(1)

Izstrādājot noregulējuma plānus, noregulējuma iestādēm būtu jāpārliecinās, ka tiek ņemti vērā visi Regulas (ES) 2021/23 12. panta 7. punkta a) līdz s) apakšpunktā minētie elementi. Noregulējuma plānu satura standartiem vajadzētu būt pietiekami detalizētiem, lai nodrošinātu, ka noregulējuma plāni ir mērķorientēti un noderīgi noregulējuma stratēģiju īstenošanai, vienlaikus nodrošinot arī pietiekamu elastību, lai ņemtu vērā valsts tiesisko regulējumu maksātnespējas tiesību jomā, kā arī CCP tīrvērtes darījumdarbības būtību un sarežģītību.

(2)

Lai gan noregulējuma plānā būtu jāiekļauj visi noregulējuma plānu saturu precizējoši elementi, kurus reglamentē Regulas (ES) 2021/23 12. pants, noregulējuma iestādei būtu jānodrošina, ka šie elementi noregulējuma plānā tiek atspoguļoti piemērotā veidā, ņemot vērā centrālā darījumu partnera (CCP) īpašās iezīmes, piemēram, tā veiktās tīrvērtes darījumdarbības būtību un sarežģītību.

(3)

Kopsavilkumam par noregulējuma plāna galvenajiem elementiem, kas minēts Regulas (ES) 2021/23 12. panta 7. punkta a) apakšpunktā, vajadzētu būt kodolīgam un koncentrētam, bet tajā pašā laikā būtu jāsniedz pietiekami paskaidrojumi, lai aptvertu galvenos plāna elementus, kas jāatklāj CCP vajadzībām. Kopsavilkumā CCP būtu jāinformē par galvenajām darbībām, kuras tiem būtu jāspēj veikt, un datiem, kurus tiem būtu jāspēj iesniegt. Kopsavilkumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tiem aspektiem, kuros minētajam plānam var būt būtiska ietekme uz CCP atveseļošanas un krīzes pārvarēšanas plānošanu, un jāprecizē visas CCP vēlmes attiecībā uz sadarbību noregulējuma posmā un pasākumiem, kas var ietekmēt CCP funkcijas.

(4)

Lai nodrošinātu noregulējuma plāna vispārējo piemērotību un samērību, tajā būtu jāietver noregulējuma scenāriji un noregulējuma stratēģijas. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt instrumentiem dažādu veidu iespējamo scenāriju veidā, tajā skaitā to apvienojumiem, lai izveidotu atbilstīgus un piemērotus scenārijus CCP vajadzībām, un galveno aspektu sarakstam, kuri jāņem vērā, izveidojot noregulējuma scenāriju noregulējuma stratēģijas.

(5)

Lai ņemtu vērā maksātnespējas tiesību jomā piemērojamā valsts tiesiskā regulējuma īpašās iezīmes, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt elastībai rūpīgi apsvērt dažus noregulējuma plānošanas aspektus, piemēram, mehānismu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 60. pantu, un jebkādas atšķirības starp kreditoru klasifikāciju saskaņā ar valsts maksātnespējas procedūrām un zaudējumu absorbcijas kārtību, kas izveidota saskaņā ar minēto regulu. Šo vispārējo elastību apliecina šī regula, kas paredz elementus, kuri jāatspoguļo noregulējuma plānā, neskarot Regulā (ES) 2021/23 prasīto elastību. Šajā regulā precizētie elementi arī neliedz noregulējuma iestādei noteikt citus aspektus, kas jāatspoguļo noregulējuma plānā.

(6)

Lai atvieglotu un nodrošinātu noregulējuma plāna efektīvu īstenošanu, ir būtiski, lai gadījumos, kad noregulējuma iestāde CCP atsevišķus aspektus ir novērtējusi atšķirīgi no paša CCP novērtējuma saskaņā ar atveseļošanas plānu, šādas atšķirības tiktu apsvērtas, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz noregulējuma plāna ātru īstenošanu. Tāpēc, ja tiek konstatētas jebkādas atšķirības, noregulējuma iestādei tās būtu jāapsver noregulējuma plānā un jānovērtē, lai izprastu to ietekmi, ja tāda ir, uz noregulējuma plāna īstenošanu.

(7)

Lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā noregulējuma plānus var efektīvi īstenot laikus, ir būtiski, lai noregulējuma iestādes būtu “testējušas” paredzētā noregulējuma plāna piemērošanu, ciktāl iespējams, detalizēti testējot procesus un procedūras. Šādai testēšanai būtu jāietver e-pasta vēstuļu un informācijas nosūtīšana, lai nodrošinātu, ka visas iepriekš plānotās darbības, kas saistītas ar to, kā un kad veikt konkrētus pasākumus un kā un kad vākt konkrētu informāciju, ir izmantojamas spriedzes apstākļos un ka visi konstatētie šķēršļi tiek novērsti, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka tiek ievēroti aplēstie termiņi.

(8)

Lai nodrošinātu, ka galvenie darbinieki noregulējuma posmā paliek CCP, noregulējuma iestādei būtu jācenšas novērtēt un novērst stimulēšanas struktūru izmantošanu, iespējams, ne tikai saistībā ar CCP nākotnes ieguvumiem, bet arī tiešu atalgojumu, un būtu jāapsver, kā nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, attiecīgā gadījumā apsverot darbinieku īstermiņa pieņemšanu darbā, apmaiņu, pagaidu piešķīrumus vai konsultāciju kārtību, lai CCP būtu nepieciešamā kompetence.

(9)

Lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību ar iestādēm, kuru kompetences jomas ietekmētu CCP bankrots un kuras ir pārstāvētas noregulējuma kolēģijā, kā noteikts Regulas (ES) 2021/23 4. pantā, noregulējuma iestādei būtu jāsagatavo un regulāri jātestē kārtība, kādā informē noregulējuma kolēģiju un paziņo visu attiecīgo informāciju.

(10)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(11)

EVTI ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstīta šī regula, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ieteikumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu,

a)

izveidoto noregulējuma stratēģiju galvenie elementi un noregulējuma plāna pamatā esošie galvenie scenāriji, nošķirot saistību neizpildes gadījumus, gadījumus, kas nav saistīti ar saistību neizpildi, un abu šādu gadījumu kombināciju;

b)

īss kopsavilkums par noregulējuma plāna galvenajiem elementiem saistībā ar katru no Regulas (ES) 2021/23 12. panta 7. punkta b)–s) apakšpunktā minētajiem punktiem, galveno uzmanību pievēršot aspektiem, kas attiecas uz CCP:

a)

tirgi, kuros CCP darbojas, darījumdarbības virzieni, ko uzskata par CCP pamatu, un CCP piedāvātie tīrvērtes pakalpojumi;

b)

CCP sadarbspējas vai CCP, tajā skaitā CCP pakalpojumu sniedzēju, savstarpējo atkarību mehānismi;

c)

CCP kapitāls un kapitāla struktūra, tajā skaitā priekšfinansēto īpašo pašu resursu summas;

d)

CCP prudenciālās prasības, tajā skaitā izmaiņas saistību neizpildes fonda metodikā, drošības rezervē un likviditātes riska pārvaldības sistēmās, ieguldījumu politikā, nodrošinājuma politikā un norēķinos;

e)

CCP neprudenciālās prasības, tajā skaitā organizatoriskie aspekti, piemēram, organizatoriskā struktūra, darījumdarbības nepārtrauktība un ārpakalpojumi, un būtiskas izmaiņas CCP darījumdarbības veikšanas noteikumos, tostarp CCP dalības sastāvā, un izmaiņas attiecībā uz nošķiršanu un pārnesamību;

f)

CCP īpašumtiesību struktūra un pārvaldnieku stimulu struktūras;

g)

noregulējuma scenāriji un noregulējuma stratēģijas.

