EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/957

(2023. gada 10. maijs),

ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai paredzētu jūras transporta darbību gāzu iekļaušanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju no papildu kuģu veidiem monitoringu, ziņošanu un verifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētās saistības tika nostiprinātas Glāzgovas klimata paktā, ko saskaņā ar UNFCCC pieņēma 2021. gada 13. novembrī, un šajā paktā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, ja temperatūras kāpums būs 1,5 °C, nevis 2 °C, un apņemas arī turpmāk censties temperatūras pieaugumu iegrožot līdz 1,5 °C.

(2)

Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C mērķa steidzama īstenošana vēl jo aktuālāka kļuvusi pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestā izvērtējuma ziņojuma, kurā konstatēts, ka globālo sasilšanu līdz 1,5 °C var ierobežot vienīgi tad, ja šajā desmitgadē nekavējoties panāk globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju stingru un noturīgu samazinājumu.

(3)	Klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) stūrakmens.

(4)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, un jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurencei atvērtu ekonomiku, kur ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē dažādu nozaru darba ņēmējus. Tajā pašā laikā šādam pārkārtošanās procesam ir savi dzimumu līdztiesības aspekti, tāpat tas sevišķi smagi ietekmē dažas nelabvēlīgā situācijā esošas cilvēku grupas un mazaizsargātas personas, piemēram, gados vecākus ļaudis, cilvēkus ar invaliditāti, personas, kas pieder pie rasu vai etniskām minoritātēm, un personas un mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Turklāt pārkārtošanās ir problemātiskāka atsevišķos reģionos, jo īpaši strukturāli nelabvēlīgos un perifēros reģionos, kā arī salās. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un ka neviens netiek atstāts novārtā.

(5)

Tas, cik vajadzīgi un vērtīgi ir sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, kļuva jo skaidrāks, ņemot vērā, cik smagi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Kļuva skaidrs, ka jāstiprina mūsu sabiedrības un ekonomikas noturība attiecībā pret ārējiem satricinājumiem un ka jārīkojas laikus, lai šādus satricinājumus novērstu vai vismaz mīkstinātu to sekas, turklāt tā, lai neatstātu novārtā nevienu, arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās personas. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir cieši pārliecināti, ka šāda pieeja ir sevišķi aktuāla klimata pārmaiņu jautājumā.

(6)	Atjauninātajā nacionāli noteiktajā devumā, kas 2020. gada 17. decembrī iesniegts UNFCCC sekretariātam, Savienība ir apņēmusies visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms samazinās vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(7)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5), Savienība ir nostiprinājusi tiesību aktos uzdevumu panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam un pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Ar minēto regulu ir noteikta arī saistoša Savienības apņemšanās iekšzemes neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un paredzēts, ka visus turpmākos pasākumu projektus vai likumdošanas priekšlikumus, arī budžeta priekšlikumus, Komisijai jācenšas sagatavot atbilstīgi šīs regulas mērķiem un ka neatbilstības gadījumā Komisijai jāizklāsta šādas neatbilstības iemesli attiecīgajiem priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos.

(8)

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu ar Regulu (ES) 2021/1119 noteiktos emisiju samazinājumus. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (6) tiek grozīta, lai jūras transporta darbības iekļautu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) nolūkā nodrošināt, ka minētās darbības sniedz taisnīgu pienesumu Savienības paaugstināto klimata mērķu, kā arī Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Tādēļ, lai ņemtu vērā jūras transporta darbību iekļaušanu ES ETS, ir jāgroza arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (7).

(9)

Turklāt, lai ņemtu vērā Savienības palielinātos mērķus klimata jomā, kā arī Parīzes nolīguma mērķus, būtu jāgroza Regulas (ES) 2015/757 darbības joma. Spēcīga monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma ir priekšnoteikums jebkādam tirgus instrumentam, efektivitātes standartam vai attiecīgam pasākumam, ko piemēro Savienības vai pasaules mērogā. Kaut gan oglekļa dioksīda (CO2) emisijas veido lielāko daļu no jūras transporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N2O) emisijas ir ievērojama šādu emisiju daļa. CH4 un N2O emisiju iekļaušana Regulā (ES) 2015/757 sekmētu vidisko integritāti un stimulētu labas prakses izmantošanu, un tā būtu jāpiemēro no 2024. gada. Ģenerālkravas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, veido ievērojamu daļu no visu ģenerālkravu kuģu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai palielinātu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmas vidisko efektivitāti, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinātu apiešanas risku, no 2025. gada Regulā (ES) 2015/757 būtu jāiekļauj ģenerālkravas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet vismaz 400 tonnas. Atkrastes kuģi rada būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu. Tāpēc minētā regula no 2025. gada būtu jāpiemēro arī atkrastes kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 tonnas un lielāka. Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim būtu jānovērtē, vai Regulā (ES) 2015/757 būtu jāiekļauj papildu kuģu veidi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām.

(10)

Regula (ES) 2015/757 būtu jāgroza tā, lai uzņēmumiem noteiktu pienākumu ziņot par agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī un iesniegt šādus datus atbildīgajai administrējošajai iestādei un iesniegt minētajai iestādei apstiprināšanai savus verificētos monitoringa plānus. Veicot verifikācijas uzņēmuma līmenī, verificētājam nevajadzētu verificēt emisiju ziņojumus kuģa līmenī vai ziņojumus kuģa līmenī, kas jāiesniedz, ja tiek mainīts uzņēmums, jo minētie ziņojumi kuģa līmenī jau būs verificēti. Lai nodrošinātu saskaņotu administrēšanu un izpildi, struktūrai, kas atbild par atbilstību Regulai (ES) 2015/757, vajadzētu būt tai pašai struktūrai, kas ir atbildīga par atbilstību Direktīvai 2003/87/EK.

(11)

Lai nodrošinātu ES ETS efektīvu darbību administratīvā līmenī un lai ņemtu vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī emisiju no atkrastes kuģiem iekļaušanu Regulas (ES) 2015/757 darbības jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz monitoringa metodēm un noteikumiem un ziņošanas noteikumiem par emisijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2015/757, kā arī attiecībā uz jebkādu citu būtisku informāciju, kas izklāstīta minētajā regulā, noteikumiem par monitoringa plānu apstiprināšanu un to izmaiņām, ko veic atbildīgās administrējošās iestādes, noteikumiem par agregēto emisiju datu monitoringu, ziņošanu un iesniegšanu uzņēmuma līmenī, kā arī noteikumiem par uzņēmuma līmenī agregēto emisiju datu verificēšanu un noteikumiem par verificēšanas ziņojumu sagatavošanu attiecībā uz agregētajiem datiem uzņēmuma līmenī. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, paredzēt monitoringa, ziņošanas un verifikācijas noteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ES ETS attiecinātu uz jūras transporta darbību, un paredzēt papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju no papildu kuģu veidiem monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/757,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2015/757 grozījumi

Regulu (ES) 2015/757 groza šādi:

1)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK”;

2)	visā regulas tekstā, izņemot 2. pantu, 5. panta 2. punktu, 21. panta 5) punktu un I un II pielikumu, terminu “CO2” aizstāj ar “siltumnīcefekta gāze” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Lai veicinātu jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu samazināšanu, ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu siltumnīcefekta gāzu emisijām un citas attiecīgas informācijas no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām, monitoringu, paziņošanu un verifikāciju.”

;

regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Regulu piemēro kuģiem ar bruto tilpību vismaz 5 000 tonnu apmērā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, komercnolūkos pārvadājot kravu vai pasažierus no šādu kuģu pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, un reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz to nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

1.a No 2025. gada 1. janvāra šo regulu piemēro arī ģenerālkravas jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, komercnolūkos pārvadājot kravu no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās, un atkrastes kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz to nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

1.b No 2025. gada 1. janvāra regulu piemēro atkrastes kuģiem ar bruto tilpību vismaz 5 000 tonnu apmērā, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

1.c Siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas šī regula, ir šādas:

a)	oglekļa dioksīds (CO2);

b)	attiecībā uz emisijām, kas radušās no 2024. gada – metāns (CH4); un

c)	attiecībā uz emisijām, kas radušās no 2024. gada – dislāpekļa oksīds (N2O).

Ja šajā regulā ir minētas kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai kopējie agregētie emitētās siltumnīcefekta gāzes daudzumi, tas tiek saprasts kā atsauce uz kopējiem agregētiem daudzumiem katrai gāzei atsevišķi.”

;

regulas 3. pantu groza šādi:

panta a) līdz d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“a)	“siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir tādu siltumnīcefekta gāzu izplūde no kuģiem, uz kurām saskaņā ar 2. panta 1.c punkta pirmo daļu attiecas šī regula;

b)	“piestāšanas osta” ir piestāšanas osta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (*1) 3. panta z) punktā;

c)	“reiss” ir jebkura kuģa kustība, kas sākas vai beidzas piestāšanas ostā;

d)	“uzņēmums” ir kuģošanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2003/87/EK 3. panta w) punktā;

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).”;"

panta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)	“ziņošanas periods” ir laikposms no katra konkrētā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim; attiecībā uz reisiem, kas sākas un beidzas divos dažādos gados, atbilstīgos datus uzskaita attiecīgajā gadā;”;

pievieno šādus apakšpunktus:

“p)	“atbildīgā administrējošā iestāde” ir Direktīvas 2003/87/EK* 3.gf pantā minētā kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde;

“uzņēmuma līmenī apkopotie emisiju dati” ir to siltumnīcefekta gāzu emisiju summa, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu, un par kurām uzņēmumam jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu attiecībā uz visiem kuģiem, par kuriem tas ir atbildīgs ziņošanas periodā.”;

6)	regulas 4. pantā iekļauj šādu punktu: “8. Uzņēmumi saskaņā ar 11.a pantu ziņo par to atbildībā esošo kuģu agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī ziņošanas periodā.” ;

regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, lai grozītu šīs regulas I un II pielikumu nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā, un Direktīvas 2003/87/EK grozījumus, kā arī lai minētos pielikumus saskaņotu ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 1. punktu, ar attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem un starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, lai grozītu šīs regulas I un II pielikumu nolūkā precizēt tajos iekļautos monitoringa metožu elementus, ņemot vērā tehnoloģijas un zinātnes attīstības norises, un lai nodrošinātu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) efektīvu darbību.

Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā, kā tas noteikts šā punkta pirmajā daļā. Šādu CH4 un N2O emisiju monitoringa metodes balstās uz tādiem pašiem principiem, uz kādiem balstās CO2 emisiju monitoringa metodes, kas izklāstītas šīs regulas I ielikumā, ar pielāgojumiem, kas vajadzīgi attiecīgo siltumnīcefekta gāzu rakstura dēļ. Šīs regulas I pielikumā izklāstītās metodes un šīs regulas II pielikumā izklāstītos noteikumus attiecīgā gadījumā saskaņo ar metodēm un noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un Direktīvas 2009/16/EK grozīšanu.”

;

regulas 6. pantu groza šādi:

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	uzņēmuma nosaukums un kontaktpersonas adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese un SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālais identifikācijas numurs;”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Uzņēmumi izmanto standartizētus monitoringa plānus, kuru pamatā ir veidlapas, un tie minētos monitoringa plānus iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus. Minētās veidlapas, tostarp tehniskos noteikumus par to vienveidīgu piemērošanu un tehniskos noteikumus par to automātisku nosūtīšanu, nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

;

pievieno šādus punktus:

“6. Līdz 2024. gada 1. aprīlim uzņēmumi par katru savu kuģi, uz kuru attiecas šīs regulas darbības joma, atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz monitoringa plānu, kuru verificētājs ir novērtējis kā atbilstīgu šai regulai un kurš atspoguļo metāna un CH4 un N2O emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.

7. Neatkarīgi no 6. punkta par kuģiem, uz kuriem šī regula pirmo reizi attiecināma pēc 2024. gada 1. janvāra, uzņēmumi šīs regulas prasībām atbilstošu monitoringa plānu atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā.

8. Līdz 2025. gada 6. jūnijam atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus, ko uzņēmumi iesnieguši saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā panta trešo daļu. Attiecībā uz kuģiem, uz kuriem Direktīva 2003/87/EK attiecas pirmo reizi pēc 2024. gada 1. janvāra, atbildīgā administrējošā iestāde apstiprina iesniegto monitoringa plānu četru mēnešu laikā pēc kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta trešo daļu.

Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu nolūkā grozīt 6.–10. pantu attiecībā uz noteikumiem minētajos pantos par monitoringa plāniem, lai ņemtu vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par to, kā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus.”

;

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Izmaiņas monitoringa plānā saskaņā ar šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu izvērtē verificētājs saskaņā ar 13. panta 1. punktu. Pēc izvērtējuma verificētājs paziņo uzņēmumam, vai minētās izmaiņas ir atbilstīgas. Uzņēmums izmainīto monitoringa plānu iesniedz atbildīgajai administrējošajai iestādei pēc tam, kad tas saņēmis verificētāja paziņojumu, ka monitoringa plāns ir atbilstīgs.”

;

pantam pievieno šādu punktu:

“5. Atbildīgā administrējošā iestāde apstiprina izmaiņas monitoringa plānā atbilstīgi šā panta 2. punkta a)–d) apakšpunktam saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta otro daļu.

;

10)

regulas 10. panta pirmo daļu papildina ar šādu punktu:

“k)

kopējās agregētās tādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu, un par ko ir jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu, kopā ar nepieciešamo informāciju, ar ko pamato jebkādas attiecīgas atkāpes piemērošanu no minētās direktīvas 12. panta 3. punkta, kuras paredzētas tās 12. panta 3.-e līdz 3.-b punktā.”;

11)

regulas 11. pantu groza šādi:

panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“No 2025. gada katru gadu līdz 31. martam uzņēmumi par katru to pārziņā esošu kuģi iesniedz atbildīgajai administrējošajai iestādei, attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, un Komisijai emisiju ziņojumu attiecībā uz visu iepriekšējā gada ziņošanas laikposmu, kuru verificētājs verificējis kā apmierinošu saskaņā ar 13. pantu. Atbildīgā administrējošā iestāde var pieprasīt, lai uzņēmumi agregēto emisiju ziņojumus iesniedz agrāk par 31. martu, tomēr ne agrāk par 28. februāri.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iespējami tuvu maiņas pabeigšanas dienai un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tās iepriekšējais uzņēmums iesniedz savai atbildīgajai administrējošajai iestādei, attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, jaunajam uzņēmumam un Komisijai verificētu ziņojumu, kurā iekļauti tie paši elementi kā 1. punktā minētajā emisiju ziņojumā, bet kurš aprobežojas ar laikposmu, kas atbilst uzņēmuma atbildībā veiktajām darbībām.”

;

pievieno šādu punktu:

“4. Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu 11., 11.a un 12. pantu par ziņošanas noteikumiem nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.”

;

12)

regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Agregēto emisiju datu ziņošana un iesniegšana uzņēmuma līmenī

1. Uzņēmumi ziņošanas laikposmā nosaka agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, balstoties uz datiem emisiju ziņojumos un 11. panta 2. punktā minētajā ziņojumā, par katru kuģi, kas ziņošanas periodā bijis to atbildībā, saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu.

2. Sākot no 2025. gada, uzņēmumi, ievērojot noteikumus saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, līdz katra gada 31. martam atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, kuri aptver emisijas iepriekšējā gada ziņošanas laikposmā, par ko jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām, un kuri ir verificēti saskaņā ar šīs regulas III nodaļu (“verificētie kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī”).

3. Atbildīgā administrējošā iestāde var pieprasīt, lai uzņēmumi 2. punktā verificētos kopējo emisiju datus uzņēmuma līmeni iesniedz agrāk par 31. martu, tomēr ne agrāk par 28. februāri.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par monitoringu un to, kā ziņo agregētos emisiju datus uzņēmuma līmeni, un kā kopējo emisiju datus uzņēmuma līmenī iesniedz atbildīgajai administrējošai iestādei.”

;

13)

regulas 12. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Formāts, kādā sagatavojams emisiju ziņojums un iesniedzami kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī”;

b)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Emisiju ziņojumu un ziņojumu par kopējo emisiju datiem uzņēmuma līmeni iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus, tostarp elektroniskas veidlapas.” ;

14)

regulas 13. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Verificētājs izvērtē emisiju ziņojuma un 11. panta 2. punktā minētā ziņojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 8. līdz 12. pantā un I un II pielikumā.” ;

pievieno šādus punktus:

“5. Verificētājs izvērtē, vai kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos.

Ja verificētājs ar pietiekamu pārliecību secina, ka kopējo emisiju datos uzņēma līmenī nav būtisku nepatiesu apgalvojumu, verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, apliecinot, ka kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī ir verificēti kā apmierinoši saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 6. punktu.

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par kopējo emisiju datu verifikāciju uzņēmuma līmenī, tostarp par verifikācijas metodēm un verifikācijas procedūru, un par verifikācijas ziņojuma izdošanu.”

;

15)

regulas 14. pantu groza šādi:

panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanā veiktie aprēķini un kopējās agregētās tādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu un par kurām jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu;”;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Apsverot, kā verificēt agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, verificētājs novērtē paziņoto datu pilnīgumu un minēto paziņoto datu atbilstību uzņēmuma sniegtajai informācijai, tostarp tā verificētajiem emisiju ziņojumiem un 11. panta 2. punktā minētajiem ziņojumiem.” ;

16)

regulas 15. pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6. Verificējot agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, verificētājs un uzņēmums ievēro verificēšanas noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 6. punktu. Verificētājs neverificē katra uzņēmuma atbildībā esošā kuģa emisiju ziņojumu un 11. panta 2. punktā minēto ziņojumu.”

;

17)

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Verificētājus, kas izvērtē monitoringa plānus, emisiju ziņojumus, šīs regulas 11. panta 2. punktā minētos ziņojumus un agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un izdod šīs regulas 13. panta 3. un 5. punktā minētos verifikācijas ziņojumus un atbilstības dokumentus, kas minēti šīs regulas 17. panta 1. punktā, šīs regulas darbības jomā ietilpstošu darbību veikšanai akreditē valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.”

;

18)

regulas 20. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja kuģis divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījis monitoringa un ziņošanas pienākumus un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, ienākšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, devusi attiecīgajam uzņēmumam iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot izraidīšanas rīkojumu, par ko paziņo Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Ja ir izdots šāds izraidīšanas rīkojums, ikviena dalībvalsts, izņemot to dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, liedz attiecīgajam kuģim ienākt jebkurā savā ostā, līdz uzņēmums ir izpildījis savus monitoringa un ziņošanas pienākumus saskaņā ar 11. un 18. pantu. Ja šāds kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ienāk vai atrodas kādā no tās ostām, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, aiztur kuģi līdz brīdim, kad sabiedrība ir izpildījusi savus monitorēšanas un ziņošanas pienākumus.

Ja konstatē, ka kuģis, kā minēts pirmajā daļā, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, nav izpildījis pirmajā daļā minētās monitorēšanas un ziņošanas prasības, atrodoties vienā no tās dalībvalsts ostām, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus monitorēšanas un ziņošanas pienākumus. Par to tā informē Komisiju, EMSA un pārējās dalībvalstis.

Minēto monitorēšanas un ziņošanas pienākumu izpildi apliecina paziņojums par derīgu atbilstības dokumentu kompetentajai valsts iestādei, kas izdevusi izraidīšanas rīkojumu. Šis punkts neskar starptautiskos jūrniecības noteikumus, ko piemēro briesmās esošu kuģu gadījumā.”

;

b)	panta 5. punktam pievieno šādu daļu: “Iespēja atkāpties saskaņā ar pirmo daļu neattiecas uz dalībvalsti, kuras atbildīgā iestāde ir kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde.”;

19)

regulas 21. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	kuģa identifikāciju (vārds, sabiedrība, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);”;

b)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Komisija reizi divos gados novērtē jūras transporta darbību vispārējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp siltumnīcefekta gāzu, kas nav CO2, un tādu daļiņu ar globālās sasilšanas potenciālu emisijas vai ietekmi, uz kurām neattiecas šī regula.” ;

20)

regulā iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī pārskata šo regulu, jo īpaši, ņemot vērā tās īstenošanā gūto papildu pieredzi, inter alia, lai šīs regulas darbības jomā iekļaut kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, lai šādus kuģus pēc tam varētu iekļaut Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā vai ierosināt citus pasākumus šādu kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Minētajam pārskatam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.”

;

21)

regulas 23. pantu groza šādi:

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija.

Pilnvaras pieņemt 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 11. panta 4. punktā, 11.a panta 4. punktā un 13. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 5. jūnija.

Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms attiecīgā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 11. panta 4. punktā, 11.a panta 4. punktā, 13. panta 6. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 8. punktu, 7. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 11.a panta 4. punktu, 13. panta 6. punktu, 15. panta 5. un 6. punktu vai 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Tomēr šā punkta pirmās daļas pēdējais teikums neattiecas uz deleģētajiem aktiem, kas pieņemti līdz 2023. gada 1. oktobrim, ievērojot 5. panta 2. punkta otro daļu, 6. panta 8. punkta otro daļu vai 11. panta 4. punktu.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 5. jūnija. Tomēr šīs regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz Regulas (ES) 2015/757 3. panta b), d) un m) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 10. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL

(1) OV C 152, 6.4.2022., 175. lpp.

(2) OV C 301, 5.8.2022., 116. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 25. aprīļa lēmums.

(4) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata likums”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(8) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.