(1)

Antidempinga pasākumi Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu (“ASPP”) importam sākotnēji tika noteikti ar Regulu (ES) Nr. 1105/2010 (2) (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Sākotnējie pasākumi tika noteikti kā procentuālais maksājums, un tie svārstījās no 5,1 % līdz 9,8 %.

(3)

Sākotnējie pasākumi attiecās uz visu Ķīnas izcelsmes ASPP importu, izņemot Ķīnas ražotāju eksportētāju Zhejiang Hailide New Material Co. Ltd. (“Hailide”) un Hangzhou Huachun Chemical Fiber Co. Ltd. (“Huachun”) ražoto ASPP importu. Šiem uzņēmumiem maksājums netika noteikts (Regula (ES) Nr. 1105/2010), jo dempings netika konstatēts.

(4)

Pēc pirmās termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar 11. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (3) (“pamatregula”), Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/325 (4), kas grozīta jo īpaši ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1159 (5), saglabāja sākotnējos pasākumus. Saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā Mexico – Definitive Antidumping Measures on Beef and Rice (6) (“PTO Apelācijas institūcijas ziņojums”) minētajā termiņbeigu pārskatīšanā Hailide un Huachun netika pārbaudīti.

(5)

Komisija 2022. gada 30. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 5. pantu sāka arī izmeklēšanu attiecībā uz Hailide ražotā un uz Savienību eksportētā ASPP importu (“5. panta paralēlā izmeklēšana”) (7). Uz Hailide veikto importu šī termiņbeigu pārskatīšana un starpposma pārskatīšanas izmeklēšana neattiecas. Huachun, otrais ražotājs eksportētājs, kam arī netika noteikts maksājums izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie antidempinga pasākumi, beidza pastāvēt 2021. gadā. Tāpēc Huachun vairs neuzskata par ASPP ražotāju eksportētāju.

(6)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanas sākšanu (8), 2021. gada 24. novembrī Komisijai tika iesniegts pārskatīšanas pieprasījums saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (turpmāk “termiņbeigu pārskatīšana”).

(7)

Turklāt 2022. gada 1. aprīlī tika iesniegts pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (turpmāk “daļēja starpposma pārskatīšana”). Pieprasījums attiecās tikai uz dempingu. Tādējādi kaitējuma analīze šajā regulā attiecas tikai uz termiņbeigu pārskatīšanu.

(8)

Abus pieprasījumus iesniedza Eiropas Ķīmisko šķiedru apvienība (“CIRFS” jeb “pieprasījuma iesniedzējsŠ”) Savienības augstas stiprības poliestera pavedienu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

(9)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

(10)

Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījuma pamatā ir pietiekami pierādījumi, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, par to, ka attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja īstenoto dempingu ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(11)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 3. punktu, Komisija attiecīgi 2022. gada 23. februārī un 2022. gada 30. jūnijā paziņojumus par šo pārskatīšanas procedūru sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9).

(12)

Lietotāju apvienība iesniedza piezīmes par abu procedūru sākšanu, uzsverot, cik svarīga lietotājiem ir piegādes stabilitāte. Turklāt tie apgalvoja, ka Eiropas ražotāji ir palielinājuši ASPP eksportu uz Ķīnu un tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka Ķīnas imports tiem nodarījis kaitējumu. Lietotāju apvienība arī apgalvo, ka kaitējums Eiropas ražotājiem nav pierādīts. Komisija 3.10. iedaļā ir analizējusi visus apgalvojumus par Savienības interesēm. Vispārējais apgalvojums, ka pārskatīšanas pieprasījumā nav pierādīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei, netika pamatots un tāpēc tika noraidīts.

(13)

Komisija nolēma šajā tiesību aktā izdarīt secinājumus par abām atsevišķajām izmeklēšanām, vispirms izklāstot novērtējumu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, kam seko daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumi (secībā, kādā tika sākta izmeklēšana).

(14)

Dempinga un dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(15)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Ražojums, uz kuru attiecas šīs pārskatīšanas, ir augstas stiprības poliestera pavedieni, nesagatavoti mazumtirdzniecībai, arī monopavedieni ar lineāro blīvumu mazāku par 67 deciteksiem (izņemot šujamos diegus un tādus daudzkārtu vai šķeterētus pavedienus ar noslēdzošu labējo grodumu, kuri paredzēti šujamo diegu ražošanai, gatavus krāsošanai un galīgajai apstrādei, vaļīgi aptītus ap perforētu plastmasas spolīti), kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 5402 20 00 (Taric kods 5402200010) (“pārskatāmais ražojums”). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā.

(17)

ASPP izmanto vairākiem dažādiem lietojumiem, piemēram, riepu stiprināšanai, platiem audumiem, drošības jostām, drošības spilveniem, virvēm, tīkliem un vairākiem rūpnieciskajiem lietojumiem.

(18)

Ražojums, uz kuru attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana un daļēja starpposma pārskatīšana, ir Ķīnas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(19)

Izmeklēšanās tika konstatēts, ka šādiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(20)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, ražotājus Ķīnā, importētājus un lietotājus Savienībā, par kuriem bija zināms, ka tos skar termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana, un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

(22)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(23)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(24)

Paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma Eiropas Savienībā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Neviena ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes par provizorisko izlasi, kas tika apstiprināta kā galīgā izlase. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(25)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga Ķīnas ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā atlase, minētās personas tika aicinātas pieteikties un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Komisija tāpat lūdza Ķīnas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem. Neviens ražotājs eksportētājs nepieteicās. Viens nesaistīts importētājs pieteicās kā ieinteresētā persona, bet nesniedza prasīto atlases informāciju. Tāpēc ne ražotāju eksportētāju, ne nesaistīto importētāju atlase nebija nepieciešama. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, konstatējumi par importu no Ķīnas saistībā ar termiņbeigu pārskatīšanu tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(26)

Komisija Ķīnas valdībai (ĶV) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(27)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un lietotājiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē.

(28)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem.

(29)

Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas nolūkā tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos uzņēmumos:

(30)

Komisija 2023. gada 20. februārī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(31)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

(32)

Kā minēts 25. apsvērumā, eksportētāji/ražotāji termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Ķīnu varētu piemērot pamatregulas 18. pantu.

(33)

Tādējādi konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem.

(34)

Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas laikā pieejamie pierādījumi liecināja par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija uzskatīja par piemērotu sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(35)

Lai savāktu nepieciešamos datus iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija aicināja visus attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izejresursiem, ko izmanto ASPP ražošanā. Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā būtiska informācija netika sniegta.

(36)

Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad attiecīgais paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(37)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, iespējamā attiecīgā reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu bija Turcija.

(38)

Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(39)

Komisija 2022. gada 19. jūlijā publicēja pirmo paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“pirmais paziņojums”), ar kuru tā informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(40)

Pirmajā paziņojumā Komisija iesniedza provizorisku sarakstu ar visiem zināmajiem ražošanas faktoriem, tādiem kā izejvielām, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti ASPP ražošanā. Turklāt Komisija identificēja Turciju, Brazīliju un Taizemi kā iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis. Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no pieprasījuma iesniedzēja, kurš pauda atbalstu Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēlei.

(41)

Pēc tam, kad tika pabeigta saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Turcija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Šo izvēli pamatojošie iemesli ir aprakstīti turpmāk 3.4.4.2. iedaļā.

(42)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(43)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(44)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, tālāk – “PVA”).

(45)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(46)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(47)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(48)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(49)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi ziņojumu par Ķīnu (“Ziņojums”) (10), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(50)

Konkrētāk, starpposma pārskatīšanas pieprasījumā tika apgalvots, ka ražošanas faktori, tostarp galvenās izejvielas un enerģija ASPP ražošanai, ir ļoti izkropļoti. Pieprasījumā bija atsauce uz Ziņojumu un tajā konstatētajiem kropļojumiem attiecībā uz ķīmijas nozari, tostarp monoetilēnglikola (“MEG”) un attīrītas tereftalskābes (“PTA”) nozari. Turklāt pieprasījumā, atsaucoties uz ziņojumu, tika norādīts uz pastāvošajiem enerģijas izmaksu kropļojumiem. Pieprasījumā arī norādīts, ka Ķīnas iestādes atbalsta preferenciālas fiskālās un finanšu politikas īstenošanu ķīmijas rūpniecībā, jo īpaši saskaņā ar atzinumu par ķīmisko šķiedru rūpniecības 13. piecgades direktīvu. Pieprasījumā arī norādīts uz valsts iejaukšanos attiecībā uz darba tirgu un zemes izmantošanas tiesībām.

(51)

Kā norādīts 42. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(52)

Komisija pārbaudīja, vai bija atbilstīgi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to vidū Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

(53)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (11). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (12).

(54)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (13). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(55)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (14). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(56)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.4.4.1.5. iedaļu tālāk) (15).

(57)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.4.4.1.8. iedaļu tālāk) (16). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, izņemot banku nozari, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (17).

(58)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (18). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (19).

(59)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (20).

(60)

Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(61)

Lai gan ASPP nozarē valsts īpašumtiesību pakāpe šķietami nav ievērojama, ĶV saglabā daļas vairākos ražotājos, piemēram, vairāk nekā 12 % Unifull Group (21). Turklāt uzņēmumi apņemas sadarboties ar valdības iestādēm, cerot uzlabot savas uzņēmējdarbības perspektīvas, kā tas redzams, piemēram, Zhejiang Unifull Industrial Fibre 2021. gada pārskatā (22), saskaņā ar kuru: “Uzņēmums turpinās stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar ārējām ieinteresētajām personām, piemēram, visu līmeņu vietējām valdībām, ārējām finanšu iestādēm, klientiem un piegādātājiem, lai panāktu abpusēji izdevīgu situāciju ārējo ieinteresēto personu un akcionāru interesēs.” Turklāt, ņemot vērā to, ka ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu arī privātos uzņēmumos (23) un ka ĶKP ir vadošā loma gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa to, ka ekonomikas dalībnieki ir pakļauti valdības kontrolei un politiskai uzraudzībai, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savijušās valsts un partijas struktūras.

(62)

Tas ir redzams arī China Chemical Fiber Association (24) (“CCFA”) līmenī, kas ir nozares apvienība, kuras biedrs ir, piemēram, Guxiandao un kuras valdes priekšsēdētājs ir apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Saskaņā ar CCFA statūtu 2. pantu organizācijas mērķis citu starpā ir “īstenot valsts rūpniecības politiku”. 3. pants apstiprina CCFA pakļautību ĶKP, nosakot, ka “Apvienība ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību, izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizācijas, attīsta partijas darbību un nodrošina nepieciešamos nosacījumus partijas organizāciju darbībai saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem.”.

(63)

Līdz ar to pat privātie ražotāji ASPP nozarē nevar darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts tālāk 3.4.4.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem šajā nozarē attiecas arī stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(64)

Papildus tam, ka Ķīna īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem (“VU”) un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (25), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (26)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli uzņēmumos (27), tostarp izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (28). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 procentos no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (29). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot ASPP ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(65)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (30), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (31).

(66)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ķīmisko šķiedru nozarē bieži vien pārklājas vadības un piederības ĶKP/partijas funkcijas. Piemēram, Unifull valdes priekšsēdētājs vienlaikus ieņem partijas filiāles sekretāra amatu (32), savukārt Guxiandao izpilddirektors pilda arī partijas komitejas sekretāra pienākumus (33).

(67)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.4.4.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (34). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos ASPP un citās nozarēs (piem., finanšu un izejresursu sektoros), ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(68)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (35).

(69)

ĶV atzīst, ka ķīmisko šķiedru rūpniecība ir nozīmīga nozare. Tas izriet no Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas Valsts attīstības un reformu komisijas 2022. gada Vadlīnijām par ķīmisko šķiedru rūpniecības kvalitatīvu attīstību (“Vadlīnijas”) (36), saskaņā ar kurām “Ķīmisko šķiedru rūpniecība ir būtisks tekstilrūpniecības ķēdes stabilas attīstības un nepārtrauktas inovācijas pīlārs, starptautiski konkurētspējīga nozare un nozīmīga jauno materiālu nozares daļa”. Vadlīniju I.2. pantā ir skaidri pausts ĶV nodoms noteikt nozares ģeogrāfisko un korporatīvo struktūru, kā arī būtiskos ražošanas parametrus (37). Valdības iejaukšanās var izpausties kā ražotņu pārvietošana (“īstenot reģionālās attīstības stratēģiju, ievērojot rūpniecības, enerģētikas, vides aizsardzības un citus politikas virzienus, mudināt vadošos uzņēmumus izveidot integrētas bāzes visai ķīmisko šķiedru tekstilrūpniecības ķēdei Guansji, Guidžou, Siņdzjanā un citos centrālajos un rietumu reģionos, un veidot efektīvas un sadarbīgas piegādes ķēdes sistēmas ar kaimiņvalstīm un reģioniem”), uzņēmumu apvienošanās ar mērķi radīt rūpniecības čempionus (“mudināt uzņēmumus optimizēt ražošanas faktoru sadali, izmantojot uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, un paātrināt uzņēmējdarbības procesu pārveidi un tehnoloģisko modernizāciju. Atbalstīt vadošos uzņēmumus, lai tie iegūtu kvalitatīvus resursus, piemēram, tehnoloģijas, zīmolus, kanālus un talantus), uzņēmumu noteikšana par tiesīgiem saņemt īpašo atbalstu, izmantojot īpašās valdības programmas (“veicināt lielu, vidēju un mazu uzņēmumu integrāciju un attīstību, attīstīt specializētus un īpašus “mazos uzņēmumus milžus” un viena čempiona uzņēmumus) utt. (38).

(70)

Šī centrālās valdības stratēģija ir apstiprināta daudzos plānošanas dokumentos, kas vērsti uz ķīmisko šķiedru rūpniecību un kas izdoti provinču un pašvaldību līmenī.

(71)

Labus piemērus sniedz Džedzjanas, Dzjansu, Fudzjaņa un Šaņdunas provinces, kā arī Čuncjina pašvaldība.

(72)

Dzjansu 14. piecgades plānā par ķīmijas rūpniecības augsta tehniskā līmeņa attīstību (39) ir iekļauti ne tikai sīki izstrādāti noteikumi par attīstības mērķiem plašam ķīmijas nozares (40) apakšnozaru klāstam, bet tas atspoguļo arī iepriekš minētās politikas Vadlīnijas par rūpniecības struktūru:

kā arī ražošanas ģeogrāfisko sadalījumu:

(73)

Tāpat īpašajā plānā stratēģisko jauno rūpniecības nozaru attīstībai Fudzjaņas provincē 14. piecgades plāna satvarā (44) ir ietverts pilnvarojums provinces iestādēm atbalstīt ķīmisko šķiedru nozari un virzīt tās attīstību.

(74)

Fudzjaņas iestāžu iejaukšanās ķīmisko šķiedru nozares attīstībā izriet arī no provinces 14. piecgades plāna kvalitatīvas ražošanas nozares attīstībai, kurā ieinteresētajām personām doti šādi norādījumi:

(75)

Arī Šaņdunas 14. piecgades plānā ķīmijas rūpniecības attīstībai (47) ir uzsvērta nepieciešamība “[koncentrēties uz poliolefīnu un sintētisko sveķu uz etilēna bāzes (kā galaproduktu), propilēnpolipropilēna, citas inženierijas plastmasas un modificēto materiālu, sintētisko un gumijas materiālu no butēna un C4, galaproduktu, kas izgatavoti no augstas efektivitātes poliuretāna izocianāta un toluola, jauno materiālu, tekstilmateriālu un inženiertehnisko materiālu, kas izgatavoti no neilona, benzola un poliamīda un PX-PTA poliestera izstrādi un sešām citām nozīmīgām nozares ķēdēm” (48), ar līdzīgu formulējumu arī Džedzjanas 14. piecgades plānā jaunu materiālu nozares attīstībai (49): “Progresīvo pamatmateriālu jomā īstenot vairākus digitālās un zaļās pārveides projektus un ražošanas paplašināšanas projektus, kas saistīti ar augsta tehniskā līmeņa un ierobežoti pieejamiem produktiem; galveno stratēģisko materiālu, piemēram, progresīvo pusvadītāju materiālu, jaunu displeju materiālu, biomedicīnisko materiālu, augstas veiktspējas šķiedru un kompozītmateriālu jomās īstenot vairākus industrializācijas un pielietojuma paplašināšanas projektus” (50) vai Čuncjinas 14. piecgades plānā ražošanas nozares kvalitatīvai attīstībai (51): “Izmantot izejvielu bāzi, lai mudinātu attiecīgos uzņēmumus veikt pētniecību un izstrādi un izgatavot augstas veiktspējas PVS (polivinilspirta) funkcionālās šķiedras, diferencētus spandeksus, īpašas poliestera šķiedras, poliamīda šķiedras, poliuretāna mikrošķiedras un citus produktus.”  (52)

(76)

Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(77)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī ASPP izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(78)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (53).

(79)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (54). Visa zeme pieder valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (55). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (56).

(80)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz ASPP ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz ķīmisko šķiedru nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt.

(81)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ķīmisko šķiedru nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(82)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (57). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (58). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (59). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(83)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz ķīmisko šķiedru nozari, kas ietver ASPP ražotājus, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ķīmisko šķiedru nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(84)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(85)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (60), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (61) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (62). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (63).

(86)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(87)

Piemēram, ĶV skaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem saistībā ar banku pārvaldību tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, tostarp saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (64). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares”  (65).

(88)

Konkrēti ķīmisko šķiedru nozarē nozaru prioritātes attiecībā uz kritērijiem, kas saistīti ar rūpniecības politiku, nevis konkrēta projekta kredītspēju, izriet no vairākiem politikas dokumentiem, piemēram, Šaņdunas provinces 14. piecgades plāna ķīmijas rūpniecības attīstībai, kurā attiecībā uz ķīmijas rūpniecību ir paredzēts (66):

(89)

Tāpat arī saskaņā ar Dzjansu provinces 14. piecgades plānu augsta tehniskā līmeņa ķīmijas rūpniecības attīstībai (68) vietējām iestādēm ir pienākums “pilnībā īstenot valdības ieguldījumu fondu vadošo lomu, elastīgi paplašināt finansēšanas kanālus un virzīt sociālā kapitāla ieguldījumus”  (69).

(90)

Šie finansiālā atbalsta politikas virzieni, kas attiecas uz stratēģiskajām nozarēm, pēc tam tiek īstenoti uzņēmumu līmenī, par ko liecina, piemēram, Ķīnas Bankas un Guxiandao vienošanās par partijas veidošanas darbībām. Kā paskaidrots uzņēmuma tīmekļa vietnē, partijas veidošanas vienošanās, saskaņā ar kuru Guxiandao un Ķīnas Bankas vietējā filiāle “padziļinātu sadarbību un īstenotu partijas veidošanas darba padziļinātu integrāciju uzņēmējdarbības attīstībā”, būtu tikai pirmais posms, kam sekos tas, ka Ķīnas Banka “turpinās paplašināt kredīta iespējas [uzņēmumam Guxiandao], ņemot vērā uzņēmuma faktiskās vajadzības [..], lai vēl vairāk palielinātu starptautisko norēķinu apjomu”, kas savukārt “[..] nodrošinās jaunu uzņēmējdarbības attīstību partijas veidošanas vadībā” (70).

(91)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (71).

(92)

Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (72). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(93)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(94)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (73). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (74). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(95)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Tā rezultātā ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms ir strauji palielinājies, ĶV vairākas reizes izvēloties izvairīties no saistību neizpildes procedūras, tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(96)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(97)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.4.4.1.1.–3.4.4.1.5. iedaļā un Ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats attiecas uz aprakstītajiem ražošanas faktoriem 3.4.4.1.6.–3.4.4.1.8. iedaļā un ziņojuma II daļā.

(98)

Komisija atgādina, ka ASPP ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad ASPP ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(99)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot ASPP pārdošanas cenas iekšējā tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(100)

Analīze 3.4.4.1.2.–3.4.4.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī ķīmisko šķiedru nozarē (ieskaitot pārskatāmo ražojumu), liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(101)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(102)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(103)

Komisijas novērtējumu par attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēli var apkopot šādi.

(104)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Pasaules Banka valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā klasificēja kā valstis “ar vidēji augstiem ienākumiem” pēc nacionālā kopienākuma (NKI). Pirmajā paziņojumā tika konstatēts, ka pārskatāmais ražojums tiek ievērojamā apjomā ražots tikai piecās no šīm valstīm, proti, Baltkrievijā, Brazīlijā, Meksikā, Taizemē un Turcijā.

(105)

Tomēr, ņemot vērā to, ka Baltkrievija nav ne PTO dalībvalsts, ne tirgus ekonomika, minētā valsts netika izskatīta tālāk kā iespējamā reprezentatīvā valsts.

(106)

Tāpēc Komisija sīkāk analizēja Brazīliju, Meksiku, Taizemi un Turciju kā iespējamās reprezentatīvās valstis.

(107)

Attiecībā uz iepriekš minētajām un aplūkotajām valstīm Komisija arī pārbaudīja, vai ir pieejami publiski dati, tostarp dati par ražošanas faktoru importu, kā arī finanšu dati par pārskatāmā ražojuma ražotājiem iespējamajās reprezentatīvajās valstīs.

(108)

Galveno ražošanas faktoru importa analīze parādīja, ka Turcija kopumā importēja nozīmīgākus un reprezentatīvākus ASPP ražošanā izmantoto galveno izejresursu (proti, PTA, MEG un polietilēntereftalāta (“PET”) granulas) apjomus salīdzinājumā ar Brazīliju, Meksiku vai Taizemi.

(109)

Analīze arī parādīja, ka imports no Ķīnas vai nevienas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2015/755 (77) I pielikumā uzskaitītajām valstīm būtiski neietekmēja importu no Turcijas. Turklāt ASPP ražošanas apjoms Turcijā ir ievērojams, un valstī nav konkrētu tirdzniecības izkropļojumu attiecībā uz ražošanas faktoriem vai ASPP. Turklāt attiecībā uz Turciju detalizēti un pietiekami reprezentatīvi dati par izejresursu importa cenām ir viegli pieejami Global Trade Atlas (“GTA”).

(110)

Attiecībā uz ražotājiem reprezentatīvajās valstīs un to datu pieejamību Komisija identificēja ASPP ražotāju KORDSA TEKNIK TEKSTIL A.S. (“Kordsa Türkiye”), par kuru ir pieejami konsolidētie 2021. gada finanšu rezultāti. No otras puses, finanšu dati par Brazīlijas (KORDSA BRASIL S.A.), Meksikas (Monosuisse, Performance Fibers Mexico Operations un Akra Polyester SA DE CV) un Taizemes uzņēmumiem (THAI TORAY SYNTHETICS CO LTD un TEIJIN POLYESTER (THAILAND) CO LTD.), kas ražo ASPP, nav viegli pieejami par visu izmeklēšanas periodu un pilnībā neatbilst starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (Taizemes ražotājiem).

(111)

Tiek novērots, ka Kordsa Türkiye neražo tikai ASPP, bet aptuveni 86 % no uzņēmuma 2021. gada ieņēmumiem bija segmentā, kas aptver ASPP (78). Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tad, ja finanšu informācija nav viegli pieejama konkrēti un tikai attiecībā uz pārskatāmo ražojumu (kas tā ir gandrīz vienmēr), Komisija meklē visvieglāk pieejamo aizstājējvērtību, tostarp konsolidēto informāciju par aktīvu(-iem) ražotāju(-iem) citustarp ar pārskatāmo ražojumu saistītajā uzņēmējdarbībā. Tādēļ šādos apstākļos Kordsa Türkiye identificētās konsolidētās PVA izmaksas un peļņu uzskata par pietiekami reprezentatīvām, lai tās varētu piemērot šajā izmeklēšanā.

(112)

Ņemot vērā to, ka Kordsa Türkiye pilnīgs un visaptverošs 2021. gada pārskats (79) ir publiski pieejams, Komisija izmantoja tajā iekļauto informāciju.

(113)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(114)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(115)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par Ķīnas cenu, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(116)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, Komisija parasti aprēķina salikto normālo vērtību, reizinot katra ražošanas faktora patēriņa apjomus (kā norādījis pieprasījuma iesniedzējs) ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Turcijā, kā izklāstīts 4.5.4. iedaļā, turpmāk piemērojot izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas neizkropļotām izgatavošanas izmaksām (sk. 4.5.9. iedaļu) un PVA un peļņu, kura noteikta Turcijai (sk. 4.5.8. iedaļu). Turklāt eksporta cena tiktu noteikta, pamatojoties uz publiski pieejamo importa statistiku.

(117)

Tomēr tā vietā, lai paļautos uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un/vai importa statistiku šajā lietā, ņemot vērā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu (ar augstu sadarbības līmeni, kas aptvēra ievērojamu daļu no ASPP importa Savienībā) (80), Komisija paļāvās uz publicētajiem minētās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātiem un tajā noteiktajām dempinga starpībām (sk. 356. apsvērumu).

(118)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija robežās no 9,7 % līdz 23,7 %. Tāpēc tika secināts, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir iespējams, ka dempings, kas noteikts, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, turpinātos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(120)

Šajā nolūkā tika aplūkota Ķīnas ražošanas jauda un neizmantotā jauda, Ķīnas eksportētāju rīcība citos tirgos, stāvoklis Ķīnas iekšzemes tirgū un Savienības tirgus pievilcīgums.

(121)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos termiņbeigu pārskatīšanā, neizmantotā jauda Ķīnā tika noteikta, galvenokārt pamatojoties uz publiski pieejamo statistikas informāciju (informāciju, kas izgūta no Eurostat), termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, starpposma pārskatīšanas pieprasījumu un neatkarīgu nozares ziņojumu, ko izdevis plaši atzīts pasaules mēroga pētniecības un konsultāciju uzņēmums (81) (turpmāk “ Wood Mac ”), kas citustarp darbojas ķīmijas nozarē. Wood Mac nozares ziņojumā sniegto rādītāju ticamība tika verificēta, un to precizitāti lielā mērā apstiprināja konstatējumi, kas izdarīti iepriekšējā ASPP termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā (82) (“2017. gada termiņbeigu pārskatīšana”).

(122)

Komisija veica detalizētu neizmantotās jaudas aprēķinu, ņemot vērā to Ķīnas ražotāju ražošanas jaudu, uz kuriem attiecas pasākumi, to ražošanas apjomus, eksportu uz citām valstīm un iekšzemes patēriņu.

(123)

Lai gan 2018. gadā ražošanas jauda bija aptuveni [2 126 000–2 716 000] t (atbilstoši jaudai 2015. gadā, kā izklāstīts 2017. gada termiņbeigu pārskatīšanā), PIP laikā tā palielinājās līdz [2 508 000–3 205 000] t. Faktiski to Ķīnas ražotāju ASPP jauda, uz kuriem PIP laikā attiecās pasākumi, ir pārklājusi ASPP patēriņu visā pasaulē tajā pašā periodā. Tomēr šāds straujš ražošanas jaudas pieaugums bija sasaistīts ar nemainīgu ražošanas apjomu, kas 2018.–2021. gadā svārstījās aptuveni [1 187 000–1 746 000] t apmērā, un ražošanas apjoms bija salīdzināms ar 2017. gada termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tajā pašā laikā iekšzemes patēriņš laikposmā no 2018. gada līdz PIP bija stabils – aptuveni [1 048 000–1 566 000] t un svārstījās tādā pašā diapazonā kā 2015. gadā.

(124)

Attiecībā uz Ķīnas ASPP eksportu, ņemot vērā Ķīnas eksporta statistiku, eksports palielinājās no 458 246 t 2018. gadā līdz 514 141 t PIP laikā. Salīdzinājumā ar ražošanas jaudas pieaugumu šim nelielajam eksporta kāpumam bija nenozīmīga ietekme (ja tāda bija vispār) uz spēju absorbēt milzīgo Ķīnas ražošanas jaudu.

(125)

Rezultātā Ķīnas iekšzemes patēriņa un ražošanas nemainīgie līmeņi un pieticīgais eksporta kāpums apvienojumā ar strauju ražošanas jaudas pieaugumu izraisīja jau tā milzīgās Ķīnas ASPP ražotāju neizmantotās jaudas pieaugumu.

(126)

Konkrētāk, mēroga ziņā Ķīnas ASPP ražotāju, uz kuriem attiecas pasākumi, neizmantotā jauda PIP laikā bija [1,3–1,5] milj. t, kas ir aptuveni 6 reizes vairāk par Savienības ASPP patēriņu 2021. gadā un aptuveni 12 reizes vairāk par Savienības ražotāju ražošanas apjomu.

(127)

Turklāt tiek prognozēts, ka ražošanas jauda laikposmā pēc 2021. gada līdz 2025. gadam saglabāsies [2 508 000–3 210 000] t apmērā.

(128)

Tāpēc Komisija secināja, ka salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu Ķīnas ražotājiem ir liels jaudas pārpalikums, ko, visticamāk, neabsorbēs iekšzemes patēriņš vai eksports uz citām trešām valstīm. Ja tikai daļa no šīs jaudas tiktu pilnībā novirzīta uz Savienības tirgu, uz Savienību tiktu eksportēti ievērojami apjomi.

(129)

Ķīna Savienības tirgu ir konsekventi uzskatījusi par vienu no pievilcīgākajiem eksporta tirgiem un pirmo eksporta galamērķi PIP laikā, ar eksportu vai bez tā, uz kuru pašlaik neattiecas spēkā esošie pasākumi. Laikposmā no 2018. gada līdz PIP Ķīnas eksports uz Savienību (uz kuru attiecas pasākumi) ne tikai bija pastāvīgi augsts un kopā veidoja vairāk nekā 25 % no Savienības tirgus daļas, bet faktiski laikposmā no sākotnējās izmeklēšanas PIP līdz 2021. gadam Ķīnas eksports, uz kuru attiecas pasākumi, gandrīz divkāršojās. Turklāt pasaules mērogā pārdošanas apjoms uz Savienību arī veidoja gandrīz 25 % (83) no kopējā Ķīnas ASPP eksporta.

(130)

Atsevišķi ņemot Ķīnas ASPP cenas lielos eksporta galamērķos, Ķīnas ražotāji samazināja savas eksporta cenas uz Savienību par vairāk nekā 13 %, lai laikposmā no 2018. gada līdz PIP saglabātu stabilu eksporta apjomu. Turklāt no statistikas datiem izriet – lai gan cenas ASV (otrais lielākais eksporta tirgus PIP laikā) bija līdzīgā līmenī kā cenas Savienībā, Korejas tirgū cenas bija aptuveni par 10 % zemākas par eksporta cenām uz Savienību. Tajā pašā laikā eksporta daudzumi uz Koreju laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam palielinājās par vairāk nekā 50 %. Šāda rīcība ir agresīvas cenu politikas izpausme eksporta tirgos ar mērķi palielināt jaudas izmantojumu.

(131)

Turklāt Indija, kas PIP laikā bija ceturtais lielākais Ķīnas ASPP eksporta tirgus, 2018. gadā noteica antidempinga maksājumu (kas joprojām ir spēkā) ASPP importam no Ķīnas (84). Šādi tirdzniecības aizsardzības pasākumi citos eksporta tirgos vēl vairāk palielina Savienības tirgus pievilcīgumu un stimulētu Ķīnas ražotājus eksportētājus novirzīt savu eksportu uz Savienību, ja antidempinga pasākumi Savienībā zaudētu spēku.

(132)

Turklāt divi lieli Ķīnas ASPP nozares dalībnieki (85), proti, uzņēmumi Fujian Billion Polymerization Fiber Technology Industrial Co., Ltd. un Zhejiang Sanwei Material Technology Co., Ltd. ir pieprasījuši jauna ražotāja eksportētāja režīmu un Komisija 2022. gada jūnijā (86) šo režīmu tiem piešķīra, kas vēl vairāk parāda, cik pievilcīgs Savienības tirgus ir Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(133)

Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinātu iesaistīties agresīvā cenu noteikšanas praksē, lai palielinātu savu (jau tā lielo) tirgus daļu Savienībā un novirzītu savu ievērojamo jaudas pārpalikumu uz Savienības tirgu.

(134)

Izmeklēšana parādīja, ka Ķīnas ASPP ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir veikuši dempingu.

(135)

Turklāt atbilstoši 2017. gada termiņbeigu pārskatīšanai tika konstatēts, ka Ķīnā ir milzīga neizmantotā jauda salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu.

(136)

Turklāt, ņemot vērā nemainīgo patēriņu Ķīnas tirgū un Savienības tirgus ilglaicīgo lielo pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ir iespējams, ka bez pasākumiem Ķīnas ASPP ražotāji turpinātu ienākt Savienības tirgū ar arvien lielākiem ASPP daudzumiem par dempinga cenām.

(137)

Komisija tādējādi secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir iespējama dempinga turpināšanās.

(138)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja seši ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(139)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 117 000 t. Šo rādītāju Komisija noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, rādītājiem, ko sniedza Savienības ražotāji. Kā norādīts 24. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 50 % no kopējā līdzīgā izstrādājuma ražošanas apjoma Savienībā.

(140)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kam pieskaitīts visa ASPP importa apjoms. Tā kā uz ASPP importu no Ķīnas attiecīgajā periodā tika attiecināti pasākumi, Komisija izmantoja statistiku, kas savākta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (87) (“14. panta 6. punkta datubāze”), lai attiecīgajā periodā noteiktu importa apjomu un vidējās cenas importam no šīs valsts, jo tā ietvēra pietiekami detalizētu informāciju 10 ciparu Taric kodu un Taric papildu kodu līmenī katram uzņēmumam.

(141)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(142)

Patēriņš Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā vispirms no 2018. gada līdz 2019. gadam samazinājās par 6 procentpunktiem, kam sekoja straujš samazinājums par 10 procentpunktiem Covid-19 dēļ 2020. gadā. Tomēr patēriņš pēc tam atguvās, un PIP laikā tas bija par 1 procentpunktu lielāks nekā 2018. gadā.

(143)

Komisija noteica importa apjomu, kā arī importa tirgus daļu, pamatojoties uz attiecīgās valsts importa statistiku saskaņā ar 14. panta 6. punkta datubāzi, kurā sniegti dati par katru 10 ciparu Taric kodu un katru ražotāju eksportētāju (Taric papildu kods).

(144)

Eksportētāju, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(145)

Ķīnas eksportētāji, uz kuriem patlaban attiecas pārskatāmie maksājumi, attiecīgajā periodā palielināja eksporta apjomu par 17 %. Eksporta apjoma pagaidu samazinājums 2020. gadā ir saistīts ar mazāku patēriņu minētajā gadā. Tomēr šie eksportētāji attiecīgajā periodā varēja vēl vairāk palielināt savu tirgus daļu par 4 procentpunktiem. Nelielo tirgus daļas samazinājumu no 2020. gada līdz PIP var izskaidrot ar transporta konteineru trūkumu jūras pārvadājumiem no Ķīnas un ar to saistīto straujo jūras pārvadājumu izmaksu pieaugumu.

(146)

Tā kā ražotāji eksportētāji termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes importa statistiku. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes rādītāju salīdzinājumu ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām cenām.

(147)

Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts gan eksportētājiem, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, gan visiem eksportētājiem kopā bija šāda.

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(148)

To Ķīnas eksportētāju importa cena, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, bija svārstīga – 2020. gadā tā samazinājās par 28 % līdz 1 195 EUR/t un pēc tam PIP laikā palielinājās par 15 procentpunktiem. Neraugoties uz cenas atgūšanos PIP laikā līdz 1 440 EUR/t, tā joprojām liecina par kopējo samazinājumu par 13 % visā attiecīgajā periodā. Lai gan vispārējā cenu samazināšanās tendence ir saistīta ar tirgus daļu palielināšanas stratēģiju, pieaugumu PIP laikā izraisīja pārvadājumu izmaksu pieaugums un lielais pieprasījums PIP laikā.

(149)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(150)

Turklāt Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas virs ražošanas izmaksu līmeņa cenu spiediena dēļ, ko īstenoja Ķīnas ražotāju eksportētāji, kuru cenas visā attiecīgajā periodā saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(151)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, novērtējot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(152)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 24. apsvērumā minētā atlase.

(153)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares datiem un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(154)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(155)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(156)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(157)

Ražošanas apjoms vispirms no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 14 % un pēc tam no 2020. gada līdz PIP palielinājās par 25 procentpunktiem, attiecīgajā periodā kopumā uzrādot 11 % pieaugumu. Jaudas izmantojums laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 17 %, bet attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 8 %.

(158)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (t)

(159)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 5 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 2 procentpunktiem. Tirgus daļai attiecīgajā periodā bija tendence samazināties, ko pārtrauca izlīdzinoša augšupejoša tendence 2020. gadā, ko var izskaidrot ar Covid-19 pandēmiju un konteineru trūkumu 2020. gadā, kas apgrūtināja piegādes pa jūru no Austrumāzijas valstīm.

(160)

No 2018. gada līdz PIP patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par 1 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, kā rezultātā attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās par 2 procentpunktiem.

(161)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(162)

Pateicoties tam, ka PIP laikā pieprasījums atjaunojās, Savienības ražošanas nozares nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 1 %, neraugoties uz negatīvu tendenci laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam. Tāpat arī ražīgums no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās. Tomēr visā attiecīgajā periodā ražīgums ir palielinājies.

(163)

Visas dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni. Faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska, ņemot vērā Ķīnas eksportētāju, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, veiktā importa apjomu un cenas.

(164)

Ķīnas eksportētāju, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, negodīgās cenu noteikšanas prakses dēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja arī atgūties no iepriekšējās dempinga prakses. Vidējā cena 1 440 EUR/t arī bija par 31 % zemāka nekā importa cena no Dienvidkorejas, par 6 % zemāka nekā importa cena no Vjetnamas un par 21 % zemāka nekā importa cena no Taivānas.

(165)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(166)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā 2018.–2020. gadā samazinājās par 16 % un PIP tikai daļēji atguvās par 12 procentpunktiem, sasniedzot 1 957 EUR/t. Pārdošanas cenas sarukums galvenokārt ir saistīts ar Ķīnas eksporta cenu spiedienu. Turklāt 2019. un 2020. gadā pasaules ekonomikas attīstības tempa kritums ietekmēja izejvielu cenas un līdz ar to arī rūpniecisko poliestera pavedienu cenu sarukumu.

(167)

Ražošanas izmaksām bija līdzīga tendence, ko daļēji noteica izejvielu cenu samazināšanās pasaules ekonomikas attīstības tempa krituma laikā 2019. un 2020. gadā un daļēji racionalizācijas rezultātā, piemēram, darbinieku skaita samazināšanās dēļ šajos gados. Vienības izmaksas 2019. un 2020. gadā samazinājās attiecīgi par 1 procentpunktu un 13 procentpunktiem. Tomēr šo divu gadu laikā cenas samazinājās straujāk – par 16 procentpunktiem. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šiem izmaksu samazinājumiem. PIP laikā vienības izmaksas palielinājās par 9 procentpunktiem, savukārt pārdošanas cena palielinājās par 12 procentpunktiem. Tomēr, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu, cenas samazinājās gandrīz par tādu pašu procentuālo daļu kā vienības izmaksas, kas liecina, ka cenas tika apspiestas. Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no izmaksu samazinājuma, tā nevarēja paaugstināt cenas un pat nevarēja saglabāt cenas sākotnējā līmenī.

(168)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(169)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās (par 7 %). Šī tendence tika pārtraukta tikai 2020. gadā, daļēji racionalizācijas dēļ un daļēji Covid-19 pandēmijas īpašo pasākumu dēļ, piemēram, saīsināta darba laika rezultātā.

(170)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Krājumi

(171)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. PIP laikā krājumu līmenis veidoja aptuveni 12 % no to ražošanas apjoma.

(172)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(173)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā bija negatīva. Sākumpunktā 2018. gadā tā bija – 10 %, un līdz 2020. gadam rentabilitāte samazinājās līdz – 17 %. Pateicoties lielajam pieprasījumam, PIP laikā rentabilitāte varēja nedaudz uzlaboties līdz – 8 %.

(174)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence visā attiecīgajā periodā bija negatīva. Lai gan no 2018. līdz 2020. gadam tā pakāpeniski uzlabojās, PIP laikā tā atkal saruka. Lai gan attiecīgajā periodā tā uzlabojās par 40 %, tā joprojām bija negatīva. Tādējādi naudas plūsmas uzlabojumi neliecina par Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa stabilizēšanos, jo tā joprojām ir negatīva.

(175)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 65 %. Ieguldījumi bija saistīti ar veselības, drošuma un vides prasību ievērošanas uzlabojumiem, ražošanas iekārtu jaudas un efektivitātes palielināšanu. Lai gan 2018. gadā bija iespējams veikt ieguldījumus jaudas palielināšanā, turpmākajos gados tas vairs nebija iespējams.

(176)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākumam no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija līdzīga tendence kā rentabilitātei. No 2018. gada līdz 2020. gadam tas samazinājās un pēc tam PIP laikā atgriezās līmenī, kas bija tuvāks 2018. gadam. Visā attiecīgajā periodā tas saglabājās negatīvs. Tādējādi ienākums no ieguldījumiem liecina par negatīvu Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli visā attiecīgajā periodā.

(177)

Makrolīmenī izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis neuzlabojās un pat pieprasījuma pieaugums PIP laikā nepalielināja pārdošanas apjomu ES tirgū salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Neraugoties uz ieguldījumiem jaudas palielināšanā, Savienības ražošanas nozare nespēja pat saglabāt savu tirgus daļu.

(178)

Izmeklēšana arī parādīja, ka ražošanas nozares stāvoklis mikrolīmenī nesasniedza ilgtspējīgu līmeni un ražošanas nozare cieta zaudējumus visos attiecīgā perioda gados, pat PIP laikā, kad pieprasījums bija atjaunojies. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli raksturoja nodarītais kaitējums, neraugoties uz to, ka pašreizējā līmenī ir spēkā antidempinga pasākumi, kas attiecas uz pārskatāmā ražojuma importu, ko veic Ķīnas eksportētāji, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi.

(179)

Ķīnas eksportētāju importētie apjomi, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, palielinājās par 17 %, bet to cena samazinājās vēl par 13 %.

(180)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei joprojām tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(181)

Visā attiecīgajā periodā to Ķīnas eksportētāju eksports, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, veidoja ievērojamu daļu no importa Eiropas Savienībā. Ķīnas eksportētāji pat palielināja savu tirgus daļu par 4 procentpunktiem no 27 % līdz 31 %. To eksporta cenu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 13 % – PIP laikā tas bija zemāks par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni par 26 % (1 440 EUR/t). Ķīnas eksportētāji, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, tādējādi apspieda Savienības ražošanas nozares cenu līmeni, veicinot Savienības ražošanas nozares zaudējumu turpināšanos attiecīgajā periodā. Cenu spiediens, ko izraisīja šis imports, kas ieņēma nozīmīgu 31 % tirgus daļu, un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums nepārprotami sakrita laika ziņā. Tāpēc šā eksporta ievērojamā apjoma un cenu spiediena dēļ pastāvēja patiesa un būtiska cēloņsakarība starp ASPP importu no Ķīnas, uz kuru attiecās antidempinga maksājumi, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(182)

Hangzhou Huachun Chemical Fiber 2021. gadā beidza pastāvēt. Tā eksports attiecīgajā periodā samazinājās par 99 % un PIP laikā bija nenozīmīgs (mazāk par 0,01 % no Savienības tirgus daļas). Turklāt eksporta cena bija ievērojami augstāka par Savienības ražošanas nozares cenu, kā arī augstāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tāpēc šis eksports neveicināja kaitējumu PIP laikā.

(183)

Hailide importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika.

11. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(184)

Hailide Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika.

12. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(185)

Attiecīgajā periodā saglabājot lielu eksporta apjomu uz Eiropas Savienību, kas PIP laikā veidoja [18–23 %] tirgus daļu par cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Hailide ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Hailide pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva par [1 500–1 600] EUR/t, un tika konstatēts, ka tā vispārējais cenu kritums attiecīgajā periodā bija 9 %.

(186)

Tomēr šis imports nemazināja konstatēto saikni starp importu par dempinga cenām, ko veica eksportētāji, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, tāpēc šo saikni vairs nevar raksturot kā patiesu un būtisku cēloņsakarību starp cēloņiem un sekām. To eksportētāju eksporta tirgus daļa Savienības tirgū, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, PIP laikā bija [29 %–34 %]. Šai lielajai tirgus daļai apvienojumā ar zemajām cenām ir tik liela ietekme tirgū, ka tā īstenoja ievērojamu neatkarīgu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(187)

Tādējādi Hailide eksporta ietekme, pat ja tas veicināja kaitējumu, būtiski nemazināja to eksportētāju importa par dempinga cenām relatīvo nozīmi saistībā ar kaitējuma turpināšanos, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi.

(188)

ASPP imports Savienībā no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt bija no Dienvidkorejas, Vjetnamas un Taivānas.

(189)

ASPP importa (agregētajam) apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

13. tabula

Imports no trešām valstīm

(190)

PIP laikā no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, tika importētas 46 137 t ASPP – šis apjoms atbilst 20 % no Savienības tirgus. Kopā to tirgus daļa laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās no 18 % līdz 13 % un pēc tam PIP laikā palielinājās līdz 20 %. Tas atbilst ES patēriņa tendencei, taču izteiktākā veidā. Vidējā importa cena no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, 2019. gadā palielinājās par 5 %, tad 2020. gadā samazinājās par 8 procentpunktiem un PIP laikā samazinājās vēl par 6 procentpunktiem. Šis imports galvenokārt nāk no Dienvidkorejas (7 % no Savienības tirgus), Vjetnamas (5 % no Savienības tirgus) un Taivānas (3 % no Savienības tirgus). Tā kā visas šīs valstis atrodas Austrumāzijā, tās ietekmēja jūras pārvadājumu konteineru trūkums un no tā izrietošās augstās jūras pārvadājumu izmaksas, kas izskaidro to, ka 2020. gadā šo trešo valstu tirgus daļa samazinājās.

(191)

Importa no visām trešām valstīm kopā tirgus daļa Savienības tirgū ir palielinājusies par 2 procentpunktiem. Tomēr visa importa no trešām valstīm vidējā cena PIP laikā, kā arī visos iepriekšējos attiecīgā perioda gados ievērojami pārsniedza ES vidējo pārdošanas cenu. Tāpēc visas trešās valstis kopā nav veicinājušas Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc Komisija analizēja, vai imports no konkrētas trešās valsts ir veicinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(192)

Imports no Dienvidkorejas izteiktāk sekoja ES patēriņa tendencei, no 2018. gada līdz 2020. gadam samazinoties un PIP laikā atgūstoties un nedaudz pārsniedzot 2018. gada līmeni. Tirgus daļa no 2018. līdz 2020. gadam pakāpeniski samazinājās no 7 % līdz 5 % un pēc tam PIP laikā atguvās līdz 7 %. Importa no Dienvidkorejas cenu līmenis attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās, izņemot 2020. gadā, kurā konstatēts cenu kritums, ko var saistīt ar zemo pieprasījumu minētajā gadā.

(193)

Importa no Dienvidkorejas cenu līmenis PIP laikā un divos iepriekšējos gados bija augstāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Augstāka cenu līmeņa dēļ Komisija secināja, ka imports no Dienvidkorejas nav veicinājis kaitējumu.

(194)

Imports no Vjetnamas no 2018. līdz 2020. gadam bija ļoti zemā līmenī un tā tirgus daļa minētajā periodā bija ievērojami mazāka par 1 %, bet PIP laikā šā importa tirgus daļa palielinājās līdz 5 % no Savienības tirgus daļas. Tas sakrita ar cenu kritumu no līmeņa, kas pārsniedza Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, līdz cenai 1 537 EUR/t PIP laikā, kas ir ievērojami mazāk par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu.

(195)

Tomēr Ķīnas eksportētāju, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, veiktais imports Eiropas Savienībā PIP laikā bija ievērojami lielāks. Tā apjoms bija [69 000–74 000 t], savukārt imports no Vjetnamas bija tikai 12 231 t, tādējādi veidojot tikai nelielu daļu no Ķīnas importa uz ES.

(196)

Tāpēc Komisija secināja – lai gan imports no Vjetnamas, iespējams, ir veicinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tas nemazina cēloņsakarību, jo importa apjoms no Vjetnamas veido tikai nelielu daļu no to Ķīnas eksportētāju eksporta uz Savienību, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, un tam nav līdzīga svara spiediena izdarīšanai uz Savienības ražošanas nozari.

(197)

Attiecīgā perioda sākumā, kā arī PIP laikā importa no Taivānas tirgus daļa bija 3 %. Lai gan importa cena 1 816 EUR/t PIP laikā bija nedaudz zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu, tā bija ievērojami augstāka par to Ķīnas eksportētāju cenu, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, proti, 1 440 EUR/t.

(198)

Tāpēc Komisija secināja – lai gan imports no Taivānas, iespējams, ir veicinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tas nemazina cēloņsakarību, jo importa apjoms no Taivānas veido tikai nelielu daļu no importa, ko veic Ķīnas eksportētāji, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, tā cena bija ievērojami augstāka par cenu to Ķīnas eksportētāju veiktajam importam, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, un tam nav līdzīga svara spiediena izdarīšanai uz Savienības ražošanas nozari.

(199)

Imports no Taivānas un Vjetnamas kopā ar Hailide veikto importu nemazināja konstatēto saikni starp tādu importu par dempinga cenām, ko veica ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas maksājumi, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tāpēc šo saikni nevar raksturot kā patiesu un būtisku cēloņsakarību starp cēloņiem un sekām. Ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas maksājumi, eksporta tirgus daļa Savienības tirgū PIP laikā bija [29 %–34 %], un minētais eksports tika pārdots vidēji ievērojami zem Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Ņemot vērā šo lielumu un no tā izrietošo cenu spiedienu, imports no Taivānas un Vjetnamas un Hailide veiktais imports būtiski nemazināja to ražotāju eksportētāju importa par dempinga cenām relatīvo nozīmi kaitējuma izvēršanā, uz kuriem attiecas maksājums.

(200)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

14. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(201)

Lai gan eksporta apjomiem attiecīgajā periodā bija līdzīga tendence kā pārdošanas apjomam Savienības tirgū, PIP laikā šie apjomi bija tikai par 2 % mazāki par 2018. gada rādītājiem un palielinājās straujāk par pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kas joprojām bija par 5 % mazāks par 2018. gadā reģistrēto.

(202)

Vidējā eksporta cena katru gadu nepārprotami pārsniedza pārdošanas cenu ES tirgū, un PIP laikā tā bija par vairāk nekā 10 % augstāka. Eksporta vidējai cenai bija līdzīga tendence kā cenām ES tirgū. Tomēr, lai gan 2020. gadā eksporta cena samazinājās, PIP laikā tā atguvās ātrāk nekā cenas ES tirgū, sasniedzot par 3 % augstāku līmeni par 2018. gada vidējo cenu, savukārt pārdošanas cena ES tirgū PIP laikā joprojām bija par 4 % zemāka par 2018. gada cenu.

(203)

Salīdzinājums parāda, ka Savienības ražotāji ir stingri apņēmušies palikt Savienības tirgū, vienlaikus spējot sasniegt augstākas eksporta pārdošanas cenas.

(204)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nav veicinājuši kaitējumu, bet gan tieši pretēji palīdzējuši ierobežot zaudējumus.

(205)

PIP laikā Savienības ražošanas nozares pašpatēriņš ir ievērojami palielinājies. Attiecīgajā periodā tas palielinājās par 39 %. Tomēr lēmums palielināt pašpatēriņu, lai pārdotu lejupējos ražojumus augstākā izgatavošanas līmenī, ir tiešs rezultāts tam, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja sasniegt taisnīgu ASPP tirgus cenu brīvajā tirgū importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ. Tāpēc Komisija secināja, ka tas nav faktors, kas veicina kaitējumu.

(206)

Reaģējot uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju par norisēm pēc PIP, vairāki lietotāji kopā ar lietotāju apvienību apgalvoja, ka pieaugošās enerģijas izmaksas un inflācijas krīze pārrauj cēloņsakarību starp ASPP importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr augošās enerģijas izmaksas un inflācija, kā to norādīja pieprasījuma iesniedzējs, tika novērotas pēc PIP. Lietotāji nav precizējuši, ka šāda attīstība būtu notikusi PIP laikā. Tāpēc Komisija šo argumentu noraidīja.

(207)

Ievērojams to eksportētāju eksports no Ķīnas, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās nepārprotami sakrita laika ziņā.

(208)

Komisija ir izmeklējusi arī citus kaitējuma faktorus un nav konstatējusi kādu citu faktoru, kas mazinātu cēloņsakarību starp šo eksportu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(209)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka eksports par dempinga cenām, ko veic Ķīnas eksportētāji, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, būtiski veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp to Ķīnas eksportētāju veikto eksportu par dempinga cenām, uz kuriem patlaban attiecas maksājumi, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(210)

Komisija 180. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai, gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(211)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā un attiecību starp Ķīnas eksporta cenām trešās valstīs un cenu līmeni Savienībā.

(212)

Kā sīki analizēts 3.5.1. iedaļā, salīdzinot ar Savienības tirgus lielumu, Ķīnas ražotājiem ir liels jaudas pārpalikums, ko, visticamāk, neabsorbēs iekšzemes patēriņš vai eksports uz citām trešām valstīm.

(213)

Kā sīkāk analizēts 3.5.2. iedaļā, Savienības tirgus joprojām ir lielākais eksporta tirgus Ķīnas eksportētājiem arī tā pievilcīgā cenu līmeņa dēļ. Pat tad, kad ir spēkā antidempinga maksājumi, Ķīnas cenas joprojām ir vidēji par 26 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Lai gan cenas ASV (otrais lielākais eksporta tirgus PIP laikā) bija līdzīgā līmenī kā cenas Savienībā, Ķīnas eksporta cenas Korejas tirgū bija aptuveni par 10 % zemākas par Savienības eksporta cenām. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi citos eksporta tirgos vēl vairāk palielina Savienības tirgus pievilcīgumu.

(214)

Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinātu īstenot agresīvu cenu praksi, lai palielinātu savu (jau tā lielo) tirgus daļu Savienībā un novirzītu savu ievērojamo jaudas pārpalikumu uz Savienības tirgu.

(215)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, ievērojami palielinātu importu par dempinga cenām no Ķīnas par cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(216)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana pārskatītā maksājuma līmenī pēc apvienotās starpposma pārskatīšanas būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(217)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(218)

Uz šā pamata Komisija vispirms pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma turpināšanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus. Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(219)

Papildus Komisija pārbaudīja starpposma pārskatīšanas rezultātā veikto pasākumu līmeņa izmaiņu ietekmi uz lietotājiem. Lai gan pašā starpposma pārskatīšanā nav iekļauta Savienības interešu analīze, pagarinātie pasākumi pēc termiņbeigu pārskatīšanas noteikti stāsies spēkā maksājumu līmenī, kā noteikts starpposma pārskatīšanā, jo abas procedūras sakrīt laikā. Tāpēc Komisija, analizējot, vai pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs, ir ņēmusi vērā arī starpposma pārskatīšanā noteikto maksājumu līmeni.

(220)

Kā paskaidrots 215. apsvērumā, pasākumu atcelšana, visticamāk, ievērojami palielinātu importu par dempinga cenām no Ķīnas par cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(221)

Tādēļ pret Ķīnu vērsto pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(222)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs.

(223)

Komisija secina, ka no nesaistīto importētāju viedokļa nav nepārvaramu iemeslu pret pasākumu pagarināšanu.

(224)

ASPP izmanto daudziem lietojumiem. Ir divas galvenās dažādu ASPP lietotāju grupas: riepu ražotāji, kas veido aptuveni 50 % no ASPP pieprasījuma Savienībā, kā arī tehnisko audumu, lenšu, austo lenšu, grīstu, virvju un siksnu ražotāji, kuri arī veido aptuveni 50 % no ASPP pieprasījuma Savienībā. Tehniskos audumus, austās lentes, virves un siksnas izmanto autobūvē, pacelšanas iekārtās, kravu nostiprināšanai un visu veidu mašīnu lietojumiem. Ņemot vērā lietojumu lielo skaitu, lietotāju nozare šajā segmentā ir diezgan sadrumstalota.

(225)

Sākot termiņbeigu pārskatīšanu, notika saziņa ar 64 zināmajiem lietotājiem un lietotāju apvienībām Savienībā, kas tika aicināti sadarboties.

(226)

Termiņbeigu pārskatīšanā divi lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem, un Komisija pārbaudīja to datus. Pēc starpposma pārskatīšanas sākšanas pieteicās vēl pieci lietotāji kopā ar lietotāju apvienību (kas kopā pārstāvēja 9 lietotājus), lai piedalītos paralēlajās procedūrās. Lietotāji, kas pieteicās, pieder pie tehnisko audumu, lenšu, austo lenšu, grīstu, virvju un siksnu ražotāju segmenta. Iesaistītie lietotāji pārstāv vairāk nekā 10 % no ASPP patēriņa Savienībā. Neviens riepu ražotāju segmenta lietotājs nepieteicās.

(227)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas desmit lietotāji, lietotāju apvienība, kā arī viens integrēts ražotājs, kas ražo arī austos ražojumus, iesniedza piezīmes par galīgo izpausto informāciju un iebilda pret Komisijas ieceri palielināt antidempinga maksājumu līmeni salīdzinājumā ar sākotnējiem pasākumiem.

(228)

Vairāki lietotāji kopā ar lietotāju apvienību apgalvoja, ka Komisijas analīzes pamatā ir nepilnīgi fakti, jo Komisija esot pārbaudījusi tikai divu izlasē iekļauto lietotāju atbildes un ignorējusi pārējo lietotāju uzņēmumu, kas ir MVU, sniegto informāciju, neraugoties uz to piedāvājumu pārbaudīt to datus uz vietas vai attālināti.

(229)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Faktiski Komisija, analizējot Savienības intereses, ņēma vērā visu lietotāju sniegto informāciju. Tomēr, tā kā abi Komisijas pārbaudītie lietotāji arī ietilpst MVU kategorijā un to uzņēmējdarbības modeļi, piegādes vajadzības un finansiālais stāvoklis bija salīdzināmi ar apvienības pārstāvētajiem uzņēmumiem, Komisija konstatēja, ka papildu pārbaude secinājumu izdarīšanai nav nepieciešama.

(230)

Iesaistītie lietotāji galvenokārt iebilda pret maksājuma palielināšanu. Vairāki lietotāji apgalvoja, ka tad, kad pasākumi tika noteikti sākotnējā procedūrā, Komisija ir panākusi pareizo līdzsvaru starp ES ASPP ražotāju un lietotāju nozaru interesēm. Tāpēc lietotāju nozare varētu absorbēt pasākumu turpināšanu sākotnējā līmenī.

(231)

No otras puses, būtisks maksājumu līmeņa palielinājums būtiski kaitētu tehnisko audumu, lenšu, austo lenšu, grīstu, virvju un siksnu ražotājiem. Lai gan riepu ražošanas nozare datus nav sniegusi, Komisija ir apkopojusi informāciju no ASPP ražotājiem, kas liecina, ka ASPP veido tikai nelielu procentuālo daļu no riepu ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija secina, ka pasākumu finansiālā ietekme uz minēto lietotāju nozari būs neliela.

(232)

Dati par izlasē iekļautajiem lietotājiem liecina, ka siksnu ražojumiem, kuros iestrādāts ASPP, ir zems peļņas līmenis. Tomēr Komisija arī konstatēja, ka iepriekš bija iespējams mērens cenu pieaugums izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Turklāt neviens no izlasē iekļautajiem lietotājiem neražo tikai ražojumus, kuros iestrādāts ASPP, un to vispārējais finansiālais stāvoklis ir stabils. Tas nebija pretrunā nepārbaudītajai informācijai, ko sniedza izlasē neiekļautie lietotāji. Pārskatītie maksājumi ir diapazonā no 9,7 % līdz 23,7 %, kas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar pašreizējiem maksājumiem, kuru diapazons ir no 5,1 % līdz 9,8 %. Tomēr Komisija norāda, ka lietotājiem joprojām ir iespēja izvēlēties ražotāju eksportētāju maksājumu zemākajā līmenī.

(233)

Tāpēc Komisija secina, ka pārskatītā maksājuma diapazona finansiālā ietekme uz lietotājiem arī nav nepārvarams iemesls pret pasākumu turpināšanu pārskatītajā līmenī.

(234)

Pēc tam, kad tika izpausta galīgā informācija, desmit lietotāji, lietotāju apvienība, kā arī integrētais ražotājs apgalvoja, ka papildu izmaksu pieaugums, ko radītu maksājumu palielināšana par to galveno izejvielu, vēl vairāk vājināšot to konkurētspēju kā Eiropas Savienībā bāzētajiem ražotājiem. Tie sniedza vairākus piemērus par tādiem Ķīnas ražotāju piedāvājumiem Eiropas klientiem, kuri attiecas uz lejupējiem ražojumiem, kas ražoti, izmantojot ASPP, un šo piedāvājumu cenas bija ļoti tuvas vai pat zemākas par ASPP cenu pēc ierosināto maksājumu pieskaitīšanas. Tie apgalvoja, ka lielākā problēma saistībā ar antidempinga maksājumu palielināšanu ASPP ir tas, ka tie neattiecas uz lejupējiem ražojumiem, piemēram, audumiem, siksnām, saišu siksnām, cilpu stropēm un austo lenšu stropēm.

(235)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzēji arī apgalvoja, ka lietotāju galvenās bažas ir saistītas ar negodīgu konkurenci no Ķīnas, ar ko tie saskaras lejupējos tirgos. Šīs bažas vēl vairāk saasinātos, ja tiktu palielināts antidempinga maksājumu līmenis ASPP importam. Lietotāji atkārtoti norādīja, ka neiebilst pret sākotnējo antidempinga pasākumu pagarināšanu.

(236)

Lai risinātu jautājumu par negodīgu konkurenci attiecībā uz lejupējiem ražojumiem, pieci lietotāji kopā ar lietotāju apvienību lūdza Komisiju paplašināt maksājumus, tos attiecinot arī uz ASPP, ko satur importētas austo lenšu virves un ugunsdzēsības šļūtenes. Tie atsaucās uz Komisijas regulu Ķīnas izcelsmes vējturbīnu torņiem no tērauda (89), kurā antidempinga maksājums tika piemērots ne tikai vējturbīnu torņiem, bet arī vējturbīnām, kurās ietilpst vējturbīnu torņi no tērauda.

(237)

Pirmkārt, Komisija atzīst, ka Ķīnas lejupējo ražojumu eksportētāju radītā konkurence ierobežo lietotāju iespējas paaugstināt cenas un novirzīt papildu izmaksas, ko rada palielinātie maksājumi. Tomēr iespējamā negodīgā konkurence lietotāju līmenī pati par sevi nevar būt nepārvarams iemesls, lai novērstu kaitējumu radošo dempingu, kas konstatēts augšupējā tirgū. Lai gan lietotāji ir parādījuši, ka paaugstinātie maksājumi ASPP importam rada neizdevīgus apstākļus konkurencē ar Ķīnas ražotājiem, kas ražo to pašu ražojumu, tie ir arī norādījuši, ka aizsardzību pret šo lejupējo ražojumu importu varētu nodrošināt ar antidempinga maksājumiem šiem ražojumiem. Tie nav parādījuši, ka lietotāju nozare nespēj iesniegt sūdzību, lai sāktu izmeklēšanu pret audumu vai citu sekundāro ražojumu, kuru pamatā ir ASPP, importu, iespējams, par dempinga cenām.

(238)

Turklāt lietotājiem joprojām ir iespēja izvēlēties Ķīnas ražotāju eksportētāju maksājumu zemākajā līmenī, un tiem ir iespēja iepirkt preces no citām trešām valstīm, piemēram, Dienvidkorejas, Taivānas un Vjetnamas, kas palielina savu ražošanas jaudu.

(239)

Attiecībā uz priekšlikumu attiecināt pasākumus arī uz ASPP, kas iekļauts lejupējos ražojumos, Komisija norādīja, ka atšķirībā no lietas, kura attiecas uz vējturbīnu torņiem no tērauda, ražojumi, uz kuriem tiktu attiecināti maksājumi, netika iekļauti šīs izmeklēšanas ražojumu klāstā. Attiecīgā ražojuma definīcija lietā, kas attiecas uz vējturbīnu torņiem no tērauda, jau ietvēra torņus, kuri importēti kā daļa no vējturbīnas: “Attiecīgais ražojums ir konkrēti komerciālie vējturbīnu torņi no tērauda [..], kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7308 20 00 (Taric kods 7308200011) un ex 7308 90 98 (Taric kods 7308909811) vai – ja tos importē kā vējturbīnas daļu – ar KN kodu ex 8502 31 00 ..”. Komisija principā nevar noteikt maksājumus ražojumam, kas nebija izmeklēšanas tvērumā. Šajā konkrētajā lietā Komisija uzskata, ka daudzie iespējamie pārveidojumi, uz kuriem attiecas ierosinātie KN kodi, paplašinātu maksājumu piemērošanu ārpus izmeklēšanas tvēruma.

(240)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka lietotāju pieprasījums būtu paplašinājis izmeklēšanas tvērumu ārpus piemērošanas jomas. Tāpēc pieprasījums tika noraidīts.

(241)

Līdz ar to Komisija apstiprināja savu sākotnējo nostāju attiecībā uz pārskatīto maksājuma līmeni.

(242)

Lietotāji arī norādīja uz Savienības ražotāju jaudas trūkumu. ASPP patēriņš Savienībā PIP laikā bija 230 000 t, t. i., par 73 % lielāks nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, kas ir tikai 134 kt. Tas liecina par vispārējo vajadzību pēc importa.

(243)

Turklāt pēc PIP vairāki Savienības ražotāji 2022. gadā, reaģējot uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā, uz laiku samazināja vai pilnībā pārtrauca ražošanu. Tomēr tas bija tikai pagaidu pasākums, un nav saskatāms, ka tā rezultātā ilgtermiņā samazināsies Savienības ražotāju ražošanas apjoms.

(244)

Visi lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tikai viens Savienības ražotājs to segmentā nodrošina to ražojumos izmantotā ASPP kvalitāti, savukārt citi Savienības ražotāji lielā mērā koncentrējas uz riepu ražošanas nozares apgādi vai ir integrēti konkurenti. Lietotāji arī apgalvoja, ka citas trešās valstis ražo dārgas specializētas kategorijas, piemēram, Dienvidkoreja, vai arī nenodrošina pietiekamu jaudu vai kvalitāti, izņemot Vjetnamu.

(245)

Eksports no Vjetnamas PIP laikā ieņēma 5 % Savienības tirgus daļu. Tomēr eksports no Vjetnamas sasniedza tikai 12 000 t un veidoja tikai nelielu daļu no importa, kas vajadzīgs, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū. Tāpēc Komisija norādīja, ka imports no Ķīnas kopumā ir vajadzīgs, lai nodrošinātu piegādes stabilitāti Savienības tirgū.

(246)

Tomēr Komisija iepriekšējā iedaļā secināja, ka pārskatītajiem maksājumiem diapazonā 9,7 % līdz 23,7 % nebūs ierobežojošas ietekmes, lai turpinātu iepirkt preces no Ķīnas, jo īpaši ņemot vērā to, ka lietotājiem joprojām ir iespēja izvēlēties ražotāju eksportētāju maksājumu zemākajā līmenī. Līdz ar to maksājumu pagarināšana pārskatītā maksājuma līmenī neapdraudēs piegādes stabilitāti.

(247)

Tāpēc Komisija secina, ka lietotāju intereses attiecībā uz piegādes stabilitāti nerada nepārvaramu iemeslu pret pasākumu turpināšanu.

(248)

Vairāki lietotāji un integrētais ražotājs uzsvēra ASPP audumu un pārklājumu nozares nozīmi darba tirgū un to, ka paaugstinātie maksājumi par ASPP var izraisīt ražošanas jaudas pārvietošanu ārpus ES. Integrētais ražotājs apgalvoja, ka ES darbaspēku, kas iesaistīts no ASPP izgatavotu lejupējo ražojumu ražošanā, veido aptuveni 100 000 kvalificētu darbinieku.

(249)

Komisija atzina, ka ASPP audumu un pārklājumu nozare ir svarīgs darba devējs ES darba tirgū. Tomēr, kā norādīts 238. un 240. apsvērumā, lietotājiem joprojām ir iegādes iespējas maksājumu zemākajā līmenī vai no citām trešām valstīm, un pārskatīto maksājumu paredzamā finansiālā ietekme nav nepārvarams iemesls maksājumu nenoteikšanai. Turklāt netika iesniegti konkrēti pierādījumi, kas pamatotu šos apgalvojumus.

(250)

Tāpēc Komisija savus secinājumus nemainīja.

(251)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pret attiecīgo valstu izcelsmes ASPP importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(252)

Ņemot vērā iepriekš minētās lietotāju, lietotāju apvienības un viena integrētā ražotāja piezīmes, Komisija apstiprināja savu novērtējumu.

(253)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, Unifull un OTIZ, apgalvoja, ka ir izpildīti nosacījumi pasākumu atlikšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 4. punktu. Šā apgalvojuma pamatā ir Ķīnas importa cenu pieaugums pēc PIP, kā arī arguments, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja enerģētikas krīze, pusvadītāju trūkums autobūves nozarē (kas izraisīja ASPP ražojumu pieprasījuma sarukumu Savienības ražošanas nozarē) un starptautisko jūras pārvadājumu izmaksu samazinājums.

(254)

Saskaņā ar šo divu eksportētāju sniegto informāciju imports no Ķīnas varētu palīdzēt ES pakārtotajai ražošanas nozarei pārvarēt pašreizējo piegādes deficītu un izvairīties no Savienības ražotāju ASPP cenu pieauguma pēc PIP.

(255)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu pasākumus var atlikt tikai tajā gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums, un atlikšana ir Savienības interesēs.

(256)

Tiesa, importa no Ķīnas cenas pēc PIP ir palielinājušās par 36 %. Tomēr šo importa no Ķīnas cenu pieaugums PIP laikā joprojām bija zemāks par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tāpēc augstākas importa no Ķīnas cenas pēc PIP nav mainījušas situāciju, kad ir maz ticams, ka kaitējums atsāksies. Gluži pretēji – pasākumu atlikšana radītu situāciju, kurā pašreizējais kaitējums Savienības ražotājiem papildus augstajām enerģijas cenām pastiprinātos, Savienības ražošanas nozarei saskaroties ar Ķīnas konkurentu dempinga cenām. Lai gan lietotāju interesēs ir piekļūt lētākiem ASPP, Unifull un OTIZ nav sīki izklāstījuši sevišķi nozīmīgas Savienības intereses atlikt pasākumus. Jebkurā gadījumā lietotāju intereses ir sīkāk analizētas turpmāk 3.10. iedaļā.

(257)

Unifull un OTIZ arī nepaskaidro, kā iespējamais starptautisko jūras pārvadājumu izmaksu samazinājums ir saistīts ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(258)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(259)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka dempings, kas rada kaitējumu, turpinās, tāpēc pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Savienības interesēs ir saglabāt antidempinga pasākumus Ķīnas izcelsmes ASPP importam.

(260)

Paziņojumā par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus Ķīnā, zināmos iesaistītos importētājus Savienībā un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

(261)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(262)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(263)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Ķīnas ražotājus eksportētājus un nesaistītos importētājus Savienībā sniegt attiecīgajā paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija tāpat lūdza Ķīnas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(264)

Viens nesaistīts importētājs pieteicās kā ieinteresētā persona, bet nesniedza prasīto atlases informāciju. Astoņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem, kas ietilpst divās uzņēmumu grupās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Šie uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 70 % no aplēstā kopējā pārskatāmā ražojuma, uz kuru attiecas pasākumi, importa Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes par veikto atlasi. Piezīmes netika saņemtas.

(265)

Viens ražotājs eksportētājs Ķīnā (Oriental Industries (Suzhou) Ltd, turpmāk “OTIZ”) pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu un noteiktajā termiņā iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Jānorāda, ka starpposma pārskatīšanas izmeklēšana tika veikta paralēli termiņbeigu izmeklēšanai un izmeklēšanai, kas tika sākta, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu. Ņemot vērā trīs ASPP izmeklēšanās veikto vienlaicīgo un atšķirīgo novērtējumu papildu sarežģītību, Komisija uzskata, ka pieprasījuma pārbaude, arī izmeklēšanas noslēguma posmā, būtu pārmērīgi apgrūtinoša un nesamērīga un neļautu pienācīgi un laikus pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc OTIZ individuālā pārbaude netika veikta.

(266)

Komisija ĶV nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(267)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē.

(268)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim ražotāju eksportētāju grupām (no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un OTIZ).

(269)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija ražotāja eksportētāja telpās nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu.

(270)

Tā vietā saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām Komisija veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai (90).

(271)

Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes par šādiem ražotājiem eksportētājiem:

(272)

Kā minēts iepriekš 253. apsvērumā, divi Ķīnas eksportētāji – Unifull un OTIZ – apgalvoja, ka ir izpildīti nosacījumi pasākumu atlikšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 4. punktu.

(273)

Komisija 253.–258. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ noraidīja šo apgalvojumu arī attiecībā uz starpposma pārskatīšanu.

(274)

Komisija 2023. gada 20. februārī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi pārskatīt antidempinga maksājumu līmeni. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(275)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

(276)

Kā izklāstīts iepriekš 3.4.4.1. iedaļā, Komisija secināja, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ASPP importu no Ķīnas, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(277)

Tāpēc Komisija starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(278)

Kā izriet no 3.4.4.2. iedaļā izklāstītās analīzes, Turcija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(279)

Papildus pirmajam paziņojumam (sk. 39. un 40. apsvērumu) un pēc tam, kad bija izanalizējusi par to saņemtās piezīmes, Komisija 2022. gada 30. novembrī izdeva otro paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“otrais paziņojums”) (pirmais un otrais paziņojums kopā tiek dēvēti par “paziņojumiem”).

(280)

Otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru provizorisko sarakstu un informēja ieinteresētās personas par savu nodomu izmantot Turciju par reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamiem Turcijas ASPP ražotāja finanšu pārskatiem. Turklāt 2022. gada 16. decembrī tika izdots un atklātajā lietā iekļauts papildu paziņojums ar pārskatītiem valūtas kursiem attiecībā uz vairākām atsauces vērtībām, kā arī izpausta sīkāka informācija par darbaspēka izmaksu aprēķināšanas atsauces vērtībām.

(281)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par paziņojumiem. Piezīmes tika saņemtas no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī no pieprasījuma iesniedzēja (kas pauda atbalstu Turcijai kā reprezentatīvajai valstij) un lietotāju grupas (IVGT, Delcotex, Gleistein, Guth &Wolf, Heytex un Jakob Eschbach). Personu argumenti ir aplūkoti 4.5.3. iedaļā.

(282)

Pēc tam, kad tika konstatēts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, kā izklāstīts iepriekš 3.4.4.1. iedaļā, daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā tika saņemtas šādas piezīmes, un Komisija tās izskatīja šādi.

(283)

Izmeklēšanas gaitā tika saņemtas piezīmes no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, OTIZ un lietotāju grupas.

(284)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Guxiandao papildus apgalvojumam, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana nebūtu saderīga ar PTO, apgalvoja, ka pieprasījumā sniegtā analīze par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā kopumā, kā arī konkrēti attiecībā uz Guxiandao esot kļūdaina šādu iemeslu dēļ: i) starpposma pārskatīšanas pieprasījuma apgalvojumi ir vispārīgi, piemēram, attiecībā uz enerģijas vai darbaspēka izmaksām, un tie attiecoties uz Ķīnu vai tās ķīmijas nozari, nevis ASPP tirgu; apgalvojumi esot balstīti tikai Ziņojumā, nevis tiešajos pierādījumos; ii) pieprasījuma iesniedzējs, veikdams novērtējumu, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, esot balstījies papildinošajos pierādījumos, kas ir vai nu nebūtiski – parasti novecojuši – vai faktiski nepareizi, un esot norādījis uz agrākiem kropļojumus veicinošiem pienākumiem, kas vairs nav spēkā, ievērojot Ķīnas tiesību aktus; iii) izejvielas – PTA un MEG – ir divas pasaules mērogā tirgotas preces, kuru cenas ir pārredzamas un atbilst starptautiskajām cenām, tāpēc pieprasījumā ietvertie apgalvojumi par to cenu kropļojumiem Ķīnā esot kļūdaini; iv) pieprasījuma iesniedzējs neesot sniedzis apstiprinošus un konkrētus pierādījumus attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem faktoriem, tāpēc neesot iespējams izdarīt derīgus secinājumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(285)

Tāpat Unifull un OTIZ pauda viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts neesot saderīgs ar ADN 2.2. un 2.2.1.1. pantu un PTO judikatūru un ka trūkstot pierādījumu par iespējamiem nozīmīgiem kropļojumiem saistībā ar Ķīnas ASPP ražošanas nozari. Lietotāju grupa pauda līdzīgu apgalvojumu, atbalstīdama ražotājus eksportētājus.

(286)

Personu izvirzītos argumentus nevarēja pieņemt. Sākumā Komisija uzsvēra savu nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Attiecībā uz argumentiem par it kā kļūdainu nozīmīgu kropļojumu analīzi starpposma pārskatīšanas pieprasījumā Komisija vispirms atgādina, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktā ir noteikts pienākums vākt datus, kas nepieciešami šīs metodikas piemērošanai, ja izmeklēšana ir sākta, pamatojoties uz to. Līdz ar to, nebūt neizdarījusi secinājumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, Komisija tikai uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai sāktu izmeklēšanu. Turklāt Komisija norāda, ka konkrētie Ķīnā pastāvošo kropļojumu veidi, piemēram, kropļojumi, kas saistīti ar enerģiju vai darbaspēku, ir transversāli un ietekmē Ķīnas ekonomiku kopumā un tādējādi arī pārskatāmā ražojuma cenas un/vai izejvielas un ražošanas izmaksas. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka starpposma pārskatīšanas pieprasījumā ietvertie argumenti balstoties tikai Ziņojumā un ka tie jebkurā gadījumā esot balstīti novecojušā vai neprecīzā informācijā, Komisija norāda, ka pieprasījumā mēģināts pierādīt, ka nozīmīgi kropļojumi nav mainījušies, atsaucoties uz 12. vai 13. plānošanas cikla politikas dokumentiem. Turklāt Komisija atgādina, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktā Savienības ražošanas nozarei ir skaidri paredzēta iespēja paļauties uz Ziņojumā ietverto informāciju, iesniedzot sūdzību vai pārskatīšanas pieprasījumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka pieprasījumā norādītie un attiecīgajā paziņojumā par procedūras sākšanu minētie pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Apgalvojums, ka izejvielas – PTA un MEG – tiekot tirgotas starptautiskā mērogā un tāpēc to cenas Ķīnā neesot izkropļotas, iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ īpaši 98.–100. apsvērumā, ir noraidāms (neskarot izvērtējumu, kas attiecas uz konkrēto apgalvojumu par tādu izejvielu neizkropļotību, kas iegādātas ārvalstīs, kā norādīts 309. un 310. apsvērumā).

(287)

Attiecībā uz reprezentatīvās valsts izvēli lietotāju grupa, atbildot uz otro paziņojumu, iesniedza ierosinājumu, saskaņā ar kuru Korejas Republika ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, ņemot vērā Ķīnai līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, ASPP ražošanu, attiecīgo publisko datu pieejamību un pienācīgu sociālās un vides aizsardzības līmeni.

(288)

Jāatgādina – lai noteiktu valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnai, Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (91), ņem vērā tikai valstis “ar vidēji augstiem ienākumiem” pēc nacionālā kopienākuma. Tomēr Pasaules Banka Korejas Republiku PIP laikā un pirms tā klasificēja kā valsti “ar augstiem ienākumiem”, un tāpēc to nevar uzskatīt par iespējamo reprezentatīvo valsti.

(289)

Guxiandao atbildē uz paziņojumiem apgalvoja, ka GTA dati par galvenajām ASPP ražošanas izejvielām ir neprecīzi, salīdzinot ar statistiku, kas pieejama Turcijas Statistikas institūta oficiālajā datu portālā. Komisija norādīja, ka GTA sistēmā paziņotie dati par Turciju ir balstīti uz vispārējās tirdzniecības skatījumu, savukārt dati, kas iegūti no Turcijas oficiālās statistikas, ir balstīti uz specializētās tirdzniecības skatījumu (kas neietver preces, kuras ieved brīvās tirdzniecības zonā vai muitas noliktavā vai izved no tām). Tādējādi atšķirības rādītājos ir pienācīgi pamatotas, un GTA datus nevarētu uzskatīt par neuzticamiem. Tāpēc Guxiandao nevar pamatoti apgalvot, ka GTA dati ir neprecīzi, un tā arguments ir noraidāms.

