1.   Dalībvalstis katru gadu apkopo un nosūta Komisijai (Eurostat) vienu svaru kopu attiecībā uz MCI, ievērojot 3. pantā noteiktās izdevumu kategorijas.

2.   Dalībvalstis t gada indeksā izmantotos apakšindeksu un vienkāršo grupu svarus, kas atspoguļo mājsaimniecību izdevumus un ko izmanto t gada indeksā, iegūst šādi:

3.   Apakšindeksu un vienkāršo grupu svarus saglabā nemainīgus visu kalendāro gadu.

4.   Visu apakšindeksu svaru summa ir vienāda ar 1 000.

5.   Apakšindeksa svars ir vienāds ar attiecīgajā izdevumu kategorijā nošķirto vienkāršo grupu svaru summu.

6.   Dalībvalstis izmanto stratas svarus, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz mājsaimniecību izdevumiem par pārdotajiem mājokļiem, kuri salīdzinājuma periodā vai jebkurā periodā, kas ir ne vairāk kā divus gadus pirms kārtējā gada, ietilpst MCI mērķa ģenerālkopā.

1.   Dalībvalstis iegūst pamatinformāciju, kas vajadzīga stratu vai vienkāršo grupu, vai abu minēto noteikšanai un MCI apkopošanai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka datu vākšana aptver attiecīgās cenu ietekmējošās īpašības, lai varētu apkopot tādu cenu indeksu, ko neietekmē pārdoto mājokļu kvalitātes atšķirības.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka par informācijas avotu izmantotie dati par pārdotajiem mājokļiem ir reprezentatīvi attiecībā uz katra MCI apakšindeksa mērķa ģenerālkopu katrā atsauces periodā.

2.   Dalībvalstis no MCI var izslēgt vienu vai vairākus mājokļu veidus un vienu vai vairākus reģionus ar noteikumu, ka izslēgto mājokļu kopējais īpatsvars visu mājsaimniecību veikto mājokļu pirkumu vērtībā nepārsniedz piecas daļas uz vienu simtu. Izdevumus par mājokļu pirkumiem attiecībā uz izslēgtajiem mājokļu veidiem vai reģioniem attiecina uz vislīdzīgāko mājokļa veidu vai reģionu.

1.   MCI pamatā ir mājokļu darījumu cenas.

2.   Mājokļa darījuma cenu iekļauj tā ceturkšņa MCI, kurā pārdevēja likumīgās īpašumtiesības uz mājokli tiek nodotas pircējam.

1.   Dalībvalstis apakšindeksus iegūst vienā no šiem veidiem:

2.   Ja dalībvalsts izmanto hedonisko indeksu, tā nodrošina, ka piemērotajā metodē tiek novērsta pārdoto mājokļu kvalitātes atšķirību salīdzinājuma un atsauces periodā ietekme.

3.   Ja dalībvalsts izmanto savietotā modeļa pieeju atkārtojošu metodi, tā nodrošina, ka salīdzinājuma un atsauces periodā attiecībā uz vieniem un tiem pašiem mājokļiem tiek veikti saskaņoti cenu salīdzinājumi tādā veidā, kas nodrošina, ka tiek novērsta pārdoto mājokļu kvalitātes atšķirību ietekme.

4.   Ja dalībvalsts izmanto stratificētu mediānu vai vidējo indeksu, tā nosaka stratifikācijas mainīgos lielumus, pamatojoties uz statistisko analīzi, un nodrošina, ka noteiktās stratas ir pietiekami viendabīgas.

1.   Ja pieejamais pārdoto mājokļu skaits nav pietiekams, lai varētu aprēķināt ticamu cenu indeksu konkrētai stratai, dalībvalstis cenu pārmaiņas attiecīgajā stratā aplēš kā cenu pārmaiņas tādā stratā vai tādu stratu kombinācijā, kam raksturīgi salīdzināmi tirgus apstākļi.

2.   Dalībvalstis nedrīkst pārnest iepriekšējā ceturkšņa cenas un imputēt tādas pašas cenu pārmaiņas kā iepriekšējā ceturksnī, ja vien to nevar pamatot kā atbilstošu aplēsi.

1.   Dalībvalstis katru gadu apkopo un nosūta Komisijai (Eurostat) vienu svaru kopu attiecībā uz ĪAM cenu indeksiem atbilstīgi 11. pantā minētajām izdevumu kategorijām.

2.   Dalībvalstis t gada indeksā izmantojamos apakšindeksu un vienkāršo grupu svarus, kuri atspoguļo īpašnieku, kas apdzīvo mājokli, pielikumā definēto mājokļa izdevumu struktūru, iegūst šādi:

3.   Apakšindeksu un vienkāršo grupu svarus saglabā nemainīgus visu kalendāro gadu.

4.   Visu apakšindeksu svaru summa ir vienāda ar 1 000.

5.   Apakšindeksa svars ir vienāds ar attiecīgajā izdevumu kategorijā nošķirto vienkāršo grupu svaru summu.

6.   Dalībvalstis izmanto stratas svarus, kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz īpašnieku, kas apdzīvo mājokli, mājokļa izdevumiem, kuri salīdzinājuma periodā vai jebkurā periodā, kas ir ne vairāk kā divus gadus pirms kārtējā gada, ietilpst ĪAM cenu indeksa mērķa ģenerālkopā.

1.   Dalībvalstis ĪAM apakšindeksus attiecībā uz jaunbūvētu mājokļu un mājsaimniecību jauniegādātu esošu mājokļu pirkumiem iegūst saskaņā ar 2.–12. punktu.

2.   Dalībvalstis iegūst pamatinformāciju, kas vajadzīga stratu vai vienkāršo grupu, vai abu minēto noteikšanai un 1. punktā minēto apakšindeksu apkopošanai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka datu vākšana aptver attiecīgās cenu ietekmējošās īpašības, lai varētu apkopot tādu cenu indeksu, ko neietekmē pārdoto mājokļu kvalitātes atšķirības.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka par informācijas avotu izmantotie dati par pārdotajiem mājokļiem ir reprezentatīvi attiecībā uz katra apakšindeksa mērķa ģenerālkopu katrā atsauces periodā.

5.   Dalībvalstis no 1. punktā minētajiem apakšindeksiem var izslēgt vienu vai vairākus mājokļu veidus un vienu vai vairākus reģionus ar noteikumu, ka izslēgto mājokļu kopējais īpatsvars mājsaimniecību izdevumos par mājokļu pirkumiem, kuri ietilpst ĪAM cenu indeksa mērķa ģenerālkopā, nepārsniedz piecas daļas uz vienu simtu. Izdevumus par mājokļu pirkumiem attiecībā uz izslēgtajiem mājokļu veidiem vai reģioniem attiecina uz vislīdzīgāko mājokļa veidu vai reģionu.

6.   Šā panta 1. punktā minēto apakšindeksu pamatā ir mājokļu darījumu cenas. Mājokļa darījuma cenu iekļauj minētajos tā ceturkšņa apakšindeksos, kurā pārdevēja likumīgās īpašumtiesības uz mājokli tiek nodotas pircējam.

7.   Dalībvalstis 1. punktā minētos apakšindeksus iegūst vienā no šiem veidiem:

8.   Ja dalībvalsts izmanto hedonisko indeksu, tā nodrošina, ka piemērotajā metodē tiek novērsta pārdoto mājokļu kvalitātes atšķirību salīdzinājuma un atsauces periodā ietekme.

9.   Ja dalībvalsts izmanto savietotā modeļa pieeju atkārtojošu metodi, tā nodrošina, ka salīdzinājuma un atsauces periodā attiecībā uz vieniem un tiem pašiem mājokļiem tiek veikti saskaņoti cenu salīdzinājumi tādā veidā, kas nodrošina, ka tiek novērsta pārdoto mājokļu kvalitātes atšķirību ietekme.

10.   Ja dalībvalsts izmanto stratificētu mediānu vai vidējo indeksu, tā nosaka stratifikācijas mainīgos lielumus, pamatojoties uz statistisko analīzi, un nodrošina, ka noteiktās stratas ir pietiekami viendabīgas.

11.   Ja pieejamais pārdoto mājokļu skaits nav pietiekams, lai varētu aprēķināt ticamu cenu indeksu konkrētai stratai, dalībvalstis cenu pārmaiņas attiecīgajā stratā aplēš kā cenu pārmaiņas tādā stratā vai tādu stratu kombinācijā, kam raksturīgi salīdzināmi tirgus apstākļi.

12.   Dalībvalstis nedrīkst pārnest iepriekšējā ceturkšņa cenas un imputēt tādas pašas cenu pārmaiņas kā iepriekšējā ceturksnī, ja vien to nevar pamatot kā atbilstošu aplēsi.

1.   Ja pakalpojuma cenu nosaka proporcionāli mājokļa darījuma cenai, pakalpojuma cenas indeksa pamatā ir minētā proporcija, kas reizināta ar reprezentatīva darījuma cenu.

2.   Reprezentatīva darījuma cenas pārmaiņas aplēš, izmantojot MCI vai atbilstošu MCI apakšindeksu.

1.   Šīs regulas 19.–25. pantu piemēro, ja kāda ĪAM cenu indeksa apakšindeksa vienkāršās grupas tiek apkopotas no novērotajām cenām, kuras tiek vāktas īpaši šim nolūkam.

2.   Šīs regulas 19.–25. pantu nepiemēro, ja uz 1. punktā minētajām vienkāršajām grupām attiecas šīs regulas 15. pants.

1.   Dalībvalstis, definējot vienkāršās grupas un atlasot atsevišķus produktus šīm vienkāršajām grupām, izveido ĪAM cenu indeksa mērķa izlasi, kas ir reprezentatīva attiecībā uz ĪAM cenu indeksa mērķa ģenerālkopu.

2.   Atsevišķo produktu un vienkāršo grupu skaits ir atkarīgs no izdevumu kategorijas svara un tajā ietilpstošo atsevišķo produktu cenu svārstību dispersijas.

3.   Dalībvalstis vismaz reizi gadā pārskata un atjaunina ĪAM cenu indeksa mērķa izlasi un atlasa aizstājējproduktus un tādējādi nodrošina, ka ĪAM cenu indeksa mērķa izlase vienmēr ir reprezentatīva attiecībā uz ĪAM cenu indeksa mērķa ģenerālkopu.

1.   Dalībvalstis ĪAM cenu indeksa apkopošanā izmanto novērotās cenas. Aplēstās cenas tās izmanto tikai 22. un 24. pantā paredzētajiem mērķiem.

2.   Novērotās cenas apakšindeksam “apdrošināšana, kas saistīta ar mājokļiem” ir faktiskās prēmijas.

3.   Ja produkts, kas saistīts ar mājokļu iegādi vai īpašumtiesībām uz tiem, ir bijis pieejams bez maksas un pēc tam par to tiek iekasēta cena, to ĪAM cenu indeksā atspoguļo kā cenas pieaugumu. Turpretī, ja par atsevišķu pakalpojumu, kas iepriekš bijis pieejams par maksu, vairs nav iekasēta cena, to ĪAM cenu indeksā atspoguļo kā cenas samazinājumu.

1.   Dalībvalstis ņem vērā atlaides, kuras:

2.   Ja iespējams, ņem vērā atlaides, kas pieejamas tikai noteiktai pircēju grupai.

3.   Stimulējumus apstrādā saskaņā ar 23. un 24. pantu.

1.   Ja ĪAM cenu indeksa mērķa izlasē iekļauta atsevišķā produkta cenu pārskata ceturksnī nevar novērot, aplēsto cenu izmanto tikai attiecībā uz to ceturksni, un pēc tam izvēlas aizstājējproduktu. Šo punktu nepiemēro atsevišķiem produktiem, kas, kā paredzams, atkal būs pieejami.

2.   Iepriekš novēroto cenu neizmanto kā aplēsto cenu, ja vien to nevar pamatot kā atbilstošu aplēsi.

1.   Dalībvalstis izvēlas aizstājējproduktu, kas ir līdzīgs izzūdošajam produktam, un vienlaikus nodrošina, ka ĪAM cenu indeksa mērķa izlase joprojām ir reprezentatīva.

2.   Dalībvalstis, izvēloties aizstājējproduktu, nepamatojas uz līdzīgu cenu.

1.   Ja aizvietotā produkta un tā aizstājējprodukta īpašības, pirkšanas laiks, pirkšanas vieta un piegādes noteikumi neatšķiras, dalībvalstis novērotās cenas salīdzina tieši. Pretējā gadījumā dalībvalstis veic kvalitātes izlīdzināšanu.

2.   Kvalitātes izlīdzināšanu, kas vienāda ar visu cenas atšķirību starp aizvietoto produktu un tā aizstājējproduktu, dalībvalstis veic tikai tad, ja to var pamatot kā atbilstīgu kvalitātes atšķirības aplēsi.

1.   Atsevišķu produktu cenas agregē nolūkā iegūt vienkāršos cenu indeksus vienā no šiem veidiem:

2.   Lai no diviem vai vairākiem vienkāršajiem cenu indeksiem iegūtu vienkāršās grupas cenas indeksu, izmanto indeksa formulu, kas atbilst 1. punktā aprakstītajai formulai.

1.   Dalībvalstis bez nepamatotas kavēšanās labo kļūdas un nosūta Komisijai (Eurostat) pārskatītos apakšindeksus vai apakšindeksu svarus.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par kļūdas cēloni ne vēlāk kā pārskatīto datu nosūtīšanas brīdī.

1.   Neskarot 27. pantu, dalībvalstis provizoriskos apakšindeksus un svarus var pārskatīt ceturksnī pēc pirmās nosūtīšanas.

2.   Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un arī neskarot 27. pantu, dalībvalstis provizoriskos apakšindeksus un svarus var pārskatīt tikai kalendārajā gadā pēc pirmās nosūtīšanas, nosūtot datus par nākamā gada pirmo ceturksni.

1.   Tādas pārskatīšanas laiku un ilgumu, kas nav paredzēta 27. un 28. pantā, saskaņo ar Komisiju (Eurostat).

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) pārskatīto apakšindeksu un svaru aplēses ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ierosinātās pārskatīšanas plānotās īstenošanas.

1.   Dalībvalstis saskaņā ar statistikas datu un metadatu apmaiņas standartiem datus un metadatus Komisijai (Eurostat) nosūta elektroniski, izmantojot vienoto datu nosūtīšanas punktu.

2.   Nosūtot Komisijai (Eurostat) konfidenciālus datus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 7. punktā, tiem pievieno atbilstošu apzīmējumu.