KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2023/965

(2023. gada 12. maijs)

par uzņemtās pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju devas monitoringa metodiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (1) noteic uzņemtās pārtikas piedevu devas monitoringu reglamentējošas normas. Saskaņā ar minētās regulas 27. pantu dalībvalstīm ir jāuztur sistēmas, kurās ar riska analīzē balstītu pieeju monitorēt minētās Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma B daļas sarakstā norādīto pārtikas piedevu patēriņu un lietošanu, un savi konstatējumi pietiekami bieži jāpaziņo Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”). Šajā nolūkā Komisijai bija jāpieņem vienota metodika, kā dalībvalstīm vākt informāciju par pārtikas piedevu devām, kas uzņemtas ar uzturu Savienībā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2) noteic pārtikas aromatizētāju uzņemtās devas monitoringu reglamentējošas normas. Saskaņā ar minētās regulas 20. pantu dalībvalstīm ir jāizveido sistēmas, kurās ar riska analīzē balstītu pieeju monitorēt Savienības sarakstā aprakstīto aromatizētāju patēriņu un izmantošanu un minētās Regulas (EK) Nr. 1334/2008 III pielikuma sarakstā norādīto vielu patēriņu, kā arī savi konstatējumi pietiekami bieži jāpaziņo Komisijai un Iestādei. Šajā nolūkā Komisijai bija jāpieņem vienota metodika, kā dalībvalstīm vākt informāciju par pārtikas aromatizētāju devām, kas uzņemtas ar uzturu Savienībā.

(3)

Lai gan ir vajadzīga vienota metodika, kas nodrošinātu, ka dažādu dalībvalstu aprēķināto pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju uzņemto devu var salīdzināt un ka savāktos datus var izmantot, lai aprēķinātu uzņemto devu Savienības līmenī, minētās vienotās metodikas izstrādi kavē nelielā analīzes metožu un analītisko standartu pieejamība un tas, ka trūkst informācijas par pārtikas aromatizētāju izmantošanu.

(4)

Tomēr 2010. gada 23. jūnijā (3) un 2022. gada 23. decembrī (4) Iestāde sniedza norādījumus par to, kā aplēst ar uzturu uzņemto pārtikas aromatizētāju devu. Kas attiecas uz pārtikas piedevām, Iestāde 2012. gada 18. jūlijā sniedza norādījumus par to, kā skaitliski novērtēt ar uzturu uzņemto devu (5), un tajā pašā reizē attiecībā uz pārtikas piedevām laida klajā ekspozīcijas novērtēšanas instrumentu, proti, Pārtikas piedevu uzņemšanas modeli (FAIM). 2017. gada 17. oktobrī Iestāde publicēja paziņojumu par pieeju, kas izmantota uzlabotajā ekspozīcijas novērtējumā, kurš ietilpst atkārtoti izvērtējamo pārtikas piedevu drošuma novērtēšanā (6). Uz minēto norādījumu pamata un lai gūtu pieredzi, pārvarētu dažas pieredzētās grūtības un turpmāk atvieglotu vienotas metodikas pieņemšanu, Komisija dalībvalstīm ieteic izmantot šajā ieteikumā sniegto metodiku.

(5)

Ņemot vērā, ka ir daudz tādu pārtikas piedevu un aromatizētāju, kas var būt dažādos tirgū esošos pārtikas produktos, un līdz ar to ir daudz potenciālu pārtikas piedevu un aromatizētāju kombināciju ar pārtikas kategorijām, ir lietderīgi, ka dalībvalstis pārtikas piedevas un aromatizētājus sadala grupās un pēc prioritātes pakāpes, balstoties uz ar tiem saistīto risku. Lai nodrošinātu objektīvu iedalījumu pēc prioritātes pakāpes, risks būtu jānovērtē, galvenokārt balstoties uz rezultātiem, kas gūti Iestādes vai Pārtikas zinātniskās komitejas jaunākajā riska novērtējumā, un uz citām liecībām par to, ka kāda pārtikas piedeva vai pārtikas aromatizētājs jāuzrauga stingrāk, piemēram, uz piemaisījumu klātbūtni pārtikas piedevās, vai uz liecībām, ka drošuma novērtējumā izmantotā ar uzturu uzņemtā deva ir novecojusi vai aplēsta par zemu. Tomēr dalībvalstīm nevajadzētu pa grupām un pēc prioritātes pakāpes iedalīt tādus pārtikas aromatizētājus, par kuriem Komisija plāno pieprasīt informāciju no ražotājiem un lietotājiem, un tādus, kuru monitorings, balstoties uz Iestādes pēdējā novērtējuma iznākumu, nešķiet nepieciešams. Turklāt, lai būtu nodrošināta elastība, dalībvalstis šīs prioritātes pakāpes var pielāgot, ņemot vērā citus faktorus.

(6)	Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei ir pieejama informācija, iedalīšanā pēc prioritātes pakāpes gūtais iznākums dalībvalstīm būtu jāatspoguļo daudzgadu monitoringa plānā un šis daudzgadu monitoringa plāns būtu pastāvīgi jāatjaunina.

(7)

No ievāktajiem datiem būtu jāspēj aprēķināt uzņemto pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju devu, tāpēc nepietiek ievākt datus tikai par klātbūtni un dalībvalstīm būtu jāvāc vismaz viena veida dati par sastopamību. Tomēr drīkst vākt arī datus par klātbūtni, jo no tiem iespējams noteikt, vai pārtikas piedeva vai pārtikas aromatizētājs tiek vai netiek lietots noteiktā pārtikas produktā.

(8)

Lai būtu droši, ka par šīs pārtikas piedevas vai pārtikas aromatizētāja izmantošanu dalībvalsts tirgū laistos pārtikas produktos savāktie dati ir reprezentatīvi, un lai varētu novērtēt uzņemto šo pārtikas piedevu un aromatizētāju devu, dalībvalstīm būtu jālemj par to, kādos pārtikas produktos pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju klātbūtne vai sastopamība ir jāmonitorē saskaņā ar kritērijiem, kuri ņem vērā pārtikas produktu vai zīmolu relatīvo ieguldījumu ar uzturu uzņemtajā devā. Turklāt dažas tādas vielas kā askorbīnskābe pārtikā var būt klāt dabiski, var būt klāt tāpēc, ka ir pievienotas kā uzturvielu avots, vai tāpēc, ka ir pievienotas kā pārtikas piedeva vai pārtikas aromatizētājs, tātad, lai būtu iespējams aprēķināt ar uzturu uzņemto kādas vielas devu no citiem avotiem, nevis no pārtikas piedevas vai aromatizētāju izmantošanas, un aprēķināt vispārējo eksponētību šai vielai, dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī pārtikas produkti, no kuriem vēl veidojas kādas vielas deva, kas uzņemta ar uzturu, šo vielu neizmantojot par pārtikas piedevu vai pārtikas aromatizētāju.

(9)

Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par situāciju, dalībvalstis monitoringa datus var papildināt ar datiem, kas iegūti oficiālās kontroles uzdevumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (7) un kas ir reprezentatīvi attiecībā uz pārtikas piedevu vai pārtikas aromatizētāju izmantošanu tirgū pieejamajos pārtikas produktos.

(10)	Lai iegūtu ticamus rezultātus, dalībvalstīm būtu jāizmanto analīzes metodes, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 34. pantā, kurā ir laboratoriskajās analīzēs izmantoto metožu saraksts.

(11)

Ņemot vērā pārtikas piedevu un aromatizētāju, pārtikas produktu, kuros tos izmanto, un to lietošanas nosacījumu daudzveidību, dalībvalstu gūto pieredzi un zināšanas salīdzināt un novērtēt var tikai tad, ja tās ir iegūtas par vienām un tām pašām pārtikas piedevām un aromatizētājiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu ne vien jāsāk pārtikas piedevas un aromatizētājus iedalīt pēc prioritātes pakāpes un jāinformē pārējās dalībvalstis, Komisija un Iestāde, bet pirmajā posmā arī jāvienojas monitorēt vismaz kopīgu un nelielu pārtikas piedevu un aromatizētāju sarakstu,

IESAKA.

(1)

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

“uzņemtās pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju devas monitorings” ir datu vākšana par pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju klātbūtni un sastopamību pārtikā, lai novērtētu valstī ar uzturu uzņemto pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju devu un verificētu datus par sastopamību, kas izmantoti, un ar uzturu uzņemto devu, kas skaitliski aplēsta reizē, kad Iestāde vai Pārtikas zinātniskā komiteja pēdējo reizi novērtējusi ekspozīciju;

b)	“dati par klātbūtni” ir dati par konkrētas pārtikas piedevas vai aromatizētāja klātbūtni vai neesību kādā pārtikas produktā;

c)	“dati par sastopamību” ir pārtikas piedevas vai pārtikas aromatizētāja koncentrācija (attiecīgi mg uz l vai mg uz kg pārtikas produkta) kādā pārtikas produktā, arī faktiski izmantotie līmeņi un analīžu dati;

d)	“faktiski izmantotie līmeņi” ir pārtikas produktam pievienojamās(-ā) pārtikas piedevas vai pārtikas aromatizētāja koncentrācija, ko ir paziņojuši uzņēmēji;

e)	“analīžu dati” ir pārtikas piedevas vai pārtikas aromatizētāja koncentrācija, kas izmērīta pārtikas produktā;

“atskaites punkts” ir deva, kas atvasināta no eksperimentāliem datiem, kuri izmantoti riska novērtēšanā, lai noteiktu drošu līmeni (piemēram, pieļaujamu diennakts devu) vai lai pievērstos bažām par drošumu, aprēķinot ekspozīcijas diapazonu gadījumiem, kad drošu līmeni noteikt nav lietderīgi vai kad ar pieejamajiem datiem drošu līmeni noteikt nav iespējams;

g)	“pieņemamā diennakts deva” ir uz ķermeņa masas bāzes izteikts aplēstais maksimālais kādas vielas daudzums, kam cilvēki kādā iedzīvotāju (apakš)grupā var būt eksponēti katru dienu visu mūžu, nerodoties vērā ņemamam veselības apdraudējumam (8).

(2)	Pārtikas piedevas un aromatizētāji dalībvalstīm būtu jāiedala kategorijās attiecīgi saskaņā ar pielikuma A un C daļu. Tomēr nebūtu jāmonitorē pārtikas piedevas, kuras tiek novērtētas atkārtoti vai attiecībā uz kurām notiek atkārtotas novērtēšanas pēcpārbaude.

(3)

Katra pārtikas piedeva un pārtikas aromatizētājs dalībvalstīm būtu jāiedala pēc prioritātes pakāpes saskaņā ar pielikuma B un D daļu.

Dalībvalstis drīkst ņemt vērā citus tādus leģitīmus faktorus kā tas, vai viela tiek izmantota divējādi par pārtikas piedevu un par aromatizētāju, vai ir pieejamas analīzes metodes un standarti, sabiedrības bažas, īpaši liels vai mazs konkrētas pārtikas piedevas vai pārtikas aromatizētāja izmantojums to teritorijā, biežs patēriņš konkrētās iedzīvotāju grupās vai tas, ka nav informācijas par pārtikas produktiem, kuros kāds aromatizētājs varētu būt izmantots.

(4)

Dalībvalstīm līdz 2025. gada 30. septembrim būtu:

a)	pārtikas piedevas jāiedala grupās un pēc prioritātes pakāpes;

grupās un pēc prioritātes pakāpes jāiedala:

—	pārtikas aromatizētāji, kas pieder pie 1., 2. un 4. grupas, kuras noteiktas pielikuma C daļā,

—	pielikuma C daļā definētās 3. grupas vielas, attiecībā uz kurām ir noteikts atskaites punkts un ir pieejams uzņemtās devas novērtējums.

No 2026. gada dalībvalstīm iedalījums grupās un pēc prioritātes pakāpes katru gadu būtu jāatjaunina, ņemot vērā iepriekšējā gada monitoringa rezultātus un Iestādes publicētos jaunos riska novērtējumus.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo daudzgadu monitoringa plāns, kurā būtu atspoguļoti iedalījuma pēc prioritātes pakāpes rezultāti. Šim daudzgadu monitoringa plānam būtu jāaptver vismaz trīs gadi, un tajā vajadzētu būt norādītām(-iem) pārtikas piedevām un aromatizētājiem, kas katru gadu jāmonitorē. Tas katru gadu būtu jāatjaunina, ņemot vērā atjaunināto iedalījumu grupās un pēc prioritātes pakāpes.

(6)

Dalībvalstīm būtu jāvāc vismaz viena veida dati no šādiem veidiem:

a)	attiecībā uz pārtikas piedevām – faktiski izmantotie līmeņi valsts līmenī;

b)	analīžu dati.

Dalībvalstis var arī vākt datus par klātbūtni.

(7)

Par pārtikas produktiem, kuros kādas(-a) pārtikas piedevas vai aromatizētāja klātbūtne jāmonitorē, dalībvalstīm būtu jālemj, ņemot vērā šādus elementus:

a)	to pārtikas produktu kategorijas, kuros var gaidīt kādas pārtikas piedevas vai aromatizētāja klātbūtni;

b)	pārtikas produktu kategorijas, par kurām ir pieņemts, ka tās lielā mērā veido pārtikas piedevas un aromatizētāja uzņemto devu visai populācijai vai konkrētām vecumgrupām;

c)	galvenie patērētie zīmoli;

d)	pārtikas produkti, no kuriem var veidoties daļa devas, kas ar uzturu uzņemta no avotiem, kuri nav pārtikas piedevas vai aromatizētāji.

(8)

Dalībvalstis monitoringa datus var papildināt ar datiem, kas iegūti oficiālās kontroles uzdevumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, ja pēdējie ir reprezentatīvi attiecībā uz pārtikas piedevu vai pārtikas aromatizētāju izmantošanu tirgū pieejamajos pārtikas produktos. Izmantojot datus, kas izriet no oficiālās kontroles uzdevumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto tikai dati no plānotās kontroles programmas un nebūtu jāizmanto dati no apsekošanas incidentiem.

(9)

Dalībvalstīm pārtikas piedevas un aromatizētāji būtu jāmonitorē, izmantojot piemērotas analīzes metodes, par kurām ir pierādīts, ka tās dod ticamus rezultātus. Laboratoriskajās analīzēs izmantotajām metodēm būtu jāatbilst Regulas (ES) 2017/625 34. pantam. Kā minimāla uzņemtās pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju devas monitoringa prasība dalībvalstīm būtu jāapsver, vai neizmantot metodi, kas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem ir validēta metožu validācijas pētījumā, kurš veikts starplaboratoriju vidē vai vienā laboratorijā.

(10)

Ja galaproduktā kādu pārtikas aromatizētāju analizēt nav iespējams, dalībvalstīm būtu jāanalizē pagatavojumi, preparāti vai starpprodukti. Tomēr dalībvalstīm būtu jāaprēķina attiecīgā pārtikas aromatizētāja koncentrācija galīgajā pārtikas produktā, lai varētu aprēķināt ar uzturu uzņemto pārtikas aromatizētāja devu.

(11)

Savāktie dati kopā ar Iestādes norādīto informāciju dalībvalstīm Iestādei būtu jāsniedz katru gadu tās noteiktajā elektroniskajā formātā.

Dalībvalstīm katru gadu Iestādei un Komisijai būtu jāpaziņo:

a)	iedalījuma pēc prioritātes pakāpes iznākums;

b)	daudzgadu monitoringa plāns;

c)	izmantotā metodika, jo īpaši attiecīgā gadījumā tas, kā iegūti faktiskās lietošanas līmeņi un dati par klātbūtni un vai monitoringa datu papildināšanai ir izmantoti oficiālo kontroļu uzdevumos iegūti dati;

d)	vai ir konstatēti neatļauti lietojumi.

(12)

Dalībvalstīm būtu jāorganizē izmēģinājuma fāze un šajā nolūkā:

a)	līdz 2023. gada aprīlim jāierosina pārējām dalībvalstīm un Komisijai piecu pārtikas piedevu un piecu pārtikas aromatizētāju saraksts;

b)	jāvienojas par piecu pārtikas piedevu un piecu pārtikas aromatizētāju sarakstu;

c)	2024. gadā jāvāc dati par trim pārtikas piedevām un diviem pārtikas aromatizētājiem, kas iekļauti šajā saskaņotajā sarakstā, un ievāktie dati līdz 2025. gada 30. jūnijam jāpaziņo Iestādei;

d)	2025. gadā jāvāc dati par divām pārtikas piedevām un trim pārtikas aromatizētājiem, kas iekļauti šajā saskaņotajā sarakstā, un ievāktie dati līdz 2026. gada jūnijam jāpaziņo Iestādei.

Briselē, 2023. gada 12. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).

(3) EFSA Journal 2010; 8(6): 1623.

(4) EFSA Journal 2022;20(12):7673.

(5) EFSA Journal 2012;10(7):2760.

(6) EFSA Journal 2017;15(10):5042.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(8) EFSA Pārtikai pievienotu pārtikas piedevu un uzturvielu avotu ekspertu grupa (ANS); Guidance for submission for food additive evaluations. (Norādījumi par pārtikas piedevu izvērtējumu iesniegšanu.) EFSA Journal 2012;10(7):2760. [53. lpp.] doi:10.2903/j.efsa.2012.2760.

PIELIKUMS

Uz riska analīzi balstīta pārtikas piedevu un pārtikas aromatizētāju iedalīšana grupās un pēc prioritātes monitoringa vajadzībām

A DAĻA. Pārtikas piedevu iedalīšana grupās

Pārtikas piedevas būtu jāiedala trīs grupās:

1. 1. grupa. Pārtikas piedevas ar “nenorādītu pieļaujamo uzņemto diennakts devu” vai par kurām Iestāde vai Pārtikas zinātniskā komiteja jaunākajā riska novērtējumā ir secinājusi, ka “skaitliska pieļaujama uzņemtā diennakts deva nav vajadzīga”

1.a	pārtikas piedevas, kas nerada īpašas bažas;

1.b	pārtikas piedevas, kas piemaisījumu klātbūtnes vai cita iemesla dēļ ir jāuzrauga stingrāk.

2. 2. grupa. Pārtikas piedevas, kurām Iestāde vai Pārtikas zinātniskā komiteja jaunākajā riska novērtējumā ir noteikusi skaitliskas pieļaujamas uzņemtās diennakts devas

2.a

Pārtikas piedevas, kas nerada bažas par drošumu un kas jaunākajā riska novērtējumā ir apzinātas uz maksimālo atļauto līmeņu pamata, vai pārtikas piedevas, par ko Iestāde jaunākajā riska novērtējumā ir aprēķinājusi precīzākas aplēses par uzņemto devu, kura nevienai vecuma grupai nepārsniedz 50 % no pieļaujamās diennakts devas.

2.b	Pārtikas piedevas, par ko Iestāde jaunākajā riska novērtējumā ir aprēķinājusi precīzākas aplēses par uzņemto devu, kura vismaz vienai vecuma grupai pārsniedz 50 % no pieļaujamās diennakts devas.

2.c	Pārtikas piedevas, kas nav ietvertas 2.a vai 2.b punktā un kas piemaisījumu klātbūtnes vai cita iemesla dēļ ir stingrāk jāuzrauga.

3. 3. grupa. Pārtikas piedevas, par kurām Iestāde secinājusi, ka nav datu, pēc kuriem varētu noteikt skaitlisku pieļaujamo uzņemto diennakts devu, tomēr bažu par drošumu nav

3.a	Pārtikas piedevas, par kurām Iestāde ir norādījusi, ka nav datu, pēc kā varētu noteikt skaitlisku pieļaujamo uzņemto diennakts devu, tomēr ar paziņotajiem lietojumiem un lietošanas līmeņiem bažu par drošumu nav, un kuras nav stingrāk jāuzrauga.

3.b	Pārtikas piedevas, par kurām Iestāde norādījusi, ka nav datu, pēc kā varētu noteikt skaitlisku pieļaujamo uzņemto diennakts devu, tomēr ar paziņotajiem lietojumiem un lietošanas līmeņiem bažu par drošumu nav, bet piemaisījumu klātbūtnes vai cita iemesla dēļ tās ir stingrāk jāuzrauga.

B DAĻA. Pārtikas piedevu iedalīšana pēc prioritātes

Pārtikas piedevas būtu jāiedala pēc trīs prioritātes pakāpēm:

1. Augsta prioritāte

2.b grupas pārtikas piedevas, par kurām ir liecības, ka jaunākajā riska novērtējumā novērtētā ar uzturu uzņemtā deva ir novecojusi vai aplēsta par zemu.

2. Vidēja prioritāte

2.1.	2.b grupas pārtikas piedevas, ko neaptver augstas prioritātes kategorija.

2.2.	2.a grupas pārtikas piedevas, par kurām ir liecības, ka jaunākajā riska novērtējumā novērtētā ar uzturu uzņemtā deva ir novecojusi vai aplēsta par zemu.

2.3.	3.a grupas pārtikas piedevas, par kurām ir liecības, ka jaunākajā riska novērtējumā novērtētā ar uzturu uzņemtā deva ir novecojusi vai aplēsta par zemu.

2.4.	2.c grupas pārtikas piedevas

2.5.	3.b grupas pārtikas piedevas

2.6.	1.b grupas pārtikas piedevas

3. Zema prioritāte

3.1.	1.a grupas pārtikas piedevas

3.2.	2.a grupas pārtikas piedevas, ko neaptver vidējas prioritātes kategorija.

3.3.	3.a grupas pārtikas piedevas, ko neaptver vidējas prioritātes kategorija.

C DAĻA. Pārtikas aromatizētāju iedalīšana grupās

Pārtikas aromatizētāji būtu jāiedala četrās grupās:

1. grupa. Nevēlamas vielas, kas ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 III pielikumā.

2. grupa. Kūpināšanas aromatizētāji, kas ir atļauti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1321/2013 (1).

3. grupa. Pārtikas aromatizētāji, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumu ir atļauts lietot ar ierobežojumiem vai bez tiem un kā modificētā teorētiskā pievienotā maksimālā uzņemtā diennakts deva (mTAMDI), ko Iestāde aprēķinājusi jaunākajā riska novērtējumā, pārsniedz Iestādes noteikto toksikoloģisko bažu robežvērtību (2).

4. grupa. Pārtikas aromatizētāji un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāja īpašībām, ko neaptver 1. līdz 3. grupa.

D daļa. Pārtikas aromatizētāju iedalīšana pēc prioritātes

Pārtikas aromatizētāji būtu jāiedala pēc trīs prioritātes pakāpēm

1. Augsta prioritāte

1.1.

Pārtikas aromatizētāji, kas pieder pie 3. grupas un attiecībā uz ko ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	ir noteikts atskaites punkts un ir pieejams uzņemtās devas novērtējums;

b)	ir liecības, ka jaunākajā riska novērtējumā novērtētā ar uzturu uzņemtā deva ir novecojusi vai aplēsta par zemu;

c)	uzņemtās devas divkāršošana radītu bažas par veselību.

1.2.	Nevēlamas vielas, kas pieder pie 1. grupas.

1.3.	Pārtikas aromatizētāji, kas varētu būt arī aromatizētāju preparātos un kas drošības apsvērumu dēļ ir svītroti no Savienības aromatizējošo vielu saraksta.

2. Vidēja prioritāte

2.1.	Pārtikas aromatizētāji, kas pieder pie 3. grupas un attiecībā uz ko nav noteikts atskaites punkts. Šajā grupā vispirms jāmonitorē vielas, kas vairāk pārsniedz toksikoloģisko bažu robežvērtību.

2.2.	Vielas, kas pieder pie 2. grupas (kūpināšanas aromatizētāji).

3. Zema prioritāte

3.1.	Pārtikas aromatizētāji, kas pieder pie 3. grupas un ko neaptver augstas vai vidējas prioritātes kategorija.

3.2.	Aromatizētāji un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas pieder pie 4. grupas un ko neaptver augstas prioritātes kategorija.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1321/2013 (2013. gada 10. decembris), ar ko izveido Savienības sarakstu ar atļautiem kūpināšanas aromatizētāju pirmapstrādes produktiem, kurus izmanto pārtikas produktos vai uz tiem un/vai gatavo kūpināšanas aromatizētāju ražošanā (OV L 333, 12.12.2013., 54. lpp.).

(2) Toksikoloģisko bažu robežvērtības ir noteiktas attiecībā uz vielām, kam uz plaši publicētu toksikoloģisku datu pamata ir līdzīga ķīmiskā struktūra un toksicitātes varbūtīgums. Ir trīs plašas kategorijas: zema, vidēja vai augsta toksicitāte (EFSA Journal 2019;17(6):5708).