(1)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP kapitāla struktūru un riska profilu, tām būtu jāapsver, vai atveseļošanas plāns ir piemērots CCP finanšu resursu pietiekamības nodrošināšanai, tai skaitā vajadzības gadījumā CCP savlaicīgas rekapitalizācijas nodrošināšanai, tā priekšfinansēto resursu papildināšanai un iespējama finansējuma un likviditātes deficīta novēršanai.

(2)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP secību saistību neizpildes gadījumā, tām būtu jāapsver, vai attiecīgā CCP secības struktūra saistību neizpildes gadījumā un zaudējumu sadales noteikumu struktūra ir piemērota visu paredzēto saistību neizpildes zaudējumu scenāriju gadījumā un vai minētie zaudējumu sadales noteikumi ir juridiski izpildāmi.

(3)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP organizatoriskās struktūras sarežģītību, tām būtu jāapsver, vai attiecīgā CCP īpašumtiesību struktūra un pārvaldības kārtība ir pietiekami skaidra un praktiski īstenojama, lai apstiprinātu atveseļošanas plāna īstenojamību un nodrošinātu atveseļošanas pasākumu raitu īstenošanu.

(4)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP darbību aizstājamību, tām būtu jāapsver, kā attiecīgā CCP atveseļošanas plānā ir paredzēts, ka daļu vai visus CCP tīrvērtes pakalpojumus varētu sniegt citi atļauju saņēmuši Savienības CCP vai atzīti trešo valstu CCP, lai mazinātu reālajai ekonomikai un finanšu stabilitātei būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumu risku.

(5)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP riska profilu, tām būtu jāapsver attiecīgā CCP darījumdarbības iezīmes un pārvaldības un juridiskie riski, lai novērtētu, vai attiecīgais CCP spēj ātri un efektīvi veikt atveseļošanas plānā paredzētos pasākumus neatkarīgi no šā CCP īpašajiem apstākļiem.

(6)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP gatavību pārvarēt spriedzi, kas varētu apdraudēt CCP dzīvotspēju, tām būtu jāapsver atveseļošanas plānā iekļauto scenāriju un rādītāju piemērotība, ņemot vērā attiecīgā CCP īpašos apstākļus šā CCP gatavības līmeņa šādas spriedzes pārvarēšanai uzticamības nodrošināšanai.

(7)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas CCP atveseļošanas plāna novērtēšanas nolūkā ņem vērā attiecīgā CCP darījumdarbības modeli, tām būtu jāapsver minētajā atveseļošanas plānā paredzēto kritiski svarīgo funkciju piemērotība un kā atveseļošanas plānā ir paredzēts veikt aktīvu vai darījumdarbības virzienu pārdošanu, lai paredzētu atveseļošanas plāna aktivizēšanas ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem, to klientiem un netiešajiem klientiem un ārpakalpojumu izmantošanu.

(8)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas ņem vērā CCP atveseļošanas plāna ietekmi uz konkrētām vienībām saistībā ar saziņu, tām būtu jāapsver CCP saziņas un izpaušanas procedūru piemērotība pēc iespējas pārredzamākai informācijas apmaiņai un potenciāli negatīvu tirgus reakciju uz CCP grūtībām pārvarēšanai.

(9)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas ņem vērā CCP atveseļošanas plāna ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem, tām būtu jāapsver, kā attiecīgais CCP izvērtē savas tīrvērtes dalības sarežģītību, lai paredzētu atveseļošanas plāna ietekmi uz tīrvērtes dalībnieku klientiem un netiešajiem klientiem, un jāapsver to līgumsaistības jebkurā atveseļošanas scenārijā.

(10)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas ņem vērā CCP atveseļošanas plāna ietekmi uz saistītajām tirgus infrastruktūrām, tām būtu jāapsver, vai attiecīgā CCP atveseļošanas pasākumu īstenošana var ietekmēt saistītas infrastruktūras veiktās darbības, lai varētu pareizi izvērtēt noregulējuma plāna ietekmi sadarbspējas ziņā.

(11)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas ņem vērā CCP atveseļošanas plāna ietekmi uz finanšu tirgiem, ko apkalpo CCP, tai skaitā uz tirdzniecības vietām, tām būtu jāapsver jebkāda saikne ar attiecīgā CCP tirdzniecības vietām, lai paredzētu jebkādu būtisku ietekmi, kāda atveseļošanas pasākumiem varētu būt uz tirdzniecības vietas spēju apstrādāt darījumus vai noteikt cenas.

(12)

Kad kompetentās iestādes un uzraudzības kolēģijas ņem vērā CCP atveseļošanas plāna ietekmi uz ikvienas dalībvalsts un visas Savienības finanšu sistēmu, tām būtu jāizvērtē atveseļošanas pasākumu ietekme uz vienībām, kas būtiski saistītas ar attiecīgo CCP, tīrvērtes dalībniekiem un FTI, lai ņemtu vērā jebkādu kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku, kas var rasties atveseļošanas plāna aktivizēšanas rezultātā. Tām būtu arī jāapsver atveseļošanas plāna ieviesto stimulu piemērotība, lai spētu nodrošināt, ka atveseļošanas pasākumi un zaudējumu sadales instrumenti spēj optimizēt sekmīgas atveseļošanas iespējamību ar taisnīgu un samērīgu izmaksu sadalīšanu starp attiecīgā CCP akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem.

(13)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(14)

EVTI izstrādāja tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. EVTI organizēja atklātu sabiedrisko apspriešanu par šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu, analizēja iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasīja Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, atzinumu,

a)

vai pastāv neatbilstības starp CCP kapitāla struktūru un atveseļošanas pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu CCP savlaicīgu rekapitalizāciju, ja tā kapitāla līmenis noslīd zem paziņošanas robežvērtības vai neatbilst kapitāla prasībām;

b)

vai atveseļošanas plānā ir pienācīgi ņemta vērā Regulas (ES) 2021/23 9. panta 14. punktā minētā priekšfinansēto īpašo pašu resursu papildu summa;

c)

vai, ņemot vērā to produktu veidus, kuriem veikta tīrvērte, atveseļošanas plānā paredzētie pasākumi ir labi izstrādāti, īstenojami, ticami un piemēroti CCP, lai:

d)

vai atveseļošanas plānā paredzētie pasākumi ir pienācīgi testēti attiecībā uz sadali un cenu atklāšanu;

e)

vai atveseļošanas plānā paredzētie pasākumi un c) apakšpunkta iv) punktā minētie instrumenti ir pietiekami uzticami un ātri pieejami gan idiosinkrātisku, gan sistēmisku atveseļošanas notikumu gadījumā;

f)

vai atveseļošanas plānā ir paredzēti pasākumi gan finansējuma deficīta, gan pagaidu likviditātes deficīta novēršanai, kā arī norādīti CCP pieejamie likviditātes mehānismi;

g)

vai atveseļošanas plānā paredzētajos pasākumos ir ņemti vērā drošības rezerves modelis un drošības rezerves procesi, kā arī nodrošinājuma sistēma, tai skaitā CCP iekšēji pieņemtā nodrošinājuma un nodrošinājuma diskontu saraksts, un jo īpaši:

h)

vai atveseļošanas plānā ir paredzēts izmantot pastāvīgos centrālās bankas mehānismus un ir skaidri identificēti aktīvi, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie saskaņā ar centrālās bankas mehānisma noteikumiem tiks kvalificēti kā nodrošinājums.

a)

vai ir skaidri norādīta secība saistību neizpildes gadījumā un dažādi zaudējumu izplatīšanās ceļi un vai ir modelētas jebkādu zaudējumu sekas saskaņā ar noteikumiem par šo zaudējumu sadali, tai skaitā pieņemto kārtību starp CCP un tā tīrvērtes dalībniekiem un CCP vispārējo riska pārvaldības sistēmu, piemēram, CCP noteikumu kopumu;

b)

vai ir novērtēti un risināti attiecīgie juridiskie riski saistībā ar šīs secības izpildāmību, tai skaitā attiecībā uz tīrvērtes dalībniekiem, kuri pastāvīgi uzturas trešo valstu jurisdikcijās.

a)

vai CCP īpašumtiesību struktūra varētu ietekmēt atveseļošanas plānu;

b)

kā CCP īpašumtiesību struktūra ir atspoguļota CCP stimulu struktūrās vai lēmumu pieņemšanas procesos;

c)

kā īpašniekiem noteiktās prasības atveseļošanas plānā varētu ietekmēt atveseļošanas plānu, tai skaitā gadījumos, kad līgumiski nolīgumi par mātesuzņēmumu vai grupas atbalstu veido daļu no atveseļošanas plāna, un jo īpaši novērtē:

d)

vai ir pietiekami novērtēta CCP saistība ar jebkuru tās pašas grupas vienību, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā jebkāds negatīvās ietekmes izplatīšanās risks, kas varētu rasties gadījumā, ja kāds grupas uzņēmums būtu pakļauts finansiāliem ierobežojumiem vai neizpildītu saistības, un novērtē to, kā šī saistība varētu ietekmēt atveseļošanas plānā paredzēto pasākumu piemērojamību;

e)

vai politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu un to organizācijas personu identificēšanu, kuras atbild par atveseļošanas plāna izstrādi un ieviešanu, ir piemērotas, skaidras un praktiski īstenojamas;

f)

vai atveseļošanas plāns atbilst CCP korporatīvās pārvaldības struktūrai un CCP lēmumu pieņemšanas procesiem un iekšējai pārvaldībai;

g)

vai CCP iekšējās organizācijas sarežģītība varētu kavēt savlaicīgu rīcību, vai arī procesi, visticamāk, darbosies efektīvi ar skaidrām lēmumu pieņemšanas ķēdēm un skaidri noteiktiem pienākumiem;

h)

vai atveseļošanas plāns ir skaidrs un praktiski īstenojams procedūrās un rīcības plānos, tai skaitā lēmumu pieņemšanas procesu procedūrās, detalizētās kontaktdatu lapās par ikvienu personu, kas saistīta ar atveseļošanas plāna procesu, attālinātās piekļuves iespējās un pieejamībā lēmumu pieņēmējiem, un vai atveseļošanas plānā ir procedūras, kā piekļūt svarīgākajām personām gan uz vietas, gan ārpusē;

i)

vai atveseļošanas plāns vajadzības gadījumā ir faktiski iekļauts CCP darbības noteikumos;

j)

vai CCP ir ieviesis attiecīgus noteikumus un procedūras, lai regulāri pārbaudītu savu atveseļošanas plānu ar saviem tīrvērtes dalībniekiem un, ja iespējams, identificētu to klientus un netiešos klientus.

a)

vai atveseļošanas plānā ir ņemts vērā tas, vai citi CCP, kas saņēmuši atļauju vai ir atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (3) 14. vai 25. pantu, sniedz dažus vai visus tīrvērtes pakalpojumus, ko sniedz šis CCP;

b)

cik lielā mērā atveseļošanas plānā, izmantojot CCP pieejamo informāciju, ir sniegta sīkāka informācija par to, kā ir identificēti cita CCP sniegtie tīrvērtes pakalpojumi un vai šādi identificētie citu CCP sniegtie pakalpojumi ir jau sen izveidoti pakalpojumi vai nesen izveidoti tīrvērtes pakalpojumi;

c)

ja atveseļošanas plānā ir paredzēta darījumu pārvedamība vai tādu darbību daļēja vai pilnīga nodošana citam pakalpojumu sniedzējam, kuras nav kritiski svarīgas, un:

a)

vai atveseļošanas plāna plānotā piemērošana un izstrādātā stratēģija:

b)

vai atveseļošanas plānā iekļautā kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju sistēma nosaka apstākļus, kuros jāveic atveseļošanas plānā paredzētie pasākumi.

a)

vai CCP kritiski svarīgās funkcijas ir pienācīgi identificētas;

b)

vai atveseļošanas plānā paredzētie sagatavošanas darbi, kas sekmē aktīvu vai darījumdarbības virzienu pārdošanu, ir piemēroti CCP, ņemot vērā visu turpmāk minēto:

c)

ja CCP veic tīrvērti vairākiem produktiem, vai CCP ir apsvēris iespēju sadalīt pārdošanu starp produktiem un vai šādas sadalīšanas ietekmē ir konstatēti kādi šķēršļi, vai arī ir konstatēta jebkāda cita šādas dalītas pārdošanas ietekme uz atveseļošanas plānu;

d)

vai atveseļošanas plānā ir novērtēts dažādu saikņu ar vienībām, tai skaitā likviditātes nodrošinātājiem, norēķinu bankām, platformām, turētājbankām, ieguldījumu aģentiem, bankām vai pakalpojumu sniedzējiem, skaits un nozīme un tas, kā šīs saiknes ietekmē atveseļošanas pasākumus un atveseļošanas plāna efektivitāti;

e)

vai ir novērtēts, cik katra no šīm saiknēm ir svarīga vai būtiska, tai skaitā attiecībā uz apjomiem, kam veikta tīrvērte, un finanšu riska darījumiem saskaņā ar šo kārtību;

f)

vai ir pietiekami novērtēti ārpakalpojumi, kas ietver daļu no CCP pamatfunkcijām, un vai konstatētie riski ir mazināti;

g)

kā ir novērtēta atveseļošanas plāna juridiskā izpildāmība attiecībā pret f) apakšpunktā minētajiem ārpakalpojumiem un vai ir apmierinoši novērtēta šādu ārpakalpojumu sniedzēju nespēja izpildīt ārpakalpojumu līgumos paredzētās saistības, un kā atveseļošanas plānā ir mazināti minētie riski.

a)

vai CCP saziņas un izpaušanas plāns atbilst Regulas (ES) 2021/23 pielikuma A iedaļas 3. punktam, un jo īpaši to, vai CCP saziņas un izpaušanas plāns:

b)

vai CCP saziņas un izpaušanas plānā ir ietvertas skaidras procedūras attiecībā uz to, kā un kad apmainīties ar informāciju ar dažādām vienībām, un sniegts skaidrs apraksts par to, kā šādās procedūrās ir ņemtas vērā juridiskās prasības un citas saistošas prasības.

a)

vai atveseļošanas plāns pareizi atspoguļo CCP tīrvērtes dalības sarežģītību, ieskaitot visu turpmāk minēto:

b)

vai atveseļošanas plānā ir ņemta vērā vispārējā ietekme uz tīrvērtes dalībniekiem un, ja minētā informācija ir pieejama CCP, uz to klientiem un netiešajiem klientiem, kādu radītu CCP sniegto tīrvērtes pakalpojumu iespējami traucējumi, tai skaitā iespējamā ietekme uz piekļuvi tīrvērtei un cita ietekme, kas izriet no CCP darbības noteikumiem;

c)

vai atveseļošanas plānā ir ņemta vērā saskaņā ar atveseļošanas plānu veicamo saskaņoto pasākumu iespējamā ietekme uz tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā uz to klientiem un netiešajiem klientiem;

d)

vai saskaņā ar CCP darbības noteikumiem tīrvērtes dalībnieki un attiecīgā gadījumā to klienti un netiešie klienti ir vienojušies par jebkādām finansiālām vai līgumiskām saistībām, tai skaitā par to, kā tiek aprēķināta saistību summa, vai tiek piemērota kāda maksimālā robeža, vai šī summa ir iepriekš saskaņota summa, vai arī tiks aprēķināta kā dalībnieka vai klienta riska darījumu funkcija, un kā šādi resursi tiktu pieprasīti.

a)

vai atveseļošanas plānā ir novērtēta atveseļošanas pasākumu piemērošanas iespējamā ietekme uz ikvienu sadarbspējīgu CCP un citām ar šo CCP saistītām FTI, novērtējot CCP iesaistes būtiskumu minētajās vienībās;

b)

vai atveseļošanas plānā ir minēti sadarbspējas vai kompensējošas pozīcijas aprēķināšanas nolīgumi ar citiem CCP un šādu mehānismu darbības joma, tai skaitā apjomi, kuriem veikta tīrvērte, un finanšu resursi, ar kuriem notikusi apmaiņa minēto mehānismu ietvaros;

c)

vai kāda atveseļošanas plāna pasākuma īstenošanas ietekme varētu ietekmēt piekļuvi citām FTI, un, ja ir konstatēti šķēršļi vai ierobežojumi, kā tie tiek mazināti;

d)

vai saistītās FTI un ieinteresētās personas, kas uzņemtos zaudējumus, segtu izmaksas vai veiktu iemaksas, lai segtu likviditātes deficītu atveseļošanas plāna īstenošanas gadījumā, ir efektīvi un pieņemamā veidā iesaistītas minētā plāna sagatavošanas procesā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 9. panta 16. punktu.

a)

vai atveseļošanas plānā ir novērtēta atveseļošanas pasākumu piemērošanas iespējamā ietekme uz tirdzniecības vietām, kā arī jebkādiem citiem ar CCP saistītiem tirdzniecības avotiem, tai skaitā novērtējums par CCP iesaistes būtiskumu minētajās vienībās un to, vai šī ietekme ir apdraudējums attiecīgo vienību stabilitātei;

b)

vai CCP bez tīrvērtes pakalpojumiem sniedz arī jebkādus citus vai papildu būtiskus vai svarīgus pakalpojumus, kas saistīti ar tīrvērti, un to, vai kāds atveseļošanas plāna pasākums varētu ietekmēt finanšu tirgu, ko apkalpo CCP, kur CCP sniedz šādus citus vai papildu būtiskus vai svarīgus pakalpojumus.

a)

vai ir novērtēta atveseļošanas plāna iespējamā ietekme uz:

b)

vai atveseļošanas plāna plašākā sistēmiskā riska novērtēšanas nolūkā atveseļošanas plānā tiek ņemti vērā un pārdomāti EVTI ik pa laikam veikto analīžu rezultāti, ja tie ir būtiski atveseļošanas plānam, un vai minētajā plānā pēc iespējas ir mazināti iespējami būtiski atklājumi vai bažas;

c)

vai ir ņemta vērā būtiska saistība ar vienībām, tai skaitā likviditātes nodrošinātājiem, norēķinu bankām, platformām, turētājbankām, ieguldījumu aģentiem, bankām vai pakalpojumu sniedzējiem, novērtējot, kā atveseļošanas plāns varētu ietekmēt saistīto vienību darbības, un vai atveseļošanas plānā ietvertie pasākumi ir piemēroti un īstenojami vienībām, ar kurām ir konstatēta būtiska saistība, vai arī tam varētu būt būtiska negatīva ietekme uz ikvienas dalībvalsts un visas Savienības finanšu sistēmu;

d)

vai likviditātes nodrošinātāji, ja tos uzrauga CCP kompetentā iestāde vai ciktāl ir pieejama informācija par to likviditātes riska darījumiem, rada koncentrētus likviditātes riska darījumus dažādo funkciju dēļ, kādas šiem likviditātes nodrošinātājiem var būt attiecībā uz vairākiem CCP, ieskaitot tīrvērtes dalībnieka, maksājumu bankas, ieguldījumu bankas, turētājbankas vai likviditātes atbalsta mehānisma funkcijas.

a)

vai šie stimuli palielina sekmīgas atveseļošanas iespējamību un vai atveseļošanas plānā ir norādīti stimuli dažādām ieinteresētajām personām, attiecīgā gadījumā minot piemērus tam, kā krīzes laikā varētu veicināt brīvprātīgas vai fakultatīvas iemaksas papildus ieguldījumiem, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar CCP darbības noteikumiem;

b)

vai resursu, iemaksu vai izmaksu sadalīšanas pieprasījumi saistībā ar atveseļošanas plānu rada atbilstīgus stimulus CCP, tā tīrvērtes dalībniekiem, to klientiem un netiešajiem klientiem, ciktāl šie tiešie un netiešie klienti ir zināmi, akcionāriem un citām tās pašas grupas vienībām rīkoties tā, lai līdz samazinātu riskus un iespējamās izmaksas;

c)

vai saistību neizpildes pārvaldības procesa struktūra stimulē dalību tīrvērtes dalībnieku un to klientu saistību neizpildes pārvaldībā, izmantojot atveseļošanas instrumentus un resursus, kas CCP nodrošināmi atveseļošanas procesā, tai skaitā sankcijas gadījumā, ja nav nodrošināti atvēlētie resursi, ja par to ir panākta vienošanās, ieskaitot norīkotā personāla nodrošināšanu, lai palīdzētu atveseļošanas pārvaldībā vai iesaistītos konkurētspējīgā solīšanā izsolē;

d)

vai saistības nepildošo dalībnieku pozīciju izsoļu kārtība un pasākumi pietiekami stimulē saistības pildošus tīrvērtes dalībniekus tajās konkurētspējīgi piedalīties un ir labi organizēti un vai šī kārtība un pasākumi rada atveseļošanas plānā paredzētos stimulus;

e)

vai saistība starp tīrvērtes dalībnieku darbību un to iespējamiem zaudējumiem, kas izriet no atveseļošanas plāna, rada pienācīgu stimulu panākt to, ka atveseļošanās, visticamāk, būs sekmīga, tai skaitā, vai zaudējumi vai iespējamo zaudējumu maksimālā robeža ir samērīga ar dalībnieka darbības rādītāju, pamatojoties uz mainīgo drošības rezervi, sākotnējo drošības rezervi, iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem vai citiem uz risku un darbību balstītiem rādītājiem;

f)

vai CCP mehānismi saistīto FTI un ieinteresēto personu iesaistīšanai, kuras uzņemtos zaudējumus, segtu izmaksas vai veiktu iemaksas, lai segtu likviditātes deficītu gadījumā, ja minētā plāna sagatavošanas procesā un piedaloties attiecīgajās riska pārvaldības diskusijās tiktu īstenots atveseļošanas plāns, ir labi organizēti un rada piemērotus stimulus, lai nodrošinātu līdzsvaru starp saistīto FTI un ieinteresēto personu interesēm;

g)

vai tīrvērtes dalībnieku un, iespējams, to klientu vai citu ar CCP saistītu vienību iesaistīšana pakalpojumu sniegšanā, lai risinātu zaudējumu mazināšanas problēmu atveseļošanas gadījumā, ietver īstos stimulus sniegt CCP piemērotus pakalpojumus, tai skaitā darboties kā repo darījuma partnerim un nodrošināt likviditāti.