“a)

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2. iedaļu (izņemot 19.c un 19.d pantu), 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 150 miljonus, un atbalstam, kuru sniedz finanšu produktu veidā saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no tā stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 200 miljonus. Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 16. iedaļu, lai novērtētu, vai attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsta vidējais gada budžets attiecībā uz finanšu produktu pārsniedz EUR 200 miljonus, ņem vērā tikai konkrētajam finanšu produktam iezīmētās dalībvalsts iemaksas ES garantijas dalībvalsts nodalījumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (*1) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos 6 mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu;

“a)

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (*2), izņemot:

b)

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, 19.c pantā minēto atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi un 19.d pantā minēto atbalstu MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

“a)

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*5) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

b)

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

“20)

“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

atbalsta koriģētā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),

kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā apgabalā (neskaitot atbalsta palielināto intensitāti MVU gadījumā); A – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir vienāda ar EUR 55 miljoniem; B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no EUR 55 miljoniem līdz EUR 110 miljoniem; C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs EUR 110 miljoniem;”;

“27)

“atbalstāmie apgabali” ir apgabali, kas norādīti saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;”;

“32)

“darbinieku skaita neto pieaugums” ir darbinieku skaita neto pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā periodā, tātad no radīto darbvietu skaita ir jāatņem šajā periodā zaudēto darbvietu skaits. Pilna laika, nepilna laika un sezonāli nodarbināto personu skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darbaspēka vienību decimāldaļas;”;

“34)

“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privāto ieguldījumu fondi, publisko ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;”;

“39.a)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;

39.b)

“rakstisks” attiecas uz jebkāda veida rakstisku dokumentu, tostarp elektroniskiem dokumentiem, ar nosacījumu, ka šādi elektroniski dokumenti ir atzīti par līdzvērtīgiem saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem;”;

“42)

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, kas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, kuras saistītas ar ieguldījumu, par kuru saņemts ieguldījumu atbalsts;

43)

“tērauda nozare” ir viena vai vairāku šādu produktu ražošana:

“43.a)

“lignīts” ir zemas šķiras C jeb ortolignīts un zemas šķiras B jeb metalignīts atbilstoši definīcijai, kas sniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā;”;

“45)

“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa kuģiem, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk, “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (*6):

“47.a)

“ieguldījuma pabeigšana” ir brīdis, kad valsts iestādes attiecīgo ieguldījumu atzīst par pabeigtu vai, ja šāda atzinuma nav, kad pagājuši 3 gadi no darbu sākuma;”;

“49)

“sākotnējais ieguldījums” ir viens no šiem:

50)

“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods) (NACE 2. red.);

51)

“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:

“72)

“neatkarīgs privātais ieguldītājs” ir ieguldītājs, kurš ir privāts un neatkarīgs, kā noteikts šajā punktā. “Privāti” ieguldītāji ir ieguldītāji, kuri neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras darbojas tīri komerciālās interesēs, izmanto savus resursus un attiecībā uz saviem ieguldījumiem uzņemas pilnu risku, un jo īpaši tie ietver: kredītiestādes, kas iegulda uz sava riska un no saviem resursiem, privātos nodibinājumus un fondus, ģimenes birojus un komerceņģeļus, korporatīvos ieguldītājus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus, akadēmiskās iestādes, kā arī fiziskas personas, kas veic vai neveic saimniecisko darbību. Par privātiem ieguldītājiem šīs definīcijas nozīmē netiek uzskatīti Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds, starptautiskās finanšu iestādes, kurās kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, un juridiskās personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras kāda dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (valsts attīstību veicinoša banka vai cita veicināšanas iestāde). “Neatkarīgs” ieguldītājs ir ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda. Attiecībā uz turpmākiem ieguldījumiem ieguldītājs aizvien ir uzskatāms par “neatkarīgu”, ja tas tika uzskatīts par neatkarīgu ieguldītāju iepriekšējā ieguldījumu kārtā. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā visi privātie ieguldītāji šajā jaunajā uzņēmumā, tostarp tā dibinātāji, ir uzskatāmi par neatkarīgiem no šā uzņēmuma;

73)

“fiziska persona” 21.a un 23. panta vajadzībām ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;”;

“79)

“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuru dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (veicināšanas banka vai cita veicināšanas iestāde). Pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (*7) noteikumiem vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (*8) 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (*9) 59. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kurš akts ir piemērojams;

“80)

“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

“81)

“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (*15) 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā, ja vismaz 50 % no tirgot atļautajiem finanšu instrumentiem ir emitējuši MVU;

“85)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai ar mērķi būtiski uzlabot esošos produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņtehnoloģijas).

Rūpnieciskie pētījumi ietver kompleksu sistēmu sastāvdaļu radīšanu un var ietvert prototipu izstrādi laboratorijas vidē vai vidē ar imitētām saskarnēm savienošanai ar esošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, kad tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

86)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana ar mērķi izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņdatošanas vai perifērdatošanas tehnoloģijas). Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.

Eksperimentālā izstrāde var ietvert jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu prototipu izstrādi, demonstrējumus, izmēģināšanu, testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja tās galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav principā nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa vai izmēģinājuma izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā izgatavošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas notiekošās darbības, pat ja minētās izmaiņas nes uzlabojumus;”;

“90.a)

“ar aizsardzību nesaistīti lietojumi” 25.e pantā attiecas uz lietojumiem produktos, kas nav ar aizsardzību saistīti ražojumi, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK (*16) pielikumā.

“92)

“inovācijas kopas” ir neatkarīgu personu (piemēram, novatorisku jaunuzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras, digitālās inovācijas centru, bezpeļņas organizāciju un citu saistīto ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības un jaunus sadarbības veidus – piemēram, ar digitāliem līdzekļiem, – daloties telpās un aprīkojumā un/vai veicinot tādu dalīšanos, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību. Digitālās inovācijas centri (tostarp Eiropas digitālās inovācijas centri, ko finansē centralizēti pārvaldītās programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (*17)) ir subjekti, kuru mērķis ir stimulēt digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas, perifērdatošanas un augstas veiktspējas datošanas, un kiberdrošības prakses plašu ieviešanu rūpniecībā (jo īpaši MVU) un publiskā sektora organizācijās. Digitālās inovācijas centrus vienus pašus var uzskatīt par inovācijas kopām šīs regulas vajadzībām;

“94)

“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība vai mācības tādās jomās kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana vai standartu un noteikumu, kuros tie ietverti, izmantošana, kā arī konsultācijas, palīdzība vai mācības par novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (ieskaitot digitālās tehnoloģijas un risinājumus) ieviešanu vai izmantošanu;

95)

“inovācijas atbalsta pakalpojumi’ ir biroja telpu, datu banku, mākoņdatošanas un datu glabāšanas pakalpojumi, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratoriju, kvalitātes marķēšanas, testēšanas, eksperimentēšanas un sertificēšanas vai citi saistītie pakalpojumi (arī tādi pakalpojumi, kurus piedāvā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras vai inovācijas kopas), kurus nodrošina ar mērķi izstrādāt iedarbīgākus vai tehnoloģiski progresīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus, ietverot novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (arī digitālo tehnoloģiju un risinājumu) ieviešanu;

96)

“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), darbvietas organizācijā vai ārējās attiecībās, piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas. Šī definīcija neietver izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau lietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

97)

“procesu inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana, tostarp būtiskas izmaiņas tehniskajos paņēmienos, aprīkojumā vai programmatūrā uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas vai risinājumi. Šī definīcija neietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas jaudu vai pakalpojumu sniegšanas spēju palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;”;

“98.a)

“testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra” ir kompleksi, aprīkojums, spējas un resursi, piemēram, testa stendi, izmēģinājuma līnijas, demonstrējuma iekārtas, testēšanas kompleksi vai dzīvās laboratorijas un saistītie atbalsta pakalpojumi, ko izmanto galvenokārt uzņēmumi, jo īpaši MVU, kuriem ir vajadzīgs atbalsts testēšanā un eksperimentēšanā, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus un testētu tehnoloģijas un izvērstu to mērogu un tādējādi attīstītos, izmantojot rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi. Piekļuvei publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai ir jābūt atvērtai vairākiem lietotājiem, un tā ir jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem. Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru dažkārt sauc arī par tehnoloģiju infrastruktūru (*18);

“101)

“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt vai nepieļaut cilvēka darbību izraisītu piesārņojumu, negatīvu ietekmi uz vidi vai citu kaitējumu fiziskajai videi (ieskaitot gaisu, ūdeni un augsni), ekosistēmām vai dabas resursiem, tai skaitā mazināt klimata pārmaiņas, samazināt šāda kaitējuma risku, aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tai skaitā izmantojot energotaupības pasākumus, atjaunīgos energoresursus un citus paņēmienus siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu piesārņotāju mazināšanai, kā arī pāriet uz aprites ekonomikas modeļiem, lai samazinātu primāro materiālu izmantojumu un palielinātu efektivitāti. Tā ietver arī darbības, ar kurām nostiprina pielāgotiesspēju un minimalizē neaizsargātību pret klimata ietekmi;

102)

“Savienības standarts” ir:

“102.a)

“uzlādes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar elektroenerģiju;

102.b)

“uzpildes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar ūdeņradi;

102.c)

“atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju, saskaņā ar metodiku, kura Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (*20) noteikta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām;

“102.d)

“atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā;

102.e)

“viedā uzlāde” ir uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek reāllaikā pielāgota, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;

102.f)

“tīrs transportlīdzeklis” ir:

102.g)

“bezemisiju transportlīdzeklis” ir:

102.h)

“transportlīdzeklis” ir ikviens no šiem:

102.i)

“mobilais aprīkojums apkalpošanai uz zemes” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto gaisa vai jūras transporta palīgdarbībās;

102.j)

“mobilais termināļa aprīkojums” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto kravu un intermodālo kravas vienību iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai un kravu pārvietošanai termināļa teritorijā;

“103)

“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (*25) 2. panta 4) punktā;

“103.a)

“primārā enerģija” ir enerģija no atjaunīgajiem un neatjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas nav bijusi pakļauta nekādam pārveides vai transformācijas procesam;”;

“103.d)

“viedgatavība” ir ēku vai ēkas daļu spēja pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieku vajadzībām, tostarp optimizējot energoefektivitāti un kopējo sniegumu, un pielāgot savu funkcionēšanu, reaģējot uz signāliem no energotīkla;”;

“103.e)

“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikuma 3. līdz 6. pantu, nepārsniedz 499 darbiniekus, un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 100 miljonus vai kura gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 86 miljonus; vairākus subjektus uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts kāds no I pielikuma 3. panta 3. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem. Piemērojot 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu, “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav MVU un nodarbina lielākais 499 darbiniekus;”;

“103.f)

“enerģijas ietaupījums” ir enerģijas ietaupījums, kas definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 5) punktā;”;

“105)

“energoefektivitātes fonds” jeb “EEF” ir īpaša ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;”;

“108)

“koģenerācija” jeb “kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana” ir koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 30) punktā;”;

“108.a)

“koģenerācija uz atjaunīgo energoresursu bāzes” ir koģenerācija, kurā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā ielaidi 100 % apmērā veido atjaunīgo energoresursu enerģija;

108.b)

“siltumsūknis” ir mehānisms, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no apkārtējās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes, uz ēkām vai rūpnieciska lietojuma iekārtām, apvēršot siltuma dabisko plūsmu, t. i., no zemākas uz augstāku temperatūru. Ar reversīviem siltumsūkņiem siltumu var pārvadīt arī no ēkas uz apkārtējo vidi;”;

“109)

“atjaunīgo energoresursu enerģija” jeb “atjaunīgā enerģija” ir enerģija, ko ražo stacijās, kuras izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem hibrīdstacijās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus, un tā ietver atjaunīgo elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu akumulēšanas sistēmas, kuras pievienotas aiz skaitītāja (uzstādītas kopā vai kā papildinājums atjaunīgo energoresursu iekārtai), bet neietver elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot akumulēšanas sistēmas;”;

“109.a)

“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16) punktā;”;

“114)

“novatoriska tehnoloģija” ir jauna un nesen validēta tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, attiecībā uz kuru pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks un kura nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai izvēršana;”;

“114.a)

“demonstrējumprojekts” ir demonstrējumprojekts, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (*26) 2. panta 24) punktā;

114.b)

