|
2.5.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
LI 114/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/903
(2023. gada 2. maijs),
ar ko attiecībā uz konkrētiem Ukrainas izcelsmes ražojumiem ievieš preventīvus pasākumus
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/870 (2022. gada 30. maijs) par pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 9. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Pēc tam, kad Krievija 2022. gada 24. februārī sāka neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība Ukrainas ekonomikas atbalstam ar Regulu (ES) 2022/870 ieviesa tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, ar kuriem papildina tirdzniecības koncesijas, kas Ukrainas ražojumiem piemērojamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (2) (turpmāk “Asociācijas nolīgums”). Konkrētāk, Regulas (ES) 2022/870 1. pantā cita starpā paredzēts apturēt visas Asociācijas nolīguma I pielikuma A daļā noteiktās tarifu likmes kvotas. Tajā arī paredzēts, ka ražojumus, uz kuriem attiecas šīs kvotas, no Ukrainas Savienībā ļauj ievest bez muitas nodokļu piemērošanas. |
|
(2) |
Krievijas izvērstais agresijas karš ir arī ārkārtīgi būtiski ierobežojis Ukrainas piekļuvi Melnās jūras ostām un tādējādi liedzis šai valstij eksportēt savus ražojumus uz pārējo pasauli un importēt tai vajadzīgos ražojumus. Lai izvairītos no draudiem globālajam pārtikas nodrošinājumam un atbalstītu Ukrainas savienojamības izveidi ar Savienību, Komisija ir veicinājusi alternatīvu transporta maršrutu izveidi (turpmāk “ES un Ukrainas solidaritātes joslas”), lai nodrošinātu divpusējo tirdzniecību un Ukrainas piekļuvi globālajiem tirgiem (3). |
|
(3) |
Dalībvalstu, jo īpaši Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas, kopīgo centienu, kā arī Ukrainas, Moldovas, citu starptautisko partneru un Komisijas centienu rezultātā ES un Ukrainas solidaritātes joslas ir kļuvušas par Ukrainas ekonomikas glābšanas riņķi un nodrošinājušas jaunu savienojamību ar Savienību, kas arī palīdz novērst globālo pārtikas krīzi (4). |
|
(4) |
Lai gan pēdējos mēnešos ir panākti daudzi uzlabojumi, joprojām pastāv būtiskas loģistikas problēmas. Infrastruktūra vēl aizvien nav pietiekami attīstīta, lai absorbētu satiksmes pieaugumu, jo īpaši pie robežām starp Ukrainu un dalībvalstīm. Joprojām ir steidzami vajadzīgs aprīkojums, un jauda ir nepietiekama, kā rezultātā rodas augstas loģistikas izmaksas, un pastāv arī liels risks, ka uzglabāšanas iekārtas skartajās dalībvalstīs ātri sasniegs maksimālo jaudu. Tāpēc ir steidzami jāuzlabo savienojamība, labāk koordinējot tranzītu, uzlabojot infrastruktūru un samazinot kopējās loģistikas izmaksas, tādējādi nodrošinot, ka Ukrainas izcelsmes kvieši, kukurūza, rapšu (ripšu) sēklas un saulespuķu sēklas var nokļūt Savienības iekšienē un pēc vajadzības ārpus tās. |
|
(5) |
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās augstās loģistikas izmaksas un nepietiekamo caurlaides spēju, ir palielinājies imports no Ukrainas uz dalībvalstīm, kas atrodas tuvu Ukrainai. Šis imports noslogo uzglabāšanas jaudu un loģistikas ķēdes, īpaši Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie apstākļi ietekmē vietējo ražotāju ekonomisko dzīvotspēju šajās dalībvalstīs. Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka rodas ārkārtas apstākļi, kas var ietekmēt Savienības vietējos ražotājus. Ņemot vērā situācijas steidzamību un neatliekamo nepieciešamību risināt šo jautājumu, šajā posmā nav iespējams veikt izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2022/870. Tāpēc, ņemot vērā minētos apstākļus, Komisija uzskata, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība preventīvu pasākumu veidā saskaņā ar minētās regulas 4. panta 9. punktu. |
|
(6) |
Tāpēc, izņemot to līgumu izpildi, kas parakstīti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ir jānodrošina, ka kviešu, kukurūzas, rapšu (ripšu) sēklu un saulespuķu sēklu produkciju, kā izcelsme ir Ukrainā un kas visa konkurē par tām pašām uzglabāšanas jaudām, laiž brīvā apgrozībā vai tai piemēro muitas noliktavas, brīvās zonas vai ievešanas pārstrādei procedūras, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (5), tikai tajās dalībvalstīs, kas nav Bulgārija, Ungārija, Polija, Rumānija vai Slovākija. |
|
(7) |
Tomēr minētais ierobežojums neietekmē minēto preču pārvietošanu Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā vai Slovākijā vai caur Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju vai Slovākiju saskaņā ar muitas tranzīta procedūru, kā paredzēts Regulas (ES) 952/2013 226. pantā, uz citu dalībvalsti vai valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas. |
|
(8) |
Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2022/870 4. panta 9. punktu ir informējusi šīs regulas 5. panta 1. punktā minēto Muitas kodeksa komiteju. |
|
(9) |
Lai novērstu tirgus dalībnieku spekulatīvu rīcību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā un tā būtu jāpiemēro līdz 2023. gada 5. jūnijam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Izņemot to līgumu izpildi, kas parakstīti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šīs regulas pielikumā uzskaitīto Ukrainas izcelsmes ražojumu laišana brīvā apgrozībā vai muitas noliktavas, brīvās zonas vai ievešanas pārstrādei procedūru piemērošana minētajiem ražojumiem ir atļauta tikai tajās dalībvalstīs, kas nav Bulgārija, Ungārija, Polija, Rumānija vai Slovākija.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to piemēro līdz 2023. gada 5. jūnijam.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 2. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/870 (2022. gada 30. maijs) par pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumiem, ar kuriem papildina tirdzniecības koncesijas, kas Ukrainas ražojumiem piemērojamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 152, 3.6.2022., 103. lpp.).
(2) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.
(3) COM/2022/217 final. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns ES un Ukrainas solidaritātes joslām Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta un divpusējās tirdzniecības ar ES atvieglošanai”.
(4) No 2022. gada maija līdz 2023. gada martam Ukraina, izmantojot ES un Ukrainas solidaritātes joslas, ir eksportējusi vairāk nekā 63 milj. t preču, t. sk. 32 milj. t graudu un eļļas augu sēklu, kas Ukrainai ļāvis gūt vairāk nekā 26 mljrd. EUR ienākumu. Solidaritātes joslas ir arī ļāvušas Ukrainai importēt gandrīz 23 milj. t preču, nodrošinot ES uzņēmumiem vairāk nekā 48 mljrd. EUR ienākumus.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Ražojuma apraksts |
Preču kods |
|
Kvieši |
|
|
Kvieši un kviešu un rudzu maisījums |
1001 |
|
Kukurūza |
|
|
Kukurūza |
1005 |
|
Rapšu sēklas |
|
|
Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas |
1205 |
|
Saulespuķu sēklas |
|
|
Saulespuķu sēklas, arī šķeltas |
1206 |