a)

to funkciju apraksts, kuras noregulējuma iestāde uzskata par kritiski svarīgām;

b)

ja pastāv būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar atveseļošanas plāna kritiski svarīgo funkciju sarakstu, detalizēts apraksts par galvenajiem iemesliem, kāpēc noregulējuma iestāde kritiski svarīgās funkcijas ir novērtējusi atšķirīgi, par šāda atšķirīga novērtējuma būtisko ietekmi un par to, kā tas varētu ietekmēt CCP noregulējamību;

c)

apraksts par galveno atkarību starp kritiski svarīgām funkcijām un kritiski svarīgām savstarpējām atkarībām un par galvenajiem iekšējiem un ārējiem pasākumiem un procesiem, tajā skaitā darbībām, IT procedūrām, galveno darbinieku un galveno pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kas ir nepieciešami, lai CCP turpinātu pildīt savas kritiski svarīgās funkcijas, vai par jebkādiem citiem aspektiem, kas var būt jāapsver, ņemot vērā iespējamu dažu vai visu CCP darbību nodošanu citai finanšu tirgus infrastruktūrai vai pagaidu CCP, ja tas ir daļa no ierosinātās noregulējuma stratēģijas;

d)

apraksts par to, kā kritiski svarīgas funkcijas varētu nošķirt no funkcijām, kas nav kritiski svarīgas ekonomiskā, operatīvā un juridiskā ziņā, un kas ietver informāciju par to, kā noregulējuma iestāde ir novērtējusi šādas nodalīšanas būtisko ietekmi uz ieinteresētajām personām, tajā skaitā:

e)

kopsavilkums par to, kā CCP ierosinātā pieeja CCP kritiski svarīgo funkciju nošķiršanai vai nenošķiršanai no citām tā funkcijām var ietekmēt CCP noregulējamības novērtējumu;

f)

kritiski svarīgo funkciju kartēšana attiecībā uz identificētajām juridiskajām personām un CCP galvenajiem darījumdarbības virzieniem.

a)

noregulējamības novērtējuma secinājumi, tajā skaitā vismaz tas, vai CCP ir uzskatāms par noregulējamu, pamatojoties uz noregulējuma iestādes apsvērumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 15. panta 2. punktu;

b)

apraksts par to, kā noregulējuma iestāde ir novērtējusi, cik lielā mērā CCP ir noregulējams, neuzņemoties nevienu no finansēšanas mehānismiem, kas noteikti Regulas (ES) 2021/23 15. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

c)

apraksts par noregulējuma iestādes pamatojumu apsvērt iespēju noregulējuma instrumentus piemērot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem;

d)

apraksts par noregulējuma iestādes novērtējumiem par informāciju, kas saņemta no CCP saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 15. panta 3. punktu, sīki izklāstot, vai noregulējuma iestāde piekrīt CCP novērtējumam par šķēršļu neesību;

e)

apraksts, kurā sniegta sīka informācija par to, kad un kā noregulējuma iestāde pēdējo reizi ir novērtējusi noregulējamību;

f)

apraksts par CCP paredzēto aktīvu un tiesību pieejamību, un par to, vai šādi aktīvi būtu pieejami izmantošanai noregulējumā, un par to, vai šādu aktīvu izmantošanu vai nodošanu varētu kavēt vai novērst minēto aktīvu tiešo un netiešo dalībnieku atlikušās intereses vai juridiski ierobežojumi, piemēram, juridiskais mehānisms, ar kuru tiek sniegts nodrošinājums, tajā skaitā tas, vai nodrošinājums tiek sniegts kā nodrošinājuma daļa, ķīla vai īpašumtiesību nodošana;

g)

apraksts par katru no jautājumiem, kas noregulējuma iestādei jāņem vērā, novērtējot CCP noregulējamību, kā izklāstīts Regulas (ES) 2021/23 pielikuma C iedaļā.

a)

ja ir konstatēts būtisks šķērslis, – Regulas (ES) 2021/23 16. pantā prasīto pasākumu aprakstošs kopsavilkums, lai apzinātu visas nepieciešamās izmaiņas CCP struktūrā, darbībās vai riska pārvaldības sistēmās un finanšu resursos, vai jebkādi pasākumi CCP noregulējamības uzlabošanai, un grafiks pieprasīto izmaiņu veikšanai;

b)

apraksts par jebkādiem šķēršļiem, kas pārvarēti vai novērsti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 16. pantu divu gadu laikā pirms pašreizējās šķēršļu pārskatīšanas saskaņā ar minētās regulas 15. pantu.

