(1)

2022. gada jūlijā Komisija kopā ar dalībvalstīm noteica, ka rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) ir viens no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem (1). Tiek lēsts, ka katru gadu ES/EEZ vairāk nekā 35 000 cilvēku mirst no infekcijām, ko izraisījušas pret antibiotikām rezistentas baktērijas (2). AMR ietekme uz veselību ir salīdzināma ar gripas, tuberkulozes un HIV/AIDS kopējo ietekmi. Kopumā jaunākie dati (3) liecina par inficēšanās gadījumu skaita un attiecināmu nāves gadījumu skaita ievērojama pieauguma tendencēm, kas attiecināmi uz gandrīz visām baktēriju un antibiotiku rezistences kombinācijām, it īpaši veselības aprūpes vidē. Tiek lēsts, ka aptuveni 70 % infekciju, ko izraisījusi inficēšanās ar baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām, bija veselības aprūpē iegūtas infekcijas. Turklāt gadu gaitā ir kļuvusi redzamāka pret fungicīdiem rezistentu sēnīšu ietekme uz veselību.

(2)

AMR nopietni ietekmē cilvēka veselību un rada ekonomiskās sekas veselības aprūpes sistēmām. Samazinot spēju novērst un ārstēt infekcijas slimības, AMR cita starpā apdraud spēju veikt operācijas, imūnkompromitētu pacientu ārstēšanu, orgānu transplantāciju un vēža terapiju. Tas rada augstas izmaksas ES/EEZ valstu veselības aprūpes sistēmām (4). AMR ir drauds arī pārtikas nekaitīgumam un nodrošinātībai ar pārtiku, jo tā ietekmē dzīvnieku veselību un ražošanas sistēmas.

(3)

AMR ir ar pieeju “Viena veselība” risināms jautājums, kas nozīmē, ka tā skar cilvēka veselību, dzīvnieku veselību, augu veselību un vidi, un tā ir daudzšķautņains pārrobežu veselības apdraudējums, ko nevar atrisināt viena nozare atsevišķi vai atsevišķas valstis vienas pašas. AMR apkarošanai ir vajadzīga augsta līmeņa sadarbība starp nozarēm un starp valstīm, tostarp globālā līmenī.

(4)

Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (“2017. gada AMR rīcības plāns”) (5) ir izklāstītas vairāk nekā 70 darbības, kas attiecas uz cilvēka veselību, dzīvnieku veselību un vidi un kuru virzība tiek regulāri pārraudzīta (6). Tomēr ir vajadzīga turpmāka rīcība, jo īpaši cilvēka veselības un vides jomā, un tādēļ Komisijai un dalībvalstīm ir jāpievērš lielāka uzmanība šīm jomām, piemēram, ar šo ieteikumu. Padomes 2019. gada 14. jūnija secinājumi par turpmākajiem pasākumiem ceļā uz to, lai padarītu ES par paraugprakses reģionu cīņā ar antimikrobiālo rezistenci (7), un Padomes 2021. gada 7. decembra secinājumi par Eiropas veselības savienības stiprināšanu (8) veicina darbu pret AMR šajā sakarā.

(5)

Programma “ES – veselībai” (9) piedāvā apjomīgus ieguldījumus cīņā pret AMR, it īpaši izmantojot tiešas dotācijas dalībvalstu iestādēm AMR pasākumu īstenošanai, cita starpā atbalstot dalībvalstis “Viena veselība” nacionālo rīcības plānu AMR apkarošanai īstenošanā, infekciju profilaksē un sadzīvē iegūtu un veselības aprūpē iegūtu infekciju kontrolē, kā arī antimikrobiālo līdzekļu pārvaldības stratēģiju īstenošanā. Tam būtu jāpalīdz atbalstīt šā Padomes ieteikuma turpmāku īstenošanu visās dalībvalstīs. Programma “Apvārsnis Eiropa” (10) sniegs atbalstu pētniecības un inovācijas darbībām un izveidos partnerību, lai saskaņā ar pieeju “Viena veselība” apkarotu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušos rezistenci (AMR) (11), savukārt finansējums no Eiropas Investīciju bankas (12) un palīdzība no tehniskā atbalsta instrumenta (13) varētu sniegt papildu atbalstu šā Padomes ieteikuma īstenošanai.

(6)

Pieejas “Viena veselība” nacionālie rīcības plāni attiecībā uz AMR ir būtiski svarīgi, lai reaģēšana uz AMR būtu koordinēta visās nozarēs. Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada politiskajā deklarācijā par rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (14) dalībvalstis apņēmās strādāt valsts, reģionālā un globālā līmenī, lai saskaņā ar Pasaules Veselības asamblejas Rezolūciju 68.7 izstrādātu daudznozaru rīcības plānus, ievērojot pieeju “Viena veselība” un Globālo rīcības plānu AMR jomā (15). Padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumos (16) dalībvalstis tika aicinātas līdz 2017. gada vidum ieviest nacionālo rīcības plānu AMR apkarošanai, pamatojoties uz pieeju “Viena veselība” un saskaņā ar mērķiem, kas noteikti PVO Globālajā rīcības plānā AMR jomā.

(7)

Komisija 2022. gada 18. oktobra pārskata ziņojumā (17) konstatēja, ka, lai gan nacionālie rīcības plāni bija ieviesti visās dalībvalstīs un lielākā daļa vismaz zināmā mērā bija balstīti uz pieeju “Viena veselība”, šo rīcības plānu saturs un detalizētība ievērojami atšķīrās. Tajā arī secināts, ka daudzām dalībvalstīm būtu vairāk jāstrādā, ievērojot pieeju “Viena veselība”, jo īpaši saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem, kuru bieži trūkst vai kuri nav pietiekami izstrādāti. Visbeidzot, galvenie komponenti, piemēram, operatīvā, pārraudzības un izvērtēšanas daļa, kopumā nebija labi izstrādāti ne pašos nacionālajos rīcības plānos, ne arī pieejami saistītajos dokumentos. Turklāt nacionālajos rīcības plānos lielākoties trūka informācijas par budžeta plānošanu. Šie jautājumi vieš šaubas par to, vai nacionālos rīcības plānus var īstenot ilgtspējīgi un vai dalībvalstis, izmantojot esošos pasākumus, var sasniegt savus stratēģiskos mērķus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāgādā par to, lai tām ir nacionālais rīcības plāns, kura pamatā ir pieeja “Viena veselība” un kam ir atbilstoša struktūra, pārraudzība un resursi.

(8)

Lai novērtētu AMR izplatību, atbalstītu antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu un nodrošinātu infekciju profilaksi un kontroli ar nepieciešamo informāciju, izšķiroša nozīme ir stingrai AMR un antimikrobiālo līdzekļu patēriņa (AMC), tostarp tendenču, uzraudzībai un pārraudzībai visos līmeņos cilvēka veselības jomā, kā arī veterinārajā, augu un vides jomā.

(9)

Lai novērstu mikrobu rezistences veidošanos un izplatīšanos, būtiska nozīme ir šaura spektra antibiotiku pieejamībai. Tādēļ dalībvalstis varētu veikt īpašus pasākumus, lai risinātu piegādes problēmas cilvēku veselības, kā arī veterinārajā jomā.

(10)

Dalībvalstīm ir jāvāc relevanti un salīdzināmi dati par veterināro antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu pa dzīvnieku sugām (18). Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2371 (19) piemērošana un īstenošana ļauj uzlabot salīdzināmu un saderīgu datu un informācijas vākšanu par AMR un AMC, ir vajadzīga turpmāka dalībvalstu rīcība, lai novērstu esošos uzraudzības un pārraudzības trūkumus un nodrošinātu datu pilnīgumu gan par AMR, gan AMC visos līmeņos, tostarp iesakot, kuri dati būtu jāpaziņo, un izstrādājot integrētas AMR un AMC uzraudzības sistēmas, kas aptver cilvēka veselību, dzīvnieku veselību, augu veselību, pārtiku, notekūdeņus un vidi.

(11)

Lai gan joprojām pietrūkst zināšanu par AMR attīstību un izplatīšanos, ko izraisa patogēnu eksponētība augu aizsardzības līdzekļiem un biocīdiem, šādas rezistences veidošanās risks būtu jāņem vērā augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu drošuma izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā.

(12)

Lai gan AMR vides dimensijai tiek pievērsts salīdzinoši mazāk uzmanības nekā AMR saistībā ar cilvēka vai dzīvnieku veselību, arvien vairāk pierādījumu liecina, ka dabiskā vide var būt nozīmīgs AMR avots un attīstības veicinātājs. Saskaņā ar pieeju “Viena veselība”AMR vides monitorings pazemes ūdeņos un virszemes ūdeņos, tostarp piekrastes ūdeņos, notekūdeņos un lauksaimniecības augsnēs ir būtisks, lai labāk izprastu, cik liela nozīme antimikrobiālo līdzekļu atlieku klātbūtnei vidē ir AMR veidošanās un izplatīšanās procesā, kā tā ietekmē vides piesārņojuma līmeni un cilvēka veselībai radītos riskus. Monitorings ir arī svarīgs, lai papildinātu klīniskos datus, nodrošinot paraugu ņemšanas materiālu no lielām grupām.

(13)

Zāļu atliekas ir plaši sastopamas pazemes ūdeņos un virszemes ūdeņos, tostarp piekrastes ūdeņos un augsnē, un vairākas publikācijas liecina, ka antibiotiku atliekas var veicināt AMR. AMR gēni un organismi potenciāli nonāk vidē caur notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

(14)

Lai gan Komisijas 2022. gada rudenī sniegto priekšlikumu mērķis ir stiprināt AMR vides monitoringu pazemes ūdeņos un virszemes ūdeņos, tostarp piekrastes ūdeņos, notekūdeņos un lauksaimniecības augsnēs (20), ir atzīta (21) nepieciešamība AMR jomā pieņemt integrētu pieeju “Viena veselība” uzraudzības sistēmās, tostarp attiecībā uz vidi. Lai ātri atklātu un novērstu uzliesmojumus un apkarotu AMR dažādās nozarēs, ir nepieciešams integrētā veidā uzraudzīt konstatējumus par pret zālēm rezistentiem mikroorganismiem cilvēkos, dzīvniekos, augos, pārtikā, notekūdeņos un vidē. Ciešāka sadarbība starp šīm nozarēm var arī radīt finansiālus ietaupījumus. Šis process ietver datu un informācijas apmaiņu starp nozarēm, lai efektīvāk un saskaņotāk rīkotos cīņā pret AMR. Šo uzraudzības sistēmu sniegtie dati atbilstīgā administratīvā līmenī var uzlabot izpratni par AMR sarežģīto epidemioloģiju, palīdzot virzīt politikas ieteikumus un izstrādāt iniciatīvas reaģēšanai uz AMR radītiem riskiem, pirms tie kļūst par liela mēroga ārkārtas situācijām.

(15)

Stingra infekciju profilakse un kontrole, jo īpaši akūtās veselības aprūpes vidēs, piemēram, slimnīcās un ilgtermiņa aprūpes iestādēs, palīdz apkarot AMR. Covid-19 pandēmija palielināja informētību par infekciju profilaksi un kontroli un higiēnas pasākumiem, kas palīdz samazināt mikroorganismu, to vidū rezistentu mikroorganismu, pārnešanu. Tomēr, ņemot vērā, ka vairāk nekā 70 % AMR gadījumu izriet no veselības aprūpē iegūtām infekcijām (22), ir nepieciešams plašāk noteikt augstus infekciju profilakses un kontroles standartus. Tas ietver arī augstus pacientu drošības standartus. Veicot valsts darbības, var ņemt vērā Pasaules Veselības organizācijas darbu infekciju profilakses un kontroles, roku higiēnas un pacientu drošības jomā (23) (24) (25).

(16)

Lai gan ir plaši atzīts, ka antimikrobiālo līdzekļu neatbilstīga lietošana gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem ir galvenais iemesls, kāpēc pieaug AMR izplatība, tiek konsekventi ziņots, ka dalībvalstīs netiek pilnvērtīgi nodrošināta antimikrobiālo līdzekļu augsta līmeņa pārvaldība. Antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga lietošana un augsti infekciju profilakses un kontroles standarti ambulatorajā vidē, slimnīcu un ilgtermiņa aprūpes iestāžu līmenī ir būtiski aspekti, kas palīdz mazināt AMR veidošanos un attīstību. Šis ieteikums papildina Padomes 2001. gada 15. novembra Ieteikumu par antibakteriālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu medicīnā (26), Padomes 2009. gada 9. jūnija Ieteikumu par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (27), un 2017. gada vadlīnijas par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu cilvēku ārstēšanā (28). Turklāt tas papildina Savienības farmācijas jomas tiesību aktu pārskatīšanu, kurā ierosināts pārskatītajā direktīvā par Savienības kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (29), ieviest konkrētus regulatīvus pasākumus, kas veicinātu antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu.

(17)

AMR palielina dzīvnieku saslimstību un mirstību. Tā apdraud dzīvnieku veselību un labturību un līdz ar to arī dzīvnieku produktivitāti, un tai ir būtiska sociālekonomiska ietekme lauksaimniecības nozarē. Pārtikas aprites drošību ietekmē dzīvnieku, it īpaši pārtikas ražošanai audzēto dzīvnieku, veselība un labturība. Augsta dzīvnieku veselības un labturības līmeņa nodrošināšana uzlabo dzīvnieku izturētspēju, padarot tos mazāk neaizsargātus pret slimībām, kas palīdz samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu.

(18)

Notekūdeņu dūņu un kūtsmēslu izmantošana par mēslošanas līdzekļiem lauksaimniecības augsnē var izraisīt AMR veidošanos, pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentām baktērijām un gēniem izplatoties vidē, tādējādi vēl vairāk piesārņojot pārtikas ķēdi. Lai gan ir nepieciešams vairāk datu un esošo datu precizēšana, ir ieteicams ieviest piesardzīgu kūtsmēslu apsaimniekošanas praksi.

(19)

Konkrētu izmērāmu mērķrādītāju noteikšana ir efektīvs veids, kā noteiktā termiņā sasniegt mērķus, kas saistīti ar AMR profilaksi un mazināšanu, un pārraudzīt progresu (30). Diskusijas par AMR mērķrādītājiem ir notikušas starptautiskā mērogā, piemēram, saistībā ar Transatlantisko darba grupu mikrobu rezistences jautājumos (31), ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (32) un G7 (33).

(20)

Lai gan stratēģijā “No lauka līdz galdam” (34) un Nulles piesārņojuma rīcības plānā (35) ir iekļauts mērķrādītājs līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā par 50 % samazināt to antimikrobiālo līdzekļu kopējo pārdošanas apjomu, kas paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem un izmantošanai akvakultūrā, un ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumiem (36) būtu jāuzrauga antimikrobiālo līdzekļu samazināta lietošana lauksaimniecības dzīvniekiem, pašlaik ES līmenī nav noteikts ar AMR saistīts mērķrādītājs cilvēka veselības nozarē. Komisija kopā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) ir izstrādājusi konkrētus mērķrādītājus gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kas samazinātu antimikrobiālo līdzekļu nevajadzīgu lietošanu. Ieteiktajos mērķrādītājos dalībvalstu līmenī ir pienācīgi ņemta vērā katras valsts situācija un dažādie pašreizējie antimikrobiālo līdzekļu patēriņa līmeņi un galveno rezistento patogēnu izplatība. Tie atspoguļo centienu līmeni, kas katrai dalībvalstij būs vajadzīgs, lai sasniegtu ES kopīgos mērķrādītājus, vienlaikus neapdraudot pacientu veselību un drošību. Tie arī ļauj vajadzības gadījumā sniegt mērķtiecīgu atbalstu un pārraudzīt turpmākajos gados panākto progresu.

(21)

ES līmenī ieteicamo mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz AMC un AMR ir noderīgs instruments, ar ko panākt un pārraudzīt progresu gan saistībā ar pamatfaktoriem, kas ietekmē AMR, it īpaši antimikrobiālo līdzekļu patēriņu, gan saistībā ar AMR izplatību, it īpaši attiecībā uz patogēniem, kas rada vislielāko slogu un apdraudējumu sabiedrības veselībai ES. Ieteikto mērķrādītāju pamatā ir esošie dati, kas paziņoti ES uzraudzības kontekstā 2019. gadā (37), kas izraudzīts par bāzes gadu, ņemot vērā, ka situācija 2020. un 2021. gadā tiek uzskatīta par ārkārtēju un Covid-19 pandēmijas un noteikto neierasto ierobežojošo pasākumu dēļ nav piemērota, lai to izmantotu par pamatu. Ieteiktajiem mērķrādītājiem būtu jāpalīdz sasniegt kopīgos mērķus, un tos var papildināt ar valstu mērķrādītājiem, kas aptver citus ar AMR saistītus aspektus, piemēram, infekciju profilaksi un kontroli, antimikrobiālo līdzekļu pārvaldību, zāļu izrakstīšanas praksi un apmācību.

(22)

2022. gada Eirobarometra speciālaptauja par AMR (38) liecina, ka ES joprojām trūkst zināšanu par antibiotikām un tikai puse no aptaujātajiem zina, ka antibiotikas ir neefektīvas pret vīrusiem, un ka Savienības iedzīvotāju informētība dalībvalstīs joprojām ir ļoti atšķirīga. Turklāt gandrīz katrs desmitais Savienības iedzīvotājs lieto antibiotikas bez receptes. Šie rezultāti norāda, ka visos līmeņos ir jāpalielina un jāuzlabo komunikācijas un izpratnes veicināšanas pasākumi par AMR un antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu, lai uzlabotu zināšanas un veicinātu ieradumu maiņu.

(23)

Cīņā pret AMR liela nozīme ir cilvēka veselības, veterinārijas, vides un agronomijas nozarēs strādājošo profesionāļu izglītošanai, informēšanai un apmācībai par AMR, infekciju profilaksi un kontroli un pieeju “Viena veselība”, jo savos amatos viņi atbalsta piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un izglīto pacientus un lauksaimniekus. Tālākizglītības programmās un mācību programmās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj obligāta starpnozaru apmācība un prasmju kursi par AMR, infekciju profilaksi un kontroli, vidisko risku, biodrošību un antimikrobiālo līdzekļu pārvaldību.

(24)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem kopš 2017. gada jūlija ir apstiprinātas 11 jaunas antibiotikas (apstiprinājusi Komisija vai ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, vai abas). Lai gan ir daži izņēmumi, jaunapstiprināto antibiotiku klīniskais ieguvums ir ierobežots salīdzinājumā ar pašreizējiem ārstēšanas līdzekļiem, jo vairāk nekā 80 % jaunapstiprināto antibiotiku ir no pašreizējām antibiotiku klasēm, kurām ir labi izveidoti rezistences mehānismi un paredzama ātra rezistences veidošanās. Pašlaik tiek izstrādātas 43 antibiotikas un kombinācijas ar jaunu ārstniecisku vielu. Tikai dažas no tām atbilst vismaz vienam no PVO inovācijas kritērijiem (t. i., nav zināmas šķērsrezistences, jauna piesaistes vieta, iedarbības veids un/vai klase). Lai risinātu problēmu saistībā ar AMR veidošanos un izplatīšanos, kopumā ar klīniskās izstrādes procesā esošajām un nesen apstiprinātajām antibiotikām ir par maz. Nespēja izstrādāt un darīt pieejamas jaunas efektīvas antibiotikas vēl vairāk veicina AMR ietekmi; tādēļ ir steidzami jāizstrādā un jāīsteno jauni stimuli.

(25)

Komisija tiecas uzlabot sagatavotību un reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu apdraudējumiem medicīnisko pretlīdzekļu jomā, it īpaši veicinot medicīnisko pretlīdzekļu un saistīto tehnoloģiju progresīvu pētniecību un izstrādi un risinot tirgus problēmas. Šajā kontekstā Komisijai būtu jānovērš antimikrobiālo līdzekļu tirgus nepilnības un jāveicina tādu medicīnisko pretlīdzekļu izstrāde un pieejamība, kuri palīdz apkarot AMR, piemēram, jauni un veci antimikrobiālie līdzekļi, diagnostika un vakcīnas pret rezistentiem patogēniem.

(26)

Kopš 2017. gada AMR rīcības plāna pieņemšanas ir ierosināti vairāki priekšlikumi par jauniem ekonomikas modeļiem jaunu antimikrobiālo līdzekļu laišanai tirgū; īpaši tas pausts secinājumos, ko sagatavojusi JAMRAI (39), kura 2021. gada 31. martā publiskoja “stratēģiju daudzvalstu stimulu īstenošanai Eiropā nolūkā stimulēt antimikrobiālo līdzekļu inovāciju un piekļuvi tiem” (40).

(27)

Komisija pasūtīja pētījumu par AMR medicīnisko pretlīdzekļu laišanu tirgū (41), kurā tika simulēti četru veidu dažāda finansiālā apjoma piesaistīšanas mehānismi, kas nodrošinātu piekļuvi antimikrobiālajiem līdzekļiem, proti, ieņēmumu garantija, atlīdzība par ienākšanu tirgū apvienojumā ar ieņēmumu garantiju, vienreizēji maksājumi par ienākšanu tirgū un starpmaksājumi, kā arī iespējas to īstenošanai ES līmenī.

(28)

Programmas “ES – veselībai” 2023. gada darba programma (42) piedāvā apjomīgas investīcijas AMR apkarošanā, it īpaši ar konkrēto darbību “Atbalsts inovācijai un antimikrobiālo līdzekļu piekļūstamībai” (43). Tas ļaus izveidot tīklu, kas atbalstīs Komisiju un dalībvalstis medicīnisko pretlīdzekļu iepirkuma(-u) sagatavošanā un īstenošanā un rezerves jaudas mērķtiecīgu AMR medicīnisko pretlīdzekļu ražošanai vai piekļuvei tiem.

(29)

Programmas “Apvārsnis 2020” un programmas “Apvārsnis Eiropa” atbalstītās pētniecības un inovācijas darbības ir būtiski svarīgas pret AMR vērstu pasākumu izstrādei, izvērtēšanai un īstenošanai. Lai stiprinātu pētniecības un inovācijas ietekmi rezistentu patogēnu izraisītu infekciju atklāšanā, profilaksē un ārstēšanā, joprojām ārkārtīgi svarīgs ir pastāvīgs atbalsts un sadarbība, kas būtu jānodrošina.

(30)

Vakcīnas ir izmaksu ziņā efektīvi un iedarbīgi instrumenti pārnēsājamu slimību profilaksei gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, un tāpēc tās var ierobežot AMR infekciju izplatīšanos un samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Tāpēc ir jāveicina vakcinācijas izmantošana, kā arī vakcīnu izstrāde, pieejamība un piekļūstamība.

(31)

Dalībvalstu starpnozaru sadarbība un ieinteresēto personu iesaiste ir izšķirīgi svarīga, lai saskaņā ar pieeju “Viena veselība” pilnībā un efektīvi īstenotu ar AMR saistīto politiku un darbības, un tiek ierosināts šo sadarbību uzlabot, it īpaši izmantojot ES tīklu “Viena veselība” antimikrobiālās rezistences jomā (44).

(32)

Augsta līmeņa sadarbība starp Savienības aģentūrām (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) (45), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) (46) un Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) (47)) būtu jāpastiprina un jāpaplašina, iekļaujot Eiropas Vides aģentūru (EVA) (48) un Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) (49), lai nodrošinātu saskaņotu, uz pieeju “Viena veselība” un uz pierādījumiem balstītu rīcību pret AMR.

(33)

AMR apkarošana saskaņā ar pieeju “Viena veselība” ir ES globālās veselības stratēģijas (50) prioritāte, tostarp konkrētus noteikumus par AMR iekļaujot arī sarunās par iespējamu PVO starptautisku nolīgumu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām (51). Lai gan pasaulē AMR tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, ir jāveicina starptautiskā sadarbība, lai nodrošinātu koordinētu pasaules sabiedrības reakciju un pienācīgu atbalstu, kas novirzīts prioritātēm, kuras pasaules un reģionālā līmenī noteiktas attiecībā uz finansējumu, pētniecību un politikas centieniem. Šajā sakarā būtu jāgādā par ciešāku sadarbību jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, G7, G20 un četrpusējās alianses organizācijām (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO) (52), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP) (53), Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (WOAH) (54) un Pasaules Veselības organizāciju (PVO) (55)). Šis ieteikums neskar vajadzību noteikt Savienības nostājas saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām, jo īpaši, pieņemot Padomes lēmumus, ievērojot LESD 218. pantu.

(34)

Būtu regulāri jāpārrauga turpmākie pasākumi saistībā ar 2017. gada AMR rīcības plānu un šo ieteikumu, lai novērtētu progresu virzībā uz to mērķu sasniegšanu un konstatētu trūkumus centienos novērst AMR.

1.

Nacionālajos rīcības plānos AMR apkarošanai, ņemot vērā uz pierādījumiem balstītu un rentablu pieeju, būtu jo īpaši:

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

Dalībvalstīm ieteiktais individuālais ieguldījums šo Savienības mērķrādītāju sasniegšanā ir izklāstīts šā ieteikuma pielikumā;

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

a.

turpināt atbalstīt dalībvalstis prioritāro pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu patogēnu noteikšanā Savienības un dalībvalstu līmenī, esošo, gaidāmo un trūkstošo AMR medicīnisko pretlīdzekļu kartēšanā un mērķproduktu profilu noteikšanā saskaņā ar valstu iniciatīvām;

b.

atbalstīt AMR medicīnisko pretlīdzekļu pētniecību un izstrādi, jo īpaši koordinējot finansējumu praktiskai pētniecībai un AMR medicīnisko pretlīdzekļu izstrādei vēlīnā posmā, tostarp antimikrobiālo līdzekļu klīniskajiem izmēģinājumiem;

c.

uzlabot antimikrobiālo līdzekļu un citu AMR medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nepārtrauktību ES, jo īpaši sadarbībā ar dalībvalstīm, atbalstot un koordinējot dalībvalstu iniciatīvas ražošanas, iepirkuma un krājumu veidošanas jomā un novēršot šķēršļus ES līmenī;

d.

uzlabot pieprasījuma prognozes, novērtējot un novēršot antibiotiku piegādes ķēdes vājos posmus, un attiecīgā gadījumā īstenot mērķtiecīgus antibiotiku krājumu veidošanas pasākumus, lai izvairītos no deficīta;

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.