31.8.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/1668

(2023. gada 25. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē to risku vai risku elementu mērīšanu, kas nav segti vai nav pietiekami segti ar pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā, un attiecībā uz indikatīvajiem kvalitatīvajiem rādītājiem papildu pašu kapitāla summām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (1), un jo īpaši tās 40. panta 6. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu papildu pašu kapitāla prasības saskaņotu piemērošanu visā Savienībā, ir jānosaka vienota pieeja risku un risku elementu mērīšanai, kas palīdzētu noteikt kapitāla līmeni, kurš ir pietiekams, lai novērstu visus būtiskos riskus, kuriem varētu būt pakļautas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pietiekams papildu pašu kapitāls, lai segtu katru riska kategoriju (ar klientiem saistītais risks, ar brokeru sabiedrību saistītais risks un ar tirgu saistītais risks), kā arī jebkādus citus būtiskus riskus.

(2)

Lai kompetentās iestādes varētu pienācīgi uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilu un identificēt, novērtēt un kvantificēt būtiskos riskus, ir jānosaka detalizēta un visaptveroša metodika, kas ir samērīga ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, tvērumu un sarežģītību, pamatojoties uz visiem pieejamajiem informācijas avotiem, tostarp informāciju, kas savākta Direktīvas (ES) 2019/2034 36. panta nolūkā.

(3)

Papildu pašu kapitāla prasības līmeni uzskata par pietiekamu, ja tas samazina ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota iespējamību un ierobežo nesakārtotas likvidācijas risku, kas radītu draudus ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem un plašākam tirgum, tostarp citām finanšu iestādēm, tirgus infrastruktūrām vai tirgum kopumā. Ņemot vērā šo dubulto papildu pašu kapitāla prasības mērķi un ievērojot pašu kapitāla prasību struktūru, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2) Trešajā un Ceturtajā daļā, kompetentajām iestādēm atsevišķi būtu jāapsver riski, kas saistīti ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pašreizējām darbībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības nesakārtotas likvidācijas risks.

(4)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi segti visi riski vai risku elementi, kam ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta vai ko tā rada citiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vajadzētu būt pietiekamam pašu kapitālam, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, veikto darbību mērogu un sarežģītību, lai segtu papildu darbības izdevumus, kas saistīti ar sakārtotu likvidācijas procesu. Lai nodrošinātu, ka šāds pašu kapitāls būtu piemērots konkrētos ekonomiskajos apstākļos, kompetentajām iestādēm uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā, ko veic saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantu, būtu jāapsver dažādi ticami ekonomikas scenāriji. Jo īpaši likvidācijas procesā nedrīkst tikt apdraudēta darbības nepārtrauktība, ieguldītāju aizsardzība un tirgus integritāte. Šajā nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrībai arī šā procesa laikā vajadzētu būt iespējai absorbēt izmaksas un zaudējumus, kuriem neatbilst pietiekams peļņas apjoms. Ņemot vērā to, ka likvidācijas procesa ilgums varētu ievērojami atšķirties atkarībā no konkrētiem apstākļiem, kompetentajām iestādēm tas būtu jāņem vērā, nosakot papildu pašu kapitāla prasību. Turklāt, ņemot vērā potenciāli atšķirīgās juridiskās formas, kādas var būt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā piemērojamie valsts maksātnespējas, korporatīvie un tirdzniecības tiesību akti, kas varētu ietekmēt likvidācijas procesu ilgumu, kā arī saistītās izmaksas un riskus.

(5)

Lai nodrošinātu proporcionalitāti, nosakot papildu pašu kapitāla prasību, riski un riska elementi, kas nav segti vai nav pietiekami segti ar K-faktora prasību, kas minēta Regulas (ES) 2019/2033 15. pantā, būtu jāmēra tikai attiecībā uz tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas minētajā pantā noteiktā K-faktora prasība, nevis attiecībā uz nelielām un savstarpēji nesaistītām brokeru sabiedrībām, kas atbilst minētās regulas 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām pastāv citi riski, kas vispār nav segti ar pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā, tostarp riski, kas nepārprotami izslēgti no minētajām pašu kapitāla prasībām. Tāpēc ir jāprecizē, ka kompetentās iestādes minētos riskus novērtē un mēra, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu un darījumdarbības modeli, kā arī uz tās darbību tvērumu, būtību un sarežģītību.

(6)

Lai nodrošinātu visu to risku pareizu mērīšanu un segumu, kuri minēti Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā, bet kurus minētās prasības pilnībā vai pienācīgi nesedz, šādi riski būtu jāmēra atsevišķi katrai riska kategorijai (ar klientiem saistītais risks, ar tirgu saistītais risks un ar brokeru sabiedrību saistītais risks). Tā paša iemesla dēļ riski, kas nav segti minētās regulas Trešajā un Ceturtajā daļā, tostarp tie, kas nepārprotami izslēgti no minētajām prasībām, būtu jāmēra, izvērtējot katru risku atsevišķi. Tomēr, ja mērīšana pa riska kategorijām vai pa riskiem ir pārāk apgrūtinoša vai nav iespējama gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro sākotnējā kapitāla prasību, kas ir zemāka par Direktīvas (ES) 2019/2034 9. panta 1. punktā noteikto prasību, šādos gadījumos risku mērīšana būtu jāveic apkopotā līmenī, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(7)

Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp prudenciālajiem apsvērumiem un proporcionālu piemērošanu, risku mērīšana apkopotā līmenī nebūtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Direktīvas (ES) 2019/2034 9. panta 1. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas augstākas sākotnējā kapitāla prasības, būtu jānovērtē attiecībā uz riskiem, mērot katru riska kategoriju un katru risku atsevišķi.

(8)

Lai nodrošinātu konsekvenci tādu būtisku risku mērīšanā, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu radīt citiem vai ar kuriem tās pašas varētu saskarties, kompetentajām iestādēm būtu jāpaļaujas uz indikatīvu minimālo kvalitatīvo rādītāju saskaņotu kopumu. Ņemot vērā to, ka riski mainās visā sabiedrības darījumdarbības ciklā, kompetentajām iestādēm būtu jāveic ne tikai statisks novērtējums, bet arī šādu rādītāju vēsturiskā tendenču analīze. Lai pienācīgi segtu visus attiecīgos riskus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar atšķirīgiem darījumdarbības modeļiem un darbībām būtu jāizmanto dažādi rādītāji. Lai pienācīgi segtu visus attiecīgos ieguldījumu brokeru sabiedrības riskus, ņemot vērā konkrēto darījumdarbības modeli vai darbību, juridisko formu un uzticamu datu pieejamību, kompetentajām iestādēm noteiktos apstākļos, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības darījumdarbības modeļa specifiku vai datu kvalitāti, būtu jākoriģē rādītāji un jāizmanto šie koriģētie rādītāji vai, ja tas nav iespējams, jāizmanto alternatīvi rādītāji, kas ir samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, sarežģītību, darījumdarbības modeli un darbības modeli un kas nodrošinātu pienācīgu risku novērtējumu.

(9)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(10)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 10. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nesakārtotas likvidācijas risks

1.   Kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības juridisko formu, darījumdarbības modeli, darījumdarbības un riska stratēģiju un darbību mērogu un sarežģītību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantu veiktajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā, mēra ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības nesakārtotas likvidācijas risku, nosakot kapitāla summu, kas tiktu uzskatīta par pietiekamu, lai minēto brokeru sabiedrību sakārtoti likvidētu saskaņā ar ticamiem scenārijiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētais mērījums ir proporcionāls ieguldījumu brokeru sabiedrības sarežģītībai, riska profilam un darbības jomai un tās likvidēšanas iespējamajai ietekmei uz klientiem un tirgiem, un ietver:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas reālistiskā termiņa aplēsi;

b)

novērtējumu par ieguldījumu brokeru sabiedrības operacionālajiem un juridiskajiem uzdevumiem likvidācijas procesā reālistiskā termiņā;

c)

būtisko nemainīgo un mainīgo izmaksu noteikšanu un novērtēšanu;

d)

tādu būtisku risku vai risku elementu apzināšanu un novērtēšanu, kas varētu materializēties likvidācijas procesā;

e)

jebkurus citus aspektus, kas attiecas uz likvidācijas procesu.

3.   Ja piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (4), kompetentās iestādes 2. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkā ņem vērā pieejamo informāciju par atveseļošanas darbībām un pārvaldības pasākumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības atveseļošanas vai grupas atveseļošanas plānā, ja kompetentās iestādes uzskata, ka minētā informācija ir pietiekami ticama un uzticama.

4.   Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Direktīvas (ES) 2019/2034 9. panta 1. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība, kompetentās iestādes savā mērījumā iekļauj šādu informāciju:

a)

slēgšanas izmaksas, tostarp tiesvedības izmaksas šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā;

b)

ieņēmumu zaudējumi un aktīvu neto pārdošanas vērtības zaudējumi, kas, paredzams, radīsies likvidācijas procesa rezultātā, šā panta 2. punkta d) apakšpunkta nolūkā.

5.   Kompetentās iestādes nosaka un kvantificē būtiskās izmaksas, riskus vai risku elementus un nosaka kapitālu, ko uzskata par pietiekamu, lai tos absorbētu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

Kompetentās iestādes izmanto attiecīgos indikatīvos kvalitatīvos rādītājus, kas minēti 6. panta 1. punktā, un apvieno tos ar statisku un vēsturisku tendenču analīzi, vajadzības gadījumā sniedzot savu ekspertu slēdzienu.

6.   Kapitāls, ko uzskata par pietiekamu, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības nesakārtotas likvidācijas risku, kas izmērīts saskaņā ar šo pantu, ir vismaz vienāds ar minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 13. pantu.

2. pants

Būtiski riski vai risku elementi, kurus nesedz vai pilnībā nesedz K-faktora prasība, kas izklāstīta Regulas (ES) 2019/2033 Trešās daļas II sadaļā

1.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai to varētu kvalificēt kā nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, juridisko formu, darījumdarbības un riska stratēģiju un darbību mērogu un sarežģītību, veicot pārbaudes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. un 37. pantu, mēra jebkādu būtisku risku vai būtisku riska elementu, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašreizējām darbībām, ko minētā sabiedrība rada sev, saviem klientiem un tirgum, un kas nav segts vai nav pilnībā segts ar K-faktora prasību, kas izklāstīta Regulas (ES) 2019/2033 Trešās daļas II sadaļā.

Kompetentās iestādes nosaka kapitālu, ko uzskatītu par pietiekamu, lai segtu attiecīgos riskus, kas saistīti ar K-faktora prasību.

2.   Šā panta 1. punktā minēto mērījumu veic atsevišķi katrai riska kategorijai, kas Regulas (ES) 2019/2033 15. pantā noteikta kā “ar klientiem saistītais risks” (RtC), “ar tirgu saistītais risks” (RtM) un “ar brokeru sabiedrību saistītais risks” (RtF).

Atkāpjoties no pirmās daļas, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas sākotnējā kapitāla prasība, kas ir zemāka par Direktīvas (ES) 2019/2034 9. panta 1. punktā noteikto prasību, ja kompetentās iestādes uzskata, ka detalizētāka kvantificēšana nav iespējama vai ir pārāk apgrūtinoša, mērījumu veic apkopotā līmenī.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā mērījumā identificē un kvantificē būtiskos riskus vai risku elementus katrai riska kategorijai, tostarp riskus, kas izriet no alternatīvās iekšējā modeļa pieejas izmantošanas, kā minēts Regulas (ES) 2019/2033 22. panta c) punktā, pamatojoties uz šīs regulas 6. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem indikatīvajiem kvalitatīvajiem rādītājiem un uz ekspertu slēdzienu, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka kapitāls, ko uzskata par pietiekamu ar K-faktora prasību saistīto būtisko risku segšanai, nav mazāks par kopējā K-faktora prasību.

3. pants

Būtiski riski vai risku elementi, kurus nesedz pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā

1.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai to varētu kvalificēt kā nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, juridisko formu, darījumdarbības un riska stratēģiju un darbību mērogu un sarežģītību, veicot Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantā noteikto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, mēra jebkādu būtisku risku vai būtisku riska elementu, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašreizējām darbībām un kas nav minēti šīs regulas 2. pantā un kurus jau nesedz attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā, katram riskam atsevišķi nosakot papildu kapitālu, ko uzskata par pietiekamu, lai segtu būtiskus riskus vai risku elementus.

2.   Šā panta 1. punktā minētais mērījums ietver šādu riska jomu identificēšanu, novērtēšanu un attiecīgā gadījumā kvantificēšanu:

a)

riski ieguldījumu brokeru sabiedrību tīkla un informācijas sistēmu drošībai, lai nodrošinātu to procesu, datu un aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

b)

procentu likmju risks un kredītrisks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas sākotnējā kapitāla prasība, kas ir zemāka par Direktīvas (ES) 2019/2034 9. panta 1. punktā noteikto prasību, ja kompetentās iestādes uzskata, ka detalizētāka kvantificēšana nav iespējama vai ir pārāk apgrūtinoša, mērījumu veic apkopotā līmenī.

3.   Veicot 1. un 2. punktā minēto mērījumu, kompetentās iestādes izmanto attiecīgos indikatīvos kvalitatīvos rādītājus, kas minēti 6. panta 5. punktā, un apvieno tos ar statisku un vēsturisku tendenču analīzi, vajadzības gadījumā sniedzot savu ekspertu slēdzienu.

4. pants

Kopējais būtiskais risks, ko nesedz vai pilnībā nesedz pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā

1.   Papildu kapitāla kopsummu, ko uzskata par pietiekamu, lai segtu būtiskus riskus vai būtiskus riska elementus, ko rada ieguldījumu brokeru sabiedrības pašreizējās darbības, kompetentās iestādes aprēķina kā tāda kapitāla summu, ko uzskata par pietiekamu un kas aprēķināts saskaņā ar 2. un 3. pantu.

2.   Kompetentās iestādes mēra kopējo būtisko risku, ko nesedz vai pilnībā nesedz pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā, nosakot papildu pašu kapitāla līmeni, kas nepieciešams kā starpība starp lielāko no summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. pantu vai šā panta 1. punktu, un pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā.

5. pants

Vispārīgi kvalitatīvie rādītāji papildu pašu kapitāla prasības noteikšanai

1.   Nosakot papildu pašu kapitāla prasību summu 1., 2. un 3. panta vajadzībām, kompetentās iestādes ņem vērā:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa un iekšējā riska novērtēšanas procesa rezultātus, kā izklāstīts Direktīvas (ES) 2019/2034 24. pantā;

b)

saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 54. un 55. pantu paziņotos datus;

c)

saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. un 37. pantu veikto pārbaužu rezultātu;

d)

citu uzraudzības darbību rezultātus;

e)

citus būtiskus datus, tostarp uzraudzības slēdzienu.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina kvantificēšanas salīdzināmību attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta visām to uzraudzības kompetencē esošajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

6. pants

Indikatīvie kvalitatīvie rādītāji

1.   Piemērojot 1. panta 5. punkta otro daļu, indikatīvie kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

a)

saistīto aģentu skaits salīdzinājumā ar kopējo darbinieku skaitu;

b)

vidējais likvidācijas ilgums jurisdikcijā, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības sarežģītību;

c)

neatceļamo līgumu īpatsvars un to atlikušais termiņš;

d)

to tirgu identifikācija, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība ir galvenais pakalpojumu sniedzējs;

e)

pamatlīdzekļu vērtība un likviditāte, no kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāatbrīvojas likvidācijas laikā;

f)

vidējie atlaišanas pabalsti, kas maksājami likvidācijas gadījumā, ņemot vērā nodarbinātības tiesību aktus un līgumus ar darbiniekiem.

2.   Piemērojot 2. pantu, attiecībā uz riska, kas saistīts ar klientiem, mērīšanu, indikatīvie kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

a)

iepriekšējo piecu gadu laikā turētās klienta naudas summa;

b)

iepriekšējo piecu gadu laikā pārvaldīto aktīvu apjoms;

c)

iepriekšējo piecu gadu laikā klientiem nodrošināto un pārvaldīto aktīvu apjoms;

d)

to zaudējumu summa, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai radušies juridisko vai līgumsaistību neizpildes dēļ vismaz iepriekšējo piecu gadu laikā, tostarp zaudējumi, kas radušies šādu iemeslu dēļ:

i)

ieguldītājiem sniegts nepiemērots ieteikums un ar to saistītā ieguldītāju kompensācija;

ii)

tas, ka nav izveidotas, īstenotas un uzturētas atbilstīgas procedūras pārkāpumu novēršanai;

iii)

tirdzniecības vai vērtēšanas kļūdas;

iv)

darbības traucējumi, sistēmas kļūdas, darījumu apstrādes vai procesa pārvaldības kļūdas;

v)

ieguldījumu brokeru sabiedrības saistīto aģentu vai iecelto pārstāvju darbība, par kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbildīga.

e)

jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas tur klientu naudu, jebkāda ieguldījumu brokeru sabiedrības nespēja vajadzības gadījumā laikus atdot klientu naudu un ar to saistītās finansiālās sekas pēdējo piecu gadu laikā.

3.   Piemērojot 2. pantu, attiecībā uz riska, kas saistīts ar tirgu, mērīšanu, indikatīvie kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

a)

pozīciju vērtības mainība, tostarp mainīgo tirgus apstākļu dēļ;

b)

sarežģītu un nelikvīdu produktu daļa ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfelī apjoma un neto ienākumu ziņā;

c)

jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izmanto iekšējos modeļus, regulatīvos nolūkos izmantoto modeļu regulāras atpakaļejošas pārbaudes pieejamība.

4.   Piemērojot 2. pantu, attiecībā uz riska, kas saistīts ar brokeru sabiedrību, indikatīvie kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

a)

dienas tirdzniecības plūsma un vidējā dienas tirdzniecības plūsma iepriekšējo piecu gadu laikā;

b)

visi būtiskie darbības notikumi, kas saistīti ar ikdienas tirdzniecības plūsmu un saistītajiem finansiālajiem zaudējumiem iepriekšējo piecu gadu laikā, tostarp apstrādes kļūdas;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrības ienākumu un ieņēmumu mainīgums iepriekšējo piecu gadu laikā;

d)

visi zaudējumi, kas radušies finanšu instrumentu, ārvalstu valūtu un preču pozīciju svārstību dēļ iepriekšējo piecu gadu laikā;

e)

klientu vai darījumu partneru saistību neizpildes rādītājs un saistītie zaudējumi iepriekšējo piecu gadu laikā;

f)

jebkuri zaudējumi, kas radušies aktīvu uzskaites vērtības būtisku izmaiņu dēļ, tostarp sakarā ar izmaiņām tirgus apstākļos un darījumu partneru kredītspējā;

g)

saskaņā ar definētu pabalstu pensiju shēmu veikto maksājumu vai iemaksu summas un mainīgums iepriekšējo piecu gadu laikā;

h)

jebkāda ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu koncentrācija, tostarp klientu un darījumu partneru koncentrācija, kā arī nozaru un ģeogrāfiskā koncentrācija;

i)

ārpusbilances riska darījumu daļa salīdzinājumā ar ieguldījumu kopējiem aktīviem un saistīto kredītrisku.

5.   Piemērojot 3. pantu, indikatīvie kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

a)

jebkādas norādes par būtiskiem finanšu riskiem, uz kuriem neattiecas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, jo īpaši:

i)

kopējais operacionālā riska zaudējumu vidējais rādītājs salīdzinājumā ar bruto ienākumiem iepriekšējo piecu gadu laikā;

ii)

jebkādi nozīmīgi darbības notikumi un saistītie finansiālie zaudējumi iepriekšējo piecu gadu laikā;

iii)

ieguldījumu brokeru sabiedrības neto ienākumu daļa, kas rodas no pakalpojumiem vai darbībām, kuras nav uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (5) I pielikuma A iedaļā.

b)

visas norādes par būtisku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risku, jo īpaši:

i)

IKT arhitektūras vispārējā sarežģītība, tostarp IKT ārpakalpojumu īpatsvars;

ii)

būtisko izmaiņu skaits IKT vidē iepriekšējo piecu gadu laikā;

iii)

visi zaudējumi, kas radušies tādu traucējumu dēļ, kurus izraisījuši incidenti, kas ietekmējuši kritiski svarīgus IKT pakalpojumus iepriekšējo piecu gadu laikā;

iv)

kiberuzbrukumu skaits un ar tiem saistītie zaudējumi iepriekšējo piecu gadu laikā.

c)

visas norādes par būtisku procentu likmju risku, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām, jo īpaši:

i)

darījumu apjoms, pamatojoties uz procentu likmēm vai citādi atkarībā no procentu likmēm, ārpus ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa;

ii)

ieguldījumu brokeru sabiedrības riska ierobežošanas politika un iespējamās neatbilstības starp pozīciju un riska ierobežošanas pozīciju ārpus ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa.

6.   Kompetentās iestādes var paplašināt 1. līdz 5. punktā noteikto indikatīvo kvalitatīvo rādītāju sarakstu, vienlaikus nodrošinot, ka šādi papildu rādītāji ir samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, sarežģītību, darījumdarbības modeli un darbības modeli.

7.   Kompetentās iestādes koriģē 1. līdz 5. punktā noteiktos rādītājus un izmanto šos koriģētos rādītājus, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

attiecīgais rādītājs nav piemērots, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības īpašo juridisko formu, strukturālās izmaiņas, darījumdarbības un darbības modeli;

b)

attiecīgā rādītāja aplēse ir pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību apjomu un sarežģītību;

c)

attiecīgā rādītāja aplēse nav iespējama uzticamu datu trūkuma dēļ, ja uz šādiem datiem neattiecas Regulas (ES) 2019/2033 54. un 55. pants vai Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

d)

attiecīgā rādītāja aplēse nav iespējama, jo trūkst ticamu vēsturisko datu, tāpēc vēsturiskās analīzes periods nav būtisks. Šādos gadījumos kompetentās iestādes ierobežo vēsturiskās analīzes periodu līdz laikam, kas pagājis kopš pēdējā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa, kas izklāstīts Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantā.

Ja kompetentajām iestādēm nav iespējams koriģēt rādītājus, kā minēts pirmajā daļā, kompetentās iestādes pēc vajadzības izmanto alternatīvus rādītājus, vienlaikus nodrošinot, ka šādi alternatīvie rādītāji ir samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, sarežģītību, darījumdarbības modeli un darbības modeli.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).