(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 6. pantā prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā paredzēts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm būtu jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi sasniegt, ja iespējams, līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar potenciālo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas.

(4)

Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā paredzēts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(6)

Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā (“plāns”), tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2) un stājās spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Minētā plāna mērķis ir sasniegt un uzturēt mērķa krājumu MSY, tādā veidā panākot, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs apjoma, kas spēj nodrošināt MSY.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu būtu jānosaka minētās regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļautu MSY atbilstošu zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt, ja iespējams, līdz 2020. gadam un vēlākais – līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar traleru un āķu jedu kuģu maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, un jānosaka saskaņā ar plāna 7. pantā izklāstīto zvejas piepūles režīmu, kā arī ar maksimālajiem Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas limitiem, kas piemērojami dziļūdens apgabalos un jānosaka saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem un ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(8)

ZZTEK ir ieteikusi – lai attiecībā uz visiem Vidusjūras rietumdaļas zivju krājumiem sasniegtu MSY mērķrādītājus, ir jāturpina rīkoties un ievērojami jāsamazina ar traleriem veiktas zvejas izraisīta zivju mirstība. Pamatojoties uz šo ieteikumu, 2023. gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas piemērojama traleriem Vidusjūras rietumdaļā, saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu būtu jāsamazina par 7 % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gada bāzlīnijas vērtību, un šis samazinājums jāatskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas 2022. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2022/110 (3).

(9)

2021. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka āķu jedu kuģi izraisa līdz 10 % no heka zvejas izraisītās mirstības GFCM 1., 5., 6., 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA) un veido līdz 20 % no heka izkrāvumiem 10. ĢAA, lai gan nozvejas ar šo zvejas rīku galvenokārt ir nārstojošas zivis. ZZTEK norādīja, ka heka nārsta bara biomasa pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi samazinājusies un 1., 5., 6. un 7. ĢAA heka nārstotāju skaits ir samazinājies par 66 %, savukārt 8., 9., 10. un 11. ĢAA tas ir samazinājies par 28 % kopš novērtējumu sākuma. Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar plāna 7. panta 5. punktu Regulas (ES) 2022/110 III pielikumā, balstoties uz zvejas piepūli, kas izteikta ar zvejas dienu skaitu laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, tika noteikta maksimālā pieļaujamā āķu jedu kuģu zvejas piepūle. 2022. gadā ZZTEK novērtēja, ka heka nārsta bara biomasa 1., 5., 6. un 7. ĢAA un heka apjoms 8., 9., 10. un 11. ĢAA joprojām ir mazāks par biomasas limita references rādītāju (BLIM ) plāna 2. panta 10. punkta nozīmē un ka nozvejas būtu jāsamazina vismaz par 57 % 1., 5., 6. un 7. ĢAA un par 78 % 8., 9., 10. un 11. ĢAA, lai 2023. gadā sasniegtu FMSY . Tādēļ ir lietderīgi 2023. gadā saglabāt maksimālā pieļaujamā āķu jedu kuģu zvejas piepūli apjomos, kas 2022. gadam noteikta ar Regulu (ES) 2022/110 saskaņā ar plāna 7. panta 5. punktu. Šai maksimālajai pieļaujamai āķu jedu kuģu zvejas piepūlei (zvejas dienās) nebūtu jāskar maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas jānosaka 2024. gadam.

(10)

2021. gadā ZZTEK ieteikusi – lai vēlākais līdz 2025. gadam panāktu MSY, būtu ievērojami jāsamazina zvejas izraisītā Āfrikas dziļūdens garneles mirstība 1., 5., 6. un 7. ĢAA un 8., 9., 10. un 11. ĢAA. Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) Zinātniskā padomdevēja komiteja (ZPK), kas atbild par zvejniecību jautājumiem, līdzīgu ieteikumu ir sniegusi par zvejas izraisīto Āfrikas dziļūdens garneles mirstību 2. ĢAA. Turklāt ZZTEK aplēses liecina, ka Āfrikas dziļūdens garneles biomasa samazinās. Pamatojoties uz saņemto ieteikumu, Regulā (ES) 2022/110 2022. gadam tika noteikti maksimālie nozvejas limiti, kas piemērojami Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 5., 6. un 7. ĢAA un 8., 9., 10. un 11. ĢAA.

(11)

2022. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA zvejas izraisītā mirstība joprojām ir tālu no ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi. ZZTEK ieteica, ka, lai FMSY sasniegtu līdz 2023. gadam, nozvejas būtu jāsamazina vidēji par 53 %, jo šīs sugas apjoms 1. un 2. ĢAA ir mazāks par BLIM , savukārt minētās sugas apjoms 6. un 7. ĢAA ir mazāks par biomasas piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA ) plāna 2. panta 11. punkta nozīmē. Tāpēc saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi turpināt noteikt maksimālos nozvejas limitus, lai papildinātu tralēšanas piepūles režīmu. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, 2023. gada maksimālie nozvejas limiti Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA būtu jāsamazina par 5 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2022. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2022/110.

(12)

2022. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka Āfrikas dziļūdens garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA zvejas izraisītā mirstība joprojām ir virs ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi. ZZTEK ieteica, ka, lai FMSY sasniegtu līdz 2023. gadam, nozvejas būtu jāsamazina par 30 %. Tāpēc saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi turpināt noteikt maksimālos nozvejas limitus, lai papildinātu tralēšanas piepūles režīmu. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, 2023. gada maksimālie nozvejas limiti Āfrikas dziļūdens garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA būtu jāsamazina par 3 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2022. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2022/110.

(13)

2021. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka sarkanās milzu garneles biomasa 8., 9., 10. un 11. ĢAA samazinās un ka būtu ievērojami jāsamazina šā krājuma zvejas izraisītā mirstība, lai vēlākais līdz 2025. gadam panāktu MSY. Pamatojoties uz saņemto ieteikumu, Regulā (ES) 2022/110 2022. gadam tika noteikti maksimālie nozvejas limiti, kas piemērojami sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA.

(14)

2022. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka sarkanās milzu garneles biomasa 8., 9., 10. un 11. ĢAA samazinās un ka zvejas izraisītā mirstība joprojām ir virs ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi. ZZTEK ieteica, ka, lai FMSY sasniegtu līdz 2023. gadam, nozvejas būtu jāsamazina par 27 %, jo šīs sugas 8., 9., 10. un 11. ĢAA ir virs BPA . Tāpēc saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi turpināt noteikt maksimālos nozvejas limitus, lai papildinātu tralēšanas piepūles režīmu ar maksimālajiem nozvejas limitiem. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, 2023. gada maksimālie nozvejas limiti sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA būtu jāsamazina par 3 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2022. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2022/110.

(15)

2022. gadā ZZTEK ir aplēsusi, ka Āfrikas dziļūdens garneles 1., 2. ĢAA, heka 1.,5.,6.,7. ĢAA un heka 8., 9., 10., 11. ĢAA nārsta bara biomasa ir mazāka par BLIM, un tas liecina, ka to reproduktīvā spēja varētu būt samazināta. Visu attiecībā uz minētajiem krājumiem pieņemto pasākumu apvienojums ietver turpmākus korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi saskaņā ar plāna 6. panta 2. punktu.

(16)

GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika ieviests zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(17)

GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/1 par zvejas piepūles režīma noteikšanu galvenajiem demersālajiem krājumiem Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika noteikts maksimālais pieļaujamais zvejas dienu skaits katram traļa tipam un flotes segmentam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(18)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/8 par zvejas piepūles režīma īstenošanu galvenajiem demersālajiem krājumiem Adrijas jūrā 2023. gadā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kas izriet no Ieteikuma GFCM/43/2019/5, ar ko ieviesa zvejas piepūles režīmu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(19)

GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/20 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgai mazo pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika noteikts maksimālais nozvejas apjoms un ar to saistītais flotes kapacitātes maksimums riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, kas zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus, un paredzēta atkāpe valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā 10 riņķvada kuģu un/vai pelaģisko traleru, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(20)

Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un tās niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu krājumiem un demersālajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un tālab Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi vismaz minimālam mazo pelaģisko sugu krājumu apjomam un vismaz minimālai demersālo krājumu zvejas piepūlei.

(21)

GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu attiecībā uz sarkanā koraļļa ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā (1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta kā zvejas atļauju maksimālais skaits, tika iesaldēta un ieviesti sarkanā koraļļa ieguves limiti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(22)

GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/11 par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas zvejniecībās Vidusjūrā (1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/43/2019/1. Ar Ieteikumu GFCM/43/2019/1 zvejas piepūle, kas izteikta kā to zvejas kuģu maksimālais skaits, kuri kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu, tika iesaldēta, un Ieteikums GFCM/44/2021/11 minēto pasākumu termiņu ir pagarinājis līdz 2023. gada beigām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(23)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/4 par daudzgadu pārvaldības plānu demersālo krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/12 un GFCM/42/2018/5. Ar šo ieteikumu tika ieviests zvejas piepūles režīms attiecībā uz heku un nozvejas limiti attiecībā uz sārtajām dziļūdens garnelēm, kā arī zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(24)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/5 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles krājumu un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/7 un GFCM/43/2019/6. Ar šo ieteikumu tika ieviests nozvejas limits un zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(25)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/6 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles krājumu un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Jonijas jūrā (19.–21. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/8 un GFCM/42/2018/4. Ar šo ieteikumu tika ieviests nozvejas limits un zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(26)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/7 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles krājumu un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Levantes jūrā (24.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/8 un GFCM/42/2018/4. Ar šo ieteikumu tika ieviests nozvejas limits un zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(27)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/3 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanspuru pageles ilgtspējīgai izmantošanai Alvoranas jūrā (1.–3. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/4, GFCM/43/2019/2 un GFCM/41/2017/2. Ar šo ieteikumu tika ieviesti maksimālie nozvejas apjomi 2023., 2024. un 2025. gadam, maksimālais atļauto āķu jedu un rokas āķu rindu skaits un jauni pasākumi attiecībā uz atpūtas zveju. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(28)

GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar Ieteikumu GFCM/43/2019/3 attiecībā uz akmeņpleksti tika ieviesta atjaunināta reģionāla KPN un kvotu iedalīšanas shēma, kā arī turpmāki saglabāšanas pasākumi, jo īpaši divus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods un zvejas dienu skaita ierobežojums līdz 180 dienām gadā. Minētie turpmākie saglabāšanas pasākumi ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, jo – ja minēto pasākumu nebūtu – akmeņplekstes KPN apjoms būtu jāsamazina, lai nodrošinātu tās atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(29)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/9 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (29. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko groza Ieteikumu GFCM/43/2019/3. Ar minēto ieteikumu pašreizējā KPN tika pagarināta par vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(30)

GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēja, ka 2021. gadā Savienība nav pilnā apjomā izmantojusi savu akmeņplekstes kvotu, un, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto ārkārtas situāciju, apstiprināja neizmantotās kvotas pārnešanu. Minētais GFCM lēmums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Pēc nepilnīgās izmantošanas atlikušās zvejas iespējas būtu jāsadala, pamatojoties uz katrai dalībvalstij atbilstošo nepilnīgās izmantošanas daļu un nemainot sadales sistēmu, kas noteikta Regulā (ES) 2022/110 attiecībā uz KPN gadskārtējo sadalījumu.

(31)

Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi GFCM darba grupa Melnās jūras jautājumos, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis ir jāsaglabā. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu.

(32)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(33)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Lai veicinātu šīs regulas ātru īstenošanu, tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(34)

Lai rosinātu likt lietā zvejas rīku selektivitāti un izveidotu zvejas aizlieguma apgabalus efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā, ar Regulu (ES) 2022/110 tika izveidots traleriem piemērojams kompensācijas mehānisms. Pamatojoties uz pirmajā piemērošanas gadā gūto pieredzi un tiecoties panākt kompensācijas mehānisma pilnīgu efektivitāti, ir jākonkretizē, kā minētais mehānisms būtu jāievieš, tostarp ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Regula (ES) 2022/110. Tāpēc Regula (ES) 2022/110 būtu attiecīgi jāgroza. Turklāt zinātniskajos ieteikumos arvien tiek ieteikts vēl vairāk uzlabot zvejas rīku selektivitāti un zvejas aizlieguma apgabalu efektivitāti zivju mazuļu aizsardzības nolūkā, tāpēc minēto mehānismu būtu jāturpina piemērot arī 2023. gadā. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu par 2023. gadu, ir jāiedala 3,5 % zvejas dienu traleriem, kuras aprēķinātas no 2015.–2017. gada bāzlīnijas.

(35)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus,