(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2017. gada janvārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/141 (2), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/659 (3), noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai (“SSTPF” vai “piederumi”) importam. Spēkā esošie antidempinga maksājumi ir 30,7 %–64,9 % robežās ĶTR izcelsmes importam un 5,1 %–12,1 % robežās Taivānas izcelsmes importam. Izmeklēšana, kuras rezultāts ir šie maksājumi, tika sākta 2015. gada oktobrī (“sākotnējā izmeklēšana”) (4).

(2)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu 2022. gada janvārī sāka spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5). Pārskatīšana vēl turpinās.

(3)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt konkrētu Ķīnas izcelsmes SSTPF importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas notiek, nosūtot importu no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Malaizijas izcelsme, un attiecināt uz šādu importu reģistrāciju (“pieprasījums”).

(4)

Pieprasījumu 2022. gada 25. aprīlī iesniedza Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(5)

Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka pēc tam, kad tika noteikti pasākumi Ķīnas izcelsmes SSTPF, mainījās tirdzniecības modelis, kas saistīts ar eksportu no Ķīnas un Malaizijas uz Savienību.

(6)

Turklāt pieprasījumā bija sniegti pierādījumi tam, ka ir maz ticams, ka minētās pārmaiņas izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma noteikšanas ir cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums. Patiesi, no pieprasījuma iesniedzēja apgalvotā izriet, ka izmeklējamo ražojumu Malaizijā ražo tikai divi ražotāji, kuru kopējais eksports uz Savienību kopš pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam konsekventi ir bijis ievērojami mazāks nekā izmeklējamā ražojuma apjoms, kas eksportēts no Malaizijas uz Savienību. No pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem izriet, ka pārmaiņas šķiet saistītas ar faktu, ka attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu nosūta uz Savienību caur Malaiziju, veicot pārkraušanu. Pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi liek apšaubīt to, ka Ķīnai piederošiem uzņēmumiem Malaizijā vispār ir ražošanas iekārtas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus arī tam, ka Ķīnas ražotāji atklāti ierosināja attiecīgā ražojuma izcelsmi mainīt no Ķīnas izcelsmes uz Malaizijas izcelsmi.

(7)

Turklāt pieprasījumā bija ietverti pietiekami pierādījumi tam, ka prakse, process vai darbs mazināja spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā. Šķiet, ka Savienības tirgū ir ienākuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt bija pietiekami pierādījumi tam, ka šāds SSTPF imports notika par cenām, kas rada kaitējumu.

(8)

Visbeidzot, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka no Malaizijas nosūtītie SSTPF tika eksportēti par tādām cenām, kas attiecībā pret agrāk noteikto SSTPF normālo vērtību, bija dempinga cenas.

(9)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamā apiešana, ir ĶTR izcelsmes cauruļu piederumi sadurmetināšanai, pabeigti vai nepabeigti, ne atlokveida, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras atbilst AISI tipiem – 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H – un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku, ar iekšējās virsmas raupjuma vidējo vērtību ne mazāku par 0,8 μm, kas Īstenošanas regulas (ES) 2017/141 spēkā stāšanās dienā klasificēti ar KN kodiem ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90 (TARIC kodi 7307231015, 7307231025, 7307239015, 7307239025) (“attiecīgais ražojums”). Tas ir ražojums, kuram piemēro spēkā esošos pasākumus.

(10)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, taču nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Malaizijas izcelsme, un uz to patlaban attiecās tie paši KN kodi, kuri uz attiecīgo ražojumu (TARIC kodi 7307231035, 7307231040, 7307239035, 7307239040) (“izmeklējamais ražojums”).

(11)

Izmeklēšana parādīja, ka SSTPF, kas tiek eksportēti no Ķīnas uz Savienību, un no Malaizijas nosūtītiem SSTPF neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Malaizijas izcelsme, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietojumi, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(12)

Viens no Pantech grupas uzņēmumiem, Pantech Steel Industries Sdn.Bhd (“PSI”), sazinājās ar Komisiju, lai pārliecinātos, ka ražojuma sākotnējā definīcija neietver vienu no tā ražojuma veidiem – augstfrekvences garos leņķa gabalus. Izanalizējusi sniegto ražojuma aprakstu un apspriedusies ar pieprasījuma iesniedzēju, Komisija apstiprināja, ka augstfrekvences garie leņķa gabali ražojuma sākotnējā definīcijā nav ietverti.

(13)

Savienības importētājs Paul Meijering Metalen B.V. (PMM B.V.) nepiekrita izmeklēšanā aplūkotajam ražojuma klāstam (tvērumam). Šajā sakarā, kā arī par procedūras sākšanu tas iesniedza piezīmes un pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Uzklausīšana notika 2022. gada 7. jūlijā. Uzklausīšanā Komisija paskaidroja, ka izmeklēšanas nolūks ir noteikt, vai caur Malaiziju notiek apiešana. Nebija juridiska pamata šīs izmeklēšanas kontekstā pārskatīt pasākumu tvērumu. Ražojuma tvērums tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, kas parādīja, ka visi ražojuma definīcijā ietvertie piederumi ir līdzīgi ražojumi.

(14)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu, sāktu izmeklēšanu, Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/894 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) 2022. gada 8. jūnijā sāka izmeklēšanu un attiecināja reģistrāciju uz tādu SSTPF importu, kuri nosūtīti no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme.

(15)

Izmeklēšanas sākšanas regulā noteikts, ka tad, ja izmeklēšanas gaitā bez tās 7. apsvērumā minētās prakses tiek konstatēta vēl cita apiešanas prakse, uz kuru attiecas pamatregulas 13. pants, šo izmeklēšanu var attiecināt arī uz minēto praksi.

(16)

PMM B.V. aizrādīja, ka pieprasījumā 2017. gada eksports no Malaizijas uz Savienību nesakrīt ar attiecīgo importu no Malaizijas Savienībā. Tas nepiekrita arī pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumam, ka atšķirība starp eksportu no Ķīnas uz Malaiziju un eksportu no Malaizijas uz Savienību skaidrojama vienīgi ar pārkraušanu. Visbeidzot, tas vērsa uzmanību uz trūkstošām atsaucēm pieprasījumā.

(17)

Uzklausīšanā, kas minēta 13. apsvērumā, Komisija paskaidroja, ka tā pārbaudīja pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un secināja, ka ir izpildītas prasības izmeklēšanas sākšanai, t. i., ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu izmeklēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu pieprasījumā tiek ietverta informācijai, kas pieteikuma iesniedzējam ir pamatoti pieejama. Izmeklēšanas sākšanai izvirzītais pierādījumu juridiskais standarts (“pietiekami pierādījumi”) atšķiras no tā standarta, kurš jānodrošina, lai galīgi konstatētu apiešanu.

(18)

Ne statistikas atšķirības par 2017. gadu, ne uz Malaizijas un Ķīnas statistikas atšķirībām balstītie apgalvojumi par pārkraušanu nemainīja faktu, ka pieprasījumā ir parādītas acīmredzamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Malaiziju un Savienību. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus arī par pārkraušanas praksi.

(19)

Tomēr Komisija paskaidroja, ka izmeklēšanas nolūks ir atklāt, vai tirdzniecības modeļa, arī Ķīnas un Malaizijas savstarpējās tirdzniecības modeļa, pārmaiņas izraisījusi tāda prakse, kas ir apiešana saskaņā ar pamatregulas 13. pantu un kas nav tikai pārkraušana.

(20)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi par pamatregulas 13. panta 1. punktā izklāstītajiem faktoriem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

(21)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Par IP tika vākti dati, lai cita starpā izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī, kas notikušas pēc pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam, un par tādas prakses, procesa vai darba pastāvēšanu, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Lai pārbaudītu, vai imports nemazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai pastāv dempings, tika savākti sīkāki dati par laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskata periods” jeb “PP”).

(22)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Ķīnas un Malaizijas iestādes, zināmos šo valstu ražotājus eksportētājus, Savienības ražošanas nozari un zināmos importētājus Savienībā.

(23)

Turklāt Komisija lūdza Malaizijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā sniegt to ražotāju eksportētāju un/vai apvienību, kas tos pārstāv, nosaukumus un adreses, kuri varētu būt ieinteresēti sadarboties izmeklēšanā, papildus tiem Malaizijas ražotājiem eksportētājiem, kurus pieprasījuma iesniedzējs bija norādījis pieprasījumā. Malaizijas pārstāvniecība iesniedza Komisijai sarakstu. Procedūras sākšanas posmā Komisija sazinājās ar visiem uzņēmumiem.

(24)

Ražotājiem/ eksportētājiem Malaizijā aizpildāmās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas, ražotājiem/ eksportētājiem Ķīnā aizpildāmās anketas un importētājiem Savienībā aizpildāmās anketas tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(25)

Četri Malaizijas ražotāji eksportētāji iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas. Tie bija:

(26)

Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza četri Malaizijas uzņēmumi, kas saistīti ar Pantech vai SPI.

(27)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza arī seši Savienības importētāji. Viens no šiem uzņēmumiem neimportēja SSTPF no Malaizijas, tāpēc tā atbilde netika izskatīta. Komisija izmantoja importētāju atbildes uz anketas jautājumiem, lai salīdzinātu tirdzniecības plūsmas un nosaukumus piegādātājiem no Malaizijas.

(28)

Pārbaudot pieprasījuma iesniedzēja un Malaizijas uzņēmumu, kas sadarbojās, sniegto informāciju un statistiku, Komisija uz vietas apspriedās ar Malaizijas iestādēm, proti, ar Tirdzniecības un rūpniecības ministriju, Karalisko muitu, Finanšu ministriju un Klang un Penang brīvās tirdzniecības zonu pārstāvjiem.

(29)

Bez tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos.

(30)

Komisija veica attālinātas šādu uzņēmumu kontrolpārbaudes:

(31)

Ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visas personas tika informētas, ka tad, ja netiek iesniegta visa attiecīgā informācija vai ja tiek sniegta nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša informācija, var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un izdarīti konstatējumi, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(32)

Ar Savienības importētāju PMM B.V.2022. gada 7. jūlijā notika uzklausīšana, kura sīkāk skaidrota 13. un 16.–19. apsvērumā. Pēc tam kad tika izpausta informācija, attiecīgi 2022. gada 8. un 12. decembrī tika uzklausīti MAC un PMM B.V.

(33)

Lai novērtētu iespējamu apiešanu, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu būtu jāanalizē šādi elementi:

(34)

Pieprasījumā ir apgalvojums par attiecīgā ražojuma pārkraušanu, kad tas tiek sūtīts no Malaizijas uz Savienību (sk. 6. apsvērumu).

(35)

Attiecībā uz pārkraušanu izmeklēšana neatrada pierādījumus tam, ka šādā praksē būtu bijis iesaistīts kāds no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas PP laikā veica visu eksportu uz Savienību (sk. 39. apsvērumu). Komisija datus, kurus paziņoja četri uzņēmumi, kas sadarbojās, salīdzināja ar statistiku, kura rādīja, ka tie veica lielāko daļu SSTPF eksporta uz Savienību gandrīz visā izmeklēšanas periodā un pilnīgi visu eksportu pārskata periodā. Izmeklēšana konstatēja, ka neviens no četriem uzņēmumiem nebija iesaistīts pārkraušanā. Tie bija pirkuši SSTPF no ĶTR minimālā apjomā un tos pārdeva Malaizijas iekšzemes tirgū. Tāpēc šī izmeklēšana nevarēja apstiprināt šo apgalvojumu.

(36)

Tomēr, kā minēts 5. apsvērumā, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, ka pēc pasākumu noteikšanas ĶTR izcelsmes SSTPF bija mainījies tirdzniecības modelis, kurš ietvēra eksportu no ĶTR un Malaizijas uz Savienību. Proti, pieprasījumā sniegti ar oficiālo statistiku pamatoti pierādījumi tam, ka pieauga SSTPF imports no Malaizijas Savienībā un paralēli pieauga SSTPF imports no Ķīnas Malaizijā (7), kas, kā prasīts pamatregulas 13. pantā, nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī. Turklāt, kā norādīts 6. apsvērumā, pieprasījumā bija sniegti pierādījumi, ka, balstoties uz to, kas zināms par faktisko ražošanu Malaizijā, ir maz ticams, ka pārmaiņas izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma noteikšanas ir cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums. No pieprasījumā sniegtās informācijas izrietēja, ka pārmaiņu cēlonis ir pārkraušana, un šis apgalvojums tika pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem, proti, Malaizijas uzņēmumu piedāvājumiem, kuri atklāti ierosināja mainīt Ķīnas SSTPF izcelsmi, lai tādējādi izvairītos no antidempinga maksājumiem (8). Lai gan 35. apsvērumā norādīts, ka izmeklēšana neatrada pierādījumus tam, ka Malaizijas uzņēmumi patiešām atsaucās uz apgalvoto piedāvājumu veikt Ķīnas SSTPF tālākpārdošanu, tā apstiprināja, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī. Ņemot vērā pierādījumus, īpaši zināmo faktisko ražošanas jaudu Malaizijā, bija maz ticams, ka šādas pārmaiņas būtu tādas prakses, procesa vai darba izraisītas, kam ir cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums. Tāpēc Komisija turpināja izmeklēšanu.

(37)

Izmeklēšana attiecās uz visiem prakses veidiem, uz kuriem attiecas pamatregulas 13. pants (sk. 15. apsvērumu), tāpēc Komisija, pamatojoties uz Ķīnas izejvielu vai pusfabrikātu lietojumu, analizēja arī attiecīgo uzņēmumu montāžas operācijas.

(38)

Attiecībā uz montāžas operācijām Komisija konkrēti analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punkta kritēriji, īpaši:

(39)

Kā norādīts 25. apsvērumā, četri Malaizijas ražotāji eksportētāji pieprasīja tos atbrīvot no pasākumiem, ja pasākumi tiks paplašināti, tos attiecinot uz Malaiziju. Tie sadarbojās visas procedūras laikā, iesniedzot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas, sniedzot atbildes uz vēstulēm par nepilnībām un piekrītot pārbaudēm uz vietas. Malaizijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts, jo to iesniegtajās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapās paziņotie SSTPF eksporta apjomi uz Savienību apkopotā veidā bija vienādi ar visiem EUROSTAT importa statistikā reģistrētajiem importa apjomiem no Malaizijas pārskata periodā.

(40)

Dinamika SSTPF importam no Ķīnas un Malaizijas Savienībā izmeklēšanas periodā parādīta 1. tabulā.

1. tabula

SSTPF imports Savienībā izmeklēšanas periodā (t)

(41)

Kopējais SSTPF importa apjoms no Malaizijas Savienībā izmeklēšanas periodā palielinājās vairāk nekā piecas reizes – no 297 tonnām 2014. gadā līdz 1 626 tonnām PP laikā.

(42)

Taču imports no Ķīnas Savienībā samazinājās par 76 % – no 3 018 tonnām 2014. gadā līdz 719 tonnām PP laikā.

(43)

Tā kā Komisija neatrada pierādījumus tam, ka četri ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veiktu pārkraušanu, netika analizēti no Ķīnas Malaizijā importētie izmeklējamā ražojuma apjomi.

(44)

Galvenie SSTPF ražošanas izejresursi ir metinātas caurules, kā arī bezšuvju caurules. Šie izejresursi tad tiek tālāk apstrādāti, lai ražotu attiecīgus metinātus un bezšuvju piederumus. Turklāt no plāksnēm ražo bezšuvju piederumus uzgaļu veidā. Piedevām viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, metinātu liela diametra piederumu ražošanai izmantoja arī deflektorus. Visbeidzot, viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, IP laikā tālākai apstrādei importēja arī pusfabrikātus (cauruļu savienotājus).

(45)

Dinamika, kas pamatota ar pārbaudītajiem datiem par uzņēmumiem, kuri sadarbojās, SSTPF ražošanā izmantoto daļu importam no Ķīnas Malaizijā redzama 2. tabulā. Komisija salīdzināja šos skaitļus ar Malaizijas importa statistiku, kas iegūta no Malaizijas iestādēm, un datubāzē Global Trade Atlas (GTA) (9) pieejamo statistiku. Tomēr tirdzniecības modeļa analīzē tika konstatēts, ka uzņēmumu paziņotie skaitļi ir ticamāki par importa statistiku. Malaizijā var importēt attiecīgās izejvielas, klasificētas ar vairākiem desmitciparu muitas kodiem, un tās var izmantot arī lejupējās nozarēs, kas nav SSTPF ražošana. Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, Komisija to ražotāju eksportētāju līmenī, kuri sadarbojās, varēja noskaidrot daļu galīgo lietojumu, kā arī to, vai tās tika lietotas, lai izgatavotu SSTPF, kuri pēc tam tika eksportēti uz Savienību. Līdz ar to Komisija nolēma paļauties uz pārbaudīto informāciju, ko sniedza uzņēmumi, kuri sadarbojās.

2. tabula

Izejvielu imports no Ķīnas Malaizijā izmeklēšanas periodā (tonnās)  (10)

(46)

Skaitļi, kas norādīti 2. tabulā, atspoguļo apkopotus visus tos izejvielu/ pusfabrikātu importa apjomus, kurus Malaizijas ražotāji, kas sadarbojās, importēja no Ķīnas un kuri pārskata periodā aptvēra 100 % Malaizijas SSTPF eksporta uz Savienību.

(47)

No 2. tabulas skaitļiem izriet, ka no Ķīnas Malaizijā importēto izejvielu/ pusfabrikātu apjoms izmeklēšanas periodā ievērojami pieauga (gandrīz desmit reižu). Tāds pieaugums bija redzams īpaši periodā no 2018. gada līdz PP.

(48)

Ievērojamais no Ķīnas Malaizijā importēto izejvielu pieaugums liecināja par augošu pieprasījumu pēc tāda veida izejresursiem Malaizijā, un vismaz daļēji to var skaidrot ar SSTPF ražošanas pieaugumu un eksporta pieaugumu no Malaizijas uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(49)

Tas, ka vienā un tajā pašā periodā pieauga SSTPF eksports no Malaizijas uz Savienību un daļu eksports no Ķīnas uz Malaiziju, antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē veido pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Ķīnu, Malaiziju un Savienību.

(50)

Pēc informācijas izpaušanas PMM B.V. norādīja, ka antidempinga pasākumi pret Ķīnas izcelsmes SSTPF tika noteikti 2017. gada janvārī, savukārt Eiropas Savienībā imports no Malaizijas pieauga jau 2014.–2017. gadā.

(51)

Uzņēmums bija novērojis arī to, ka no Ķīnas Malaizijā veiktā izejresursu importa pieaugums IP laikā bija krietni lielāks nekā no Malaizijas uz Savienību veiktā piederumu eksporta pieaugums. PMM B.V. uzskata, ka Malaizijas ražotāji vienkārši bija kāpinājuši SSTPF ražošanu, kas nenozīmē, ka tie orientējās uz Savienības tirgu.

(52)

Tomēr būtu jānorāda, ka izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tika sākta 2015. gada oktobrī. Tā kā antidempinga procedūras sākšana vien var ietekmēt ekonomikas dalībnieku uzvedību un lai gūtu pilnīgu priekšstatu un pienācīgi salīdzinātu tirdzniecības plūsmas pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas un pēc maksājuma noteikšanas, Komisija nolēma, ka pašreizējās pasākumu apiešanas izmeklēšanas periods sākas 2014. gada 1. janvārī. Importa no Malaizijas pieaugums tik tiešām bija vērojams jau 2014.–2017. gadā. Tomēr laikā no 2017. gada līdz PP, t. i., pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika noteikts maksājums, minētā importa apjoma kāpums kļuva straujāks.

(53)

Tieši tādu pašu modeli varēja novērot attiecībā uz izejvielu importu no Ķīnas Malaizijā. Tas, ka Ķīnas nerūsējošā tērauda cauruļu importa pieaugums Malaizijā pilnībā nesakrīt ar Malaizijas SSTPF eksporta pieaugumu uz Savienību, nemaina konstatējumu, ka Malaizijas SSTPF eksports uz Savienību izmeklēšanas periodā palielinājās vairāk nekā piecas reizes, kas, vienlaikus gandrīz desmitkārtīgi pieaugot izejresursu importam no ĶTR Malaizijā, liecina par pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt pilnīgas sakritības nebija tāpēc, ka no Ķīnas importētās caurules tiek izmantotas ne tikai piederumu ražošanai.

(54)

Pēc informācijas izpaušanas MAC apgalvoja arī, ka Komisija nav analizējusi vai kvalificējusi pārmaiņas tirdzniecības modelī. Tas uzskata, ka fakts, ka izejvielu imports no ĶTR Malaizijā pieauga gandrīz desmit reižu, savukārt SSTPF imports no Malaizijas Savienībā – tikai vairāk nekā piecas reizes, nozīmē, ka tikai aptuveni puse no Ķīnas Malaizijā importēto izejvielu tika noteikti izmantotas uz Savienību eksportētajos nerūsējošā tērauda cauruļu piederumos sadurmetināšanai. Bez tam MAC apgalvoja, ka abi par faktiskajiem Malaizijas ražotājiem jau atzītie eksportētāji, kas sadarbojās, no Ķīnas importēja tikai ļoti nelielu savu izejvielu procentu, bet pēc tam, kad SSTPF tika noteikts maksājums, eksportēja uz Savienību vēl lielākos apjomos, un ka pārbaudītie MAC pārdošanas dati apstiprināja, ka gandrīz 50 % (masas) no MAC pārdotajiem SSTPF tika pārdoti nevis Savienības, bet citu valstu tirgos, tāpēc Komisijas konstatētās “pārmaiņas tirdzniecības modelī” esot nozīmīgas galvenokārt TP gadījumā un konstatējums neesot pietiekami pamatots vai balstīts uz konsekventiem pierādījumiem.

(55)

Apgalvojums tika noraidīts. Pirmkārt, izmeklēšanā, pamatojoties uz oficiālu statistiku un pārbaudītiem datiem no uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka valsts līmenī, SSTPF importam no ĶTR Savienībā ievērojami samazinoties, izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās gan izejresursu imports no ĶTR Malaizijā, gan SSTPF imports no Malaizijas Savienībā. Tāds pierādījums neapšaubāmi pierāda, ka Malaizijā augošais pieprasījums pēc tāda veida izejresursiem var, vismaz daļēji, būt skaidrojams ar SSTPF ražošanas un eksporta pieaugumu no Malaizijas uz Savienību izmeklēšanas periodā (sk. 48. apsvērumu). Otrkārt, pat ņemot vērā MAC argumentu, ka tikai aptuveni puse no izejvielām, kas importētas Malaizijā no Ķīnas, tika izmantotas uz Savienību eksportētajos nerūsējošā tērauda cauruļu piederumos sadurmetināšanai, tā vai tā būtu vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Treškārt, Komisija analizēja pārmaiņas tirdzniecības modelī ne tikai valsts līmenī, bet arī tikai MAC un TP līmenī, pamatojoties uz pārbaudītiem pašu datiem, un arī tādā līmenī pastāv ievērojams paralēls pieaugums (sk. 3. tabulu). Lielākā daļa no abiem pieaugumiem attiecas pirmām kārtām uz MAC, jo TP sāka darbību tikai 2020. gada otrajā pusē (sk. 89. apsvērumu). Turklāt izmeklēšanas periodā MAC uz Savienību pārsvarā eksportēja daļas, kas importētas no ĶTR, jo uzņēmums gandrīz 100 % savu izejvielu importēja no Ķīnas (sk. 58. apsvērumu). Tāpēc valsts līmenī izmeklēšana skaidri parādīja pārmaiņas tirdzniecības modelī. Turklāt, pamatojoties uz pārbaudītiem uzņēmuma datiem, izmeklēšana konstatēja uzņēmuma līmenī, ka MAC ir viens no galvenajiem minēto pārmaiņu veicinātājiem. MAC nesniedza nekādu citu analīzi, pamatojumu vai kvalifikāciju un neprecizēja, kurus citus pierādījumus Komisijai būtu vajadzējis izmantot.

(56)

Komisija vispirms analizēja, vai uzņēmumu, kas sadarbojās, darbība tika sākta vai ievērojami izvērsta pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas sākšanas un vai attiecīgās daļas nāk no valsts, uz kuru attiecas pasākumi.

(57)

Uzņēmumi, kas sadarbojās, IP laikā importēja izejvielas un daļas no Ķīnas un tādējādi, iespējams, veica montāžas/nobeiguma apstrādes operācijas Malaizijā pirms SSTPF nosūtīšanas uz Savienību.

(58)

MAC un TP sāka darbību pēc pasākumu noteikšanas Ķīnai 2017. gada janvārī (attiecīgi 2018. un 2020. gadā). Gandrīz 100 % izejvielu tie importēja no Ķīnas (11).

(59)

Turklāt no uzņēmumu izveides brīža ievērojami pieauga abu uzņēmumu SSTPF pārdošanas apjoms Savienībā un izejvielu imports no Ķīnas, augstāko punktu sasniedzot pārskata periodā.

(60)

3. tabulā ir parādītas tendences, pamatojoties uz apkopotiem skaitļiem par abiem uzņēmumiem attiecībā uz to SSTPF eksportu uz Savienību un izejvielu/pusfabrikātu importu no Ķīnas periodā no 2018. gada līdz PP (12).

3. tabula

MAC un TP eksporta un importa rādītāji (2018. gads = 100)

(61)

Pārējo divu uzņēmumu (Pantech un SPI) situācija bija pilnīgi cita. Abi uzņēmumi bija SSTPF ražotāji vēl pirms 2014. gada. Pieprasījuma iesniedzēji savā pieprasījumā identificēja abus uzņēmumus kā faktiskos ražotājus (13). Pēc pasākumu noteikšanas to eksports uz Savienību pieauga, bet izmeklēšana apstiprināja, ka tie ir faktiskie ražotāji (sk. tālāk 2.5. iedaļu par daļu vērtības pārbaudi). IP laikā no Ķīnas tika importētas tikai bezšuvju caurules, kas veidoja nelielu procentu no to izejvielām/ daļām, un tās pēc tam tika izmantotas uz Savienību eksportēto SSTPF ražošanai.

(62)

Pamatregulas 13. panta 1. punkts prasa, lai būtu saikne starp attiecīgo praksi, procesu vai darbu un pārmaiņām tirdzniecības modelī, jo šīm pārmaiņām ir “jāizriet” no minētās saiknes. Tāpēc, lai tādu praksi, procesu vai darbu, kas izraisa pārmaiņas tirdzniecības modelī, neuzskatītu par apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, tam bez maksājuma noteikšanas ir jābūt citam pietiekamam cēlonim vai ekonomiskam pamatojumam.

(63)

Lai gan uzņēmuma izveidei Malaizijā varētu būt bijuši citi iemesli, kas nav spēkā esošie pasākumi, proti, Malaizijas iekšzemes tirgus apgāde, citi elementi, ciktāl tie skar MAC un TP, stingri norāda, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī saistītas ar maksājumu noteikšanu:

(64)

Turklāt TP ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder Ķīnas uzņēmumam Sinotube, kurš savukārt ir daļa no Tsingshan grupas, Ķīnas tērauda milža, kas ražo plašu tērauda ražojumu klāstu, arī SSTPF.

(65)

Ņemot vērā visus minētos elementus, Komisija secināja, ka MAC un TP apstrādes darbībām abās Malaizijā esošajās ražotnēs (14) bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisīja tas, ka darbība tika sākta un pēc tam ievērojami izvērsta pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas.

(66)

Pēc informācijas izpaušanas MAC apgalvoja, ka tā izveidei 2017. gada beigās un ražošanas darbību apmēra un starptautiskā eksporta pieaugumam turpmākajos gados ir pietiekams iemesls un ekonomiskais pamatojums.

(67)

Proti, MAC apgalvoja, ka uzņēmuma izveides pamatā principā ir darījumdarbības iespēja, kas nebija nekādi saistīta ar maksājumu noteikšanu sākotnējā izmeklēšanā. Tas pārņēma faktiskā ražotāja (KT Fittings) darījumdarbību un pievērsās ražošanai no Ķīnas izcelsmes bezšuvju caurulēm. No MAC sniegtās informācijas izriet, ka tas pārņēma uzņēmumu, lai veiktu apstrādi tādā līmeni, kas ir pietiekams, lai varētu pretendēt uz Malaizijas izcelsmi atbilstīgi Savienības nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem. Tā kā uz KT Fittings neattiecās antidempinga maksājumi, pārņemot tā priekšgājēja iekārtas, ražotni un klientus, jaunajai vadībai esot bijuši pamatoti iemesli uzskatīt, ka uz MAC turpmāko pārdošanu neattieksies “ES SSTPF maksājums”. Pāreja no metinātu cauruļu ražošanas uz bezšuvju cauruļu ražošanu esot bijusi saistīta ar to, ka šajā tirgū dominēja divi citi vertikāli integrēti Malaizijas ražotāji (Pantech un SPI). MAC uzskatīja, ka viss minētais bija pietiekams iemesls un ekonomiskais pamatojums atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam un MAC izveide 2017. gadā pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas – sakritība.

(68)

Turklāt MAC apgalvoja, ka izpaustā informācija neapšauba ne MAC pilno ražotspēju, ne to, ka tas faktiski ražo piederumus no ikvienam faktiskajam SSTPF ražotājam vajadzīgajām izejvielām, kuru pirkumi tika pārbaudīti. Ne attiecībā uz MAC ražotspēju, ne uz faktisko visu pilno ražošanu no izejvielām Pantech un SPI struktūrā nebija atšķirību.

(69)

MAC apgalvoja arī, ka faktu ziņā nav līdzības starp MAC un TP un apgalvojums par MAC, kas savu darbību orientējot uz Savienības tirgu, ir faktu ziņā neprecīzs. Nevar uzskatīt, ka 52 % (masas) (jeb 54 % vērtības) MAC pārdošanas apjoma Savienībā nozīmē “orientēšanos uz” Savienības tirgu.

(70)

Arī PMM B.V. piezīmēs par izpausto informāciju uzsvēra faktu, ka MAC ir uzņēmuma KT Fittings“turpinājums” un, tāds būdams, “ir faktiskais ražotājs, kas ražoja piederumus labu laiku pirms izmeklēšanas perioda”. Identisku piezīmi iesniedza cits Savienības importētājs Dacapo Stainless B.V. (“DS B.V.”).

(71)

Vispirms Komisija atgādināja, ka viens no faktoriem, ko tā pārbaudīja uz vietas, ir MAC faktiskā ražošana, ražošanas jauda un izejresursu pirkumi un ka attiecībā uz šiem faktoriem konstatētie fakti netika apstrīdēti. No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu izmeklēšanā tika konstatēta atšķirība starp MAC un SPI un Pantech. Kā konstatēts un 87., 98. un 99. apsvērumā, 99,99 % daļu, ko MAC izmantoja SSTPF ražošanā, bija no ĶTR, savukārt Pantech un SPI daļa bija attiecīgi zem 10 % un 30 %. Attiecībā uz līdzību faktu ziņā starp MAC un TP izmeklēšanā tika konstatēts, ka abi uzņēmumi īsteno līdzīgu praksi, proti, abi importēja lielāko daļu izejresursu no ĶTR, pievienoja tiem ierobežotu vērtību un eksportēja iegūtos piederumus uz Savienību. Turklāt konstatējumi attiecībā uz MAC ir balstīti uz tā faktiskajām darbībām, nevis uz to, ko MAC varētu būt darījis ar savām iekārtām un ražotni.

(72)

Kā norādīts 62. apsvērumā, pamatregulas 13. panta 1. punkts nosaka saikni starp attiecīgo praksi, procesu vai darbu un pārmaiņām tirdzniecības modelī, jo pēdējam, pārmaiņām, ir “jāizriet” no pirmā, prakses, procesa vai darba. Tāpēc, lai tādu praksi, procesu vai darbu, kas izraisa pārmaiņas tirdzniecības modelī, neuzskatītu par apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, tam bez maksājuma noteikšanas ir jābūt citam pietiekamam cēlonim vai ekonomiskajam pamatojumam.

(73)

Uzņēmuma izveidei var būt ticami iemesli, piemēram, kvalificēta darbaspēka un aktīvu pieejamība. Tomēr nozīme ir ne tikai tā izveidei, bet arī attiecīgā uzņēmuma darbības veidam. Citiem vārdiem sakot, ja uzņēmuma darbība – tā prakse, process vai darbs – ir par iemeslu pārmaiņām tirdzniecības modelī, tad saskaņā ar 13. panta 1. punktu ir jāpārbauda tādas prakses ekonomiskais pamatojums un cēloņa pietiekamība.

(74)

Kā paskaidrots 87. apsvērumā, izmeklēšana konstatēja, ka prakse, kurā iesaistīts MAC, ir montāžas operācija pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē. Uzņēmums būtībā pirka Ķīnas bezšuvju caurules, pievienoja tām nelielu vērtību, lai pārveidotu par SSPTF, un pārdeva tās Savienības tirgū. Turklāt, kā minēts 57.–60. apsvērumā, tika konstatēts, ka šīs prakses dēļ bija mainījies tirdzniecības modelis.

(75)

Attiecībā uz ekonomisko pamatojumu un pietiekamu cēloni būtu jānorāda, ka MAC, tāpat kā TP, tika izveidots pēc maksājumu noteikšanas. Turklāt, kā atzīts iesniegtajā informācijā, MAC, atšķirībā no sava priekšgājēja, KT Fittings, darbību koncentrēja uz ražošanu, izmantojot Ķīnas bezšuvju caurules. Patiešām, atšķirībā no Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/2093 (15) aprakstītā lietas, uz kuru atsaucās MAC, izmeklēšana nekonstatēja darījumdarbības modeli, kura pamatā būtu tādu Malaizijas SSTPF pārdošana uz Savienību, kas izgatavoti praktiski tikai no Ķīnas daļām, un kurš attiektos uz laiku pirms maksājumu noteikšanas. Turklāt no tā sniegtās informācijas izriet, ka MAC tika izveidots cerībā sasniegt tādu apstrādes līmeni, kas būtu pietiekams, lai Malaizijai piešķirtu nepreferenciālas izcelsmes režīmu, un ka tas varēs iegūt izejvielas no ĶTR, paļaujoties uz iepriekšējām attiecībām ar Ķīnas piegādātāju. Tādējādi MAC operācijas bija balstītas uz apsvērumu izmantot gandrīz tikai Ķīnas daļas, pievienot mazu vērtību un eksportēt uz Savienību Malaizijas izcelsmes ražojumus, nemaksājot antidempinga maksājumu par importu no ĶTR. Patiešām, kā MAC norādīja piezīmēs par izpausto informāciju, uzņēmuma izveides iemesls bija Malaizijas nepreferenciālas izcelsmes iegūšana – nosacījums, ko uzņēmums reklamēja un ko pieprasīja tā klienti.

(76)

Visbeidzot, Komisijai pirms MAC izveides netika sniegta informācija par KT Fittings darbību. Tomēr par MAC izdarītos izmeklēšanas secinājumus nevar grozīt ne tas, ka MAC pārņēma KT Fittings iekārtas, personālu, vadības pieredzi un klientu bāzi, ne arī tas, ka tas neorientējās uz Savienības tirgu vien.

(77)

Līdz ar to MAC nav pierādījis, ka bez maksājuma noteikšanas attiecīgajai praksei bija cits pietiekams iemesls vai ekonomiskais pamatojums.

(78)

Pēc informācijas izpaušanas MAC apgalvoja, ka sakarā ar tā veikto Ķīnas cauruļu apstrādi mainās arī visu izejvielu tarifa klasifikācija un tādējādi saskaņā ar attiecīgajiem ES “īpašajiem” izcelsmes noteikumiem tiek piešķirta Malaizijas izcelsme uzņēmuma MAC nerūsējošā tērauda cauruļu piederumiem sadurmetināšanai. MAC uzskata, ka ES pretapiešanas izmeklēšanās ir ņemami vērā ES izcelsmes noteikumi.

(79)

Pretapiešanas izmeklēšanas juridiskais pamats ir pamatregulas 13. pants, nevis muitas tiesību akti, kas attiecas uz izcelsmi. Proti, Eiropas Savienības Tiesa ir spriedusi, ka regulas, ar kuru paplašina antidempinga maksājuma piemērošanas jomu, vienīgais mērķis ir nodrošināt šī maksājuma efektivitāti un novērst tā apiešanu (16). Judikatūra ir precizējusi, ka pamatregulas 13. pantā “izcelsmes” vietā lietotais “nāk no” nozīmē, ka “Savienības likumdevējs apzināti ir izvēlējies norobežoties no muitas tiesību izcelsmes noteikumiem un ka tādējādi jēdzienam “nāk no” [..] ir autonoms un no jēdziena “izcelsme” muitas tiesību izpratnē nošķirts saturs” (17). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Pēc informācijas izpaušanas PMM B.V. sniedza piezīmes par konkrētiem izmeklēšanas konstatējumiem, kas attiecās uz TP. Proti, uzņēmums norādīja, ka TP darbība tika sākta nepilnus sešus gadus pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas, ko, kā tiek apgalvots, nevar kvalificēt kā pasākumu apiešanu, kā tā definēta pamatregulas 13. panta 2. punktā. Turklāt PMM B.V. norādīja, ka 2022. gadā TP Savienībā pārdeva tikai 50 % piederumu, tāpēc tas vairs neorientējās tikai uz Savienības tirgu, kā attiecībā uz pārskata periodu bija konstatējusi Komisija.

(81)

Pirmkārt, būtu jāuzsver, ka pilnvaru šajā procedūrā pārstāvēt TP nebija ne PMM B.V., ne tā juridiskajam pārstāvim un TP nenosūtīja nekādu informāciju, kas apstrīdētu izmeklēšanas konstatējumus pēc informācijas izpaušanas. Otrkārt, PMM B.V. iesniegtajā informācijā bija atsaucies uz konfidenciālu saraksti ar “TP direktoru/ģenerāldirektoru”, kuru Komisija TP finanšu pārskatos iekļautajā TP direktoru padomes sarakstā gan nekonstatēja. Treškārt, uzņēmuma datus, kas attiecās uz periodu pēc pārskata perioda, nevarēja ņemt vērā, jo tos nebija iespējams pārbaudīt. Visbeidzot, TP sāka darbību 2020. gada otrajā pusē (sk. 89. apsvērumu), tādējādi pamatregulas 13. panta 2. punkta prasība noteikti ir izpildīta, jo darbība gan tika sākta, gan ievērojami izvērsta pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas 2015. gadā.

(82)

PMM B.V. apgalvoja arī, ka gan TP, gan MAC nevis veic montāžu, bet gan ražo, tāpēc pamatregulas 13. panta 2. punkts viņu gadījumā nav piemērojams, jo neaptver izejvielu pārveidošanu un darbības ar tām, lai iegūtu citu ražojumu, kā tas ir SSTPF gadījumā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tas atsaucās arī uz pamatregulas 20. apsvērumu. Tas uzskata, ka apsvērumā minētā “[vienkārša] montāža” nozīmē, ka šis jēdziens interpretējams šauri.

(83)

Komisija norādīja, ka pamatregula nedefinē terminus “montāžas operācija” vai “nobeiguma apstrādes operācija”. Tomēr pamatregulas 13. panta 2. punkta formulējums ļauj plaši interpretēt jēdzienu “montāžas operācija”, jo saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu paredzēts, ka tas nepārprotami ietver arī “nobeiguma apstrādes operāciju”. No tā var secināt, ka “montāžas operācija” 13. panta 2. punkta nozīmē attiecas ne tikai uz operācijām, kas sastāv no salikta izstrādājuma daļu montāžas, bet var ietvert arī tālāku apstrādi, t. i., ražojuma pabeigšanu. Patiešām, Tiesa, interpretējot pamatregulas 13. panta 2. punktu, vispirms sprieda, ka “saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi” (18).

(84)

Turklāt pamatregulas 20. apsvērumā teikts, ka “Savienības tiesību aktos ir nepieciešami noteikumi, kas piemērojami atsevišķiem gadījumiem praksē, tostarp preču montāžai Savienībā vai trešā valstī, kuras galvenais mērķis ir apiet antidempinga pasākumus”. Šis formulējums drīzāk liecina par 13. panta 2. punkta plašu interpretāciju, tā ka tiktu aptvertas visas darbības, kuru galvenais mērķis ir apiet maksājumus, t. i., “vienkāršu” montāžu un citu praksi.

(85)

Izmeklēšana parādīja, ka MAC un TP veiktā darbība atbilst visām pamatregulas 13. panta 2. punkta prasībām, lai montāžas operācija tiktu uzskatīta par pasākumu apiešanu. PMM B.V. nesniedza pierādījumus par pretējo. Tādēļ Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(86)

Pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka, lai montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijas gadījumā varētu konstatēt apiešanu, daļām no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi, jāveido 60 % vai vairāk no kopējās samontētā ražojuma daļu vērtības un montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā iestrādātajām daļām pievienotajai vērtībai jābūt mazākai nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(87)

No visām PP laikā uzņēmuma MAC izmantotajām daļām 99,99 % bija no Ķīnas. Izejvielām pievienotā vērtība bija zem 15 % no izgatavošanas izmaksām.

(88)

Visas daļas, ko PP laikā piederumu ražošanai izmantoja uzņēmums TP, tika importētas no Ķīnas.

(89)

TP sāka darbību 2020. gada otrajā pusē. Tā paziņotais jaudas izmantojums bija zem 5 % 2020. gadā un 25 % PP laikā. Tomēr uzņēmums iekārtu pilno nolietojumu un visas nomas izmaksas (par zemi un ēkām) bija nepareizi attiecinājis uz vērtību, kas pievienota iestrādātajām daļām, ražošanas apjomam esot ārkārtīgi zemam.

(90)

Tāpēc, lai uzņēmuma PP laikā esošā zemā jaudas izmantojuma kontekstā pienācīgi atspoguļotu pievienoto vērtību, Komisija koriģēja abus iepriekš minētos izmaksu elementus.

(91)

Komisija, atskaitot pārbaudītos ienākumus no SSTPF ražošanā iegūto metāllūžņu pārdošanas, pie tam samazināja ražošanas izmaksas (un līdz ar to – pievienoto vērtību).

(92)

Visbeidzot, tika veikta korekcija, lai ņemtu vēra izmaiņas nepabeigto ražojumu krājumos. Korekcija ļāva atšķirt tās ražošanas izmaksas, kuras saistītas ar PP laikā saražoto gatavo preču daudzumu, un izslēgt izejvielu un apstrādes izmaksas, kas saistītas ar precēm, kuras PP beigās vēl nebija pabeigtas. Uzņēmums pats neveica nepabeigto ražojumu uzskaiti. Tomēr Komisija, pamatojoties uz pārbaudītām izejvielu un gatavo preču krājumu plūsmām, varēja aplēst izmaiņas nepabeigto ražojumu krājumos. Pārbaudē uz vietas tika savākti attiecīgie inventarizācijas akti.

(93)

Pēc 89.–92. apsvērumā aprakstītajām korekcijām tika noteikts, ka TP pievienotā vērtība bija zem 18 % no izgatavošanas izmaksām.

(94)

Pēc informācijas izpaušanas PMM B.V. (atkal “nezināma”TP direktora/ģenerāldirektora vārdā, kā paskaidrots iepriekš 81. apsvērumā) pieprasīja izpaust detalizētu informāciju par iepriekš minēto pievienotās vērtības aprēķinu.

(95)

Tomēr attiecīgais aprēķins jau bija izpausts uzņēmumam TP izpaustajā sensitīvajā informācijā. TP šajā sakarā piezīmes neiesniedza.

(96)

MAC un TP gadījumā Komisija tādējādi secināja, ka no Ķīnas pirktās daļas veidoja vismaz 60 % no samontētā ražojuma detaļu kopējās vērtības un ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā iestrādātajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām, ko prasa pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts, lai šīs operācijas tiktu uzskatītas par apiešanu.

(97)

Abi uzņēmumi ražoja bezšuvju piederumus (standarta (19) piederumus un uzgaļus) un metinātus piederumus. Ražošanā tiek izmantoti trīs veidu izejvielas/daļas: bezšuvju caurules standarta bezšuvju piederumu ražošanai, plāksnes uzgaļu ražošanai un metinātas caurules standarta metinātu piederumu ražošanai.

(98)

Pantech ir vertikāli integrēts savā metināto piederumu ražošanā, t. i., uzņēmums ražo pats savas metinātās caurules. Plāksnītes, ko uzņēmums izmanto uzgaļu ražošanai, ir arī paša ražotas (sagriežot metinātās caurules) vai pārsvarā pirktas no vietējiem Malaizijas ražotājiem (20). Uzņēmums pilnīgi visas bezšuvju caurules importēja no Ķīnas. Tomēr bezšuvju piederumu ražošana veidoja nelielu procentu no uzņēmuma saimnieciskās darbības. No Ķīnas importētās detaļas PP laikā attiecīgi veidoja mazāk nekā 10 % no visām daļām, kas tika izmantotas kopējā SSTPF ražošanā.

(99)

Tāpat kā Pantech, arī SPI ražošanā izmantoja savas metinātās caurules (pirktas no saistīta Malaizijas ražotāja). Plāksnes arī tika pirktas iekšzemē, savukārt pilnīgi visas bezšuvju caurules tika importētas no Ķīnas. Spriežot pēc uzņēmuma ražošanas struktūras, daļas, kas PP laikā importētas no Ķīnas, veidoja mazāk nekā 30 % no visām daļām, kuras izmantotas kopējā SSTPF ražošanā.

(100)

Tāpēc daļas no valsts, uz kurām attiecas pasākumi, veido daudz mazāk nekā 60 % no Pantech un SPI daļu kopējās vērtības.

(101)

Turklāt abu uzņēmumu gadījumā šīs operācijas notika jau pirms pasākumu noteikšanas, bez tam nebija orientētas īpaši uz Savienības tirgu. Tāpēc Pantech un SPI veiktās operācijas netika uzskatītas par pamatregulas 13. panta 2. punktā aprakstīto pasākumu apiešanu.

(102)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu Komisija pārbaudīja, vai izmeklējamā ražojuma imports gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina patlaban spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi.

(103)

Izmeklēšanas periodā SSTPF daudzumi, ko MAC un TP eksportēja uz Savienību, ievērojami pieauga absolūtos apjomos un veidoja aptuveni 6 % no Savienības patēriņa pārskata periodā. Tika lēsts, ka patēriņš Savienībā pārsniedza 12 000 tonnu, kas iegūtas, summējot visu SSTPF importu no visām izcelsmes valstīm, proti, vairāk nekā 4 000 tonnu, un Savienības pārdošanas apjomu, kuru šīs izmeklēšanas vajadzībām norādījis pieprasījuma iesniedzējs un kurš pārsniedz 8 000 tonnu.

(104)

Attiecībā uz cenām Komisija salīdzināja sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo cenu, kas nerada kaitējumu un kas tika koriģēta, lai ņemtu vērā inflāciju, ar vidējām svērtām eksporta CIF cenām, kuras noteiktas, balstoties uz MAC un TP sniegto informāciju, un pienācīgi koriģētas, lai iekļautu izmaksas pēc muitošanas. Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka abu uzņēmumu pārdošanas cenas PP laikā bija ievērojami (par vairāk nekā 50 %) zemākas nekā Savienības cenas. Turklāt pašreizējās MAC un TP importa cenas arī ir zemākas nekā Savienības cenas, ko pieprasījuma iesniedzējs norādīja pieprasījumā par 2021. gadu, un arī ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas tajā pašā gadā (21).

(105)

Komisija tādējādi secināja, ka MAC un TP imports no Malaizijas mazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

(106)

Pēc informācijas izpaušanas PMM B.V. norādīja, ka MAC un TP uz Savienību eksportētie daudzumi, veidodami tikai 6 % no Savienības patēriņa PP laikā, nekādi nav varējuši mazināt pasākumu korektīvo ietekmi.

(107)

Turklāt PMM B.V. un DS B.V. apstrīdēja Komisijas konstatējumus par cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu attiecībā uz MAC un TP eksporta cenām. To apgalvojumi bija balstīti uz pirkumu rēķinu salīdzinājumu, kurus tiem izsniedza Malaizijas eksportētāji un Savienības ražotāji. Pie tam tie apgalvoja, ka minētās cenas nevar salīdzināt, jo Malaizijas piederumi un Savienībā ražotie piederumi atbilst atšķirīgiem standartiem un nav savstarpēji aizstājami.

(108)

Attiecībā uz daudzumiem PMM B.V. nesniedza nekādus argumentus, kāpēc nevar uzskatīt, ka 6 % mazina pasākumu koriģējošo ietekmi, un tikai paziņoja, ka “uzskata, ka 6 % nemazina ietekmi apjoma ziņā, tāpēc ka tas ir pārāk maz, lai varētu runāt par ietekmes mazināšanu”. Katrā gadījumā Komisija uzskatīja, ka 6 % tirgus daļa apjoma ziņā nav nenozīmīga. Gluži pretēji, šis importa apjoms, par ko tika konstatēts, ka tas apiet pasākumus, bija gandrīz tikpat liels kā Taivānas kopējā tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanā. Tas ļauj secināt, ka šādi apjomi nodara kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un to dēļ pret Taivānu tika noteikti pasākumi.

(109)

Otrkārt, Komisija veica cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinus, pamatojoties uz pilnām datu kopām, kas pārbaudītas anketas / atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas iesniegušo uzņēmumu telpās. Savienības importētājiem šie skaitļi nebija pieejami. Aprēķini tika pilnībā izpausti Malaizijas eksportētājiem. TP šajā sakarā piezīmes nesniedza. Turklāt neviens no abiem Savienības importētājiem, kas apstrīdēja Komisijas aprēķinus, izmeklēšanas gaitā nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādējādi skaitļus, ko tie iesniedza pēc informācijas izpaušanas, Komisija nevarēja pārbaudīt.

(110)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu nav juridiska pamata aplūkot ražojuma tvēruma definīciju un dažādu ražojuma veidu savstarpējo aizstājamību. Tieši otrādi, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, lai konstatētu pasākumu apiešanu, Komisijai jānosaka, ka “maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta cenu un/vai daudzumu ziņā”. Pamatregulas 13. pantā minētais maksājums ir sākotnējais antidempinga maksājums. Šāds maksājums tika noteikts, pamatojoties uz ražojuma tvērumu sākotnējā izmeklēšanā (22). Vai tā ietekme ir mazināta, tādēļ jāvērtē uz tāda paša tvēruma pamata.

(111)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu pārbaudīja arī, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(112)

Komisija, pamatojoties uz pārbaudītiem MAC un TP datiem, salīdzināja SSTPF no Malaizijas vidējās eksporta cenas PP laikā ar normālajām vērtībām, kas Ķīnai noteiktas sākotnējā antidempinga izmeklēšanā un koriģētas, lai ņemtu vērā inflāciju.

(113)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzinājums parādīja, ka SSTPF, ko eksportēja MAC un TP, pārskata periodā tika eksportēts par dempinga cenām.

(114)

Dempinga aprēķinu sakarā PMM B.V. pēc informācijas izpaušanas atkārtoti minēja argumentus tam, ka Malaizijas un Savienībā ražotie piederumi nav savstarpēji aizstājami.

(115)

Šis apgalvojums tika noraidīts uz tāda paša pamata, kāds izklāstīts 110. apsvērumā. Komisijai, lai noteiktu apiešanu, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu jākonstatē, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgiem vai pielīdzināmiem ražojumiem agrāk noteiktajām normālajām vērtībām. Sākotnējā izmeklēšanā noteiktā normālā vērtība bija balstīta uz sākotnējo ražojuma tvērumu, kas ietvēra dažādu standartu piederumus.

(116)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka ĶTR izcelsmes SSTPF importam noteiktie galīgie antidempinga maksājumi tiek apieti, importējot izmeklējamo ražojumu, ko MAC un TP sūta no Malaizijas.

(117)

Tā kā sadarbības līmenis bija augsts un aptvēra visu eksportu uz Savienību PP laikā un tā kā Komisija secināja, ka divi no uzņēmumiem ir faktiski Malaizijas ražotāji, kas nav iesaistīti apiešanas praksē, tāpēc tiem tika piešķirts atbrīvojums, un tā kā neviens cits uzņēmums Malaizijā nepieprasīja atbrīvojumu, Komisija secināja, ka konstatējumi par apiešanas praksi attiecībā uz abiem uzņēmumiem, kuri apiet pasākumus, būtu jāattiecina uz visu importu no Malaizijas, izņemot importu, ko veic faktiskie Malaizijas ražotāji.

(118)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes SSTPF importu spēkā esošie antidempinga pasākumi būtu jāpaplašina, tos attiecinot uz izmeklējamā ražojuma importu.

(119)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punkta otro daļu, ir lietderīgi paplašināt Īstenošanas regulas (ES) 2017/141, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/659, 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājumu, kurš ir galīgais antidempinga maksājums 64,9 % apmērā un piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas.

(120)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam, kas nonācis Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kura noteikta ar izmeklēšanas sākšanas regulu, un par šādu reģistrēto izmeklējamā ražojuma importu būtu jāiekasē maksājumi saskaņā ar šīs izmeklēšanas konstatējumiem.

(121)

Kā aprakstīts iepriekš, tika konstatēts, ka MAC un TP ir iesaistīti apiešanas praksē. Tāpēc šiem uzņēmumiem nevar piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(122)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārējie divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, Pantech un SPI, bija faktiski SSTPF ražotāji Malaizijā un nebija iesaistīti apiešanas praksē. Abi divi ražotāji eksportētāji ir vertikāli integrēti, bija labās tirgus pozīcijās pirms sākotnējo pasākumu noteikšanas un no Ķīnas importēja izejvielas tikai ierobežotos apjomos.

(123)

Tāpēc Pantech un SPI būtu jāatbrīvo no paplašinātajiem pasākumiem.

(124)

Atbrīvojumi būtu jāpiemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kam jāatbilst šīs regulas 1. panta 3. punkta prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina 119. apsvērumā minētais antidempinga maksājums.

(125)

Kaut arī šis rēķins ir jāuzrāda, lai dalībvalstu muitas dienesti varētu piemērot atbrīvojumus, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem būtu jāņem vērā. Proti, arī tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punkta prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem ir jāveic ierastās pārbaudes un, tāpat kā visos citos gadījumos, saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka atbrīvojuma turpmāka piemērošana ir pamatota.

(126)

Komisija 2022. gada 30. novembrī visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja tās izteikt piezīmes.

(127)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,