(290)

Atbildot uz otro paziņojumu, Guxiandao arī norādīja, ka I pielikumā (Ražošanas faktoru saraksts un to cenas Turcijā) norādītās izejvielu cenas Turcijā neatbilstot cenām, kas attiecībā uz Turciju norādītas II pielikumā (Importa statistikas salīdzinājums attiecībā uz iespējamajām reprezentatīvajām valstīm). Komisija norāda, ka II pielikumā sniegtie statistikas dati ir tikai neapstrādāti dati, kas nepieciešami dažādu valstu salīdzināšanai, un tie ir apkopoti kopējā HS6 līmenī, neietverot piemērojamos muitas nodokļus atsevišķām importētājvalstīm. Savukārt I pielikumā iekļautajos datos ir izklāstītas vērtības Turcijas valsts tarifu kodu līmenī un iekļauti arī muitas nodokļi. Tāpēc nav paredzēts, ka cenu līmeņi I un II pielikumā būs identiski, un personas arguments ir noraidāms kā nepamatots.

(291)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Guxiandao apgalvoja, ka nav iesniegta aprēķinu darblapa attiecībā uz I pielikumā minēto ievedmuitas nodokļu korekciju, kā rezultātā Komisija nav pienācīgi izpaudusi informāciju. Komisija novēroja, ka dati, t. sk. ražošanas faktoru cenas Turcijā, tika iegūti automātiski no GTA Turcijas valsts tarifa kodu līmenī (ieskaitot visus parastos un preferenciālos muitas nodokļus, kas izgūti no datubāzes Market Access Map – MacMap), un tie tika pienācīgi izpausti, un Komisija tos izmantoja šajā lietā bez turpmākām izmaiņām. Tika atzīmēts, ka Komisija šim nolūkam nav sagatavojusi papildu aprēķinu darblapu vai līdzīgu informāciju. Tāpēc Guxiandao apgalvojums ir noraidāms.

(292)

Guxiandao apgalvoja, ka Turcija neesot piemērota reprezentatīvās valsts izvēle. Uzņēmums apgalvoja, ka, pirmkārt, valūtas vērtības samazināšanās un augstā inflācija Turcijā izraisīja anomālus tirgus apstākļus, kas neizbēgami ietekmēja vietējās izmaksas, un tādējādi Turcija esot nepārprotami nepiemērota reprezentatīvā valsts. Atbildē uz galīgo izpausto informāciju Guxiandao atkārtoja savu apgalvojumu, piebilstams, ka vietējās cenas un/vai importa cenas, ko ietekmē būtiska vietējās valūtas vērtības samazināšanās Turcijā, nevar atspoguļot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Otrkārt, Guxiandao ieskatā, Kordsa Türkiye nevarot uzskatīt par atvērtā tirgus ASPP ražotāju, jo tā poliestera pavedienu ierobežotā ražošanas jauda lielākoties vai pat vienīgi esot paredzēta pašizmantošanai pakārtotā riepu kordaudumu ražošanā. Šo viedokli atbalstīja arī lietotāju grupa, kas apgalvoja, ka Kordsa Türkiye izmantojot ASPP galvenokārt savā riepu izejmateriālu ražošanā. Guxiandao apgalvoja, ka ASPP ražošana esot vien margināla un pakārtota darījumdarbība, kas pakļauta kordaudumu ražošanai, un ka lielākoties vai pat vienīgi ārējie ieņēmumi segmentā “Rūpnieciskā dzija un kordaudumi” attiecas uz ieņēmumiem no rūpniecisko audumu un neilona pavedienu pārdošanas, nevis no ASPP pārdošanas. Guxiandao atkārtoja šo argumentu savā atbildē uz galīgo izpausto informāciju. Personas secināja, ka uzņēmuma finanšu rezultāti tādējādi neesot reprezentatīvi ASPP ražotājam, un tāpēc Turcijā neesot viegli pieejamas finanšu informācijas par darbībām, kas saistītas ar ASPP. Treškārt, Guxiandao otrajā paziņojumā apgalvoja, ka Kordsa Türkiye ražojot tikai vienu konkrētu ASPP veidu (augstas pievienotās vērtības augstā stiepes moduļa un zemas saraušanās spējas (“AMZS”) pavedienus izmantošanai autobūves nozarē), kas padara to nepiemērotu reprezentatīvās valsts nolūkiem, jo darbības rezultāts, kas saistīts ar vienu ražojuma veidu, nav reprezentatīvs Ķīnas ASPP ražotājiem, kuri ražo plašu ražojumu veidu klāstu. Noslēgumā Guxiandao apgalvoja, ka Komisijai neesot vajadzējis ņemt vērā Kordsa Türkiye peļņas normu un izmantot samērīgāku peļņas normu, kas reprezentējot Ķīnas ASPP ražotājus. Guxiandao atbildē uz galīgo izpausto informāciju apgalvoja, ka Komisijas noteiktais 15,3 % peļņas līmenis ir pārmērīgi augsts ASPP ražotājam un ka 6 % maksimālā vērtība (kas šajā lietā ir vienāda ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju mērķa peļņas normu, kas noteikta, piemērojot pamatregulas 7. panta 2.c punktu) ir pamatota aizstājējvērtība neizkropļotai un samērīgai peļņai, ko ASPP ražotājs parasti var gūt.

(293)

Komisija konstatēja, ka reprezentatīvās valsts izvēles pamatā bija trīs kritēriji: ekonomiskās attīstības līmenis, attiecīgā ražojuma ražošana un attiecīgo publisko datu pieejamība. Valūtas devalvācijas vai inflācijas līmeņa iespējamā ietekme nav viens no šiem kritērijiem. Jebkurā gadījumā persona, kas izvirzījusi apgalvojumus, nav demonstrējusi, kā Turcijas liras vērtības samazināšanās un augstā inflācija faktiski būtu ietekmējušas Turcijā iepirkto izejresursu cenas un, ja tā būtu bijis, kāda būtu reālā ietekme uz normālo vērtību, kura aprēķināta CNY. Turklāt personas nesniedza nekādu informāciju, kas liecinātu, ka (un cik lielā mērā) Turcijas lira tikusi izmantota izejvielu importa darījumos, kas būtu pamats neizkropļotu izmaksu atsauces vērtību noteikšanai šajā gadījumā. Turklāt, nosakot atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz importa cenām, reprezentatīvo valstu importa vērtības tiek konvertētas eksportētājvalsts valūtā, t. i., šajā gadījumā CNY. Tādēļ Komisija šo apgalvojumu atzina par nepamatotu un to noraidīja.

(294)

Attiecībā uz Kordsa Türkiye ražojumu portfeli un ieņēmumu avotu Komisija norādīja, ka tad, kad finanšu informācija nav viegli pieejama konkrēti un tikai attiecībā uz ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana (šajā gadījumā ASPP), un šādā veidā informācija ir pieejama reti, Komisija cenšas noteikt tuvāko viegli pieejamo aizstājējvērtību, tostarp konsolidēto informāciju par ražotāju(-iem), kas citustarp veic darījumdarbību ar attiecīgo ražojumu. Šajā gadījumā, kā izklāstīts 111. apsvērumā, aptuveni 86 % no Kordsa Türkiye ārējiem ieņēmumiem 2021. gadā tika gūti segmentā, kas aptver ASPP. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo personas, Kordsa Türkiye patiešām gūst ārējos ieņēmumus, ražojot un pārdodot arī poliestera pavedienus (92). Faktiski Kordsa ir “[v]iens no līderiem [..] AMZS poliestera pavedienu tirgū”, kam ir “tādu pavedienu piedāvājuma portfelis, kuri ir piemēroti izmantošanai tādās jomās kā kordaudumi, īpaši izturīgi tekstilizstrādājumi, rūpnieciskie audumi, čefera audumi, viengala kordi un troses” (93), tādējādi tos izmanto arī citās nozarēs, ne tikai autobūves nozarē. Līdz ar to personu arguments par ASPP pašizmantošanu ir nepamatots. Turklāt riepu stiprināšana ir viens no galvenajiem ASPP lietojumiem, un Ķīnas ASPP ražotāji, tostarp Guxiandao, ražo arī AMZS pavedienus un apkalpo klientus autobūves nozarē. Tādējādi būtu maldinoši apgalvot, ka Kordsa Türkiye ASPP darījumdarbība nav reprezentatīva Ķīnas ASPP ražotāju darījumdarbībai. Visbeidzot, puses kā alternatīvu Kordsa Türkiye neierosināja nevienu citu piemērotu ASPP ražotāju, kuram būtu viegli pieejami finanšu dati konkrēti un tikai attiecībā uz ASPP, nemaz nerunājot par ASPP ražotāju ar plašāku ASPP portfeli nekā Kordsa Türkiye.

(295)

Šādos apstākļos Kordsa Türkiye identificētās konsolidētās PVA izmaksas un peļņu uzskata par pietiekami reprezentatīvām un piemērotām šīs izmeklēšanas vajadzībām, un personu argumenti ir noraidāmi. Turklāt tika novērots, ka 6 % mērķa peļņa, ko Guxiandao ierosināja izmantot, un peļņa reprezentatīvajā valstī attiecas uz dažādiem jēdzieniem, ko reglamentē dažādi noteikumi, kas paredzēti dažādās tiesību normās. Konkrētāk, mērķa peļņa ir peļņa, ko Savienības ražošanas nozare guvusi, pārdodot iekšzemes tirgū Savienībā parastos konkurences apstākļos, un to izmanto, lai aprēķinātu kaitējuma starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālās vērtības aprēķinos tiek izmantota peļņa reprezentatīvajā valstī, atsaucoties uz attiecīgu reprezentatīvo valsti. Šai peļņai ir jāatspoguļo peļņa, ko reprezentatīvajā valstī ir guvis uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu vai līdzīgu ražojumu. Tā kā mērķa peļņas un peļņas jēdziens reprezentatīvajā valstī nav salīdzināms, Guxiandao apgalvojums tika noraidīts kā nebūtisks. Turklāt Guxiandao nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka saliktajā normālajā vērtībā iekļautā peļņas summa nebija neizkropļota un bija samērīga 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(296)

Guxiandao ieskatā, Komisijai par piemērotu reprezentatīvo valsti Turcijas vietā esot vajadzējis izvēlēties Brazīliju, ņemot vērā to, ka finanšu dati par Kordsa grupas uzņēmumu Brazīlijā ir viegli pieejami un ka Brazīlijā no Ķīnas gandrīz netika importēti galvenie izejresursi (PTA, MEG, PET granulas) ASPP ražošanai, salīdzinot ar Turciju 2021. gadā, un tāpēc apgalvotie kropļojumi to ietekmē mazāk. Guxiandao atkārtoja šo argumentu savā atbildē uz galīgo izpausto informāciju, piebilstams, ka tad, ja Kordsa Türkiye 2021. gada pārskats uzņēmumu grupas konsolidētajā līmenī būtu pieņemams kā avots neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Turcijā, tas pats attiecas arī uz Kordsa Brazil, jo konsolidētajos pārskatos bija iekļauts arī Kordsa Brazil darbības rezultāts.

(297)

Pirmkārt, finanšu dati par Kordsa Brazil ir pieejami tikai par 2019. gadu, savukārt pārskata periods šajā lietā, kas ir primāri svarīgs, aptver 2021. gadu. Turklāt, kā izklāstīts iepriekš, ir pieejami rentablo darījumu dati par Kordsa Türkiye par 2021. gadu. Lai gan Kordsa Türkiye 2021. gada finanšu pārskatā, kas tika izmantots šajā lietā, tika konsolidēti arī tā meitasuzņēmumu dati, tostarp Kordsa Brazil dati, bija skaidrs, ka konsolidētajā pārskatā iekļautie peļņas un PVA rādītāji vairāk atspoguļo Kordsa Türkiye darbību, nevis Kordsa Brazil darbību. Tas ir tādēļ, ka Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas ģeogrāfiskajā segmentā gūtie ieņēmumi (kas aptver tikai darbības Turcijā) bija gandrīz trīs reizes lielāki par Kordsa Brazil (kas pārstāv Dienvidamerikas segmentu) gūtajiem ieņēmumiem (94). Jebkurā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu administratīvo, pārdošanas un vispārējo izmaksu un peļņas summa, kas iekļauta saliktajā normālajā vērtībā, ir neizkropļota un samērīga. Guxiandao nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka tas tā nav. Otrkārt, lai gan neizkropļoto importa apjomu īpatsvars kopējā PET granulu, PTA un MEG importa apjomā Turcijā bija mazāks nekā neizkropļotais imports Brazīlijā, kopējais neizkropļotā importa apjoms katram no šiem izejresursiem Turcijā bija ievērojami lielāks nekā kopējais neizkropļotā importa apjoms Brazīlijā. Faktiski, lai gan Brazīlijā var būt pieejami pietiekami reprezentatīvi dati par PET granulu un MEG importu, tas neattiecas uz PTA importu, kas bija nenozīmīgs salīdzinājumā ar Turciju un veidoja tikai aptuveni 7 % no PTA importa Turcijā. Tāpēc Guxiandao iesniegtais arguments ir noraidāms.

(298)

Attiecībā uz Kordsa Türkiye PVA izmaksām, kas jāpiemēro šajā gadījumā, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, Guxiandao apgalvoja – lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību un eksporta cenu, esot jāizslēdz iepakošanas izmaksas, kas saskaņā ar Guxiandao ir daļa no PVA izmaksām (pamatojoties uz Kordsa Türkiye finanšu pārskata 21. piezīmi).

(299)

Pirmkārt, Komisija par pamatu Kordsa Türkiye PVA izmaksu aprēķināšanai izmantoja peļņas un zaudējumu pārskatu un tajā uzskaitītos pamatdarbības posteņus. Guxiandao minēto finanšu pārskatu 21. piezīmē ir uzskaitīti “Izdevumi pēc veida”, kas acīmredzami sedz ne tikai pamatdarbības izdevumus, bet arī materiālu izmaksas, ieskaitot iepakošanas izmaksas, kas iekļautas pārdoto preču izmaksās. Vienkāršs salīdzinājums starp pamatdarbības izdevumu kopsummu peļņas un zaudējumu pārskatā un izdevumu kopsummu 21. piezīmē arī liecina, ka pēdējā minētā summa ir ievērojami lielāka. Tādēļ būtu acīmredzami nepareizi no vienkāršas atsauces uz 21. piezīmi peļņas un zaudējumu pārskata daļā, kurā uzskaitīti pamatdarbības posteņi, ekstrapolēt, ka visi izdevumi, kas minēti 21. piezīmē, atbilst pamatdarbības izdevumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Guxiandao arguments ir noraidāms.

(300)

Turklāt lietotāju grupa mudināja Komisiju normālās vērtības aprēķināšanai izmantot Ķīnas ražotāju eksportētāju PVA izmaksas un peļņu.

(301)

Komisija norādīja, ka tad, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu ir konstatēts, ka eksportētājvalstī pastāv nozīmīgi kropļojumi, tad saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam nosaka salikto normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī (šajā gadījumā Turcijā). Komisija uzsver, ka minētais noteikums arī īpaši paredz, ka saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Kad Komisija ir konstatējusi, ka eksportētājvalstī pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē pārskatāmo ražojumu, tai ir liegts izmantot atsevišķu ražotāju eksportētāju faktiskās PVA izmaksas un peļņu, jo tās ir atzītas par izkropļotām. Ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju faktiskās PVA izmaksas un peļņa būtu neizkropļotas. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(302)

Unifull, lai arī piekritis Turcijas kā atbilstošas reprezentatīvās valsts izvēlei, apstrīdēja datu izvēli par elektroenerģiju/dabasgāzi. Šī persona apgalvoja, ka Turcijas liras vērtības samazināšanās attiecībā pret euro un ASV dolāru esot palielinājusi dabasgāzes/elektroenerģijas importa cenu, ka Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ietekmēja Turcijas dabasgāzes un elektroenerģijas cenu un ka ārkārtējie laikapstākļi Turcijā 2021. gadā arī sekmēja elektroenerģijas cenas pieaugumu. Unifull apgalvoja, ka tā rezultātā Komisijai esot jāatsakās no Turcijas dabasgāzes/elektroenerģijas cenu datu izmantošanas un jāaizstāj tos ar Brazīlijas vai citu atbilstošu valstu datiem, lai taisnīgi atspoguļotu faktisko un normālo enerģijas cenu.

