(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas, kas veikta, ievērojot pamatregulas 5. pantu, Komisija 2017. gada 2. maijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/763 (2), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes vieglā termopapīra (“LWTP”) importam Savienībā (“apstrīdētā regula”). Pasākumi tika noteikti kā fiksētas maksājuma likmes: 104,46 EUR par neto tonnu gan Hansol Group, gan visiem pārējiem uzņēmumiem.

(2)

Hansol Group (Hansol Paper Co. Ltd. un Hansol Artone Paper Co. Ltd.) (“Hansol”) apstrīdēto regulu apstrīdēja Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa 2020. gada 2. aprīlī pasludināja spriedumu lietā T-383/17, ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ciktāl tā attiecas uz Hansol. Komisija 2020. gada 11. jūnijā pārsūdzēja Vispārējās tiesas spriedumu (lieta C-260/20 P). 2022. gada 12. maijā Tiesa apelācijas sūdzību noraidīja.

(3)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nosakot normālo vērtību vismaz vienam ražojuma veidam, ko pārdod Hansol Artone Paper Co. Ltd. (“Artone”). Tā kā šis ražojuma veids netika pārdots vietējā tirgū, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 3. punktu, attiecībā uz Artone bija aprēķinājusi salikto normālo vērtību, pamatojoties uz Artone ražošanas izmaksām. Tā kā Hansol Paper Co. Ltd. (“Hansol Paper”) šā ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē bija reprezentatīvs, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijai, ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu, par normālo vērtību būtu vajadzējis izmantot minētās personas pārdošanas cenu vietējā tirgū.

(4)

Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izsverot lielo ruļļu pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā salīdzinājumā ar pārdošanu saistītiem pārveidotājiem pārveidošanai mazajos ruļļos. Komisija piemēroja šādu svērumu, lai pienācīgi atspoguļotu Hansol vispārējo dempinga praksi, savukārt pēc Hansol pieprasījuma tā trim saistītiem pārveidotājiem tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma aizpildīt anketu. Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija, neuzskaitījusi konkrētu tālākpārdošanas apjomu attiecībā uz Schades Nordic, kas ir viens no šiem trim saistītajiem pārveidotājiem Savienībā, bija par zemu novērtējusi Hansol lielo ruļļu pārdošanas apjomu neatkarīgiem klientiem, kuriem bija ievērojami zemāka dempinga starpība nekā apjomiem, ko tas pārdevis saistītiem pārveidotājiem tālākpārdošanai mazo ruļļu veidā neatkarīgiem tirgotājiem. Tāpēc Komisija bija pārkāpusi pamatregulas 2. panta 11. punktu, jo Komisijas veiktie aprēķini neatspoguļoja Hansol veiktā dempinga apmēru pilnā mērā.

(5)

Visbeidzot, Vispārējā tiesa konstatēja, ka 4. apsvērumā aprakstītā svēruma kļūda ir ietekmējusi arī cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinu, jo Komisija šiem aprēķiniem bija izmantojusi šo pašu svērumu. Tāpēc tā konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu.

(6)

Tiesa šos konstatējumus apstiprināja (5).

(7)

Saskaņā ar 266. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) Savienības iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Savienības tiesu spriedumus. Ja tiek atcelts akts, ko Savienības iestādes pieņēmušas saistībā ar administratīvu procedūru, piemēram, saistībā ar antidempinga izmeklēšanu, kā tas ir šajā lietā, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Vispārējās tiesas konstatētā nelikumība (6).

(8)

Saskaņā ar Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (7). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Piemēram, ja tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tad procedūra paliek nepabeigta, jo Savienības tiesību sistēmā vairs nav procedūras pabeigšanas akta (8), izņemot gadījumus, kad nelikumība ir notikusi procedūras sākšanas posmā. Administratīvās procedūras atsākšana un antidempinga maksājumu atkārtota noteikšana importam, kas veikts atceltās regulas piemērošanas laikā, nevar tikt uzskatīta par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (9).

(9)

Šajā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu attiecībā uz Hansol, pamatojoties uz 3.–5. apsvērumā minētajiem iemesliem.

(10)

Konstatējumi, kas tika izdarīti apstrīdētajā regulā un netika apstrīdēti vai kas tika apstrīdēti, bet kā apstrīdēšanu Vispārējā tiesa noraidīja, vai kas Vispārējā tiesā netika izskatīti un tādējādi neizraisīja apstrīdētās regulas atcelšanu, pilnībā paliek spēkā (10).

(11)

Pēc Tiesas sprieduma lietā C-260/20 P Komisija nolēma daļēji atsākt antidempinga izmeklēšanu, kas attiecas uz konkrēta vieglā termopapīra importu un kā rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un atsākt izmeklēšanu tajā posmā, kurā noticis pārkāpums. 2022. gada 30. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums (11) (“paziņojums par procedūras atsākšanu”). Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Hansol.

(12)

Tajā pašā laikā Komisija nolēma noteikt, ka jāreģistrē tāda konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra imports, ko ražojis Hansol, un lūdza valstu muitas dienestus sagaidīt, kad tiek publicēta attiecīgā Komisijas īstenošanas regula, ar kuru atkārtoti nosaka maksājumus, un tikai pēc tam lemt par jebkādiem antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumiem attiecībā uz importu, kas saistīts ar Hansol ražojumiem (12) (“reģistrācijas regula”).

(13)

Komisija informēja ieinteresētās personas par izmeklēšanas atsākšanu un aicināja tās sniegt piezīmes.

(14)

Komisija saņēma piezīmes no Hansol un Eiropas Termopapīra ražotāju apvienības (“ETPA”) un tās biedriem.

(15)

Hansol norādīja, ka reģistrācijas regulā Komisija ir balstījusies uz Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-440/20 un T-441/20 (13) (“lietas Jindal Saw”), lai secinātu, ka reģistrācija ir instruments, kas ļauj vēlāk piemērot pasākumus importam no reģistrācijas dienas. Hansol apgalvoja, ka šie spriedumi vēl nav galīgi un ka tie neattiecas uz šo situāciju, jo Vispārējā tiesa lietā T-383/17 bija norādījusi, ka regula ir nelikumīga, lai gan tā to nebija norādījusi lietās T-440/20 un T-441/20. Tas arī apgalvoja, ka lietās Jindal Saw attiecīgais uzņēmums Jindal Saw bija viens no vairākiem ražotājiem eksportētājiem un ka bija vairākas attiecīgās valstis, savukārt Hansol ir vienīgais ražotājs eksportētājs šajā lietā, kas attiecas tikai uz Koreju. Pamatojoties uz to, Hansol apgalvoja, ka tāpēc Komisija nevar pamatoties uz spriedumiem lietās Jindal Saw, lai ar atpakaļejošu spēku iekasētu galīgās saistības par antidempinga maksājumu samaksu par Hansol izgatavotā attiecīgā ražojuma importu.

(16)

Attiecībā uz faktu, ka spriedumus lietās Jindal Saw joprojām varēja pārsūdzēt, ETPA apgalvoja, ka šajos spriedumos ir pārņemta sen iedibinātā judikatūra. ETPA arī apstrīdēja Hansol apgalvotās atšķirības starp spriedumiem lietās Jindal Saw un spriedumu lietā T-383/17, jo spriedumu lietās T-300/16 un T-301/16 rezolutīvajā daļā (iepriekšējie spriedumi lietās pirms lietām T-440/20 un T-441/20, ar kuriem tika atceltas sākotnējās regulas lietās Jindal Saw), tāpat kā lietā T-383/17 Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu pilnībā, ciktāl tā attiecas uz prasītāju. ETPA uzskata, ka tas, ka ar spriedumu apstrīdētā regula tika atcelta tikai attiecībā uz Hansol, nozīmē arī to, ka pretēji Hansol apgalvotajam tā joprojām ietilpst Savienības tiesību sistēmā.

(17)

Šajā sakarā Komisija norādīja – tas, ka spriedums lietā T-440/20 vēl nebija galīgs laikā, kad tika publicēta reģistrācijas regula, nenozīmē, ka reģistrācija šajā lietā nebija iespējama. Vispārējā tiesa minētajā lietā apstiprināja Komisijas praksi reģistrēt importu spriedumu izpildes nolūkā, atbalstot faktu, ka šādās situācijās Komisija patiešām var reģistrēt importu. Vispārējā tiesa norādīja, ka pamatregulas 14. pants, kas pilnvaro Komisiju pieprasīt valsts iestādēm veikt atbilstošus pasākumus, lai reģistrētu importu, ir vispārpiemērojams. It īpaši Vispārējā tiesa norādīja, ka “regulas 14. panta 5. punkts nav pakļauts nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz apstākļiem, kādos Komisija ir pilnvarota pieprasīt valsts muitas dienestiem reģistrēt preces”. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka, “liedzot Komisijai tiesības izmantot reģistrāciju procesa ietvaros galīgā antidempinga maksājuma atkārtotai noteikšanai, var tikt apdraudēta to noteikumu efektivitāte, kuri var izraisīt šādu atkārtotu noteikšanu”. Pa šo laiku spriedums katrā ziņā ir kļuvis galīgs. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(18)

Attiecībā uz Hansol apgalvojumu, ka apstrīdētā regula vairs neesot spēkā, jo Hansol, attiecībā uz kuru tā tikusi atcelta, bija vienīgais ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas minētā regula, Komisija norādīja, ka, neņemot vērā apgalvojuma juridisko nozīmi, apgalvojums ir faktu ziņā kļūdains. Tas, ka izmeklēšanas periodā nebija identificēti citi Korejas Republikas ražotāji, kas eksportēja uz Savienību, nenozīmē, ka Īstenošanas regula (ES) 2017/763 attiecas tikai uz Hansol. Patiešām, apstrīdētajā regulā Komisija noteica maksājumus arī citiem ražotājiem eksportētājiem, izmantojot atlikušo maksājumu (14). Turklāt Vispārējā tiesa apstrīdēto regulu atcēla tikai “ciktāl tā attiecas uz Hansol Paper Co. Ltd.” Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(19)

Hansol arī pauda bažas, ka Komisija, iespējams, pareizi nesaprotot, kā labot svēruma aspektu. Hansol apgalvoja, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu procentuālā daļa, kas atspoguļo lielo ruļļu tālākpārdošanu, ko veic Schades Ltd., no Hansol Paper, Artone un ar to saistīta tirgotāja Hansol Europe kopējā lielo ruļļu pārdošanas apjoma tā saistītam tirgotājam Schades Ltd., būtu jāpiemēro lielo ruļļu apjomam, ko tas pārdod saviem saistītajiem pārveidotājiem (Schades Nordic, Heipa un R+S) tālākpārdošanai. Iegūtais daudzums būtu jāpieskaita lielo ruļļu (tiešajam un netiešajam) pārdošanas daudzumam, ko izmanto dempinga starpības aprēķināšanai, un jāatskaita no lielo ruļļu pārdošanas daudzuma uzņēmumiem Schades Nordic, Heipa un R+S pārveidošanai. Pamatojoties uz to, Hansol iesniedza pārrēķinātu svērumu starp lielo ruļļu tiešo un netiešo pārdošanu neatkarīgiem klientiem un pārdošanu saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai neatkarīgiem klientiem. ETPA uzsvēra, ka izmeklēšanas laikā papildus Schades Ltd. vienīgais pārveidotājs, kas bija saistīts ar Hansol un kas arī pārdeva tālāk lielos ruļļus, bija Schades Nordic un ka tāpēc tikai šā iemesla dēļ šāda pieeja neatbilstu Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem. Tā arī uzsvēra – lai gan Vispārējā tiesa konstatēja konkrētas kļūdas Komisijas izmantotajā pieejā sākotnējā izmeklēšanā, tā nenoteica pieeju pārskatītajam svēruma aprēķinam un precizēja, ka Komisijas ziņā ir izlemt, kādi pasākumi ir derīgi, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.

(20)

Attiecībā uz šo aspektu Komisija norādīja, ka Hansol piedāvātā metode būtiski atšķiras no metodes, ko Komisija izmantoja, veicot dempinga aprēķinu apstrīdētajā regulā. Šajā aprēķinā, ar ko nosaka Hansol starpības, Komisija Hansol Group kopumā noteica, ka lielo ruļļu kopējais tiešās un netiešās pārdošanas daudzums nesaistītiem klientiem ir tāds, kā norādīts dažādu grupas struktūru atbildēs uz anketas jautājumiem to pārdošanas tabulās. Pamatojoties uz to, Komisija noteica šādu pārdošanas apjomu svaru salīdzinājumā ar to lielo ruļļu svaru, kurus paredzēts pārveidot mazajos ruļļos. Hansol priekšlikums piemērot aprēķināto Schades Ltd. veiktās lielo ruļļu tālākpārdošanas daļu salīdzinājumā ar Schades Ltd. kopējiem iegādes apjomiem pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem, ir būtiski atšķirīga un neprecīzāka metode, ņemot vērā lielo ruļļu apjomus, ko pārdeva tālāk tie trīs saistītie pārveidotāji, kuri neatbildēja uz anketas jautājumiem, un par ko Hansol ziņoja procedūras laikā.

(21)

Komisija arī precizēja – lai gan Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija bija kļūdījusies, aprēķinos neiekļaujot lielo ruļļu tālākpārdošanas apjomus, par kuriem procedūrā ziņoja Schades Nordic (15), tā nebija izslēgusi Komisijas metodiku kā tādu. Tādējādi Komisija stingri ievēroja Vispārējās tiesas nolēmumu, saglabājot nemainītu metodiku attiecīgā svara noteikšanai, izņemot faktu, ka tā tagad pievienoja Schades Nordic, Heipa un R+S pārdoto lielo ruļļu apjomu, kā to paredzējusi Vispārējā tiesa. Šis aprēķins tika sīkāk izskaidrots konkrētam uzņēmumam paredzētajā ierobežotajā informācijā.

(22)

Diviem ražojuma veidiem, ko Artone eksportēja uz Savienību, Komisija, aprēķinot dempingu, bija aprēķinājusi salikto normālo vērtību, jo šai personai nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu vietējā tirgū. Sprieduma lietā T-383/17 148. punktā un 152.–158. punktā un sprieduma lietā C-260/20 P 79. un 85. punktā Savienības tiesas konstatēja, ka gan no pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmās daļas formulējuma, gan struktūras izriet – lai noteiktu normālo vērtību, prioritāri jāņem vērā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama parastā tirdzniecības apritē. Ja eksportētājs vietējā tirgū līdzīgo ražojumu nepārdod, normālo vērtību prioritāri nosaka, pamatojoties uz citu pārdevēju vai ražotāju cenām, nevis uz attiecīgā uzņēmuma ražošanas izmaksām.

(23)

Viens no diviem ražojuma veidiem, kas minēti 22. apsvērumā, patiešām tika pārdots vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos un parastā tirdzniecības apritē, un šo pārdošanu veica saistītais uzņēmums Hansol Paper, un tāpēc Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija, aprēķinot Artone normālo vērtību, ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(24)

Tādējādi Komisija pārskatīja normālās vērtības aprēķinu šim ražojuma veidam, aizstājot Artone salikto normālo vērtību ar Hansol Paper normālo vērtību attiecībā uz šo ražojuma veidu.

(25)

Otram Artone eksportētajam ražojuma veidam, kam tika aprēķināta saliktā normālā vērtība, Hansol Paper arī nebija reprezentatīva pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Hansol Paper pārdošanas apjomi vietējā tirgū patiešām bija krietni zemāki par pamatregulas 2. panta 2. punktā noteikto 5 % robežvērtību. Tādējādi un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu minētā ražojuma veida saliktā normālā vērtība tika aprēķināta arī Hansol Paper. Tā kā citiem pārdevējiem vai ražotājiem eksportētājvalstī nebija reprezentatīvu pārdošanas cenu parastā tirdzniecības apritē, Artone saliktās normālās vērtības aprēķins šim ražojuma veidam tika saglabāts.

(26)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no Hansol, Artone, Hansol Europe (saistīta tirgotāja Savienībā) un Schades UK Ltd. (saistīta tirgotāja/pārveidotāja, kas atrodas Savienībā). Trīs pārveidotāji, kas atrodas Savienībā un ir saistīti ar Hansol Group, t. i., Schades Nordic, Heipa un R+S, bija pieprasījuši atbrīvojumu no pienākuma aizpildīt anketu uzņēmumiem, kas saistīti ar ražotāju eksportētāju (anketas I pielikums). Minētās personas pārveidoja attiecīgo ražojumu mazajos ruļļos tālākpārdošanai neatkarīgiem klientiem. Komisija pieņēma atbrīvojuma pieprasījumu, kura pamatā bija apstāklis, ka šīs personas attiecīgo ražojumu nepārdeva vai tā pārdošanas apjoms bija ierobežots.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu Komisijai, aprēķinot dempinga starpību, ir jāņem vērā visi eksporta darījumi uz Savienību. Lai dempinga aprēķinā iekļautu Hansol Group ievērojamo pārdošanas apjomu saistītajiem pārveidotājiem, kuri bija atbrīvoti no pienākuma aizpildīt anketu, Komisija dempinga aprēķina rezultātus paplašināja, piemērojot tādu dempinga starpību svērumu, kuras aprēķinātas, pamatojoties uz pārbaudītajām Hansol Paper, Artone, Hansol Europe un Schades UK Ltd. atbildēm uz anketas jautājumiem. Šajā nolūkā Komisija piešķīra 15–25 % svērumu dempinga starpībai, kas noteikta attiecīgā ražojuma tiešajai pārdošanai un pārdošanai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, un 75–85 % svērumu dempinga starpībai, kura noteikta pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām (16).

(28)

Vispārējā tiesa un Tiesa konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 11. punktu un 9. panta 4. punktu. Tās uzskatīja, ka izmantotajā svērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda, jo konkrēts attiecīgā ražojuma apjoms, kas pārdots tālāk Schades Nordic, netika ņemts vērā. Tādējādi attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas apjoms svēruma aprēķinā bija novērtēts par zemu, un attiecīgi aprēķinos nebija atspoguļots viss dempinga apmērs (17).

(29)

Ņemot vērā Savienības tiesu konstatējumus, kas apkopoti 28. apsvērumā, Komisija pārskatīja svēruma aprēķinu. Tas tika darīts, pievienojot šim aprēķinam izmantotā attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas apjomu un Hansol ar Schades Nordic starpniecību veiktās lielo ruļļu tālākpārdošanas apjomu, par ko Hansol bija ziņojis izmeklēšanas laikā. Hansol attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas svērums salīdzinājumā ar tā kopējo pārdošanu uz Savienību tādējādi palielinājās par 0,7 procentpunktiem, savukārt svērums tā pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām samazinājās par tādiem pašiem procentpunktiem.

(30)

Komisija pārrēķināja dempinga starpību Hansol, aizstājot viena Artone pārdotā ražojuma veida salikto normālo vērtību ar normālo vērtību, kuras pamatā ir Hansol Paper prasītā pārdošanas cena par minēto ražojuma veidu vietējā tirgū, kā paskaidrots 24. apsvērumā, un pārskatot noteikto dempinga starpību svērumu abiem pārdošanas veidiem, kā paskaidrots 29. apsvērumā.

(31)

Tādējādi Hansol Group pārskatītā galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, tika samazināta no 10,3 % līdz 10,2 %.

(32)

Apstrīdētajā regulā, lai aprēķinātu Hansol cenu samazinājuma starpību, tika piemērots arī tāds pats svērums, kāds tika piemērots dempinga starpībām attiecīgā ražojuma tiešai un netiešai pārdošanai, no vienas puses, un pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām, no otras puses.

(33)

Savienības tiesas konstatēja, ka kļūda, kas ietekmēja pārdošanas svēruma aprēķinu, ietekmēja arī cenu samazinājuma aprēķinu un importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem pārbaudi (18).

(34)

Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu Komisija Tiesas spriedumu izpildīja, piemērojot pārskatītās svēruma likmes, kā paskaidrots 29. apsvērumā, arī cenu samazinājuma starpībām attiecīgā ražojuma tiešajai un netiešajai pārdošanai, no vienas puses, un pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām, no otras puses.

(35)

Salīdzinājuma rezultāts, kas izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā, bija 9,3 % vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība.

(36)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, konstatētā cenu samazinājuma starpība bija 9,4 %. Ņemot vērā nebūtisko atšķirību starp šo starpību un pārskatīto cenu samazinājuma starpību, Komisija secināja, ka šīs izmaiņas nepamato kaitējuma vai cēloņsakarības analīzes atkārtotu novērtēšanu. Tāpēc tā apstiprināja šajā sakarā izdarītos konstatējumus, kuri apkopoti 4. un 5. iedaļā regulā, ar ko nosaka pagaidu pasākumus (19), un apstrīdētās regulas 102. apsvērumā.

(37)

Komisija 2022. gada 14. novembrī informēja visas ieinteresētās personas par iepriekš minētajiem konstatējumiem, uz kuru pamata tā paredzēja ierosināt konkrēta Hansol izgatavota Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu un koriģēt atlikušo maksājumu, pamatojoties uz faktiem, kas savākti un iesniegti saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no Hansol, ETPA un Korejas Republikas valdības.

(38)

Korejas Republikas valdība pauda bažas par to, kā Komisija ir izpildījusi Savienības tiesu spriedumus, jo tās ieskatā pārskatītie dempinga aprēķini pilnībā nenovēršot šajos spriedumos konstatētās kļūdas. Tomēr Korejas Republikas valdība sīkāk neprecizēja, kādā ziņā Komisija būtu pieļāvusi kļūdu.

(39)

ETPA pilnībā atbalstīja Komisijas plānoto rīcību.

(40)

Piezīmēs par izpausto informāciju Hansol apgalvoja, ka Komisija nav izlabojusi normālās vērtības aprēķina kļūdu. Hansol arī apgalvoja, ka Komisija nav izlabojusi Vispārējās tiesas konstatēto un Tiesas apstiprināto svēruma kļūdu.

(41)

Hansol apgalvoja, ka piekrīt tam, ka Komisija ir izpildījusi Savienības tiesu spriedumus, salīdzināšanai ar Artone eksporta cenu izmantojot Hansol Paper vietējās pārdošanas cenu ražojuma veidam, ko šī persona bija pārdevusi vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos un parastā tirdzniecības apritē (sk. 23. un 24. apsvērumu). Tomēr Hansol nepiekrita tam, ka Komisija, kā paskaidrots 25. apsvērumā, to nav izdarījusi attiecībā uz citu ražojuma veidu, ko Artone vietējā tirgū nepārdeva.

(42)

Hansol apgalvoja, ka Komisijai tomēr būtu bijis jāizmanto Hansol Paper šā ražojuma veida (turpmāk arī “X ražojuma veids” (faktiskais ražojuma veida numurs ir konfidenciāls)) pārdošanas cenas. Tas apgalvoja, ka Vispārējā tiesa ir lēmusi, ka Komisijai “prioritāri” būtu jāizmanto citu personu pārdošanas cenas, ja tādas ir pieejamas. Šajā ziņā tas apgalvoja, ka visi Hansol X ražojuma veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija rentabli un rezultātā Hansol Paper saliktā normālā vērtība šim ražojuma veidam ir vienāda ar normālo vērtību, kuras pamatā ir pārdošanas cenas. Tā kā saliktā normālā vērtība bija vienāda ar pārdošanas cenu, Hansol apgalvoja, ka Komisijai esot pienākums izmantot Hansol Paper pārdošanas cenu.

(43)

Komisija tam nepiekrita. Pirmkārt, tā precizēja, ka Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punkta pirmo daļu, ja parastajās tirdzniecības operācijās nav identiska izstrādājuma noieta vai tas ir nepietiekams, Komisija atkāpjas no principa, ka normālās vērtības noteikšanai izmanto pārdošanas cenas, un normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz citu pārdevēju vai ražotāju cenām, vai, ja tās nav pieejamas, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Sprieduma lietā T-383/17 150. punktā tā precizēja, ka pārdošanas apjoma nepietiekamība attiecas uz situāciju, kurā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms eksportētājvalstī ir mazāks par 5 % no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma uz Savienību. Tāpēc Vispārējā tiesa apstiprināja, ka šajā scenārijā Komisijai nav jāizmanto vietējās pārdošanas cenas (20). Šajā gadījumā Hansol Paper X ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija mazāks par 1 % no šā ražojuma veida pārdošanas apjoma Savienībā, kas ir krietni zem pamatregulas 2. panta 2. punktā minētās 5 % robežvērtības, un tāpēc Komisija minētajam ražojuma veidam aprēķināja tā salikto normālo vērtību. Komisija arī atgādināja, ka izmeklēšanas laikā Hansol nekad nebija apgalvojis, ka tai nebūtu vajadzējis aprēķināt minētā ražojuma veida salikto normālo vērtību attiecībā uz Hansol Paper. Tā kā nebija neviena cita ražotāja, kas sadarbojās, tā kā Komisija bija aprēķinājusi X ražojuma veida salikto normālo vērtību attiecībā uz Hansol Paper, kā paskaidrots iepriekš, un tā kā tāpēc nebija pieejama alternatīva minētā ražojuma veida pārdošanas cena vietējā tirgū, Komisija attiecībā uz Artone aprēķināja X veida ražojuma salikto normālo vērtību.

(44)

Otrkārt, tas vien, ka konkrētā ražojuma veida saliktā normālā vērtība ir vienāda ar tā pārdošanas cenu, nepadara to par normālo vērtību, kuras pamatā ir pārdošanas cenas. Normālā vērtība, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ir saliktā normālā vērtība. Tāpēc, lai aprēķinātu dempingu, šo salikto normālo vērtību nevar izmantot salīdzinājumam ar citu personu eksporta cenām, jo pamatregulā tas nav paredzēts. Tāpēc Hansol apgalvojums, ka Savienības tiesu spriedumi uzliekot Komisijai pienākumu izmantot Hansol Paper vietējās pārdošanas cenu Artone dempinga aprēķinā attiecībā uz konkrēto ražojuma veidu, tika noraidīts.

(45)

Hansol arī apgalvoja, ka Komisija neesot pareizi sapratusi metodi, kas tai būtu bijis jāizmanto, lai izlabotu svēruma kļūdu. Hansol atsaucās uz sprieduma lietā T-383/17 86. punktu un sprieduma lietā C-260/20 P 64. punktu, apgalvodams, ka Komisijai esot bijis jāatspoguļo Schades UK Ltd. pārdošanas apjoma īpatsvars, nepārveidojot Hansol pārdošanas apjomu citiem tā saistītajiem tirgotājiem, nevis vienkārši jāpieskaita Schades Nordic pārdošanas apjoms, nepārveidojot Hansol tiešo un netiešo pārdošanu neatkarīgiem klientiem. Hansol arī norādīja, ka tad, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Komisija veiktu svēruma kļūdas labojumus tā, kā paskaidrots 29. apsvērumā, Vispārējā tiesa, ņemot vērā ierobežoto ietekmi, nebūtu nonākusi pie secinājuma, ka svēruma kļūda būtu varējusi ietekmēt cenu samazinājuma aprēķinu un importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem pārbaudi.

(46)

Vispirms Hansol apgalvojums liecina, ka Komisija ir izmantojusi atlasi, t. i., ka tā ir piemērojusi pamatregulas 17. panta 1. punktu, kad tā bija nolēmusi izmantot Schades UK Ltd. datus, lai aprēķinātu dempinga starpību attiecīgā ražojuma pārdošanai saistītiem pārveidotājiem. Komisija norādīja, ka sprieduma lietā T-383/17 63.–69. punktā Vispārējā tiesa šādu pašu apgalvojumu ir noraidījusi. Patiešām, Komisija nolēma aprēķināt dempinga starpību Hansol pārdošanai pārējiem trim saistītiem pārveidotājiem, pamatojoties uz Schades UK Ltd. eksporta cenu datiem, jo tika uzskatīts, ka tā ir vispiemērotākā metode, lai sniegtu visprecīzākos rādītājus attiecībā uz lielāko daļu Hansol Group pārdošanas apjoma saistītiem pārveidotājiem Savienībā mazo ruļļu vēlākai tālākpārdošanai nesaistītiem klientiem (21). Hansol Group dempinga aprēķina mērķiem Komisija uzskatīja, ka Schades UK Ltd. ir vienīgais ar Hansol Group saistīts pārveidotājs, kas attiecīgo ražojumu pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem. Ņemot vērā lietas materiālos pieejamos pierādījumus attiecībā uz Schades Nordic, Savienības tiesas uzskatīja, ka šis secinājums ir nepareizs.

(47)

Komisija norādīja, ka Hansol sākotnējā izmeklēšanā bija ziņojis Komisijai, ka Schades Nordic neatkarīgiem klientiem ir pārdevis tālāk [170–190] t, neveicis pārveidošanu. Tas arī ziņoja, ka divi pārējie saistītie pārveidotāji, kuriem tika piemērots atbrīvojums, proti, Heipa un R+S, nebija veikuši tālākpārdošanu bez pārveidošanas (22). Hansol nebija sniedzis pierādījumus par lielo ruļļu pārdošanu, ko būtu veicis Heipa vai R+S. Tādēļ Hansol apgalvojums bija tiešā pretrunā informācijai, ko tas bija sniedzis izmeklēšanas laikā.

(48)

Spriedumā lietā C-260/20 P Tiesa skaidri norādījusi, ka Komisija nevar izslēgt informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas tikai tādēļ, ka tā ir sniegta ārpus atbildes uz antidempinga anketu (23). Pēc izmeklēšanas atsākšanas Komisija izpildīja šo konstatējumu, jo tā bija ņēmusi vērā Hansol sniegto informāciju izmeklēšanā par Schades Nordic, Heipa un R+S veikto lielo ruļļu tālākpārdošanu. Tā kā Hansol bija ziņojis, ka Heipa un R+S nav pārdevuši tālāk attiecīgo ražojumu, korekcija attiecībā uz šīm personām noteiktajiem apjomiem nebija nepieciešama.

(49)

Turklāt Hansol savu apgalvojumu, ka Komisijai Schades UK Ltd. pārdošanas apjoma īpatsvars, kam nav veikta pārveidošana, esot jāpiemēro trim citiem Hansol saistītiem tirgotājiem, jo īpaši pamatoja ar sprieduma lietā T-383/17 86. punkta tekstu, kurā teikts: “(..) jāatzīmē, ka Komisija nolēma izmantot Schades (UK Ltd.) datus, lai aprēķinātu dempinga starpību attiecībā uz pārdošanu, ko prasītājs veicis trim citiem saistītiem pārveidotājiem.(..)”. Šajā sakarā tas arī atsaucās uz Tiesas nostāju spriedumā lietā C-260/20 P 64. punktā: “Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 85. un 86. punkta, Komisija nolēma izmantot Schades (UK Ltd.) datus, lai aprēķinātu dempinga starpību attiecībā uz Hansol pārdevumiem trim saistītajiem pārveidotājiem. (..) Ņemot vērā, ka Komisija zināja, ka Schades (Nordic) ir pārdevusi noteiktu attiecīgā ražojuma daudzumu neatkarīgiem klientiem bez pārveidošanas, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijai bija jāatspoguļo šī situācija attiecīgo ražojumu pārdošanas pārējiem saistītajiem pārveidotājiem līmenī. (..)”.

(50)

Komisija uzskata, ka Hansol nepareizi interpretējis Savienības tiesu nostājas. Patiešām, Schades UK Ltd. dati tika izmantoti, lai aprēķinātu dempinga starpību Hansol veiktajai pārdošanai pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem, jo dempinga starpība, kas noteikta Schades UK Ltd. to lielo ruļļu pārdošanai, kuri pārveidoti mazajos ruļļos, tika piemērota attiecīgajiem Korejas izcelsmes pārveidošanas apjomiem, kuri pārdoti šiem pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem. Tomēr 64. punktā Tiesa norādīja, ka Schades UK Ltd. datu reprezentatīvais raksturs “nekādi neizslēdz, ka ar šiem datiem pamatotajā aprēķinā ir pieļautas kļūdas, jo nav ņemti vērā visi šajā sakarā atbilstošie dati”. Citiem vārdiem sakot, Tiesa konstatēja, ka tādu Schades UK Ltd. datu izmantošana, kuri ir reprezentatīvi Hansol veiktajai pārdošanai citiem saistītiem pārveidotājiem, nenozīmēja, ka Komisija varēja neņemt vērā lietas materiālos esošos pierādījumus par lielo ruļļu pārdošanu neatkarīgiem klientiem, par kuru ziņoja Schades Nordic. Tiesa nav prasījusi, lai Komisija atspoguļotu vai attiecinātu tādu pašu Schades Ltd. pārdošanas apjoma īpatsvaru, kam nav veikta pārveidošana, Hansol pārdošanas apjomā citiem tā saistītajiem tirgotājiem. Tas būtu pretrunā faktiskajiem pierādījumiem lietas materiālos, kurus Hansol nav apstrīdējis. Atsākusi izmeklēšanu, atšķirībā no iepriekš izmantotās metodes Komisija pilnībā ņēma vērā to lielo ruļļu apjomu, kas pārdoti Hansol saistītajiem pārveidotājiem Savienībā, kuri lielos ruļļus pārdeva tālāk bez pārveidošanas.

(51)

Tieši attiecībā uz Schades Nordic veikto attiecīgā ražojuma [170–190] t tālākpārdošanu Vispārējā tiesa un Tiesa bija konstatējušas kļūdu, jo Komisija nebija ņēmusi vērā šo tālākpārdošanu, par ko Hansol bija ziņojis procedūrā, izmantojot citus līdzekļus, nevis atbildes uz anketas jautājumiem. Kā paskaidrots 29. apsvērumā, tā tika labota, pievienojot attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas apjomu un Hansol lielo ruļļu tālākpārdošanas apjomu ar Schades Nordic starpniecību, par ko Hansol bija ziņojis izmeklēšanas laikā. Papildu korekcijas nebija jāveic, jo Hansol bija ziņojis, ka pārveidotāji Heipa un R+S nav veikuši attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu neatkarīgiem klientiem.

(52)

Visbeidzot, Komisija noraidīja apgalvojumu, saskaņā ar kuru tas, ka Komisijas veiktajai korekcijai ir neliela ietekme tikai uz cenu samazinājuma starpību un nav ietekmes uz kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, pierādot, ka Komisija ir pārpratusi Savienības tiesu spriedumus. Vispārējās tiesas spriedumā ir teikts, ka “nevar izslēgt” to, ka Komisijas kļūdai varētu būt bijusi ietekme, nevis tas, ka tā ir ietekmējusi kaitējuma un cēloņsakarības analīzi (24). Tāpat Tiesa 62. punktā ir norādījusi: “Ar to, ka, ņemot vērā minētos datus, bija vismaz iespējams, ka Komisija pārdevumiem saistītajiem pārveidotājiem bija piešķīrusi pārāk lielu proporciju saistībā ar pārveidošanu nelielos ruļļos, tādējādi palielinot faktisko dempingu, ko īstenoja Hansol, pietiek, lai apšaubītu Komisijas novērtējuma par Hansol īstenoto dempingu ticamību un objektivitāti.” Līdz ar to tas, ka svēruma korekcijai bija neliela ietekme uz pārskatīto cenu samazinājumu, pierāda tikai to, ka Vispārējās tiesas konstatētā kļūda nebija būtiska. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(53)

Vispārējās tiesas konstatētā un Tiesas apstiprinātā kļūda attiecībā uz pārdošanas svērumu ietekmēja arī kaitējuma starpības aprēķinu. Komisija Savienības tiesu spriedumus izpildīja, piemērojot pārskatītās svēruma likmes, kā paskaidrots 29. apsvērumā, arī kaitējuma starpībām attiecīgā ražojuma tiešajai un netiešajai pārdošanai, no vienas puses, un pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām, no otras puses.

(54)

Salīdzinājuma rezultātā ieguva Hansol kaitējuma starpību 36,9 % apmērā, savukārt izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, noteiktā kaitējuma starpība bija 37 % (25). Ņemot vērā to, ka atkārtoti noteiktā dempinga starpība ir zemāka par kaitējuma starpību, saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem antidempinga maksājuma likme būtu jānosaka dempinga likmes līmenī. Attiecīgi atkārtoti noteiktā antidempinga maksājuma likme Hansol ir 10,2 %.

(55)

Komisija atgādināja, ka antidempinga maksājums tika noteikts kā fiksēta summa euro par neto tonnu. Pārskatītā galīgā maksājuma likme 10,2 % apmērā ir fiksēta maksājuma likme 103,16 EUR par neto tonnu.

(56)

Komisija arī atgādināja, ka šajā lietā sadarbības līmenis bija augsts, jo Hansol imports veidoja kopējo eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tāpēc atlikušais antidempinga maksājums tika noteikts tā uzņēmuma līmeni, kurš sadarbojās. Līdz ar to atlikušā galīgā maksājuma likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem, tika pārskatīta, nosakot fiksētu maksājuma likmi 103,16 EUR par neto tonnu.

(57)

Pārskatītais antidempinga maksājuma līmenis ir piemērojams bez jebkāda ierobežojuma laikā no apstrīdētās regulas spēkā stāšanās dienas (proti, no 2017. gada 4. maija). Muitas dienestiem tiek uzdots iekasēt attiecīgo summu par importu, kas saistīts ar Hansol ražojumiem, un atmaksāt līdz šim iekasētās pārmaksātās summas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem muitas jomā.

(58)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (26) 109. pantu, ja uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pamata summa ir jāatmaksā, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja par lietderīgu tāda konkrēta vieglā termopapīra importam, kas sver 65 g/m2 vai mazāk; ruļļos, kuru platums ir 20 cm vai vairāk, ar ruļļa svaru (ieskaitot papīru) 50 kg vai vairāk un ruļļa diametru (ieskaitot papīru) 40 cm vai vairāk (“lielie ruļļi”); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virspārklājumu vai bez tā, kas patlaban tiek klasificēts ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 90 00, ex 4816 90 00 un ex 4823 90 85 (Taric kodi: 4809900010, 4811900010, 4816900010, 4823908520), ar izcelsmi Korejas Republikā atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu ar fiksētu maksājuma likmi 103,16 EUR par tonnu.

(60)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,