(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1942/2004 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes okoume saplākšņa importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 82/2011 (3) Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”) pagarināja sākotnējos pasākumus par pieciem gadiem. Ar Regulu (ES) 2017/648 (4) Eiropas Komisija (“Komisija”) pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas (“otrā termiņbeigu pārskatīšana”) pagarināja sākotnējos pasākumus vēl par pieciem gadiem.

(3)

Patlaban spēkā esošo antidempinga maksājumu likme ir 6,5 %–23,5 % robežās importam no četriem ražotājiem eksportētājiem un 66,7 % importam no visiem pārējiem uzņēmumiem.

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 16. decembrī iesniedza Eiropas Plātņu federācija (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības okoume saplākšņa ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un/vai atkārtoties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 5. aprīlī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka tādu antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas piemērojami ĶTR izcelsmes okoume saplākšņa importam Savienībā. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas par laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus (eksportētājus) ĶTR, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izkliedi. Izlasi veido trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja 40 % no attiecīgā ražojuma aplēstā Savienības ražošanas kopējā apjoma un 41 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(13)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus/ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus/ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(14)

Neviens ĶTR ražotājs/ražotājs eksportētājs nesniedza pieprasīto informāciju norādītajā termiņā un/vai nepiekrita iekļaušanai izlasē. Tādējādi Ķīnas ražotāji nesadarbojās, un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Izmantotie avoti ir sīki izklāstīti 28. apsvērumā.

(15)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(16)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tādas pašas anketas, kā arī nesaistītiem importētājiem, lietotājiem un Ķīnas eksportētājiem aizpildāmās anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (7). Izmeklēšanas gaitā Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam, pieprasot sniegt makroekonomiskos datus par Savienības ražošanas nozari.

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un pieprasījuma iesniedzēja.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(19)

Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(20)

Komisija 2023. gada 5. aprīlī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Neviena persona nesniedza piezīmes.

(21)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, proti, okoume saplāksnis, kas definēts kā saplāksnis, kurš sastāv tikai no koksnes loksnēm (ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm un vismaz vienu ārējo kārtu no okoume, kas nav pārklāta ar pastāvīgu cita materiāla kārtu) un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 4412 31 10 (Taric kods 4412311010) (“pārskatāmais ražojums”).

(22)

Divi galvenie okoume saplākšņa veidi ir šādi: saplāksnis, kas izgatavots tikai no okoume (“viendabīgais okoume”), un saplāksnis ar vismaz vienu ārējo kārtu no okoume, bet pārējā daļa izgatavota no citas koksnes (“plaknes okoume”) (to var saukt arī par “kombinēto okoume” vai “dubulto okoume”). Pēc ārējā izskata abi galvenie okoume saplākšņa veidi ir vienādi. Neskatoties uz atšķirīgām mehāniskajām īpašībām, tiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tos pamatā izmanto vienādā nolūkā.

(23)

Okoume saplākšņa pielietojums ir plašs, piemēram, celtniecībā galdniecības un namdara apšuvuma darbos, slēģu plāksnēm, pagraba apšuvumam, margām un krasta apšuvuma plāksnēm. To lieto arī vairāk dekoratīviem mērķiem, cita starpā autotransportā (piemēram, automobiļos, autobusos, tūristu autofurgonos un tūristu treileros), jūras transportā (jahtās), mēbeļu un durvju ražošanā.

(24)

Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(25)

Kā jau tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, kā arī iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, šādiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(26)

Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ĶTR izcelsmes okoume saplākšņa imports praktiski pazuda no Savienības tirgus. Pēc Eurostat datiem, okoume saplākšņa imports no ĶTR veidoja ap 0,04 % no Savienības tirgus. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā situācija bija līdzīga. Absolūtos skaitļos ĶTR izcelsmes okoume saplākšņa imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 74 m3 (salīdzinot ar 83 606 m3 sākotnējā izmeklēšanā), pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā – 12 620 m3, bet otrajā termiņbeigu pārskatīšanā importa nebija.

(28)

Kā minēts 14. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens no ĶTR ražotājiem/ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(29)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi, kas bija saistīti ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, publiski pieejamiem datiem par turku okoume saplākšņa ražotāju, pieprasījuma iesniedzēja un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegto informāciju, Turcijas Nacionālā statistikas biroja informāciju, statistikas biroja Eurostat datubāzi Comext, Global Trade Atlas (“GTA”), Starptautiskā Tirdzniecības centra tirgus piekļuves karti un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas informāciju (“FAO”).

(30)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(31)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemta ne ĶV atbilde uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(32)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija precizēja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(33)

Komisija 2022. gada 24. augustā publicēja lietas materiāliem pievienotu paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums par avotiem”). Ar paziņojumu par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas par to, ka plāno izmantot Turciju par reprezentatīvo valsti, un par to, kādus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, izmantojot Turciju par reprezentatīvo valsti. Bez tam tā darīja ieinteresētajām personām zināmu, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par ražotāju Turcijā, uzņēmumu Eksioglu Orman Urunleri.

(34)

Ar paziņojumu par avotiem Komisija aicināja arī ieinteresētās personas sniegt piezīmes par avotiem un Turcijas kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis ar nosacījumu, ka tās ir sniegušas pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

(35)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(36)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “[j]a [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk – “PVA izmaksas”).

(37)

Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju vai ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(38)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(39)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(40)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(41)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“Ziņojums”) (8), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru (tādu kā zeme, enerģija, kapitāls, izejvielas, darbaspēks) kropļojumus, kā arī konkrētās nozarēs (tādās kā tērauda un ķīmisko vielu nozare). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Pieprasījumā bija ietverti arī daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu.

(42)

Proti, pieprasījums, atsaucoties uz Ziņojumu, norādīja, ka daudzās Ķīnas rūpniecības nozarēs strukturāli kropļojumi ir izraisījuši jaudas pārpalikumu Ķīnas saplākšņa, arī okoume saplākšņa, ražošanas nozarē. Bez tam pieprasījums uzsvēra, ka ĶV politika, tāda kā Mežsaimniecības 13. piecgades plānā izklāstītā politika, veicināja koksnes izmantošanu par izejvielu valdības iejaukšanās rezultātā. Pēc tam 14. piecgades plānā 2021.–2026. gadam ĶV pauda nodomu “uzlabot valsts īpašumā esošu mežsaimniecību un meža platību infrastruktūru”. Turklāt pieprasījums, atsaucoties uz Ziņojumu, norādīja, ka kropļojumi pastāv attiecībā uz piekļuvi kapitālam, ķīmijas un darbaspēka nozarei, kā arī attiecībā uz enerģijas tirgiem. Pieprasījumā teikts, ka minētie kropļojumi varētu būtiski ietekmēt okoume saplākšņa rūpniecību. Turklāt pieprasījums atgādināja, ka pēc tam, kad tika secināts, ka ĶV iejaukšanās, izmantojot dažādas valsts programmas, subsīdijas, politikas aizdevumus ar preferenciāliem noteikumiem utt. deva tiešas priekšrocības konkrētu lapkoku koksnes saplākšņu ražojumu ražotājiem un eksportētājiem Ķīnā, 2017. gadā ASV iestādes noteica antidempinga un kompensācijas maksājumus konkrētu lapkoku koksnes saplākšņu importam Amerikas Savienotajās Valstīs no Ķīnas.

(43)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisija nav saņēmusi arī Ķīnas ražotāju eksportētāju piezīmes.

(44)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, toskait Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācijā attiecīgās nozares tirgū, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija minētos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas apstiprināšanai Ķīnas Tautas Republikā.

(45)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (9). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (10).

(46)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (11) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(47)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (12). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(48)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk 3.3.1.5. iedaļu) (13).

(49)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas un valsts bankas. Minētajām bankām, veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, pašām jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk 3.3.1.8. iedaļu) (14). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (15).

(50)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr minēto mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (16). Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (17).

(51)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Tāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (18).

(52)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(53)

Lai gan okoume saplākšņa ražošanas nozarē valsts īpašumtiesību līmenis nešķiet ievērojams, ĶV joprojām pieder vairāku ražotāju daļas, piemēram, vairāk nekā 40 % uzņēmumā Jiangsu High Hope Arser Co., Ltd (19). Atskaitot formālas īpašumtiesības, valsts iestādes var kontrolēt un uzraudzīt uzņēmumus, izmantojot neoficiālus kanālus, ko ilustrē privātā īpašumā esošā Luli grupa, kura, saskaņā ar informāciju no publiski pieejamiem avotiem, ir Šaņdunas provinces valdības “paspārnē” (20). Turklāt, ņemot vērā to, ka ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu arī privātos uzņēmumos (21) (skatīt arī 3.3.1.4. iedaļu tālāk) un ka ĶKP ir vadošā loma gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa to, ka ekonomikas dalībnieki ir pakļauti valdības kontrolei un politiskai uzraudzībai, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savijušās valsts un partijas struktūras.

(54)

Tas ir acīmredzams arī Ķīnas Valsts Meža produktu rūpniecības apvienības (“CNFPIA”) līmenī, kas ir nozares apvienība. Saskaņā ar CNFPIA statūtu 4. pantu organizācija “pieņem Valsts Mežsaimniecības un pļavu platību administrācijas un Civillietu un iedzīvotāju lietu ministrijas profesionālos norādījumus, uzraudzību un pārvaldību” (22).

(55)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts tālāk arī 3.3.1.5. iedaļā, gan uz valsts īpašumā, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem nozarē attiecas politikas uzraudzība un vadlīnijas.

(56)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz valsts īpašumā esošu uzņēmumu (“VU”) un citus instrumentus, Ķīnas valsts var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (23), savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts īpašumā, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (24)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt darījumdarbības lēmumus uzņēmumos (25), arī izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partiju disciplīnu (26). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (27). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(57)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments General Office of CCP Central Committee’s Guidelines on stepping up the United Front work in the private sector for the new era (“ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu”) (“Pamatnostādnes”) (28), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (29).

(58)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka saplākšņa ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības/partijas funkcijas. Piemēram, Jiangsu High Hope Arser Co., Ltd. ģenerāldirektors vienlaikus ieņem partijas filiāles sekretāra amatu, savukārt mātesuzņēmuma Jiangsu High Hope Group priekšsēdētājs ir arī grupas partijas komitejas sekretārs (30).

(59)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu tālāk), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (31). Tādējādi valsts klātbūtne okoume saplākšņa un citu ražošanas nozaru (tādu kā finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(60)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visus ekonomikas sektorus. Mērķi, kas ir noteikti ar plānošanas instrumentiem, ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestādes uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (32).

(61)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza pārskatāmā ražojuma ražošanas nozares darbību. Ar koka paneļiem saistītās tehnoloģijas pirmām kārtām ir iekļautas veicināmo nozaru sarakstā 2019. gada Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (33), kas liecina par iestāžu nodomu izveidot ražošanas nozares attīstībai labvēlīgu normatīvo vidi un kas arī varētu pavērt nozarei ceļu, kā piekļūt finansējumam. Turklāt Mežsaimniecības un pļavu platību attīstības 14. piecgades plāns (34) ne tikai aicina iestādes “veicināt kokapstrādes nozares visaptverošu zaļo pārveidi” vai “konsolidēt un modernizēt tradicionālo izdevīgā pozīcijā esošu rūpniecību, piemēram, koka grīdas seguma, koka mēbeļu, koka durvju rūpniecību, [..] un paātrināt pasūtījuma mēbeļu, koka konstrukciju un koka būvmateriālu izstrādi”, bet arī izvirza konkrētus izlaides mērķus: “[l]īdz 2025. gadam ķīmisko šķiedru paneļu izlaide stabilizēsies aptuveni 300 miljonu kubikmetru apmērā, grīdas seguma izlaide – aptuveni 800 miljonu kvadrātmetru apmērā un koka mēbeļu izlaides vērtība pārsniegs 800 miljardus RMB” (35). Turklāt Valsts mežsaimniecības un pļavu platību pārvaldes 2019. gada februārī publicētajā ievirzes atzinumā par mežsaimniecības un pļavu platību nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu (36) ir noteikti citi nozares plānotās attīstības parametri: “Līdz 2025. gadam tiks likti pamati institucionālam mehānismam, kas ļaus racionāli izmantot mežu un pļavu resursus, tiks ievērojami palielināta mežu un pļavu resursu atbalsta jauda un augstas kvalitātes meža un pļavas produktu izlaides apjoms, vēl vairāk izvērsta meža produktu tirdzniecība, valsts līmenī mežsaimniecības izlaides kopējā vērtību galu galā palielināsies par vairāk nekā 50 %, salīdzinot ar aktuālo situāciju, un ekonomikai svarīgu meža produktu izlaide sasniegs 250 miljonus tonnu, bet meža produktu importa un eksporta tirdzniecības apjoms sasniegs 240 miljardus USD.” (37) Ar tādiem un citādiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(62)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmumus sasniegt attiecībā uz okoume saplākšņa ražošanas nozari nospraustos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(63)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (38).

(64)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (39). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (40). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (41).

(65)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros, uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz mežsaimniecības un koksnes ražošanas nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(66)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(67)

Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (42). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (43). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (44). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(68)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz okoume saplākšņa ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(69)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(70)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošu banku pozīcija (45), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (46) un, tāpat kā nefinanšu VU, arī bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (47). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (48).

(71)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(72)

Piemēram, ĶV skaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trijiem valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (49). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (50).

(73)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (51).

(74)

Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (52). Rezultāts ir nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(75)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(76)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (53). ĶTR oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (54). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(77)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas ieņēmumus nenes, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(78)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(79)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(80)

Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.3.1.2.–3.3.1.5. iedaļā un Ziņojuma I daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.3.1.6.–3.3.1.8. iedaļā un Ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(81)

Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad okoume saplākšņa ražotāji iegādājas izejresursus/slēdz līgumus par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(82)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(83)

Analīze 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(84)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(85)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(86)

Kā paskaidrots 32. apsvērumā, Komisija nāca klajā ar paziņojumu par avotiem, kurā aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un informēja ieinteresētās personas par nodomu izmantot Turciju par attiecīgo reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(87)

Paziņojumā par avotiem Komisija paskaidroja, ka sadarbības trūkuma dēļ tai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būs jābalstās uz pieejamajiem faktiem. Reprezentatīvā valsts tika izraudzīta, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu balstoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, kuri atzīti par atbilstošiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta attiecīgajiem kritērijiem.

(88)

Attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni pieprasījuma iesniedzējs termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā izvērtēja piecas valstis, kurām ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR, kā iespējamas reprezentatīvās valstis. Izvērtētās valstis bija Taizeme, Indonēzija, Brazīlija, Malaizija un Turcija (57).

(89)

Attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanu pieprasījumā kā okoume saplākšņa ražotājvalstis tika norādītas tikai Turcija un Indonēzija (58).

(90)

Attiecībā uz attiecīgu datu publisku pieejamību reprezentatīvajā valstī, pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā norādīja trīs Turcijas uzņēmumus, kas ražo koka finiera ražojumus, to skaitā pārskatāmo ražojumu, bet nevienu Indonēzijas uzņēmumu (59). Kā paskaidrots paziņojumā par avotiem, Komisijas analīzē tika secināts, ka par diviem Turcijas uzņēmumiem nebija pieejamu pietiekami aktuālu finanšu datu. Par trešo uzņēmumu bija pieejami dati par 2020. gadu, bet nebija skaidrs, vai tas ražo pārskatāmo ražojumu. Tomēr Komisija identificēja vienu Turcijas uzņēmumu Eksioglu Orman Urunleri, kas ražoja pārskatāmo ražojumu un par ko bija pieejami finanšu dati par 2020. gadu. Tādējādi Turcija atbilda attiecīgu datu publiskas pieejamības kritērijam.

(91)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(92)

Paziņojumā par avotiem ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis, ja tās ir sniegušas pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(94)

Paziņojumā par avotiem Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju, darbaspēku, kurus ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija paziņojumā par avotiem norādīja arī, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA, lai noteiktu lielākās daļas ražošanas faktoru, īpaši galveno izejvielu, neizkropļotas izmaksas.

(95)

Komisija darīja ieinteresētajām personām zināmu, ka tā apkopos pozīcijas ar nenozīmīgu ietekmi uz ražošanas izmaksām, piemēram, citi izejmateriāli, iepakošanas izmaksas, komunālie pakalpojumi, palīgmateriāli, un tās izteiks procentos no galvenajām izejvielām. Komisija turklāt paziņoja, ka šos procentus tā piemēros pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, kad izmantos neizkropļotas atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(96)

Bez tam Komisija norādīja, ka neizkropļotu elektroenerģijas un darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Statistikas institūta (“TURKSTAT”) sniegto informāciju.

(97)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav iepriekš minēto ražošanas faktoru vidū, Komisija iekļāva arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Komisija noteica ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret izgatavošanas izmaksām, balstoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un pārbaudītiem datiem, ko sniedzis Savienības ražotājs Joubert Plywood, kurš šajā nolūkā sniedza konkrētu informāciju. Metodika ir pienācīgi izskaidrota tālāk 3.3.5. iedaļā.

(98)

Visbeidzot, kā izklāstīts 32. apsvērumā, Komisija norādīja, ka PVA izmaksu un peļņas noteikšanai tā izmantos pārskatāmā ražojuma ražotāja Turcijā finanšu datus.

(99)

Par paziņojumā par avotiem iekļauto ražošanas faktoru sarakstu Komisija piezīmes no ieinteresētajām personām nesaņēma.

(100)

Ņemot vērā pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un visu informāciju, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un kas tika pārbaudīta uz vietas, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ un neesot piezīmēm par paziņojumu par avotiem, normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu ir identificēti šādi ražošanas faktori un to avoti:

1. tabula

Okoume saplākšņa ražošanas faktori

(101)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu galvenajām izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (63) I pielikumā minētās valstīm, kas nav PTO dalībvalstis.

(102)

Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.3.1. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(103)

Vairāku ražošanas faktoru gadījumā faktiskās izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām. Tā kā to gadījumā izmantotā vērtība neatkarīgi no izmantotā avota būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu, Komisija nolēma iekļaut minētās izmaksas palīgmateriālos, apkopot tās ar citām izejvielām, iepakojuma izmaksām un komunālajiem pakalpojumiem un izteikt procentos no galvenajām izejvielām, kā paskaidrots 94. apsvērumā. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija noteica šos procentus, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem, kas pēc tam tika pārbaudīti, pamatojoties uz datiem par vienu no Savienības ražotājiem, kurš sadarbojās izmeklēšanā un sniedza konkrētu informāciju šajā nolūkā (64), t. i., Joubert Plywood.

(104)

Lai noteiktu līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem piegādātu izejvielu cenu, kas būtu neizkropļota, Komisija piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokli attiecīgā apmērā atkarībā no importēto apjomu izcelsmes valsts (65). Komisija pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas, aprēķinātas par m3, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta e-pasta sarakstē starp Eiropas Plātņu federāciju un Turcijas vadošo koksnes materiālu plātņu ražotāju (66).

(105)

TURKSTAT publicē detalizētu informāciju par mēneša vidējām darbaspēka izmaksām (67) un saimnieciskās darbības komponentiem Turcijā. Stundas likmes aprēķināšanai Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku (2020).

(106)

Turcijas uzņēmumu (rūpniecisko lietotāju) elektroenerģijas cenu publicē TURKSTAT. Vidējo elektroenerģijas izmaksu aprēķinam Komisija izmantoja 2022. gada 31. martā (kas aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu) (68) publicētos datus par elektroenerģijas cenām, kuras tika piemērotas rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā (kWh).

(107)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(108)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija aprēķināja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, balstoties uz ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret izgatavošanas izmaksām, kuras ziņojis Joubert Plywood. Šos procentus tad piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(109)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija izmantoja 32. apsvērumā norādītā Turcijas ražotāja finanšu datus.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida (proti, viendabīgā okoume un plaknes okoume, kas aprakstīti 21. apsvērumā) normālo vērtību EXW līmenī.

(111)

Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, kas pēc tam tika pārbaudīta, balstoties uz datiem, kurus sniedzis viens no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā un tādā nolūkā sniedza konkrētu informāciju, viendabīgo okoume ražo tikai no loksnēm finierim, savukārt plaknes okoume ražošanā izmanto gan loksnes finierim, gan papeles apaļkokus. Tāpēc, lai aprēķinātu plaknes okoume normālo vērtību, tika izmantota papeles apaļkoku, kopā ar visu citu izejvielu, neizkropļota vērtība, savukārt tā netika izmantota, lai aprēķinātu viendabīgā okoume salikto normālo vērtību. Abos gadījumos metodika, kas izskaidrota tālākajos apsvērumos, ir vienāda.

(112)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas tiešās izmaksas. Ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc Komisija paļāvās uz Joubert Plywood sniegto informāciju (69), kas tika pārbaudīta uz vietas, par katra ražošanas faktora (izejvielu, darbaspēka un elektroenerģijas) patēriņu okoume saplākšņa ražošanā. Komisija reizināja šos patēriņa apjomus ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Turcijā, kā aprakstīts 3.3.4.1. iedaļā. Vairāki ražošanas faktori, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām, tika izteikti procentos no galvenajām izejvielām, kā paskaidrots 94. apsvērumā. Minētos procentus Komisija piemēroja galveno izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotu vērtību.

(113)

Kad tika noteiktas neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kuras tika noteiktas tā, kā noteikts 107. un 108. apsvērumā. Proti:

(114)

Uz šā pamata Komisija, kā paskaidrots 110. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(115)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta izmaksu, apdrošināšanas un frakts (“CIF”) līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. Lai iegūtu eksporta cenu EXW līmenī, no CIF cenas, proti, 619 EUR/m3, atskaitīja jūras frakts, apdrošināšanas izmaksas un iekšzemes transporta izmaksas Ķīnā. Atskaitītās summas bija balstītas uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (70).

(116)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc Komisijai nebija informācijas par eksportētā ražojuma veidu. Tāpēc Komisija salīdzināja normālās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, t. i., viendabīgajam okoume un plaknes okoume, un iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

(117)

Uz tāda pamata dempinga starpība importam no Ķīnas, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija virs 100 % neatkarīgi no izmantotās normālās vērtības.

(118)

Tomēr attiecīgā importa apjoms bija nenozīmīgs, proti, 0,2 % no kopējā importa Savienībā un 0,04 % no Savienības tirgus daļas. Sadarbības nebija, tāpēc Komisijai nebija informācijas par ražojuma veidu. Turklāt minēto importu veidoja tikai viens darījums, kas radīja jautājumu par tā reprezentativitāti. Minēto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka minētie mazie apjomi nav pietiekams pamats dempinga analīzes turpināšanai. Tāpēc Komisija izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību.

(119)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori: iespējamie dempinga līmeņi Savienības tirgū, ja pasākumi zaudētu spēku; salīdzinājums starp normālo vērtību, kas noteikta šajā termiņbeigu pārskatīšanā, kā paskaidrots 3.3.5. iedaļā, un Ķīnas eksporta cenām, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem komercpiedāvājumiem eksportam uz Savienību un trešām valstīm; ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(120)

Lai noteiktu iespējamo eksporta cenu līmeni uz Savienību tad, ja pasākumi zaudētu spēku, un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatoja ar pieejamajiem faktiem, t. i., ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Konkrētāk, abu galveno 21. apsvērumā aprakstīto ražojuma veidu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz 64 komercpiedāvājumiem uz Savienības tirgu un 26 komercpiedāvājumiem uz citām trešām valstīm (Tuvie Austrumi, Turcija, Apvienotā Karaliste), kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izteikti pa e-pastu, kā norādīts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā.

(121)

Komerpiedāvājumos norādītās vidējās cenas uz Savienības tirgu CIF līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viendabīgajam okoume bija 686 EUR/m3, plaknes okoume 458 EUR/m3, bet trešām valstīm paredzētam plaknes okoume – 371 EUR/m3. Minētie cenu līmeņi ir tādā pašā diapazonā kā okoume saplākšņa cena importam no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā aprakstīts 114. apsvērumā. Kaut arī attiecīgie daudzumi bija nelieli, tāds cenu līmenis apstiprina to, ka komercpiedāvājumi kā norāde uz iespējamām Ķīnas okoume saplākšņa eksporta cenām bija reprezentatīvi. Tajā pašā diapazonā ir arī no GTA iegūtā vidējā cena Ķīnas eksportam, kurš klasificēts ar HS apakšpozīciju 4412 31, uz trešām valstīm, kas nav Savienība. Tomēr HS apakšpozīcijā 4412 31 ietilpst ražojumi, kas nav pārskatāmais ražojums, tāpēc minētie dati netika uzskatīti par pietiekami precīziem, lai sniegtu noderīgu informāciju.

(122)

Komisija pēc 114. apsvērumā aprakstītās pieejas koriģēja cenas līdz EXW līmenim un tās salīdzināja ar normālo vērtību, kas noteikta 3.3. iedaļā.

(123)

Abu ražojuma veidu gadījumā dempinga starpības minētajam iespējamajam importam no Ķīnas, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, būtu virs 100 %, ja visi minētie piedāvājumi būtu nonākuši Savienībā.

(124)

Tā kā Ķīnas ražotāji/ražotāji eksportētāji nesadarbojās un nebija citas pieejamas informācijas par Ķīnas okoume saplākšņa rūpniecību, ĶTR ražošanas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz aplēsēm, ko pieprasījuma iesniedzējs, izmantojot visu savā rīcībā esošo informāciju par tirgu, sniedza termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā.

(125)

Pieprasījuma iesniedzējs potenciālo okoume saplākšņa ražošanas apjomu Ķīnā aplēsa uz okoume apaļkoku importa pamata. 2017.–2020. gada periodā Ķīnā importēto okoume apaļkoku apjoms svārstījās no 475 000 m3 līdz 1 miljonam m3, un tiek lēsts, ka 75 % no tiem varētu būt izmantoti okoume saplākšņa ražošanai (71). Tādējādi Ķīnas ražotāji noteikti varēja saražot okoume saplāksni robežās no vairāk nekā 400 000 m3 līdz 4 miljoniem m3, atkarā no saražotā veida. Tas atbilst apjomam, kurš Savienības patēriņu pārsniedz vismaz divas līdz, augstākais, divdesmit reizes.

(126)

Ķīnas okoume saplākšņa ražotāji nesadarbojās un nebija pieejama cita informācija par Ķīnas okoume saplākšņa rūpniecību, tāpēc Ķīnas saplākšņa rūpniecības stāvoklis tika izskatīts kopumā (neatkarīgi no izmantotās koku sugas veida) tā, kā tas tika darīts iepriekšējā pārskatīšanā.

(127)

Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un iepriekšējās izmeklēšanās apstiprināto, saplāksni ražo vieni un tie paši uzņēmumi, izmantojot vienas un tās pašas iekārtas neatkarīgi no izmantotās koku sugas. Iepriekšējās pārskatīšanās arī tika konstatēts, ka okoume saplāksnis ir ienesīgāks nekā citi saplākšņa veidi.

(128)

Pamatojoties uz to, uz Ķīnai potenciāli pieejamo ievērojamo ražošanas jaudu norāda visu veidu saplākšņa ražošanas apjomi, kas, pamatojoties uz FAO statistiku, 2021. gadā (72) bija 76,4 miljoni m3. Pēc pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajiem pierādījumiem (73) aplēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās saplākšņa ražošanas jauda bija 270 miljoni m3 gadā.

(129)

Ņemot vērā lielās ražošanas jaudas Ķīnas Tautas Republikā, kas, lai kādu skaitli ņemtu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 192 000 m3 lielo pieprasījumu Eiropas Savienībā, un to, ka okoume saplākšņa ražošanai ir vajadzīga tikai pāreja no cita veida koksnes uz okoume, pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudēs spēku, Ķīnas ražotāji izmantos savu lielo ražošanas jaudu, lai no citu saplākšņa veidu ražošanas pārietu uz ienesīgākā okoume saplākšņa ražošanu eksportam uz Savienību.

(130)

Galvenais faktors, ko izmantoja, lai noteiktu Savienības tirgus pievilcīgumu tad, ja pasākumi zaudētu spēku, bija Ķīnas eksporta cenu līmenis uz citām trešām valstīm, kas salīdzināts ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienību. 119. apsvērumā minētie komercpiedāvājumi uz Savienības tirgu un citām trešām valstīm liecināja, ka PIP laikā Savienības tirgus patiešām bija pievilcīgs, jo Ķīnas okoume saplākšņa eksporta cenas uz Savienības tirgu bija augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz visiem citiem trešo valstu tirgiem, par kuriem bija pieejami komercpiedāvājumi. Proti, eksporta cenu piedāvājumi CIF līmenī uz Savienības tirgu bija vidēji par 23 % augstāki nekā eksporta cenas CIF līmenī uz trešām valstīm. Tādējādi, ja pasākumi netiktu noteikti, augstākas iespējamās cenas eksportam uz Savienību padarītu Savienības tirgu pievilcīgu, jo lielāku peļņu nestu eksports uz Savienību, nevis eksports uz citām trešām valstīm.

(131)

Turklāt pastāv tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz Ķīnas saplākšņa importu Korejas Republikā (antidempinga pasākumi saplāksnim ar vismaz vienu ārējo kārtu no tropu koku koksnes: ar biezumu ne vairāk kā 3,2 mm), Marokā (antidempinga pasākumi visiem saplākšņiem), ASV (antidempinga un kompensācijas pasākumi lapu koku koksnes saplākšņiem) un Turcijā (antidempinga pasākumi konkrētiem saplākšņa veidiem) (74). Minētie pasākumi veicina eksporta ierobežojumus Ķīnas saplākšņa ražotājiem, pastāvīgu ievērojamu saplākšņa ražošanas neizmantoto jaudu Ķīnā un padara Savienības tirgu pievilcīgāku Ķīnas saplākšņa importam.

(132)

Tādējādi, ja Eiropas Savienībā pasākumi zaudēs spēku, bet citas valstis savus antidempinga pasākumus saglabās, Ķīnas ražotāji varētu atsākt ražot ievērojamos apjomos okoume saplāksni eksportam uz Savienības tirgu.

(133)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pašreizējie pasākumi zaudēs spēku, pastāv liela iespējamība, ka dempings atkārtosies. Uz lielu dempinga atkārtošanās iespējamību tad, ja pasākumi zaudēs spēku, sevišķi norāda Ķīnas Tautas Republikā noteiktās normālās vērtības līmenis, Ķīnas eksporta cenu līmenis trešo valstu tirgos un Savienībā, Savienības tirgus pievilcīgums un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība Ķīnas Tautas Republikā.

(134)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 16 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(135)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 174 000 m3. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēja atbildēm uz anketas jautājumiem par makroekonomiskajiem rādītājiem.

(136)

Kā minēts 11. apsvērumā, lai noteiktu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iespējamo turpināšanos vai atkārtošanos, tika veikta atlase. Izlasē iekļautie trīs Savienības ražotāji veidoja apmēram 40 % no līdzīgā ražojuma Savienības kopējā ražošanas apjoma.

(137)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) pieprasījuma iesniedzēja datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma pārdošanas apjomu, veicot daļēju kontrolpārbaudi pret izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem; b) Eurostat reģistrētajiem datiem par pārskatāmā ražojuma importu no visām trešām valstīm.

(138)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (m3)

(139)

Pārskatīšanā tika konstatēts, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Patēriņu Savienībā negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas sākās 2020. gadā, taču pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā tas būtiski atguvās.

(140)

Komisija noteica importa apjomu no Ķīnas, pamatojoties uz Eurostat statistiku, kā pienācīgi skaidrots augstāk 136. apsvērumā. Tā tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importu ar 2. tabulā norādīto patēriņu Savienībā.

(141)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(142)

Importa apjoms no Ķīnas visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(143)

Komisijas noteica vidējās cenas importam no Ķīnas, pamatojoties uz Eurostat statistiku.

(144)

Vidējai svērtajai attiecīgās valsts importa cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/m3)

(145)

Attiecīgajā periodā cenas no attiecīgās valsts palielinājās par 67 %, tomēr visā tā laikā tās attiecās uz minimāliem importa apjomiem. Minimālie importa apjomi no ĶTR neļauj veikt jēgpilnus cenu samazinājuma aprēķinus.

(146)

Komisija noteica apjomus un cenas importam no trešām valstīm, izmantojot tādu pašu metodiku kā ĶTR gadījumā (sk. 5.3.1. iedaļu).

(147)

No trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(148)

Starp importu no trešām valstīm vissvarīgākais bija imports no Gabonas un Marokas. Abas valstis attiecīgajā periodā palielināja savus pārdošanas apjomus attiecīgi par 31 % un 59 % un savu tirgus daļu attiecīgi par 1,7 un 1,6 procentpunktiem. Attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (vairāk nekā piecas reizes) imports no citām trešām valstīm, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa bija tikai 1,3 %.

(149)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(150)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem un informāciju, kas sniegta pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem, salīdzinot tos ar pieprasījumā iekļauto informāciju un izlasē iekļauto ražotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī Eurostat statistiku. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(151)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(152)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējā cena, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(153)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(154)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Tam bija tāda pati attīstība kā Savienības patēriņam, tādējādi Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme bija redzama 2020. gadā, un tas ievērojami atguvās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(155)

Attiecīgajā periodā par 7 % pieauga arī ražošanas jauda.

(156)

Tā kā ražošanas jaudas pielāgošana, lai tā atbilstu augstākam patēriņa līmenim, galvenokārt notika pirms attiecīgā perioda, jaudas izmantojuma rādītājs bija stabils, bet zemākā līmenī, salīdzinot ar rādītājiem, kas iepriekšējā pārskatīšanā noteikti iepriekšējā PIP laikā (80 %) (75).

(157)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(158)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, nepārsniedzot 13 % lielo patēriņa pieaugumu, kā parādīts 2. tabulā. Tādējādi, arī ņemot vērā 147. apsvērumā norādīto importa apjoma no citām trešām valstīm paralēlo pieaugumu, Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz pārdošanas apjomu pieaugumu, ir zaudējusi tirgus daļu 4,3 procentpunktu apmērā. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa joprojām ir liela.

(159)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā pieauga par 13 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā pieauga par 7 %. Līdz ar to Savienības ražošanas nozare ir pieaugusi absolūtā izteiksmē, bet ne tirgus daļas izteiksmē. Tomēr pārdošanas apjoma pieaugums notika arī līdz ar ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un ieguldījumu pieaugumu.

(160)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(161)

Nedaudz samazinājies 2018.–2019. gadā, nodarbināto skaits (Savienības ražošanas nozare nodarbināja aptuveni 660 darbinieku) attiecīgā perioda atlikušajā daļā saglabājās samērā stabils. Ražīgums uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %.

(162)

Kā paskaidrots 117. apsvērumā, tā kā importa apjoms no Ķīnas bija nenozīmīgs, nebija iespējams reprezentatīvā veidā noteikt dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(163)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāki Savienības ražošanas nozares kaitējuma rādītāji liecināja par labvēlīgām tendencēm. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga.

(164)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

(165)

Vienības pārdošanas cenas attiecīgā perioda pirmajā daļā saglabājās stabilas un tad laikā no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 8 %. Cenu pieaugums pilnībā atspoguļoja ražošanas izmaksu pieaugumu attiecīgajā periodā.

(166)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(167)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto laikā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija samērā stabilas un palielinājās kopā par 1 %.

(168)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(169)

Okoume saplāksni ražo lielākoties pēc pasūtījuma, tāpēc krājumu līmenis parasti ir zems. 2018. gadā tie saglabājās salīdzinoši augstā līmenī, bet attiecīgajā periodā samazinājās par 36 % – no 9,6 % no ražošanas apjoma 2018. gadā līdz 6,1 % no ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(170)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un peļņai no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no ieguldījumiem

(171)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare joprojām bija rentabla, un tendence bija augšupēja. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte sasniedza gandrīz 7 %.

(172)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Kopumā naudas plūsma absolūtā izteiksmē visā attiecīgajā periodā bija zemā līmenī, zemākā nekā iepriekšējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā. Tomēr tā joprojām bija pozitīva, tikai pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā ne.

(173)

Savienības ražotāji visā attiecīgajā periodā turpināja veikt ieguldījumus. Ieguldījumu maksimums tika sasniegts 2019. gadā. Pēc krituma nākamajā gadā, kad bija acīmredzama Covid-19 pandēmijas ietekme, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie no jauna pieauga, sasniedzot līmeni, kas bija par 29 % augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(174)

Peļņa no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tai bija pozitīva dinamika. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražotāju peļņa no aktīviem bija piecas reizes lielāka nekā 2018. gadā.

(175)

Neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem neziņoja par grūtībām piesaistīt kapitālu.

(176)

Importa apjoms no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(177)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare palielināja ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un pārdošanas apjomus. Tika konstatēts tirgus daļas zaudējums, kurš gan bija noticis situācijā, kad pieauga kopējais patēriņš. Nodarbinātības līmenis nedaudz samazinājās, savukārt ražīgums palielinājās.

(178)

Finansiālo rādītāju jautājumā būtu jāuzsver, ka, lai gan ražošanas izmaksas pastāvīgi pieauga, Savienības ražošanas nozare visos attiecīgā perioda gados joprojām bija rentabla. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās rentabilitāte sasniedza gandrīz 7 % līmeni. Bez tam Savienības ražošanas nozare palielināja ieguldījumus, kuri deva ļoti labu peļņu.

(179)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(180)

Komisija 178. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtisks kaitējums nav nodarīts. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai, pasākumiem zaudējot spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji bija radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(181)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgumu un potenciālā importa apjoma un importa cenu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, ja pasākumi zaudētu spēku.

(182)

Pirmkārt, kā aprakstīts augstāk 125.–128. apsvērumā, ņemot vērā Ķīnas ievērojamās ražošanas jaudas, ir iespējams, ka tad, ja pasākumu nebūtu, ievērojamos daudzumos atsāktos imports no Ķīnas. Jāatgādina, ka par Ķīnas ražotāju eksportētāju potenciālu strauji palielināt savu okoume saplākšņa ražošanas un eksporta apjomu liecina tas, ka sākotnējā izmeklēšanā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izdevās palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu no aptuveni 9 500 m3 līdz vairāk nekā 83 500 m3 mazāk nekā trijos gados (no 2001. gada līdz 2003. gada vidum). Šis skaitlis jāskata, ņemot vērā to, ka pašreizējā PIP laikā patēriņš Savienībā bija 192 000 m3 un Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms – 174 000 m3.

(183)

Netika konstatēti nekādi faktori, kas varētu liecināt, ka citas koku sugas stabili būtu aizstājušas saplākšņa ražošanai Ķīnā izmantoto okoume. Kā paskaidrots 126. apsvērumā, Ķīnas ražotāji saplākšņa ražošanai joprojām izmanto okoume. Noteikto antidempinga maksājumu dēļ attiecīgajā periodā gandrīz vairs nenotika imports no Ķīnas, tomēr, kā apstiprinājusi izmeklēšana, tajā pašā periodā Savienības tirgū bija ievērojams pieprasījums pēc okoume saplākšņa.

(184)

Otrkārt, Savienības tirgū cenas, salīdzinot ar cenām, par kādām Ķīnas ražotāji eksportētāji var eksportēt savu produkciju, ir salīdzinoši augstas, un tas padara Savienības tirgu ļoti pievilcīgu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(185)

Šajā sakarā Komisija analizēja, kādam jābūt iespējamam cenu līmenim, lai Ķīnas ražotāji eksportētāji veiktu eksportu uz Savienības tirgu.

(186)

Tā kā neviens ražotājs eksportētājs no ĶTR nesadarbojās un Eurostat reģistrēts tikai ļoti ierobežots Ķīnas imports, Komisija cenu samazinājuma aprēķinam izmantoja pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā norādītās komercpiedāvājumu Ķīnas cenas (kuras tika izmantotas arī dempinga starpības aprēķinos, kā aprakstīts 119. apsvērumā) un ieguva to iespējamo cenu līmeņa rādītāju, par kādām Ķīnas ražotāji eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienību. Minētās cenas tika koriģētas, pieskaitot līgto muitas nodokļa likmi un pēcimportēšanas izmaksas.

(187)

Salīdzinot tādā veidā noteiktās Ķīnas CIF cenas un izlasē iekļauto Savienības ražotāju EXW pārdošanas cenas, attiecībā uz viendabīgo okoume saplāksni un plaknes okoume saplāksni konstatētais cenu samazinājums ir attiecīgi 40,8 % un 58,1 %.

(188)

Turklāt Ķīnas komercpiedāvājumi, kas ņemti vērā šajā aprēķinā, skaidri rāda, ka cenas uz trešām valstīm ir ievērojami zemākas (sk. augstāk 129. apsvērumu) nekā cenas uz Savienību, kas papildus uzsver Savienības tirgus pievilcīgumu cenu līmeņa ziņā.

(189)

Ja īstenotos iespējamais scenārijs, kas nosaka, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas atkal nonāktu Savienības tirgū par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un ievērojamos daudzumos, Savienības ražošanas nozare nespētu uzturēt pašreizējo cenu līmeni. Iespējamais cenu pazeminājums apdraudētu pašreizējo Savienības ražošanas nozares atgūšanos, un Savienības ražošanas nozare ļoti ātri ciestu zaudējumus.

(190)

Turklāt Savienības ražošanas nozare strauji zaudētu pārdošanas apjomus un tirgus daļu Savienības tirgū, un rezultātā samazinātos ražošanas apjoms. Tātad atkal samazinātos jaudas izmantojuma līmenis.

(191)

Tādējādi tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas nodara kaitējumu, un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(192)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(193)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(194)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību ir kādi nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(195)

Kā secināts 178. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums. Tomēr, kā secināts 190. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nespētu izturēt pasākumu atcelšanu, jo tādējādi Savienības tirgū, visticamāk, nonāktu ievērojams daudzums importa par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Līdz ar to, atceļot pasākumus, tiktu apdraudēta nozares ilgtermiņa finansiālā dzīvotspēja. Tāpēc pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(196)

Visi zināmie nesaistītie importētāji un lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr nesaistītie importētāji un lietotāji ar Komisiju nesadarbojās.

(197)

Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai uz lietotājiem un/vai importētājiem būtu tāda negatīva ietekme, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(198)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt Ķīnas izcelsmes okoume saplākšņa importam noteiktos spēkā esošos pasākumus.

(199)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami Ķīnas izcelsmes okoume saplākšņa importam.

(200)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(201)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (76). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(202)

Lai līdz minimumam mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots tāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(203)

Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(204)

Ja kādam no uzņēmumiem, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu turpināšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, palielinājumu kā tādu var uzskatīt par pasākumu turpināšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Izmeklēšanā citstarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu uzņēmumam, kam ir tiesības uz zemāku individuālo antidempinga maksājuma likmi.

(205)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija no ieinteresētajām personām piezīmes nesaņēma.

(206)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (77)109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(207)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem,