(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 (2) (“apstrīdētā regula”) Eiropas Komisija noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu (“elektriskie velosipēdi”) importam.

(2)

Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd (“Giant” jeb “prasītājs”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (“Vispārējā tiesa”). Vispārējā tiesa 2022. gada 27. aprīlī pasludināja spriedumu lietā T-242/19 (3) par apstrīdēto regulu (“spriedums”).

(3)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijai nebija pienākuma noteikt cenu samazinājuma starpības un bija tiesības pamatot kaitējuma analīzi un tādējādi arī cēloņsakarību ar citām antidempinga pamatregulas 3. panta 3. punktā uzskaitītajām cenu parādībām, piemēram, Savienības ražošanas nozares cenu ievērojamu nospiešanu vai cenu pieauguma nepieļaušanu. Tomēr, tā kā 3. panta 3. punkta kontekstā Komisija bija balstījusies uz cenu samazinājuma aprēķinu, tad Vispārējā tiesa konstatēja, ka attiecībā uz Savienības ražotāju cenām, ņemot vērā konkrētus elementus, kurus Komisija bija atskaitījusi no prasītāja cenām (vai kuru nebija attiecībā uz OEM (4) pārdošanu, jo attiecīgā ražojuma (5) lejupējo tirdzniecību veica neatkarīgais pircējs), aprēķinot prasītāja cenu samazinājuma starpību, Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu. Vispārējā tiesa norādīja, ka sakarā ar metodikā konstatēto kļūdu tika identificēts šo Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums, kura nozīmīgums vai pastāvēšana nebija pienācīgi noteikta.

(4)

Ņemot vērā, cik lielu nozīmi savā kaitējuma konstatējumā un secinājumā par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un šo kaitējumu Komisija bija piešķīrusi cenu samazinājumam, Vispārējā tiesa konstatēja, ka kļūda cenu samazinājuma aprēķinā bija pietiekama, lai atzītu par nederīgu Komisijas analīzi par attiecīgo cēloņsakarību, kuras pastāvēšana ir būtisks elements pasākumu noteikšanai.

(5)

Visbeidzot, Vispārējā tiesa norādīja, ka neatkarīgi no tā, ka tādēļ, lai noteiktu, vai pastāv kaitējums antidempinga pamatregulas 3. panta nozīmē, pēc analoģijas piemērots tās 2. panta 9. punkts, salīdzinājuma netaisnīgums, kas konstatēts minētā prasības pamata otrajā daļā, katrā ziņā padara nederīgu analīzi, ko, piemērojot minētos noteikumus, veikusi Komisija (6).

(6)

Vispārējā tiesa norādīja arī, ka kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz salīdzinājumu, kas ietvēra izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, pienācīgi koriģētu attiecībā uz importēšanas izmaksām un muitas nodokļiem, kas bija noteikti cenu samazinājuma aprēķinam (7). Tādējādi tā lēma, ka nevar izslēgt, ka gadījumā, ja metodikā nebūtu kļūdas, kas saistīta ar prasītāja cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares kaitējuma starpība būtu bijusi noteikta zemākā līmenī, nekā tā tika noteikta apstrīdētajā regulā, un vēl aizvien zemākā nekā minētajā regulā noteiktā dempinga starpība. Tādā gadījumā saskaņā ar antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā maksājuma apmērs būtu jāpazemina līdz likmei, ar kuru pietiek, lai novērstu kaitējumu (8).

(7)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa apstrīdēto regulu atcēla attiecībā uz Giant.

(8)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu tās spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts tādu administratīvu procedūru kontekstā kā antidempinga izmeklēšana šajā lietā, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (9).

(9)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (10). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru pabeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc atcelšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, tāpēc ka akta, ar kuru pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (11), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(10)

Pašreizējā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu viena iemesla dēļ, proti, Komisija, nosakot, vai pastāv ievērojams cenu samazinājums, cenu samazinājuma analīzē nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja gadījumā šī kļūda liek arī apšaubīt cēloņsakarības analīzi un, iespējams, kaitējuma starpību.

(11)

Pārējie konstatējumi un secinājumi apstrīdētajā regulā, kuri netika apstrīdēti vai tika apstrīdēti, bet kurus Vispārējā tiesa nepārbaudīja, paliek spēkā, un šī atsākšana tos neietekmē (12).

(12)

Pēc Vispārējās tiesas sprieduma Komisija 2022. gada 6. jūlijā publicēja paziņojumu (“paziņojums par izmeklēšanas atsākšanu”) par to, ka attiecībā uz Giant tiek atsākta sākotnējā izmeklēšana, kas attiecās uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektrisko velosipēdu importu un kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un ka izmeklēšana tiek atsākta tajā posmā, kurā noticis pārkāpums (13).

(13)

Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Giant.

(14)

Komisija 2022. gada 6. jūlijā arī noteica, ka jāreģistrē tādu ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu imports, ko ražojis Giant, un deva valstu muitas dienestiem rīkojumu, pirms lemt par atcelto maksājumu atmaksas pieprasījumiem, sagaidīt atkārtotās pārbaudes rezultātu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“reģistrācijas regula”) (14).

(15)

Komisija informēja ieinteresētās personas par atsākšanu un aicināja tās paust savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas norādīts paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu.

(16)

Viena ieinteresētā persona, Giant, pieprasīja uzklausīšanu paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādītajā termiņā un tai tika sniegta iespēja tikt uzklausītai.

(17)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan Giant, gan EBMA pieprasīja uzklausīšanu un saņēma iespēju tikt uzklausītiem.

(18)

Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(19)

Pēc atsākšanas Komisija nosūtīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem informācijas pieprasījumu.

(20)

Atbildes uz informācijas pieprasījumiem tika saņemtas no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(21)

Komisija saskaņā ar antidempinga pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās.

(22)

Šī izmeklēšana aptver laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Piezīmes par izmeklēšanas atsākšanu Komisija saņēma no Giant un importētāja Rad Power Bikes NL.

(24)

Giant apgalvoja, ka, ievērojot antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktu, tad, ja procedūras ir sāktas, ievērojot 5. panta 9. punktu, ja iespējams, izmeklēšana būtu jāpabeidz viena gada laikā. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas vienmēr jāpabeidz 15 mēnešu laikā pēc sākšanas saskaņā ar konstatējumiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz saistībām vai konstatējumiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu. Giant turklāt apgalvoja, ka PTO Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu 5.10. pants nosaka, ka izmeklēšana jāpabeidz viena gada laikā, izņemot īpašos apstākļos, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc tās sākšanas. Giant apgalvoja, ka PTO Antidempinga nolīguma 5.10. pantā noteikto termiņu obligātumu un absolūtumu PTO Apelācijas institūcija un PTO ekspertu grupas ir apstiprinājušas vairākkārt, īpaši lietā EC–Fasteners, kurā PTO Apelācijas institūcija norādīja, ka saskaņā ar 5.10. pantu izmeklēšanas jāpabeidz 12 mēnešu laikā vai, īpašos apstākļos, nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus (15), un lietā Morocco–Hot-Rolled Steel (Turcija) (16), kurā ekspertu grupa lēma, ka 5.10. pants nepieļauj nekādus izņēmumus attiecībā uz minētajā noteikumā noteikto termiņu ievērošanu. Giant piedevām apgalvoja, ka paziņojums par izmeklēšanas atsākšanu skaidri atzīst, ka pašreizējā procedūra ir sākotnējās izmeklēšanas turpinājums, un, tā kā sākotnējā antidempinga izmeklēšana tika sākta 2017. gada 20. oktobrī, izmeklēšana bija jāpabeidz 2019. gada 20. janvārī, lai tiktu ievērots antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktā noteiktais obligātais termiņš. Giant apgalvoja, ka līdz ar sākotnējās izmeklēšanas atsākšanu 2022. gada jūlijā izmeklēšanas termiņš tika pagarināts, pārsniedzot antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktā noteikto obligāto termiņu, kurā jāpabeidz izmeklēšanas, un ka tas arī neatbilst PTO Antidempinga nolīguma 5.10. pantā noteiktajiem termiņiem.

(25)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru (17) antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktā noteiktais 15 mēnešu termiņš izmeklēšanas pabeigšanai nav spēkā tad, ja procedūra atsākta pēc tiesas sprieduma. Tādējādi 6. panta 9. punkts aptver tikai sākotnējās procedūras, nevis tās procedūras, kuras atsāktas pēc sprieduma par atcelšanu vai spēkā neesamību. Šķiet, Giant citētās PTO lietas nav būtiskas, jo tās neapšauba, ka PTO Antidempinga nolīguma 5.10. pants attiecas ne tikai uz sākotnējām izmeklēšanām. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(26)

Giant apgalvoja arī, ka Komisijai nav tiesību atsākt sākotnējo antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Giant, jo Vispārējās tiesas atklātā būtiskā kļūda ietekmēja ne tikai attiecībā uz Giant veikto izmeklēšanu, bet arī vispārējo kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, kura vismaz daļēji balstījās uz konstatējumiem, kas izdarīti attiecībā uz Giant. Giant bez tam apgalvoja, ka, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-242/19, Komisijai nebija tiesību atsākt sākotnējo izmeklēšanu, bet bija jāatceļ elektriskajiem velosipēdiem noteiktie antidempinga pasākumi, ciktāl tie attiecas uz Giant. Arī Rad Power Bikes NL apgalvoja, ka Vispārējās tiesas konstatējumi prasot Komisijai atcelt noteiktos pasākumus.

(27)

Komisija nepiekrita minētajiem apgalvojumiem, ka neesot iespējams atsākt izmeklēšanu, lai novērstu Eiropas tiesu konstatētu nelikumību. Vispārējā tiesa lietā Jindal (18) faktiski konstatēja, ka arī tad, ja ir būtiska kļūda/metodikā konstatēta kļūda, Komisija var atsākt izmeklēšanu, atsākt to tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, izlabot pārkāpumu un atkārtoti noteikt pasākumus tajā periodā, kurā tiek piemērota apstrīdētā regula. Komisija tāpat nav saskatījusi, kā uzņēmuma Giant citētie PTO noteikumi un judikatūra apstiprina tā apgalvojumus par to, ka tajos nav aplūkota nelikumību labošana pēc lietas izskatīšanas tiesā.

(28)

Turklāt 3. un 4. iedaļā paskaidrots, ka šajā atsāktajā izmeklēšanā Komisija, pārskatot Giant cenu samazinājuma aprēķinus, ir izlabojusi metodikā esošo kļūdu, kā prasīts Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-242/19. Novēršot to pašu metodikā esošo kļūdu, Komisija ir pārrēķinājusi arī kaitējuma novēršanas līmeni attiecībā uz Giant. Ņemot vērā Vispārējās tiesas secinājumu, ka šis jautājums ietekmē arī vispārējā kaitējuma un cēloņsakarības konstatējumus, Komisija ir pārskatījusi gan kaitējuma, gan cēloņsakarības analīzi, kā paskaidrots 3. un 4. iedaļā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās pārskatītie konstatējumi pilnībā atbilst Vispārējās tiesas spriedumam lietā T-242/19. Tā kā pārskatīto konstatējumu dēļ tika pazemināts maksājuma līmenis, bet tas netika likvidēts, tāpēc attiecībā uz Giant nebija nepieciešams atcelt elektriskajiem velosipēdiem noteiktos antidempinga pasākumus. Tāpēc Komisija noraida minētos argumentus.

(29)

Giant apgalvoja arī, kad tad, ja Komisija turpinās atsākto izmeklēšanu, tai jāizlabo arī visas pārējās kļūdas, kuras Giant apstrīdēja Vispārējā tiesā. Giant īpaši apgalvoja, ka Komisijai jāizlabo tās kļūdas, kas saistītas ar tās veikto dempinga starpības aprēķinu (ieskaitot tā prasību par TER un normālās vērtības novērtējumu). Giant apgalvoja, ka neesot bijis nodrošināts taisnīgs salīdzinājums saskaņā ar antidempinga pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(30)

Komisija noraidīja šo argumentu. Lietā T-242/19 Vispārējās tiesas sprieduma 125. punkta secinājumā Vispārējā tiesa konstatēja, ka regula, ciktāl tā attiecas uz Giant, būtu jāatceļ, tāpēc ka cenu samazinājuma aprēķina metodikā konstatētā kļūda varēja likt apšaubīt apstrīdētās regulas tiesiskumu, padarot Komisijas veikto kaitējuma un cēloņsakarības analīzi par spēkā neesošu. Tiesa neuzskatīja, ka nepieciešams pārbaudīt vai novērtēt citu prasītāja izvirzīto apgalvojumu pamatotību. Kā norādīts 8. un 11. apsvērumā, LESD 266. pants nosaka, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Vispārējās tiesas spriedumus, un pārējie apstrīdētās regulas konstatējumi un secinājumi, kuri netika apstrīdēti vai kuri tika apstrīdēti, bet kurus Vispārējā tiesa nepārbaudīja, paliek spēkā pilnībā. Tā kā atsāktās izmeklēšanas tvērums ietver Vispārējās tiesas konstatēto konkrēto kļūdu labošanu, nevis visas lietas pārskatīšanu, Komisija neatzina par nepieciešamu pārskatīt uzņēmumam Giant noteikto dempinga starpību.

(31)

Giant turklāt norādīja uz to, ka gan sākotnējā, gan atsāktajā izmeklēšanā Komisija nebija pilnībā izpaudusi informāciju, kas tai nepieciešama, lai novērtētu, vai Giant eksporta cenas un Savienības ražošanas nozares cenas tika salīdzinātas taisnīgi. Tāpēc Giant pieprasīja, ka atsāktās izmeklēšanas kontekstā Komisijai būtu jāizpauž attiecīgā informācija par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas kanāliem.

(32)

Lai gan Komisija nemainīja savu nostāju par konkrētas ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū saistītas informācijas konfidencialitāti, Komisija uzskatīja par lietderīgu uzņēmumam Giant darīt zināmu šādu informāciju: četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji apmēram 46 % no sava pārdošanas apjoma pārdeva ar saistītu tirgotāju starpniecību. Papildus izlasē iekļauto ražotāju veikto tiešo pārdošanu, elektriskos velosipēdus nesaistītiem uzņēmumiem pārdeva pavisam desmit saistīto tirgotāju. Tādējādi tiešā pārdošana veidoja apmēram 54 % no Savienības pārdošanas apjoma.

(33)

Giant apgalvoja, ka, pretēji Komisijas paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādītajam, Komisijai bija prasīts veikt taisnīgu salīdzinājumu starp importēto elektrisko velosipēdu cenām un to elektrisko velosipēdu cenām, kurus Savienības ražotāji pārdod Savienības tirgū. Giant apgalvoja, ka Komisijai, lai pārbaudītu attiecīgā importa ietekmi uz cenām, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu ir pozitīvs pienākums veikt cenu salīdzinājumu, kas var būt importēto elektrisko velosipēdu cenu un Savienības ražošanas nozares faktisko cenu salīdzinājums. Tādā taisnīgā salīdzinājumā būtu jāņem vērā pareizais punkts, kurā savstarpēji konkurē attiecīgās pārdošanas cenas. Tajā būtu jāņem vērā arī atšķirības, vai runa ir par zīmola ražojumu pārdošanu vai par pārdošanu OEM līmenī.

(34)

Pārskatītajā cenu samazinājuma, kaitējuma, cēloņsakarības un kaitējuma novēršanas analīzē un konstatējumos, tālāk 3. un 4. iedaļā, Komisija ņēma vērā Giant paustos argumentus un piezīmes Vispārējās tiesas spriedumā.

(35)

Giant uzsvēra arī, ka reģistrācijas regula skaidri atzīst, ka “galīgās saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas maksājumu veikšanu izrietēs no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem” (19), kas, pēc Giant domām, tādējādi nozīmējot, ka galīgās saistības var tikt piemērotas tikai turpmākajam importam, t. i., ražojumiem, kas nonāk brīvā apgrozībā pēc tam, kad šādi maksājumi stājušies spēkā. Giant apgalvoja, ka minēto nostāju apstiprina ģenerāladvokāta secinājumi lietā C-458/98 (IPS), kā arī agrāk pašas Komisijas paustais uzskats (20). Giant tādējādi apgalvoja, ka pārrēķinātie maksājumi var tikt noteikti tikai turpmākajam Giant ražoto elektrisko velosipēdu importam, t. i., elektriskajiem velosipēdiem, kuri nonāks brīvā apgrozībā pēc tam, kad tiks publicētas regulas, ar kurām atkārtoti nosaka maksājumus. Giant piedevām apgalvoja, ka pārrēķināto maksājumu atkārtota noteikšana attiecībā uz iepriekšēju importu būtu pretrunā antidempinga maksājumiem, kas pēc būtības nav soda pasākumi ar mērķi kompensēt iepriekšēju kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, bet gan veids, kā novērst kaitējumu nākotnē (21).

(36)

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru antidempinga pamatregulas (22) 10. panta 1. punkts neliedz atkārtoti noteikt antidempinga maksājumus par importu, kas veikts par spēkā neesošām atzītu regulu piemērošanas laikā (23). Līdz ar to, kā paskaidrots reģistrācijas regulas 14. apsvērumā, administratīvas procedūras atsākšanu un maksājumu iespējamu atkārtotu noteikšanu nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (24). Tāpēc tika noraidīts Giant apgalvojums, ka maksājumus nevar atkārtoti noteikt importam, kas nonāk brīvā apgrozībā, pirms publicēta (nākamā) Komisijas īstenošanas regula.

(37)

Rad Power Bikes NL piezīmēs norādīja, ka tas no citiem Ķīnas eksportētājiem importēja ražojumus, kas bija līdzīgi no Giant importētajiem ražojumiem, un uz minēto importu tika attiecināti maksājumi, kas tika aprēķināti un noteikti, pamatojoties uz attiecīgo kaitējuma novēršanas līmeni. Tas tādējādi apgalvoja, ka Komisijai, pārrēķinot uzņēmumam Giant piemērojamos maksājumus, ir jāpārskata un jāpazemina arī piemērojamās maksājuma likmes attiecībā uz pārējiem Ķīnas eksportētājiem, uz kuriem attiecināti maksājumi, – gan tiem, kam piešķirtas individuālās maksājuma likmes, gan pārējiem izlasē neiekļautajiem Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās.

(38)

Kā paskaidrots 30. apsvērumā, atsāktās izmeklēšanas tvērums ietver nevis visu apstrīdētās regulas konstatējumu pārskatīšanu, bet gan konkrēto Vispārējās tiesas konstatējumu īstenošanu attiecībā uz Giant. Vispārējā tiesa neatcēla apstrīdēto regulu attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija neuzskatīja par nepieciešamu vai lietderīgu pārskatīt savus sākotnējos konstatējumus, kas izdarīti par citiem Ķīnas eksportētājiem, uz kuriem attiecināti maksājumi. Tāpēc Komisija noraidīja minēto apgalvojumu.

(39)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sniegtajās piezīmēs Giant atkārtoja savus 35. apsvērumā sniegtos apgalvojumus, kas apšauba, ka ir bijis tiesiski ar atpakaļejošu spēku atkārtoti noteikti pārskatītos antidempinga maksājumus attiecībā uz Giant. Tomēr jaunu argumentu nav, tāpēc tiek apstiprināts, ka tā apgalvojums ir noraidīts.

(40)

Kā norādīts 3. apsvērumā, Vispārējā tiesa konstatēja, ka, tā kā antidempinga pamatregulas 3. panta 3. punkta kontekstā Komisija bija balstījusies uz cenu samazinājuma aprēķinu, attiecībā uz Savienības ražotāju cenām ņemot vērā konkrētus elementus, kurus Komisija bija atskaitījusi no Giant cenām (vai kuru nebija attiecībā uz OEM pārdošanu), aprēķinot Giant cenu samazinājuma starpību, Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu. Tādējādi šāda cenu samazinājuma nozīme vai pastāvēšana nebija pienācīgi noteikta.

(41)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1012 (25) (“pagaidu regula”) 155. apsvērumā paskaidrots, ka Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(42)

Lai nodrošinātu Giant cenu un Savienības ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija pārrēķināja Giant cenu samazinājumu, divos aspektos koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas, kas minētas 41. apsvērumā.

(43)

Vispirms, ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija veikuši pārdošanas darījumus ar saistīto tirgotāju starpniecību, tika izdarīts atskaitījums no pārdošanas cenas (visu veidu) neatkarīgiem klientiem, lai ņemtu vērā attiecīgā tirgotāja faktiskās PVA izmaksas un 9 % peļņu. Viena Savienības ražotāja gadījumā tika identificēta īpaša vienošanās, kas līdzinājās apstrādes līgumam. Šajā lietā, ja saistītā tirgotāja izmaksas bija saistītas ar ražošanas darbībām, minētās izmaksas netika atskaitītas. Aprēķinā izmantotais peļņas līmenis ir tas pats peļņas līmenis, kas antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā pagaidu regulas (26) 109. apsvērumā tika noteikts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un kas tika aprēķināts, pamatojoties uz nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās.

(44)

Otrkārt, ja bija vajadzīgs salīdzināt cenas OEM līmenī, tika atskaitīti vēl 2,3 % no attiecīgajām Savienības ražošanas nozares cenām, lai ņemtu vērā projektēšanas, tirgvedības un pētniecības un izstrādes izmaksas. Apstrīdētās regulas 59. –72. apsvērumā izklāstīts, kā tika noteikts tāds atskaitījums.

(45)

Tika uzskatīts, ka nav vajadzīgs izdarīt tirdzniecības līmeņa papildu korekciju, lai ņemtu vērā klienta veidu, tāpēc ka izmeklēšana konstatēja, ka nepastāv stabila un nozīmīga atšķirība starp pārdošanas cenu tirgotājiem un mazumtirgotājiem Savienībā.

(46)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Giant apgalvoja, ka tā eksporta cenas būtu jāsalīdzina ar Savienības ražošanas nozares eksporta cenām punktā, kad notiek pirmā pārdošana nesaistītam klientam, neizdarot korekcijas attiecībā uz abu aprēķina pušu PVA izmaksām un peļņu. Giant apgalvoja, ka Komisija izmantoja šo pieeju, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu Jindal lietā. Giant norādīja, ka, izmantojot šo metodi, tiktu panākts taisnīgs salīdzinājums.

(47)

Komisija atgādināja, ka Jindal lietā ražotāja eksportētāja un Savienības ražošanas nozares cenu salīdzinājums notika nesaistītu klientu līmenī, ņemot vērā minētās lietas īpašos apstākļus, kad tirgus bija ģeogrāfiski sadalīts un konkurence notika piedāvājumu līmenī. Katra lieta tiek izskatīta, balstoties uz konkrētajiem faktiem un apstākļiem un ņemot vērā konkrēto spriedumu. Giant nav paskaidrojis, kāpēc šajā lietā apstākļi ir tādi, kas pamatotu tādu pašu pieeju kā Jindal lietā, un kāpēc Komisijas izmantotā pieeja neatbilstot Tiesas spriedumam. Komisija norādīja arī, ka sākotnējā izmeklēšanā eksporta cenas pēc vajadzības tika koriģētas attiecībā uz saistīto tirgotāju PVA izmaksām un nosacīto peļņu saskaņā ar Komisijas praksi pēc analoģijas izmantot vienu un to pašu pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikto metodiku. Šo pieeju Tiesa skaidri apstiprināja Hansol spriedumā (27), kurā tika uzsvērts, ka tā atbilst plašajai rīcības brīvībai, kas ir Komisijai, piemērojot pamatregulas 3. panta 2. punktu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(48)

Papildus 46. apsvērumā apgalvotajam, Giant apgalvoja arī, ka Komisijai attiecībā uz Savienības ražošanas nozares tieši mazumtirgotājiem pārdoto apjomu būtu jāizdara papildu atskaitījumi no Savienības ražotāju pārdošanas cenām, lai ņemtu vērā pārdošanas iekšējo nodaļu PVA izmaksas un peļņu.

(49)

Taču Komisija atgādināja, ka 42.–45. apsvērumā izklāstītā pieeja nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu, vieniem un tiem pašiem pārdošanas kanāliem pēc vienas metodes vienā veidā koriģējot eksporta cenas un Savienības ražošanas nozares cenas. Tas nozīmēja, ka tad, ja pārdošana notika ar saistītu tirgotāju starpniecību, gan eksporta cenas, gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā PVA izmaksas un peļņu, savukārt tiešā pārdošana netika koriģēta. Ja tiktu koriģētas Savienības ražošanas nozares tiešās pārdošanas cenas tā, kā ierosinājis Giant, tiktu radīta asimetrija par sliktu Savienības ražošanas nozarei attiecībā pret Giant attiecīgā pārdošanas apjoma eksporta cenām, tāpēc ka tādi atskaitījumi netika izdarīti par Giant ražošanas struktūras Ķīnā tiešo pārdošanu. Tas būtu pretrunā arī Vispārējās tiesas spriedumam jau minēto asimetrijas apsvērumu dēļ, uz ko Tiesa atsaucās, kad sprieda par labu Giant. Turklāt Komisija norādīja, ka attiecībā uz projektēšanas, tirgvedības, kā arī pētniecības un izstrādes izmaksām un tirdzniecības līmeni vajadzības gadījumā jau tika izdarītas papildu korekcijas, kā paskaidrots 44. un 45. apsvērumā, lai atbilstīgi spriedumam nodrošinātu attiecīgo Giant un Savienības ražošanas nozares situāciju pilnīgu simetriju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(50)

Giant apgalvoja arī, ka tā OEM pārdošana būtu jāsalīdzina ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, uz kurām pēc vajadzības tika attiecināti PVA izmaksu un peļņas atskaitījumi.

(51)

Komisija apstiprināja, ka šī pieeja tika ievērota.

(52)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izpaustie pārskatīto Savienības ražošanas nozares cenu aprēķini ir nepareizi, tāpēc ka izmantotajā metodikā tika ņemtas vērā kredītnotas. Savienības ražotāji apgalvoja, ka tas ietekmēja gan neto cenu aprēķinu, gan PVA izmaksu un peļņas korekcijas.

(53)

Komisija izvērtēja, vai pārskatītā metodika, ko ierosināja izlasē iekļautie Savienības ražotāji, ietekmēja cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības. Līdz ar to Komisija pārskatīja aprēķinus, tomēr tiem nebija būtiskas ietekmes uz minētajām starpībām. Pārskatītie aprēķini tika izpausti izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un 2023. gada 10. februārīGiant un pārējām ieinteresētajām personām tika izpausts arī fakts, ka aprēķini tika pārskatīti. Personām tika atvēlēts laiks piezīmju sniegšanai.

(54)

Savienības ražošanas nozare 2023. gada 13. februāra piezīmēs norādīja uz kļūdu kredītnotu aprēķinos attiecībā uz vienu Savienības ražotāju. Pēc šīs kļūdas izlabošanas Giant cenu samazinājuma starpība bija 11,5 %. Jaunie aprēķini tika izpausti visām ieinteresētajām personām 2023. gada 14. februārī, un personām tika atvēlēts papildu laiks piezīmju sniegšanai. Citas piezīmes netika saņemtas.

(55)

Savienības ražošanas nozare turpat, 2023. gada 13. februāra piezīmēs, apgalvoja, ka Komisijai, apstrādājot kredītnotas, bija jāaprēķina tikai PVA izmaksas un peļņa, pamatojoties uz katra pārdošanas darījuma EXW vērtību. Tomēr PVA izmaksas tika aprēķinātas par katru elektrisko velosipēdu un peļņas norma tika aprēķināta pēc rēķina vērtības, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Savienības ražošanas nozare uzklausīšanā apgalvoja, ka visa tā pārdošanas apjoma gadījumā, attiecībā uz kuru Komisija no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas bija atskaitījusi saistītā importētāja peļņu, peļņas likme 9 % apmērā bija pārāk augsta, jo krietni pārsniedza sākotnējā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu (4,3 %). Apgalvojumā bija sīkāk paskaidrots, ka atsāktās izmeklēšanas “lietas materiālos nav nekādas informācijas”, kas pamatotu peļņas likmi 9 % apmērā. Lai šo apgalvojumu atspēkotu, Giant piezīmēs norādīja, ka nav lietderīgi mainīt piemēroto peļņas likmi, tāpēc ka nebija pamata apstrīdēt sākotnējā izmeklēšanā aprēķināto nosacītās peļņas likmi.

(57)

Sākotnējā izmeklēšanā (pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem datiem) tika noteikta gan saistītā importētāja mērķa peļņas likme, gan nosacītās peļņas likme, un Vispārējā tiesa to nepārbaudīja, un tā nebija minēta spriedumā, kura rezultātā tika atsākta šī izmeklēšana. Tāpēc Komisijai nav pienākuma atkārtoti izmeklēt šo jautājumu pašreizējā sprieduma izpildē. Turklāt mērķa peļņa (t. i., peļņa, ko Savienības ražošanas nozare gūst no pārdošanas iekšzemes tirgū normālos konkurences apstākļos) un tirgotāja peļņa (nosacīta summa, kas ietver peļņu, kuru parasti gūst importētājs) ir divi atsevišķi jēdzieni, un tos reglamentē dažādi pamatregulas noteikumi. Tāpēc, lai noteiktu abas peļņas normas, tiešs abu jēdzienu salīdzinājums nav nedz lietderīgs, nedz būtisks. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(58)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja arī, ka PVA izmaksu un peļņas atskaitījums nebija pamatots sakarā ar saistību starp diviem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tirgotājiem. Īpaši tika norādīts, ka PVA izmaksas un peļņa nav jāatskaita no to apjomu pārdošanas cenas, kas pārdoti ar konkrētu tirgotāju starpniecību, jo ražotājs darbojās uz apstrādes līguma pamata. Lai pamatotu apgalvojumu, Savienības ražošanas nozare sniedza līgumus starp attiecīgajiem ražošanas un pārdošanas uzņēmumiem.

(59)

Attiecībā uz ražotāju, kas minēts arī 43. apsvērumā, tam bija īpaša vienošanās, kas “līdzinājās apstrādes līgumam”. Komisija izskatīja precīzos vienošanās noteikumus un secināja, ka darbojās līgumražošanas sistēma, nevis apstrādes līgums, un gan ražotājam, gan saistītajam tirgotājam radās PVA izmaksas. Bez tam līgums liecināja, ka starp saistītajām personām bija līgumattiecības. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka nav lietderīgi pilnībā izslēgt PVA izmaksu un peļņas atskaitījumus no cenām tam apjomam, ko šis ražotājs pārdevis ar saistīto personu starpniecību. Komisija ņēma vērā PVA izmaksas, kas bija saistītas ar izmaksām, kuras parasti rodas saistītajam tirgotājam, nevis izmaksas par funkcijām, ko parasti pilda ražotājs. Turklāt attiecīgajam ražotājam bija radušās PVA izmaksas, kas saistītas ar tiešo pārdošanu. Tāpēc Komisija secināja, ka PVA izmaksas un peļņa būtu jāatskaita no saistītā tirgotāja pārdošanas cenas, un noraidīja šo apgalvojumu.

(60)

Attiecībā uz otro ražotāju Savienības ražošanas nozare sniedza arī līgumu starp ražotāju un saistīto tirgotāju, lai pamatotu apgalvojumu, ka Komisijai nebūtu jāatskaita PVA izmaksas un peļņa no tā saistīto tirgotāju pārdošanas cenām. Giant šo argumentu atspēkoja, norādot, ka Savienības ražošanas nozares gadījumā pieejai vajadzētu būt tādai pašai kā Giant gadījumā.

(61)

Izskatot šo jautājumu, Komisija konstatēja, ka attiecībā uz otro ražotāju sniegtais līgums nebija apstrādes līgums, bet gan starp saistītām personām noslēgts ražošanas līgums, kurā bija noteikts ražotāja un saistītā tirgotāja uzdevums un iekļauti citi noteikumi, piemēram, transfertcenu aprēķina metode. Līgums neapstiprināja, ka sākotnējās izmeklēšanas izmeklēšanas periodā elektriskie velosipēdi tika ražoti uz apstrādes līguma vai kādas citas vienošanās pamata, kas nozīmētu, ka nav lietderīgi atskaitīt PVA izmaksas no saistīto tirgotāju pārdošanas cenām. Faktiski līgums liecināja, ka starp saistītajām personām bija līgumattiecības. Saistītais tirgotājs darbojās arī kā ražotājs un pārdeva elektriskos velosipēdus tirgū tieši, kā arī ar citu saistīto tirgotāju starpniecību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(62)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja arī, ka cenu salīdzinājumā viena Savienības ražotāja pārdošanas apjoms vai nu būtu jākoriģē uz augšu, vai nebūtu jāņem vērā, tāpēc ka tas attiecās uz pārdošanu lielveikalu ķēdēm un tiešsaistes platformām, nevis citu veidu mazumtirdzniecības klientiem.

(63)

Komisija neuzskatīja par lietderīgu izslēgt tādu pārdošanu, tāpēc ka sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļautie Savienības ražotāji tika uzskatīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei. Turklāt 45. apsvērumā apstiprināts, ka, izņemot jau izdarītās korekcijas, cenu papildu korekcijas neatbilda dažādiem klientu veidiem.

(64)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka OEM pārdošana nebūtu jāsalīdzina ar eksporta pārdošanu, ja vien netiek koriģētas tās cenas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu.

(65)

Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdotais OEM apjoms bija ļoti mazs un lielākā daļa pārdošanas apjoma netika izmantota cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos, tāpēc ka nebija atbilstīga importētā preču veida. Tāpēc tika secināts, ka vairs nebūtu jāapsver korekcija attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdoto OEM apjomu, jo šis jautājums būtiski neietekmētu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību.

(66)

Tādējādi tiek apstiprināts, ka pārskatītā cenu samazinājuma starpība attiecībā uz Giant sākotnējās izmeklēšanas periodā ir 11,5 %.

(67)

Vispārējā tiesa lietā T-242/19 norādīja, ka metodikā konstatētā kļūda, kas nozīmēja, ka Giant cenu samazinājuma aprēķinā Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu, var arī būt ietekmējusi tā cenu samazinājuma aprēķinu, kurš noteikts attiecībā uz pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (28).

(68)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenām un Savienības ražotāju cenām, Komisija pārrēķināja arī pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenu samazinājuma starpības, ņemot vērā 41.–44. apsvērumā minētos jautājumus.

(69)

Salīdzinājumu iznākums rādīja, ka vidējā cenu samazinājuma starpība importam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem (ieskaitot Giant) bija 17,1 %. Ņemot vērā iepriekš 53. apsvērumā izskaidroto Giant cenu samazinājuma starpības pārskatīšanu, tika apstiprināts, ka šis skaitlis ir 17,0 %.

(70)

Komisija norādīja, ka pēc tam kad tika izlabota metodikā esošā kļūda, ko Vispārējā tiesa konstatēja lietā T-242/19 (29) un kas bija saistīta ar cenu samazinājuma aprēķinu, līmenis, par kādu Ķīnas importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bija samazinājies līdz vidēji 17,0 %, kā minēts 69. apsvērumā. Lai gan cenu samazinājuma līmenis ir pazeminājies, importa par dempinga cenām no ĶTR dēļ joprojām acīmredzami pastāv ievērojams cenu samazinājums.

(71)

Komisijas konstatējumi attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem, kas minēti pagaidu regulas 200.–205. apsvērumā un apstrīdētās regulas 141.–156. apsvērumā, pilnībā paliek spēkā.

(72)

Ņemot vērā pārskatītās ievērojamās cenu samazinājuma starpības, kas minētas 70. apsvērumā, un gandrīz visu kaitējuma rādītāju negatīvo dinamiku, kas paskaidrota pagaidu regulas 200.–205. apsvērumā un apstrīdētās regulas 141. –156. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(73)

Komisija, ņemot vērā pārskatītās cenu samazinājuma starpības importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pārbaudīja arī, vai joprojām pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražotājiem.

(74)

Lai gan bija pazeminājusies visu izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju cenu samazinājuma starpība, tas nemainīja faktu, ka imports no izlasē iekļautajiem Ķīnas eksportētājiem notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tāpēc pārskatītās cenu samazinājuma starpības negrozīja pagaidu regulas 223. apsvērumā izdarīto un apstrīdētās regulas 168. apsvērumā apstiprināto Komisijas sākotnējo konstatējumu par cēloņsakarības pastāvēšanu starp Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR.

(75)

Pārskatītās cenu samazinājuma starpības negrozīja arī analīzi un konstatējumus, kas attiecās uz citiem kaitējuma cēloņiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 5.2. iedaļā un galīgās regulas 5.2. iedaļā.

(76)

Tā kā nav citu piezīmju, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā nav mazinājuši šo cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(77)

Ņemot vērā Vispārējā tiesas piezīmes sprieduma lietā T-242/19 123. punktā, Komisija attiecībā uz Giant pārrēķināja arī kaitējuma novēršanas līmeni.

(78)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(79)

Lai nodrošinātu Giant cenu un Savienības ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija pārrēķināja Giant kaitējuma novēršanas līmeni, koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās mērķa cenas, kas minētas 78. apsvērumā.

(80)

Tad, ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija veikuši pārdošanu ar saistīto tirgotāju starpniecību, tika izdarīts atskaitījums no cenas neatkarīgiem klientiem, lai ņemtu vērā tirgotāju faktiskās PVA izmaksas un 9 % peļņu. PVA izmaksu summa bija atkarīga no attiecīgā tirgotāja. Ja attiecīgā saistītā tirgotāja izmaksas bija saistītas nevis ar ražojumu tirgvedību, bet gan ar ražošanas darbībām (piemēram, ražošanas plānošanu un izejvielu sagādi), minētās izmaksas netika atskaitītas, tāpēc ka tās nebija saistītas ar saistītā tirgotāja, kurš veic ražojumu tirgvedību Savienības tirgū, parastajām funkcijām. Šajā aprēķinā izmantotais peļņas līmenis ir peļņas līmenis, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās.

(81)

Tika uzskatīts, ka attiecībā uz OEM/zīmolveides līmeni papildu korekcijas nebija vajadzīgas, jo tāda korekcija 2,3 % apmērā jau bija izdarīta.

(82)

Tika uzskatīts, ka tirdzniecības līmenī papildu korekcija attiecībā uz klienta veidu nav jāizdara, tāpēc ka izmeklēšana konstatēja, ka nepastāv stabila un nozīmīga atšķirība starp pārdošanas cenu tirgotājiem un pārdošanas cenu mazumtirgotājiem Savienībā.

(83)

Gan Giant, gan Savienības ražošanas nozares apgalvojumi piezīmēs par galīgo izpausto informāciju attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu 3. iedaļā attiecas arī uz mērķa cenu samazinājuma starpībām šajā iedaļā.

(84)

Ņemot vērā ieinteresēto personu izteikto piezīmju izskatīšanu, mērķa cenu samazinājuma starpība Giant ir 13,8 %.

(85)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus šajā atsāktajā antidempinga izmeklēšanā, būtu atkārtoti jānosaka galīgais antidempinga maksājums attiecīgā ražojuma importam mazākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības apmērā, ievērojot noteikumu par mazāko maksājumu.

(86)

Tiek norādīts, ka līdztekus antidempinga izmeklēšanai tika veikta arī antisubsidēšanas izmeklēšana. Saskaņā ar 24. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1037 (30), ņemot vērā noteikumu par mazāko maksājumu un to, ka galīgās subsīdiju likmes ir mazākas nekā kaitējuma novēršanas līmenis, ir atbilstoši noteikt galīgo kompensācijas maksājumu noteikto galīgo subsīdijas likmju līmenī un tad noteikt galīgo antidempinga maksājumu līdz attiecīgā kaitējuma novēršanas līmenim.

(87)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, izteiktām kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Galīgie pasākumi

(88)

Pārskatītais antidempinga maksājuma līmenis ir spēkā uzreiz no pagaidu regulas spēkā stāšanās dienas (t. i., no 2018. gada 19. jūlija) (31). Muitas dienestiem tiek uzdots iekasēt attiecīgās summas, kas saistītas ar Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd importu, un atmaksāt līdz šim iekasētu pārsniegumu (proti, 10,8 %) saskaņā ar muitas jomā piemērojamajiem tiesību aktiem.

(89)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts atkārtoti noteikt galīgu antidempinga maksājumu elektrisko velosipēdu importam no ĶTR, ko veic ražotājs eksportētājs Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd.

(90)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (32) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(91)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,