a)

kritiski svarīgo funkciju un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas metodes apraksts, piemēram, CCP galvenās darbības jomas, darbības un aktīvi, galveno uzmanību pievēršot aspektiem, kas varētu ietekmēt vērtēšanu, piemēram, tirgus svārstīgums, tirgus cenu nepieejamība un/vai nenoteiktība, laika ierobežojumi un juridiskie jautājumi;

b)

ja a) apakšpunktā aprakstītā metode būtiski atšķiras no vērtēšanas metodikas, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas plānu, – apraksts par galvenajiem iemesliem, kuru dēļ noregulējuma iestāde ir atšķirīgi novērtējusi vērtēšanas metodiku, un šādas atšķirības būtiskā ietekme, ja tāda ir.

a)

apraksts par mehānismiem starp noregulējuma iestādi un CCP, kas nodrošina piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un par to, kā CCP uzturēs informācijas sistēmas un kontroles, kas var nekavējoties sagatavot un darīt pieejamus attiecīgos datus un informāciju noregulējuma iestādei; šādi mehānismi, tajā skaitā procedūras, lai datētu informāciju, un standartizētu atjauninājumu nodrošināšanai, ja notiek būtiskas izmaiņas;

b)

saraksts ar informāciju, kas prasīta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 13. pantu, un apraksts par to, kā CCP ir paredzējis nodrošināt, ka šāda informācija tiek pastāvīgi atjaunināta un vienmēr ir pieejama noregulējuma iestādei.

a)

apraksts par finanšu resursiem, kas paredzēti kā nepieciešami saskaņā ar noregulējuma plānu, skaidri nodalot maksātspēju no likviditātes finansējuma vajadzībām, tajā skaitā vispārīgi apraksti par iespējamiem finanšu resursiem, kas varētu būt nepieciešami saistībā ar noregulējuma stratēģijas īstenošanu, tajā skaitā katrs attiecīgais noregulējuma scenārijs;

b)

ja pirms CCP noregulējuma sākšanas nav izpildītas visas līgumsaistības un citas vienošanās, – iepriekšējs novērtējums par iespējamām problēmām saistībā ar šādu saistību un vienošanos izpildi attiecībā uz resursiem noregulējuma darbību finansēšanai un par to, vai šādas apzinātas problēmas var negatīvi ietekmēt iespēju laikus sasniegt noregulējuma mērķus;

c)

noregulējuma finansējuma iespējamo avotu apraksts, tajā skaitā galvenie finansējuma noteikumi, to izmantošanas būtiskie priekšnosacījumi, to pieejamības laiks un jebkādas nodrošinājuma prasības, ciktāl tās ir pieejamas ex ante;

d)

apraksts un analīze par to, kā un kad CCP var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, ievērojot prasību, ka noregulējuma plānos nevajadzētu pieņemt nekādu piekļuvi centrālās bankas mehānismiem ar nestandarta nosacījumiem;

e)

to aktīvu apraksts un identifikācija, kurus varētu izmantot, un tas, vai ir sagaidāms, ka tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums, un tas, kā šāda sagaidāmā aktīvu izmantošana var radīt apgrūtinājumus, galvenokārt šādu aktīvu vērtības un izmantošanas ziņā.

a)

vismaz deviņi izstrādātie noregulējuma plāna scenāriji, kuru pamatā ir pielikumā izklāstītā noregulējuma plāna scenāriju izstrādes matrica, vai noregulējuma plāna scenāriju saraksts, kas aptver visus pielikumā izklāstītos “scenāriju veidus”, ja tas attiecas uz CCP, un kurus var izstrādāt atšķirīgi;

b)

apraksts par noregulējuma scenārijiem, kas izvēlēti, pamatojoties uz noregulējuma iestādes novērtējumu, ņemot vērā CCP īpašās iezīmes un sarežģītības līmeni, un par jebkādiem papildu scenārijiem, kas izstrādāti noregulējuma plānā;

c)

noregulējuma iestādei ir jāiekļauj kvantitatīva novērtējuma instrumenti katram scenārija veidam, ja iespējams, atkarībā no piekļuves datiem, kas jāizmanto, lai radītu kvantitatīvu ietekmi uz noregulējuma scenārijiem; ja dati nav pieejami un tos nevar iegūt pēc saprātīgu centienu veikšanas, noregulējuma iestādei pēc iespējas ir jāveic un plānā jāatspoguļo instrumentu kvalitatīvais novērtējums, tajā skaitā sīka informācija par to, cik lielā mērā attiecībā uz konkrētu scenāriju ir veikts kvantitatīvs novērtējums;

d)

apraksts par noregulējuma scenārijiem izvēlētajām noregulējuma stratēģijām, norādot šādus punktus:

a)

visu apzināto kritiski svarīgo savstarpējo atkarību apraksts saskaņā ar noregulējuma plānu;

b)

ja a) apakšpunktā minētās apzinātās savstarpējās atkarības rada būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar atveseļošanas plāna kritiski svarīgo savstarpējo atkarību sarakstu, – detalizēts apraksts par galvenajiem iemesliem, kuru dēļ noregulējuma iestāde ir atšķirīgi novērtējusi kritiski svarīgās savstarpējās atkarības, un jebkādām būtiskām sekām noregulējuma plāna piemērošanai, ņemot vērā atšķirīgos novērtējumus par kritiski svarīgām savstarpējām atkarībām, un par to, kā tas var ietekmēt CCP noregulējamību;

c)

apraksts par dažādu veidu vienībām, kam ir savstarpējas atkarības ar CCP, tajā skaitā saraksts ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp CCP tiešajiem un netiešajiem dalībniekiem, ja iespējams, lai apzinātu īpašniekus, finanšu pakalpojumu sniedzējus, piemēram, likviditātes sniedzējus, norēķinu bankas vai aģentus, platformas, ieguldījumu aģentus, bankas, kontu turētājus un citus pakalpojumu sniedzējus, tostarp IT sniedzējus un datu sniedzējus, un saistītās finanšu tirgus infrastruktūras, un to nozīmi noregulējuma procedūrai;

d)

apraksts par to c) apakšpunktā minēto vienību novērtējumu, kam ir savstarpēja atkarība ar CCP, norādot to nozīmi CCP, jo īpaši to, kāpēc tās tiktu vai netiktu uzskatītas par kritiski svarīgām, un vai CCP spēja turpināt pildīt kritiski svarīgās funkcijas ir atkarīga no šīm vienībām;

e)

apraksts par ārpakalpojumu līgumiem ar kritiski svarīgu pakalpojumu sniedzējiem, kas aptver daļu no CCP pamatdarbības, tajā skaitā, ja cita vienība veic cenu noteikšanu un nodrošina sistēmas tīrvērtei, drošības rezerves aprēķiniem vai citām būtiskām CCP darbību daļām;

f)

apraksts par to, kā ir novērtētas vienības, kam saskaņā ar a) apakšpunktu ir kritiski svarīga savstarpēja atkarība ar CCP, un kā apzinātie riski ir mazināti un novērsti, tajā skaitā juridiskā izpildāmība un regulatīvie ierobežojumi attiecībā uz mehānismiem, piemēram, savstarpējo prasījumu ieskaitu, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību noregulējuma laikā;

g)

apraksts par to, kā noregulējuma plānā ir mazinātas jebkādas būtiskas problēmas, kas radušās tādēļ, ka kritiski svarīgu ārpakalpojumu līgumu nodrošinātājs, iespējams, nav izpildījis ārpakalpojumu līgumos noteiktos pienākumus;

h)

apraksts par to, kā noregulējuma plāns ir atspoguļojis noregulējuma instrumentu piemērošanas iespējamo ietekmi uz jebkuru sadarbspējīgu CCP, aptverot noregulējuma naudas pieprasījumu nosūtīšanu vai mainīgās drošības rezerves pieauguma diskontēšanu, izmantojot sadarbspējas mehānismu;

i)

apraksts par iespējamo ietekmi uz citām finanšu tirgus infrastruktūrām, kas saistītas ar CCP, tajā skaitā novērtējot to, cik nozīmīga ir CCP iesaistīšanās minētajās vienībās, tostarp to, vai CCP noregulējums varētu izraisīt kaitīgu ietekmi ar finanšu tirgus infrastruktūru starpniecību, iedarbinot saistību neizpildes procedūras finanšu tirgus infrastruktūrās vai atstājot citus uzņēmumus bez piekļuves finanšu tirgus infrastruktūrām.

a)

tās grupas apraksts, pie kuras CCP pieder, un to grupas vienību saraksts, ar kurām CCP ir saiknes, novērtējums par to, kuras grupas vienības ir uzskatāmas par grupas iekšienē pastāvošām kritiski svarīgām savstarpējām atkarībām, un apraksts par noregulējuma plānā apzinātajām grupas iekšienē pastāvošajām atkarībām;

b)

ja šādas apzinātas savstarpējās atkarības ietver jebkādas būtiskas apzinātas atšķirības salīdzinājumā ar atveseļošanas plāna sarakstu ar grupas iekšienē pastāvošām kritiski svarīgām savstarpējām atkarībām, un, ja ir atšķirības, – detalizēts apraksts par galvenajiem iemesliem, kuru dēļ noregulējuma iestāde ir atšķirīgi novērtējusi grupas iekšienē pastāvošās kritiski svarīgās savstarpējās atkarības, un par būtisku ietekmi, ko rada atšķirīgais novērtējums, un par to, kā tas var ietekmēt CCP noregulējamību, ja tāds ir;

c)

apraksts par noregulējuma darbību ietekmi uz citiem kritiski svarīgu grupas iekšējo vienību un juridisko personu darbības virzieniem, tajā skaitā, ja noregulējuma pasākumi ietekmētu citas vienības spēju turpināt darbību;

d)

apraksts par to, kā attiecīgās grupas iekšējās vienības varētu sniegt finansiālu atbalstu vai nu iepriekš saskaņoti, vai brīvprātīgi;

e)

apraksts par juridisko izpildāmību vai regulatīviem ierobežojumiem, kas varētu ietekmēt grupas iekšienē pastāvošās savstarpējās atkarības;

f)

apraksts par mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar šīm grupas iekšienē pastāvošajām kritiski svarīgajām savstarpējām atkarībām, kas nodrošinās darbības nepārtrauktību noregulējuma laikā, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību.

a)

katra no būtiskajām darbībām un sistēmām un apraksts par to, kā novērtēt un uzturēt šādas būtiskas darbības un sistēmas, nodrošinot apzinātas iespējas pastāvīgai piekļuvei infrastruktūrām, procesiem un operatīvajiem pasākumiem, lai saglabātu Regulas (ES) 2021/23 12. panta 7. punkta m) apakšpunktā uzskaitīto CCP darbības procesu nepārtrauktu funkcionēšanu, un novērtējuma galvenie rezultāti;

b)

iespējas, kas apzinātas, lai saglabātu finansiālo noturību;

c)

iespējas, kas apzinātas, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas līgumiskas vienošanās, tajā skaitā līgumiskās noturības klauzulas, pret noregulējumu drošas klauzulas un izbeigšanas tiesību ierobežojumi noregulējuma laikā;

d)

iespējas, kas apzinātas, lai nodrošinātu, ka noregulējuma posmā var saglabāt iekšējus nolīgumus, tajā skaitā nesaistītu pušu darījuma cenu noteikšanas struktūras un pastāvīgu piekļuvi darbības aktīviem;

e)

dažādās vienošanās, kas noregulējuma laikā jau noslēgtas saskaņā ar noregulējuma plānu, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2021/23 12. panta 7. punkta m) apakšpunktā uzskaitīto darbības procesu funkcionēšanas nepārtrauktību;

f)

tas, kā noregulējuma plāns, izmantojot apzinātās iespējas, ļautu CCP turpināt sniegt nepārtrauktus kritiski svarīgus tīrvērtes pakalpojumus, tajā skaitā izmantojot pagaidu risinājumus, piemēram, pircēju vai pagaidu iestādi, izmantojot esošos darbiniekus un infrastruktūru, vai, ja šādus risinājumus nav iespējams izstrādāt iepriekš, – saraksts ar iespējām, ko var piemērot noregulējuma laikā, un saraksts ar informāciju, kas vajadzīga, lai īsā laikā sagatavotu šādas vienošanās un nolīgumus.

a)

tas, kā ir paredzēts, ka noregulējuma iestāde un neatkarīgais vērtētājs iegūs vajadzīgo informāciju, lai veiktu Regulas (ES) 2021/23 24. pantā minēto vērtēšanu;

b)

informācija un procesi, lai piemērotā laikā un veidā nodrošinātu vajadzīgās informācijas pieejamību vērtēšanas nolūkā, jo īpaši saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 V sadaļas II nodaļu, un tirgspējas nolūkā, it sevišķi saskaņā ar tirdzniecības prasībām darījumdarbības un pagaidu CCP instrumentu pārdošanai;

c)

tas, kā CCP vāc, glabā, strukturē, organizē un atjaunina attiecīgos tirgus datus un kā šādi tirgus dati, kas attiecas uz noregulējuma plānu, tiek sagatavoti un apstiprināti pēc iespējas tuvāk vērtēšanas datumam;

d)

tas, kā CCP sagatavo un regulāri atjaunina finanšu pārskatus un regulatīvos ziņojumus un kā šāda finanšu informācija tiek sagatavota, sīki izstrādāta un apstiprināta pēc iespējas tuvāk vērtēšanas datumam, un parādot, ka aktīvu un saistību vērtējumi ir pilnīgi;

e)

tas, kā ir paredzēts, ka informācijas detalizācijas līmenis būs pietiekams, lai noregulējuma iestāde un neatkarīgais vērtētājs varētu rīkoties saskaņā ar noregulējuma plānu, paredzot prasības attiecībā uz vērtēšanai nepieciešamo detalizācijas līmeni, tajā skaitā gadījumos, kad informācijā jāiekļauj sīkas ziņas par pozīcijām pa posteņiem vai pa portfeļiem, darījumiem un nodrošinājumu un CCP pašu kapitālu;

f)

noteikumi, galvenās metodikas, pieņēmumi un novērtējumi, ko CCP izmanto, lai sagatavotu finanšu pārskatus un regulatīvos ziņojumus;

g)

tas, kā informācija tiek organizēta, marķēta un strukturēta un kā noregulējuma iestāde un neatkarīgais vērtētājs to var efektīvi un droši izmantot un analizēt, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādei ir informācija, kas nepieciešama, lai veiktu darbības saskaņā ar noregulējuma plānu.

a)

apraksts par dažādu veidu darbiniekiem un dalījums kategorijās par to, kā noregulējuma situācijā jāinformē un jāvada dažādu veidu darbinieki, un par plāna paredzamo ietekmi uz CCP dažādu veidu darbiniekiem;

b)

apraksts par to, kā mazināt kritiski svarīgu darbinieku zaudēšanu pirms noregulējuma un kā noregulējuma laikā radīt efektīvus stimulus saglabāt kritiski svarīgus darbiniekus, kas apzināti, pamatojoties uz viņu vērtību un nozīmīgumu noregulējuma posmā; jāņem vērā šādi aspekti: i) jebkādas regulatīvās procedūras, kas jāievēro noregulējumā, ii) novērtējumi par stimulu struktūru paredzēto efektivitāti, iii) iespēja noregulējuma posmā veikt izmaiņas darba līgumos, nosacījumos un organizācijā un iv) jebkādu saistīto izmaksu aplēse kritiski svarīgu darbinieku saglabāšanai vai pieņemšanai darbā, tajā skaitā jebkādu saistīto izmaksu novērtējums, ņemot vērā attiecīgos valsts noteikumus par kompensāciju un atlīdzināšanu noregulējuma laikā;

c)

apraksts par plānu saziņai ar darbiniekiem, tajā skaitā apraksts par paredzētajām procedūrām, lai apspriestos ar darbiniekiem noregulējuma procesa laikā, ņemot vērā valsts noteikumus un sistēmas dialogam ar sociālajiem partneriem, vadību, īpašniekiem un darbinieku arodbiedrībām.

a)

komunikācijas plāns, kurā ir šādas ziņas:

b)

komunikācijas plāna operacionālā kārtība un procedūras, komunikācijas stratēģijas piemērošanas kritēriji, komunikācijas plāna piemērotība un tas, kā plāns sasniedz mērķi nodrošināt, ka CCP komunikācijas un informācijas atklāšanas plāns spēj sasniegt mērķi rīkoties pārredzami;

c)

sīka informācija, nošķirot juridiski prasītos oficiālos paziņojumus un brīvprātīgu komunikāciju, ar aprakstu par to, kā noregulējuma plānā ir ņemtas vērā dažādas regulatīvās prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu, jo īpaši, ja šāda informācija varētu ietekmēt kritiski svarīgus pakalpojumus finanšu tirgū un ja CCP ir biržā kotēts uzņēmums vai pieder biržā kotētam uzņēmumam;

d)

tas, kā noregulējuma plānā ir novērtēta iespējamā būtiski negatīvā tirgus reakcija uz CCP noregulējumu un kā plānā ir paredzēts mazināt šādu potenciāli negatīvu tirgus reakciju, atklājot informāciju.

a)

noregulējuma plānā apzinātās būtiskās darbības un sistēmas;

b)

ja apzinātās darbības un sistēmas būtiski atšķiras no būtiskajām darbībām un sistēmām, kas apzinātas saskaņā ar atveseļošanas plānu, – apraksts par galvenajiem iemesliem, kāpēc noregulējuma iestāde ir atšķirīgi novērtējusi būtiskās darbības un sistēmas, jebkādu būtisku ietekmi, ko rada atšķirīgais novērtējums, un par to, kā tas var ietekmēt CCP noregulējamību;

c)

tas, kā tiek apzinātas šādas būtiskas darbības un sistēmas, piemērotie kritēriji un izmantotās robežvērtības, lai tos nošķirtu no citām CCP darbībām un sistēmām, kas nav uzskatāmas par būtiskām darbībām un sistēmām.

a)

procedūras un procesi, kas jāievēro, informējot noregulējuma kolēģiju, un jo īpaši informācija par izplatīšanas sarakstiem, dokumentu paraugiem un termiņiem attiecībā uz to, kā un kad informēt noregulējuma kolēģiju;

b)

izplatīšanas sarakstu atjaunināšanas procedūras;

c)

kārtība, kādā testē noregulējuma kolēģijas informēšanas procesu, tajā skaitā informācija par šādu testēšanas pasākumu tvērumu un intervāliem un procedūrām, lai novērstu jebkādus trūkumus, piemēram, kļūdas, pārpratumus vai kavēšanos.

a)

novērtējums par to, vai pozīciju un saistīto aktīvu pārnesamība uz citu CCP ir iespējama, tajā skaitā novērtējums par tās īstenojamību un iespējamo iznākumu un novērtējums par situāciju, kad pārnesamība vai nodošana galu galā nav iespējama;

b)

tas, kā CCP glabā attiecīgos datus par pozīcijām klientu vispārējos un nošķirtos kontos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (3) un kā CCP spēj sniegt sīku informāciju par resursiem un sistēmām, kas ieviestas, lai uzturētu atjauninātu informāciju, kuru varētu ātri sniegt noregulējuma laikā, lai nodrošinātu, ka klientu pozīcijas, ja tās ir iespējams apzināt, CCP varētu apzināt un, iespējams, veiksmīgi nodot;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot saistības nepildījušā CCP tīrvērtes dalībnieku un klientu pozīciju un saistīto aktīvu pārnesamību no saistības nepildījušā CCP uz citu CCP vai uz pagaidu CCP.