1.   Iestādes nosaka riska darījuma vērtības atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 5.b pantā noteikto tirgus vērtības metodi.

Nosakot riska darījuma vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar 5.d pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt ieskaitu jebkurā vienā produktu kategorijā, kas iekļauta Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums.

2.   Ja nodrošinājuma sniegšana saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem samazina saistību summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš minēto samazinājumu.

3.   Šā panta 1. punkta mērķiem iestādes darījuma partnerim naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi var atskaitīt no riska darījuma vērtības pašreizējās aizvietošanas vērtības daļas, ciktāl saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu mainīgā drošības rezerve nav jau atzīta kā riska darījuma vērtības samazinājums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	attiecībā uz darījumiem, kuriem tīrvērte nav veikta ar atbilstīga centrālā darījumu partnera starpniecību, kurš definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 88) apakšpunktā, saņēmējam darījumu partnerim nodotā nauda netiek nošķirta;

b)	mainīgo drošības rezervi aprēķina un ar to apmainās katru dienu, pamatojoties uz atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanu pēc tirgus vērtības;

c)	naudā nodotā mainīgā drošības rezerve ir tajā pašā valūtā, kurā notiek atvasināto instrumentu līguma norēķins;

d)	mainīgā drošības rezerve, ar kuru apmainās, ir pilna summa, kāda būtu vajadzīga, lai pilnībā dzēstu atvasinātā instrumenta pēc tirgus vērtības noteikto riska darījuma vērtību, piemērojot iestādei piemērojamo robežvērtību un minimālās pārskaitījuma summas;

e)	atvasināto instrumentu līgums un mainīgā drošības rezerve starp iestādi un minētā līguma darījuma partneri ir iekļauti vienā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, ko iestāde var atzīt par risku mazinošu saskaņā ar 5.d pantu.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, ja uz atvasināto instrumentu līgumu attiecas atbilstīgs savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, norēķinu valūta ir jebkura norēķinu valūta, kas noteikta atvasināto instrumentu līgumā vai atbilstīgā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā.

Ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde no darījuma partnera naudā saņemto mainīgo drošības rezervi atzīst kā maksājamas saistības, tā var minētās saistības izslēgt no riska darījuma vērtības mēra, ja ir izpildīti pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

4.   Šā panta 3. punkta mērķiem piemēro turpmāk minēto:

a)	samaksātās mainīgās drošības rezerves atskaitīšana nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtības negatīvo pašreizējās aizvietošanas vērtības daļu;

b)	iestāde neizmanto naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi, lai samazinātu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, tostarp 5.e panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta mērķiem.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes var izmantot 5.c pantā izklāstīto vienkāršoto riska darījuma metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikuma 1. un 2. punktā, ja minēto iestāžu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apjoms atbilst minētās regulas 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Iestādes, kas piemēro minēto vienkāršoto riska darījuma metodi, riska darījuma vērtības mēru nesamazina par naudā saņemtās mainīgās drošības rezerves summu.

1.   To saistību pašreizējā aizvietošanas vērtība, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī ir minēto līgumu neto tirgus vērtības absolūtā vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita ietvaros, ieskaitot jebkādu turētu vai iesniegtu nodrošinājumu, ja, aprēķinot neto tirgus vērtību, ir veikts pozitīvās un negatīvās tirgus vērtības savstarpējs ieskaits. Minētajā nolūkā iestādes atsevišķu atvasināto instrumentu darījumu uzskata par savu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.

2.   Lai noteiktu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes reizina attiecīgi nosacītās summas vai pamatā esošās vērtības ar 1. tabulā norādītajiem procentiem un saskaņā ar šādiem principiem:

a)	atvasināto instrumentu līgumus, kas neatbilst vienai no 1. tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par precēm, kas nav dārgmetāli;

b)	atvasināto instrumentu līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procentus reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumu;

c)

atvasināto instrumentu līgumiem, kas paredz atlikušo riska darījumu nokārtošanu saskaņā ar noteiktiem maksājuma datumiem un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka atvasināto instrumentu līguma tirgus vērtība šajos noteiktajos datumos ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks veikta nākošā pielāgošana; procentu likmes līgumiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem un kuru atlikušais termiņš pārsniedz vienu gadu, procenti nav zemāki par 0,5 %. 1. tabula Atlikušais termiņš Procentu likmju līgumi Līgumi par valūtas maiņas kursiem un zeltu Līgumi par kapitāla vērtspapīriem Līgumi par dārgmetāliem, izņemot zeltu Līgumi par precēm, izņemot dārgmetālus Ne vairāk par 1 gadu 0  % 1  % 6  % 7  % 10  % Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 5 gadus 0,5  % 5  % 8  % 7  % 12  % Vairāk par 5 gadiem 1,5  % 7,5  % 10  % 8  % 15  %

3.   Riska darījuma vērtība ir pašreizējās aizvietošanas vērtības un potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības summa.

1.   Saskaņā ar vienkāršoto riska darījuma metodi iestādes nosaka riska darījuma vērtību, reizinot katra instrumenta nosacīto summu ar 2. tabulā norādītajiem procentiem.

2. tabula

Sākotnējais termiņš	Procentu likmju līgumi	Līgumi par valūtas maiņas kursiem un zeltu
Ne vairāk par 1 gadu	0,5  %	2  %
Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 2 gadus	1  %	5  %
Papildu summa par katru papildu gadu	1  %	3  %

2.   Aprēķinot procentu likmju līgumu riska darījuma vērtību, iestādes var izmantot sākotnējo vai atlikušo termiņu.

1.   Iestādes līgumus par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu uztver šādi:

a)

pārjaunojuma līgumu gadījumā iestādes var svērt atsevišķas neto summas, ko nosaka šādi līgumi, nevis attiecīgās bruto summas. Piemērojot 5.b pantu, iestādes pārjaunojuma līgumu var ņemt vērā, nosakot: — šīs regulas 5.b panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību, — šīs regulas 5.b panta 2. punktā minētās nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības. Piemērojot vienkāršoto riska darījuma metodi, iestādes, nosakot 5.c panta 1. punktā minēto nosacīto summu, var ņemt vērā pārjaunojuma līgumu, lai aprēķinātu nosacīto pamatsummu. Šādos gadījumos iestādes piemēro 2. tabulā norādītos procentus;

b)

citu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu gadījumā iestādes 5.b pantu piemēro šādi: i) šīs regulas 5.b panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību līgumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, aprēķina, ņemot vērā faktisko hipotētisko neto aizvietošanas vērtību, kas izriet no līguma; gadījumos, kad savstarpējo prasījumu ieskaits rada neto debitoru parādu iestādei, kas aprēķina neto aizvietošanas vērtību, pašreizējo aizvietošanas vērtību aprēķina kā “0”; ii) potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības, kura minēta 5.b panta 2. punktā, rādītāju visiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā iekļautiem līgumiem samazina, izmantojot šādu formulu: PCEred = 0,4 • PCEgross + 0,6 • NGR • PCEgross, kur: PCEred = potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības samazinātais rādītājs visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā; PCEgross = potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības rādītāju summa visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā un aprēķināti, reizinot nosacītās pamatsummas ar 1. tabulā norādītajiem procentiem; NGR = neto/bruto koeficients, ko aprēķina kā dalījumu, attiecinot neto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kuri iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā ar konkrētu darījuma partneri (skaitītājs), pret bruto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kas iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā ar minēto darījuma partneri (saucējs).

2.   Aprēķinot potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā noteikto formulu, pilnīgi atbilstīgus atvasināto instrumentu līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var uzskatīt par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem.

Piemērojot 5.c panta 1. punktu, iestādes pilnīgi atbilstīgus atvasināto instrumentu līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var uzskatīt par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem, un nosacītās pamatsummas reizina ar 5.c panta 2. tabulā norādītajiem procentiem.

Šā punkta mērķiem pilnīgi atbilstīgi atvasināto instrumentu līgumi ir regulētā tirgū netirgoti valūtas maiņas kursa nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmām, ja naudas plūsmu termiņš ir viens un tas pats valutēšanas datums un ja tie ir pilnīgi izteikti vienā un tajā pašā valūtā.

3.   Visiem pārējiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, iestādes var samazināt piemērojamos procentus, kā norādīts 3. tabulā.

3. tabula

Sākotnējais termiņš	Procentu likmju līgumi	Valūtas maiņas kursa līgumi
Ne vairāk par 1 gadu	0,35  %	1,50  %
Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 2 gadus	0,75  %	3,75  %
Papildu summa par katru papildu gadu	0,75  %	2,25  %

4.   Procentu likmju līgumu gadījumā iestādes var izvēlēties sākotnējo vai atlikušo termiņu.”