
pielikuma 4.8. punktu svītro; |
41) |
pielikuma 5.1. punktu svītro; |
42) |
pielikuma 5.3. punkta ievaddaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797”; |
43) |
pielikuma 5.3.1.1. punktu svītro; |
44) |
pielikuma 5.3.1.2. punktu groza šādi:
|
45) |
pielikuma 5.3.1.3. punkta 6. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
46) |
pielikuma 5.3.2.2. punktam pievienot šādu 7.–9. apakšpunktu:
|
47) |
pielikuma 5.3.2.6. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
48) |
pielikuma 5.3.2.7. punktu svītro; |
49) |
pielikuma 5.3.2.8. punktu groza šādi:
|
50) |
pielikuma 5.3.2.9. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
51) |
pielikuma 6.1.1. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.1. Atbilstības novērtēšana Pirms savstarpējās izmantojamības komponenta laišanas tirgū ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 9. panta 2. punktu un 10. panta 1. punktu sagatavo EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai. Savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar konkrētajam komponentam noteikto moduli vai noteiktajiem moduļiem, kā norādīts šīs SITS 6.1.2. punktā.”; |
52) |
pielikuma 6.1.2. punktā 15. tabulu aizstāj ar šādu: “15. tabula Savstarpējās izmantojamības komponentu EK atbilstības sertifikācijas moduļu kombinācija
|
53) |
pielikuma 6.2.1. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.1. EK verifikācija (vispārīgi noteikumi) EK verifikācijas procedūras, kas piemērojamas apakšsistēmām, ir aprakstītas Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantā un minētās direktīvas IV pielikumā. EK verifikācijas procedūru veic saskaņā ar noteikto moduli vai noteiktajiem moduļiem, kā norādīts šīs SITS 6.2.2. punktā. Ja attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu pieteikuma iesniedzējs uzskatāmi pierāda, ka apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļu testi vai novērtējumi ir tādi paši vai ir bijuši sekmīgi projekta iepriekšējo lietojumu gadījumā, paziņotā iestāde šo testu un novērtējumu rezultātus ņem vērā EK verifikācijas vajadzībām. Attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu paziņotā iestāde veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas SITS prasības. Pārbaude tiek veikta kā vizuāla pārbaude, un šaubu gadījumā paziņotā iestāde var lūgt pieteikuma iesniedzēju veikt mērījumus vērtību verifikācijai. Ja ir iespējams izmantot dažādas metodes (piemēram, kontrastam), tiek izmantota pieteikuma iesniedzēja izmantotā mērījumu metode. Par apstiprināšanas procesu un novērtējuma saturu savā starpā vienojas pieteikuma iesniedzējs un paziņotā iestāde saskaņā ar šajā SITS noteiktajām prasībām.”; |
54) |
pievieno šādu 6.2.3.3. punktu: “6.2.3.3. Ritošā sastāva apakšsistēmas kontrasta novērtēšana Ritošā sastāva apakšsistēmas kontrasta novērtēšana tiek veikta saskaņā ar A papildinājuma [18]. rindā norādīto specifikāciju.”; |
55) |
pielikuma 6.2.5. un 6.2.6. punktu aizstāj ar šādiem: “6.2.5. Tehniskās apkopes novērtēšana Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā noteikts, ka pieteikuma iesniedzējs atbild par tādas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kurā iekļauti visi ekspluatācijai un tehniskajai apkopei nepieciešamie dokumenti. Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai ir iesniegti šīs SITS 4.5. punktā noteiktie ekspluatācijai un tehniskajai apkopei nepieciešamie dokumenti. Paziņotajai iestādei nav jāpārbauda informācija, kas ietverta iesniegtajos dokumentos. 6.2.6. Ekspluatācijas noteikumu novērtēšana Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. un 12. pantu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem, kuri iesniedz pieteikumu jauna vai grozīta drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanai, jāpierāda, ka tie savā drošības pārvaldības sistēmā ievēro šajā SITS noteiktās ekspluatācijas prasības.”; |
56) |
pielikuma 6.2.7. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Pēc tam, kad izdota atļauja šādas vienības laišanai tirgū, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pienākums ir nodrošināt, ka, formējot vilcienu ar citiem saderīgiem vagoniem, attiecībā uz visu vilcienu ir ievērots šīs SITS 4.2. punkts, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti OPE SITS 4.2.2.5. punktā (vilciena sastāva veidošana).”; |
57) |
pielikuma 7.1.1. un 7.1.2. punktu aizstāj ar šādiem: “7.1.1. Jauna infrastruktūra Šī SITS ir piemērojama visām tās darbības jomā esošām jaunām stacijām. Šī SITS nav obligāti piemērojama jaunām stacijām, kam šīs SITS piemērošanas sākuma dienā jau ir piešķirta būvatļauja vai uz ko attiecas lielu būvdarbu veikšanas līgums, kurš vai nu ir jau parakstīts, vai ir konkursa procedūras beigu posmā. Tomēr jāpiemēro šīs SITS agrāka redakcija tās noteiktajā darbības jomā. Pieteikuma iesniedzējam jāpamato tas, ka šīs SITS dažādu redakciju piemērojamo prasību daļēja piemērošana konkrētām stacijas daļām tiek īstenota konsekventi, un paziņotajai iestādei tas jāapliecina. Ja stacijas, kas ilgu laiku bijušas slēgtas pasažieru satiksmei, atkal tiek atvērtas, to var uzskatīt par atjaunošanu vai modernizāciju saskaņā ar 7.2. punktu. Visos jaunas stacijas būvniecības gadījumos stacijas apsaimniekotājs vai plānotājs organizē apspriešanos ar struktūrām, kuras atbild par apkārtnes apsaimniekošanu, lai piekļūstamības prasības, cik vien iespējams, varētu ievērot ne tikai stacijā, bet arī attiecībā uz piekļūšanu stacijai. Multimodālu staciju gadījumā apspriežas arī ar citām transporta iestādēm jautājumā par piekļūstamību starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem. 7.1.2. Jauns ritošais sastāvs
|
58) |
pielikuma 7.2.1.1.1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “A papildinājuma [21]. un [22]. rindā norādītās specifikācijas piemērojamas attiecībā uz piekļūstamības datu formatēšanu un apmaiņu.”; |
59) |
pielikuma 7.2.1.1.3. punkta pēdējo teikumu svītro; |
60) |
pielikuma 7.2.3. punktu aizstāj ar šādu: “7.2.3. Šīs SITS piemērošana ekspluatācijā esošam ritošajam sastāvam vai esošam ritošā sastāva tipam
|
61) |
pielikuma 7.3.2.6. punktu groza šādi:
|
62) |
pievieno šādu 7.3.2.7. un 7.3.2.8. punktu: “7.3.2.7. Iekāpšanas palīglīdzekļu nodrošināšana un palīdzības sniegšana (4.4.3. punkts) Īpašs gadījums – Spānija – “P” Spānijas tīklā ir iespējams ekspluatēt vilcienus, kuri ir projektēti šaurākam sliežu ceļa platumam nekā peronu uzstādīšanā vērā ņemtais būvju tuvinājuma gabarīts (sk. piezīmi). Šādā situācijā starp vilcienu un peronu var būt platāka horizontālā atstarpe. Tāpēc attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas apsaimniekotājs veic kopīgu riska pārvaldību šādos gadījumos:
7.3.2.8. Bezšķēršļu ceļa norādes (4.2.1.2.3. punkts) Īpašs gadījums – Francija – “T” Mazās stacijās informācija par bezšķēršļu ceļu var nebūt norādīta ar reljefām un kontrastējošām norādēm uz staigāšanai paredzētās virsmas, ja ir tālvadāmi skaņas marķieri.”; |
63) |
A papildinājumu aizstāj ar šādu: “A papildinājums Šajā SITS minētie standarti vai normatīvie dokumenti
|
64) |
C papildinājumu aizstāj ar šādu: “C papildinājums (neizmanto) |
65) |
D papildinājumā D1. tabulu groza šādi:
|
66) |
E papildinājumā E1. un E2. tabulu aizstāj ar šādām: “E1. tabula Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana (apakšsistēma konstruēta un piegādāta kā viens veselums)
E2. tabula Ritošā sastāva apakšsistēmas novērtēšana (apakšsistēma konstruēta un piegādāta kā sērijveida ražojums)
|
67) |
F papildinājumu aizstāj ar šādu: “F papildinājums Ritošā sastāva atjaunošana vai modernizācija Ja ritošā sastāva daļas ir atjaunotas vai modernizētas, tām jāatbilst šīs SITS prasībām; atbilstība šīs SITS saturam nav obligāta šādos gadījumos. Konstrukcijas Atbilstība nav obligāta, ja veicamais darbs būtu saistīts ar durvju ailu (iekšējo vai ārējo), apakšējo rāmju, sadursmju balstu, vagonu virsbūvju, ierīču, kas nodrošina aizsardzību pret buferu bloķēšanu, konstrukcijas izmaiņām vai, vispārīgāk, ja darba rezultātā būtu nepieciešams atkārtoti validēt vagona konstrukcijas integritāti. Sēdvietas Atbilstība 4.2.2.1. punkta prasībām par turekļiem sēdekļu atzveltnēs ir obligāta tikai tad, ja sēdekļu konstrukcija tiek atjaunota vai modernizēta visā vagonā. Atbilstība 4.2.2.1.2. punkta prasībām par priekšrocību sēdvietu izmēriem un to apkārtni ir obligāta tikai tad, ja sēdvietu izvietojums tiek mainīts visā vilcienā un to var panākt, nesamazinot vilciena esošo ietilpību. Tādā gadījumā tiek nodrošināts maksimālais priekšrocību sēdvietu skaits. Atbilstība prasībām par gabarītaugstumu virs priekšrocību sēdvietām nav obligāta, ja ierobežojošais faktors ir bagāžas plaukts, kura konstrukcija atjaunošanas vai modernizēšanas laikā nav mainīta. Ratiņkrēslu vietas Ratiņkrēslu vietu nodrošināšana tiek pieprasīta tikai tad, ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums visā vilciena formējumā. Tomēr, ja ieejas durvis vai bezšķēršļu joslas nevar izmainīt, lai nodrošinātu piekļuvi ar ratiņkrēsliem, ratiņkrēsla vieta nav jānodrošina, ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums. Esošā ritošajā sastāvā izveidotās ratiņkrēslu vietas var izvietot atbilstīgi A papildinājuma [16]. rindā norādītajai specifikācijai. Ārkārtas izsaukuma ierīces ratiņkrēslu novietojumu vietās nav obligāti jānodrošina, ja vagonā nav elektriskās sakaru sistēmas, kuru var pielāgot, lai iekļautu šādu ierīci. Tādas sēdvietas nodrošināšana, kurā pārsēsties no ratiņkrēsla, ir obligāta tikai gadījumā, ja nav nepieciešamības pārveidot esošas ratiņkrēsla vietas izvietojumu. Ārdurvis Atbilstība prasībai norādīt ārdurvju iekšējo pozīciju ar kontrastu grīdas līmenī ir obligāta, tikai tad, ja grīdas segumu atjauno vai modernizē. Atbilstība prasībai nodrošināt durvju atvēršanas un aizvēršanas signālus ir obligāta tikai tad, ja durvju vadības sistēmu atjauno vai modernizē. Pilnīga atbilstība prasībām par durvju vadības ierīču novietojumu un izgaismojumu ir obligāta tikai tad, ja durvju vadības sistēmu atjauno vai modernizē un ja vadības ierīces iespējams pārvietot, nepārveidojot vagona konstrukciju vai durvis. Tomēr šādā gadījumā atjaunotās vai modernizētās vadības ierīces ierīkojamas iespējami tuvāk atbilstošajai pozīcijai. Iekšdurvis Atbilstība prasībām par durvju vadības ierīces darbināšanai nepieciešamajiem spēkiem un šīs ierīces novietojumu ir obligāta tikai tad, ja durvis un durvju mehānismu un/vai durvju vadības ierīci modernizē vai atjauno. Apgaismojums Atbilstība prasībai nav obligāta, ja var konstatēt, ka elektrosistēmas jauda nav pietiekama papildu slodzes nodrošināšanai vai ka šādu apgaismojumu noteiktajā vietā nevar ierīkot, neveicot konstrukcijas (durvju u. c.) izmaiņas. Tualetes Pilnībā atbilstīgas universālās tualetes nodrošināšana ir obligāta tikai tad, ja esošās tualetes pilnībā atjauno vai modernizē, kā arī ir nodrošināta ratiņkrēsla vieta un atbilstīgu universālo tualeti ir iespējams ierīkot bez vagona virsbūves konstrukcijas izmaiņām. Ārkārtas izsaukuma ierīces universālajā tualetē nav obligāti jānodrošina, ja vagonā nav elektriskās sakaru sistēmas, kuru var pielāgot, lai iekļautu šādu ierīci. Bezšķēršļu joslas Atbilstība 4.2.2.6. punkta prasībām ir obligāta tikai tad, ja visā vagonā tiek mainīts sēdvietu izvietojums un tiek ierīkota ratiņkrēsla vieta. Atbilstība prasībām par bezšķēršļu joslām starp savienotiem vagoniem ir obligāta tikai tad, ja pāreju starp vagoniem atjauno vai modernizē. Informācija Atbilstība 4.2.2.7. punkta prasībām par maršruta informāciju nav obligāta atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā. Tomēr, ja automātisku maršruta informācijas sistēmu ierīko kā daļu no atjaunošanas vai modernizācijas programmas, tai jāatbilst minētā punkta prasībām. Atbilstība citām 4.2.2.7. punkta daļām ir obligāta, kad vien atjauno vai modernizē norādes vai iekštelpu apdari. Augstuma izmaiņas Atbilstība 4.2.2.8. punkta prasībām nav obligāta atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā. Tomēr, atjaunojot vai modernizējot kāpņu posmu virsmas materiālus, uz pakāpienu aizsargapkaluma jānodrošina kontrastējoša brīdinājuma josla. Margas, roku balsti, atbalsta stieņi Atbilstība 4.2.2.9. punkta prasībām ir obligāta tikai tad, ja esošās margas, roku balstus, atbalsta stieņus atjauno vai modernizē. Ar ratiņkrēslu pieejama guļamvieta Atbilstība prasībai nodrošināt ar ratiņkrēslu pieejamu guļamvietu ir obligāta tikai tad, ja esošo guļamvietu atjauno vai modernizē. Ārkārtas izsaukuma ierīces ar ratiņkrēslu pieejamā guļamvietā nav obligāti jānodrošina, ja vagonā nav elektriskās sakaru sistēmas, kuru var pielāgot, lai iekļautu šādu ierīci. Pakāpienu novietojums, pakāpieni un iekāpšanas palīglīdzekļi Atbilstība 4.2.2.11. un 4.2.2.12. punkta prasībām nav obligāta atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā. Taču, ja tiek ierīkoti pārvietojami pakāpieni vai citi iebūvēti iekāpšanas palīglīdzekļi, tiem jāatbilst minēto punktu attiecīgajām prasībām. Tomēr, ja atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā ir izveidota ratiņkrēsla vieta saskaņā ar 4.2.2.3. punktu, ir obligāta prasība nodrošināt kādu iekāpšanas palīglīdzekļa veidu saskaņā ar 4.4.3. punktu. |
68) |
G papildinājumu aizstāj ar šādu: “G papildinājums Pasažieru ārdurvju akustiskie brīdinājumi G1. Definīcijas Šajā papildinājumā ir lietoti šādi termini:
G2. Durvju atvēršanas un aizvēršanas signāli G2.1. Durvju atvēršanas signāls
G2.2. Durvju aizvēršanas signāls
G3. Durvju atrašanas signāli Durvju atrašanas signāls var būt vientoņa signāls (atbilstīgi G3.1. punktam) vai divtoņu signāls (atbilstīgi G3.2. punktam). Abi signālu veidi tiek vienādi pieņemti visās dalībvalstīs. G3.1. Vientoņa signāls
G3.2. Divtoņu signāls
G4. Mērījumu pozīcijas Durvju skaņas signālu mērījumu veikšanai mikrofons tiek novietots atbilstīgi A papildinājuma [20]. rindā norādītajai specifikācijai. Šo specifikāciju izmanto arī mikrofona novietojumam durvju atrašanas signāla mērīšanai, lai arī durvju atrašanas signāls ir izslēgts no specifikācijas darbības jomas. Atbilstības apliecināšanai mērījumi tiek veikti pie trīs vilciena durvīm. Durvīm jābūt pilnībā atvērtām, lai veiktu aizvēršanas testu, un pilnībā aizvērtām, lai veiktu atvēršanas testu. |
69) |
H, I, J, K un L papildinājumus svītro; |
70) |
M papildinājumu aizstāj ar šādu: “M papildinājums Ar vilcienu transportējams savietojams ratiņkrēsls M1. DARBĪBAS JOMA Šajā papildinājumā noteiktas ar vilcienu transportējama savietojama ratiņkrēsla maksimālās inženiertehniskās robežvērtības. Šīs maksimālās robežvērtības izmanto, konstruējot un novērtējot ritošo sastāvu (arhitektūru, konstrukciju, izvietojumu) un tā komponentus (piekļuvei izmantojamās durvis, iekšdurvis, sēdvietas, tualetes utt.). Ja ratiņkrēsla raksturlielumi pārsniedz šīs robežvērtības, var pasliktināties ritošā sastāva izmantojamība personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā (piemēram, var nebūt piekļūstamas ratiņkrēsliem paredzētās zonas). Ja pārsniegtas dažas no šīm robežvērtībām, personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ritošais sastāv var nebūt piekļūstams. Šīs robežvērtības nosaka katrs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 454/2011 pielikuma 4.2.6.1. punktam. M2. RAKSTURLIELUMI Par maksimālajām inženiertehniskajām robežvērtībām tiek pieņemtas šādas vērtības:
|
71) |
N papildinājumu groza šādi:
|
72) |
pievieno šādu P papildinājumu: “P papildinājums Prasību izmaiņas un pārejas režīmi Attiecībā uz citiem SITS punktiem, kas nav uzskaitīti P1. tabulā un P2. tabulā, atbilstība “iepriekšējai SITS” (t. i., šai regulai, kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/772 (*5)) nozīmē atbilstību šai SITS, ko piemēro no 2023. gada 28. septembra. Izmaiņas ar vispārīgu 7 gadu pārejas režīmu Attiecībā uz P1. tabulā uzskaitītajiem SITS punktiem atbilstība iepriekšējai SITS nenozīmē atbilstību šīs SITS redakcijai, ko piemēro no 2023. gada 28. septembra. Projektu, kas 2023. gada 28. septembrī jau ir projektēšanas posmā, atbilstība šīs SITS prasībām jānodrošina no 2030. gada 28. septembra. P1. tabulā uzskaitītās SITS prasības neskar projektus ražošanas posmā un ekspluatācijā esošu ritošo sastāvu. P1. tabula 7 gadu pārejas režīms
Izmaiņas ar īpašu pārejas režīmu Attiecībā uz P2. tabulā uzskaitītajiem SITS punktiem atbilstība iepriekšējai SITS nenozīmē atbilstību šai SITS, ko piemēro no 2023. gada 28. septembra. Projektu, kas 2023. gada 28. septembrī jau ir projektēšanas posmā, projektu ražošanas posmā un ekspluatācijā esoša ritošā sastāva atbilstība šīs SITS prasībām saskaņā ar attiecīgo P2. tabulā noteikto pārejas režīmu jānodrošina no 2023. gada 28. septembra. P2. tabula Īpašs pārejas režīms
(*5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/772 (2019. gada 16. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1300/2014 groza attiecībā uz aktīvu reģistru nolūkā apzināt šķēršļus piekļūstamībai, sniegt informāciju lietotājiem un uzraudzīt un novērtēt progresu piekļūstamības jomā (OV L 139I, 27.5.2019., 1. lpp.)." |
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).”;
(*2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;
(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp.).”;
(*4) Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.).”;
(*5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/772 (2019. gada 16. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1300/2014 groza attiecībā uz aktīvu reģistru nolūkā apzināt šķēršļus piekļūstamībai, sniegt informāciju lietotājiem un uzraudzīt un novērtēt progresu piekļūstamības jomā (OV L 139I, 27.5.2019., 1. lpp.).”
(1) CA1, CA2 vai CH moduli var izmantot tikai tādu izstrādājumu gadījumā, kuri ražoti atbilstīgi projektam, kas izstrādāts un jau izmantots, lai laistu tirgū izstrādājumus, pirms šiem izstrādājumiem sāktas piemērot attiecīgās SITS, ja ražotājs paziņotajai iestādei uzskatāmi pierāda, ka konstrukcijas pārskatīšana un tipa pārbaude iepriekšējiem lietojumiem ir veikta salīdzināmos apstākļos un atbilst šīs SITS prasībām. Šādi pierādījumi jādokumentē, un tos uzskata par tāda paša līmeņa pierādījumu kā CB modulis vai projekta pārbaude atbilstīgi CH1 modulim.”;
IV PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1301/2014 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 2.1. punkta 2. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
pielikuma 2.1.1. punktu aizstāj ar šādu: “2.1.1. Vilces energoapgāde
|
3) |
pielikuma 2.1.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
4) |
pielikuma 3. nodaļas tabulas 4.2.4. un 4.2.5. rindu aizstāj ar šādām:
|
5) |
pielikuma 4.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
6) |
pielikuma 4.2.2.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.1. Vilces energoapgādes sistēma
|
7) |
pielikuma 4.2.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3. Spriegums un frekvence Vilces energoapgādes sistēmas nominālais spriegums un nominālā frekvence atbilst vienai no četrām sistēmām:
Jaunām līnijām, kurās ātrums pārsniedz 250 km/h, īstenošanas noteikumi ir norādīti 7.1.1. punktā.”; |
8) |
pielikuma 4.2.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4. Vilces energoapgādes sistēmas veiktspēja Jaunbūvētām apakšsistēmām vai gadījumā, ja vilces energoapgādes sistēma ir mainīta (piem., veikta pāreja no līdzstrāvas uz maiņstrāvu), apakšsistēmas kvalitātes indekss atbilst E papildinājuma [1]. rindā norādītajai specifikācijai, lai vilcieni spētu izpildīt projekta grafiku.”; |
9) |
pielikuma 4.2.5. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.5. Strāva stāvēšanas laikā Gaisvadu kontakttīklu projektē tā, lai tas spētu uzturēt vismaz tādas strāvas vērtības uz vienu pantogrāfu vilciena stāvēšanas laikā, kas noteiktas E papildinājuma [2]. rindā norādītajā specifikācijā.”; |
10) |
pielikuma 4.2.6. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
11) |
pielikuma 4.2.7. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.7. Elektroaizsardzības koordinācija Energoapgādes apakšsistēmas elektroaizsardzības koordinācijas projekts atbilst prasībām, kas izklāstītas E papildinājuma [1]. rindā norādītajā specifikācijā.”; |
12) |
pielikuma 4.2.8. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
13) |
pielikuma 4.2.9. punktu groza šādi:
|
14) |
pielikuma 4.2.9.1. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
15) |
pielikuma 4.2.9.2. punktu groza šādi:
|
16) |
pielikuma 4.2.10. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.10. Pantogrāfa gabarīts
|
17) |
pielikuma 4.2.11. punkta 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
18) |
pielikuma 4.2.12. punkta 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
19) |
pielikuma 4.2.13. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.13. Gaisvadu kontakttīkla konstrukcijā izmantotais attālums starp pantogrāfiem Gaisvadu kontakttīklu projektē vilcieniem ar diviem pantogrāfiem, kas darbojas vienlaicīgi. Projektētais attālums starp divu pantogrāfu kontaktslieču ass līnijām ir vienāds ar vai mazāks par vērtībām, kas noteiktas E papildinājuma [2]. rindā norādītajā specifikācijā.”; |
20) |
pielikuma 4.2.14. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
21) |
pielikuma 4.2.15. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.15. Fāžu atdalīšanas sekcijas 4.2.15.1. Vispārīgi
4.2.15.2. Līnijas, kurās ātrums v ≥ 250 km/h Var izmantot divu veidu fāžu atdalīšanas sekciju konstrukcijas:
4.2.15.3. Līnijas, kurās ātrums v < 250 km/h Fāžu atdalīšanas sekciju konstrukcijā parasti piemēro risinājumus, kas aprakstīti E papildinājuma [2]. rindā norādītajā specifikācijā. Piedāvājot alternatīvu risinājumu, jāpierāda, ka alternatīva ir vismaz tikpat droša.”; |
22) |
pielikuma 4.2.16.1. punktu groza šādi:
|
23) |
pielikuma 4.2.16.2. punktu groza šādi:
|
24) |
pielikuma 4.2.16.3. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
25) |
pielikuma 4.2.17. punkta 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
26) |
pielikuma 4.2.18. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.18. Prasības aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecieniem Gaisvadu kontakttīkla sistēmas elektrodrošību un aizsardzību pret elektriskās strāvas triecieniem panāk, nodrošinot atbilstību E papildinājuma [4]. rindā norādītajai specifikācijai, un attiecībā uz maiņstrāvas sprieguma ierobežojumiem cilvēku drošībai un attiecībā uz līdzstrāvas sprieguma ierobežojumiem – nodrošinot atbilstību E papildinājuma [4]. rindā norādītajai specifikācijai.”; |
27) |
pielikuma 4.3.2. punkta tabulu groza šādi:
|
28) |
pielikuma 4.3.4. punkta 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
29) |
pielikuma 4.3.5. punkta tabulas pirmo rindu aizstāj ar šādu:
|
30) |
pielikuma 5.2.1.6. punktu aizstāj ar šādu: “5.2.1.6. Strāva stāvēšanas laikā Gaisvadu kontakttīklu projektē atbilstoši 4.2.5. punktā noteiktajām prasībām.”; |
31) |
pielikuma 6.1.4.1. punktu groza šādi:
|
32) |
pielikuma 6.1.4.2. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.4.2. Novērtēšana, kas attiecas uz strāvu stāvēšanas laikā (tikai līdzstrāvas sistēmās) Līdzstrāvas sistēmu atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar E papildinājuma [2]. rindā norādīto specifikāciju.”; |
33) |
pielikuma 6.1.5. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 9. panta 2. punktu EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu, kurā ir norādīti lietošanas nosacījumi:”; |
34) |
pielikuma 6.2.4.1. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.4.1. Sprieguma un frekvences novērtēšana
|
35) |
pielikumā iekļauj šādu 6.2.4.1.a punktu: “6.2.4.1.a Vilces energoapgādes veiktspējas novērtēšana
|
36) |
pielikuma 6.2.4.2. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.4.2. Reģeneratīvās bremzēšanas novērtēšana
|
37) |
pielikuma 6.2.4.3. un 6.2.4.4. punktu aizstāj ar šādiem: “6.2.4.3. Elektroaizsardzības koordinācijas novērtēšana Apakšstaciju konstrukcijas un darbības novērtēšanu veic saskaņā ar E papildinājuma [1]. rindā norādīto specifikāciju. 6.2.4.4. Maiņstrāvas vilces energoapgādes sistēmu harmoniku un dinamisko efektu novērtēšana
|
38) |
pielikuma 6.2.4.5. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
39) |
pielikuma 6.3.1. punkta 1. apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Līdz šīs SITS 5. nodaļā uzskaitīto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksta pārskatīšanai paziņotā iestāde drīkst izdot EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai arī tad, ja dažiem no apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir izpildīti šādi kritēriji:”; |
40) |
pielikuma 7. nodaļas pirmo daļu svītro; |
41) |
pielikuma 7.1. līdz 7.3. punktu aizstāj ar šādiem: “7.1. Valsts īstenošanas plāns
7.1.1. Sprieguma un frekvences īstenošanas noteikumi Jaunas līnijas ar ātrumu virs 250 km/h tiek nodrošinātas ar vienu no maiņstrāvas sistēmām, kas uzskaitītas 4.2.3. punkta a) un b) apakšpunktā. 7.1.2. Gaisvadu kontakttīkla ģeometrijas īstenošanas noteikumi 7.1.2.1. Īstenošanas noteikumi 1 435 mm sliežu ceļa platuma sistēmai Gaisvadu kontakttīkli tiek projektēti, ievērojot turpmāk minētos noteikumus.
7.1.2.2. Sistēmas, kurās sliežu ceļa platums nav 1 435 mm Gaisvadu kontakttīkls tiek projektēts vismaz viena tāda pantogrāfa izmantošanai, kura kontaktslieces ģeometrija noteikta LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2. punktā. 7.2. Šīs SITS piemērošana jaunai energoapgādes apakšsistēmai
7.3. Šīs SITS piemērošana esošai energoapgādes apakšsistēmai 7.3.1. Apakšsistēmas veiktspējas kritēriji Papildus 7.2. punkta 3. apakšpunktā minētajiem gadījumiem “modernizācija” ir būtisks esošas energoapgādes apakšsistēmas pārveidošanas darbs, kā rezultātā līnijas ātrums palielinās par vairāk nekā 30 km/h. 7.3.2. SITS piemērošana Atbilstība šai SITS ir obligāta apakšsistēmai vai tās daļai(-ām), kas tiek modernizēta(-as) vai atjaunota(-as). Ņemot vērā pārmantotās dzelzceļa sistēmas raksturlielumus, esošas energoapgādes apakšsistēmas atbilstību šai SITS var panākt, pakāpeniski uzlabojot savstarpējo izmantojamību.
7.3.3. Esošas līnijas, uz kurām neattiecas atjaunošanas vai modernizācijas projekts Ja infrastruktūras pārvaldītājs vēlas pierādīt, cik lielā mērā esoša līnija atbilst šīs SITS pamatparametriem, tas piemēro Komisijas Ieteikumā 2014/881/ES (*3) aprakstīto procedūru. 7.3.4. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas Piemērojamā “maršruta savietojamības pārbaudes” procedūra un izmantojamie energoapgādes apakšsistēmas parametri ir noteikti OPE SITS 4.2.2.5. punktā un D.1. papildinājumā. (*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu “EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.)." (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.)." (*3) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.).;” " |
42) |
pielikuma 7.4.1. punktu groza šādi:
|
43) |
pielikuma 7.4.2.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
44) |
pielikuma 7.4.2.6. punktu aizstāj ar šādu:
|
45) |
pielikuma 7.4.2.7.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
46) |
pielikuma 7.4.2.8. punktu aizstāj ar šādu:
|
47) |
pielikuma 7.4.2.9. punktu aizstāj ar šādu:
|
48) |
A papildinājuma A.1. tabulas rindas “Strāva stāvēšanas laikā, 5.2.1.6.” ceturtajā slejā “X” aizstāj ar “X (tikai līdzstrāvas sistēmām)”; |
49) |
B papildinājuma B.1. tabulas pirmās slejas otro un trešo rindu aizstāj ar šādām:
|
50) |
C papildinājumu aizstāj ar šādu: “C papildinājums (neizmanto) |
51) |
D papildinājumu groza šādi:
|
52) |
E papildinājumu aizstāj ar šādu: “E papildinājums Atsauces standartu saraksts
|
53) |
G papildinājuma G.1. tabulā svītro rindas “Vilciena vidējais derīgais spriegums” un “Zonas vidējais derīgais spriegums”. |
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu “EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.).
(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).
(*3) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.).;” ”
(1) Ņemot vērā pielaides un pacēlumu saskaņā ar E papildinājuma [3]. rindā norādīto specifikāciju, kontaktvadu piekares maksimālais augstums nepārsniedz 6 500 mm.
V PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1302/2014 pielikumu groza šādi:
1) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
2) |
pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. IEVADS Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS) ir specifikācija, kas attiecas uz apakšsistēmu vai tās daļu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 (*1) 2. panta 11. punktā. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).”;" |
3) |
pielikuma 1.2. punktu aizstāj ar šādu: “1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma Šī SITS attiecas uz Savienības dzelzceļu sistēmu.”; |
4) |
pielikuma 1.3. punktu aizstāj ar šādu: “1.3. SITS saturs Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šī SITS attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”.”; |
5) |
pielikuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu: “2.1. Ritošā sastāva apakšsistēma – Savienības dzelzceļu sistēmas daļa Savienības dzelzceļu sistēma iedalīta apakšsistēmās, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikumā. Ritošā sastāva apakšsistēmai “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” ir saskarnes ar citām Savienības dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām. Šīs saskarnes tiek aplūkotas visām attiecīgajām SITS atbilstīgas integrētas sistēmas satvarā. Papildus ritošā sastāva apakšsistēmai ir citas SITS, kas apraksta dzelzceļu sistēmas īpašus aspektus un attiecas uz vairākām apakšsistēmām. Šajā SITS nav atkārtotas prasības attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmu, kas izklāstītas Komisijas Regulā (ES) Nr. 1300/2014 (*2) (“ PRM SITS”) un Komisijas Regulā (ES) Nr. 1304/2014 (*3) (“ NOI SITS”). Tās piemēro ritošā sastāva apakšsistēmai “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” saskaņā ar to attiecīgo darbības jomu un īstenošanas noteikumiem. (*2) Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.)." (*3) Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).”;" |
6) |
pielikuma 2.2.1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
pielikuma 2.2.2. punkta A apakšpunkta 2. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu: “Dīzeļvilcienu vai elektrovilcienu pašgājējas sekcijas”; |
8) |
pielikuma 2.2.2. punkta B un C apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
(*4) Komisijas Regula (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.)." (*5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1614 (2018. gada 25. oktobris), ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK (C(2018) 6929) (OV L 268, 26.10.2018., 53. lpp.)”;" |
9) |
pielikuma 2.3.1. punkta B un C apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
10) |
pielikuma 3.1. punktu aizstāj ar šādu: “3.1. Ritošā sastāva apakšsistēmas elementu un pamatprasību atbilstība Šajā tabulā norādītas pamatprasības, kuras noteiktas un numurētas atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumam un kuru izpildi nodrošina 4. nodaļā noteiktās specifikācijas. Ritošā sastāva elementu un pamatprasību atbilstība
|
11) |
pielikuma 3.2. punktu aizstāj ar šādu: “3.2. Pamatprasības, kas nav iekļautas šajā SITS Uz dažām no pamatprasībām, kas Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā klasificētas kā “vispārīgas prasības” vai “īpašas prasības katrai apakšsistēmai” un ietekmē ritošā sastāva apakšsistēmu, šīs SITS darbības joma attiecas ierobežoti.”; |
12) |
pielikuma 4.1.1. punkta 4. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
13) |
pielikuma 4.1.3. punkta 3. apakšpunktā pēdējos divus ievilkumus aizstāj ar šādu:
|
14) |
pielikuma 4.2.1.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.1.2. Atklātie punkti Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 6. punktu atklātie punkti ir norādīti I papildinājumā.”; |
15) |
pielikuma 4.2.2.2.3. punkta b) apakšpunkta b-2) punkta 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
16) |
pielikuma 4.2.2.2.4. punkta 3. apakšpunkta a) punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
17) |
pielikuma 4.2.2.2.5. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu: “Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, vienībām, kas aprīkotas ar 4.2.2.2.3. punkta b) apakšpunktā minētajām UIC tipa manuālās sakabes sistēmām, jāatbilst šādām prasībām (Bernes taisnstūris (Berne rectangle)):
zem visiem buferiem jābūt margām. Margām jāiztur 1,5 kN spēks.”; |
18) |
pielikuma 4.2.2.4. punkta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:
|
19) |
pielikuma 4.2.2.5. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2.5. Pasīvā drošība
|
20) |
pielikuma 4.2.2.6. punkta 7., 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem:
|
21) |
pielikuma 4.2.2.7. punkta 3. apakšpunktā “12. rindā” aizstāj ar “[1.] rindā”; |
22) |
pielikuma 4.2.2.10. punktu groza šādi:
|
23) |
pielikuma 4.2.3.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.1. Gabarīta noteikšana
(*6) Komisijas Regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.).”;" |
24) |
pielikuma 4.2.3.2.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.2.1. Asslodzes parametrs
(*7) Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.)." (*8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;" |
25) |
pielikuma 4.2.3.3.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.3.1. Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu savietojamības raksturlielumi
(*9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1695 (2023. gada 10. augusts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2016/919 (OV L 222, 8.9.2023., 380. lpp.).”;" |
26) |
pielikuma 4.2.3.3.1.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.3.1.1. Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz sliežu ceļa ķēžu bāzes savietojamības raksturlielumi J-2. papildinājuma [A] rindā minētajā specifikācijā ir norādīti raksturlielumi, kas attiecas uz šādiem aspektiem:
|
27) |
pielikuma 4.2.3.3.1.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.3.1.2. Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz asu skaitītāju bāzes savietojamības raksturlielumi J-2. papildinājuma [A] rindā minētajā specifikācijā ir norādīti raksturlielumi, kas attiecas uz šādiem aspektiem:
|
28) |
pielikuma 4.2.3.3.1.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.3.1.3. Ritošā sastāva un induktīvās cilpas iekārtu savietojamības raksturlielumi J-2. papildinājuma [A] rindā minētajā specifikācijā ir norādīti raksturlielumi, kas attiecas uz šādiem aspektiem:
|
29) |
pielikuma 4.2.3.3.2.1. punkta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:
|
30) |
pielikuma 4.2.3.3.2.2. punkta 1. un 2.a apakšpunktā “15. rindā” aizstāj ar “[8.] rindā”.; |
31) |
pielikuma 4.2.3.4.1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Šī atbilstības novērtēšanas procedūra ir piemērojama asslodzēm INF SITS 4.2.1. punktā un J-1. papildinājuma [9.] rindā norādītajā specifikācijā minētajā diapazonā.”; |
32) |
pielikuma 4.2.3.4.2. punktu groza šādi:
|
33) |
pielikuma 4.2.3.4.2.1. punkta 1. apakšpunktā “17. rindā” aizstāj ar “[9.] rindā”; |
34) |
pielikuma 4.2.3.4.2.2. punkta 1. apakšpunktā “19. rindā” aizstāj ar “[9.] rindā”; |
35) |
pielikuma 4.2.3.4.3.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
36) |
pielikuma 4.2.3.5.1. punkta 1. un 3. apakšpunktā “20. rindā” aizstāj ar “[11.] rindā”; |
37) |
pielikuma 4.2.3.5.1. punkta 2. apakšpunktā “21. rindā” aizstāj ar “[1.] rindā”; |
38) |
pielikuma 4.2.3.5.2.1. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
39) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
40) |
pielikuma 4.2.3.7. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.3.7. Ritekļa aizsardzības sistēma (sliežu ceļa attīrītāji)
|
41) |
pielikuma 4.2.4.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.3. Bremžu sistēmas tips
|
42) |
pielikuma 4.2.4.4.1. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
43) |
pielikuma 4.2.4.4.2. punktā pievieno šādu 5. punktu:
|
44) |
pielikuma 4.2.4.4.4. punktā pēc piezīmes 3. punktā pievieno šādu 4. un 5. punktu:
|
45) |
pielikuma 4.2.4.5.1. punkta 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
Visus aprēķinus veic riteņa diametriem, kas atbilst jaunu, daļēji nodilušu un nodilušu riteņu diametram, un tajos ietver nepieciešamā riteņa un sliedes saķeres līmeņa aprēķinu (skatīt 4.2.4.6.1. punktu).
|
46) |
pielikuma 4.2.4.5.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.5.2. Avārijas bremzēšana Atbildes reakcijas laiks
Palēninājuma aprēķināšana
|
47) |
pielikuma 4.2.4.5.3. punkta 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
48) |
pielikuma 4.2.4.5.5. punkta 3. apakšpunktā “29. rindā” aizstāj ar “[13.] rindā”; |
49) |
pielikuma 4.2.4.6.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.6.1. Riteņa un sliedes saķeres profila robežvērtība
|
50) |
pielikuma 4.2.4.6.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.6.2. Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma (RPA)
|
51) |
pielikuma 4.2.4.7. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.7. Dinamiskās bremzes – ar vilces sistēmu saistīta bremzēšanas sistēma Ja dinamisko bremžu veiktspēja vai ar vilces sistēmu saistītas bremzēšanas sistēmas veiktspēja ir iekļauta avārijas bremzēšanas veiktspējā 4.2.4.5.2. punktā noteiktajā parastajā režīmā, dinamiskās bremzes vai ar vilci saistītā bremzēšanas sistēma:
Minēto drošības analīzi ņem vērā drošības analīzē, ko paredz drošības prasība Nr. 3, kura noteikta 4.2.4.2.2. punktā attiecībā uz avārijas bremzēšanas funkciju. Ja elektrovilces vienībām dinamisko bremžu izmantošanai vienībā ir vajadzīga strāvas padeve no ārēja elektroapgādes avota, drošības analīzē ietver atteices, kuru dēļ vienībā tiek pārtraukta šī strāvas padeve. Ja iepriekš minētā bīstamība netiek kontrolēta ritošā sastāva līmenī (ārējās elektroapgādes sistēmas atteice), dinamisko bremžu veiktspēju vai ar vilces sistēmu saistītas bremzēšanas sistēmas veiktspēju neiekļauj avārijas bremzēšanas veiktspējā 4.2.4.5.2. punktā noteiktajā parastajā režīmā.”; |
52) |
pielikuma 4.2.4.8.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.8.1. Vispārīgi noteikumi
|
53) |
pielikuma 4.2.4.8.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.8.2. Magnētiskās sliežu ceļa bremzes
|
54) |
pielikuma 4.2.4.8.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.4.8.3. Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes
|
55) |
pielikuma 4.2.4.9. punktu groza šādi:
|
56) |
pielikuma 4.2.4.10. punkta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:
|
57) |
pielikuma 4.2.5.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.5.1. Sanitārās sistēmas
(*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.)." (*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.)." (*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/11/EK (2006. gada 15. februāris) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (OV L 64, 4.3.2006., 52. lpp.).”;" |
58) |
pielikuma 4.2.5.2. punkta 5. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
59) |
pielikuma 4.2.5.3.2. punktā iekļauj šādu 4.a apakšpunktu:
|
60) |
pielikuma 4.2.5.4. punktu groza šādi:
|
61) |
pielikuma 4.2.5.5.3. punkta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:
|
62) |
pielikuma 4.2.5.5.6. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
63) |
pielikuma 4.2.5.5.9. punkta 6. apakšpunktā “33. rindā” aizstāj ar “[17.] rindā”; |
64) |
pielikuma 4.2.6.1.1. punkta 1. apakšpunktā “34. rindā” aizstāj ar “[18.] rindā”; |
65) |
pielikuma 4.2.6.1.2. punkta 1. apakšpunktā “35. rindā” aizstāj ar “[18.] rindā”; |
66) |
pielikuma 4.2.6.1.2. punkta 4. apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmās divas daļas aizstāj ar šādām:
|
67) |
pielikuma 4.2.6.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
68) |
pielikuma 4.2.6.2.1. punkta 1. apakšpunktu, 2. apakšpunkta ievadtekstu un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
69) |
pielikuma 4.2.6.2.2. punkta 2. apakšpunktu un 3. apakšpunkta ievadtekstu aizstāj ar šādiem:
|
70) |
pielikuma 4.2.6.2.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.6.2.3. Maksimālās spiediena svārstības tuneļos
|
71) |
pielikuma 4.2.6.2.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.6.2.4. Sānvējš
|
72) |
pielikuma 4.2.7.1.1. punkta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:
|
73) |
pielikuma 4.2.7.1.2. punktu groza šādi:
|
74) |
pielikuma 4.2.7.1.3. punkta 4. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
75) |
pielikuma 4.2.7.1.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.7.1.4. Lukturu vadība
|
76) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
77) |
pielikuma 4.2.7.2.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.7.2.2. Brīdinājuma taures signāla skaņas spiediena līmeņi
|
78) |
pielikuma 4.2.8.1.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.8.1.2. Veiktspējas prasības
|
79) |
pielikuma 4.2.8.2.2. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
80) |
pielikuma 4.2.8.2.3.–4.2.8.2.8.4. punktu aizstāj ar šādiem: “4.2.8.2.3. Reģeneratīvā bremzēšana, novadot enerģiju gaisvadu kontakttīklā
4.2.8.2.4. Maksimālā jauda un strāva no gaisvadu kontakttīkla
4.2.8.2.5. Maksimālā strāva stāvēšanas laikā
4.2.8.2.6. Jaudas koeficients
4.2.8.2.7. Harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās
4.2.8.2.8. Elektroenerģijas borta mēraparātu sistēma 4.2.8.2.8.1. Vispārīgi noteikumi
4.2.8.2.8.2. Elektroenerģijas mērīšanas funkcija (EMF)
4.2.8.2.8.3. Datu apstrādes sistēma (DHS)
4.2.8.2.8.4. EMS un DCS saskarnes protokoli un starp tām pārsūtīto datu formāts EMS un DCS datu apmaiņa atbilst prasībām, kas norādītas J-1. papildinājuma [58.] rindā minētajā specifikācijā, attiecībā uz šādiem raksturlielumiem:
|
81) |
pielikuma 4.2.8.2.9.1.1. punkta 5. apakšpunktu groza šādi: “no 4 190 mm līdz 5 700 mm virs sliežu galviņas augšas līmeņa elektrovilces vienībām, ko paredzēts ekspluatēt 1 500 V līdzstrāvas sistēmā atbilstīgi IRL gabarītam (1 600 mm sliežu ceļa platuma sistēma).”; |
82) |
pielikuma 4.2.8.2.9.1.2. punkta 2. apakšpunktā “46. rindā” aizstāj ar “[23.] rindā”; |
83) |
pielikuma 4.2.8.2.9.2. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
84) |
pielikuma 4.2.8.2.9.2. punkta 5. apakšpunktā “47. rindā” aizstāj ar “[24.] rindā”; |
85) |
pielikuma 4.2.8.2.9.2.1. punkta 1. apakšpunktā “48. rindā” aizstāj ar “[24.] rindā”; |
86) |
pielikuma 4.2.8.2.9.2.2. punkta 1. apakšpunktā “49. rindā” aizstāj ar “[24.] rindā”; |
87) |
pielikuma 4.2.8.2.9.3.a punktu aizstāj ar šādu: “4.2.8.2.9.3.a Pantogrāfa strāvas jauda (SIK līmenis)
|
88) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
89) |
pielikuma 4.2.8.2.9.6.–4.2.8.2.10. punktu aizstāj ar šādiem: “4.2.8.2.9.6. Pantogrāfa kontaktspēks un dinamikas parametri
4.2.8.2.9.7. Pantogrāfu izvietojums (ritošā sastāva līmenis)
4.2.8.2.9.8. Braukšana caur fāžu vai sistēmu atdalīšanas sekcijām (ritošā sastāva līmenis)
4.2.8.2.9.9. Pantogrāfa izolācija no ritekļa (ritošā sastāva līmenis)
4.2.8.2.9.10. Pantogrāfa nolaišana (ritošā sastāva līmenis)
4.2.8.2.10. Vilciena elektroaizsardzība
|
90) |
pielikuma 4.2.8.3. punktu aizstāj ar tekstu “Ar nodomu atstāts tukšs”; |
91) |
pielikuma 4.2.8.4. punkta 1. apakšpunktā “54. rindā” aizstāj ar “[27.] rindā”; |
92) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
93) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
94) |
pielikuma 4.2.9.1.6. punktam pievieno šādu 5. un 6. punktu:
|
95) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
96) |
pielikuma 4.2.9.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.9.2. Vējstikls 4.2.9.2.1. Mehāniskie raksturlielumi
4.2.9.2.2. Optiskās īpašības
|
97) |
pielikuma 4.2.9.3.6.–4.2.9.6. punktu aizstāj ar šādiem: “4.2.9.3.6. Personālam paredzēta radio tālvadības funkcija manevriem
4.2.9.3.7. Nobraukšanas no sliedēm atklāšanas un novēršanas signāla apstrāde
4.2.9.3.7.a Nobraukšanas no sliedēm atklāšanas un novēršanas borta iekārtu funkcija
4.2.9.3.8. ETCS režīmu pārvaldības prasības 4.2.9.3.8.1. Gaidīšanas režīms
4.2.9.3.8.2. Pasīvie manevri
4.2.9.3.8.3. Nevadoša vienība
4.2.9.3.9. Vilces statuss
4.2.9.4. Borta instrumenti un portatīvās iekārtas
4.2.9.5. Personālam paredzēts nodalījums personīgo mantu glabāšanai
4.2.9.6. Datu reģistrēšanas ierīce
(*13) Komisijas Regula (ES) Nr. 1303/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.).”;" |
98) |
pielikuma 4.2.10.2.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.10.2.1. Prasības attiecībā uz materiāliem
|
99) |
pielikuma 4.2.10.2.2. punkta 2. apakšpunktā “59. rindā” aizstāj ar “[30.] rindā”; |
100) |
pielikuma 4.2.10.3.4. punktu groza šādi:
|
101) |
pielikuma 4.2.10.3.5. punkta 3. apakšpunktā “61. rindā” aizstāj ar “[31.] rindā”; |
102) |
pielikuma 4.2.10.4.1. punkta 5. apakšpunktā “62. rindā” ar “[32.] rindā”; |
103) |
pielikuma 4.2.10.4.2. punktā 5. apakšpunktu aizstāj un 6. apakšpunktu iekļauj šādi:
|
104) |
pielikuma 4.2.10.4.4. punkta 3. apakšpunktā “63. rindā” aizstāj ar “[33.] rindā”; |
105) |
pielikuma 4.2.10.5.1. punktu groza šādi:
|
106) |
pielikuma 4.2.11.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.11.3. Tualešu iztukšošanas sistēmas pieslēgumi
|
107) |
pielikuma 4.2.11.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.11.4. Neizmanto”; |
108) |
pielikuma 4.2.11.5. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.11.5. Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne
|
109) |
pielikuma 4.2.11.6. punktu groza šādi: “4.2.11.6. Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai
|
110) |
pielikuma 4.2.12.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.12.2. Vispārēja dokumentācija Jāiesniedz šādi ritošo sastāvu raksturojoši dokumenti; ir izdarītas atsauces uz šīs SITS punktu, kurā dokumentācija ir prasīta:
|
111) |
iekļauj šādu 4.2.13. punktu: “4.2.13. Prasības saskarnei ar vilciena automatizētas vadīšanas (ATO) sistēmas borta iekārtām
|
112) |
pielikuma 4.3. punktu aizstāj ar šādu: “4.3. Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas 4.3.1. Saskarne ar energoapgādes apakšsistēmu 6. tabula Saskarne ar energoapgādes apakšsistēmu
4.3.2. Saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu 7. tabula Saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu
4.3.3. Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu 8. tabula Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu
4.3.4. Saskarne ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu 9. tabula Saskarne ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu
4.3.5. Saskarne ar telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu 10. tabula Saskarne ar telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu
|
113) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
114) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
115) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
116) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
117) |
pielikuma 4.9. punktu aizstāj ar šādu: “4.9. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas Maršruta savietojamības pārbaudes nolūkā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izmantojamās apakšsistēmas “Ritošais sastāvs – lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” parametri ir aprakstīti OPE SITS D1. papildinājumā.”; |
118) |
pielikuma 5.1. punkta 3. apakšpunkta trešajā ievilkumā “6.1. iedaļā” aizstāj ar “6.1. punktā”; |
119) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
120) |
pielikuma 5.3.1. punkta 1. apakšpunktā “66. rindā” aizstāj ar “[36.] rindā” un piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:
|
121) |
pielikuma 5.3.2. punkta 1. apakšpunktā visas atsauces uz “67. rindā” aizstāj ar atsaucēm uz “[37.] rindā” un visas atsauces uz “68. rindā” aizstāj ar atsaucēm uz “[38.] rindā”; |
122) |
pielikuma 5.3.3. punkta 1. apakšpunktā “69. rindā” aizstāj ar “[39.] rindā”; |
123) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
124) |
pielikuma 5.3.4.a punktā 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu: “Sistēmai ar automātiski pārstatāmu attālumu starp riteņiem jāatbilst 4.2.3.5.3. punktā izklāstītajām prasībām; šīs prasības novērtē SIK līmenī atbilstīgi 6.1.3.1.a punkta noteikumiem.”; |
125) |
pielikuma 5.3.6.–5.3.15. punktu aizstāj ar šādiem: “5.3.6. Galvenie lukturi
5.3.7. Gabarītlukturi
5.3.8. Aizmugurējie gabarītlukturi
5.3.9. Taures signālierīces
5.3.10. Pantogrāfs Pantogrāfu projektē un novērtē izmantošanas telpai, ko nosaka:
5.3.11. Ieliktņi Ieliktņi ir pantogrāfa galvas nomaināmās daļas, kuras ir kontaktā ar kontaktvadu. Ieliktņus projektē un novērtē izmantošanas telpai, ko nosaka:
5.3.12. Galvenais jaudas slēdzis Galveno jaudas slēdzi projektē un novērtē izmantošanas telpai, ko nosaka:
5.3.13. Mašīnista sēdeklis
5.3.14. Tualešu iztukšošanas pieslēgums
5.3.15. Pievada savienojums ūdenstvertnēm
|
126) |
pielikuma 6.1.1. punkta 3. apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ja uz komponentu, kas 5.3. iedaļā definēts kā savstarpējas izmantojamības komponents, attiecas īpašais gadījums, attiecīgā prasība var būt daļa no verifikācijas savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī tikai tad, ja šis komponents saglabā atbilstību 4. un 5. nodaļai un ja īpašajā gadījumā nav atsauces uz valsts noteikumu.”; |
127) |
pielikuma 6.1.2. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.2. Moduļu piemērošana Savstarpējas izmantojamības komponentu “EK” atbilstības sertifikācijas moduļi
|
128) |
pielikuma 6.1.3. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.3. Konkrētas savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras 6.1.3.1. Riteņi (5.3.4. punkts)
Termomehāniskās īpašības
Riteņu verifikācija
|
129) |
pielikuma 6.1.3.1.a punktu aizstāj ar šādu: “6.1.3.1.a Sistēma ar automātiski pārstatāmu attālumu starp riteņiem (5.3.4.a punkts)
|
130) |
pielikuma 6.1.3.2.–6.1.3.8. punktu aizstāj ar šādiem: “6.1.3.2. Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma (5.3.5. punkts)
6.1.3.3. Galvenie lukturi (5.3.6. punkts)
6.1.3.4. Gabarītlukturi (5.3.7. punkts)
6.1.3.5. Aizmugurējie gabarītlukturi (5.3.8. punkts)
6.1.3.6. Taures signālierīce (5.3.9. punkts)
6.1.3.7. Pantogrāfs (5.3.10. punkts)
6.1.3.8. Ieliktņi (5.3.11. punkts)
(*14) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.)." (*15) Komisijas Ieteikums 2011/622/ES (2011. gada 20. septembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 243, 21.9.2011., 23. lpp.).”;" |
131) |
pielikuma 6.1.4. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.4. Projekta posmi, kuros jāveic novērtēšana
|
132) |
pielikuma 6.1.6. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.6. Piemērotības lietošanai novērtēšana
|
133) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
134) |
pielikuma 6.2.3.1. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.1. Slodzes režīmi un masas raksturojumi (4.2.2.10. punkts)
|
135) |
pielikuma 6.2.3.3. punkta 1. apakšpunktā “83. rindā” aizstāj ar “[9.] rindā”; |
136) |
pielikuma 6.2.3.4. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.4. Gaitas dinamiskie parametri – tehniskās prasības (4.2.3.4.2.a punkts)
|
137) |
pielikuma 6.2.3.5. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.5. Atbilstības novērtējums attiecībā uz drošības prasībām Atbilstību 4.2. punktā noteiktajām drošības prasībām apliecina, kā aprakstīts tālāk.
|
138) |
pielikuma 6.2.3.6. punktu groza šādi:
|
139) |
pielikuma 6.2.3.7. punktu groza šādi:
|
140) |
pielikuma 6.2.3.8. punktu groza šādi:
|
141) |
pielikuma 6.2.3.9. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.9. Darba bremzēšana (4.2.4.5.3. punkts)
|
142) |
pielikuma 6.2.3.10. punkta 1. apakšpunktā “93. rindā” aizstāj ar “[15.] rindā”; |
143) |
pielikuma 6.2.3.13. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.13. Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales (4.2.6.2.1. punkts)
|
144) |
pielikuma 6.2.3.14. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.14. Vilciena galvas radītais spiediena vilnis (4.2.6.2.2. punkts)
|
145) |
pielikuma 6.2.3.15. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.15. Maksimālās spiediena svārstības tuneļos (4.2.6.2.3. punkts) Atbilstības novērtēšanas procedūra ir aprakstīta J-1. papildinājuma [50.] rindā minētajā specifikācijā.”; |
146) |
pielikuma 6.2.3.16.–6.2.3.19. punktu aizstāj ar šādiem: “6.2.3.16. Sānvējš (4.2.6.2.4. punkts)
6.2.3.17. Brīdinājuma taures signāla skaņas spiediena līmeņi (4.2.7.2.2. punkts)
6.2.3.18. Maksimālā jauda un maksimālā strāva no gaisvadu kontakttīkla (4.2.8.2.4. punkts)
6.2.3.19. Jaudas koeficients (4.2.8.2.6. punkts)
|
147) |
pielikuma 6.2.3.19.a punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.19.a Elektroenerģijas borta mēraparātu sistēma (4.2.8.2.8. punkts)
|
148) |
pielikuma 6.2.3.20. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.20. Strāvņēmes dinamikas parametri (4.2.8.2.9.6. punkts)
|
149) |
pielikuma 6.2.3.21. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3.21. Pantogrāfu izvietojums (4.2.8.2.9.7. punkts)
|
150) |
pielikuma 6.2.3.22. punkta 1. apakšpunktā “101. rindā” aizstāj ar “[28.] rindā”; |
151) |
pielikuma 6.2.3.23. punkta 1. apakšpunktā “4.2.10.3.2. punkta 1. apakšpunktā noteikto prasību” aizstāj ar “4.2.10.3.2. punkta 1. apakšpunktu”; |
152) |
pielikuma 6.2.4. punkta 2. apakšpunktā “4.2. iedaļai” aizstāj ar “4.2. punktam” un “4.2. iedaļu” aizstāj ar “4.2. punktu”; |
153) |
pielikuma 6.2.5. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.5. Inovatīvi risinājumi
|
154) |
pielikuma 6.2.6. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.6. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentācijas novērtēšana Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā noteikts, ka pieteikuma iesniedzējs atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kurā iekļauti visi nepieciešamie ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumenti.”; |
155) |
pielikuma 6.2.7. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.7. Vispārējai ekspluatācijai paredzētu vienību novērtēšana
|
156) |
pielikuma 6.2.7.a punktu svītro; |
157) |
pielikuma 6.2.8. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.8. Iepriekšnoteiktā(-os) formējumā(-os) ekspluatācijai paredzētu vienību novērtēšana
|
158) |
(uz [latviešu] valodas versiju neattiecas); |
159) |
iekļauj šādu 6.2.10. un 6.2.11. punktu: “6.2.10. “EK” verifikācija, ja ritošajā sastāvā / ritošā sastāva tipā ir uzstādīta borta ETCS
6.2.11. Ritošā sastāva / ritošā sastāva tipa “EK” verifikācija, ja ir uzstādīta borta ATO
(*16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/545 (2018. gada 4. aprīlis), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.).”;" |
160) |
pielikuma 6.3. punktu aizstāj ar šādu: “6.3. Apakšsistēmu, kurās iekļauti savstarpējas izmantojamības komponenti bez “EK” deklarācijas, tehniskā apkope
|
161) |
pielikuma 7.1. punktu aizstāj ar šādu: “7.1. Īstenošanas vispārīgie noteikumi 7.1.1. Vispārīgi noteikumi 7.1.1.1. Piemērošana jaunuzbūvētam ritošajam sastāvam
7.1.1.2. Piemērošana iesāktiem projektiem
7.1.1.3. Piemērošana specializētajiem ritekļiem
7.1.1.4. Pārejas pasākums attiecībā uz ugunsdrošības prasībām Pārejas periodā, kas beidzas 2026. gada 1. janvārī, kā alternatīvu 4.2.10.2.1. punktā noteiktajām materiālu prasībām ir atļauts piemērot atbilstības verifikāciju attiecībā uz materiālu ugunsdrošības prasībām, izmantojot attiecīgo ekspluatācijas kategoriju no EN 45545- 2:2013+A1:2015. 7.1.1.5. Nosacījumi, kas jāizpilda, lai pasažieru vagoniem saņemtu ritekļa tipa atļauju un/vai atļauju laišanai tirgū, kura neaprobežojas tikai ar konkrētu izmantošanas telpu
7.1.1.5.1. Nosacījumi, kas piemērojami izmantošanai iepriekšnoteiktos formējumos paredzētiem vagoniem
7.1.1.5.2. Neobligāti papildu nosacījumi, kas piemērojami vispārējai ekspluatācijai paredzētiem vagoniem
7.1.2. Ekspluatācijā esoša ritošā sastāva vai esoša ritošā sastāva tipa izmaiņas 7.1.2.1. Ievads
7.1.2.2. Noteikumi par ritošā sastāva un ritošā sastāva tipa izmaiņu pārvaldību
7.1.2.2.a Īpaši noteikumi ekspluatācijā esošam ritošajam sastāvam, kam nav “EK” verifikācijas deklarācijas un kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra Ekspluatācijā esošam ritošajam sastāvam, kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra, papildus 7.1.2.2. punktam piemēro tālāk izklāstītos noteikumus, ja izmaiņu joma ietekmē “EK” deklarācijā neiekļautus pamatparametrus (ja tādi ir).
7.1.2.2.b Īpaši noteikumi ritekļiem, kas pārveidoti, lai ierobežotu laikposmu testētu tehnoloģiju jauninājumu veiktspēju vai drošumu
7.1.3. EK tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu noteikumi 7.1.3.1. Ritošā sastāva apakšsistēma 7.1.3.1.1. Definīcijas
7.1.3.1.2. “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu noteikumi
7.1.3.1.3. “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta derīgums
7.1.3.2. Savstarpējas izmantojamības komponenti
7.1.4. Noteikumi par izmantošanas telpas paplašināšanu ritošajam sastāvam, kuram ir atļauja saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK vai kurš nodots ekspluatācijā pirms 2010. gada 19. jūlija
7.1.5. Pirmsuzstādīšanas prasības jaunai ritošā sastāva konstrukcijai, kurā vēl nav uzstādīta ETCS
(*17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1302/2014 un (ES) 2016/919 groza attiecībā uz izmantošanas telpas paplašināšanu un pārejas periodu pagarināšanu (OV L 73, 10.3.2020, 6. lpp.)." (*18) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/779 (2019. gada 16. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011 (OV L 139I, 27.5.2019., 360. lpp.).”;" |
162) |
pielikuma 7.3.2. punktu aizstāj ar šādu: “7.3.2. Īpašo gadījumu uzskaitījums 7.3.2.1. Mehāniskās saskarnes (4.2.2.2. punkts) Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Gala sakabe, augstums virs sliežu galviņas augšas līmeņa (4.2.2.2.3. punkts).
7.3.2.2. Gabarītu noteikšana (4.2.3.1. punkts) Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Vienības augšējās daļas un apakšējās daļas references profilu ir atļauts noteikt saskaņā ar šajā nolūkā paziņotajiem valsts tehniskajiem noteikumiem. 7.3.2.3. Prasības ritošā sastāva savietojamībai ar lauka iekārtām (4.2.3.3.2.2. punkts) Īpašais gadījums – Somija (“P”) Ritošajam sastāvam, ko paredzēts ekspluatēt Somijas dzelzceļa tīklā (1 524 mm platuma sliežu ceļš), kur ass gultņu stāvokļa monitoringam izmanto lauka iekārtas, mērķzonām uz ass bukses apakšējās virsmas, kas paliek brīvas, lai netraucētu HABD lauka iekārtu darbību, izmanto EN 15437-1:2009 noteiktos izmērus, dotās vērtības aizvietojot ar tālāk norādītajām. Sistēmā, kurā izmanto lauka iekārtas: EN 15437-1:2009 5.1. un 5.2. punktā minētos izmērus aizstāj ar attiecīgajiem tālāk norādītajiem izmēriem. Ir divas atšķirīgas mērķzonas (I un II), kurās iekļautas to noteiktās aizliegtās zonas un mērījumu zonas.
Īpašais gadījums – Francija (“P”) Šis īpašais gadījums attiecas uz visām vienībām, kurās nav uzstādīta ass gultņu stāvokļa monitoringa borta iekārta. Standarta EN 15437-1 5.1. un 5.2. punktu piemēro, ņemot vērā šādu specifiku. Apzīmējumi ir tie paši, kas izmantoti standarta 3. attēlā.
Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Ritošajam sastāvam, kura ass gultņu stāvokļa monitoringam izmanto lauka iekārtas, ir šādas mērķzonas uz ass bukses apakšējās virsmas (EN 15437-1:2009 noteiktie izmēri). 18. tabula Mērķzona
Īpašais gadījums – Zviedrija (“T2”) Šo īpašo gadījumu piemēro visām vienībām, kas nav aprīkotas ar ass gultņa stāvokļa monitoringa borta iekārtām un kas paredzētas ekspluatēšanai līnijās, kurās nav modernizētu ass gultņa stāvokļa monitoringa detektoru. Infrastruktūras reģistrā norādīts, ka šajā ziņā šīs līnijas neatbilst SITS noteiktajām prasībām. Abas zonas zem ass bukses/kakliņa, kas noteiktas nākamajā tabulā, atsaucoties uz standarta EN 15437-1:2009 parametriem, ir brīvas, lai atvieglotu vertikālo monitoringu, ko veic ar ass bukšu detektēšanas lauka iekārtu sistēmu. 19. tabula Mērķzona un aizlieguma zona vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Zviedrijā
Savietojamību ar šīm sistēmām izklāsta ritekļa tehniskajā dokumentācijā. 7.3.2.4. Gaisa kvalitāte iekštelpās (4.2.5.8.) Īpašais gadījums – Lamanša tunelis (“P”) Pasažieru ritekļi: pasažieru vilcienos jābūt sistēmām, kas nodrošina ventilāciju, kura spēj nodrošināt CO2 līmeni zem 10 000 ppm vismaz 90 minūtes vilces sistēmu atteices gadījumā. 7.3.2.5. Gaitas dinamiskie parametri (4.2.3.4.2. un 6.2.3.4. punkts) Īpašais gadījums – Somija (“P”) Riteklim, ko paredzēts ekspluatēt tikai Somijas 1 524 mm tīklā, piemēro šādas SITS gaitas dinamisko parametru punktu izmaiņas:
Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo tīklu, novērtējot gaitas dinamiskos parametrus, ir atļauts izmantot paziņotos valsts tehniskos noteikumus. Īpašais gadījums – Spānija (“P”) Ritošā sastāva, ko paredzēts ekspluatēt uz 1 668 mm platuma sliežu ceļa, kvazistatiskā virzītājspēka Yqst robežvērtības nosaka līkumiem ar rādiusu 250 m ≤ Rm < 400 m. Robežvērtība ir: (Yqst)lim = 66 kN. Lai normalizētu aplēsto vērtību rādiusam Rm = 350 m saskaņā ar EN 14363:2016 7.6.3.2.6. punkta 2. apakšpunktu, formulu “Ya,nf,qst = Ya,f,qst – (10 500 m/Rm – 30) kN” aizstāj ar “Ya,nf,qst = Ya,f,qst – (11 550 m/Rm – 33) kN”. Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta vērtības ir iespējams pielāgot 1 668 mm platuma sliežu ceļam, reizinot attiecīgās 1 435 mm parametra vērtības ar šādu pārrēķināšanas koeficientu: 1733/1500. 7.3.2.5.a Ratiņu rāmja uzbūve (4.2.3.5.1.) Īpašais gadījums – Spānija (“P”) Ratiņiem, kurus paredzēts ekspluatēt uz 1 668 mm sliežu ceļa, uzskata, ka alfa (α) un beta (β) parametri ir attiecīgi 0,15 un 0,35 atbilstīgi J-1. papildinājuma [11.] rindā minētajai specifikācijai (EN 13749 F pielikums). 7.3.2.6. Riteņpāra un riteņa mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi (4.2.3.5.2.1. un 4.2.3.5.2.2. punkts) Īpašais gadījums – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija – 1 520 mm sistēmai (“P”) 2. attēlā norādītie riteņu ģeometriskie izmēri atbilst 20. tabulā norādītajām robežvērtībām. 20. tabula Riteņu ģeometrisko izmēru ekspluatācijas robežvērtības
Jauns riteņu profils lokomotīvēm un vilcienu sekcijām, kuru maksimālais ātrums ir līdz 200 km/h, ir noteikts 3. attēlā. 3. attēls Jauns riteņu profils lokomotīvēm un vilcienu sekcijām, kuru maksimālais ātrums ir līdz 200 km/h . Jauns riteņu profils vilcienu sekcijām, kuru maksimālais ātrums ir līdz 130 km/h, ir noteikts 4. attēlā. 4. attēls Jauns riteņu profils vilcienu sekcijām, kuru maksimālais ātrums ir līdz 130 km/h
Īpašais gadījums – Somija (“P”) Pieņem, ka riteņa minimālais diametrs ir 400 mm. Ja ritošo sastāvu paredzēts ekspluatēt satiksmei starp Somijas 1 524 mm platuma un trešās valsts 1 520 mm platuma sliežu ceļu tīkliem, atļauts izmantot īpaši projektētus riteņpārus, kas pielāgojami atšķirīgajiem sliežu ceļu platumiem. Īpašais gadījums – Īrija (“P”) Riteņu ģeometriskie izmēri (kā noteikts 2. attēlā) atbilst 21. tabulā norādītajām robežvērtībām. 21. tabula Riteņu ģeometrisko izmēru ekspluatācijas robežvērtības
Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Riteņpāru un riteņu ģeometriskie izmēri (kā noteikts 1. un 2. attēlā) atbilst 22. tabulā norādītajām robežvērtībām. 22. tabula Riteņpāru un riteņu ģeometrisko izmēru ekspluatācijas robežvērtības
Īpašais gadījums – Spānija – 1 668 mm platuma sliežu ceļš (“P”) Pieņem, ka uzmalas biezuma (Sd) minimālā vērtība riteņa diametram D ≥ 840 mm ir 25 mm. Riteņa diametriem 330 mm ≤ D < 840 mm pieņem, ka minimālā vērtība ir 27,5 mm. Īpašais gadījums – Čehija (“T0”) Trīsasu ratiņu iekšējiem riteņiem, ko neizmanto virziena vadībai, attiecībā uz uzmalas biezumu (Sd) un attālumu starp riteņpāra riteņu ārējām šķautnēm (SR) ir pieļaujamas riteņu ģeometrisko izmēru robežvērtības, kas ir zemākas nekā tās, kas prasītas 1. un 2. tabulā. 7.3.2.6.a Līkuma minimālais rādiuss (4.2.3.6. punkts) Īpašais gadījums – Īrija (“P”) 1 600 mm platuma sliežu ceļa sistēmā izbraucamais līkuma minimālais rādiuss ir 105 m visām vienībām. 7.3.2.7. Neizmanto 7.3.2.8. Aerodinamiskā ietekme (4.2.6.2. punkts) Īpašais gadījums – Itālija (“P”) Maksimālās spiediena svārstības tuneļos (4.2.6.2.3. punkts) Lai nodrošinātu neierobežotu ekspluatāciju esošajās līnijās, ņemot vērā lielo skaitu tuneļu ar šķērsgriezumu 54 m2 apmērā, kuriem cauri brauc ar ātrumu 250 km/h, un ar šķērsgriezumu 82,5 m2 apmērā, kuriem cauri brauc ar ātrumu 300 km/h, vienības, kuru maksimālais projektētais ātrums ir 190 km/h vai lielāks, atbilst 23. tabulas prasībām. 23. tabula Prasības savstarpēji izmantojamam vilcienam solo braucienā cauruļveida tunelī bez slīpuma
Ja riteklis neatbilst tabulā norādītajām vērtībām (piemēram, SITS atbilstīgs riteklis), var piemērot ekspluatācijas noteikumus (piemēram, ātruma ierobežojumus). 7.3.2.8.a Lukturu vadība (4.2.7.1.4. punkts) Īpašais gadījums – Francija, Luksemburga, Beļģija, Spānija, Zviedrija, Polija (“T0”) Mašīnistam ir nodrošināta iespēja aktivizēt galvenos lukturus zibsnīšanas/mirgošanas režīmā, lai informētu par ārkārtas situāciju. 7.3.2.9. Neizmanto 7.3.2.10. Neizmanto 7.3.2.11. Ekspluatācija sprieguma un frekvenču diapazonos (4.2.8.2.2. punkts) Īpašais gadījums – Igaunija (“T1”) Elektrovilces vienības, ko paredzēts ekspluatēt 3,0 kV līdzstrāvas līnijās, ir iespējams ekspluatēt ENE SITS 7.4.2.1.1. punktā noteiktajos sprieguma un frekvenču diapazonos. Īpašais gadījums – Francija (“T2”) Lai izvairītos no izmantošanas ierobežojumiem, elektrovilces vienībām, ko paredzēts ekspluatēt 1,5 kV līdzstrāvas vai 25 kV maiņstrāvas līnijās, jāatbilst infrastruktūras reģistrā aprakstītajiem raksturlielumiem (1.1.1.2.2.1.3. parametrs). Maksimālā strāva, ko ar vienu pantogrāfu var noņemt stāvēšanas laikā (4.2.8.2.5. punkts) un kas atļauta esošajās 1,5 kV līdzstrāvas līnijās, var būt zemāka nekā ENE SITS 4.2.5. punktā noteiktās robežvērtības; elektrovilces vienībām, ko paredzēts ekspluatēt šajās līnijās, strāvu, ko ar vienu pantogrāfu var noņemt stāvēšanas laikā, attiecīgi ierobežo. Īpašais gadījums – Latvija (“T1”) Elektrovilces vienības, ko paredzēts ekspluatēt 3,0 kV līdzstrāvas līnijās, ir iespējams ekspluatēt ENE SITS 7.4.2.4.1. punktā noteiktajos sprieguma un frekvenču diapazonos. 7.3.2.12. Reģeneratīvo bremžu izmantošana (4.2.8.2.3. punkts) Īpašais gadījums – Beļģija (“T2”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo sistēmu, maksimālais spriegums, ko novada atpakaļ kontakttīklā (Umax2 atbilstīgi EN 50388-1:2022 12.2.1. punktam) 3 kV tīklā, nepārsniedz 3,8 kV. Īpašais gadījums – Čehija (“T2”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo sistēmu, maksimālais spriegums, ko novada atpakaļ kontakttīklā (Umax2 atbilstīgi EN 50388-1:2022 12.2.1. punktam) 3 kV tīklā, nepārsniedz 3,55 kV. Īpašais gadījums – Zviedrija (“T2”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo sistēmu, maksimālais spriegums, ko novada atpakaļ kontakttīklā (Umax2 atbilstīgi EN 50388-1:2022 12.2.1. punktam) 15 kV tīklā, nepārsniedz 17,5 kV. 7.3.2.13. Saskares augstums ar kontaktvadiem (ritošā sastāva līmenis) (4.2.8.2.9.1.1. punkts) Īpašais gadījums – Nīderlande (“T0”) Lai bez ierobežojumiem būtu piekļuve 1 500 V līdzstrāvas līnijām, pantogrāfa maksimālais augstums ir ierobežots līdz 5 860 mm. 7.3.2.14. Pantogrāfa galvas ģeometrija (4.2.8.2.9.2. punkts) Īpašais gadījums – Horvātija (“T1”) Ekspluatācijas vajadzībām esošajā 3 kV līdzstrāvas sistēmas tīklā elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 1 450 mm, kā attēlots EN 50367:2020+A1:2022 B.3. pielikuma B1. attēlā (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). Īpašais gadījums – Somija (“T1”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo tīklu, pantogrāfa galvas platums nepārsniedz 0,422 metrus. Īpašais gadījums – Francija (“T2”) Ekspluatācijas vajadzībām esošajā tīklā, jo īpaši līnijās ar kontakttīkla sistēmu, kas savietojama vienīgi ar šauru pantogrāfu, un ekspluatācijai Francijā un Šveicē, elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 1 450 mm, kā attēlots EN 50367:2020+A1:2022 B.3. pielikuma B.1. attēlā (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). Īpašais gadījums – Itālija (“T0”) Ekspluatācijas vajadzībām esošajā 3 kV līdzstrāvas un 25 kV maiņstrāvas HST sistēmas tīklā (un papildus Šveicē 15 kV maiņstrāvas sistēmas tīklā) elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 1 450 mm, kā attēlots EN 50367: 2020+A1:2022 B.3. pielikuma B.1. attēlā (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). Īpašais gadījums – Portugāle (“T0”) Ekspluatācijas vajadzībām esošajā 25 kV 50 Hz sistēmas tīklā elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 1 450 mm, kā attēlots EN 50367:2020+A1:2022 B.3. pielikuma B.1. attēlā (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). Ekspluatācijas vajadzībām esošajā 1,5 kV līdzstrāvas sistēmas tīklā elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 2 180 mm, kā attēlots šim nolūkam paziņotajos valsts noteikumos (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). Īpašais gadījums – Slovēnija (“T0”) Ekspluatācijas vajadzībām esošajā 3 kV līdzstrāvas sistēmas tīklā elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 1 450 mm, kā attēlots EN 50367:2020+A1:2022 B.3. pielikuma B.1. attēlā (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). Īpašais gadījums – Zviedrija (“T0”) Ekspluatācijas vajadzībām esošajā tīklā elektrovilces vienības ir atļauts aprīkot ar pantogrāfu, kura galvas ģeometrijas garums ir 1 800 mm, kā attēlots EN 50367:2020+A1:2022 B.3. pielikuma B.5. attēlā (kā alternatīva 4.2.8.2.9.2. punkta prasībai). 7.3.2.15. Ieliktņu materiāls (4.2.8.2.9.4.2. punkts) Īpašais gadījums – Francija (“P”) Metāla masas daļu grafīta ieliktņos ir atļauts paaugstināt līdz 60 svara procentiem, ja tos izmanto 1 500 V līdzstrāvas līnijās. 7.3.2.16. Pantogrāfa kontaktspēks un dinamikas parametri (4.2.8.2.9.6. punkts) Īpašais gadījums – Francija (“T2”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo tīklu, elektrovilces vienības, ko paredzēts ekspluatēt 1,5 kV līdzstrāvas līnijās, papildus 4.2.8.2.9.6. punkta prasībai validē, ņemot vērā vidējo kontaktspēku šādā diapazonā:
Atbilstības novērtēšanas procedūrā (modelēšana un/vai tests saskaņā ar 6.1.3.7. un 6.2.3.20. punktu) ņem vērā šādus vides apstākļus:
Īpašais gadījums – Zviedrija (“T2”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo tīklu Zviedrijā, pantogrāfa statiskais kontaktspēks atbilst prasībām EN 50367:2020+A1:2022 B pielikuma B.3. tabulas slejā SE (55 N). Savietojamību ar šīm prasībām izklāsta ritekļa tehniskajā dokumentācijā. Īpašais gadījums – Lamanša tunelis (“P”) Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošajām līnijām, verifikācijā savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī (5.3.10. un 6.1.3.7. punkts) pārbauda pantogrāfa spēju noņemt strāvu kontaktvadu augstuma papildu diapazonā no 5 920 līdz 6 020 mm. 7.3.2.17. Neizmanto 7.3.2.18. Neizmanto 7.3.2.19. Neizmanto 7.3.2.20. Ugunsdrošība un evakuācija (4.2.10. punkts) Īpašais gadījums – Itālija (“T0”) Tālāk sīki izklāstītas papildu specifikācijas vienībām, ko paredzēts ekspluatēt esošajos Itālijas tuneļos. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmas (4.2.10.3.2. un 6.2.3.23. punkts) Papildus 6.2.3.23. punktā noteiktajām zonām ugunsgrēka atklāšanas sistēmas uzstāda visās pasažieru un personāla zonās. Ugunsgrēka ierobežošanas un kontroles sistēmas pasažieru ritošajā sastāvā (4.2.10.3.4. punkts) Papildus 4.2.10.3.4. punktā noteiktajām prasībām A un B kategorijas pasažieru ritošā sastāva vienības aprīko ar aktīvām ugunsgrēka ierobežošanas un kontroles sistēmām. Ugunsgrēka ierobežošanas un kontroles sistēmas novērtē saskaņā ar paziņotajiem valsts noteikumiem par automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām. Papildus 4.2.10.3.4. punktā noteiktajām prasībām A un B kategorijas pasažieru ritošā sastāva vienības aprīko ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām visās tehniskajās zonās. Kravas lokomotīves un kravas pašgājējas vienības – uguns izplatīšanās aizsardzības pasākumi (4.2.10.3.5. punkts) un kustības spēja (4.2.10.4.4. punkts) Papildus 4.2.10.3.5. punktā noteiktajām prasībām kravas lokomotīves un kravas pašgājējas vienības aprīko ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām visās tehniskajās zonās. Papildus 4.2.10.4.4. punktā noteiktajām prasībām kravas lokomotīvju un kravas pašgājēju vienību kustības spēja atbilst B kategorijas pasažieru ritošā sastāva kustības spējai. Pārskatīšanas klauzula Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. jūlijam dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšminēto papildu specifikāciju iespējamajām alternatīvām nolūkā novērst vai ievērojami mazināt ierobežojumus, ko ritošajam sastāvam rada tuneļu neatbilstība SITS. 7.3.2.21. Kustības spēja (4.2.10.4.4. punkts) un ugunsgrēka ierobežošanas un kontroles sistēma (4.2.10.3.4. punkts) Īpašais gadījums – Lamanša tunelis (“P”) Ņemot vērā Lamanša tuneļa garumu, ekspluatācijai šajā tunelī paredz B kategorijas pasažieru ritošo sastāvu. Tā kā tunelī nav ugunsdzēsības punktu ar drošu zonu (skatīt SRT SITS 4.2.1.7. punktu), piemēro tālāk norādīto šīs SITS punktu grozījumus.
7.3.2.22. Tualešu iztukšošanas saskarne (4.2.11.3. punkts) Īpašais gadījums – Somija (“P”) Kā alternatīvu vai papildus 4.2.11.3. punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujams uzstādīt ar Somijas dzelzceļa tīkla lauka iekārtām savietojamus tualešu iztukšošanas sistēmu un sanitāro iekārtu tvertņu skalošanas savienojumus, kuri atbilst AI1. attēlam. AI1. attēls Tualetes tvertnes iztukšošanas sistēmas savienojumi
Ātrdarbīgs savienotājs SFS 4428, A daļas savienotājs, izmērs DN80. Materiāls: skābesizturīgs nerūsošais tērauds. Blīvējums skaitītāja un savienotāja pusē. Konkrēta definīcija dota standartā SFS 4428. 7.3.2.23. Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne (4.2.11.5. punkts) Īpašais gadījums – Somija (“P”) Kā alternatīvu vai papildus 4.2.11.5. punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujams uzstādīt ar Somijas dzelzceļa tīkla lauka iekārtām savietojamus ūdens uzpildīšanas savienojumus, kuri atbilst AII1. attēlam. AII1. attēls Ūdens uzpildīšanas savienojumi
Tips: ugunsdzēsības C savienotājs NCU1. Materiāls: misiņš vai alumīnijs. Konkrēta definīcija dota standartā SFS 3802 (blīvējumu nosaka katrs savienotāja ražotājs). Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Kā alternatīvu vai papildus 4.2.11.5. punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujams uzstādīt iemavas tipa ūdens uzpildīšanas saskarni. Šai iemavas tipa ūdens uzpildīšanas saskarnei jāatbilst šim nolūkam paziņoto valsts tehnisko noteikumu prasībām. 7.3.2.24. Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai (4.2.11.6. punkts) Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Stāvēšanai novietotu vilcienu elektroenerģijas padeves stacionārajām iekārtām jāatbilst šim nolūkam paziņoto valsts tehnisko noteikumu prasībām. 7.3.2.25. Degvielas uzpildes aprīkojums (4.2.11.7. punkts) Īpašais gadījums – Somija (“P”) Lai Somijas tīklā varētu uzpildīt degvielu, degvielas tvertnes vienībās ar dīzeļdegvielas uzpildīšanas saskarni jāaprīko ar pārplūdes novēršanas ierīci atbilstīgi standartiem SFS 5684 un SFS 5685. Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju (“P”) Degvielas uzpildes saskarnei jāatbilst šim nolūkam paziņoto valsts tehnisko noteikumu prasībām. 7.3.2.26. Trešo valstu ritošais sastāvs (vispārīgi noteikumi) Īpašais gadījums – Somija (“P”) Trešo valstu ritošajam sastāvam, ko paredzēts ekspluatēt uz Somijas 1 524 mm platuma sliežu ceļiem satiksmei starp Somijas un trešo valstu 1 520 mm platuma sliežu ceļiem, šajā SITS noteikto prasību vietā atļauts piemērot valsts tehniskos noteikumus. 7.3.2.27. Neizmanto”; |
163) |
pielikuma 7.4. punktu aizstāj ar šādu: “7.4. Īpaši vides apstākļi Īpaši apstākļi – Austrija Austrijā ziemas apstākļos tiek piešķirta neierobežota piekļuve tīklam, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:
Īpaši apstākļi – Bulgārija Bulgārijā ziemas apstākļos tiek piešķirta neierobežota piekļuve tīklam, ja ir atbilstība šādam nosacījumam:
Īpaši apstākļi – Horvātija Horvātijā ziemas apstākļos tiek piešķirta neierobežota piekļuve tīklam, ja ir atbilstība šādam nosacījumam:
Īpaši apstākļi – Igaunija, Latvija un Lietuva Lai ziemas apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tīklam, jāpierāda, ka ritošais sastāvs atbilst šādām prasībām:
Īpaši apstākļi – Somija Lai ziemas apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Somijas tīklam, jāpierāda, ka ritošais sastāvs atbilst šādām prasībām:
Īpaši apstākļi – Francija Francijā ziemas apstākļos tiek piešķirta neierobežota piekļuve tīklam, ja ir atbilstība šādam nosacījumam:
Īpaši apstākļi – Vācija Vācijā ziemas apstākļos tiek piešķirta neierobežota piekļuve tīklam, ja ir atbilstība šādam nosacījumam:
Īpaši apstākļi – Grieķija Lai vasaras apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Grieķijas tīklam, izraudzīta 4.2.6.1.1. punktā noteiktā temperatūras zona T3. Grieķijā ziemas apstākļos tiek piešķirta neierobežota piekļuve tīklam, ja ir atbilstība šādam nosacījumam:
Īpaši apstākļi – Portugāle Neierobežota piekļuve Portugāles tīklam, ja:
Īpaši apstākļi – Spānija Lai vasaras apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Spānijas tīklam, izraudzīta 4.2.6.1.1. punktā noteiktā temperatūras zona T3. Īpaši apstākļi – Zviedrija Lai ziemas apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Zviedrijas tīklam, jāpierāda, ka ritošais sastāvs atbilst šādām prasībām:
|
164) |
pielikuma 7.5. punktu aizstāj ar šādu: “7.5. Aspekti, kas jāņem vērā pārskatīšanas procesā vai citās Aģentūras darbībās Šīs SITS izstrādāšanas procesa laikā veiktajā analīzē ir konstatēti konkrēti aspekti, kas tiek uzskatīti par svarīgiem ES dzelzceļu sistēmas turpmākai attīstībai. Šos aspektus iedala trijās grupās:
Šie aspekti norādīti tālāk un klasificēti atbilstīgi iedalījumam šīs SITS 4.2. punktā. 7.5.1. Ar šajā SITS noteiktu pamatparametru saistīti aspekti 7.5.1.1. Asslodzes parametrs (4.2.3.2.1. punkts) Šis pamatparametrs attiecas uz infrastruktūras un ritošā sastāva saskarni saistībā ar vertikālo slodzi. Ir jāturpina maršruta savietojamības pārbaudes turpmāka izstrāde attiecībā uz statisko un dinamisko savietojamību. Attiecībā uz dinamisko savietojamību vēl nav pieejama neviena ritošā sastāva saskaņota klasifikācijas metode, kas ietvertu prasības saistībā ar ātrgaitas slodzes modeļa (HSLM) savietojamību:
7.5.1.2. Neizmanto 7.5.1.3. Aerodinamiskā ietekme uz balastētiem sliežu ceļiem (4.2.6.2.5. punkts) Prasības, kas attiecas uz aerodinamisko ietekmi uz balastētiem sliežu ceļiem, ir noteiktas vienībām, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 250 km/h. Tā kā, ņemot vērā pašreizējo stāvokli, nav iespējams noteikt saskaņotas prasības vai novērtēšanas metodiku, SITS ļauj piemērot valsts noteikumus. Šis noteikums būs jāpārskata, lai ņemtu vērā tālāk minēto:
7.5.2. Ar šajā SITS noteiktu pamatparametru nesaistīti, bet izpētes projektos iekļauti aspekti 7.5.2.1. Neizmanto 7.5.2.2. Turpmākas darbības, kuras saistītas ar nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu ritekļa tipa atļauju un/vai atļauju laišanai tirgū, kura neaprobežojas tikai ar konkrētu izmantošanas telpu Lai veicinātu lokomotīvju un pasažieru vagonu brīvu apriti, nosacījumi, kas jāizpilda, lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū, kura neaprobežojas tikai ar konkrētu izmantošanas telpu, ir noteikti 7.1.1.5. punktā. Šie noteikumi būtu jāpapildina ar saskaņotām traucējumu strāvu un magnētisko lauku robežvērtībām vienības līmenī, kuras noteiktas vai nu kā procentuālā daļa no vērtības, kas noteikta ietekmējošajai vienībai, vai kā absolūtas robežvērtības. Šīs saskaņotās robežvērtības tiks noteiktas, pamatojoties uz īpašajiem gadījumiem vai tehniskajiem dokumentiem, kas minēti CCS SITS 13. pantā, un uz gaidāmo standartu EN 50728, ko paredzēts publicēt 2024. gadā. Specifikācija saskarnēm starp vispārējai ekspluatācijai paredzētiem vagoniem būtu sīkāk jāizklāsta 7.1.1.5.2. punktā, lai veicinātu šo vagonu (jaunu un esošu vagonu) savstarpējo aizstājamību. 7.5.2.3. Ritošā sastāva aprīkošana ar velosipēdiem paredzētām vietām – Pasažieru tiesību regulas ietekme Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/782 (*19) 6. panta 4. punktā noteiktas prasības ritošā sastāva aprīkošanai ar velosipēdiem paredzētām vietām. Velosipēdiem paredzētas vietas ir jāievieš šādos gadījumos:
Saskaņā ar 7.1.2.2. punkta 1. apakšpunktā noteikto principu būtiska modernizācija, kas ietekmē citas daļas un pamatparametrus, nevis pasažieru zonas plānojumu un iekārtojumu, var neietvert ritošā sastāva aprīkošanu ar velosipēdiem paredzētām vietām. (*19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp.).”;" |
165) |
papildinājumus groza šādi:
|
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).”;
(*2) Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.).
(*3) Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).”;
(*4) Komisijas Regula (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.).
(*5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1614 (2018. gada 25. oktobris), ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK (C(2018) 6929) (OV L 268, 26.10.2018., 53. lpp.)”;
(*6) Komisijas Regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.).”;
(*7) Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.).
(*8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;
(*9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1695 (2023. gada 10. augusts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2016/919 (OV L 222, 8.9.2023., 380. lpp.).”;
(*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).
(*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).
(*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/11/EK (2006. gada 15. februāris) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (OV L 64, 4.3.2006., 52. lpp.).”;
(*13) Komisijas Regula (ES) Nr. 1303/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.).”;
(*14) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.).
(*15) Komisijas Ieteikums 2011/622/ES (2011. gada 20. septembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 243, 21.9.2011., 23. lpp.).”;
(*16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/545 (2018. gada 4. aprīlis), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.).”;
(*17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1302/2014 un (ES) 2016/919 groza attiecībā uz izmantošanas telpas paplašināšanu un pārejas periodu pagarināšanu (OV L 73, 10.3.2020, 6. lpp.).
(*18) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/779 (2019. gada 16. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011 (OV L 139I, 27.5.2019., 360. lpp.).”;
(*19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp.).”;”
(1) CA1, CA2 vai CH moduli var izmantot vienīgi tādu produktu gadījumā, kas ražoti saskaņā ar projektu, kas izstrādāts un jau izmantots produktu laišanai tirgū pirms šiem produktiem piemērojamo attiecīgo SITS stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka ražotājs paziņotajai iestādei pierāda, ka attiecībā uz iepriekšējiem lietojumiem veikta projekta pārskatīšana un tipa pārbaude līdzvērtīgos apstākļos un ka tā atbilst šajā SITS noteiktajām prasībām; šādi pierādījumi jādokumentē, un tos uzskata par tāda paša līmeņa pierādījumu kā CB modulis vai projekta pārbaude atbilstīgi CH1 modulim.
(2) Vārds “Pārbaudīt” nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējs piemēros riska novērtēšanas CSM I pielikumu, lai pierādītu, ka izmainītā ritekļa drošības līmenis ir līdzvērtīgs vai augstāks. Šo pierādījumu neatkarīgi novērtē novērtēšanas iestāde, kas definēta riska novērtēšanas CSM. Ja šī iestāde secina, ka jaunais drošības novērtējums liecina par zemāku drošības līmeni, vai ja rezultāts nav skaidrs, pieteikuma iesniedzējs pieprasa atļauju ritekļa laišanai tirgū.
(3) Uzskata, ka ritošais sastāvs, kas atbilst vienam no turpmāk norādītajiem nosacījumiem, ir savietojams ar visiem sliežu ieslīpumiem:
— |
saskaņā ar J-1. papildinājuma [9.] vai [73.] rindā minēto specifikāciju novērtēts ritošais sastāvs, |
— |
saskaņā ar J-1. papildinājuma [63.] rindā minēto specifikāciju (grozīta vai negrozīta ar ERA/TD/2012-17/INT) vai saskaņā ar J-1. papildinājuma [64.] rindā minēto specifikāciju novērtēts ritošais sastāvs, kam novērtēšanas rezultātā nav noteikts ierobežojums, kas paredz tikai vienu sliežu ieslīpumu, |
— |
saskaņā ar J-1. papildinājuma [63.] rindā minēto specifikāciju (grozīta vai negrozīta ar ERA/TD/2012-17/INT) vai saskaņā ar J-1. papildinājuma [64.] rindā minēto specifikāciju novērtēts ritošais sastāvs, kam novērtēšanas rezultātā nav noteikts ierobežojums, kas paredz tikai vienu sliežu ieslīpumu, un jauns riteņa un sliedes saķeres testēšanas apstākļu novērtējums, kas pamatojas uz īstiem riteņu un sliežu profiliem un izmērītu sliežu ceļa platumu, pierāda atbilstību J-1. papildinājuma [9.] rindā minētās specifikācijas prasībām par riteņa un sliedes saķeres apstākļiem. |
(4) Trīsasu ratiņu iekšējiem riteņiem ir pieļaujams izmērs 21 mm.
VI PIELIKUMS
“PIELIKUMS
Satura radītājs
1. |
IEVADS | 308 |
1.1. |
Tehniskā darbības joma | 308 |
1.1.1. |
Darbības joma, kas attiecas uz ritošo sastāvu | 308 |
1.1.2. |
Darbības joma, kas attiecas uz ekspluatācijas aspektiem | 308 |
1.2. |
Ģeogrāfiskā darbības joma | 308 |
2. |
APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA | 308 |
3. |
PAMATPRASĪBAS | 309 |
4. |
APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS | 309 |
4.1. |
Ievads | 309 |
4.2. |
Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas | 309 |
4.2.1. |
Stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtības | 310 |
4.2.2. |
Iedarbināšanas trokšņa robežvērtības | 310 |
4.2.3. |
Garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības | 311 |
4.2.4. |
Robežvērtības attiecībā uz troksni mašīnista kabīnē | 311 |
4.3. |
Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas | 312 |
4.4. |
Ekspluatācijas noteikumi | 312 |
4.4.1. |
Īpaši noteikumi par kravas vagonu ekspluatāciju klusākos ceļos traucētā ekspluatācijas režīmā | 312 |
4.4.2. |
Īpaši noteikumi par kravas vagonu ekspluatāciju klusākos ceļos infrastruktūras darbu un kravas vagonu tehniskās apkopes gadījumā | 312 |
4.5. |
Tehniskās apkopes noteikumi | 312 |
4.6. |
Profesionālā kvalifikācija | 312 |
4.7. |
Drošības un veselības aizsardzības nosacījumi | 312 |
5. |
SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI | 312 |
5.1. |
Vispārīga informācija | 312 |
5.2. |
Savstarpējas izmantojamības komponentu specifikācijas | 312 |
5.2.1. |
Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements | 312 |
6. |
ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA UN EK VERIFICĒŠANA | 313 |
6.1. |
Savstarpējas izmantojamības komponenti | 313 |
6.1.1. |
Moduļi | 313 |
6.1.2. |
Atbilstības novērtēšanas procedūras | 313 |
6.2. |
Ritošā sastāva apakšsistēma attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni | 313 |
6.2.1. |
Moduļi | 313 |
6.2.2. |
EK verificēšanas procedūras | 314 |
6.2.3. |
Vienkāršotā vērtēšana | 316 |
7. |
ĪSTENOŠANA | 317 |
7.1. |
Šīs SITS piemērošana jaunām apakšsistēmām | 317 |
7.2. |
Šīs SITS piemērošana esošajām apakšsistēmām | 317 |
7.2.1. |
Noteikumi ekspluatācijā esoša ritošā sastāva vai esoša ritošā sastāva tipa izmaiņu gadījumā | 317 |
7.2.2. |
Papildu noteikumi šīs SITS piemērošanai esošajiem kravas vagoniem | 318 |
7.3. |
Īpašie gadījumi | 318 |
7.3.1. |
Ievads | 318 |
7.3.2. |
Īpašo gadījumu uzskaitījums | 318 |
7.4. |
Īpaši īstenošanas noteikumi | 319 |
7.4.1. |
Īpaši īstenošanas noteikumi šīs SITS piemērošanai esošajiem kravas vagoniem (7.2.2. punkts) | 319 |
7.4.2. |
Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos (7.2.2.2. punkts) | 319 |
Papildinājumi | 234 |
1. IEVADS
Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) katrai apakšsistēmai (vai tās daļai) nosaka specifikāciju saskaņošanas optimālo līmeni nolūkā nodrošināt dzelzceļa sistēmas drošumu un savstarpējo izmantojamību, sekmēt, pilnveidot un attīstīt dzelzceļa transporta pakalpojumus visā Savienībā un ar trešām valstīm un veicināt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveides pabeigšanu un iekšējā tirgus pakāpenisku īstenošanu. SITS specifikācijām jāatbilst pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā.
Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā SITS noteikts saskaņošanas optimālais līmenis 1.1. punktā definētās ritošā sastāva apakšsistēmas specifikācijām, kuru mērķis ir ierobežot trokšņa emisiju Savienības dzelzceļa sistēmā.
1.1. Tehniskā darbības joma
1.1.1. Darbības joma, kas attiecas uz ritošo sastāvu
Šo SITS piemēro visam ritošajam sastāvam, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1302/2014 (“ LOC&PAS SITS”) pielikuma un Regulas (ES) Nr. 321/2013 (“ WAG SITS”) pielikuma darbības jomā.
1.1.2. Darbības joma, kas attiecas uz ekspluatācijas aspektiem
Kopā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 (1) (“ OPE SITS”) pielikumu šo SITS piemēro to kravas vagonu ekspluatācijai, kurus izmanto dzelzceļa infrastruktūrā, kas norādīta kā “klusāki ceļi”.
1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma
Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma atbilst darbības jomai, kas attiecīgajam ritošajam sastāvam definēta LOC&PAS SITS 1.2. punktā un WAG SITS 1.2. punktā.
2. APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA
“Vienība” ir ritošais sastāvs, kam piemēro šo SITS un tādējādi arī EK verificēšanas procedūru. LOC&PAS SITS 2. nodaļā un WAG SITS 2. nodaļā aprakstīts, no kā var sastāvēt vienība.
Šīs SITS prasības piemēro šādām ritošā sastāva kategorijām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. sadaļā:
a) |
lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, tostarp dīzeļlokomotīves vai elektrolokomotīves, pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni un pasažieru vagoni. Šī kategorija ir sīkāk definēta LOC&PAS SITS 2. nodaļā, un šajā SITS šīs kategorijas vienības sauc par lokomotīvēm, elektrovilcieniem (EV), dīzeļvilcieniem (DV) un pasažieru vagoniem; |
b) |
kravas vagoni, tostarp visam tīklam paredzētie zemās grīdas ritekļi un kravas automobiļu pārvadāšanai paredzētie ritekļi, Šī kategorija ir sīkāk definēta WAG SITS 2. nodaļā, un šajā SITS šīs kategorijas vienības sauc par kravas vagoniem; |
c) |
specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas. Šī kategorija ir sīkāk definēta LOC&PAS SITS 2. nodaļā. |
3. PAMATPRASĪBAS
Visi šajā SITS noteiktie pamatparametri sasaistīti ar vismaz vienu no Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteiktajām pamatprasībām. 1. tabulā norādīts iedalījums.
1. tabula
Pamatparametri un to saikne ar pamatprasībām
Punkts |
Pamatparametrs |
Pamatprasības |
|||||
Drošība |
Drošums un darbgatavība |
Veselība |
Vides aizsardzība |
Tehniskā savietojamība |
Pieejamība |
||
4.2.1. |
Stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtības |
|
|
|
1.4.4. |
|
|
4.2.2. |
Iedarbināšanas trokšņa robežvērtības |
|
|
|
1.4.4. |
|
|
4.2.3 |
Garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības |
|
|
|
1.4.4. |
|
|
4.2.4. |
Robežvērtības attiecībā uz troksni mašīnista kabīnē |
|
|
|
1.4.4. |
|
|
4. APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS
4.1. Ievads
Šajā nodaļā noteikts saskaņošanas optimālais līmenis saistībā ar ritošā sastāva apakšsistēmas specifikācijām, kuru mērķis ir ierobežot trokšņa emisiju Savienības dzelzceļa sistēmā un panākt savstarpējo izmantojamību.
4.2. Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas
Turpmāk norādītie parametri ir atzīti par savstarpējai izmantojamībai kritiski svarīgiem parametriem (pamatparametriem):
a) |
“stāvoša ritekļa troksnis”; |
b) |
“iedarbināšanas troksnis”; |
c) |
“garāmbraukšanas troksnis”; |
d) |
“troksnis mašīnista kabīnē”. |
Atbilstīgās funkcionālās un tehniskās specifikācijas sadalījumā pa dažādām ritošā sastāva kategorijām ir noteiktas šajā punktā. Gadījumā, kad vienības aprīkotas gan ar dīzeļdzinēju, gan ar elektrodzinēju, attiecīgās robežvērtības jāievēro visos normālos darbības režīmos. Ja kādā no šiem darbības režīmiem paredzēts dīzeļdzinēju un elektrodzinēju izmantot vienlaikus, piemēro mazāk ierobežojošo robežvērtību. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu un 2. panta 13. punktu var paredzēt noteikumus īpašiem gadījumiem. Šie noteikumi norādīti 7.3. punktā.
Šajā punktā izklāstīto prasību novērtēšanas procedūras noteiktas norādītajos 6. nodaļas punktos.
4.2.1. Stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtības
Šādu skaņas spiediena līmeņu robežvērtības attiecībā uz stāvoša ritekļa troksni, ja riteklis ir normālā stāvoklī, sadalījumā pa ritošā sastāva apakšsistēmas kategorijām ir noteiktas 2. tabulā:
a) |
vienības A–izsvērtais ekvivalentais nepārtrauktais skaņas spiediena līmenis (LpAeq,T[unit]); |
b) |
A–izsvērtais ekvivalentais nepārtrauktais skaņas spiediena līmenis tuvākajā mērījumu pozīcijā i attiecībā uz galveno gaisa kompresoru (Li pAeq,T); |
c) |
AF–izsvērtais skaņas spiediena līmenis tuvākajā mērījumu pozīcijā i attiecībā uz gaisa sausinātāja izplūdes vārsta impulstroksni (Li pAFmax). |
Robežvērtības noteiktas 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas un 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa.
2. tabula
Stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtības
Ritošā sastāva apakšsistēmas kategorija |
LpAeq,T[unit] [dB] |
Li pAeq,T [dB] |
Li pAFmax [dB] |
Elektrolokomotīves un specializētie ritekļi ar elektrovilci |
70 |
75 |
85 |
Dīzeļlokomotīves un specializētie ritekļi ar dīzeļvilci |
71 |
78 |
|
Elektrovilcieni |
65 |
68 |
|
Dīzeļvilcieni |
72 |
76 |
|
Pasažieru vagoni |
64 |
68 |
|
Kravas vagoni |
65 |
neattiecas |
neattiecas |
Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.1. punktā.
4.2.2. Iedarbināšanas trokšņa robežvērtības
AF–izsvērtā maksimālā skaņas spiediena līmeņa (LpAF,max) robežvērtības attiecībā uz iedarbināšanas troksni sadalījumā pa ritošā sastāva apakšsistēmas kategorijām ir noteiktas 3. tabulā. Robežvērtības noteiktas 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas un 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa.
3. tabula
Iedarbināšanas trokšņa robežvērtības
Ritošā sastāva apakšsistēmas kategorija |
LpAF,max [dB] |
Elektrolokomotīves ar kopējo vilces jaudu P < 4 500 kW |
81 |
Elektrolokomotīves ar kopējo vilces jaudu P ≥ 4 500 kW Specializētie ritekļi ar elektrovilci |
84 |
Dīzeļlokomotīves ar P < 2 000 kW uz dzinēja izejas piedziņas vārpstas |
85 |
Dīzeļlokomotīves ar P ≥ 2 000 kW uz dzinēja izejas piedziņas vārpstas Specializētie ritekļi ar dīzeļvilci |
87 |
EV ar maksimālo ātrumu vmax < 250 km/h |
80 |
EV ar maksimālo ātrumu vmax ≥ 250 km/h |
83 |
DV ar P < 560 kW/dzinējs uz dzinēja izejas piedziņas vārpstas |
82 |
DV ar P ≥ 560 kW/dzinējs uz dzinēja izejas piedziņas vārpstas |
83 |
Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.2. punktā.
4.2.3. Garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības
A–izsvērtā ekvivalentā nepārtrauktā skaņas spiediena līmeņa robežvērtības, ja ātrums ir 80 km/h (LpAeq,Tp,(80 km/h)) un attiecīgā gadījumā 250km/h (LpAeq,Tp,(250 km/h)), attiecībā uz garāmbraukšanas troksni sadalījumā pa ritošā sastāva apakšsistēmas kategorijām ir noteiktas 4. tabulā. Robežvērtības noteiktas 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas un 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa.
Ja ātrums ir 250 km/h vai lielāks, veic arī mērījumus “papildu mērījumu pozīcijā” 3,5 m augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa saskaņā ar B papildinājuma [1]. rindā norādīto specifikāciju un tos novērtē, salīdzinot ar 4. tabulā norādītajām piemērojamajām robežvērtībām.
4. tabula
Garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības
Ritošā sastāva apakšsistēmas kategorija |
LpAeq,Tp (80 km/h) [dB] |
LpAeq,Tp (250 km/h) [dB] |
Elektrolokomotīves un specializētie ritekļi ar elektrovilci |
84 |
99 |
Dīzeļlokomotīves un specializētie ritekļi ar dīzeļvilci |
85 |
neattiecas |
Elektrovilcieni |
80 |
95 |
Dīzeļvilcieni |
81 |
96 |
Pasažieru vagoni |
79 |
neattiecas |
Kravas vagoni (APL normalizētā vērtība = 0,225) (2) |
83 |
neattiecas |
Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.3. punktā.
4.2.3.a Riteņu velšanās loka bremžu berzes elementi
Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements (t. i., bremžu klucis) ietekmē garāmbraukšanas troksni, bremzēšanas laikā radot berzi pret riteņu velšanās lokiem,
Kravas vagonu bremžu kluču atbilstības pierādīšana ir aprakstīta šīs SITS 6.1.2.1. punktā. Vienības bremžu kluču atbilstība minētajam punktam neatbrīvo novērtējamo vienību no 4.2.3. punktā noteikto prasību izpildes un 6.2.2.3. punktā noteiktās atbilstības pierādīšanas.
4.2.4. Robežvērtības attiecībā uz troksni mašīnista kabīnē
A–izsvērtā ekvivalentā nepārtrauktā skaņas spiediena līmeņa (LpAeq,T) robežvērtības attiecībā uz troksni elektrolokomotīvju un dīzeļlokomotīvju, EV, DV un ar kabīni aprīkotu pasažieru vagonu mašīnista kabīnē ir noteiktas 5. tabulā. Robežvērtības ir noteiktas mašīnista auss tuvumā.
Šīs robežvērtības nav obligātas specializētajiem ritekļiem. Taču 6.2.2.4. punktā norādītā atbilstības pierādīšana tiek veikta un iegūtās vērtības tiek fiksētas tehniskajā dokumentācijā.
5. tabula
Robežvērtības attiecībā uz troksni mašīnista kabīnē
Troksnis mašīnista kabīnē |
LpAeq,T [dB] |
Stāvēšanas laikā, skanot signāltaurei |
95 |
Braucot ar maksimālo ātrumu vmax, ja vmax < 250 km/h |
78 |
Braucot ar maksimālo ātrumu vmax, ja 250 km/h ≤ vmax < 350 km/h |
80 |
Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.4. punktā.
4.3. Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas
Šai SITS ir šādas saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu.
Saskarne ar apakšsistēmām, kas minētas šā pielikuma 2. nodaļas a) un c) punktā (apskatītas LOC&PAS SITS), attiecībā uz:
— |
stāvoša ritekļa troksni, |
— |
iedarbināšanas troksni (neattiecas uz pasažieru vagoniem), |
— |
garāmbraukšanas troksni, |
— |
troksni mašīnista kabīnē attiecīgā gadījumā. |
Saskarne ar apakšsistēmām, kas minētas šā pielikuma 2. nodaļas b) punktā (apskatītas WAG SITS), attiecībā uz:
— |
garāmbraukšanas troksni, |
— |
stāvoša ritekļa troksni. |
Šai SITS ir šāda saskarne ar OPE SITS attiecībā uz:
— |
garāmbraukšanas troksni. |
4.4. Ekspluatācijas noteikumi
Prasības attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmas ekspluatācijas noteikumiem ir izklāstītas LOC&PAS SITS 4.4. punktā un WAG SITS 4.4. punktā.
4.4.1. Īpaši noteikumi par kravas vagonu ekspluatāciju klusākos ceļos traucētā ekspluatācijas režīmā
OPE SITS 4.2.3.6.3. punktā norādītie bojājumsituācijas pasākumi ietver šā pielikuma 7.2.2.2. punktam neatbilstīgu kravas vagonu ekspluatāciju uz klusākiem ceļiem.
Šo pasākumu var piemērot, lai novērstu jaudas ierobežojumus vai ekspluatācijas ierobežojumus, ko izraisa ritošā sastāva atteices, ekstremāli laikapstākļi, avārijas vai incidenti un infrastruktūras atteices.
4.4.2. Īpaši noteikumi par kravas vagonu ekspluatāciju klusākos ceļos infrastruktūras darbu un kravas vagonu tehniskās apkopes gadījumā
Šā pielikuma 7.2.2.2. punktam neatbilstīgu kravas vagonu ekspluatācija klusākos ceļos ir iespējama kravas vagonu tehniskās apkopes darbību gadījumā, ja tehniskās apkopes darbnīcai var piekļūt tikai pa klusāku ceļu.
Šā pielikuma 4.4.1. punktā noteiktie bojājumsituācijas pasākumi piemērojami infrastruktūras darbu gadījumā, ja klusāks ceļš ir vienīgā piemērotā alternatīva.
4.5. Tehniskās apkopes noteikumi
Prasības attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmas tehniskās apkopes noteikumiem ir izklāstītas LOC&PAS SITS 4.5. punktā un WAG SITS 4.5. punktā.
4.6. Profesionālā kvalifikācija
Neattiecas.
4.7. Drošības un veselības aizsardzības nosacījumi
Skatīt 6. pantu.
5. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI
5.1. Vispārīga informācija
Savstarpējas izmantojamības komponenti, kas definēti Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 7. punktā, ir uzskaitīti šā pielikuma 5.2. punktā līdz ar atsauci uz attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas šā pielikuma 4.2. punktā.
5.2. Savstarpējas izmantojamības komponentu specifikācijas
5.2.1. Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements
Šis savstarpējas izmantojamības komponents attiecas tikai uz apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”.
Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements atbilst 4.2.3.a punktā noteiktajām prasībām. Šīs prasības novērtējamas komponenta līmenī.
6. ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA UN EK VERIFICĒŠANA
6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti
6.1.1. Moduļi
Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar 5.a tabulā norādīto(-ajiem) moduli(-ļiem).
5.a tabula
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi
CB modulis |
EK tipa pārbaude |
CD modulis |
Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā |
CF modulis |
Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu |
CH1 modulis |
Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi |
Šie moduļi sīki izklāstīti Lēmumā 2010/713/ES.
6.1.2. Atbilstības novērtēšanas procedūras
Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, komponenta “Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements” novērtēšanai izvēlas vienu no tālāk minētajiem moduļiem vai moduļu kombinācijām.
— |
CB+CD, |
— |
CB+CF, |
— |
CH1. |
Piemērojot izvēlēto moduli vai moduļu kombināciju, novērtē savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību 4.2. punktā noteiktajām prasībām. Turpmākajos punktos norādītas papildu prasības konkrētu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanai, ja tādas ir nepieciešamas.
6.1.2.1. Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements kravas vagoniem
Riteņu velšanās loka bremžu berzes elements kravas vagoniem atbilst F papildinājumā noteiktajām prasībām.
Līdz G papildinājumā noteiktā pārejas perioda beigām G papildinājumā uzskaitītie riteņu velšanās loka bremžu berzes elementu tipi bez testēšanas tiek uzskatīti par atbilstīgiem F papildinājumā noteiktajām prasībām.
6.2. Ritošā sastāva apakšsistēma attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni
6.2.1. Moduļi
EK verificēšanu veic saskaņā ar 6. tabulā norādīto(-ajiem) moduli(-ļiem).
6. tabula
Apakšsistēmu EK verificēšanas moduļi
SB |
EK tipa pārbaude |
SD |
EK verificēšana, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā |
SF |
EK verificēšana, pamatojoties uz produkta verificēšanu |
SH1. |
EK verificēšana, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi |
Šie moduļi sīki izklāstīti Lēmumā 2010/713/ES.
6.2.2. EK verificēšanas procedūras
Apakšsistēmas EK verificēšanai pieteikuma iesniedzējs izvēlas vienu no turpmāk norādītajām novērtēšanas procedūrām, kas sastāv no viena moduļa vai vairākiem moduļiem:
— |
(SB+SD), |
— |
(SB+SF), |
— |
(SH1). |
Piemērojot izvēlēto moduli vai moduļu kombināciju, novērtē apakšsistēmas atbilstību 4.2. punktā noteiktajām prasībām. Turpmākajos punktos norādītas papildu prasības attiecībā uz novērtēšanu, ja tādas ir nepieciešamas.
6.2.2.1. Stāvoša ritekļa troksnis
Atbilstību 4.2.1. punktā noteiktajām stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtībām pierāda saskaņā ar standarta B papildinājuma [1]. rindā norādīto specifikāciju.
Lai novērtētu galvenā gaisa kompresora troksni tuvākajā mērījumu pozīcijā i, izmanto rādītāju Li pAeq,T, kur T reprezentē vienu darbības ciklu, kā noteikts B papildinājuma [1]. rindā norādītajā specifikācijā. Šādam nolūkam izmanto tikai vilciena sistēmas, kas vajadzīgas, lai gaisa kompresors darbotos normālos ekspluatācijas apstākļos. Vilciena sistēmas, kas nav vajadzīgas kompresora darbībai, var izslēgt, lai neietekmētu trokšņa mērījumus. Atbilstību robežvērtībām pierāda apstākļos, kas nepieciešami tikai galvenā gaisa kompresora darbībai ar vismazāko apgriezienu skaitu minūtē.
Lai novērtētu impulstrokšņa avotus tuvākajā mērījumu pozīcijā i, izmanto rādītāju Li pAFmax. Attiecīgais trokšņa avots ir izplūde no gaisa sausinātāja vārstiem.
6.2.2.2. Iedarbināšanas troksnis
Atbilstību 4.2.2. punktā noteiktajām iedarbināšanas trokšņa robežvērtībām pierāda saskaņā ar B papildinājuma [1]. rindā norādīto specifikāciju. Piemēro maksimālā līmeņa metodi. Atkāpjoties no specifikācijā noteiktās testa procedūras, vilciena ātrumu no stāvēšanas pozīcijas palielina līdz 30 km/h un pēc tam šādu ātrumu saglabā.
Turklāt troksnis tiek mērīts tādā pašā attālumā no sliežu ceļa ass līnijas un tādā pašā augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa, kā noteikts 4.2.2. punktā. Piemēro “vidējā aritmētiskā līmeņa metodi” un “maksimālā līmeņa metodi” saskaņā ar B papildinājuma [1]. rindā norādīto specifikāciju, un vilciena ātrumu no stāvēšanas pozīcijas palielina līdz 40 km/h un pēc tam šādu ātrumu saglabā. Izmērītās vērtības netiek novērtētas, salīdzinot ar kādu no robežvērtībām, un tās reģistrē tehniskajā dokumentācijā un paziņo Aģentūrai.
Iedarbināšanas procedūru attiecībā uz specializētajiem ritekļiem veic bez papildu piekabvagonu slodzes.
6.2.2.3. Garāmbraukšanas troksnis
Atbilstību 4.2.3. punktā noteiktajām garāmbraukšanas trokšņa robežvērtībām pierāda saskaņā ar 6.2.2.3.1. un 6.2.2.3.2. punktu.
6.2.2.3.1. Testa sliežu ceļa stāvoklis
Testus veic uz references sliežu ceļa, kas noteikts B papildinājuma [1]. rindā norādītajā specifikācijā.
Tomēr ir atļauts veikt testu uz sliežu ceļa, kas neatbilst references sliežu ceļa nosacījumiem sliežu akustiskā nelīdzenuma un sliežu ceļa rimšanas koeficientu ziņā, ja saskaņā ar 6.2.2.3.2. punktu izmērītie trokšņa līmeņi nepārsniedz 4.2.3. punktā noteiktās robežvērtības.
Jebkurā gadījumā jānosaka testa sliežu ceļa sliežu akustiskais nelīdzenums un rimšanas koeficienti. Ja sliežu ceļš, uz kura veic testus, atbilst references sliežu ceļa nosacījumiem, izmērītos trokšņa līmeņus atzīmē kā “salīdzināmus”, pretējā gadījumā tos atzīmē kā “nesalīdzināmus”. Tehniskajā dokumentācijā norāda, vai izmērītie trokšņa līmeņi ir “salīdzināmi” vai “nesalīdzināmi”.
Izmērītās testa sliežu ceļa sliežu akustiskā nelīdzenuma vērtības ir spēkā periodā, kas sākas trīs mēnešus pirms mērījumu veikšanas un beidzas trīs mēnešus pēc mērījumu veikšanas, ja šajā periodā nav veikti nekādi sliežu ceļa tehniskās apkopes darbi, kas ietekmē sliežu akustisko nelīdzenumu.
Izmērītās testa sliežu ceļa rimšanas koeficientu vērtības ir spēkā periodā, kas sākas vienu gadu pirms mērījumu veikšanas un beidzas vienu gadu pēc mērījumu veikšanas, ja šajā periodā nav veikti nekādi sliežu ceļa tehniskās apkopes darbi, kas ietekmē sliežu ceļa rimšanas koeficientus.
Tehniskajā dokumentācijā apliecina, ka dati par sliežu ceļu, kas saistīti ar attiecīgā tipa garāmbraukšanas trokšņa mērījumiem, bija spēkā testēšanas dienā(-ās), piemēram, norādot datumu, kad veikta pēdējā tehniskā apkope, kas ietekmē troksni.
Turklāt ir atļauts veikt testus ar ātrumu 250 km/h vai lielāku ātrumu uz plātņu sliežu ceļiem. Šajā gadījumā robežvērtības ir par 2 dB lielākas nekā 4.2.3. punktā noteiktās robežvērtības.
6.2.2.3.2. Procedūra
Testus veic atbilstoši B papildinājuma [1]. rindā norādītajai specifikācijai. Ar robežvērtībām salīdzina rezultātus, kas noapaļoti līdz tuvākajam veselam decibelam. Normalizāciju veic pirms noapaļošanas. Novērtēšanas procedūra ir sīki izklāstīta 6.2.2.3.2.1., 6.2.2.3.2.2. un 6.2.2.3.2.3. punktā.
6.2.2.3.2.1. EV, DV, lokomotīves un pasažieru vagoni
Attiecībā uz EV, DV, lokomotīvēm un pasažieru vagoniem izšķir trīs maksimālā ekspluatācijas ātruma kategorijas.
1. |
Ja vienības maksimālais ekspluatācijas ātrums ir 80 km/h vai mazāks, garāmbraukšanas troksni mēra vienības maksimālajā ātrumā vmax. Šī vērtība nedrīkst pārsniegt 4.2.3. punktā noteikto robežvērtību LpAeq,Tp(80 km/h). |
2. |
Ja vienības maksimālais ekspluatācijas ātrums vmax ir lielāks nekā 80 km/h un mazāks nekā 250 km/h, garāmbraukšanas troksni mēra ātrumā 80 km/h un vienības maksimālajā ātrumā. Izmantojot formulu (1), abas izmērītās garāmbraukšanas trokšņa vērtības LpAeq,Tp(Vtest) normalizē līdz references ātrumam 80 km/h LpAeq,Tp(80 km/h). Normalizētā vērtība nedrīkst pārsniegt 4.2.3. punktā noteikto robežvērtību LpAeq,Tp(80 km/h). Formula (1)
|
3. |
Ja vienības maksimālais ekspluatācijas ātrums vmax ir 250 km/h vai lielāks, garāmbraukšanas troksni mēra ātrumā 80 km/h un vienības maksimālajā ātrumā, ievērojot lielākā testa ātruma ierobežojumu 320 km/h. Izmantojot formulu (1), ātrumā 80 km/h izmērīto garāmbraukšanas trokšņa vērtību LpAeq,Tp(Vtest) normalizē līdz references ātrumam 80 km/h LpAeq,Tp(80 km/h). Normalizētā vērtība nedrīkst pārsniegt 4.2.3. punktā noteikto robežvērtību LpAeq,Tp(80 km/h). Izmantojot formulu (2), maksimālajā ātrumā izmērīto garāmbraukšanas trokšņa vērtību LpAeq,Tp(Vtest) normalizē līdz references ātrumam 250 km/h LpAeq,Tp(250 km/h). Normalizētā vērtība nedrīkst pārsniegt 4.2.3. punktā noteikto robežvērtību LpAeq,Tp(250 km/h). Formula (2)
|
6.2.2.3.2.2. Kravas vagoni
Kravas vagoniem izšķir divas maksimālā ekspluatācijas ātruma kategorijas.
1. |
Ja vienības maksimālais ekspluatācijas ātrums vmax ir 80 km/h vai mazāks, garāmbraukšanas troksni mēra vienības maksimālajā ātrumā. Izmantojot formulu (3), izmērīto garāmbraukšanas trokšņa vērtību LpAeq,Tp(Vtest) normalizē līdz references APL 0,225 m-1 LpAeq,Tp (APLref). Šī vērtība nedrīkst pārsniegt 4.2.3. punktā noteikto robežvērtību LpAeq,Tp(80 km/h). Formula (3)
|
2. |
Ja vienības maksimālais ekspluatācijas ātrums vmax ir lielāks nekā 80 km/h, garāmbraukšanas troksni mēra ātrumā 80 km/h un vienības maksimālajā ātrumā. Izmantojot formulu (4), abas izmērītās garāmbraukšanas trokšņa vērtības LpAeq,Tp(Vtest) normalizē līdz references ātrumam 80 km/h un references APL 0,225 m-1 LpAeq,Tp(APL ref, 80 km/h). Normalizētā vērtība nedrīkst pārsniegt 4.2.3. punktā noteikto robežvērtību LpAeq,Tp(80 km/h). Formula (4)
|
6.2.2.3.2.3. Specializētie ritekļi
Attiecībā uz specializētajiem ritekļiem piemēro to pašu novērtēšanas procedūru, kas izklāstīta 6.2.2.3.2.1. punktā. Mērījumu procedūru veic bez papildu piekabvagonu slodzes.
Bez mērījumu veikšanas uzskata, ka specializētie ritekļi atbilst 4.2.3. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garāmbraukšanas trokšņa līmeni, ja tie:
— |
tiek bremzēti tikai ar kompozītmateriālu bremžu klučiem vai disku bremzēm un |
— |
ir aprīkoti ar kompozītmateriālu skrāpjiem, ja ir uzstādīti skrāpju bloki. |
6.2.2.4. Troksnis mašīnista kabīnē
Atbilstību 4.2.4. punktā noteiktajām robežvērtībām attiecībā uz troksni mašīnista kabīnē pierāda saskaņā ar B papildinājuma [2]. rindā norādīto specifikāciju. Mērījumu procedūru attiecībā uz specializētajiem ritekļiem veic bez papildu piekabvagonu slodzes.
6.2.3. Vienkāršotā vērtēšana
6.2.2. punktā noteikto testu procedūru vietā ir atļauts dažus vai visus testus aizstāt ar vienkāršoto vērtēšanu. Vienkāršotā vērtēšana ir novērtējamās vienības akustiska salīdzināšana ar esošu tipu (turpmāk – “references tips”), kura trokšņa raksturlielumi ir dokumentēti.
Vienkāršoto vērtēšanu var izmantot katram no piemērojamajiem pamatparametriem “stāvoša ritekļa troksnis”, “iedarbināšanas troksnis”, “garāmbraukšanas troksnis” un “troksnis mašīnista kabīnē” neatkarīgi, un vērtēšanā sniedz pierādījumus par to, ka novērtējamās vienības atšķirību rezultātā netiek pārsniegtas 4.2. punktā noteiktās robežvērtības.
Vienībām, kurām veic vienkāršoto vērtēšanu, atbilstības pierādījumi ietver sīki izstrādātu aprakstu par izmaiņām, kas saistītas ar troksni, salīdzinājumā ar references tipu. Vadoties pēc šā apraksta, veic vienkāršoto vērtēšanu. Aprēķinātajās trokšņa vērtībās ietver piemērotās vērtēšanas metodes nenoteiktību. Vienkāršotā vērtēšana var būt aprēķins un/vai vienkāršots mērījums.
Vienību, kas apstiprināta, pamatojoties uz vienkāršotās vērtēšanas metodi, neizmanto kā references vienību turpmākai vērtēšanai.
Ja vienkāršoto vērtēšanu izmanto garāmbraukšanas troksnim, references tips atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
— |
šā pielikuma 4. nodaļai un ja garāmbraukšanas trokšņa rezultāti ir atzīmēti kā “salīdzināmi”, |
— |
Lēmuma 2011/229/ES pielikuma 4. nodaļai un ja garāmbraukšanas trokšņa rezultāti ir atzīmēti kā “salīdzināmi”, |
— |
Lēmuma 2006/66/EK pielikuma 4. nodaļai, |
— |
Lēmuma 2008/232/EK pielikuma 4. nodaļai. |
Ja kravas vagona parametri salīdzinājumā ar references tipu ietilpst 7. tabulā norādītajā pieļaujamajā diapazonā, bez turpmākas verificēšanas uzskata, ka vienība atbilst 4.2.3. punktā noteiktajām garāmbraukšanas trokšņa robežvērtībām.
7. tabula
Pieļaujamās variācijas kravas vagonu atbrīvošanai no verificēšanas
Parametrs |
Pieļaujamās variācijas (salīdzinājumā ar references vienību) |
Vienības maksimālais ātrums |
Jebkurš ātrums līdz 160 km/h |
Riteņa tips |
Tikai tad, ja tas rada līdzvērtīgu vai mazāku troksni (akustiskais raksturojums saskaņā ar B papildinājuma [3]. rindā norādīto specifikāciju) |
Vagona pašsvars |
Tikai +20 %/–5 % diapazonā |
Bremžu kluči |
Tikai ja references vienība ir aprīkota ar bremžu klučiem un uz novērtējamās vienības bremžu klučiem attiecas vai nu EK atbilstības deklarācija saskaņā ar šo SITS, vai tā ir minēta šīs SITS G papildinājumā. |
7. ĪSTENOŠANA
7.1. Šīs SITS piemērošana jaunām apakšsistēmām
1. |
Šī SITS ir piemērojama visām tās darbības jomā esošajām ritošā sastāva vienībām, kuras tiek laistas tirgū pēc 2023. gada 28. septembra, izņemot gadījumus, kad piemēro LOC&PAS SITS 7.1.1.2. punktu “Piemērošana esošiem projektiem” vai 7.1.1.3. punktu “Piemērošana specializētajiem ritekļiem” vai WAG SITS 7.1.1. punktu “Piemērošana esošiem projektiem”. |
2. |
Atbilstība šā pielikuma redakcijai, kura tika piemērota līdz 2023. gada 28. septembrim, ir uzskatāma par līdzvērtīgu atbilstībai šai SITS, izņemot attiecībā uz H papildinājumā uzskaitītajām SITS izmaiņām. |
3. |
Attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmu un saistītajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ar EK tipa un projekta pārbaudes sertifikātiem saistītie noteikumi ir izklāstīti LOC&PAS SITS 7.1.3. punktā un WAG SITS 7.2.3. punktā. |
7.2. Šīs SITS piemērošana esošajām apakšsistēmām
Principi, kas pieteikuma iesniedzējiem un atļaujas piešķīrējām struktūrām jāpiemēro ekspluatācijā esoša ritošā sastāva vai esoša ritošā sastāva tipa izmaiņu gadījumā, ir noteikti LOC&PAS SITS 7.1.2. punktā un WAG SITS 7.2.2. punktā.
7.2.1. Noteikumi ekspluatācijā esoša ritošā sastāva vai esoša ritošā sastāva tipa izmaiņu gadījumā
Pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka ritošā sastāva, kuram veiktas izmaiņas, trokšņa līmenis joprojām ir mazāks par tajā SITS redakcijā, kura bija piemērojama tad, kad attiecīgajam ritošajam sastāvam atļauja tika piešķirta pirmo reizi, noteiktajām robežvērtībām. Ja laikā, kad atļauja tika piešķirta pirmo reizi, SITS nebija, pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka ritošā sastāva, kuram veiktas izmaiņas, trokšņa līmenis vai nu nav palielinājies, vai joprojām ir mazāks par Lēmumā 2006/66/EK vai Komisijas Lēmumā 2002/735/EK noteiktajām robežvērtībām (3).
Ja ir vajadzīgs novērtējums, tas attiecas tikai uz pamatparametriem, ko ietekmējušas izmaiņas.
Ja piemēro vienkāršoto vērtēšanu, sākotnējā vienība var būt references vienība saskaņā ar 6.2.3. punkta noteikumiem.
Kad tiek aizstāta visa vienība vai riteklis(-ļi) vienībā (piemēram, aizstāšana pēc smagiem bojājumiem), atbilstības novērtēšana saskaņā ar šo SITS nav vajadzīga, ja vienība vai riteklis(-ļi) ir identiski vienībai vai riteklim(-ļiem), ko tie aizstāj.
7.2.2. Papildu noteikumi šīs SITS piemērošanai esošajiem kravas vagoniem
5.a pantā noteikto ekspluatācijas ierobežojumu nepiemēro kravas vagoniem, ko galvenokārt ekspluatē līnijās, kuru slīpums pārsniedz 40 ‰, kravas vagoniem, kuru maksimālais kustības ātrums ir lielāks nekā 120 km/h, kravas vagoniem, kuru maksimālā asslodze ir lielāka nekā 22,5 t, kravas vagoniem, kurus ekspluatē tikai infrastruktūras darbu vajadzībām, un kravas vagoniem, kurus izmanto glābšanas vilcienos.
Ja kravas vagons tiek aprīkots ar riteņu velšanās loka bremžu berzes elementiem, uz ko attiecas EK atbilstības deklarācija saskaņā ar šo SITS, vai ar riteņu velšanās loka bremžu berzes elementiem, kas uzskaitīti G papildinājumā, un kravas vagons netiek papildināts ar trokšņa avotiem, bez papildu testēšanas tiek pieņemts, ka 4.2.3. punkta prasības ir izpildītas.
7.2.2.1. Neizmanto
7.2.2.2. Kravas vagoni, ko ekspluatē klusākos ceļos
Kravas vagonus, kas pieder pie kādas no turpmāk norādītajām kategorijām, var ekspluatēt klusākos ceļos to izmantošanas telpā:
— |
kravas vagoni, kam ir EK verifikācijas deklarācija saskaņā ar Lēmumu 2006/66/EK, |
— |
kravas vagoni, kam ir EK verifikācijas deklarācija saskaņā ar Lēmumu 2011/229/ES, |
— |
kravas vagoni, kam ir EK verifikācijas deklarācija saskaņā ar šo SITS, |
— |
kravas vagoni, kuri ir aprīkoti ar kādu no šiem elementiem:
|
— |
kravas vagoni, kas aprīkoti ar E papildinājumā norādītajiem kompozītmateriālu bremžu klučiem darba bremžu funkcijai. Minēto kravas vagonu ekspluatāciju klusākos ceļos ierobežo saskaņā ar šajā papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem. |
7.2.2.3. Savstarpējas izmantojamības komponenti
— |
Šis punkts attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kam tiek veiktas tipa pārbaudes vai projekta pārbaudes. |
— |
Tipa vai projekta pārbaude vai piemērotība lietošanai paliek spēkā pat tad, ja spēkā stājas pārstrādāta šīs SITS redakcija, ja vien šīs SITS pārstrādātajā redakcijā nav skaidri noteikts citādi. |
— |
Šajā laikā jaunus tāda paša tipa komponentus ir atļauts laist tirgū bez jauna tipa novērtējuma. |
7.3. Īpašie gadījumi
7.3.1. Ievads
Īpašos gadījumus, kas norādīti 7.3.2. punktā, klasificē šādi:
a) |
“P” gadījumi: pastāvīgi (permanent) gadījumi; |
b) |
“T” gadījumi: pagaidu (temporary) gadījumi. |
7.3.2. Īpašo gadījumu uzskaitījums
7.3.2.1. Īpašie gadījumi
a) Īpašais gadījums – Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Somija
(“P”) Attiecībā uz vienībām, ko izmanto kopīgi ar trešām valstīm, kurās sliežu ceļa platums atšķiras no sliežu ceļa platuma Savienības galvenajā dzelzceļa tīklā, šīs SITS prasību vietā atļauts piemērot valsts tehniskos noteikumus.
b) Īpašais gadījums – Somija
(“T”) Lēmumu 2011/229/ES var arī turpmāk piemērot kravas vagoniem, kurus izmanto tikai Somijas teritorijā un kamēr rasts attiecīgs tehnisks risinājums saistībā ar bargajiem klimatiskajiem apstākļiem ziemā, tomēr ne ilgāk kā līdz 2032. gada 31. decembrim. Tas nekavē ekspluatēt Somijas tīklā citu dalībvalstu kravas vagonus.
7.3.2.2. Stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtības (4.2.1. punkts)
a) Īpašais gadījums – Somija
(“T”) Attiecībā uz pasažieru vagoniem un kravas vagoniem, kuri aprīkoti ar dīzeļģeneratoru elektroapgādei, kas lielāka nekā 100 kW, un kurus paredzēts ekspluatēt tikai Somijas dzelzceļa tīklā, 2. tabulā norādīto stāvoša ritekļa trokšņa robežvērtību LpAeq,T [unit] var palielināt līdz 72 dB.
7.3.2.3. Iedarbināšanas trokšņa robežvērtības (4.2.2. punkts)
a) Īpašais gadījums– Zviedrija
(“T”) Attiecībā uz lokomotīvēm, kuru kopējā vilces jauda ir lielāka nekā 6 000 kW un maksimālā asslodze lielāka nekā 25 t, 3. tabulā norādītās iedarbināšanas trokšņa robežvērtības LpAF,max var palielināt līdz 89 dB.
7.3.2.4. Garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības (4.2.3. punkts)
a) Īpašais gadījums – Lamanša tunelis
(“P”) Attiecībā uz Lamanša tuneli garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības nepiemēro kravas vagoniem, kas paredzēti smago kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai starp Coquelles (Francija) un Folkestone (Apvienotā Karaliste).
b) Īpašais gadījums – Zviedrija
(“T”) Attiecībā uz lokomotīvēm, kuru kopējā vilces jauda ir lielāka nekā 6 000 kW un maksimālā asslodze lielāka nekā 25 t, 4. tabulā norādītās garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq,Tp (80 km/h) var palielināt līdz 85 dB.
7.4. Īpaši īstenošanas noteikumi
7.4.1. Īpaši īstenošanas noteikumi šīs SITS piemērošanai esošajiem kravas vagoniem (7.2.2. punkts)
a) Īpaši īstenošanas noteikumi šīs SITS piemērošanai esošajiem kravas vagoniem Lamanša tunelī
(“P”) Aprēķinot nakts laikā ekspluatēto kravas vilcienu gada vidējo skaitu diennaktī, neņem vērā kravas vilcienus, kuru sastāvs veidots no kravas vagoniem, kas paredzēti smago kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai tikai līnijā Coquelles (Francija)–Folkestone (Apvienotā Karaliste).
b) Īpaši īstenošanas noteikumi šīs SITS piemērošanai esošajiem kravas vagoniem Somijā un Zviedrijā
(“T”) Līdz 2032. gada 31. decembrim klusāku ceļu koncepciju nepiemēro Somijas un Zviedrijas tīklos, jo pastāv neskaidrības, kas saistītas ar kompozītmateriālu bremžu kluču ekspluatāciju bargos klimatiskajos apstākļos ziemā. Tas nekavē ekspluatēt Somijas un Zviedrijas tīklos citu dalībvalstu kravas vagonus.
7.4.2. Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos (7.2.2.2. punkts)
a) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Beļģijā
(“T”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Beļģijas teritorijā var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar bandāžas riteņiem, |
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuri jāaprīko ar veiktspējas līknes vārstu nolūkā čuguna bremžu klučus aizstāt ar kompozītmateriālu bremžu klučiem, |
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuri aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem un kuru riteņi jāaizstāj ar riteņiem, kas atbilst B papildinājuma [3]. rindā norādītās specifikācijas prasībām, lai kravas vagonus būtu iespējams pāraprīkot ar kompozītmateriālu bremžu klučiem. |
b) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Lamanša tunelī
(“P”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Lamanša tunelī var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
kravas vagonus, kas paredzēti smago kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai starp Coquelles (Francija) un Folkestone (Apvienotā Karaliste).
c) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Čehijā
(“T”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Čehijas teritorijā var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar bandāžas riteņiem, |
— |
līdz 2034. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuriem ir 59V tipa gultņi, |
— |
līdz 2034. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuri jāaprīko ar veiktspējas līknes vārstu nolūkā čuguna bremžu klučus aizstāt ar kompozītmateriālu bremžu klučiem, |
— |
līdz 2036. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar 1Bg vai 1Bgu konfigurācijas bremzēm, kuri aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem, |
— |
līdz 2029. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuri aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem un kuru riteņi jāaizstāj ar riteņiem, kas atbilst B papildinājuma [3]. rindā norādītās specifikācijas prasībām, lai kravas vagonus būtu iespējams pāraprīkot ar kompozītmateriālu bremžu klučiem. |
Turklāt līdz 2030. gada 31. decembrim nav obligāti klusākos ceļos izmantot kompozītmateriālu bremžu klučus esošajiem kravas vagoniem, uz kuriem neattiecas pirmā daļa un kuriem nav rasts vienviennozīmīgs risinājums čuguna bremžu kluču aizstāšanai.
d) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Francijā
(“T”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Francijas teritorijā var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
— |
līdz 2030. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar 1Bg vai 1Bgu konfigurācijas bremzēm, kas aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem, |
— |
līdz 2030. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kas aprīkoti ar maziem riteņiem (diametrs mazāks nekā 920 mm). |
e) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Itālijā
(“T”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Itālijas teritorijā var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar bandāžas riteņiem, |
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuri jāaprīko ar veiktspējas līknes vārstu nolūkā čuguna bremžu klučus aizstāt ar kompozītmateriālu bremžu klučiem, |
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kuri aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem un kuru riteņi jāaizstāj ar riteņiem, kas atbilst B papildinājuma [3]. rindā norādītās specifikācijas prasībām, lai kravas vagonus būtu iespējams pāraprīkot ar kompozītmateriālu bremžu klučiem. |
Turklāt līdz 2030. gada 31. decembrim nav obligāti klusākos ceļos izmantot kompozītmateriālu bremžu klučus esošajiem kravas vagoniem, uz kuriem neattiecas pirmā daļa un kuriem nav rasts vienviennozīmīgs risinājums čuguna bremžu kluču aizstāšanai.
f) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Polijā
(“T”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Polijas teritorijā līdz 2036. gada 31. decembrim var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
— |
kravas vagonus ar bandāžas riteņiem, |
— |
kravas vagonus ar 1Bg vai 1Bgu konfigurācijas bremzēm, kas aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem, |
— |
kravas vagonus, kas paredzēti “S” satiksmei un aprīkoti ar “SS” bremzēm ar čuguna bremžu klučiem, |
— |
kravas vagonus, kas aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem un paredzēti “SS” satiksmei un kas nolūkā tos pāraprīkot ar LL bremžu klučiem būtu jāaprīko ar B papildinājuma [3]. rindā norādītajai specifikācijai atbilstīgiem riteņiem un ar veiktspējas līknes vārstu. |
g) Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos Slovākijā
(“T”) Papildus 7.2.2.2. punktā norādītajiem kravas vagoniem klusākos ceļos Slovākijas teritorijā var ekspluatēt šādus esošos kravas vagonus:
— |
līdz 2026. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar bandāžas riteņiem, |
— |
līdz 2036. gada 31. decembrim – kravas vagonus ar 26-2.8 tipa ratiņiem, kas aprīkoti ar čuguna bremžu klučiem P10, |
— |
līdz 2036. gada 31. decembrim – kravas vagonus, kas jāaprīko ar veiktspējas līknes vārstu nolūkā čuguna bremžu klučus aizstāt ar kompozītmateriālu bremžu klučiem, |
(“P”) Kravas vagoni ar ratiņiem 2TS, kas paredzēti satiksmei starp Slovākiju un trešām valstīm, robežstacijā veicot ratiņu nomaiņu.
A papildinājums
Neizmanto
B papildinājums
Šajā SITS minētie standarti
B.1. tabula
Standarti vai normatīvie dokumenti
Rindas Nr. |
Novērtējamie raksturlielumi |
SITS punkts |
Obligātais standarta punkts |
[1] |
EN ISO 3095:2013 Akustika. Dzelzceļa aprīkojums. Dzelzceļa ritošā sastāva radītā trokšņa mērīšana |
||
[1.1.] |
Garāmbraukšanas troksnis – mērījumi ātrumā, kas vienāds ar 250 km/h vai lielāks |
4.2.3. |
6 |
[1.2.] |
Stāvoša ritekļa troksnis – atbilstības pierādīšana |
6.2.2.1. |
5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. (izņemot 5.5.2.), 5.7. un 5.8.1. |
[1.3.] |
Stāvoša ritekļa troksnis – galvenā gaisa kompresora darbības cikls |
6.2.2.1. |
5.7. |
[1.4.] |
Iedarbināšanas troksnis |
6.2.2.2. |
7. (izņemot 7.5.1.2.) Novirze no 7.5.3. |
[1.5.] |
Garāmbraukšanas troksnis – testa sliežu ceļa nosacījumi |
6.2.2.3.1 |
6.2. |
[1.6.] |
Garāmbraukšanas troksnis – procedūra |
6.2.2.3.2. |
6.1., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7. (izņemot 6.7.2.) |
[2] |
EN ISO 3381:2021 Dzelzceļa aprīkojums. Akustika. Trokšņa mērīšana dzelzceļa ritošā sastāva iekšienē |
||
[2.1.] |
Troksnis mašīnista kabīnē |
6.2.2.4. |
7., 8. (izņemot 8.4.5. un 8.7.2.) |
[3] |
EN 13979-1:2020 Dzelzceļa aprīkojums. Riteņpāri un ratiņi. Monobloka tipa riteņi. Tehniskās novērtēšanas procedūra. 1. daļa: Kalti un velmēti riteņi Piezīme. Pieņemams arī standarts EN 13979-1:2003+A2:2011 |
||
[3.1.] |
Vienkāršotā vērtēšana |
6.2.3. – 7. tabula |
E pielikums |
[3.2.] |
Īpaši īstenošanas noteikumi kravas vagoniem, ko ekspluatē klusākos ceļos |
7.4.2. |
Viss |
[4] |
UIC 541-4:2020 Kompozītmateriālu bremžu kluči. Vispārēji sertifikācijas un ekspluatācijas nosacījumi |
||
[4.1.] |
Bremžu darbspējas testa programma |
F papildinājums |
Testa programmas A1_a un A2_a |
[5] |
EN 16452:2015+A1:2019 Dzelzceļa aprīkojums. Bremzēšana. Bremžu kluči |
||
[5.1.] |
Bremžu darbspējas testa programma – LL kluči un K kluči |
F papildinājums |
Testa programmas D.1 un C.1 |
[5.2.] |
Bremžu darbspējas testa programma – citi kluči |
F papildinājums |
Testa programma J.2 |
[6] |
EN 15610:2019 Dzelzceļa aprīkojums. Akustika. Sliežu ceļa un riteņu raupjuma mērījumi saistībā ar rites trokšņa radīšanu |
||
[6.1.] |
Riteņa akustiskā nelīdzenuma mērīšanas procedūra |
F papildinājums |
Viss, izņemot 6.2.2.2. punktu |
C papildinājums
Ritošā sastāva apakšsistēmas novērtēšana
Novērtējamie raksturlielumi, kā norādīts 4.2. punktā |
Projekta pārbaude |
Tipa tests |
Regulārā testēšana |
Īpaša novērtēšanas procedūra |
|
Ritošā sastāva apakšsistēmas elements |
SITS punkts |
SITS punkts |
|||
Stāvoša ritekļa troksnis |
4.2.1. |
X (4) |
X |
neattiecas |
6.2.2.1. |
Iedarbināšanas troksnis |
4.2.2. |
X (4) |
X |
neattiecas |
6.2.2.2. |
Garāmbraukšanas troksnis |
4.2.3. |
X (4) |
X |
neattiecas |
6.2.2.3. |
Troksnis mašīnista kabīnē |
4.2.4. |
X (4) |
X |
neattiecas |
6.2.2.4. |
D papildinājums
Klusāki ceļi
D.1. Klusāku ceļu identifikācija
Saskaņā ar 5.c panta 1. punktu dalībvalstis Aģentūrai iesniedz klusāku ceļu sarakstu un nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāji norāda tos RINF (lietojumprogrammā), kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/777 (5) (RINF). Sarakstā ir vismaz šāda informācija:
— |
klusāku ceļu un to attiecīgo posmu sākuma un beigu punkti, izmantojot ģeogrāfiskās atrašanās vietas kodu RINF noteiktajā reģistrā. Ja kāds no šiem punktiem atrodas uz dalībvalsts robežas, to norāda, |
— |
klusāku ceļu veidojošo posmu identifikācija. |
Sarakstu iesniedz, izmantojot šādu veidni:
Klusāks ceļš |
Ceļa posmi |
Unikāls posma ID |
Klusāks ceļš sākas/beidzas uz dalībvalsts robežas |
Punkts A–punkts E |
Punkts A–punkts B |
201 |
Jā PUNKTS E (Valsts Y) |
Punkts B–punkts C |
202 |
||
Punkts C–punkts D |
203 |
||
Punkts D–punkts E |
204 |
||
Punkts F–punkts I |
Punkts F–punkts G |
501 |
Nē |
Punkts G–punkts H |
502 |
||
Punkts H–punkts I |
503 |
Turklāt dalībvalstis var brīvprātīgi iesniegt kartes, kurās attēloti klusāki ceļi. Visus sarakstus un kartes publicē Aģentūras tīmekļvietnē (http://www.era.europa.eu) ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc 2019. gada 27. maija.
Līdz tai pašai dienai Aģentūra informē Komisiju par klusāku ceļu sarakstiem un kartēm. Komisija ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. pantā minētās komitejas starpniecību attiecīgi informē dalībvalstis.
D.2. Atjaunināta informācija par klusākiem ceļiem
Kravas pārvadājumu satiksmes dati, ko izmanto, lai atjauninātu informāciju par klusākiem ceļiem saskaņā ar 5.c panta 2. punktu, attiecas uz pēdējiem trīs gadiem pirms atjaunināšanas, par kuriem dati ir pieejami. Ja kravas pārvadājumu satiksmes novirze no minētā vidējā skaita kādā no gadiem ārkārtas apstākļu dēļ pārsniedz 25 %, attiecīgā dalībvalsts vidējo skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz datiem par pārējiem diviem gadiem. Dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāji atjaunina informāciju par klusākiem ceļiem RINF (lietojumprogrammā), tiklīdz šie atjauninājumi kļūst pieejami. Atjauninājumus piemēro no nākamās kustības saraksta maiņas pēc to publicēšanas.
Ceļi, kas norādīti kā klusāki ceļi, tādi paliek arī pēc informācijas atjaunināšanas, ja vien attiecīgajā laikposmā satiksmes apjoms nav samazinājies par vairāk kā 50 % un nakts laikā ekspluatēto kravas vilcienu vidējais skaits diennaktī nav mazāks kā 12.
Lai jaunas un modernizētas līnijas norādītu kā klusākus ceļus, par pamatu ņem paredzamo satiksmes apjomu.
E papildinājums
Vēsturiskie kompozītmateriālu bremžu kluči
E.1. Vēsturiskie kompozītmateriālu bremžu kluči izmantošanai starptautiskajā satiksmē
Esošos kravas vagonus, kas aprīkoti ar tabulā norādītajiem bremžu klučiem, atļauts izmantot klusākos ceļos to izmantošanas telpā līdz attiecīgajam datumam, kas noteikts UIC 541-4 N papildinājumā.
Ražotājs/ražojuma nosaukums |
Bremžu kluča apzīmējums/tips |
Berzes koeficienta tips |
Valeo/Hersot Wabco/Cobra |
693 W554 |
K |
Ferodo |
I/B 436 |
K |
Abex |
229 |
K (Fe-metālkeramisks) |
Jurid |
738 |
K (Fe-metālkeramisks) |
Kravas vagonus, kas aprīkoti ar vēsturiskiem kompozītmateriālu bremžu klučiem, kuri nav norādīti tabulā, bet kurus jau atļauts izmantot starptautiskajā satiksmē saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2004/446/EK (6) vai Komisijas Lēmuma 2006/861/EK (7) noteikumiem, joprojām bez termiņa var izmantot to atļaujā norādītajā izmantošanas telpā.
E.2. Vēsturiskie kompozītmateriālu bremžu kluči izmantošanai valstī
Esošos kravas vagonus, kas aprīkoti ar tabulā norādītajiem bremžu klučiem, atļauts izmantot tikai attiecīgo dalībvalstu dzelzceļa tīklā, tostarp klusākos ceļos, to izmantošanas telpā.
Ražotājs/ražojuma nosaukums |
Bremžu kluča apzīmējums/tips |
Dalībvalsts |
Cobra/Wabco |
V133 |
Itālija |
Cofren |
S153 |
Zviedrija |
Cofren |
128 |
Zviedrija |
Cofren |
229 |
Itālija |
ICER |
904 |
Spānija, Portugāle |
ICER |
905 |
Spānija, Portugāle |
Jurid |
838 |
Spānija, Portugāle |
F papildinājums
Bremžu kluča akustisko parametru novērtēšana
Šīs procedūras mērķis ir demonstrēt kompozītmateriālu bremžu kluča akustiskos parametrus savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī.
Procedūra sastāv no šādiem soļiem.
1. Novērtējamā bremžu kluča reprezentatīvā riteņa akustiskā nelīdzenuma mērīšana
Riteņa akustiskā nelīdzenuma attīstība uz veltņu stenda
Izmanto jaunus bremžu klučus. Izmanto tikai jaunus vai pārprofilētus riteņus. Riteņiem nav nekādu bojājumu (plaisu, plakanu vietu utt.).
Vismaz vienam ritenim ar nominālo diametru 920 mm tiek veikta kāda no turpmāk minētajām bremžu darbspējas testa programmām:
— |
A2_a programma LL klučiem un A1_a programma K klučiem saskaņā ar B papildinājuma [4]. rindā norādīto specifikāciju, |
— |
D.1 programma LL klučiem un C.1 programma K klučiem saskaņā ar B papildinājuma [5]. rindā norādīto specifikāciju, |
— |
citiem klučiem J.2 programma saskaņā ar B papildinājuma [5]. rindā norādīto specifikāciju. |
Izvēlētā programma tiek pabeigta, un pēc pabeigšanas mērījumu sērijas rezultāti tiek izmantoti, lai noteiktu riteņa nelīdzenuma indeksu.
Pēc izvēles izraudzīto programmu var veikt atkārtoti. Ja tas tiek darīts, pēc atkārtojuma pabeigšanas mērījumu sērijas rezultāti tiek izmantoti, lai noteiktu riteņa nelīdzenuma indeksu. Abu mērījumu sēriju rezultāti tiek dokumentēti.
Atkārtojums tiek veikts tam pašam ritenim, taču bremžu kluci var atjaunot un aizstāt ar citu tāda paša tipa kluci. Tādā gadījumā jaunā bremžu kluča piestrāde pilnībā tiek veikta atkārtojuma sākumā.
Riteņa akustiskā nelīdzenuma mērīšanas procedūra
Mērījumu veic saskaņā ar B papildinājuma [6]. rindā norādīto specifikāciju. Lai nodrošinātu riteņa velšanās loka akustiskā nelīdzenuma rezultātu vispārināmību, par pietiekamām tiek uzskatītas astoņas mērījumu līnijas ar 5 mm atstarpi, nevis B papildinājuma [6]. rindā norādītajā specifikācijā noteiktās pozīcijas.
Mērījumu veic riteņa akustiskā nelīdzenuma attīstības laikā uz veltņu stenda, kā norādīts iepriekšējā sadaļā, saskaņā ar kādu no šādām tabulām.
Ja ir izvēlēta B papildinājuma [4]. rindā norādītajā specifikācijā iekļautā programma A2_a:
Akustiskā nelīdzenuma mērījumu sērija/marķējums |
Programmas sadaļa |
Bremžu izmantošanas Nr. |
|
1. mērījumu sērija |
2. mērījumu sērija |
||
A |
|
Sākumā |
Sākotnējais stāvoklis |
B |
I |
Pēc piestrādes |
pēc Br. 6 |
C |
J |
Pēc kluča sagatavošanas darbībai bez slodzes |
pēc Br. 26 |
D |
K |
Sausi, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 51 |
E |
L |
Mitri, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 87 |
F |
M |
Slodzes apstākļi |
pēc Br. 128 |
G |
N |
Pretestības bremzēšana (stāvas lejupejošas nogāzes simulācija) |
pēc Br. 130 |
H |
O |
Programmas beigas |
pēc Br. 164 |
Ja ir izvēlēta B papildinājuma [4]. rindā norādītajā specifikācijā iekļautā programma A1_a:
Akustiskā nelīdzenuma mērījumu sērija/marķējums |
Programmas sadaļa |
Bremžu izmantošanas Nr. |
|
1. mērījumu sērija |
2. mērījumu sērija |
||
A |
|
Sākumā |
Sākotnējais stāvoklis |
B |
I |
Pēc piestrādes |
pēc Br. 6 |
C |
J |
Pēc kluča sagatavošanas darbībai bez slodzes |
pēc Br. 26 |
D |
K |
Sausi, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 51 |
E |
L |
Mitri, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 87 |
F |
M |
Slodzes apstākļi |
pēc Br. 128 |
G |
N |
Pretestības bremzēšana (stāvas lejupejošas nogāzes simulācija) |
pēc Br. 130 |
H |
O |
Programmas beigas |
pēc Br. 164 |
Ja ir izvēlēta B papildinājuma [5]. rindā norādītajā specifikācijā iekļautā programma D.1:
Akustiskā nelīdzenuma mērījumu sērija/marķējums |
Programmas sadaļa |
Bremžu izmantošanas Nr. |
|
1. mērījumu sērija |
2. mērījumu sērija |
||
A |
|
Sākumā |
Sākotnējais stāvoklis |
B |
I |
Pēc piestrādes |
pēc Br. 6 |
C |
J |
Pēc kluča sagatavošanas darbībai bez slodzes |
pēc Br. 26 |
D |
K |
Sausi, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 51 |
E |
L |
Mitri, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 87 |
F |
M |
Slodzes apstākļi |
pēc Br. 128 |
G |
N |
Pretestības bremzēšana (stāvas lejupejošas nogāzes simulācija) |
pēc Br. 130 |
H |
O |
Programmas beigas |
pēc Br. 149 |
Ja ir izvēlēta B papildinājuma [5]. rindā norādītajā specifikācijā iekļautā programma C.1:
Akustiskā nelīdzenuma mērījumu sērija/marķējums |
Programmas sadaļa |
Bremžu izmantošanas Nr. |
|
1. mērījumu sērija |
2. mērījumu sērija |
||
A |
|
Sākumā |
Sākotnējais stāvoklis |
B |
I |
Pēc piestrādes |
pēc Br. 6 |
C |
J |
Pēc kluča sagatavošanas darbībai bez slodzes |
pēc Br. 26 |
D |
K |
Sausi, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 51 |
E |
L |
Mitri, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 87 |
F |
M |
Slodzes apstākļi |
pēc Br. 128 |
G |
N |
Pretestības bremzēšana (stāvas lejupejošas nogāzes simulācija) |
pēc Br. 130 |
H |
O |
Programmas beigas |
pēc Br. 149 |
Ja ir izvēlēta B papildinājuma [5]. rindā norādītajā specifikācijā iekļautā programma J.2:
Akustiskā nelīdzenuma mērījumu sērija/marķējums |
Programmas sadaļa |
Bremžu izmantošanas Nr. |
|
1. mērījumu sērija |
2. mērījumu sērija |
||
A |
|
Sākumā |
Sākotnējais stāvoklis |
B |
I |
Pēc piestrādes |
pēc Br. 6 |
C |
J |
Pēc kluča sagatavošanas darbībai bez slodzes |
pēc Br. 26 |
D |
K |
Sausi, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 51 |
E |
L |
Mitri, bezslodzes apstākļi |
pēc Br. 87 |
F |
M |
Slodzes apstākļi |
pēc Br. 128 |
G |
N |
Pretestības bremzēšana (stāvas lejupejošas nogāzes simulācija) |
pēc Br. 130 |
H |
O |
Programmas beigas |
pēc Br. 149 |
— |
Izlases veidošana: mēra viena riteņa akustisko nelīdzenumu. |
— |
Vidējā lieluma noteikšana: izmanto akustiskā nelīdzenuma vidējo kvadrātisko vērtību. |
Rezultāts ir reprezentatīvs vienas trešdaļas oktāvas viļņa garuma riteņa nelīdzenuma spektrs viļņu garuma vērtību apgabalā L r
2. No 1. solī izmērītā riteņa nelīdzenuma L r iegūst skalāro rādītāju
|
|
Ja A(i) un B(i) ir norādīti šādi (8):
|
3. Atbilstības/neatbilstības kritērijs
2. solī izmērītais rādītājs ir mazāks par vai vienāds ar 1.
2. solī izmērīto rādītāju, kā arī reprezentatīvo vienas trešdaļas oktāvas viļņa garuma riteņa nelīdzenuma spektru viļņu garuma vērtību apgabalā Lr norāda savstarpējas izmantojamības komponenta sertifikātā.
G papildinājums
No prasību izpildes atbrīvotie bremžu kluči
Tālāk norādītie bremžu kluči līdz 2033. gada 28. septembrim ir atbrīvoti no prasības iegūt EK atbilstības deklarāciju. Līdz minētajam datumam ražotājs vai tā pārstāvis var informēt Komisiju par nepieciešamību pārskatīt F papildinājuma 3. punktā noteikto atbilstības/neatbilstības kritēriju vai minētajā papildinājumā norādīto metodoloģiju.
Ražotājs |
Tipa apraksts un apzīmējuma saīsinājums (ja atšķiras) |
Becorit |
K40 |
CoFren |
C333 |
CoFren |
C810 |
Knorr-Bremse |
Cosid 704 |
Knorr-Bremse |
PROBLOCK J816M |
Frenoplast |
FR513 |
Federal Mogul |
Jurid 816 M saīsinājums: J816M |
Federal Mogul |
Jurid 822 |
Knorr-Bremse |
PROBLOCK J822 |
CoFren |
C952-1 |
Federal Mogul |
J847 |
Knorr-Bremse |
PROBLOCK J847 |
Icer Rail / Becorit |
IB 116* |
Alstom/Flertex |
W30-1 |
H papildinājums
Prasību izmaiņas un pārejas režīmi
Attiecībā uz citiem SITS punktiem, kas nav norādīti H.1. tabulā un H.2. tabulā, atbilstība “iepriekšējai SITS” (t. i., šai regulai, kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/774 (9)) nozīmē atbilstību šai SITS, ko piemēro no 2023. gada 28. septembra.
Izmaiņas ar vispārīgu 7 gadu pārejas režīmu
Attiecībā uz H.1. tabulā norādītajiem SITS punktiem atbilstība iepriekšējai SITS nenozīmē atbilstību šīs SITS redakcijai, ko piemēro no 2023. gada 28. septembra.
Projektiem, kas 2023. gada 28. septembrī jau ir projektēšanas posmā, jānodrošina atbilstība šīs SITS prasībām no 2030. gada 28. septembra.
H.1. tabulā norādītās SITS prasības neskar projektus ražošanas posmā un ekspluatācijā esošu ritošo sastāvu.
H.1. tabula
7 gadu pārejas režīms
SITS punkts(-i) |
SITS punkts(-i) iepriekšējā SITS |
SITS izmaiņu skaidrojums |
Neattiecas |
Izmaiņas ar īpašu pārejas režīmu
Attiecībā uz H.2. tabulā norādītajiem SITS punktiem atbilstība iepriekšējai SITS nenozīmē atbilstību šīs SITS redakcijai, ko piemēro no 2023. gada 28. septembra.
Projektiem, kas 2023. gada 28. septembrī jau ir projektēšanas posmā, projektiem ražošanas posmā un ekspluatācijā esošam ritošajam sastāvam jānodrošina atbilstība šīs SITS prasībām saskaņā ar attiecīgo H.2. tabulā noteikto pārejas režīmu, sākot no 2023. gada 28. septembra.
H.2. tabula
Īpašs pārejas režīms
SITS punkts(-i) |
SITS punkts(-i) iepriekšējā SITS |
SITS izmaiņu skaidrojums |
Pārejas režīms |
|||
Projektēšanas posms nav sākts |
Projektēšanas posms sākts |
Ražošanas posms |
Ekspluatācijā esošs ritošais sastāvs |
|||
Neattiecas |
(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).
(2) APL: APL ir asu skaits, dalīts ar attālumu starp buferiem (m-1).
(3) Komisijas Lēmums (2002. gada 30. maijs) par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Padomes Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minēto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu (OV L 245, 12.9.2002., 402. lpp.).
(4) Tikai tad, ja piemēro vienkāršoto vērtēšanu saskaņā ar 6.2.3. punktu.
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/777 (2019. gada 16. maijs) par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).
(6) Komisijas Lēmums 2004/446/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka apakšsistēmu troksnis, kravas vagoni un telemātikas pielietošana kravai tehnisko specifikāciju pamatparametrus savstarpējai izmantojamībai, kas minēta Direktīvā 2001/16/EK (OV L 155, 30.4.2004., 1. lpp.).
(7) Komisijas Lēmums 2006/861/EK (2006. gada 28. jūlijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” (OV L 344, 8.12.2006., 1. lpp.).
(8) Koeficienti A(i) un B(i) ir pielāgoti garāmbraukšanas trokšņa un references sliežu ceļa apstākļu aktuālajām robežvērtībām.
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/774 (2019. gada 16. maijs), ar ko Regulā (ES) Nr. 1304/2014 izdara grozījumus par to, kā esošajiem kravas vagoniem piemēro savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis” (OV L 139I, 27.5.2019., 89. lpp.).
VII PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2019/777 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. KOPĪGIE RAKSTURLIELUMI Šajā pielikumā noteiktos raksturlielumus piemēro visā Savienības dzelzceļu sistēmā kā kopējās terminoloģijas specifikāciju, kas ļauj:
|
2) |
pielikuma 3.1. punktam pievieno šādu jaunu 6. apakšpunktu:
|
3) |
pielikuma 3.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
4) |
pielikuma 3.3.3. punktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
pielikuma 1. tabulu aizstāj ar šādu: “1. tabula Infrastruktūras reģistra (RINF) vienumi
|
6) |
pielikuma 4.1. punktu groza šādi: pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Infrastruktūras reģistru sistēmas arhitektūra ir šāda:”; |
7) |
pielikuma 1. attēlu aizstāj ar šādu:
|
8) |
pielikuma 4.2. punktu aizstāj ar šādu: “ RINF lietojumprogramma ir tīmekļa lietojumprogramma, ko izveido, pārvalda, uztur un administrē Aģentūra. Aģentūra dara infrastruktūras pārvaldītājiem pieejamus šādas datnes un dokumentus, ko izmanto, lai iesniegtu datus RINF lietojumprogrammai:
|
9) |
pielikuma 4.3. punktu groza šādi:
|
10) |
pielikuma 4.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.4. Darbības režīms Infrastruktūras reģistra sistēma, izmantojot RINF lietojumprogrammu, nodrošina trīs galvenās saskarnes:
RINF lietojumprogrammas centrālā datubāze infrastruktūras pārvaldītāju iesniegtos datus dara publiski pieejamus bez kādiem grozījumiem. RINF lietojumprogrammas pamatfunkcijas ļauj lietotājiem meklēt un izgūt infrastruktūras reģistra datus. RINF lietojumprogramma saglabā visu to datu vēsturiskos ierakstus, ko darījuši pieejamus infrastruktūras pārvaldītāji. Šos ierakstus glabā divus gadus pēc datu izņemšanas dienas. Aģentūra kā RINF lietojumprogrammas administratore pēc pieprasījuma nodrošina lietotājiem piekļuvi. Atbildes uz RINF lietojumprogrammas lietotāju vaicājumiem sniedz 24 stundu laikā pēc vaicājuma ierosināšanas brīža. Infrastruktūras pārvaldītāji spēj atjaunināt savus datus tieši RINF sistēmā saskaņā ar 1. tabulā norādītajām specifikācijām un ievada tos RINF lietojumprogrammā saskaņā ar 5. pantu. Infrastruktūras pārvaldītāji augšupielādē datnes RINF lietojumprogrammā, izmantojot īpašu saskarni, kas paredzēta šai darbībai. Īpašs modulis atvieglo datu validēšanu un augšupielādi.”; |
11) |
pielikuma 5. punktu groza šādi:
|
12) |
iekļauj šādu jaunu A papildinājumu: “A papildinājums Šajā regulā minētās tehniskās specifikācijas A-1 Tehniskie dokumenti (pieejami ERA tīmekļvietnē)
A-2 Standarti
|