22.3.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/58


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/662

(2023. gada 20. janvāris),

ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/63 groza attiecībā uz metodiku to saistību aprēķināšanai, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 103. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (2) 5. panta 3. punktu saistības, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, ir viens no komponentiem, aprēķinot gada iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos. Jo īpaši minētā panta 1. punktā norādīto saistību, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, gada vidējo summu, ko aprēķina reizi ceturksnī, novērtē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 429., 429.a un 429.b pantu.

(2)

Pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/876 (4) stāšanās spēkā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429., 429.a un 429.b pantu iestādēm bija jāaprēķina savu atvasināto instrumentu riska darījuma vērtība, izmantojot tirgus vērtības metodi – pašreizējā riska darījuma metodi (“CEM”), pamatojoties uz atsauci uz minētās regulas 274. pantu saistībā ar sviras rādītāja riska darījuma aprēķināšanu.

(3)

Ar Regulu (ES) 2019/876 tika grozīta Regula (ES) Nr. 575/2013. Jo īpaši 429., 429.a un 429.b pants tika aizstāts ar jaunu 429.–429.g pantu. Minētais grozījums cita starpā ietvēra to, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.c pantā tika ieviests pienākums iestādēm aprēķināt atvasināto instrumentu līgumu riska darījuma vērtību saskaņā ar tirgus vērtības metodi, kas pazīstama kā standartizētā pieeja – darījuma partnera kredītrisks (SA-CCR) un ar kuru tika aizstāta pašreizējā riska darījuma metode jeb “CEM” ar ietekmi uz ex ante iemaksu periodiem no 2023. gada.

(4)

Standartizēto pieeju – darījuma partnera kredītriska metodi nav iespējams piemērot tādu saistību vērtēšanai, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, ja šāda vērtēšana ir jāpiemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/63 vajadzībām. Minētās metodes piemērošana faktiski izkropļotu to saistību aprēķināšanu, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kā rezultātā dažas iestādes tiktu ietekmētas vairāk nekā citas. Tas ir saistīts, pirmkārt, ar to, ka dažās piemērojamās formulās ir noteikta nulles minimālā robežvērtība, kas iestādes ietekmētu atšķirīgi atkarībā no tā, vai tās izmanto SFPS (starptautiskos finanšu pārskatu standartus), un, otrkārt, ar tehniskām grūtībām un nenoteiktību, piemērojot formulas, ar kurām aprēķina iespējamo nākotnes riska darījumu. Tāpēc ir jāļauj iestādēm izmantot pašreizējā riska darījuma metodi to saistību novērtēšanai, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, un Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 jāievieš minētā metode, kas iepriekš noteikta Regulā (ES) Nr. 575/2013.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/63.

(6)

Noregulējuma iestādēm ir jādod vairāk laika, lai tās varētu pieņemt lēmumus par iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos un paziņot par tiem saskaņā ar grozītajām prasībām. Tāpēc ir jāparedz pārejas režīms 2023. gadam, pagarinot šāda paziņojuma termiņus.

(7)

Tā kā noregulējuma iestādēm ir jāpiemēro grozītās prasības, lai pēc iespējas drīz aprēķinātu un iegūtu iemaksas par 2023. gadu, ir jāparedz, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(8)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 14. panta 4. punktu iestādēm līdz katra gada 31. janvārim ir jāsniedz noregulējuma iestādēm informācija, kas ir būtiska iemaksu aprēķināšanai. Izmantojot pārejas kārtību, ir jādod iestādēm vēl viens mēnesis minētās informācijas sniegšanai 2023. gadā.

(9)

Lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības radīšanas par 2023. gadā piemērojamo metodi to saistību novērtēšanai, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, noregulējuma iestādēm ir arī jāļauj dot norādījumus iestādēm par minētās informācijas sniegšanu saskaņā ar ieviestajiem grozījumiem labu laiku pirms noteiktā termiņa 2023. gadam. Lai nodrošinātu aprēķina metodes nepārtrauktību visos iemaksu periodos un ļautu noregulējuma iestādēm no 2022. gada 1. oktobra dot norādījumus par šādas informācijas sniegšanu saskaņā ar šo regulu, šī regula būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no minētā datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2015/63 groza šādi:

1)

regulas 3. pantam pievieno šādu 30) punktu:

“30)

“saistības, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem”, ir vai nu atsevišķas saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līguma, vai attiecīgā gadījumā saistības, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kā uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā.”

;

2)

regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Šīs iedaļas nolūkā gada vidējo summu, kas aprēķināta no ceturkšņa datiem, 1. punktā minētajām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, novērtē saskaņā ar šīs regulas 5.a līdz 5.e pantu.

Tomēr noteiktā vērtība tām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nedrīkst būt mazāka kā 75 % no to pašu saistību vērtības, kas iegūta, piemērojot attiecīgajai iestādei finanšu pārskatu vajadzībām piemērojamos grāmatvedības noteikumus.

Ja saskaņā ar iestādei piemērojamajiem valsts grāmatvedības standartiem atsevišķiem atvasinātajiem instrumentiem nepastāv riska darījuma uzskaites vērtības mērs, jo minētos atvasinātos instrumentus iegrāmato ārpusbilances posteņos, attiecīgā iestāde noregulējuma iestādei paziņo minēto atvasināto instrumentu patieso vērtību summu, ja summa ir negatīva, kā aizvietošanas izmaksas un minētos atvasinātos instrumentus pievieno bilances uzskaites vērtībām.”

;

3)

iekļauj šādu 5.a līdz 5.e pantu:

“5.a pants

Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtība

1.   Iestādes nosaka riska darījuma vērtības atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 5.b pantā noteikto tirgus vērtības metodi.

Nosakot riska darījuma vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar 5.d pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt ieskaitu jebkurā vienā produktu kategorijā, kas iekļauta Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums.

2.   Ja nodrošinājuma sniegšana saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem samazina saistību summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš minēto samazinājumu.

3.   Šā panta 1. punkta mērķiem iestādes darījuma partnerim naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi var atskaitīt no riska darījuma vērtības pašreizējās aizvietošanas vērtības daļas, ciktāl saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu mainīgā drošības rezerve nav jau atzīta kā riska darījuma vērtības samazinājums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

attiecībā uz darījumiem, kuriem tīrvērte nav veikta ar atbilstīga centrālā darījumu partnera starpniecību, kurš definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 88) apakšpunktā, saņēmējam darījumu partnerim nodotā nauda netiek nošķirta;

b)

mainīgo drošības rezervi aprēķina un ar to apmainās katru dienu, pamatojoties uz atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanu pēc tirgus vērtības;

c)

naudā nodotā mainīgā drošības rezerve ir tajā pašā valūtā, kurā notiek atvasināto instrumentu līguma norēķins;

d)

mainīgā drošības rezerve, ar kuru apmainās, ir pilna summa, kāda būtu vajadzīga, lai pilnībā dzēstu atvasinātā instrumenta pēc tirgus vērtības noteikto riska darījuma vērtību, piemērojot iestādei piemērojamo robežvērtību un minimālās pārskaitījuma summas;

e)

atvasināto instrumentu līgums un mainīgā drošības rezerve starp iestādi un minētā līguma darījuma partneri ir iekļauti vienā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, ko iestāde var atzīt par risku mazinošu saskaņā ar 5.d pantu.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, ja uz atvasināto instrumentu līgumu attiecas atbilstīgs savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, norēķinu valūta ir jebkura norēķinu valūta, kas noteikta atvasināto instrumentu līgumā vai atbilstīgā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā.

Ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde no darījuma partnera naudā saņemto mainīgo drošības rezervi atzīst kā maksājamas saistības, tā var minētās saistības izslēgt no riska darījuma vērtības mēra, ja ir izpildīti pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

4.   Šā panta 3. punkta mērķiem piemēro turpmāk minēto:

a)

samaksātās mainīgās drošības rezerves atskaitīšana nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtības negatīvo pašreizējās aizvietošanas vērtības daļu;

b)

iestāde neizmanto naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi, lai samazinātu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, tostarp 5.e panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta mērķiem.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes var izmantot 5.c pantā izklāstīto vienkāršoto riska darījuma metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikuma 1. un 2. punktā, ja minēto iestāžu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apjoms atbilst minētās regulas 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Iestādes, kas piemēro minēto vienkāršoto riska darījuma metodi, riska darījuma vērtības mēru nesamazina par naudā saņemtās mainīgās drošības rezerves summu.

5.b pants

Tirgus vērtības metode

1.   To saistību pašreizējā aizvietošanas vērtība, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī ir minēto līgumu neto tirgus vērtības absolūtā vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita ietvaros, ieskaitot jebkādu turētu vai iesniegtu nodrošinājumu, ja, aprēķinot neto tirgus vērtību, ir veikts pozitīvās un negatīvās tirgus vērtības savstarpējs ieskaits. Minētajā nolūkā iestādes atsevišķu atvasināto instrumentu darījumu uzskata par savu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.

2.   Lai noteiktu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes reizina attiecīgi nosacītās summas vai pamatā esošās vērtības ar 1. tabulā norādītajiem procentiem un saskaņā ar šādiem principiem:

a)

atvasināto instrumentu līgumus, kas neatbilst vienai no 1. tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par precēm, kas nav dārgmetāli;

b)

atvasināto instrumentu līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procentus reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumu;

c)

atvasināto instrumentu līgumiem, kas paredz atlikušo riska darījumu nokārtošanu saskaņā ar noteiktiem maksājuma datumiem un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka atvasināto instrumentu līguma tirgus vērtība šajos noteiktajos datumos ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks veikta nākošā pielāgošana; procentu likmes līgumiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem un kuru atlikušais termiņš pārsniedz vienu gadu, procenti nav zemāki par 0,5 %.

1. tabula

Atlikušais termiņš

Procentu likmju līgumi

Līgumi par valūtas maiņas kursiem un zeltu

Līgumi par kapitāla vērtspapīriem

Līgumi par dārgmetāliem, izņemot zeltu

Līgumi par precēm, izņemot dārgmetālus

Ne vairāk par 1 gadu

0  %

1  %

6  %

7  %

10  %

Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 5 gadus

0,5  %

5  %

8  %

7  %

12  %

Vairāk par 5 gadiem

1,5  %

7,5  %

10  %

8  %

15  %

 

 

 

 

 

 

3.   Riska darījuma vērtība ir pašreizējās aizvietošanas vērtības un potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības summa.

5.c pants

Vienkāršotā riska darījuma metode

1.   Saskaņā ar vienkāršoto riska darījuma metodi iestādes nosaka riska darījuma vērtību, reizinot katra instrumenta nosacīto summu ar 2. tabulā norādītajiem procentiem.

2. tabula

Sākotnējais termiņš

Procentu likmju līgumi

Līgumi par valūtas maiņas kursiem un zeltu

Ne vairāk par 1 gadu

0,5  %

2  %

Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 2 gadus

1  %

5  %

Papildu summa par katru papildu gadu

1  %

3  %

2.   Aprēķinot procentu likmju līgumu riska darījuma vērtību, iestādes var izmantot sākotnējo vai atlikušo termiņu.

5.d pants

Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita atzīšana par risku mazinošu

Iestādes par risku mazinošiem saskaņā ar 5.e pantu var uzskatīt vienīgi turpmāk minētos savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus, ja šādus savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 296. pantu ir atzinušas kompetentās iestādes un ja iestāde atbilst minētās regulas 297. pantā noteiktajām prasībām:

a)

divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri, ar kuriem savstarpējie prasījumi un saistības automātiski tiek apvienoti tādā veidā, ka pārjaunojums katru reizi, kad tas ir piemērojams, nosaka vienu neto summu tā, lai veidotos viens jauns līgums, kas ir pusēm saistošs un aizvieto visus iepriekšējos līgumus un visas saistības starp pusēm saskaņā ar šiem līgumiem;

b)

citi divpusēji līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri.

5.e pants

Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme

1.   Iestādes līgumus par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu uztver šādi:

a)

pārjaunojuma līgumu gadījumā iestādes var svērt atsevišķas neto summas, ko nosaka šādi līgumi, nevis attiecīgās bruto summas.

Piemērojot 5.b pantu, iestādes pārjaunojuma līgumu var ņemt vērā, nosakot:

šīs regulas 5.b panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību,

šīs regulas 5.b panta 2. punktā minētās nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības.

Piemērojot vienkāršoto riska darījuma metodi, iestādes, nosakot 5.c panta 1. punktā minēto nosacīto summu, var ņemt vērā pārjaunojuma līgumu, lai aprēķinātu nosacīto pamatsummu. Šādos gadījumos iestādes piemēro 2. tabulā norādītos procentus;

b)

citu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu gadījumā iestādes 5.b pantu piemēro šādi:

i)

šīs regulas 5.b panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību līgumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, aprēķina, ņemot vērā faktisko hipotētisko neto aizvietošanas vērtību, kas izriet no līguma; gadījumos, kad savstarpējo prasījumu ieskaits rada neto debitoru parādu iestādei, kas aprēķina neto aizvietošanas vērtību, pašreizējo aizvietošanas vērtību aprēķina kā “0”;

ii)

potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības, kura minēta 5.b panta 2. punktā, rādītāju visiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā iekļautiem līgumiem samazina, izmantojot šādu formulu:

PCEred = 0,4 • PCEgross + 0,6 • NGR • PCEgross,

kur:

PCEred = potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības samazinātais rādītājs visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā;

PCEgross = potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības rādītāju summa visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā un aprēķināti, reizinot nosacītās pamatsummas ar 1. tabulā norādītajiem procentiem;

NGR = neto/bruto koeficients, ko aprēķina kā dalījumu, attiecinot neto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kuri iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā ar konkrētu darījuma partneri (skaitītājs), pret bruto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kas iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā ar minēto darījuma partneri (saucējs).

2.   Aprēķinot potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā noteikto formulu, pilnīgi atbilstīgus atvasināto instrumentu līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var uzskatīt par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem.

Piemērojot 5.c panta 1. punktu, iestādes pilnīgi atbilstīgus atvasināto instrumentu līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var uzskatīt par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem, un nosacītās pamatsummas reizina ar 5.c panta 2. tabulā norādītajiem procentiem.

Šā punkta mērķiem pilnīgi atbilstīgi atvasināto instrumentu līgumi ir regulētā tirgū netirgoti valūtas maiņas kursa nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmām, ja naudas plūsmu termiņš ir viens un tas pats valutēšanas datums un ja tie ir pilnīgi izteikti vienā un tajā pašā valūtā.

3.   Visiem pārējiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, iestādes var samazināt piemērojamos procentus, kā norādīts 3. tabulā.

3. tabula

Sākotnējais termiņš

Procentu likmju līgumi

Valūtas maiņas kursa līgumi

Ne vairāk par 1 gadu

0,35  %

1,50  %

Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 2 gadus

0,75  %

3,75  %

Papildu summa par katru papildu gadu

0,75  %

2,25  %

4.   Procentu likmju līgumu gadījumā iestādes var izvēlēties sākotnējo vai atlikušo termiņu.”

;

4)

regulas 20. pantam pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6.   Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, 2023. gada iemaksu periodā noregulējuma iestādes līdz 2023. gada 31. maijam paziņo katrai 2. pantā minētajai iestādei savus lēmumus, ar kuriem nosaka gada iemaksu, kas jāveic katrai iestādei.

7.   Atkāpjoties no 14. panta 4. punkta un attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz noregulējuma iestādei 2023. gadā, minētajā punktā norādīto informāciju sniedz līdz, vēlākais, 2023. gada 28. februārim.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 17.1.2015, 44. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).