“cenu starpības līgums” ir atbalsta instruments, kas dod saņēmējam iespēju saņemt maksājumu, kurš vienāds ar starpību starp fiksētu(-ām) norunas cenu(-ām) un atsauces cenu, piemēram, tirgus cenu par izlaides vienību;

“115)

“balansēšana” attiecībā uz elektroenerģiju ir balansēšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 10) punktā;

116)

“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi (“balansatbildība”), no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs, ievērojot Regulas (ES) 2019/943 5. pantu”;

“116.a)

“balansatbildīgā puse (BAP)” ir balansatbildīgā puse, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 14) punktā;”;

“117)

“biomasa” ir bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24) punktā;”;

“117.a)

“biodegviela” ir biodegviela, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 33) punktā;

117.b)

“biogāze” ir biogāze, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28) punktā;

117.c)

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 32) punktā;

117.d)

“biomasas kurināmie/degvielas” ir biomasas kurināmie/degvielas, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27) punktā;”;

“118)

“finansējuma deficīts” ir neto papildu izmaksas, kuras nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot ieguldījumu un darbības izmaksas) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta. Lai noteiktu finansējuma deficītu, dalībvalstij attiecībā uz faktisko scenāriju un ticamu hipotētisku scenāriju ir jākvantificē visas galvenās izmaksas un ieņēmumi, atbalsta saņēmēju lēstā vidējā svērtā kapitāla cena (“WACC”) nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, kā arī neto pašreizējā vērtība (“NPV”) par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju par visu projekta laiku. Tipiskās neto papildu izmaksas var aplēst kā starpību starp NPV par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju visā atsauces projekta laikā;

119)

“vides nodoklis vai parafiskālais maksājums” ir nodoklis vai maksājums, kuru piemēro konkrētai nodokļa bāzei, produktiem vai pakalpojumiem, kam ir izteikti negatīva ietekme uz vidi, vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai to cenā varētu iekļaut vidiskās izmaksas, vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz darbībām, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;”;

“121.a)

“remediācija” ir tādas vidiskās pārvaldības darbības kā kontaminantu vai barības vielu pārpalikuma piesaiste vai detoksifikācija no augsnes un ūdens ar mērķi likvidēt degradācijas avotus;

121.b)

“sanācija” ir vidiskās pārvaldības darbības, kuru mērķis ir atjaunot ekosistēmas funkcionēšanas līmeni degradētās vietās nolūkā atjaunot un pastāvīgi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, nevis panākt tādu bioloģisko daudzveidību un integritāti, kāda ir noteiktai dabiskai vai daļēji dabiskai atsauces ekosistēmai;

121.c)

“ekosistēma” ir ekosistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (*27) 2. panta 13) punktā;

121.d)

“bioloģiskā daudzveidība” ir bioloģiskā daudzveidība, kas definēta Regulas (ES) 2020/852 2. panta 15) punktā;

“123.a)

“piesārņotājs” ir piesārņotājs, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā;

123.b)

“piesārņojums” ir piesārņojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 2) punktā;

123.c)

“dabā balstīts risinājums” ir darbība, kuras mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot, ilgtspējīgi izmantot un pārvaldīt dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas un kura rezultatīvā un reaģētspējīgā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un labumu bioloģiskās daudzveidības ziņā;

123.d)

“atjaunošana” ir process, kurā ekosistēmai palīdz atkopties, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un palielinātu ekosistēmu izturētspēju, jo īpaši noturību pret klimata pārmaiņām. Ekosistēmu atjaunošana ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ekosistēmas stāvokli un atkalradīt vai atkalizveidot ekosistēmu, ja minētais stāvoklis ir zudis, un uzlabot ekosistēmu izturētspēju un klimatadaptāciju;”;

“124)

“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā;”;

“124.a)

“centralizētā siltumapgāde” un “centralizētā aukstumapgāde” ir centralizēta siltumapgāde vai centralizēta dzesēšana, kas definētas Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 19) punktā;

124.b)

“centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas” ir siltuma un/vai aukstuma ražošanas objekti, siltumenerģijas uzkrāšanas un sadales tīkls, ko veido gan primārais – pārvades –, gan sekundārais cauruļvadu tīkls siltuma vai aukstuma piegādei patērētājiem. Ja minēta “centralizētā siltumapgāde”, tā ir jāinterpretē kā centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas atkarībā no tā, vai tīkli piegādā siltumu vai aukstumu kopā vai atsevišķi;”;

“126)

“atkalizmantošana” ir atkārtota izmantošana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (*28) 3. panta 13) punktā;

127)

“sagatavošana atkalizmantošanai” ir sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punktā;

128)

“reciklēšana” ir pārstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā;

“128.a)

“resursefektivitāte” ir vienas izlaides vienības saražošanai vajadzīgā ielaides daudzuma samazināšana vai primārās ielaides aizstāšana ar sekundāro ielaidi;

128.b)

“atkritumi” ir atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā;

128.c)

“atlikumsiltums” ir atlikumsiltums, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9) punktā;

128.d)

“apstrāde” ir apstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu apstrāde;

128.e)

“atgūšana” ir reģenerācija, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu atgūšana;

128.f)

“likvidēšana” ir apglabāšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19) punktā;

128.g)

“citi produkti, materiāli vai vielas” ir materiāli, produkti un vielas, kas nav atkritumi, tostarp blakusprodukti, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK 5. pantā, lauksaimniecības un mežsaimniecības atliekas, notekūdeņi, lietusūdens un noteces ūdens, minerālvielas, barības vielas, ražošanas procesos atlikušās gāzes un liekie produkti, daļas un materiāli;

128.h)

“liekie produkti, daļas un materiāli” ir produkti, daļas vai materiāli, kas to turētājam vairs nav vajadzīgi vai noderīgi, bet ir piemēroti atkalizmantošanai;

128.i)

“dalītā savākšana” ir dalīta savākšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11) punktā;”

“130)

“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai kas savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

Aktīvi, kas uzskaitīti a) līdz g) apakšpunktā un izbūvēti vienam ex ante identificētam izmantotājam vai nelielai ex ante identificētu izmantotāju grupai un pielāgoti to vajadzībām (“mērķorientēta infrastruktūra”), par energoinfrastruktūru nav uzskatāmi;

“130.a)

“sadales sistēmas operators” (SSO) ir sadales sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29) punktā;

130.b)

“pārvades sistēmas operators” (PSO) ir pārvades sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35) punktā;

130.c)

“elektroenerģijas akumulēšana” ir elektroenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var akumulēt, šādas enerģijas akumulēšana un vēlāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā;

130.d)

“siltumenerģijas uzkrāšana” ir siltumenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un pēc vajadzības vēlāka pārveidošana vai pārveidošana atpakaļ siltumenerģijā galīgai izmantošanai (t. i., siltumapgādei vai aukstumapgādei);”;

“131)

“iekšējā enerģijas tirgus regulējums” ir Direktīva (ES) 2019/944, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (*32), Regula (ES) 2019/943 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (*33);

“131.a)

“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” jeb “CCS” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa, transportēt uz uzglabāšanas vietu un ievadīt tās piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

131.b)

“oglekļa uztveršana un izmantošana” jeb “CCU” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa un transportēt uz CO2 patēriņa vai utilizēšanas vietu pilnīgai šā CO2 izmantošanai;”;

“137)

“platjoslas infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu, un ietver fizisko infrastruktūru, tostarp kabeļu kanalizāciju, balstus, mastus, torņus, tumšo optisko šķiedru, skapjus un kabeļus (tostarp tumšās optiskās šķiedras kabeļus un vara kabeļus);”;

“137.a)

“atvilces maršrutēšanas tīkls” ir platjoslas tīkla daļa, kas savieno piekļuves tīklu ar pamattīklu, bet kas nenodrošina tiešu piekļuvi galalietotājiem. Tā ir tīkla daļa, kurā tiek apkopota visu galalietotāju datplūsma;

137.b)

“pamattīkls” ir pamattīkls, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklus no dažādiem apgabaliem vai reģioniem;

137.c)

“piekļuves tīkls” ir platjoslas tīkla segments, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklu ar galalietotāju telpām vai ierīcēm;”;

“139)

“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve, pamatojoties uz pašreizējo tehnoloģiju attīstību, ietver vismaz šādus piekļuves produktus: i) FTTx tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai, atsaiste un piekļuve bitu plūsmai; ii) kabeļu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iii) fiksētajiem bezvadu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iv) mobilajiem tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem (vismaz viesabonēšanai); v) satelītu platformām: piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; vi) atvilces maršrutēšanas tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem;”;

“139.a)

“apkalpojamās telpas” ir galalietotāju telpas, kurām pēc galalietotāju pieprasījuma un četru nedēļu laikā no pieprasījuma dienas pakalpojumu sniedzējs var sniegt platjoslas pakalpojumus (neatkarīgi no tā, vai šīs telpas jau ir vai nav pieslēgtas tīklam). Šajā gadījumā iekasētā cena par platjoslas pakalpojumu sniegšanu galalietotāju telpās nedrīkst pārsniegt parasto pieslēguma maksu, t. i., tā nedrīkst ietvert nekādas papildu vai neparedzētas izmaksas salīdzinājumā ar standarta komercpraksi un jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt parasto cenu attiecīgajā dalībvalstī. Minēto cenu nosaka valsts kompetentā iestāde;”;

“139.d)

“maksimumstunda” ir parasti stundu ilgs periods dienā, kura laikā tīkla noslodze ir maksimāla;

139.e)

“maksimumstundas apstākļi” ir apstākļi, kādos paredzama tīkla darbošanās “maksimumstundā”;

139.f)

“attiecīgais laikposms” ir laikposms, ko izmanto, lai pārbaudītu plānotos privātos ieguldījumus, un kas atbilst termiņam, kuru dalībvalsts aplēsusi plānotā valsts finansētā tīkla izvēršanai, no plānotās valsts iejaukšanās sabiedriskās apspriešanas publicēšanas brīža līdz brīdim, kad tīkls tiek nodots ekspluatācijā (t. i., tiek sākta vairumtirdzniecības un/vai mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana valsts finansētajā tīklā). Attiecīgais laikposms nevar būt īsāks par 2 gadiem;”;

“157

“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un objekti ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes, ko izmanto kuģu pietauvošanai, piestātņu sienas, moli un peldošas pontonu rampas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, aizbērumi un zemes meliorācija, kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra un uzlādes un uzpildes infrastruktūra ostās, un kura nodrošina transportlīdzekļu, mobilā termināļa aprīkojuma un apkalpošanai uz zemes paredzētā mobilā aprīkojuma apgādi ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu;”;

“a)

reģionālais ieguldījumu atbalsts: ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 110 miljoni vai vairāk, šādas atbalsta summas vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā:

b)

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 22 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;

c)

ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 8,25 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d)

atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

e)

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;”;

“e a)

šīs regulas 19.c pantā minētais atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi: EUR 200 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Mikrouzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 25 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un mikrouzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 30 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā;

e b)

šīs regulas 19.d pantā minētais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu: EUR 2 miljoni vienam saņēmējam kalendārajā gadā. MVU, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 250 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un MVU, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 300 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, piemēro nosacījumu, ka tas netiek daļēji vai pilnībā nodots primārajiem ražotājiem;”;

“f)

atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos – atbalsts saskaņā ar 20. pantu: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 20.a pantu: 20.a panta 2. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam vienā projektā;

g)

riska finansējuma atbalsts: EUR 16,5 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 8. punktā un 21.a panta 2. punktā;

h)

darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4., 5. un 7. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;

i)

atbalsts pētniecībai un attīstībai:

j)

ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 35 miljoni vienai infrastruktūrai;

j a)

ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai: EUR 25 miljoni vienai infrastruktūrai;

k)

atbalsts inovācijas kopām: EUR 10 miljoni vienai kopai;

l)

inovācijas atbalsts MVU: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

m)

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 12,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

n)

atbalsts mācībām: EUR 3 miljoni vienam mācību projektam;

o)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

p)

atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

q)

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

r)

atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

s)

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai gadījumos, kad nav norādīts citādi: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

s a)

atbalsts 36. panta 4. punktā minētajai mērķorientētajai infrastruktūrai un uzkrāšanai: EUR 25 miljoni vienam projektam;”;

“s b)

ieguldījumu atbalsts 36.a panta 1. un 2. punktā minētajai uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā un – shēmu gadījumā – vidējais gada budžets EUR 300 miljonu apmērā;

s c)

ieguldījumu atbalsts 38.a panta 7. punktā un 39. panta 2.a punktā minētajiem ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabojumiem, kas tiek īstenoti apvienoti: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

s d)

atbalsts 38.b pantā minētajai energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai: kopējais nedzēstais finansējums nominālā izteiksmē EUR 30 miljonu apmērā vienam saņēmējam;

s e)

ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā: 39. panta 5. punktā noteiktās summas;

s f)

atbalsts 44.a pantā minēto vides nodokļu vai maksājumu samazinājuma veidā: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;”;

“v)

42. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas izmantošanu un 43. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; attiecīgi visu 42. pantā minēto shēmu budžetu summa un visu 43. pantā minēto shēmu budžetu summa nedrīkst pārsniegt EUR 300 miljonus gadā;

w)

46. pantā minētais atbalsts centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmām: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

x)

48. pantā minētais atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 70 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

y)

atbalsts, ko fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam platjoslas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;”;

“y d)

atbalsts atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;”;

“z)

ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 165 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 82,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

aa)

atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 55 miljoni vienai shēmai gadā;

bb)

ieguldījumu atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 33 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 110 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2,2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;

cc)

ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 11 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 22 miljonus;”;

“ee)

atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 143 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 165 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*34) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;

ff)

atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 44 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 55 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;

“hh)

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz izmaksām par dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos – atbalsts saskaņā ar 19.a pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 19.b pantu: summas, kas vienam projektam noteiktas 19.b panta 2. punktā.”;

“f)

atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. un 21.a panta nosacījumi;”;

“g a)

atbalsts MVU, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa par 2. panta attiecīgi 94) un 95) punktā definētajiem inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem, kurus piedāvā, piemēram, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas, pamatojoties uz atbalsta shēmu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

“l)

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;”;

“m)

atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi, ja ir izpildīti 19.c pantā paredzētie nosacījumi;

n)

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ja ir izpildīti 19.d pantā paredzētie nosacījumi.”;

“b)

atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21., 21.a un 22. panta nosacījumi;”;

“l)

atbalsts MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos vai gūst no tiem labumu, ja ir izpildīti attiecīgie 19.a vai 19.b panta nosacījumi;”;

“m)

atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai un dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, ja remediācijas vai sanācijas izmaksas pārsniedz zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu un ir izpildīti 45. panta nosacījumi;

n)

atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos, ja ir izpildīti 45. panta nosacījumi;

o)

atbalsts atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai saskaņā ar 41., 42. un 43. pantu, ja atbalsts tiek piešķirts automātiski saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un bez turpmākas dalībvalsts rīcības brīvības īstenošanas un ja pasākums ir pieņemts un ir spēkā pirms atbalstāmā projekta vai darbības uzsākšanas;

p)

atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi saskaņā ar 19.c pantā paredzētajiem nosacījumiem;

q)

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, saskaņā ar 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem.”;

i)

punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

ii)

punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas lielākais 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Attiecībā uz MVU nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā.”;

“a)

ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita neto pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kuru iegūst, no radīto darbvietu skaita atņemot attiecīgajā periodā zaudētās darbvietas, kas izteiktas gada darbaspēka vienībās;

b)

katru amata vietu aizpilda 3 gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;”;

“b)

transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam. Dalībvalsts var noteikt vides standartus, kas jāievēro attiecībā uz izvēlēto transporta veidu, un, ja attiecībā uz saņēmēju piemēro šādus standartus, transporta papildu izmaksu aprēķinu tas var balstīt uz minēto vides standartu ievērošanas viszemākajām izmaksām.”;

i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

papildu pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā; neskarot 7. panta 1. punkta trešo teikumu, šādu pētniecības un attīstības projektu izmaksas var arī aprēķināt, pamatojoties uz vienkāršoto izmaksu pieeju, kurā pētniecības un attīstības projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā, tiek piemērota vienota likme maksimāli 20 % apmērā. Šādā gadījumā pētniecības un attīstības projekta izmaksas, ko izmanto netiešo izmaksu aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz parasto grāmatvedības praksi, un tās ietver tikai attiecināmās pētniecības un attīstības projekta izmaksas, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā.”;

“c)

izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas.”;

i)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

ii)

punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“f)

energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un attiecīgā dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru, lai pārliecinātos, ka energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā tiek izmantota komerciāli nevainojama ieguldījumu stratēģija.”;