(1)

Parīzes nolīgums, kas 2015. gada 12. decembrī pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī (“Parīzes nolīgums”) (4). Tā Puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētās saistības tika nostiprinātas Glāzgovas klimata paktā, ko saskaņā ar UNFCCC pieņēma 2021. gada 13. novembrī, un šajā paktā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, ja temperatūras kāpums būs 1,5 °C, nevis 2 °C, un apņemas arī turpmāk censties temperatūras pieaugumu iegrožot līdz 1,5 °C.

(2)

Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C mērķuzdevuma steidzama īstenošana vēl jo aktuālāka kļuvusi pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestā izvērtējuma ziņojuma, kurā konstatēts, ka globālo sasilšanu līdz 1,5 °C var iegrožot vienīgi tad, ja šajā desmitgadē nekavējoties panāk globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pamatīgu un noturīgu samazinājumu.

(3)

Ar klimatu un vidi saistīto problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) stūrakmens.

(4)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Savienībā, un jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurencei atvērtu ekonomiku, kur ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Šāda pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē dažādu nozaru darba ņēmējus. Tajā pašā laikā minētajam pārkārtošanās procesam ir zināmi dzimumu līdztiesības aspekti, tāpat tas sevišķi smagi ietekmē dažas nelabvēlīgā situācijā esošas cilvēku grupas un mazaizsargātas personas, piemēram, gados vecākus ļaudis, cilvēkus ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu vai etniskām minoritātēm, kā arī personas un mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Turklāt pārkārtošanās ir problemātiskāka atsevišķos reģionos, jo īpaši strukturāli nelabvēlīgos un perifēros reģionos, kā arī salās. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un ka neviens netiek atstāts novārtā.

(5)

Savienība 2020. gada 17. decembrīUNFCCC iesniedza Savienības nacionāli noteikto devumu (NND), ko pirms tam apstiprināja Padome. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (5), kurā grozījumi izdarīti inter alia ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (6), ir viens no instrumentiem, uz kuru atsaucas un kurš ir jāpārskata, ņemot vērā paaugstināto 2030. gada mērķrādītāju, kas iekļauts minētā dokumenta pielikumā sniegtajā vispārējā aprakstā. Padome 2022. gada 24. oktobra secinājumos norādīja, ka tā ir gatava, cik vien drīz iespējams pēc sarunu noslēgšanas par paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pamata elementiem, attiecīgi atjaunināt Savienības un tās dalībvalstu NND saskaņā ar Glāzgovas klimata pakta 29. punktu, lai atspoguļotu, kā paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pamata elementu galarezultāts palīdz īstenot Savienības būtisko mērķuzdevumu, par ko Eiropadome vienojās 2020. gada decembrī. Tā kā ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir Savienības klimata politikas stūrakmens un galvenais instruments izmaksefektīvai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, tostarp attiecībā uz darbības jomu, kuri pieņemti ar šo direktīvu, ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pamata elementiem.

(6)

Tas, cik vajadzīgi un vērtīgi ir sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, kļuva jo skaidrāks, ņemot vērā, cik smagi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Kļuva skaidrs, ka jāstiprina mūsu sabiedrības un ekonomikas noturība pret ārējiem satricinājumiem un ka jārīkojas laikus, lai šādus satricinājumus novērstu vai vismaz mīkstinātu to sekas, turklāt tā, lai nevienu neatstātu novārtā, arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās personas. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir cieši pārliecināti, ka šāda pieeja ir sevišķi aktuāla klimata pārmaiņu jautājumā.

(7)

Atjauninātajā NND, ko Savienība iesniedza UNFCCC sekretariātam 2020. gada 17. decembrī, tā apņēmās līdz 2030.gadam neto siltumnīcefekta gāzu emisijas visas ekonomikas mērogā samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(8)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (7), Savienība ir nostiprinājusi tiesību aktos uzdevumu panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam un pēc tam panākt negatīvu emisiju bilanci. Ar minēto regulu ir noteikta arī saistoša Savienības apņemšanās iekšzemes neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un ir paredzēts, ka visus turpmākos pasākumu projektus vai leģislatīvo aktu priekšlikumus, arī budžeta priekšlikumus, Komisijai jācenšas sagatavot atbilstīgi minētās regulas mērķiem, un gadījumā, ja konstatēta neatbilstība, Komisijai jāizklāsta neatbilstības iemesli attiecīgajiem priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos.

(9)

Visām ekonomikas nozarēm jāsniedz ieguldījums, lai panāktu ar Regulu (ES) 2021/1119 noteiktos emisiju samazinājumus. Tas nozīmē, ka ES ETS vērienīgās ieceres būtu jāsaskaņo ar mērķi līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu visas ekonomikas mērogā, kā arī ar Savienības uzdevumu ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un pēc tam negatīvu emisiju bilanci, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119.

(10)

ES ETS būtu jāstimulē ražošana tādās iekārtās, kas daļēji samazina vai pilnībā novērš siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc dažu darbību kategoriju apraksts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā būtu jāgroza, lai iekārtas, kas veic kādu no minētajā pielikumā uzskaitītajām darbībām un atbilst ar tādu pašu darbību saistītai jaudas robežvērtībai, taču neemitē nekādas siltumnīcefekta gāzes, iekļautu ES ETS darbības jomā un līdz ar to nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām attiecīgajos sektoros. Turklāt, sadalot bezmaksas kvotas produkta ražošanai, būtu kā vadošie principi jāņem vērā izmantoto materiālu aprites potenciāls un tas, ka līmeņatzīmei vajadzētu būt neatkarīgai no izejvielām vai ražošanas procesa veida, ja ražošanas procesiem ir viens un tas pats mērķis. Tāpēc ir jāgroza dažu līmeņatzīmju aptverto produktu, procesu un emisiju definīcija, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekārtām, kurās izmanto jaunās tehnoloģijas, ar ko daļēji samazina vai pilnībā novērš siltumnīcefekta gāzu emisijas, un iekārtām, kuras izmanto esošās tehnoloģijas. Neatkarīgi no minētajiem vadošajiem principiem ar pārskatītajām līmeņatzīmēm 2026.–2030. gadam arī turpmāk būtu jāsaglabā nošķīrums starp primāro un sekundāro tērauda un alumīnija ražošanu. Tāpat ir jāatsaista naftas rafinēšanas rūpnīcām noteikto līmeņatzīmju atjaunināšana no ūdeņradim noteikto līmeņatzīmju atjaunināšanas, lai atspoguļotu to, ka aizvien pieaug ūdeņraža, tostarp zaļā ūdeņraža, ražošana ārpus naftas rafinēšanas sektora.

(11)

Pēc dažu līmeņatzīmju aptverto produktu, procesu un emisiju definīciju grozīšanas jānodrošina, ka ražotāji nesaņem divkāršu kompensāciju par vienām un tām pašām emisijām, kompensējot gan bezmaksas kvotas, gan netiešās izmaksas, un tāpēc attiecīgi jāpielāgo finansiālie pasākumi, lai kompensētu elektroenerģijas cenās iekļautās netiešās izmaksas.

(12)

Padomes Direktīva 96/61/EK (8) tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (9). Atsauces uz Direktīvu 96/61/EK Direktīvas 2003/87/EK 2. pantā un IV pielikumā būtu attiecīgi jāatjaunina. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami samazināt emisijas visas ekonomikas mērogā, dalībvalstīm vajadzētu spēt rīkoties, lai samazinātu ES ETS aptvertās siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot arī citus mehānismus, ne tikai emisiju limitus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.

(13)

Komisija savā 2021. gada 12. maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” pauž aicinājumu Savienībai virzīties uz nulles piesārņojumu 2050. gadā, proti, samazināt gaisa, saldūdeņu, jūras un augsnes piesārņojumu līdz tādam līmenim, kas vairs nebūtu kaitīgs veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Pateicoties pasākumiem saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, kas ir galvenais instruments, ar ko regulē gaisa, ūdens un augsnes piesārņotāju emisijas, bieži vien būs iespējams samazināt arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 8. pantu dalībvalstīm būtu jānodrošina koordinācija starp Direktīvā 2003/87/EK un Direktīvā 2010/75/ES noteiktajiem atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām.

(14)

Atzīstot, ka jaunas inovatīvas tehnoloģijas bieži vien ļaus samazināt gan siltumnīcefekta gāzu, gan piesārņotāju emisijas, ir svarīgi nodrošināt sinerģiju starp pasākumiem, kas veltīti gan siltumnīcefekta gāzu, gan piesārņotāju emisijām, jo īpaši Direktīvu 2010/75/ES, un pārskatīt to efektivitāti šajā jomā.

(15)

Lai noteiktu maksimālo rūpniecībai sadalāmo bezmaksas kvotu apjomu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, tika izmantota “elektroenerģijas ražošanas iekārtu” definīcija, taču tas noveda pie tā, ka koģenerācijas elektrostacijām piemēroja citādu režīmu nekā rūpnieciskajām iekārtām. Lai stimulētu augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanu un izlīdzinātu konkurences apstākļus visām iekārtām, kurām tiek sadalītas bezmaksas kvotas par siltuma ražošanu un centralizēto siltumapgādi, visas atsauces uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām Direktīvā 2003/87/EK būtu jāsvītro. Turklāt Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/331 (10) ir precizēta informācija par to, ka visi rūpnieciskie procesi ir tiesīgi saņemt bezmaksas kvotas. Tas nozīmē, ka Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 3. punkta noteikumi par oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu ir novecojuši un būtu jāsvītro.

(16)

Siltumnīcefekta gāzes, kas netiek tieši emitētas atmosfērā, būtu jāuzskata par ES ETS aptvertām emisijām un par šīm emisijām būtu jānodod kvotas, izņemot gadījumus, kad šīs emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (11) tiek uzglabātas krātuvē vai kad tās ir ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā un jebkuras normālas darbības laikā, ko veic pēc attiecīgā produkta kalpošanas laika beigām, tās atmosfērā nenonāk. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kuri paredz, saskaņā ar kādiem nosacījumiem siltumnīcefekta gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā un jebkuras normālas darbības laikā, ko veic pēc produkta kalpošanas laika beigām, tās nenonāk atmosfērā, un, ņemot vērā regulatīvās norises saistībā ar oglekļa piesaistījumu sertificēšanu, kā attiecīgā gadījumā saņemt oglekļa piesaistījumu sertifikātu. Jēdziens “normāla darbība pēc produkta kalpošanas laika beigām” būtu jāinterpretē plaši, aptverot visas darbības, kas notiek pēc produkta kalpošanas laika beigām, tostarp atkārtota izmantošana, pārražošana, reciklēšana un likvidēšana, piemēram, sadedzināšana un apglabāšana poligonā.

(17)

Starptautiskais jūras transports, proti, reisi starp ostām, kas ir divu dažādu dalībvalstu jurisdikcijā, vai starp kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un ostu, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, ir vienīgais transporta veids, uz ko līdz šim nav attiecinātas Savienības saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Emisijas no Savienībā pārdotas degvielas, ko izmanto reisos, kas sākas vienā dalībvalstī un noslēdzas citā dalībvalstī vai trešā valstī, kopš 1990. gada ir pieaugušas aptuveni par 36 %. Minētās emisijas veido teju 90 % no visām Savienības kuģošanas emisijām, jo emisijas, kuras rada Savienībā pārdotā degviela, ko izmanto reisos, kas sākas un noslēdzas tajā pašā dalībvalstī, kopš 1990. gada ir sarukušas par 26 %. Prognozēts, ka status quo scenārijā starptautiskā jūras transporta radītās emisijas no 2015. līdz 2030. gadam pieaugs par 14 %, bet no 2015. līdz 2050. gadam – par 34 %. Ja, kā tiek prognozēts, jūras transporta ietekme uz klimata pārmaiņām pieaugs, tas lielā mērā padarīs veltus citos sektoros panāktos samazinājumus, kuru nolūks ir apkarot klimata pārmaiņas, un līdz ar to būs apdraudēts mērķis līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu visas ekonomikas mērogā, Savienības mērķis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un pēc tam negatīvu emisiju bilanci, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, kā arī Parīzes nolīguma mērķos.

(18)

Komisija 2013. gadā pieņēma stratēģiju, kā jūras transporta emisijas pakāpeniski integrēt Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas rīcībpolitikā. Pirmais solis šajā pieejā bija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (12), ar ko Savienība izveidoja jūras transporta emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu; nākamie soļi ir nospraust samazināšanas mērķrādītājus jūras transportam un piemērot tirgus instrumentu. Saskaņā ar apņemšanos, ko likumdevēji pauduši Direktīvā (ES) 2018/410, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) vai Savienībai no 2023. gada ir jāsāk rīkoties, tostarp jāsāk sagatavošanās darbs pie tāda pasākuma pieņemšanas un īstenošanas, kas nodrošina, ka sektors dod pienācīgu ieguldījumu pūliņos, ko prasa saskaņā ar Parīzes nolīgumu nosprausto mērķu sasniegšana, un ka visas ieinteresētās personas tam velta pienācīgu ievērību.

(19)

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410 Komisijai vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas panākts SJO virzībā uz vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi, un par papildu pasākumiem, lai nodrošinātu, ka jūras transports sniedz pienācīgu ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Ir vērojami centieni ar SJO starpniecību samazināt globālās jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina, tostarp centieni strauji īstenot 2018. gadā pieņemto sākotnējo SJO stratēģiju par kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kas attiecas arī uz iespējamiem tirgus pasākumiem, ar ko stimulētu starptautiskās kuģošanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tomēr, lai gan pēdējā laikā SJO satvarā panākts zināms progress, līdz šim ar to nav pieticis, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Ņemot vērā kuģošanas starptautisko būtību, ir svarīgi, ka dalībvalstis un Savienība saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm strādā ar trešām valstīm, lai daudzkāršotu diplomātiskos centienus nolūkā stiprināt globālos pasākumus un panākt progresu globāla tirgus pasākuma izstrādē SJO līmenī.

(20)

Jūras transporta radītās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas ir aptuveni 3 līdz 4% no Savienības emisijām. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija izklāstīja ieceri veikt papildu pasākumus, kas veltīti siltumnīcefekta gāzu emisijām jūras transporta sektorā, proti, īstenot pasākumu kopumu, kas ļautu Savienībai sasniegt savus emisijas samazināšanas mērķrādītājus. Šajā kontekstā Direktīva 2003/87/EK būtu jāgroza, lai ES ETS iekļautu arī jūras transporta sektoru un tā nodrošinātu, ka minētā sektora taisnīgais devums palīdz sasniegt gan Savienības paaugstinātos klimata mērķus, gan Parīzes nolīguma mērķus, kas 4. panta 4. punktā nosaka, ka attīstītajām valstīm būtu jāturpina rādīt priekšzīme un jānosprauž visu ekonomiku aptveroši emisijas samazināšanas mērķrādītāji, savukārt jaunattīstības valstis tiek mudinātas laika gaitā virzīties uz ekonomikas mēroga emisiju samazināšanas vai ierobežošanas mērķrādītājiem. Lai gan starptautiskās aviācijas radītās emisijas ārpus Eiropas no 2021. gada tika ierobežotas ar globālu tirgus instrumentu, vēl nav pasākumu, ar ko ierobežo jūras transporta emisijas vai nosaka to cenu. Tādēļ ir lietderīgi ES ETS iekļaut arī daļu no emisijām, kas rodas reisos starp dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un trešās valsts jurisdikcijā esošu ostu, savukārt trešai valstij ir iespēja lemt par pienācīgiem pasākumiem attiecībā uz pārējo emisiju daļu.

Jūras transporta iekļaušana ES ETS tātad nozīmētu, ka ES ETS aptvers pusi no emisijām, ko rada kuģi, kuri kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā ierodas no ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, pusi no emisijām, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas un ierodas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, visas emisijas no kuģiem, kas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā ierodas no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas, un visas emisijas, kas rodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā. Ir konstatēts, ka šī pieeja ir praktisks veids, kā atrisināt jautājumu par kopēju, bet diferencētu atbildību un spējām, kas UNFCCC kontekstā ir bijusi ilgstoša problēma. Tas, ka aptverta ir daļa to emisiju, kas rodas reisos gan no Savienības uz trešām valstīm, gan no trešām valstīm uz Savienību, nodrošina ES ETS efektivitāti, jo īpaši pasākuma vidiskā ietekme palielinās salīdzinājumā ar situāciju, kad ģeogrāfiskais aptvērums aprobežojas tikai ar reisiem Savienības iekšienē, un samazinās risku, ka kuģi ienāk kādās ostās izvairīšanās labad un ka pārkraušanas darbības pārvietojas aiz Savienības robežām. Lai nodrošinātu, ka sektora iekļaušana ES ETS notiek gludi, kuģošanas sabiedrību nodotais kvotu apjoms par 2024.un 2025. gada paziņotajām verificētajām emisijām būtu jāpalielina pakāpeniski.

Lai pasargātu sistēmas vidisko integritāti, gadījumos, ja nodotais kvotu skaits ir mazāks, salīdzinot ar jūras transporta verificētajām emisijām attiecīgajos gados, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām, katru gadu būtu jāanulē minētajai starpībai atbilstošs kvotu apjoms. No 2026. gada kuģošanas sabiedrībām būtu jānodod tāds kvotu daudzums, kas atbilst visām to verificētajām emisijām. Lai arī jūras transporta ietekme uz klimatu lielākoties saistīta ar CO2 emisijām, liela daļa no kuģu radītajām emisijām ir tādas, kas ar CO2 nav saistītas. SJO 2020. gada ceturtajā pētījumā par siltumnīcefekta gāzēm konstatēts, ka laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam ievērojami palielinājies metāna emisiju daudzums. Metāna un slāpekļa oksīda emisijas laika gaitā, visticamāk, pieaugs, jo īpaši līdz ar tādu kuģu izstrādi, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi vai citiem energoresursiem. Metāna un slāpekļa oksīda emisiju iekļaušana labvēlīgi ietekmētu vidisko integritāti un stimulētu labu praksi. Vispirms minētās emisijas no 2024. gada būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2015/757, savukārt no 2026. gada – ES ETS.

(21)

Direktīvas 2003/87/EK darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz jūras transportu, izraisīs izmaiņas šāda transporta izmaksās. Minētā darbības jomas paplašināšana ietekmēs visas Savienības teritorijas, jo ar jūras transportu uz Savienības ostām un no tām pārvadāto preču izcelsme vai galamērķis ir dažādās dalībvalstīs, tostarp dalībvalstīs, kurām ir tikai sauszemes robeža. Tāpēc līdz ar jūras transporta darbību iekļaušanu dalībvalstu izsolāmo kvotu sadalei principā mainīties nevajadzētu, un tajā būtu jāiekļauj visas dalībvalstis. Tomēr dalībvalstis tiks ietekmētas atšķirīgā mērogā. Jo īpaši paplašināšana visvairāk ietekmēs dalībvalstis, kurās kuģošanas īpatsvars ir ļoti augsts. ES ETS attiecināšana uz jūras transportu vairāk ietekmēs dalībvalstis, kuru kuģošanas sektors ir liels salīdzinājumā ar valsts ne tik lielo teritoriju. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgajām dalībvalstīm sniegt laikā ierobežotu papildu palīdzību, proti, piešķirt papildu kvotas, lai atbalstītu kuģošanas darbību dekarbonizāciju un palīdzētu segt administratīvās izmaksas. Palīdzība būtu jāsniedz pakāpeniski, vienlaikus ieviešot pienākumu nodot kvotas un tādējādi palielinot ietekmi uz attiecīgajām dalībvalstīm. Saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanu Komisijai būtu jāizvērtē minētās papildu palīdzības atbilstība, jo īpaši ņemot vērā dažādu dalībvalstu pārziņā esošo kuģošanas sabiedrību skaita attīstību.

(22)

ES ETS būtu jāsniedz ievērojams ieguldījums kuģošanas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā un efektivitātes palielināšanā attiecībā uz šādām darbībām. ES ETS ieņēmumu izmantošanā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu inter alia būtu jāietver klimatam draudzīga transporta un sabiedriskā transporta popularizēšana visos sektoros.

(23)

Lai atjaunotu ledus klases kuģu flotes un izstrādātu inovatīvas tehnoloģijas, ar ko samazināt šādu kuģu emisijas, ir vajadzīgs laiks un finansiāls atbalsts. Pašlaik konstrukcijas dēļ, kas ļauj ledus klases kuģiem kuģot ledus apstākļos, šādi kuģi patērē vairāk degvielas un rada vairāk emisiju nekā līdzīga lieluma kuģi, kuri paredzēti kuģošanai tikai atklātā ūdenī. Tāpēc ar šo direktīvu būtu jāievieš ar kuģa karoga valsti nesaistīta metode, kas kuģošanas sabiedrībām, pamatojoties uz kuģu ledus klasi, ļautu samazināt līdz 2030. gada 31. decembrim nododamo kvotu daudzumu.

(24)

Salas, kurām nav autoceļu vai dzelzceļa savienojumu ar kontinentu, ir vairāk atkarīgas no jūras transporta nekā citi reģioni, un šo salu savienojamība ir atkarīga no jūras transporta savienojumiem. Lai salām ar mazāku iedzīvotāju skaitu palīdzētu saglabāt savienojamību pēc jūras transporta darbību iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, ir lietderīgi paredzēt dalībvalstij iespēju pieprasīt uz laiku atkāpties no minētajā direktīvā noteiktā kvotu nodošanas pienākuma attiecībā uz atsevišķām jūras transporta darbībām ar salām, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks kā 200 000.

(25)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai transnacionāls sabiedrisko pakalpojumu līgums vai transnacionālas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības starp divām dalībvalstīm uz laiku tiktu atbrīvotas no atsevišķiem Direktīvas 2003/87/EK pienākumiem. Minētā iespēja būtu jāattiecina vienīgi uz savienojumiem starp dalībvalsti, kurai nav sauszemes robežas ar citu dalībvalsti, un ģeogrāfiski tuvāko dalībvalsti, piemēram, jūras savienojumu starp Kipru un Grieķiju, kas nav darbojies vairāk nekā divdesmit gadus. Minētais pagaidu izņēmuma statuss palīdzētu risināt stingro vajadzību sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumu un nodrošināt savienojamību, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(26)

Ņemot vērā Savienības tālāko reģionu īpašās iezīmes un pastāvīgos apgrūtinājumus, kā atzīts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā, un tālāko reģionu milzīgo atkarību no jūras transporta, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā saglabāt šādu reģionu piekļūstamību un efektīvu savienojamību, izmantojot jūras transportu. Tāpēc būtu jāparedz pagaidu atkāpe no atsevišķiem Direktīvas 2003/87/EK pienākumiem attiecībā uz emisijām no jūras transporta darbībām starp ostu, kura atrodas dalībvalsts tālākajā reģionā, un ostu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ietverot ostas, kuras atrodas tajā pašā tālākajā reģionā un citā tās pašas dalībvalsts tālākajā reģionā.

(27)

Direktīvas 2003/87/EK noteikumi par jūras transporta darbībām būtu pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā nākotnes starptautiskās norises un centienus, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, tostarp otro globālo izsvēršanu 2028. gadā (un turpmāk katru nākamo globālo izsvēršanu reizi piecos gados) nolūkā nodrošināt informāciju, uz kuras pamata nospraudīs nākamos NND. Minētie noteikumi būtu jāpārskata arī gadījumā, ja SJO pieņem globālu tirgus pasākumu, ar ko samazināt jūras transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šajā nolūkā Komisijai 18 mēnešu laikā pēc šāda pasākuma pieņemšanas un pirms tas sācis darboties būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai minētajā ziņojumā būtu jāizvērtē globālā tirgus pasākuma vērienīgums, ņemot vērā Parīzes nolīguma mērķus, un jāizvērtē tā vispārējā vidiskā integritāte, tostarp salīdzinājumā ar Direktīvas 2003/87/EK noteikumiem par jūras transportu, un jebkurš jautājums, kas saistīts ar ES ETS un minētā pasākuma saskaņotību. Jo īpaši, Komisijai savā ziņojumā būtu jāņem vērā dalības līmeni minētajā globālajā tirgus pasākumā, tā izpildāmību, pārredzamību, sodus par neatbilstību, publiskā ieguldījuma procesus, emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, reģistrus un pārskatatbildību. Attiecīgā gadījumā ziņojumam būtu jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai tā atbilstu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājam, Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajam klimatneitralitātes mērķuzdevumam un mērķim saglabāt Savienības klimatrīcības vidisko integritāti un efektivitāti, un lai nodrošinātu saskaņotību starp globālā tirgus pasākuma īstenošanu un ES ETS, vienlaikus izvairoties no liela divkārša sloga, un būtu jāatgādina par Savienības kompetenci regulēt savu starptautisko kuģošanas reisu emisiju daļu saskaņā ar Parīzes nolīguma saistībām.

(28)

Tā kā līdz ar Direktīvas 2003/87/EK attiecināšanu uz jūras transporta darbībām pieaug pārvadājumu izmaksas, globāla tirgus pasākuma neesības gadījumā pastāv apiešanas risks. Piestāšana ostās ārpus Savienības izvairīšanās nolūkos un pārkraušanas darbību pārcelšana uz ostām ārpus Savienības ne tikai mazinās vidiskos ieguvumus, kas izriet no jūras transporta darbību radīto emisiju izmaksu internalizācijas, bet var arī novest pie lielāka emisiju daudzuma, ņemot vērā papildu attālumu, kāds veikts, lai izvairītos no Direktīvas 2003/87/EK prasībām. Tāpēc ir lietderīgi no piestāšanas ostas definīcijas izslēgt konkrētas piestāšanas ostās ārpus Savienības. Minētā izslēgšana būtu jāattiecina uz Savienības tuvumā esošām ostām, kurās ir vislielākais izvairīšanās risks. 300 jūras jūdžu robežas noteikšana no ostas, kas atrodas dalībvalsts jurisdikcijā, ir samērīga reakcija uz izvairīgu rīcību, un šāds ierobežojums nodrošina līdzsvaru starp papildu slogu un izvairīšanās risku. Turklāt izslēgšana no piestāšanas ostas definīcijas būtu jāpiemēro vienīgi uz konteinerkuģu piestāšanu konkrētās trešo valstu ostās, kurās konteineru pārkraušana aizņem lielāko daļu no konteineru kravām. Ja nepiemēro seku mazināšanas pasākumus, attiecībā uz šādiem pārvadājumiem izvairīšanās risks var novest arī pie ostu mezgla pārvirzīšanās uz ostām ārpus Savienības, kas izvairīšanās sekas padara vēl jo smagākas. Lai nodrošinātu pasākuma samērīgumu un to piemērotu vienādi, būtu jāņem vērā trešo valstu pasākumi, kuriem ir Direktīvai 2003/87/EK līdzvērtīga ietekme.

(29)

Komisijai tas, kā Direktīva 2003/87/EK darbojas attiecībā uz jūras transporta darbību, būtu jāizskata, ņemot vērā minētās direktīvas piemērošanā gūto pieredzi, tostarp jākonstatē izvairīga rīcība, lai šādu rīcību novērstu agrīnā posmā, un tad būtu jāierosina pasākumi, kā nodrošināt minētās direktīvas efektivitāti. Šādi pasākumi varētu ietvert lielākas kvotu nodošanas prasības reisiem, kuros izvairīšanās risks ir lielāks, piemēram, uz un no ostas, kas atrodas Savienības tuvumā trešā valstī, kura nav pieņēmusi pasākumus, kas būtu līdzīgi Direktīvā 2003/87/EK noteiktajiem.

(30)

Emisijas no kuģiem, kuru bruto tilpība nepārsniedz 5 000 tonnas, ir zem 15 % no emisijām, ko rada kuģi, ņemot vērā šīs direktīvas piemērošanas jomu, taču šīs emisijas rada liels skaits kuģu. No administratīvās īstenojamības viedokļa ir pāragri iekļaut kuģus, kuru bruto tilpība nepārsniedz 5 000 tonnas, ES ETS no jūras transporta iekļaušanas sākuma, taču to iekļaušana nākotnē uzlabotu ES ETS efektivitāti un varētu ierobežot izvairīgu rīcību, proti, kuģu izmantošanu, kuru bruto tilpība nepārsniedz 5 000 tonnas. Tāpēc ne vēlāk kā 2026. gada 31. decembrī Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā būtu jāizpēta realizējamība un ekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, ko radītu kuģu, kuru bruto tilpība nepārsniedz 5 000 tonnas, tostarp atkrastes kuģu, emisiju iekļaušana Direktīvā 2003/87/EK.

(31)

Personai vai organizācijai, kas atbildīga par ES ETS ievērošanu, vajadzētu būt vai nu kuģošanas sabiedrībai, kas definēta kā kuģa īpašnieks, vai jebkurai cita organizācijai vai personai, piemēram, berbouta fraktētājam, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šo atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss. Šīs definīcijas pamatā ir Regulas (ES) 2015/757 3. panta d) punktā dotā “uzņēmuma” definīcija, un tā ir saskaņā ar globālo datu vākšanas sistēmu, ko SJO izveidoja 2016. gadā.

(32)

Kuģa emisijas inter alia ir atkarīgas no kuģa īpašnieka veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, kā arī no izraudzītās degvielas, pārvadātās kravas un kuģa maršruta un ātruma, kas var būt cita subjekta, nevis kuģa īpašnieka kontrolē. Atbildību par degvielas iegādi vai operatīvās darbības lēmumu pieņemšanu, kuri ietekmē kuģa siltumnīcefekta gāzu emisijas, saskaņā ar līgumisku vienošanos var uzņemties cits subjekts, nevis kuģošanas sabiedrība. Līgumslēgšanas sarunu laikā nezināmi lielākoties varētu būt pēdējie minētie aspekti, un līdz ar nebūtu skaidrības par galīgajām kuģu emisijām, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK. Tomēr, ja oglekļa izmaksas nepārliek uz kuģa ekspluatantu, tiktu ierobežoti stimuli īstenot ar degvielas patēriņa efektivitāti saistītus operatīvās darbības pasākumus. Tāpēc saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” un nolūkā veicināt efektivitātes pasākumu pieņemšanu un tīrāku degvielu izmantošanu, kuģošanas sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt tiesīgai no subjekta, kurš ir tieši atbildīgs par kuģa siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmējošiem lēmumiem, pieprasīt atlīdzību par izmaksām, kas saistītas ar kvotu nodošanu.

Lai gan uz šādu kompensācijas mehānismu varētu attiekties līgumiska vienošanās, dalībvalstīm nolūkā samazināt administratīvās izmaksas nevis vajadzētu būt pienākumam nodrošināt vai pārbaudīt šādu līgumu esamību, bet gan valsts tiesību aktos būtu jāparedz ar likumu noteiktas tiesības kuģošanas sabiedrībai saņemt kompensāciju un attiecīga iespēja vērsties tiesā, lai šādas tiesības īstenotu. To pašu iemeslu dēļ minētajām tiesībām, tostarp jebkādiem iespējamiem ar kompensāciju saistītiem konfliktiem starp kuģošanas sabiedrību un subjektu, kas ekspluatē kuģi, nebūtu jāietekmē nedz kuģošanas sabiedrības pienākumi pret kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi, nedz izpildes pasākumi, kas pret attiecīgo sabiedrību varētu būt nepieciešami nolūkā nodrošināt minētās sabiedrības pilnīgu atbilstību Direktīvai 2003/87/EK. Vienlaikus jāņem vērā, ka noteikuma par tiesībām uz kompensāciju mērķis ir cieši saistīts ar Savienību, jo īpaši ar to, kā kuģošanas sabiedrība pilda šajā direktīvā noteiktos pienākumus pret konkrētu dalībvalsti, un līdz ar to ir svarīgi, lai minētās tiesības tiktu ievērotas visā Savienībā un visās līgumattiecībās, ar ko citam subjektam, kurš nav kuģa īpašnieks, ļauj noteikt pārvadāto kravu vai kuģa maršrutu un ātrumu tā, lai saglabātu neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, kas var ietvert noteikumus, ar ko liedz šādu līgumattiecību pusēm apiet tiesības uz kompensāciju, tostarp izvēloties tiesību akta klauzulu.

(33)

Lai samazinātu kuģošanas sabiedrībām uzlikto administratīvo slogu, par katru kuģošanas sabiedrību vajadzētu būt atbildīgai vienai dalībvalstij. Komisijai būtu jāpublicē to kuģošanas sabiedrību sākotnējais saraksts, kas veikušas jūras transporta darbību, kura ietilpst ES ETS darbības jomā, un sarakstā būtu jānorāda kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde. Saraksts būtu jāatjaunina regulāri un vismaz reizi divos gados, vajadzības gadījumā norādot jauno šādu administrējošo iestādi. Dalībvalstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības kuģošanas sabiedrību administrējošai iestādei vajadzētu būt attiecīgajai dalībvalstij. Trešā valstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības kuģošanas sabiebrību administrējošai iestādei vajadzētu būt tai dalībvalstij, kuras ostās iepriekšējos četros monitoringa gados kuģošanas sabiedrības kuģi visvairāk ienākuši reisos, kuri ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Tādas trešā valstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības kuģošanas sabiedrību administrējošai iestādei, kuras kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, vajadzētu būt tai dalībvalstij, kurā kuģošanas sabiedrības kuģis uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Komisijai reizi divos gados būtu attiecīgi jāpublicē un jāatjaunina to kuģošanas sabiedrību saraksts, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un jānorāda kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģošanas sabiedrībām, dalībvalstīm būtu jāievēro saskaņoti noteikumi par to kuģošanas sabiedrību administrēšanu, par kurām tās ir atbildīgas, saskaņā ar Komisijas izstrādātiem detalizētiem noteikumiem.

(34)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to administrētās kuģošanas sabiedrības atbilst Direktīvas 2003/87/EK prasībām. Ja kuģošanas sabiedrība nepilda minētās prasības un ja ar citiem kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes izpildes pasākumiem nav izdevies panākt to izpildi, dalībvalstīm būtu jārīkojas solidāri. Kā galēju līdzekli dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, varētu izmantot iespēju atteikt ienākšanu kuģiem, par kuriem atbild attiecīgā kuģošanas sabiedrība, un dalībvalstij, ar kuras karogu kuģis kuģo, vajadzētu būt iespējai kuģi aizturēt.

(35)

Kuģošanas sabiedrībām būtu jāuzrauga un jāpaziņo savu jūras transporta darbību agregēto emisiju dati uzņēmuma līmenī saskaņā ar Regulā (ES) 2015/757 paredzētajiem noteikumiem. Ziņojumi par kuģošanas sabiedrības līmeņa agregēto emisiju datiem būtu jāverificē saskaņā ar minētās regulas noteikumiem. Veicot verifikāciju sabiedrības līmenī, verificētājam nevajadzētu verificēt emisiju ziņojumus kuģa līmenī vai ziņojumus kuģa līmenī, ja tiek mainīts uzņēmums, jo minētie ziņojumi kuģa līmenī jau būs verificēti.

(36)

Pamatojoties uz pieredzi ar līdzīgiem uzdevumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) vai citai relevantai organizācijai savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz Komisijai un kuģošanas sabiedrību administrējošām iestādēm saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK īstenošanu. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar Regulas (ES) 2015/757 īstenošanu un tās IT rīkiem, EMSA būtu jāpalīdz kuģošanas sabiedrību administrējošām iestādēm jo īpaši saistībā ar tādu emisiju monitoringu, ziņošanu un verificēšanu, ko radījušas Direktīvas 2003/87/EK aptvertās jūras transporta darbības, atvieglināt informācijas apmaiņu vai izstrādāt vadlīnijas un kritērijus. Komisijai ar EMSA palīdzību būtu jācenšas izstrādāt piemērotus monitoringa rīkus, kā arī norādījumus, ar ko atvieglotu un koordinētu verifikācijas un izpildes darbības, kas saistītas ar Direktīvas 2003/87/EK piemērošanu jūras transportam. Ja vien tas ir lietderīgi, šādi rīki būtu jādara pieejami dalībvalstīm un verificētājiem, lai labāk nodrošinātu valstu pasākumus, ar ko transponē Direktīvu 2003/87/EK, stingru izpildi.

(37)

Vienlaikus ar šīs direktīvas pieņemšanu groza Regulu (ES) 2015/757, lai paredzētu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas noteikumus, kas nepieciešami ES ETS attiecināšanai uz jūras transporta darbībām, un lai ieviestu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju attiecībā uz papildu siltumnīcefekta gāzu emisijām un emisijām no papildu kuģu veidiem.

(38)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2392 (13) tika grozīts Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punkts, lai atļautu visiem operatoriem izmantot visas izdotās kvotas. Attiecīgi būtu jāpielāgo arī minētās direktīvas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā prasība, ka siltumnīcefekta gāzu atļaujās ir jāparedz saistības nodot kvotas.

(39)

Lai sasniegtu Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju, ES ETS aptvertajās nozarēs emisijas būs jāsamazina par 62 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Savienības mērogā pieejamais ES ETS kvotu daudzums ir jāsamazina, lai dotu nepieciešamo ilgtermiņa oglekļa cenas signālu un stimulu šādai dekarbonizācijai. Kopējais kvotu daudzums būtu jāsamazina 2024. un 2026. gadā, lai to lielākā mērā pieskaņotu faktiskajām emisijām. Turklāt lineārais samazinājuma koeficients būtu jāpalielina 2024. un 2028. gadā, ievērojot arī to, ka ES ETS tiks iekļautas jūras transporta radītās emisijas. Minēto izmaiņu rezultātā maksimālās robežvērtības trajektorija būs augšupejoša, kas ļaus līdz 2030. gadam panākt ievērojami lielākus kumulatīvos emisiju samazinājumus, nekā tas būtu iespējams saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410. Ar jūras transporta iekļaušanu saistītie rādītāji būtu jāatvedina no to jūras transporta darbību emisijām, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 3.ga pants, par kurām Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 ziņots 2018. un 2019. gadā un kuras no 2021. līdz 2024. gadam ir jākoriģē, izmantojot lineāro samazinājuma koeficientu 2024. gadam. Savienības kvotu kopapjoma palielinājumam 2024. gadā būtu jāpiemēro lineārais samazinājuma koeficients attiecīgajā gadā.

(40)

Šīs vērienīgākās klimatiskās ieceres realizēt izdosies tikai tad, ja klimatisko pārkārtošanos atbalstīs ar ievērojamiem publiskajiem un privātajiem resursiem gan no Savienības budžeta, gan dalībvalstu budžetiem. Lai papildinātu un palielinātu ievērojamos ar klimatu saistītos tēriņus no Savienības budžeta, visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā kā pašu resursi, vai ekvivalenta finansiālā vērtība no šādām izsolēm būtu jāizmanto ar klimatu saistītām vajadzībām, izņemot ieņēmumus, ko izmanto netiešo oglekļa izmaksu kompensēšanai. Ar klimatu saistīto mērķu saraksts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā būtu jāpaplašina, lai iekļautu papildu mērķus, kuriem ir pozitīva ietekme uz vidi. Tam būtu jāietver finansiālu atbalstu mājsaimniecību ar zemiem un vidējiem ienākumiem sociālo aspektu risināšanai, samazinot izkropļojošus nodokļus un mērķēti pazeminot nodevas un maksas par atjaunīgo elektroenerģiju. Dalībvalstīm katru gadu būtu jāziņo par izsoļu ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (14) 19. pantu, attiecīgā gadījumā norādot, kuri ieņēmumi tiek izmantoti, un darbības, kas tiek veiktas, lai īstenotu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānus.

(41)

Līdz ar jūras transporta iekļaušanu ES ETS palielināsies dalībvalstu ieņēmumi no izsolēm. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas palielināt ES ETS ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu, lai palīdzētu aizsargāt, atjaunot un labāk pārvaldīt jūras ekosistēmas, jo īpaši aizsargājamās jūras teritorijas.

(42)

Lai Parīzes nolīguma mērķus varētu īstenot jaunattīstības valstīs, ir vajadzīgi ievērojami finanšu resursi, un ar Glāzgovas klimata paktu attīstītās valstis tiek mudinātas steidzami un ievērojami palielināt klimatfinansējumu. Padome savos secinājumos par gatavošanos UNFCCC Pušu konferences 27. sesijai (COP 27) atgādina, ka Savienība un tās dalībvalstis ir lielākās starptautiskā publiskā klimatfinansējuma devējas un nolūkā atbalstīt jaunattīstības valstis kopš 2013. gada vairāk nekā divas reizes palielinājušas savu ieguldījumu klimatfinansējumā. Minētajos secinājumos Padome arī atkārtoti pauž Savienības un tās dalībvalstu stingro apņemšanos arī turpmāk palielināt savu starptautisko klimatfinansējumu nolūkā sasniegt attīstīto valstu mērķi, proti, pēc iespējas drīzāk un līdz 2025. gadam no dažādiem avotiem piesaistīt finansējumu 100 miljardu USD gadā, un sagaida, ka šo mērķi sasniegs 2023. gadā.

(43)

Nolūkā risināt pārkārtošanās distributīvo un sociālo ietekmi dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem laikposmā no 2024. līdz 2030. gadam papildus būtu jāizmanto 2,5 % no Savienības kvotu kopapjoma, lai finansētu enerģētikas pārkārtošanu dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zem 75 % no Savienības vidējā rādītāja 2016.–2018. gadā, un šim nolūkam jāizmanto Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā minētais Modernizācijas fonds.

(44)

Saņēmējām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot Modernizācijas fondam piešķirtos resursus, lai finansētu ieguldījumus, kuros iesaistīti tuvējie Savienības pierobežas reģioni, ja tas ir svarīgi saņēmēju dalībvalstu enerģētikas pārkārtošanai.

(45)

Būtu jānodrošina vēl citi stimuli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ar izmaksefektīviem paņēmieniem. Tālab no 2026. gada bezmaksas emisijas kvotas stacionārām iekārtām vajadzētu piešķirt tikai ar nosacījumu, ka ir jāinvestē energoefektivitātes kāpināšanā un emisiju samazināšanā, jo īpaši attiecībā uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Komisijai būtu jānodrošina, lai minētā nosacījuma piemērošana neapdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vides integritāti vai vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām visā Savienībā. Tāpēc Komisijai, neskarot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (15) piemērojamos noteikumus, būtu jāpieņem deleģētie akti, ar ko papildina šo direktīvu, lai risinātu visas konstatētās problēmas, jo īpaši saistībā ar iepriekš minētajiem principiem, un jāparedz administratīvi vienkārši noteikumi nosacījumu sistēmas piemērošanai. Minētajiem noteikumiem vajadzētu būt daļai no vispārējiem noteikumiem par bezmaksas kvotu sadali, izmantojot ieviesto valsts īstenošanas pasākumu procedūru, un būtu jāparedz termiņi, kritēriji īstenoto energoefektivitātes pasākumu atzīšanai, kā arī alternatīvi pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Turklāt vēl vairāk būtu jāstiprina stimuli, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti. Šajā nolūkā no 2026. gada un turpmāk emisijas kvotu bezmaksas sadalei 20 % stacionāro iekārtu, kurām saskaņā ar attiecīgā produkta līmeņatzīmi emisiju intensitāte ir visaugstākā, arī vajadzētu būt atkarīgai no klimatneitralitātes plānu ieviešanas un īstenošanas.

(46)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 (16), tiek īstenots, lai aizstātu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK ieviestos mehānismus nolūkā izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes riska. Ciktāl sektorus un apakšsektorus aptver šis pasākums, tie nedrīkstētu saņemt bezmaksas kvotas. Tomēr bezmaksas kvotas ir jāatceļ pakāpeniski, lai ražotāji, importētāji un tirgotāji varētu pielāgoties jaunajam režīmam. Bezmaksas kvotu sadales samazināšana būtu jāīsteno, OIM ieviešanas periodā OIM sektoriem sadalāmajām bezmaksas kvotām piemērojot noteiktu koeficientu. Laikposmā no minētās regulas stāšanās spēkā līdz 2025. gada beigām OIM koeficientam vajadzētu būt 100 % un tam būtu jāpiemēro minētās regulas 36. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie noteikumi, proti, 2026. gadā koeficientam vajadzētu būt 97,5 %, 2027. gadā – 95 %, 2028. gadā – 90 %, 2029. gadā – 77,5 %, 2030. gadā – 51,5 %, 2031. gadā – 39 %, 2032. gadā –26,5 % un 2033. gadā – 14 %. No 2034. gada OIM koeficients vairs nebūtu jāpiemēro.

Relevantie deleģētie akti par bezmaksas sadali būtu attiecīgi jākoriģē attiecībā uz OIM aptvertajiem sektoriem un apakšsektoriem. Bezmaksas kvotas, kas, pamatojoties uz šo aprēķinu (OIM pieprasījums), OIM aptvertajiem sektoriem vairs netiek sadalītas, jāiekļauj Inovāciju fondā, no kā atbalsta tādas inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās, oglekļa uztveršanā un izmantošanā (CCU), oglekļa uztveršanā, transportēšanā un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS), atjaunīgajā enerģijā un enerģijas uzkrāšanā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem OIM sektoros. Lai ievērotu bezmaksas kvotu proporciju, kas pieejama OIM neaptvertajiem sektoriem, galīgais kvotu daudzums, ko atskaita no bezmaksas sadalei pieejamām kvotām un dara pieejamu Inovāciju fondam, būtu jāaprēķina, balstoties uz to, kāda ir OIM pieprasījuma proporcionālā daļa no visu bezmaksas kvotas saņemošo sektoru vajadzības pēc bezmaksas kvotām.

(47)

Lai mazinātu iespējamos oglekļa emisiju pārvirzes riskus, kas saistīti ar precēm, uz kurām attiecas OIM un kuras Savienībā ražotas eksportam uz trešām valstīm, kas nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, novērtējums būtu jāveic pirms Regulā (ES) 2023/956 noteiktā pārejas perioda beigām. Ja minētajā novērtējumā konstatē, ka oglekļa pārvirzes risks pastāv, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz leģislatīvā akta priekšlikums, ar ko šādu oglekļa pārvirzes risku mazinātu Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem atbilstīgā veidā. Turklāt būtu jāļauj dalībvalstīm izsoļu ieņēmumus izmantot, lai novērstu jebkādu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes risku OIM aptvertajos sektoros un saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Ja līdz ar nosacījumu noteikumu piemērošanu samazinātais sadalīto bezmaksas kvotu daudzums nav pilnībā izmantots nolūkā no starpnozaru korekcijas atbrīvot iekārtas ar viszemāko siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, 50 % no minētajām pārpalikušajām kvotām būtu jāiekļauj Inovāciju fondā. Atlikušie 50 % kvotu būtu jāizsola dalībvalstu vārdā, un dalībvalstīm būtu jāizmanto ienākumi no tām, lai novērstu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes risku OIM aptvertajos sektoros.

(48)

Lai labāk atspoguļotu tehnoloģisko progresu, tajā pašā laikā nodrošinot stimulus emisiju samazināšanai un pienācīgi atalgojot inovāciju, līmeņatzīmju vērtību minimālā korekcija būtu jāpalielina no 0,2 % līdz 0,3 % gadā un maksimālā korekcija būtu jāpalielina no 1,6 % līdz 2,5 % gadā. Tas nozīmē, ka no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības būtu jākoriģē diapazonā no 6 % līdz 50 % salīdzinājumā ar 2013. līdz 2020. gada laikposmā piemērojamo vērtību. Lai iekārtām nodrošinātu paredzamību, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu sadalei, un tas būtu jādara pēc iespējas drīzāk un pirms sācies 2026. līdz 2030. gada laikposms.

(49)

Lai stimulētu jaunas radikālas tehnoloģijas tērauda rūpniecībā un izvairītos no būtiski nesamērīga līmeņatzīmes vērtības samazinājuma, kā arī ņemot vērā tērauda rūpniecības īpašo situāciju, piemēram, emisiju augsto intensitāti un starptautisko un Savienības tirgus struktūru, no karstā metāla līmeņatzīmes vērtības aprēķina laikpomā no 2026. līdz 2030. gadam ir jāizslēdz iekārtas, kas darbojās 2021. līdz 2022. gada atsauces periodā un kas citādi tiktu iekļautas aprēķinā, jo tiktu pārskatīta karstā metāla produkta līmeņatzīmes definīcija.

(50)

Lai atalgotu par vislabākajiem rezultātiem un inovāciju, no starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošanas būtu jāizslēdz iekārtas, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis saskaņā ar attiecīgo līmeņatzīmi ir zem efektīvāko iekārtu vidējā rādītāja 10 % atzīmes. Kvotas, kas līdz ar nosacījumu noteikumu piemērošanu nav sadalītas, jo samazināts sadalāmo bezmaksas kvotu daudzums, būtu jāizmanto, lai segtu bezmaksas kvotu samazinājuma radīto deficītu, kas ir rezultāts tam, ka no starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošanas izslēgti vislabākā snieguma uzrādītāji.

(51)

Lai paātrinātu ekonomikas dekarbonizāciju un vienlaikus stiprinātu Savienības rūpniecības konkurētspēju, Inovāciju fondam papildus būtu jādara pieejami 20 miljoni kvotu no daudzuma, ko citādi varētu sadalīt bez maksas, un vēl 5 miljoni kvotu no daudzuma, ko citādi varētu pārdot izsolē. Pārskatot ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1031/2010 (17) izveidoto Inovāciju fonda izsoļu grafiku un secību un ņemot vērā ar šo direktīvu ieviestās izmaiņas, Komisijai būtu jāapsver iespēja darīt pieejamus lielākus resursu apjomus pārskatītās Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas pirmajos gados, lai veicinātu attiecīgo nozaru dekarbonizāciju.

(52)

Regulas (ES) 2021/1119 mērķus sasniegt neizdosies bez visaptverošas pieejas inovācijai. Nepieciešamie pētniecības un inovācijas pūliņi tiek atbalstīti Savienības līmenī, tostarp no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kas paredz ievērojamu finansējumu un jaunus instrumentus sektoriem, kas tiek iekļauti ES ETS. Līdz ar to Komisijai būtu jācenšas panākt sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības finansējuma programmām.

(53)

No Inovāciju fonda būtu jāatbalsta inovatīvi paņēmieni, procesi un tehnoloģijas, tostarp šādu paņēmienu, procesu un tehnoloģiju izvēršana, lai tos plaši ieviestu visā Savienībā. Dotēto projektu atlasē prioritāte būtu jāpiešķir radikālai inovācijai.

(54)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.punktā minētais Inovāciju fonda tvērums būtu jāpaplašina tā, lai tas aptvertu inovācijas mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģijās un procesos, kas skar degvielu patēriņu ēku, autotransporta un papildu sektoros, ietverot kolektīvos transporta veidus, piemēram, sabiedrisko transportu un autobusu pakalpojumus. Tāpat Inovāciju fondam vajadzētu atbalstīt investīcijas jūras transporta dekarbonizācijā, tostarp investīcijas kuģu, ostu, un tuvsatiksmes kuģošanas energoefektivitātē, sektora elektrifikācijā, ilgtspējīgās alternatīvās degvielās, piemēram, ūdeņradī un amonjakā, ko ražo no atjaunīgiem resursiem, bezemisiju dzinēju tehnoloģijās, piemēram, vēja tehnoloģijās, un ledus klases kuģu inovācijās. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš inovatīviem projektiem, ar ko veicina jūras transporta sektora dekarbonizāciju un samazina sektora kopējo ietekmi uz klimatu, tostarp samazina melnā oglekļa emisijas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāparedz atsevišķas tematiskās sadaļas Inovāciju fonda uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Minētajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāņem vērā biodaudzveidības aizsardzības, trokšņa un ūdens piesārņojuma jautājumi. Attiecībā uz jūras transportu par atbilstīgiem būtu jāuzskata projekti ar skaidru Savienībai pievienoto vērtību.

(55)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2019/1122 (18) 9. pantu, ja gaisakuģu operatori vairs neveic ES ETS aptvertus lidojumus, to kontiem piešķir statusu “izslēgts” un no šiem kontiem vairs nevar iniciēt procesus. Lai saglabātu ES ETS vidisko integritāti, kvotas, kuras nav sadalītas gaisakuģa operatoriem to darbību izbeigšanas dēļ, vajadzētu izmantot, lai kompensētu jebkādu šo operatoru nodoto kvotu deficītu, un visas pārpalikušās kvotas vajadzētu iekļaut Inovāciju fondā, lai tā paātrinātu klimata pārmaiņu novēršanu.

(56)

Komisijas tehniskā palīdzība, kas mērķēta uz dalībvalstīm, no kurām līdz šim saņemti tikai daži projekti vai tie nav iesniegti vispār, palīdzētu panākt, ka visas dalībvalstis lielā skaitā iesniedz projektu pieteikumus Inovāciju fonda finansējuma saņemšanai. Ar minēto palīdzību cita starpā būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot projektu priekšlikumu kvalitāti minētajās dalībvalstīs, no kurām ir iesniegti tikai daži projekti vai to nav vispār, piemēram, apmainoties ar informāciju, gūto pieredzi un paraugpraksi un veicinot valstu kontaktpunktu darbības. Citi pasākumi ar tādu pašu mērķi iekļauj pasākumus, lai paaugstinātu informētību par finansēšanas iespējām un palielinātu attiecīgo dalībvalstu spējas apzināt un atbalstīt potenciālos projektu iesniedzējus. Būtu jāveicina arī projektu partnerības starp dalībvalstīm un partneru piemeklēšana no potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši liela mēroga projektiem.

(57)

Lai uzlabotu dalībvalstu lomu Inovāciju fonda pārvaldībā un palielinātu pārredzamību, Komisijai būtu jāziņo Klimata pārmaiņu komitejai par Inovāciju fonda īstenošanu, sniedzot analīzi par piešķirto projektu paredzamo ietekmi katrā sektorā un katrā dalībvalstī. Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, un ziņojums būtu jāpublisko. Ja pieteikumu iesniedzēji piekrīt, pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus termiņa beigām Komisijai būtu jāinformē dalībvalstis par pieteikumiem projektu finansēšanai attiecīgajās dalībvalstu teritorijās un jāsniedz dalībvalstīm detalizēta informācija par attiecīgajiem pieteikumiem, lai dalībvalstīm vieglāk būtu koordinēt projektu atbalstu. Turklāt Komisijai pirms atbalsta piešķiršanas būtu jāpaziņo dalībvalstīm iepriekšēji atlasīto projektu saraksts. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts transponēšanas noteikumi nekavē inovācijas un ir tehnoloģiski neitrāli, savukārt Komisijai būtu jāsniedz tehniskā palīdzība, jo īpaši dalībvalstīm ar zemu efektīvas dalības līmeni, lai uzlabotu efektīvu ģeogrāfisko dalību Inovāciju fondā un paaugstinātu iesniegto projektu vispārējo kvalitāti. Komisijai būtu arī jānodrošina visaptveroša uzraudzība un ziņošana, kas ietver informāciju par panākto virzībā uz efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un pienācīgus pēcpasākumus.

(58)

Lai pieskaņotos Eiropas zaļā kursa visaptverošajai būtībai, ar dotācijām atbalstāmo projektu atlases procesā prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kas pievēršas daudzējādai ietekmei uz vidi. Lai atbalstītu dotēto tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanu un izplatīšanos tirgū, Inovāciju fonda finansēto projektu ietvaros būtu jānodrošina zināšanu apmaiņa starp citiem relevantajiem projektiem, kā arī Savienībā strādājošiem pētniekiem, kuriem ir leģitīmas intereses.

(59)

Cenu starpības līgumi (CD), oglekļa cenas starpības līgumi (CCD) un fiksētās prēmijas līgumi ir svarīgi elementi, ar ko rosināt emisiju samazināšanu industrijā, izvēršot jaunās tehnoloģijas, jo tā ir iespēja klimatdraudzīgās inovācijās investējošiem investoriem garantēt cenu, kas kompensē tādus CO2 emisiju samazinājumus, kuri pārsniedz ES ETS izplatītākās oglekļa cenas līmeņa rosinātos. No Inovāciju fonda atbalstāmo pasākumu klāstu vajadzētu paplašināt tā, lai projektus varētu atbalstīt, izmantojot konkurējošu cenu izsoles, kuru rezultātā noslēdz CD, CCD vai fiksētās prēmijas līgumus. Konkurējošu cenu izsoles būtu nozīmīgs mehānisms, ar ko atbalstīt dekarbonizācijas tehnoloģiju izstrādi un optimizēt pieejamos resursus. Bez tam šādi tiktu nodrošināta noteiktība investoriem, kuri iegulda attiecīgajās tehnoloģijās. Lai līdz minimumam samazinātu iespējamās saistības Savienības budžetam, CD un CCD sagatavošanā būtu jānodrošina riska mazināšana un jāparedz pienācīgs budžeta saistību segums, ar ko vismaz pirmās divas CD un CCD kārtas pilnībā segtu ar apropriācijām no ieņēmumiem to kvotu izsolēs, kas sadalītas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu.

Šādi riski neeksistē fiksētas prēmijas līgumiem, jo juridiskās saistības tiks segtas ar atbilstīgām budžeta saistībām. Turklāt Komisijai pēc pirmo divu CD un CCD kārtu pabeigšanas un ikreiz, kad tas ir nepieciešams turpmāk, būtu jāveic kvalitatīvs un kvantitatīvs no CD un CCD īstenošanas izrietošo finanšu risku novērtējums. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģēto aktu, pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem par atbilstīgas uzkrājumu likmes izmantošanu, nevis pilnu aptvērumu turpmākajām CD vai CCD kārtām. Šādā pieejā papildus Inovāciju fondā pieejamām kvotām būtu jāņem vērā visi elementi, ar ko varētu samazināt finanšu riskus Savienības budžetam, piemēram, iespējamā brīvprātīga atbildības dalīšana ar dalībvalstīm vai iespējamais pārapdrošināšanas mehānisms, ko nodrošina privātais sektors. Tāpēc ir jāļauj paredzēt atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (19) X sadaļas daļām. Pirmajās divās CD un CCD izsoles kārtās uzkrājumu likmei vajadzētu būt 100 %.

Tomēr, atkāpjoties no minētās regulas 210. panta 1. punkta, 211. panta 1. un 2. punkta un 218. panta 1. punkta, ar šo direktīvu būtu jānosaka, ka turpmākajās CD un CCD kārtās minimālā uzkrājumu likme ir 50 % un maksimālā daļa no Inovāciju fonda ieņēmumiem ir 30 %, un Komisijai vajadzētu būt iespējai precizēt uzkrājumu likmi, kas nepieciešama, pamatojoties uz pirmajos divos uzaicinājumos gūto pieredzi, kā arī būtu jāprecizē uzkrājumu veidošanai izmantojamo ieņēmumu summa. Līdz ar to kopējām finanšu saistībām, ko sedz no Savienības budžeta, nevajadzētu pārsniegt 60 % no Inovāciju fonda izsoļu ieņēmumiem. Turklāt, tā kā uzkrājumi parasti būs no Inovāciju fonda, būtu jāparedz atkāpes no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 212., 213. un 214. panta noteikumiem attiecībā uz kopējo uzkrājumu fondu, kas izveidots ar minētās regulas 212. pantu. Ņemot vērā CD un CCD novatorisko būtību, varētu būt vajadzīgas arī atkāpes no minētās regulas 209. panta 2. punkta d) un h) apakšpunkta, ņemot vērā, ka CD un CCD nav atkarīgi no sviras/reizuļiem un nav pilnībā atkarīgi no ex ante novērtējuma, kā arī atkāpes no 219. panta 3. punkta, ņemot vērā saikni ar 209. panta 2. punkta d) apakšpunktu, un no 219. panta 6. punkta, jo īstenošanas partneriem nebūs kredīta vai kapitāla vērtspapīru riska darījumu, ko segtu garantija. Jebkura atkāpe no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 būtu jāizmanto vienīgi tādā mērā, kāds nepieciešams. Komisija būtu jāpilnvaro no Inovāciju fonda piešķirto ieņēmumu maksimālo daļu, ko izmanto uzkrājumiem, grozīt tā, lai ne vairāk kā par 20 procentpunktiem pārsniegtu šajā direktīvā paredzēto summu.

(60)

Uz Inovāciju fondu attiecas vispārējais nosacītības režīms Savienības budžeta aizsardzībai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (20).

(61)

Ja iekārtas darbība uz laiku ir apturēta, bezmaksas kvotu sadali pielāgo tiem darbības līmeņiem, par kuriem katru gadu obligāti jāziņo. Turklāt kompetentās iestādes var apturēt emisijas kvotu piešķiršanu iekārtām, kuru ekspluatācija ir pārtraukta, tik ilgi, kamēr nav nekādu pierādījumu tam, ka iekārtas ekspluatācija tiks atsākta. Tas nozīmē, ka tad, ja darbības ir uz laiku apturētas, operatoriem vairs nebūtu kompetentajai iestādei jāpierāda, ka to iekārta atsāks ražošanu noteiktā un saprātīgā termiņā.

(62)

Ja tiek koriģētas bezmaksas kvotas, kas stacionārajām iekārtām sadalītas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 2. punktu, tas nozīmē, ka būtu vai nu jāpiešķir papildu bezmaksas kvotas, vai jāpārskaita atpakaļ pārpalikušās kvotas. Šis nolūkam būtu jāizmanto kvotas, kas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu rezervētas jaunām iekārtām.

(63)

No 2013. gada elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums iegādāties visas elektroenerģijas ražošanai vajadzīgās kvotas. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu dažām dalībvalstīm iespēja piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas enerģētikas nozares modernizācijai laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam. Trīs dalībvalstis ir izvēlējušās šādu iespēju izmantot. Tā kā vajadzīga strauja dekarbonizācija, jo īpaši enerģētikas nozarē, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pagaidu bezmaksas kvotas sadalīt tikai par investīcijām, kas veiktas līdz 2024. gada 31. decembrim. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atlikušās laikposma no 2021. līdz 2030. gadam kvotas, kas nav izmantotas minētajām investīcijām, dalībvalstu noteiktā proporcijā pieskaitīt kopējam kvotu daudzumam, ko attiecīgā dalībvalsts saņem izsolīšanai, vai izmantot, lai atbalstītu investīcijas Modernizācijas fonda satvarā. Izņemot paziņošanas termiņu, kvotām, ko pārskaita uz Modernizācijas fondu, būtu jāpiemēro tie paši investīciju noteikumi, ko piemēro kvotām, kas jau pārskaitītas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta 4. punktu. Lai nodrošinātu prognozējamību un pārredzamību attiecībā uz kvotu apjomu, kas pieejamas vai nu izsolīšanai, vai pagaidu bezmaksas kvotu sadalei, kā arī saistībā ar Modernizācijas fonda pārvaldītajiem aktīviem dalībvalstīm līdz 2024. gada 15. maijam būtu jāinformē Komisija par atlikušo kvotu daudzumiem, ko paredzēts izmantot attiecīgi katram konkrētajam mērķim.

(64)

Modernizācijas fonda darbības joma būtu jāsaskaņo ar Savienības jaunākajiem klimata mērķiem, proti, būtu jāparedz, ka investīcijām ir jāatbilst Eiropas zaļā kursa un Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem, un jāizskauž atbalsts jebkādām investīcijām, kas saistītas ar enerģijas ražošanu no fosilajiem kurināmajiem, izņemot attiecībā uz atbalstu šādām investīcijām, ko sedz ieņēmumi par kvotām, kas brīvprātīgi pārskaitītas uz Modernizācijas fondu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta 4. punktu. Turklāt arī turpmāk vajadzētu būt iespējai, ievērojot konkrētus nosacījumus, ierobežotā apmērā atbalstīt šādas investīcijas ar ieņēmumiem no minētās direktīvas 10. panta 1. punkta trešajā daļā minētajām kvotām, jo īpaši, ja konkrēto darbību uzskata par vidiski ilgtspējīgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (21) un ja kvotas izsolītas līdz 2027. gadam. Bez tam, kas attiecas uz pēdējo kvotu kategoriju, tad šķidro fosilo kurināmo lejupēja izmantošana nebūtu jāatbalsta ar ieņēmumiem no kvotām, kas izsolītas pēc 2028. gada. Turklāt to līdzekļu apjoms, kas no Modernizācijas fonda jāatvēl prioritārajām investīcijām, būtu jāpalielina līdz 80 % attiecībā uz Modernizācijas fonda kvotām, kas pārskaitītas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta 4. punktu un minētas minētās direktīvas 10. panta 1. punkta trešajā daļā, un līdz 90 % attiecībā uz papildu daudzumu 2,5 % apmērā no Savienības kvotu kopapjoma.

Energoefektivitāte, tostarp rūpniecībā, transportā, ēkās, lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā; atjaunīgo energoresursu izmantošana siltumapgādē un aukstumapgādē; kā arī atbalsts mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības novēršanai, tostarp lauku un attālos apvidos, būtu jāiekļauj prioritāro investīciju darbības jomā. Lai palielinātu pārredzamību un labāk novērtētu Modernizācijas fonda ietekmi, Investīciju komitejai ik gadu būtu jāziņo Klimata pārmaiņu komitejai par investīciju novērtēšanā gūto pieredzi, jo īpaši attiecībā uz emisiju samazināšanu un emisiju samazināšanas izmaksām.

(65)

Ar Direktīvu (ES) 2018/410 tika ieviesti noteikumi par to, kā dalībvalstis anulē savas izsolāmās kvotas saistībā ar atteikšanos no elektroenerģijas ražošanas jaudas savā teritorijā. Ņemot vērā Savienības vērienīgākās klimatiskās ieceres un no tām izrietošo elektroenerģijas nozares paātrināto dekarbonizāciju, šāda kvotu anulēšana kļuvusi aizvien svarīgāka. Tāpēc Komisijai būtu jāizvērtē, vai anulēšanas pielietojumu dalībvalstīs var atvieglot, grozot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu.

(66)

Kvotu bezmaksas sadales pielāgojumi, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2018/410 un īstenoti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842 (22), uzlaboja kvotu bezmaksas sadales efektivitāti un stimulus, taču to rezultātā pieauga administratīvais slogs un zaudēja spēku kvotu bezmaksas sadales vēsturiskais datums, proti, 28. februāris. Lai vairāk ņemtu vērā kvotu bezmaksas sadales pielāgojumus, ir lietderīgi koriģēt atbilstības ciklu. Tāpēc termiņš, līdz kuram kompetentajām iestādēm jāpiešķir bezmaksas kvotas, būtu no 28. februāra jāpārceļ uz 30. jūniju, un termiņš, kurā operatoriem jānodod kvotas, būtu no 30. aprīļa jāpārceļ uz 30. septembri.

(67)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 (23) ir paredzēti noteikumi par biomasas emisiju monitoringu, kas ir saskanīgi ar noteikumiem par biomasas izmantošanu, kuri paredzēti Savienības tiesību aktos par atjaunīgo enerģiju. Tā kā tiesību akti par biomasas ilgtspējas kritērijiem kļūst aizvien komplicētāki (jaunākie noteikumi paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (24)), ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktu piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu nepārprotami jāattiecina arī uz tādu pielāgojumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai ES ETS ietvaros piemērotu biomasas, tostarp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu, ilgtspējas kritērijus. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kā uzskaitīt tādu emisiju uzglabāšanu, kas rodas, sajaucot nulles faktora biomasu un no tādiem avotiem iegūtu biomasu, kuri nav nulles faktora avoti.

(68)

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida degvielas un reciklēta oglekļa degvielas var var būt svarīgi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas grūti dekarbonizējamos sektoros. Ja reciklēta oglekļa degvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida degvielas tiek ražotas no uztvertā CO2 šīs direktīvas aptvertas darbības ietvaros, emisijas skaita pie šīs darbības. Lai nodrošinātu, ka nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un reciklēta oglekļa degvielas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, un lai nepieļautu dubultu uzskaiti attiecībā uz šādām degvielām, ir lietderīgi Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktā minētās pilnvaras nepārprotami attiecināt arī uz tādu Komisijas īstenošanas aktu pieņemšanu, ar kuriem nosaka nepieciešamos pielāgojumus, kā uzskaitīt CO2iespējamo izplūdi tā, lai netiktu uzskaitītas visas emisijas, arī ja šādas degvielas ražo no ārpus Savienības uztverta CO2, vienlaikus novēršot dubulto uzskaiti un nodrošinot, ka pastāv pienācīgi stimuli oglekļa uztveršanai, turklāt ņemot vērā, kāds režīms piemērojams minētajām degvielām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.

(69)

Tā kā paredzams, ka CO2 tiks transportēts ne tikai pa cauruļvadiem, bet arī, piemēram, ar kuģiem un kravas automobiļiem, pašreizējais Direktīvas 2003/87/EK I pielikums par siltumnīcefekta gāzu transportēšanu uzglabāšanas nolūkā būtu jāattiecina uz visiem transportēšanas veidiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgi no tā, vai transportēšanas veidu aptver ES ETS. Ja emisijas no transportēšanas aptver arī cita Direktīvas 2003/87/EK darbība, emisijas būtu jāskaita pie šīs citas darbības, lai nepieļautu dubulto uzskaiti.

(70)

Tas, ka no ES ETS ir izslēgtas iekārtas, kas izmanto tikai biomasu, dažkārt novedis pie situācijas, kad iekārtas, kurās sadedzinātās biomasas īpatsvars ir ļoti liels, guvušas negaidītu papildu peļņu, jo to saņemtās bezmaksas kvotas krietni pārsniedz to emisijas. Tāpēc būtu jāievieš nulles faktora biomasas sadedzināšanas sliekšņvērtība, kuru pārsniedzot, iekārtas tiek izslēgtas no ES ETS. Sliekšņvērtības ieviešana nodrošinātu lielāku skaidrību par to, kuras iekārtas ietilpst ES ETS darbības jomā, un ļautu vienmērīgāk sadalīt bezmaksas kvotas sektoriem, kuros ir īpaši liels oglekļa emisiju pārvirzes risks. Sliekšņvērtība būtu jānosaka 95 % līmenī, lai līdzsvarotu priekšrocības un trūkumus iekārtām, kuras paliek ES ETS darbības jomā. Tāpēc iekārtas, kurās fiziski joprojām var sadedzināt fosilo kurināmo, nebūtu jāstimulē atgriezties pie šādu degvielu izmantošanas. Sliekšņvērtība 95 % līmenī nodrošinātu, ka gadījumā, ja iekārta izmanto fosilo kurināmo nolūkā palikt ES ETS darbības jomā un gūt labumu no kvotu bezmaksas sadales, ar attiecīgo fosilā kurināmā izmantošanu saistītās oglekļa izmaksas būtu pietiekami augstas, lai no šādas rīcības atturētu.

Minētā sliekšņvērtība arī nodrošinātu, ka iekārtām, kas izmanto lielu daudzumu fosilā kurināmā, joprojām piemēros ES ETS monitoringa pienākumos, un līdz ar to nevarēs izvairīties no spēkā esošo monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumu apiešanas. Tajā pašā laikā iekārtas, kurās sadedzina mazāku nulles faktora biomasas daļu, arī turpmāk ar elastīgu mehānismu būtu jāmudina vēl vairāk samazināt fosilā kurināmā sadedzināšanu un vienlaikus tām būtu jāpaliek ES ETS darbības jomā līdz brīdim, kad ilgtspējīgas biomasas izmantošana tajās pieaug tādā apmērā, ka to iekļaušana ES ETS vairs nav pamatota. Turklāt pieredze liecina, ka ir vajadzīga atkārtota izvērtēšana un precīzāka definīcija, lai no darbības jomas izslēgtu iekārtas, kurās izmanto tikai biomasu, kas faktiski ir 100 % sliekšņvērtība, un kurās fosilo kurināmo sadedzina vienīgi iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā. Sliekšņvērtība 95 % līmenī ļauj iekārtās sadedzināt fosilā kurināmā palaišanas un apturēšanas laikā.

(71)

Lai stimulētu mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģiju ieviešanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina operatoriem iespējas palikt ES ETS darbības jomā līdz Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktā minētā pašreizējā un nākamā piecu gadu perioda beigām, ja iekārtai tiek mainīts ražošanas process nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tā vairs neatbilst 20 MW sliekšņvērtībai attiecībā uz kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.

(72)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) 2022. gada 28. martā publicēja galīgo ziņojumu par emisijas kvotām un saistītajiem atvasinātajiem instrumentiem. Ziņojums ir visaptveroša analīze par Eiropas oglekļa tirgus integritāti, un tajā sniegtas speciālas zināšanas un ieteikumi saistībā ar oglekļa tirgus pareizas darbības nodrošināšanu. Lai pastāvīgi uzraudzītu tirgus integritāti un pārredzamību, EVTI regulāri būtu jāsniedz ziņojumi. EVTI jau tagad izvērtē norises tirgū un vajadzības gadījumā savas kompetences ietvaros savā ziņojumā sniedz ieteikumus par tendencēm, riskiem un apdraudējumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (25) 32. panta 3. punktu. Kā daļa no minētā ikgadējā ziņojuma būtu jāiekļauj Eiropas oglekļa tirgus analīze, kas ietver emisijas kvotu izsoles, emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecības vietas un ārpusbiržas tirdzniecību. Šis pienākumu ļautu racionalizēt EVTI ziņošanu un ļautu salīdzināt tirgus, jo īpaši ņemot vērā, ka pastāv cieša saikne starp ES ETS un preču atvasināto instrumentu tirgiem.

Šādā EVTI regulārajā analīzē jo īpaši būtu jāmonitorē jebkādas tirgus svārstības un cenu izmaiņas, izsoļu norise un tirdzniecības operācijas tirgos, likviditāte un tirgotie daudzumi, kā arī tirgus dalībnieku kategorijas un tirgošanas prakse, tostarp spekulatīva darbība, kas būtiski ietekmē cenas. Tās novērtējumos attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj ieteikumi, kā uzlabot tirgus integritāti un pārredzamību, arī ziņošanas pienākumus un kā sekmēt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu novēršanu un atklāšanu, kā arī uzturēt sakārtotus emisijas kvotu un no kvotām atvasināto instrumentu tirgus. Komisijai pienācīgi būtu jāņem vērā novērtējumi un ieteikumi, kas sniegti saistībā ar ikgadējo oglekļa tirgus ziņojumu, un vajadzības gadījumā ziņojumos ietvertie novērtējumi un ieteikumi, lai panāktu, ka oglekļa tirgi darbojas labāk.

(73)

Lai vēl vairāk stimulētu investīcijas, kuras vajadzīgas centralizētās siltumapgādes dekarbonizācijai, un risinātu sociālos aspektus, kas saistīti ar augstajām enerģijas cenām un to, ka centralizētās siltumapgādes iekārtās siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir ļoti augsta, operatoriem dalībvalstīs, kurās centralizētās siltumapgādes emisiju īpatsvars pret ekonomikas lielumu ir ļoti liels, vajadzētu būt iespējai pieteikties uz papildu pagaidu bezmaksas kvotu saņemšanu centralizētās siltumapgādes iekārtām un no bezmaksas kvotām gūtā papildu vērtība būtu jāinvestē, lai emisijas būtiski samazinātu pirms 2030. gada. Lai minētie samazinājumi patiešām būtu reāli, papildu pagaidu bezmaksas kvotas būtu jāsadala ar nosacījumu, ka veiktas investīcijas un sasniegti emisiju samazinājumi, kā tas noteikts klimatneitralitātes plānos, kas operatoriem jāizstrādā savām attiecīgajām iekārtām.

(74)

Negaidīts vai pēkšņs cenu pārmērīgs kāpums oglekļa tirgū var negatīvi ietekmēt tirgus prognozējamību, kas ir nepieciešama dekarbonizācijas investīciju plānošanai. Tāpēc pasākums, ko piemēro cenu pārmērīgu svārstību gadījumā tirgū, kurā notiek emisijas kvotu tirdniecība, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļa, būtu rūpīgi jānostiprina, lai uzlabotu pasākuma spēju reaģēt uz negaidītām cenu svārstībām. Ja ir izpildīts iedarbināšanas nosacījums, kura pamatā ir kvotu vidējās cenas pieaugums, šāds uz noteikumiem balstīts aizsardzības pasākums būtu jāpiemēro automātiski, tādējādi atbrīvojot iepriekš noteiktu kvotu skaitu no tirgus stabilitātes rezerves, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 (26). Lai uzlabotu pārredzamību, Komisijai cieši būtu jāuzrauga un reizi mēnesī jāpublicē iedarbināšanas nosacījumi. Lai saskaņā ar minēto aizsardzības pasākumu no tirgus stabilitātes rezerves atbrīvoto kvotu izsole darboties pareizi un lai uzlabotu tirgus prognozējamību, minēto pasākumu nevajadzētu piemērot atkārtoti vismaz divpadsmit mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar pasākumu beigusies iepriekšējā kvotu atbrīvošana tirgū.

(75)

Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” uzsvērts, ka sevišķi grūti ir emisijas samazināt ēku un autotransporta sektoros. Tāpēc Komisija paziņoja, ka emisijas kvotu tirdzniecības paplašināšana varētu aptvert arī ēku un autotransporta emisijas, vienlaikus norādot, ka būtiskus ieguvumus gūtu tad, ja tirdzniecības paplašināšana aptvertu visas emisijas, ko rada degvielas sadedzināšana. Emisijas kvotu tirdzniecība būtu jāpiemēro degvielām, ko izmanto sadedzināšanai ēku un autotransporta sektoros, kā arī papildu sektoros, kas atbilst rūpnieciskajām darbībām, uz kurām neattiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, piemēram, rūpniecības objektu siltumapgādei (“ēkas, autotransports un papildu sektori”). Minētajiem sektoriem būtu jāizveido atsevišķa, bet paralēla emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai nepieļautu nekādus traucējumus labi funkcionējošā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā stacionāro iekārtu sektorā un aviācijā. Jauno sistēmu papildina rīcībpolitikas un pasākumi, kuru uzdevums ir ievirzīt tirgus dalībnieku gaidas pareizajā gultnē un dot oglekļa cenas signālu visai ekonomikai, vienlaikus paredzot pasākumus, ar ko izvairīties no neatbilstīgas cenu ietekmēšanas. Iepriekšējā pieredze liecina, ka jaunas sistēmas veidošana nav iespējama bez efektīvas monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmas. Lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotību ar esošo ES ETS infrastruktūru, ir lietderīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros izveidot, izdarot grozījumus Direktīvā 2003/87/EK.

(76)

Lai izveidotu vajadzīgo īstenošanas satvaru un nodrošinātu saprātīgu grafiku, kā sasniedzams 2030. gada mērķrādītājs, emisijas kvotu tirdzniecībai ēku, autotransporta un papildu sektoros vajadzētu sākties 2025. gadā. Būtu jānosaka, ka pirmajos gados regulētajiem subjektiem ir vajadzīga siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja un ka tiem ir jāpaziņo savas 2024.–2026. gada emisijas. Kvotu izdošana un atbilstības nodrošināšanas pienākumi uz minētajiem subjektiem attiektos no 2027. gada. Šāds pakāpeniskums ļautu pareizi organizēt un efektīvi uzsākt emisijas kvotu tirdzniecību minētajos sektoros. Tāpat tas nozīmētu, ka ir pieejami pasākumi, ar ko nodrošina, ka emisijas kvotu tirdzniecība ēku, autotransporta un papildu sektoros tiek ieviesta sociāli taisnīgi un ka oglekļa cenas iespaids uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un transporta lietotājiem tiek mazināts.

(77)

Tā kā ēku, autotransporta un papildu sektoros ir milzīgs skaits mazu emitētāju, tad atšķirībā no stacionāro iekārtu un aviācijas sektora nav iespējams izveidot regulējumu tādā līmenī, kas aptver subjektus, kuri tieši emitē siltumnīcefekta gāzes. Tāpēc tehniskās iespējamības un administratīvās efektivitātes labad ir lietderīgāk noteikt regulējumu augstākā piegādes ķēdes posmā. Brīdim, kurā iestājas pienākums nodrošināt atbilstību jaunajai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, vajadzētu būt brīdim, kad patēriņa vajadzībām apritē tiek laistas degvielas, ko izmanto sadedzināšanai ēku un autotransporta sektoros, tostarp siltumnīcefekta gāzu autotransportu ģeoloģiskas uzglabāšanas nolūkā, kā arī papildu sektoros, kas atbilst rūpnieciskām darbībām, uz ko neattiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums. Lai nepieļautu divkāršu aptvērumu, aptvert nedrīkstētu tādu degvielu nodošanu patēriņam, kuras izmanto minētās direktīvas I pielikuma darbībās.

(78)

Tas, kādi būs regulētie subjekti ēku, autotransporta un papildu sektoros, un kurā posmā tiks piemērots regulējums, būtu jādefinē – ar nepieciešamajiem pielāgojumiem – atbilstīgi akcīzes nodokļa sistēmai, kura izveidota ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/262 (27), jo ar minēto direktīvu jau ir paredzēta stingra sistēma, kā kontrolēt jebkādus patēriņam nodotos degvielu daudzumus, lai varētu iekasēt akcīzes nodokli. Uz degvielu galapatērētājiem minētajos sektoros neattiektos Direktīvā 2003/87/EK paredzētie pienākumi.

(79)

Uz regulētajiem subjektiem, kas ietilpst ēku, autotransporta un papildu sektoru emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, vajadzētu attiecināt stacionāro iekārtu operatoriem izvirzītajām prasībām līdzīgas prasības par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām. Ir jānosaka noteikumi par atļauju pieteikumiem, to izdošanas nosacījumiem, saturu un pārskatīšanu, un par visām izmaiņām saistībā ar regulēto subjektu. Lai jaunā sistēma varētu sākt pienācīgi darboties, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka regulētajiem subjektiem, kas ietilpst jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, ir derīga atļauja jau no brīža, kad sistēma 2025. gadā sāk darboties.

(80)

Lai sasniegtu 2030. gadam nosprausto emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kopējam kvotu daudzumam, kas būs pieejams jaunajai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, vajadzētu atbilst lineārai trajektorijai, turklāt ņemot vērā, ka ēku un autotransporta sektorā līdz 2030. gadam jāpanāk izmaksefektīvs emisiju samazinājums par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu un papildu sektoros kopā līdz 2030. gadam jāpanāk izmaksefektīvs emisiju samazinājums par 42 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kopējais kvotu daudzums pirmo reizi būtu jānosaka 2027. gadā, lai ievērotu trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 2024. gadā un kura izriet no 2024. gada emisiju robežvērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 (28) 4. panta 2. punktu, pamatojoties uz atsauces emisijām aptvertajos sektoros 2005. gadā un laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, kā noteikts minētās regulas 4. panta 3. punktā. Līdz ar to lineārajam samazinājuma koeficientam vajadzētu būt 5,10 %. No 2028. gada kopējais kvotu daudzums būtu jānosaka, balstoties uz 2024., 2025. un 2026. gada paziņoto emisiju vidējo daudzumu, un tam vajadzētu sarukt par tādu pašu absolūto gada samazinājuma likmi, kāds noteikts no 2024. gada un kas atbilst 5,38 % lineārajam samazinājuma koeficientam salīdzinājumā ar iepriekš definētās trajektorijas salīdzināmo 2025. gada vērtību. Ja minētās emisijas ir ievērojami lielākas par minēto trajektorijas vērtību un ja šāda atšķirība nav saistīta ar nelielām atšķirībām emisiju mērīšanas metodikās, lineārais samazinājuma koeficients būtu jākoriģē, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt vajadzīgo emisiju samazinājumu.

(81)

Kvotu izsolīšana ir vienkāršākā un ekonomiski efektīvākā emisiju sadales metode, un tādā veidā netiek pieļauta negaidīta papildu peļņa. Gan ēku, gan autotransporta sektoru gandrīz nemaz vai vispār neskar konkurences spiediens no valstīm ārpus Savienības, un minētos sektorus neapdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Tāpēc kvotas ēkām un autotransportam būtu jāsadala tikai izsolēs, un nekādas kvotas nebūtu sadalāmas bez maksas.

(82)

Lai jaunā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma darboties sāktu nevainojami, un ņemot vērā, ka regulētajiem subjektiem jāveic risku ierobežojoši pasākumi vai kvotas jāiegādājas iepriekš, lai mazinātu cenas un likviditātes riskus, sākumā būtu jāizsola lielāks emisiju apjoms. Tas nozīmē, ka 2027. gadā izsolīto kvotu apjomam vajadzētu būt par 30 % lielākam nekā 2027. gadam paredzētajam kvotu kopējam daudzumam. Šis apjoms būtu pietiekams, lai nodrošinātu likviditāti gan tad, ja emisijas sarūk atbilstīgi nepieciešamajam samazinājumam, gan tad, ja minētā emisiju samazināšanās notiek tikai pakāpeniski. Sīkus noteikumus par to, kā lielāku kvotu daudzumu izsolīt sākumposmā, būtu jānosaka ar deleģēto aktu par izsolēm, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu.

(83)

Noteikumi par izsolāmo kvotu daļu sadalījumu būtiski iespaido dalībvalstu potenciālos ieņēmumus no izsolēm, jo īpaši tāpēc, ka ir jāstiprina dalībvalstu spēja risināt sociālo problemātiku, kam par iemeslu ir oglekļa cenas signāli ēku un autotransporta sektoros. Lai gan minētie ēku, autotransporta un papildu sektori pēc būtības ir ļoti atšķirīgi, ir lietderīgi tiem piemērot vienotus noteikumus par sadalījumu, kas ir līdzīgi noteikumiem, ko piemēro stacionārām iekārtām. Lielākā daļa kvotu būtu jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz emisiju vidējo sadalījumu autotransporta, komerciālo un institucionālo ēku un mājokļu sektoros laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam.

(84)

Līdztekus oglekļa cenas ieviešanai ēku un autotransporta sektoros būtu jāievieš arī efektīvi sociālās kompensācijas pasākumi, jo īpaši ņemot vērā pastāvošo enerģētiskās nabadzības līmeni. Savienības mēroga apsekojumā 2021. gadā gandrīz 6,9 % Savienības iedzīvotāju atbildēja, ka nevar atļauties pienācīgi apsildīt mājokli. Lai efektīvi kompensētu sociālo un distributīvo ietekmi, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm izsoļu ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un papildu sektoros jātērē ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem, kā to jau paredz pašreizējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un prioritāte būtu jādod darbībām, ar kurām, izmantojot emisijas kvotu tirdzniecību ēku, autotransporta un papildu sektoros, var palīdzēt risināt sociālos aspektus, vai arī citiem pasākumiem, ar kuriem konkrēti risināt problēmas, kas saistītas ar emisijas kvotu tirdzniecību minētajos sektoros, tostarp saistītiem rīcībpolitikas pasākumiem saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES.

Jaunais Sociālais klimata fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 (29), nodrošinās īpašu finansējumu dalībvalstīm, lai atbalstītu vissmagāk skartās mazaizsargātās grupas, jo īpaši mājsaimniecības, kuras cieš no enerģētiskās vai transporta nabadzības. Sociālais klimata fonds veicinās taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās un transporta nabadzības risku. Tas balstīsies uz esošajiem solidaritātes mehānismiem un radīs sinerģiju ar citām Savienības finansējuma programmām un fondiem. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu 50 miljoni ES ETS kvotu un 150 miljoni kvotu no emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un papildu sektoros, kā arī ieņēmumi no kvotu izsolēm ēku, autotransporta un papildu sektoros, kas ir ne vairāk kā 65 000 000 000 EUR, būtu uz laiku un izņēmuma kārtā jāizmanto kā ārēji piešķirtie ieņēmumi Sociālā klimata fonda finansēšanai, kamēr nav pabeigtas diskusijas un apspriedes par Komisijas 2021. gada 22. decembra priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu attiecībā uz jauna un uz ES ETS balstīta pašu resursa izveidi saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu.

Jāparedz, ka gadījumā, ja saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu pieņem lēmumu, ar ko izveido minētos jaunos pašu resursus, tad no šāda lēmuma stāšanās spēkā brīža tos pašus ieņēmumus vairs neuzskata par ārēji piešķirtiem. Šāda lēmuma pieņemšanas gadījumā attiecībā uz Sociālo klimata fondu Komisija, vajadzības gadījumā, iesniedz nepieciešamos priekšlikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2023/955 27. panta 4. punktu. Tas neskar iznākumu sarunās par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada.

(85)

Ziņošana par izsoļu ieņēmumu izlietojumu būtu jāsaskaņo ar pašreizējo ziņošanas kārtību, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999.

(86)

Regulētajiem subjektiem, ko aptver jaunā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jānodod kvotas par savām verificētajām emisijām, kas atbilst degvielu daudzumam, ko tie nodevuši patēriņam. Pirmo reizi tiem kvotas būtu jānodod par 2027. gada verificētajām emisijām. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, virkne noteikumu, kas piemērojami emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai stacionāro iekārtu un aviācijas sektorā, ar nepieciešamajiem pielāgojumiem būtu jāattiecina arī uz jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros. Tas jo īpaši ietver noteikumus par kvotu pārskaitīšanu, nodošanu un anulēšanu, kā arī noteikumus par kvotu derīgumu, sodiem, kompetentajām iestādēm un dalībvalstu ziņošanas pienākumiem.

(87)

Dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti valsts oglekļa nodokļi, ko piemēro ēkām, autotransportam un citiem sektoriem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums. Tāpēc līdz 2030. gada beigām būtu jāievieš pagaidu atkāpe. Lai nodrošinātu Direktīvas 2003/87/EK mērķu sasniegšanu un jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saskaņotību, iespējai piemērot minēto atkāpi vajadzētu būt pieejamai tikai tad, ja valsts nodokļu likme ir augstāka par vidējo izsoles cenu attiecīgajā gadā, un tā būtu jāpiemēro tikai to regulēto subjektu nodošanas pienākumam, kuri maksā šādu nodokli. Lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pārredzamību, valsts nodoklis, tostarp attiecīgās nodokļa likmes, šīs direktīvas transponēšanas perioda beigās būtu jāpaziņo Komisijai. Atkāpei nebūtu jāietekmē ārēji piešķirtie ieņēmumi no Sociālā klimata fonda vai, ja tie noteikti saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, pašu resursi, kuru pamatā ir ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un papildu sektoros.

(88)

Emisijas kvotu tirdzniecība ēku, autotransporta un papildu sektoros būs efektīva tikai tad, ja būs iespējams monitorēt emisijas ar lielu noteiktību un saprātīgām izmaksām. Emisijas uz regulētajiem subjektiem būtu jāattiecina, pamatojoties uz patēriņam nodoto degvielu daudzumu kombinācijā ar emisijas faktoru. Regulētajiem subjektiem vajadzētu spēt ticami un pareizi identificēt un nošķirt gan to, kādos sektoros degvielas nodotas patēriņam, gan to, kas ir degvielu galalietotāji, lai tā izvairītos no nevēlamām sekām, piemēram, divkārša sloga. Nedaudzos gadījumos, ja esošajā ES ETS un ēku, autotransporta un papildu sektoru jaunajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā nav iespējams izvairīties no emisijas kvotu dubultas uzskaites vai ja izmaksas rada kvotu nodošana par emisijām no darbībām, uz kurām neattiecas Direktīva 2003/87/EK, dalībvalstīm šādi ieņēmumi būtu jāizmanto, lai kompensētu nenovēršamo dubulto uzskaiti vai citas šādas izmaksas ārpus ēku, autotransporta un papildu sektoriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpēc īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, lai izvairītos no dubultas uzskaites un no kvotu nodošanas par emisijām, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēkām, autotransportam un papildu nozarēm, un lai sniegtu finansiālu kompensāciju. Lai vēl vairāk mazinātu jebkādas ar dubultu uzskaiti saistītas problēmas, monitoringa un nodošanas termiņi jaunajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā būtu jānosaka vienu mēnesi pēc termiņiem, kādi noteikti pašreizējā sistēmā, ko piemēro stacionārām iekārtām un aviācijai. Lai būtu pietiekami daudz datu, kas nepieciešami, lai noteiktu kvotu daudzumu laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam, regulētajiem subjektiem, kas jau 2025. gadā, kad sistēma sāks darboties, ir saņēmuši atļauju, vajadzētu ziņot par savām saistītajām vēsturiskajām emisijām no 2024. gada.

(89)

Oglekļa izmaksu pārredzamība un apmērs, kādā tās nodod patērētājiem, ir būtisks aspekts, lai strauji un izmaksefektīvi varētu samazināt emisijas visos ekonomikas sektoros. Tas ir īpaši svarīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas balstīta uz augšupējām saistībām. Jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķis ir stimulēt regulētos subjektus samazināt oglekļa saturu degvielās, un šādiem subjektiem nevajadzētu gūt nepamatotu peļņu, novirzot uz patērētājiem oglekļa izmaksu daļu, kas ir lielāka nekā faktiski radušās izmaksas. Lai gan emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā emisijas kvotu pilnīga izsolīšana ēku, autotransporta un papildu sektoros jau ierobežo šādas nepamatotas peļņas rašanos, Komisijai būtu jāuzrauga, cik lielā mērā regulētie subjekti pārnes oglekļa izmaksas, lai nepieļautu negaidītu papildu peļņu. Saistībā ar IVa nodaļu Komisijai ik gadu būtu jāziņo par to oglekļa izmaksu vidējo līmeni, kas pārnestas uz patērētājiem Savienībā, un, ja iespējams, jāziņo atsevišķi par katru degvielas veidu.

(90)

Ir lietderīgi ieviest pasākumus, ar ko novērš pārmērīga cenu pieauguma risku, jo, ja šis risks ir augsts, jo sevišķi jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sākumā, tas var mazināt mājsaimniecību un privātpersonu gatavību investēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Minētajiem pasākumiem būtu jāpapildina aizsardzības pasākumi, ko paredz tirgus stabilitātes rezerve, kura sāka darboties 2019. gadā. Lai gan tirgus būs tas, kas noteiks oglekļa cenu, aizsardzības pasākumus sāks ar noteikumos balstītu automātisku mehānismu, saskaņā ar kuru kvotas tiks atbrīvotas no tirgus stabilitātes rezerves tikai tad, ja būs izpildīts viens vai vairāki iedarbināšanas nosacījumi, kuru pamatā ir vidējās kvotu cenas pieaugums. Šim papildu mehānismam vajadzētu būt tādam, kas spēj strauji reaģēt uz pārmērīgu svārstīgumu, ko izraisījuši kādi citi faktori, nevis pašu tirgus pamatnosacījumu maiņa. Pasākumi būtu jāpielāgo dažādiem pārmērīga cenu pieauguma līmeņiem, kas nozīmē arī dažādas pakāpes intervenci. Komisijai būtu cieši jāseko līdzi iedarbināšanas nosacījumiem, un brīdī, kad tie ir realizējušies, Komisijai pasākumi būtu jāpieņem steidzamības kārtā. Tam nebūtu jāskar nekādus papildu pasākumus, ko dalībvalstis varētu pieņemt, lai novērstu nelabvēlīgu sociālo ietekmi.

(91)

Lai iedzīvotājiem būtu lielāka noteiktība, ka oglekļa cena jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pirmajos gados nepārsniedz EUR 45, ir lietderīgi iekļaut papildu cenu stabilitātes mehānismu, lai kvotas atbrīvotu no tirgus stabilitātes rezerves, ja oglekļa cena pārsniedz minēto līmeni. Principā pasākums būtu jāpiemēro reizi 12 mēnešos. Tomēr vajadzētu būt iespējai pasākumu tajā pašā 12 mēnešu laikposmā piemērot vēlreiz, ja Komisija, kurai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, uzskata, ka cenu dinamika attaisno citu kvotu atbrīvošanu. Ņemot vērā, ka šā mehānisma mērķis ir nodrošināt jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stabilitāti pirmajos gados, Komisijai būtu jāizvērtē tā darbība un tas, vai mehānisms būtu jāturpina arī pēc 2029. gada.

(92)

Pirms sāk emisijas kvotu tirdzniecību ēku, autotransporta un papildu sektoros, kā papildu aizsardzības mehānisms būtu jāparedz iespēja atlikt maksimālā apjoma un nodošanas pienākumu piemērošanu, ja gāzes vai naftas vairumtirdzniecības cenas ir ārkārtīgi augstas salīdzinājumā ar vēsturiskajām tendencēm. Mehānismam vajadzētu būt automātiskam, kas nozīmē, ka maksimālā apjoma un nodošanas pienākumus ir jāatliek uz vienu gadu, ja izpildīti konkrēti enerģētikas cenu iedarbināšanas nosacījumi. Atsauces cenas būtu jānosaka, pamatojoties uz etalona līgumiem gāzes un naftas vairumtirgos, kas ir pieejamas tūlīt un ir visizdevīgākās galapatērētājiem. Būtu jāparedz atsevišķi iedarbināšanas nosacījumi gāzes un naftas cenām, jo šo produktu cenu dinamika ir atkarīga no dažādām vēsturiskām tendencēm. Lai tirgū nodrošinātu noteiktību, Komisijai pietiekami savlaicīgi būtu jāsniedz skaidrība par piemērošanas atlikšanu, un attiecīgi jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(93)

Komisijai būtu jāseko līdzi tam, kā notiek emisijas kvotu tirdzniecība ēku, autotransporta un papildu sektoros, tostarp cenu konverģences pakāpei ar esošo ES ETS, un vajadzības gadījumā jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei sistēmu pārskatīt, lai uzlabotu emisijas kvotu tirdzniecības efektivitāti, administrēšanu un praktisko piemērošanu minētajos sektoros, pamatojoties uz gūtajām zināšanām, kā arī lielāku cenu konverģenci. Komisijai pirmais ziņojums par minētajiem jautājumiem būtu jāiesniedz līdz 2028. gada 1. janvārim.

(94)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2003/87/EK 3.g panta 2. punkta, 3.gf panta 2. un 4. punkta, 10.b panta 4. punkta, 12. panta 3.-d un 3.-c punkta, 30.f panta 3. un 5. punkta un 30.h panta 7. punkta īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Lai nodrošinātu sinerģiju ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, ar minētās direktīvas 14. un 15. punktu piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu jāpaplašina, lai tās aptvertu arī ēku, autotransporta un papildu sektorus. Minētās īstenošanas pilnvaras, izņemot īstenošanas pilnvaras attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 3.gf panta 2. punktu un 12. panta 3.-d un 3.-c punktu būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (30).

(95)

Lai sasniegtu šīs direktīvas un citu Savienības tiesību aktu, jo īpaši Regulas (ES) 2021/1119, mērķus, Savienībai un tās dalībvalstīm rīcībpolitiku īstenošanā būtu jāizmanto jaunākie zinātniskie pierādījumi. Tāpēc, ja Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos sniedz zinātniskas konsultācijas un izdod ziņojumus par ES ETS, Komisijai šādas konsultācijas un ziņojumi būtu jāņem vērā, jo īpaši, lai izvērtētu, vai būtu jāīsteno Savienības papildu rīcībpolitikas un pasākumi, ar ko nodrošināt atbilstību Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem un mērķrādītājiem, un vai būtu jāīsteno Savienības papildu rīcībpolitikas un pasākumi, ņemot vērā globālo tirgus pasākumu vērienīgumu un vidisko integritāti aviācijas un jūras transporta jomā.

(96)

Lai atzītu ES ETS ieņēmumu devumu klimatiskās pārkārtošanās jomā, būtu jāievieš ES ETS marķējums. Līdztekus citiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ES ETS finansējuma redzamību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka projekti un darbības, ko atbalsta no Modernizācijas fonda un Inovāciju fonda, tiek skaidri apzīmēti kā tādi, ko atbalsta no ES ETS ieņēmumiem, izvietojot attiecīgu marķējumu.

(97)

Lai sasniegtu Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, būtu jānosaka Savienības mēroga klimata mērķrādītājs 2040. gadam, pamatojoties uz leģislatīvā akta priekšlikumu grozīt minēto regulu. ES ETS būtu jāpārskata, lai to saskaņotu ar Savienības klimata mērķrādītāju 2040. gadam. Tādēļ Komisijai līdz 2026. gada jūlijam būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par atsevišķiem ES ETS aspektiem, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu un ietekmes novērtējumu. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 prioritāte būtu jāpiešķir tiešiem emisiju samazinājumiem, kas būs jāpapildina ar lielākiem oglekļa piesaistījumiem, lai sasniegtu klimatneitralitāti. Tāpēc cita starpā Komisijai līdz 2026. gada jūlijam būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā no atmosfēras piesaistītās un droši un pastāvīgi uzglabātās emisijas, piemēram, izmantojot tiešo uztveršanu no gaisa, varētu ietvert emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, nekompensējot nepieciešamos emisiju samazinājumus. Kamēr oglekļa cenu nenosaka visiem tādu produktu kalpošanas cikla posmiem, kuros izmanto uztverto oglekli, jo īpaši atkritumu sadedzināšanas posmā, paļaušanās uz emisiju uzskaiti brīdī, kad tās no produktiem nonāk atmosfērā, novestu pie emisiju nepilnīgas uzskaites.

Lai oglekļa uztveršanu regulētu tādā veidā, ar ko samazina neto emisijas un nodrošina visu emisiju uzskaiti un novērš dubultu uzskaiti, vienlaikus radot ekonomiskus stimulus, Komisijai līdz 2026. gada jūlijam būtu jāizvērtē, vai visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, tiek efektīvi ņemtas vērā un vai efektīvi tiek novērsta dubulta uzskaite. Jo īpaši Komisijai būtu jāizvērtē to siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite, kuras uzskata par uztvertām un izmantotām produktā tādā veidā, kas nav minēts 12. panta 3.b punktā, un jāņem vērā lejupējie posmi, tostarp likvidēšana un atkritumu sadedzināšana. Visbeidzot, Komisijai būtu arī jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iespēju pazemināt 20 MW kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas robežvērtības darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, ņemot vērā vidiskos ieguvumus un administratīvo slogu.

(98)

Ņemot vērā, cik būtiski ir, lai visi sektori dotu ieguldījumu emisiju samazināšanā, Komisijai līdz 2026. gada jūlijam būtu arī jāsniedz novērtējums un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iespēju ES ETS iekļaut sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tostarp paredzot tās iekļaut no 2028. gada, un jāsniedz novērtējums par iespēju, ka kādai dalībvalstij varētu būt vajadzība sistēmā nepiedalīties līdz 2030. gada beigām. Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu iekļaušana ES ETS veicinātu aprites ekonomiku, sekmējot produktu reciklēšanu, atkalizmantošanu un labošanu, turklāt vienlaikus tiktu sekmēta virzība uz visas ekonomikas dekarbonizāciju. Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu iekļaušana nostiprinātu stimulus atkritumus apsaimniekot ilgtspējīgi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus reģioniem, kas sadzīves atkritumu sadedzināšanu ir iekļāvuši ES ETS darbības jomā.

Lai nepieļautu, ka Savienībā sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas atkritumus novirza uz atkritumu poligoniem, kas rada metāna emisijas, un lai izvairītos no atkritumu eksporta uz trešām valstīm, kam var būt negatīva ietekme uz vidi, Komisijai savā ziņojumā būtu jāņem vērā Savienībā iespējamā novirzīšana uz atkritumu likvidēšanu, apglabājot poligonos, un atkritumu eksports uz trešām valstīm. Turklāt Komisijai būtu jāņem vērā ietekme uz iekšējo tirgu, iespējamie konkurences izkropļojumi, vidiskā integritāte, saskaņotība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (31) mērķiem un noturība un precizitāte attiecībā uz emisiju monitoringu un aprēķināšanu. Ņemot vērā, ka atkritumu apglabāšana poligonos rada metāna emisijas, un lai nerastos nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, Komisijai, izvērtējot iespēju sistēmā iekļaut sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas, būtu jāizvērtē arī iespēja ES ETS iekļaut citus atkritumu apsaimniekošanas procesus, piemēram, apglabāšanu poligonos, fermentāciju, kompostēšanu un mehāniski bioloģisku apstrādi.

(99)

Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīva akta elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz laika grafiku, administrēšanu un citiem izsoles aspektiem, noteikumiem par nosacījumu piemērošanu, noteikumiem par Inovāciju fonda darbību, noteikumiem par konkurējošu cenu mehānismu attiecībā uz CD un CCD, prasībām, lai uzskatītu, ka siltumnīcefekta gāzes ir kļuvušas pastāvīgi ķīmiski saistītas produktā, un Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā minētās darbības attiecināšanu uz citiem sektoriem. Turklāt, lai nodrošinātu sinerģiju ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā minētā deleģēšana attiecībā uz laika grafiku, administrēšanu un citiem izsoles aspektiem būtu jāattiecina arī uz ēku, autotransporta un papildu sektoriem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (32). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(100)

Noteikumi, kas saistīti ar esošo ES ETS un tās attiecināšanu uz jūras transportu, būtu jāpiemēro no 2024. gada, ņemot vērā, ka nepieciešama strauja klimatrīcība un visos sektoros izmaksefektīvi jāveicina emisiju samazināšana. Līdz ar to dalībvalstīm noteikumi, kas attiecas uz minētajiem sektoriem, būtu jātransponē līdz 2023. gada 31. decembrim. Tomēr termiņam, līdz kādam jātransponē noteikumi par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros, vajadzētu būt 2024. gada 30. jūnijam, jo noteikumus par monitoringu, ziņošanu, verifikāciju un atļauju piešķiršanu minētajiem sektoriem piemēro no 2025. gada 1. janvāra, un ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai sagatavotos pienācīgai īstenošanai. Izņēmuma kārtā un nolūkā garantēt pārredzamību un stabilu ziņošanu, dalībvalstīm pienākums ziņot par vēsturiskajām emisijām minētajos sektoros būtu jātransponē līdz 2023. gada 31. decembrim, jo minētais pienākums ir saistīts ar 2024. gada emisijām. Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (33) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros izskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(101)

Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS ar instrumentu tirgus stabilizēšanai ir viens no svarīgākajiem Savienības līdzekļiem, kā sasniegt 2030. gadam izvirzīto neto siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāju visas ekonomikas mērogā, Savienības klimatneitralitātes mērķi līdz, vēlākais, 2050. gadam, pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, kā arī izpildīt Parīzes nolīguma mērķus. Tirgus stabilitātes rezerves mērķis ir novērst nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū. Lēmuma (ES) 2015/1814 3. pants paredz, ka triju gadu laikā pēc rezerves darbības sākuma rezerve ir jāpārskata, īpašu uzmanību pievēršot procentos izteiktajam skaitlim, ar kuru nosaka, cik kvotu jāieskaita tirgus stabilitātes rezervē, apritē esošo kvotu kopskaita (TNAC) skaitliskajai robežvērtībai, pēc kuras nosaka, vai kvotas jāieskaita rezervē, un no rezerves atbrīvojamo kvotu skaitam. Pašreizējā robežvērtība, pēc kuras nosaka kvotu ieskaitīšanu tirgus stabilitātes rezervē, tika noteikta 2018. gadā, kad pēdējo reizi pārskatīja ES ETS, savukārt lineārais samazinājuma koeficients ar šo direktīvu tiek palielināts. Tāpēc līdz ar tirgus stabilitātes rezerves darbības regulāru pārskatīšanu Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai minēto robežvērtību vajadzētu koriģēt saskaņā ar lineāro koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā.

(102)

Ņemot vērā nepieciešamību raidīt spēcīgāku investīciju signālu emisiju samazināšanai izmaksefektīvā veidā un ES ETS stiprināšanai, Lēmums (ES) 2015/1814 būtu jāgroza, lai palielinātu procentuālo rādītāju, pēc kura nosaka to kvotu skaitu, ko katru gadu ieskaita tirgus stabilitātes rezervē. Turklāt, ja TNAC līmenis ir zemāks, ieskaitīto kvotu daudzumam jābūt vienādam ar starpību starp TNAC un robežvērtību, pēc kuras nosaka ieskaitāmās kvotas. Tas novērstu ievērojamo nenoteiktību saistībā ar izsolāmo kvotu apjomiem, kas rodas tad, ja TNAC pietuvinās robežvērtībai, un tajā pašā laikā nodrošinātu, ka pārpalikums sasniedz to apjoma diapazonu, kura ietvaros oglekļa tirgus darbojas sabalansēti.

(103)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka tas kvotu līmenis, kas atlicis tirgus stabilitātes rezervē pēc tam, kad kvotas ir atzītas par nederīgām, ir prognozējams, rezervē esošo kvotu atzīšanai par nederīgām vairs nevajadzētu būt atkarīgai no izsoļu apjomiem iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka kvotu skaits rezervē būtu jānosaka kā 400 miljoni kvotu, kas atbilst zemākajai TNAC robežvērtībai.

(104)

Šīs direktīvas priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma analīze arī parādīja, ka TNAC vajadzētu iekļaut arī neto pieprasījumu aviācijas sektorā. Turklāt, tā kā aviācijas kvotas var izmantot tāpat kā vispārīgās kvotas, aviācijas kvotu iekļaušana rezervē padarītu to par precīzāku un līdz ar to labāku rīku, ar ko nodrošināt tirgus stabilitāti. TNAC aprēķinā aviācijas emisijas un aviācijai piešķirtās kvotas būtu jāiekļauj, sākot no nākamā gadā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(105)

Lai precizētu, kā aprēķināt TNAC, Lēmumā (ES) 2015/1814 būtu jānorāda, ka kvotu piedāvājumā ir iekļautas tikai tās piešķirtās kvotas, kas nav iekļautas tirgus stabilitātes rezervē. Turklāt formula būtu jāgroza tā, ka no kvotu piedāvājuma vairs netiek atskaitītas tirgus stabilitātes rezervē iekļautās kvotas. Šis grozījums praktiski neietekmēs TNAC aprēķina rezultātus, t. sk. neietekmēs ne iepriekšējos TNAC aprēķinus, ne rezervi.

(106)

Lai mazinātu piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotības riskus, kas saistīti ar emisijas kvotu tirdzniecības uzsākšanu ēku, autotransporta un papildu sektoros, kā arī lai padarītu to noturīgāku pret tirgus satricinājumiem, arī minētajiem sektoriem būtu jāpiemēro tirgus stabilitātes rezerves noteikumos balstītais mehānisms. Lai rezerve varētu sākt darboties vienlaikus ar sistēmu, to vajadzētu izveidot, tai jau sākumā piešķirot 600 miljonus kvotu emisijas kvotu tirdzniecībai ēku, autotransporta un papildu sektoros. Attiecībā uz sākotnēji noteikto zemāko un augstāko robežvērtību, kas iedarbina kvotu atbrīvošanu no rezerves vai ieskaitīšanu tajā, būtu jāparedz vispārējas pārskatīšanas klauzula. Uz citiem elementiem, piemēram, TNAC vai rezervē ieskaitīto vai no tās atbrīvoto kvotu daudzuma publicēšanu, būtu jāattiecina tie paši noteikumi, kas attiecas uz citiem sektoriem domāto rezervi.

(107)

Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu veidā, kas ir samērīgs ar 2030. gadam izvirzīto neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kāds jāsasniedz visas ekonomikas mērogā, izmantojot paplašinātu un grozītu Savienības mēroga tirgus mehānismu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(108)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK un Lēmums (ES) 2015/1814,