(303)

Komisija norāda – lai gan valūtas vērtības samazināšanās varētu būt veicinājusi dabasgāzes/elektroenerģijas cenu pieaugumu Turcijā, šāds cenu pieaugums nebūtu neparasts, jo tas atbilst plašāka mēroga tendencei Eiropā, kā to apstiprina Unifull citētais raksts, kas izmantots šā uzņēmuma apgalvojuma pamatošanai. Turklāt sausie laikapstākļi 2021. gadā un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ir norises, kas būtu ietekmējušas enerģijas cenas 2022. gadā (ja vispār), nevis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas izrietētu no Unifull citētajiem rakstiem, kā arī no fakta, ka Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada februārī. Turklāt, kā norādīja Unifull, Turcija 2021. gadā no Krievijas importēja aptuveni 45 % dabasgāzes, tādējādi Turcija nav pilnībā atkarīga no importa no Krievijas. Tāpēc Unifull nav pamatojis savu apgalvojumu par dabasgāzes/elektroenerģijas cenas aizstāšanu, un tāpēc šāds apgalvojums ir noraidāms.

(304)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Turcijas ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnas Tautas Republikas ekonomikas attīstības līmenim un Turcijai ir daudz reprezentatīvāka datu kopa par ražošanas faktoriem salīdzinājumā ar citām valstīm. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs atbalstīja Komisijas secinājumu.

(305)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju (astoņi ražotāji eksportētāji iesniedza informāciju par ASPP izejresursiem) un citu būtisku informāciju, kas pieejama lietas materiālos, Komisija pirmajā paziņojumā izveidoja sākotnējo sarakstu ar tādiem ražošanas faktoriem kā materiāli, enerģija un darbaspēks, kas izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(306)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam Komisija arī noteica avotus, kas jāizmanto, lai noteiktu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Galvenais avots, kuru Komisija ierosināja izmantot, bija Global Trade Atlas (“GTA”). Visbeidzot, Komisija identificēja ražošanas faktoru harmonizētās sistēmas (HS) kodus, kas pirmajā paziņojumā sākotnēji tika apsvērti izmantošanai GTA analīzē, balstoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju.

(307)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un piedāvāt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no pirmajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem. Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja tarifu klasifikācijas informāciju par sarakstu un paplašināja to ar vairākiem ražošanas faktoriem, pamatojoties uz piezīmēm, kas saņemtas no ieinteresētajām personām.

(308)

Ņemot vērā minēto, attiecībā uz Turciju tika noteikti šādi ražošanas faktori un to avoti, kas ir jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

15. tabula

ASPP ražošanas faktori

(309)

Guxiandao apgalvoja, ka divi no tā tieši vai netieši importētajiem materiāliem ir iegādāti par neizkropļotām vērtībām no trešām valstīm. Guxiandao arī uzskatīja, ka iespējamie nozīmīgie kropļojumi neietekmēs citas galvenās izejvielas vērtību, jo par iepirkuma cenām esot panākta vienošanās ar piegādātājiem, pamatojoties uz cenām starptautiskajos tirgos, kas ir ļoti pārredzamas, un iepirkuma cenas atbilst starptautiskajām cenām. Guxiandao arī uzskatīja, ka tādu materiālu izmaksas, kurus piegādā privātīpašumā esošie piegādātāji, un saules enerģijas elektroenerģijas izmaksas nav uzskatāmas par izkropļotām.

(310)

Guxiandao ir iesniedzis apstiprinošus pierādījumus (piemēram, pirkuma rēķinus, importa dokumentus un līgumus) attiecībā uz divām iepriekš 309. apsvērumā minētajām izejvielām. Pierādījumi liecina, ka lielākā daļa vienas izejvielas un neliela daļa otras izejvielas tika iepirkta ASV dolāros un tieši no tirgiem, kuros nebija kropļojumu. Tāpēc Komisija pieņēma šo apgalvojumu, ciktāl tas attiecas uz šā konkrētā ražotāja eksportētāja veikto minēto divu izejvielu neizkropļoto importu Ķīnā PIP laikā. Tomēr attiecībā uz citām izmaksām, kas saistītas ar Ķīnā iepirktajām izejvielām (neatkarīgi no piegādātāja īpašumtiesību statusa vai enerģijas avota), Komisija, pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, nevarēja droši konstatēt, ka tās nav izkropļotas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Kā minēts 114. apsvērumā, šajā lietā par reprezentatīvo valsti ir atzīta Turcija, tādēļ attiecībā uz ražošanas faktoriem neizkropļotu izmaksu pamatā ir jābūt attiecīgajām neizkropļotajām importa cenām Turcijā.

(311)

Atbildē uz galīgo izpausto informāciju CIRFS apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaskaidro, kā tā varētu nodrošināt, ka abas Guxiandao importētās izejvielas, ko izmanto normālās vērtības aprēķināšanai, nav ietekmējuši nekādi būtiski kropļojumi. CIRFS norādīja, ka tā nevar pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību, lai sniegtu derīgas piezīmes par šo īpašo režīmu, kas piemērots Guxiandao.

(312)

Tika izdarīta atsauce uz Komisijas novērtējumu par Guxiandao apgalvojumu un kritērijiem, kas izmantoti, izskatot un pieņemot šādu apgalvojumu. Komisija uzskata, ka tā ir pietiekami izpaudusi faktus, vienlaikus ievērojot Guxiandao iepirkumu datu konfidencialitāti. Guxiandao apgalvojuma novērtēšanā izmantotā pieeja (ko izskaidroja Komisija) ietvēra rūpīgu iepirkuma uzskaites un līgumu pārbaudi, kā arī dažādu parametru analīzi, piemēram, izmantotos pārdošanas kanālus, izcelsmes sertifikātus, faktūrrēķinu valūtu, kā arī citus pārdošanas noteikumus. Tādējādi CIRFS varēja iesniegt piezīmes par piemēroto pieeju un pienācīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

(313)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļoto cenu, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu (CIF) par importu reprezentatīvajā valstī no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un valstis, kas nav PTO dalībvalstis un ir uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755. I pielikumā. Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas veikto importu, jo tā secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (sk. iepriekš 100. apsvērumu) nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Tā kā nebija pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksportu. Vajadzības gadījumā vidējo svērto importa cenu koriģēja, ņemot vērā ievedmuitas nodokļus. Pēc tam, kad reprezentatīvajā valstī bija izslēgts imports no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(314)

Izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(315)

Attiecībā uz nelielu skaitu ražošanas faktoru, ņemot vērā to nenozīmīgo īpatsvaru kopējās izejvielu izmaksās PIP laikā, neatkarīgi no izmantotā avota Komisija šos ražošanas faktorus uzskatīja par palīgmateriāliem, kā paskaidrots 334. apsvērumā.

(316)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Unifull apgalvoja, ka MEG, ko šī grupa iegādājusies un izmantojusi, ar tirgotāju starpniecību tika importēts no ārvalstīm un tādējādi šo MEG neietekmēja kropļojumi Ķīnas tirgū. Tādēļ Unifull apgalvoja, ka, nosakot normālo vērtību, būtu jāizmanto tā izmaksas, nevis iepriekš aprakstītās atsauces vērtības.

(317)

Komisija norāda, ka antidempinga anketā ražotājam eksportētājam ir skaidri prasīts norādīt, vai tas uzskata, ka kāds no ražošanas faktoriem ir veidots par neizkropļotām vērtībām, un šādā gadījumā iesniegt visus attiecīgos pierādījumus, lai pamatotu šādu apgalvojumu. Tomēr nevienā brīdī izmeklēšanas laikā pirms piezīmēm par galīgo izpausto informāciju Unifull nebija iesniedzis nevienu konkrētu vai pamatotu apgalvojumu, ka kāds no materiāliem tika iepirkts par neizkropļotām vērtībām, un neidentificēja nekādus darījumus, kas būtu veikti par neizkropļotām vērtībām. Gluži pretēji, Unifull ziņoja, ka visi MEG pirkumi tika veikti no Ķīnas iekšzemes piegādātāja, neatsaucoties uz importu. Dokumentos, kas nosūtīti pēc galīgās informācijas izpaušanas, galvenokārt pirkuma līgumos un rēķinos no Ķīnas MEG tirgotāja, nav sniegts pienācīgs pamatojums, kāpēc kropļojumi neietekmētu MEG iepirkuma cenu. Tāpēc šis apgalvojums, kura pamatā bija spriedums, kas nebija pamatots un ko izmeklēšanas laikā nevarēja pārbaudīt, tika noraidīts.

(318)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Unifull arī apgalvoja, ka PTA atsauces cena esot pārmērīgi augsta ārkārtas apstākļu dēļ (ārkārtēji augsto piegādes maksu dēļ no Āzijas uz Turciju 2021. gadā), kas neatspoguļo parastos tirgus apstākļus, savukārt Unifull nebija PTA starptautisko pārvadājumu izmaksu, jo tas iegādājās iekšzemes PTA Ķīnā. Līdz ar to Unifull uzskatīja, ka PTA standarta cena būtu jākoriģē uz leju par 0,24 CNY/kg vai vismaz 0,15 CNY/kg, lai kompensētu augstās pārvadājumu izmaksas.

(319)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību aprēķina, izmantojot atsauces vērtības, kas atbilst ražošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Pretēji Unifull apgalvotajam Komisijas izmantotā metodika stingri atbilst šim principam, un Komisija, nosakot atsauces vērtību, piemēroja attiecīgās neizkropļotās PTA izmaksas Turcijā. Kopā ar savām piezīmēm Unifull sniedza analīzi par Turcijas importa datiem, kas iegūti no ANO COMTRADE datubāzes. Tomēr šī analīze tikai ilustrē CIF un FOB importa cenas un tādējādi ļauj atvasināt pārvadājumu izmaksas, bet nesniedz pierādījumus, kas pamatotu Unifull apgalvojumu, ka Turcijas importa cenas būtu izkropļotas vai ka tās neatspoguļotu parastos tirgus apstākļus.

(320)

Komisija arī norādīja, ka saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālajai vērtībai būtu jāatspoguļo nekropļota izejvielu cena reprezentatīvajā valstī, kas šajā lietā ir Turcija. Tāpēc tai būtu jāatspoguļo cena, ko ASPP ražotājs Turcijā maksātu par izejvielām, kas piegādātas līdz rūpnīcas vārtiem. Komisijas piemērotā metodika atspoguļo šo pieeju. Ja tiktu veiktas Unifull ierosinātās korekcijas, iegūtā cena neatspoguļotu neizkropļoto cenu Turcijas tirgū, bet gan patvaļīgi izvēlētu cenu starp cenu, ko ASPP ražotājs maksātu Turcijā, un EXW cenu (pārdodot eksportam) valstīs, kuras pārdod Turcijai. Tas būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(321)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētos jaunākos statistikas datus (98). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā 2020. gadā saimnieciskajai darbībai ar 20. kodu “Ķīmisku vielu ražošana” saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju, izmantojot iekšzemes patēriņa cenu indeksu (99), lai atspoguļotu izmaksas attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Salīdzinot ar otro paziņojumu un ņemot vērā Guxiandao apgalvojumu, darbaspēka atsauces vērtība tika mainīta, lai ņemtu vērā gada vidējo inflācijas līmeni.

(322)

Lai noteiktu elektroenerģijas un dabasgāzes atsauces cenas, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētās uzņēmumu (rūpniecisko lietotāju) cenas Turcijā (100). Atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz elektroenerģijas un dabasgāzes cenām, kas publicētas 2022. gada 31. martā. Minētās cenas ir 2021. gada vidējās cenas. Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem noteikto elektroenerģijas un dabasgāzes cenu datus attiecīgajā patēriņa grupā (bez PVN).

(323)

Guxiandao apgalvoja, ka papildus PVN, ko piemēro Turcijai noteiktajām elektroenerģijas un dabasgāzes cenām, elektroenerģijas cenas ietver papildu nodokļus un maksas (patēriņa nodoklis, TRT un Enerģētikas fonda maksas), kas Komisijai būtu jāatskaita, lai noteiktu elektroenerģijas atsauces izmaksas. Pirmkārt, tika atzīmēts, ka lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Turcijas uzņēmumi būtu atguvuši kādu no minētajiem nodokļiem un maksām (un cik lielā mērā, ja tā notiktu), un pamatotu atskaitīšanu no atsauces izmaksām. Turklāt Guxiandao nav pamatojis savu apgalvojumu konkrēti attiecībā uz Turcijas Statistikas institūta publicēto un šajā lietā izmantoto datu kopu.

(324)

Attiecībā uz oglēm Komisija izmantoja ogļu vidējo cenu Turcijā 2021. gadā, pamatojoties uz GTA statistiku (101).

(325)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CIRFS apšaubīja ogļu kā enerģijas avota izmantošanu normālās vērtības aprēķināšanā, kā arī to, vai ogļu vides izmaksas ir taisnīgi atspoguļotas neizkropļotajā ogļu cenā.

(326)

Komisija atgādina, ka, ievērojot pamatregulā izklāstīto metodiku un pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību nosaka, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. No tā izriet, ka neatkarīgi no tā, ka ražošanas faktoru cenas tiek aizstātas ar neizkropļotām atsauces vērtībām, ražošanas faktoru patēriņš atspoguļo katra eksportētāja un ražotāja faktisko patēriņu atsevišķi. Līdz ar to Komisijai nebija rīcības brīvības izvēlēties alternatīvus enerģijas avotus, ar kuriem aizstāt katra ražotāja eksportētāja izmantotos enerģijas avotus, vai pievienot patvaļīgi izvēlētus elementus neizkropļotām cenām, kas novērotas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Šāda rīcība būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam. Attiecībā uz vides izmaksu atspoguļošanu neizkropļotajā ogļu cenā tika norādīts, ka, aprēķinot salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, vides izmaksas netiek īpaši ņemtas vērā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(327)

Turklāt, atbildot uz galīgo izpausto informāciju, CIRFS lūdza Komisiju, ņemot vērā Komisijas ziņojumu par nozīmīgiem kropļojumiem Krievijā (102), ogļu importu Turcijā no Krievijas izslēgt no vidējās ogļu importa cenas Turcijā, ko ņem vērā, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Konkrētāk, CIRFS, atsaucoties uz Komisijas ziņojumu, apgalvoja – lai gan Krievijas ogļu rūpniecība ir lielā mērā privatizēta, tirgus ir koncentrēts un cenas ietekmē piemērojamie fiskālie pasākumi un dzelzceļa izmaksas (ko nosaka valstij piederoši dzelzceļa uzņēmumi). Turklāt CIRFS iesniedza papildu informāciju sešas dienas pēc termiņa piezīmju iesniegšanai par galīgo izpausto informāciju, atkārtojot savu pieprasījumu un papildus argumentējot par Kolumbijas ogļu importa izslēgšanu no Turcijas ogļu importa cenas. Komisija, ņemot vērā šā apgalvojuma pieņemšanas vai noraidīšanas nenozīmīgo ietekmi uz pasākumiem, nolēma, ka nav vajadzības to sīkāk analizēt. Attiecībā uz papildu apgalvojumu par ogļu importu no Kolumbijas tika izdarīta atsauce uz paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punktu. Ievērojot minēto noteikumu, lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems informāciju no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Tāpēc CIRFS apgalvojumi tika noraidīti.

(328)

Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, CIRFS norādīja, ka Komisijai būtu jāpaskaidro, kāpēc normālās vērtības aprēķināšanai izvēlētā 2021. gada dabasgāzes cena Turcijā ir ievērojami samazinājusies, savukārt saskaņā ar Turcijas Statistikas institūta sniegto informāciju vidējā dabasgāzes vienības cena Turcijā 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu strauji palielinājusies. Kā jau izklāstīts izpaustajā otrajā paziņojumā, Komisija datus par dabasgāzes cenām ieguva tieši no Turcijas Statistikas institūta datubāzes, izmantojot 2021. gada vidējās cenas attiecīgajām patēriņa grupām, vienlaikus pārvēršot Turcijas liras rādītājus Ķīnas juaņās, izmantojot piemērojamo oficiālo valūtas maiņas kursu, lai aprēķinātu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem.

(329)

Turklāt CIRFS, atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu, norādīja, ka Komisijai attiecībā uz dabasgāzi būtu jāpaskaidro metodika, kas izmantota, lai katram Ķīnas ražotājam izvēlētos vispiemērotāko patēriņa grupu. Šajā sakarā tika norādīts – kā izklāstīts 322. apsvērumā, Komisija uz katru izlasē iekļauto ražotāju attiecināja dabasgāzes izmaksas patēriņa grupā, kas atbilst tā faktiskajam kopējam gāzes patēriņam PIP laikā.

(330)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(331)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja ASPP ražotāja Turcijā – Kordsa Türkiye – PVA izmaksas (6,6 %) un peļņu (15,3 %), par kuru bija viegli pieejami rādītāji par 2021. finanšu gadu (t. i., par periodu, kas pilnībā pārklājas ar PIP).

(332)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām cenām un atsauces vērtībām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(333)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas katrai juridiskajai personai, kas izgatavo un eksportē pārskatāmo ražojumu, pamatojoties uz ražošanas faktoriem, kurus katrs uzņēmums iegādājies un kuri norādīti 15. tabulā. Tad Komisija attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas. Komisija samazināja izgatavošanas izmaksas par neizkropļotiem ieņēmumiem, kas gūti par blakusproduktu (šajā gadījumā dzijas atlikumu) tālākpārdošanu.

(334)

Otrkārt, lai noteiktu kopējās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika pieskaitītas 315. apsvērumā minēto palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(335)

Visbeidzot, Komisija pieskaitīja PVA izmaksas un peļņu, kas noteikta, pamatojoties uz Turcijas ASPP ražotāju (sk. 331. apsvērumu). PVA izmaksu un peļņas rādītāji, kas izteikti procentos no pārdoto preču izmaksām un kas piemēroti neizkropļotām kopējām izgatavošanas izmaksām, bija attiecīgi 6,6 % un 15,3 %.

(336)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(337)

Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, Guxiandao apgalvoja, ka Komisija esot nepamatoti saistījusi palīgmateriālu un izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību ar citu izejresursu vērtību. Guxiandao ieskatā, Komisijai esot jānosaka palīgmateriālu un izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu atsauces vērtība atsevišķi no citiem izejresursiem vai citādi jāpieņem uzņēmuma faktiskās izmaksas par palīgmateriāliem un izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām. Līdzīgu apgalvojumu Guxiandao izvirzīja attiecībā uz izejvielu piegādes transportēšanas izmaksu saliktās vērtības aprēķinu.

(338)

Kā paskaidrots 100. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Guxiandao nevarēja pierādīt, ka tā palīgmateriālu cenas, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas vai transportēšanas izmaksas nav izkropļotas. Nebija iespējams droši konstatēt, ka šīs izmaksas nav izkropļotas, tāpēc, ņemot vērā 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas trešo ievilkumu, tās nevar izmantot saliktās normālās vērtības aprēķināšanai. Komisija nevarēja atrast nevienu samērīgu atsauces vērtību šīm izmaksām, nedz Guxiandao vai kāda cita ieinteresētā persona ierosināja kādu samērīgu atsauces vērtību minētajām izmaksām. Ja nav iespējams atrast atbilstošas izmaksu atsauces vērtības, Komisija principā var noteikt tās kā attiecību pret izmaksu grupu, uz kuru tās attiecas (neatkarīgi no tā, vai tās ir visu izejvielu izmaksas vai izgatavošanas izmaksas). Kad ir noteiktas neizkropļotas izejvielu izmaksas vai izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēro atsauces vērtību, lai aplēstu attiecīgās neizkropļotās izmaksas, tādējādi saglabājot ražotāja eksportētāja izmaksu struktūru. Tas nozīmē, ka tad, ja, piemēram, palīgmateriāli veido 1 % no visām ražotāja eksportētāja pārskatos norādītajām izejvielu izmaksām, pēc normālās vērtības aprēķināšanas tās joprojām veidos 1 % no izejvielu izmaksām.

(339)

Kā izklāstīts 334. apsvērumā, lai iegūtu neizkropļotas palīgmateriālu un pieskaitāmo izmaksu izmaksas, neizkropļotām izgatavošanas izmaksām tika piemērota izlasē iekļauto ražotāju procentuāla daļa no palīgmateriālu izmaksām, kā arī no izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas faktiski radušās. Kā paskaidrots 338. apsvērumā, tā kā pieejamajos reprezentatīvās valsts ražotāja(-u) finanšu datos nebija konkrētu datu par neizkropļotām pieskaitāmajām izmaksām, Komisija, izmantojot šo metodi, noteica neizkropļotu pieskaitāmo izmaksu datus par ražotāju eksportētāju. Turklāt, ņemot vērā to, ka šajā lietā tika konstatēti daudzi ražošanas faktori, kas parasti veido nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti šādus izejresursus (izmantojot ražotāju faktiskās izmaksas) iekļaut palīgmateriālos un attiecīgi izskatīt tos. Turklāt attiecībā uz transportēšanas izmaksām, kā izklāstīts 314. apsvērumā, un tā kā lietas materiālos nav datu par neizkropļotām transportēšanas izmaksām reprezentatīvajā valstī, Komisija uzskata, ka attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot kā norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas, kad tās tiek piegādātas līdz uzņēmuma rūpnīcai. Tāpēc Guxiandao apgalvojums tika noraidīts.

(340)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tāpēc Guxiandao un Unifull eksporta cena par šo tiešo pārdošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(341)

Papildus tiešajai pārdošanai Unifull Group veica arī dažus pārdošanas darījumus ar cita saistītā grupas ražotāja starpniecību. Attiecībā uz šiem pārdošanas darījumiem eksporta cena tika koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, atskaitot attiecīgās pārdošanas struktūras pārdošanas izmaksas un saprātīgu peļņu (kas nesenajā izmeklēšanā par dažiem polivinilspirtiem (103) noteikta 6,89 % apmērā un ko izmanto šajā izmeklēšanā, ņemot vērā nozares līdzību un nesaistītu importētāju nesadarbošanos).

(342)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(343)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Eksporta cenas korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, apstrādi un iekraušanu, atlaidēm, komisijas maksām, kredīta izmaksām, banku nodevām un citiem importa maksājumiem.

(344)

Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, Guxiandao lūdza koriģēt salikto normālo vērtību, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu ar eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Guxiandao ieskatā tādi elementi kā frakts un apdrošināšana, kurus varētu iekļaut PVA, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai, būtu jāsvītro, jo tie paši elementi tika atskaitīti no eksporta cenas, tādējādi radot asimetriju starp šiem abiem elementiem.

(345)

Komisija norādīja, ka Guxiandao nav parādījis, ka frakts un apdrošināšana ir iekļauti PVA, ko izmanto saliktās normālās vērtības aprēķināšanai. No tā izriet, ka pieprasītā korekcija nebija ne pamatota, ne skaitliski izteikta, tāpēc pieprasījums tika noraidīts.

(346)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Unifull apgalvoja, ka korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu neesot pamatota attiecībā uz pārdošanas apjomu, ko veic ar grupas saistīto ražotāju starpniecību. Jo īpaši Unifull apgalvoja, ka neviens no grupas uzņēmumiem nedarbojas kā aģents, kas pārdod mātesuzņēmuma ražojumus. Unifull arī apgalvoja, ka tas darbojas kopumā kā viena grupa un ka tā lēmumu pieņemšana, ražošanas kārtība un pārdošana tiek veikta grupas līmenī un viena valdes priekšsēdētāja pārziņā, nevis atsevišķu grupas uzņēmumu līmenī. Piezīmju sensitīvajā redakcijā Unifull arī izklāstīja iemeslus, kāpēc pārdošana notika ar katras attiecīgās personas starpniecību, un apgalvoja, ka šie iemesli nav saistīti ar tirgotāja/pārstāvja funkcijām.

(347)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ir jāveic taisnīgs salīdzinājums starp eksporta cenu un normālo vērtību. Šajā tiesību normā ir precizēts, ka tad, ja normālā vērtība un eksporta cena nav salīdzināmas tādā formā, kādas tās ir noteiktas, pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, par kuriem apgalvo (un kuri norāda), ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Starp faktoriem, kuriem var veikt korekciju, pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā jo īpaši paredzēts, ka korekcija veicama, lai ņemtu vērā atšķirības komisijas maksās, kas samaksātas par attiecīgajiem pārdošanas darījumiem. Šajā tiesību normā ir precizēts, ka termins “komisijas maksa” attiecas arī uz uzcenojumu, ko saņem izstrādājuma vai līdzīga izstrādājuma tirgotājs, ja šāda tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu. Tomēr korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nevar veikt, ja ražotājs, kas ir iedibināts trešā valstī, un tā saistītais izplatītājs, kurš atbild par eksportu uz Eiropas Savienību, veido vienu ekonomisku vienību.

(348)

Analizējot, vai starp ražotāju un tā saistīto izplatītāju pastāv viena ekonomiska vienība, ir svarīgi ņemt vērā ekonomisko realitāti attiecībā starp šo ražotāju un izplatītāju. Ņemot vērā prasību izdarīt secinājumu, kas atspoguļo ekonomisko realitāti attiecībās starp šo ražotāju un šo izplatītāju, Komisijai ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, lai noteiktu, vai šis izplatītājs veic integrētas pārdošanas nodaļas funkcijas šajā ražotāja uzņēmumā vai arī veic cita veida funkcijas. Atbilstoši nepieciešamībai ņemt vērā visus atbilstošos faktorus un Komisijai piešķirto vispārējo rīcības brīvību, lai novērtētu sarežģītas ekonomiskas situācijas, Komisijai savs vērtējums ir jāveic katrā gadījumā atsevišķi un holistiski.

(349)

Attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, ja Komisija ir sniegusi saskanīgas norādes, lai pierādītu, ka ar ražotāju saistīts tirgotājs veic funkcijas, kas ir salīdzināmas ar tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu, šim tirgotājam vai ražotājam ir jāiesniedz pierādījumi, ka korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nav pamatota.

(350)

Šajā gadījumā Komisija norāda, ka abi uzņēmumi pieder pie vienas un tās pašas grupas ar vienu un to pašu vadību. Tomēr abi attiecīgie uzņēmumi pārdeva attiecīgo ražojumu, ko tie ražoja, kā arī pārdeva tālāk otrā uzņēmuma ražotos attiecīgos ražojumus. Komisija konstatēja, ka katrs ražošanas, pārdošanas un tālākpārdošanas uzņēmums būtu jāuzskata par tādu, kas darbojas kā aģents, kurš strādā par komisijas maksu, nevis kā otra uzņēmuma iekšējais pārdošanas departaments. Netiek apstrīdēts, ka katram uzņēmumam bija savs pilnvērtīgs pārdošanas departaments un ka tas sedza ar to saistītās izmaksas. Attiecībā uz tālākpārdošanu katrs uzņēmums veica tirgotāja funkciju, pamatojoties uz komisijas maksu, kas bija atspoguļota eksporta cenas komponentā, kurš bija jākoriģē, lai novērstu asimetriju attiecībā pret iekšzemes cenu, kura aprēķināta, pamatojoties uz ražotāja cenu. Tādējādi Komisija ir sniegusi saskanīgas norādes, lai pierādītu, ka katrs grupas ražotājs eksportētājs veica funkcijas, kas ir salīdzināmas ar tāda aģenta funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu attiecībā uz otra ražotāja preču tālākpārdošanu. No otras puses, Unifull nesniedza pierādījumus, ka korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nav pamatota. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(351)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka līdzekļu pārvedums notiek starp divām saistītām struktūrām, Komisijai bija pamats pārbaudīt, vai uzcenojuma faktiskā vērtība atšķiras no tās, ko iegūtu nesaistīts tirgotājs. Pamatojoties uz šajā lietā konstatēto nominālo peļņu, Komisija neuzskatīja, ka uzcenojums pietiekami atspoguļo komisijas maksu, kas būtu jāmaksā nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošā darījumā. Tāpēc, kā minēts 341. apsvērumā, Komisija uzskata, ka korekcija būtu jābalsta tirgotāja PVA izmaksās un nominālajā peļņā, kas noteikta šajā lietā.

(352)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, lai aprēķinātu dempinga starpību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(353)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(354)

Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 17,2 %.

(355)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja lielāko daļu, ja ne visu eksportu kopapjomu uz Savienību. Tāpēc Komisija valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, uzskatīja par lietderīgu noteikt augstākās konstatētās izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, proti, Unifull Group, dempinga starpības līmenī. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 23,7 %.

(356)

Visbeidzot, galīgās dempinga starpības atbilstīgi 11. panta 3. punktam, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(357)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja to, vai ir pamatoti uzskatīt, ka apstākļu pārmaiņas attiecībā uz dempingu ir paliekošas.

(358)

Laikposmā no sākotnējās izmeklēšanas perioda (t. i., no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam) līdz 2021. gadam to Ķīnas ASPP ražotāju ražošanas jauda, uz kuriem attiecas pasākumi, vairāk nekā trīskāršojās no [747 000–955 000] t 2009. gadā līdz [2 508 000–3 205 000] t 2021. gadā. Turklāt, kā liecina valdības stratēģijas, kā arī provinču un pašvaldību līmenī izdotie plānošanas dokumenti (sk. 69.–75. apsvērumu), kopš sākotnējās izmeklēšanas Ķīnas ASPP nozare ir pārveidojusies, koncentrējoties uz būtiskiem ieguldījumiem infrastruktūrā un pētniecības paātrināšanu progresīvās tehnoloģijās un augstas veiktspējas materiālu izstrādē. Šāds ievērojams ieguldījumu un jaudas pieaugums neizbēgami ietekmēja izmaksu struktūru un izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju pastāvīgo izmaksu pieaugumu. Tas savukārt ir strukturāli ietekmējis normālo vērtību un līdz ar to arī dempinga starpību.

(359)

Ņemot vērā to, ka ASPP iekšzemes patēriņš Ķīnā ir bijis stabils un tādējādi nespēj absorbēt palielināto jaudu un mazināt palielinātās fiksētās izmaksas, Ķīnas ražotāju eksportētāju mērķis bija palielināt ražošanas apjomu, palielinot eksporta pārdošanas apjomu, galvenokārt uz Savienību (kas ir Ķīnas ražotāju eksportētāju galvenais eksporta galamērķis). Faktiski to Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas apjomi, uz kuriem attiecas pasākumi, kopš sākotnējās izmeklēšanas ir aptuveni divkāršojušies, kas atbilst Ķīnas eksporta uz Savienību divkāršošanai minētajā periodā. Lai palielinātu eksporta pārdošanas apjomu, ražotājiem bija jākoriģē savas eksporta cenas līdz līmenim, kas ir piemērots, lai nodrošinātu vajadzīgo apjoma pieaugumu (sk. 147. apsvērumu par cenu samazināšanās tendenci importam no Ķīnas, uz kuru attiecas pasākumi). To apliecina fakts, ka laikposmā no sākotnējās izmeklēšanas PIP līdz 2021. gadam Ķīnas eksporta (uz kuru attiecas pasākumi) apjoms uz Savienību gandrīz divkāršojās, neraugoties uz to, ka tam tika piemēroti antidempinga maksājumi, un tas tika veikts par dempinga cenām, kā konstatēts šajā izmeklēšanā (un atbilst 2017. gada termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem). Visbeidzot, Ķīnas ASPP ražotāji ievērojami palielināja savu ražošanas jaudu un pielāgoja savu eksporta praksi, lai palielinātu efektivitāti, kas pamato šo palielinājumu. Šīs pārmaiņas strukturāli ietekmēja normālo vērtību, Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu un tādējādi arī to dempinga starpību tādā veidā, ko uzskata par ilglaicīgu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(360)

Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma turpināšanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ASPP importu pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, būtu jāsaglabā.

(361)

Turklāt daļējas starpposma pārskatīšanas rezultātā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā Ķīnas izcelsmes ražojuma importam būtu jānosaka antidempinga maksājums līmenī, kurš atbilst mazākajai kaitējuma starpībai, kura ir spēkā esošo pasākumu pamatā, un dempinga starpībām, kuras konstatētas pašreizējā starpposma pārskatīšanā.

(362)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(363)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(364)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(365)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un rezultātā noteikt valsts mēroga maksājumu.

(366)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(367)

Ja uzņēmums pēc tam maina savu nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (104). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(368)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni; ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to darījis un uz ko tādējādi attiecas antidempinga maksājumi; un iii) pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(369)

Uz Zhejiang Hailide New Material Co. Ltd. veikto importu attiecas atsevišķa izmeklēšana, un maksājumi var tikt noteikti atsevišķā regulā.

(370)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus un noteikt galīgos antidempinga maksājumus ASPP importam no Ķīnas. Pēc minētās informācijas izpaušanas šīm personām tika arī dots laiks, lai tās varētu paust viedokli. Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā, un attiecīgā gadījumā konstatējumos tika izdarītas attiecīgas izmaiņas.

(371)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (105) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(372)

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nesniedza atzinumu par pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā,